Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

160 Konferences “Baltija Otrajā pasaules karā (1939–1945)” referāti par holokausta tematiku
88 Øystein Sørensen, Hitler eller Quisling: Ideologiske brytninger i Nasjonal Samling 1940–45 (Oslo:
Cappelen, 1989), p. 63.
89 This is very much in line with the main theses in: Skilbred, op. cit.
90 Nuremberg Document NO-1787, Archiv des Instituts für Zeitgeschichte Munich.
91 Skilbred, p. 172.
92 Himmler to Heydrich 11.5.1942, BArch, NS 19/1576, p. 16. A similar arrangement had been tried with
Richard Jungclauss in the Netherlands for Stab SS-Oberabschnitt Nordwest.
93 Cf. Birn, p. 102.
Metjū Kots
Kādas saistības pastāvēja starp holokaustu Baltijas telpā
un SS plāniem okupētajā Norvēģijā?
Kopsavilkums
Sākotnēji ir grūti iedomāties, ka holokaustam, kā arī citiem nacionālsociālisma vārdā pastrādātajiem
noziegumiem pret cilvēci Baltijā, Baltkrievijā un Ziemeļrietumkrievijā būtu jebkas
kopējs ar okupēto Norvēģiju un SS ambīcijām tajā. Tomēr saistības starp šīm divām nacistu
dominētās Eiropas visai atšķirīgām daļām eksistē, un, tās saredzot, atklājas arī iespējas
interpretēt jau zināmus faktus citā kontekstā.
Pirmkārt, uzkrītoši ir tas, ka abos gadījumos pastāvēja liela kontinuitāte SS personāla
ziņā. Tie paši cilvēki, kuriem SS reihsfīrers Heinrihs Himlers (Heinrich Himmler) personiski
uzticēja speciālus uzdevumus SS varas nostiprināšanai Norvēģijā 1940. gadā, piemēram,
Francs Valters Štālekers (Franz Walther Stahlecker), Erihs Ērlingers (Erich Ehrlinger) un
Oto Marenbahs (Otto Marrenbach), gadu vēlāk ierodas Baltijā kā svarīgas amatpersonas
SS politikas īstenošanai okupētajos Austrumu apgabalos.
Otrkārt, ir arī vācu Kārtības policijas (Ordnungspolizei) 9. bataljona dislocēšanas vēsture.
Šis bataljons ieradās Norvēģijā tūlīt pēc tās okupācijas 1940. gadā, bet 1941. gadā
tā rotas tika izdalītas pa SD einzacgrupām. Tā, piemēram, 9. bataljona 1. rota dienēja
Štālekera vadītā einzacgrupā A, arī Ērlingera vadītā apakšvienībā, bet 2. rota pakļāvās
einzacgrupai B. Baltijas un Baltkrievijas teritorijā šie vācu policisti piedalījās ebreju masu
slepkavībās daudzās vietās holokausta pirmajā posmā, arī Kauņā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā,
Daugavpilī un Rīgā – Biķerniekos.
1941.–1942. gada mijā 9. policijas bataljonu nomainīja vācu 3. policijas bataljons, kas
turpināja priekšgājēju sākto. 9. bataljons pēc īsas atpūtas Čehijā atgriezās Norvēģijā. Šoreiz
tas nonāca Kongsvingerā, kas bija gan vāciešiem, gan norvēģu kolaboracionistiem svarīgs
centrs SS un policijas aktivitātēm. Tur holokaustā rūdītie masu slepkavas no 9. bataljona,