Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
128 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā<br />
to no ebrejiem atņemtās naudas, saņēma vairāki pagasta iedzīvotāji, kas bija norīkoti<br />
ebreju un viņu mantības pārvešanai uz Gulbeni. 72<br />
Daži ebreji pirms arestēšanas savu mantību bija mēģinājuši noslēpt vai arī nodot<br />
saviem paziņām, taču arī tā bija jāatdod mantu vākšanas komisijām, jo Madonas apriņķa<br />
policijas I iecirkņa priekšnieka 1941. gada 26. augusta rīkojumā bija atgādinājums, ka<br />
iedzīvotājiem, kuru rīcībā ir ebreju mantas, tās nekavējoties jānodod pilsētu un pagastu<br />
valdēm. 73 Tā, piemēram, jau 1941. gada 15. jūlijā Gulbenē, Līkā ielā 26, dzīvojošā Alvīne<br />
Martinsone latviešu komandantūrā (pašaizsardzības spēku štābā) nodeva savā dzīvoklī<br />
atrastās ebrejietes Simhas Moreinas vērtslietas – dažādu valstu sudraba monētas, vienu<br />
zelta pulksteni, vairākus gredzenus un rotaslietas, sudraba galda piederumus un traukus,<br />
sudraba portsigāru. Mantu nodošanas laikā A. Martinsone rakstīja paskaidrojumu, ka<br />
viņa savā dzīvoklī atradusi zem dīvāna paslēptu čemodānu ar zelta un sudraba lietām,<br />
bet nezina, kas un kā to tur novietojis. 74 Diemžēl arestētās S. Moreinas paskaidrojumā<br />
nav informācijas par to, kādos apstākļos vērtslietas nonākušas minētajā dzīvoklī, ir tikai<br />
apstiprinājums, ka nekā no vērtslietām netrūkst. 75 Tāpat zināms, ka 1941. gada 16. jūlijā<br />
Gulbenes pilsētas valde uzrakstīja aktu par Vecgulbenes pagasta “Līdumos” atrastām<br />
Minas Rapoports, viņas brāļa Īzaka Ceslera u.c. nezināmu ebreju mantām – sudraba<br />
un alpaka traukiem, galda piederumiem, lata monētām, zelta gredzeniem, rotaslietām<br />
un pulksteņiem, sadzīves priekšmetiem, segām u.c. gultas piederumiem, aizkariem un<br />
audumiem, krekliem, kleitām, vestēm, biksēm, mēteļiem, šallēm, cepurēm, cimdiem,<br />
zeķēm, lakatiem, kaklasaitēm, vilnas apģērbiem, kažokiem, zābakiem, kurpēm. 76 Iespējams,<br />
ka šis gadījums apjomīgā mantu daudzuma dēļ saistīts ar piesavināšanos, taču<br />
nav dokumentu, kas apstiprinātu šo pieņēmumu. To, ka ebreju mantu piesavināšanās<br />
jeb izlaupīšana lielos apmēros ir notikusi, liecina ne vien daudzie gadījumi visā Latvijā, 77<br />
bet arī konkrēti, dokumentos fiksēti notikumi Madonas apriņķī. Tā, piemēram, 1941. gada<br />
septembrī, acīmredzot pēc vācu institūciju rīkojumiem, tika ierosināta krimināllieta un<br />
notika izmeklēšana par ebreju vērtslietu piesavināšanos 1941. gada jūlijā un augusta<br />
sākumā. Daži šīs krimināllietas materiāli glabājas LVVA, piemēram, divu bijušo Litenes<br />
pagasta pašaizsardzībnieku pratināšanas protokoli par ebrejiem piederošo vērtslietu<br />
piesavināšanos 1941. gada jūlijā un augustā. 78 Apsūdzēto vaina tika pierādīta un vainīgās<br />
personas sodītas – nosūtīja uz fronti kā alternatīvu cietumsodam. 79 Bez tam arī par<br />
citu ebreju mantu piesavināšanos Litenes pagastā tika ierosināta vēl vismaz viena<br />
krimināllieta un notika izmeklēšana, kurā noskaidroja, ka pirmie ebreji Litenes pagastā<br />
aizturēti 1941. gada 6. jūlijā un tie bija bēgļi, kas pagastā ieradušies no Balvu puses. 80<br />
Kādreizējā pagasta policijas virskārtībnieka Alfrēda Vīksniņa uzdevumā aizturētos<br />
ebreju bēgļus pārmeklēja, viņiem atņēma līdzpaņemtās mantas, naudu un vērtslietas,<br />
ko nodeva A. Vīksniņam glabāšanā pagasta Aizsargu namā, bet arestētos konvojēja<br />
uz Gulbeni. 81 Arī turpmākajās pagastā dzīvojošo ebreju arestēšanas reizēs uz Aizsargu
Change language