Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Ebreju īpašumu ekspropriācija Ludzas un Madonas apriņķī vācu okupētajā Latvijā
1941. gada 4. septembrī pilsētas valdē iesniedza dokumentus par bijušo biedrības veikalvežu
ebreju Eliasa Evjana un Josifa Kacina, kuri bija materiāli atbildīgi par viņiem
uzticēto biedrības mantu un naudu, radītajiem iztrūkumiem vairāku tūkstošu rubļu
apmērā. Pretenzijas Madonas Patērētāju biedrība pieteica, atsaucoties uz Latvijas
Republikas Civillikumu un paturot tiesības vērsties ar prasību tiesā pēc tiesu iestāžu
darbības atjaunošanas, jo pilsētas valdes pārziņā atrodas pārņemtie Eliasa Evjana
un Josifa Kacina nekustamie īpašumi (mājas Poruka ielā 3b un Vienības ielā 6a) un
manta. 97 Nav gan zināms, ar ko minētās lietas beidzās, taču var pieņemt, ka šī prasība,
tāpat kā iepriekš minētās, tika noraidīta. Jāpiebilst, ka tādas pašas problēmas radās
arī ar lielinieku arestēto personu parādiem, jo arī šo personu mantas kā bezīpašnieka
mantība bija jāpārņem pilsētu un pagastu valdēm. Piemēram, 1941. gada oktobrī Mašīnu
un armatūru fabrika Madonas apriņķī “dzina pēdas” kādam Ādolfam Seržantam, kurš
1939. gada 19. jūnijā bija uz nomaksu iegādājies motociklu, taču 1940. gada decembrī
tika arestēts un motocikls konfiscēts. 98
Kā noskaidrojis Dz. Ērglis, līdzīga situācija bijusi vērojama arī Krustpilī, 99 un to
visai labi raksturo kāda šajā laikā ar roku rakstīta rezolūcija bez datējuma un paraksta:
“Madonas apriņķa policijas I iecirkņa priekšnieks ir paskaidrojis, ka Vidzemes apgabala
komisārs Hanzena kungs ir stingri norādījis, ka visi žīdu atstātie īpašumi un mantas pāriet
Lielvācijas īpašumā un neviena organizācija vai privātpersona uz to nevar pretendēt;
pilsētu un pagasta valdēm ir jānodrošina precīza atstāto mantu uzskaite, pārņemšana
un to nodošana policijas iestādēm.” 100 Tas nozīmē, ka ebreju mantu pārņemšanā gan
Madonas apriņķī, gan arī citur Latvijā savas tiesības 1941. gada rudenī ar atpakaļejošu
datumu pieteica vācu administrācija, 101 un juridiski šī kārtība tika nostiprināta ar
Ostlandes reihskomisāra 1941. gada 18. oktobra rīkojumu par žīdu īpašumu kārtošanu
Austrumu apgabalu Valsts komisāra pārvaldītā apgabalā. 102
Spriežot pēc dokumentiem, 1941. gada decembrī vācu iestādes Madonas apriņķī
pilnībā bija pārņēmušas gan vērtslietas, gan vērtīgākās mantas. 1941. gada 3. decembrī
Madonā notika apriņķa policijas darbinieku apspriede, kurā nolēma, kā turpmāk rīkoties
ar ebreju nevērtīgo mantu. 103 1941. gada nogalē Madonas apriņķī sākās šo mantu – mēbeļu,
trauku, apģērba, apavu izpārdošana izsolēs, 104 kas turpinājās līdz pat 1942. gada
sākumam, bet iegūto naudu pārskaitīja Vācu darba bankai Rīgā. 105
Atsauces un komentāri
1 Ērglis, Dz. Holokausts un ebreju īpašumu ekspropriācija Krustpilī // Holokausta izpēte Latvijā: starptautisko
konferenču materiāli, 2003. gada 12.–13. jūnijs, 24. oktobris, Rīga, un 2002.–2003. gada pētījumi
par holokaustu Latvijā (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti (turpmāk – LVKR), 12. sēj.). – Rīga, 2004,
62. lpp.
131