Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Gabriels Civjans – alias Gunārs Cīrulis
Šveices Konfederācija
Ženēvas pilsēta un kantons
Amerikas Savienoto Valstu konsulāts
Pie manis, pienācīgi pilnvarota un kvalificēta Amerikas Savienoto Valstu konsula
Ženēvas konsulārajā apgabalā Šveicē Paula Skvaira (Paul C. SQUIRE), personiski
ieradās Gabriels Civjans (Gabriel ZIWIAN), kurš, pienācīgi devis zvērestu, apliecina
un stāsta, ka –
Viņš ir dzimis Rīgā, Latvijā, 1923. gada 8. oktobrī; ka viņš ir Latvijas pilsonis; ka
viņš vienmēr ir dzīvojis Rīgā, ka viņš no 1941. gada 2. oktobra bija spiests mitināties
geto, kurš 1941. gada 25. oktobrī tika noslēgts no ārpasaules; ka viņš uzturējās minētajā
geto līdz 1941. gada 18. decembrim, kad viņš izbēga no geto; ka viņš 1942. gada 8. jūnijā
aizbēga no Latvijas un ieradās Štetīnē, Vācijā, no šīs pilsētas jūras ostas slepeni
devās tālāk uz Šveici un 1942. gada 22. septembrī ieradās Ženēvā Šveicē; ka pašlaik
viņš mitinās pie sava onkuļa 4 Rue Dentand Ženēvā Šveicē. Viņa personību identificē
Uzturēšanās atļauju biroja Ženēvā 1942. gada 30. septembrī izsniegtā kvīts par viņa
uzturēšanās atļaujas pieprasījuma pieņemšanu.
Viņš tālāk apliecina un stāsta, ka –
Pievienotais ziņojums par ebrejiem Latvijā, kuru 1942. gada 22. oktobrī Viņa
Ekselencei Amerikas ministram Bernē iesniedza R. Lihtheima (R. Lichtheim) kungs un
G. Rīgnera (G. Riegner) kungs, ir balstīts uz informāciju, kuru Pasaules Ebreju kongresa
sekretāram G. Rīgnera kungam sniedzu es.
Šajā ziņojumā ir īsumā izklāstīti fakti, kuriem es pats personiski biju liecinieks,
uzturoties Rīgā, līdz brīdim, kad 1941. gada 18. decembrī izbēgu no geto, vai arī par
kuriem es uzzināju, slēpjoties ārpus Rīgas geto no 1941. gada 18. decembra līdz
1942. gada 25. martam un viesojoties šajā pilsētā 1942. gada maija otrajā pusē un
1942. gada jūnijā.
Attiecībā uz faktiem, kurus pats personiski neesmu novērojis, es savu liecību balstu
uz šādiem avotiem:
1. Ziņojums par aptuveni 1500 ebreju arestēšanu un ieslodzīšanu 1941. gada
jūlija pirmajās dienās un viņu nošaušanu 1941. gada 20. jūlijā vai aptuveni ap šo laiku
(ziņojuma 5. paragrāfs, 1. lpp.) balstās uz manu sarunu ar I. Šneidera (I. Schneider)
kungu no Rīgas, kuru es ilgus gadus pazīstu kā uzticamu cilvēku un kurš bija manas
māsas Selmas draugs. Saskaņā ar viņa stāstīto Šneidera kungs pats bija viens no
arestētajiem, un viņam izdevās izbēgt no nāvessoda, uzdodot sevi par “pa pusei ārieti”.
Tad viņam prasīja uzrādīt apliecinājumu savai izcelsmei, ko viņš nevarēja iesniegt, un
179
10/1/1942