Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Ebreju īpašumu ekspropriācija Ludzas un Madonas apriņķī vācu okupētajā Latvijā
Ziņojumiem par ebreju atstāto mantu pārņemšanu ir daudz kopēja. Nekustamos
īpašumus pārņēma pagasta valdes, mantas uzskaitīja, durvis aizslēdza un norīkoja
ēku un mantu apsardzi. Saskaņā ar Latviešu zemes pašpārvaldes Finanšu ģenerāldirekcijas
Tirdzniecības departamenta instrukciju veikali un tur esošās preces bija
jānodod vietējai patērētāju biedrībai. 63 Produkti, malka un mājlopi tika nodoti kaimiņiem.
Kraukļu pagasta doktorātā un “Kapteiņtaureņos” pagasta valdes komisija uzskaitīja
arestētā ārsta Grigorija Prismana mantību, taču, ņemot vērā, ka viņa dzīvesbiedre
bija angliete Moda Prismane, viņas lietošanā atstāja dzīvokli “Kapteiņtaureņos” un
pēc saraksta nodeva uzskaitītās un ģimenei piederošās mantas. 64 Līdzīgi rīkojās
Vietalvas pagasta valdes komisija “Dzeņos” apcietinātā Mozus Girša mantības
sakarā: pēc saraksta mantība tika nodota viņa sievas – latvietes lietošanā un
glabāšanā. 65
Dažos Madonas apkārtnes pagastos pārņemtā mantība jūlija beigās tika aizvesta uz
Madonu, 66 bet citur mantas līdzi paņēma paši ebreji, kad tos konvojēja uz nometinājuma
vietu Madonā. Piemēram, 25. jūlijā uz Madonu savas mantas līdzi paņēma Kalsnavas
pagasta “Grīvās” īrētās telpās dzīvojošā kurpnieka Borodovka ģimene (Boruhs, sieva
Riva, dēls Šlerns). 67 Tajā pašā dienā uz Madonu savas mantas līdzi paņēma arī Veckalsnavas
aptiekas pārvaldniece Olga Ratners. 68
Pārņemot un uzskaitot palikušo mantību, atsevišķu aktu sastādīja par pārņemto
naudu un vērtslietām. Naudu, vērtslietas un citu mantību atņēma arī vairākos Madonas
apriņķa pagastos aizturētajiem ebreju bēgļiem, kurus pēc tam nosūtīja uz nometinājuma
vietām Madonā un Gulbenē. Zināms, ka 1941. gada 12. jūlijā Madonas apriņķa
Kraukļu pagastā tika aizturēta ebreju bēgļu grupa – Leizers Sons no Jumpravas,
Jakovs Kacs no Madlienas, Matels Šermanis no Jaunjelgavas un Ecins Giršs no Rīgas.
Viņus pārmeklējot, tika konfiscēta nauda un vērtslietas, kā arī zirgs un rati. 69 Nauda
(9391 rbl.), vērtslietas (sudraba karotes, trauki, sudraba kauss un pulksteņi, zelta un
sudraba rotaslietas un gredzeni, 85 cara zelta rubļi) un citas mantas (krekli, uzvalki,
mēteļi, segas un zvērādas) tika atņemtas arī 1941. gada 19. jūlijā Litenes pagastā
aizturētajiem deviņiem ebreju bēgļiem (Zamuelam Taubem, Israilam Ginsbergam, Judei
Alšei, Šalomam Kabam, Leibei Nahmazonei, Šenkeram, Šmulam, Leibei un Fainei Veinbergiem)
un 21. jūlijā turpat pie pagasta pamatskolas aizturētajiem 33 ebreju bēgļiem
(četri vīrieši, 13 sievietes un 16 bērni: Kleimaņi (divi cilvēki), Elionasi (divi cilvēki), Vaineri
(divi vecāki, pieci bērni un vēl Raja Vainers un Sora Vainers), Levini (māte un bērns),
Hercbahi (divi vecāki un bērns), Volkini (divi vecāki un divi bērni), Skrudeļini (māte un
četri mazgadīgi bērni, t.sk. trīs mēnešus vecs zīdainis), Frēda Zahrins). 70 Konfiscēto
naudu (6493 rbļ.), vērtslietas un citas mantas un arestētos ebrejus aizveda uz Gulbeni.
Ebrejus novietoja nometinājuma vietā dzelzceļa stacijā, naudu nodeva pilsētas valdē,
bet vērtslietas – pilsētas vācu komandantam. 71 Atlīdzību par paveikto darbu, atskaitot
127