Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Ebreju īpašumu ekspropriācija Ludzas un Madonas apriņķī vācu okupētajā Latvijā
(šķūtniekus), ir savākusi ebreju atstātās mantas – vērtslietas, naudu, mēbeles, apģērbu,
apavus, sadzīves priekšmetus un uzrakstījusi mantu uzskaites aktus. Pārņemtās mantas
bija jānovieto slēgtās un aizzīmogotās noliktavās. Madonā par noliktavām izmantoja
telpas Aizsargu namā, pilsētas valdei piederošās brīvās ēkās, kā arī Izstādes laukumā
speciāli uzbūvētu šķūni. 49 Madonas pasta un telegrāfa kantoris bija pārņēmis ebreju
dzīvesvietās noņemtos telefona aparātus. 50
Līdzīgi arī Gulbenē pēc ebreju arestiem pilsētas valde izveidoja ebreju atstāto mantu
pārņemšanas komisiju, 51 kas 1941. gada jūlijā un augustā pārņēma un uzskaitīja ebreju
atstāto mantu. Mantas salika kastēs, un tās aiznagloja, nekustamo īpašumu durvis
aizslēdza un aizzīmogoja, bet atslēgas un dokumenti tika nodoti Gulbenes pilsētas
valdē. 52 Pēc Gulbenes ebreju aizvešanas uz Liteni komisija pārņēma un uzskaitīja arī
nometinājuma vietā pilsētas dzelzceļa stacijas noliktavās jeb “Garkalnu rijās” palikušās
mantas. Ēkas, kurās atradās mantas, aizslēdza, bet logus aizsita ar finieri. 53 1941. gada
31. jūlijā vācu militārajam komandantam Gulbenē tika nodotas ebrejiem konfiscētās
vērtslietas (zelta un sudraba izstrādājumi) un nauda – 9259 rubļi. 54
Pārņemtajos ebreju nekustamajos īpašumos gan Madonā, gan Gulbenē tika iecelti
ēku pārvaldnieki, kuru uzdevums bija uzturēt kārtībā īpašumu un teritoriju ap to (ielas un
ietves), kā arī iekasēt no īrniekiem īres maksu. 55 Mēbelētajos dzīvokļos, kas tika izīrēti
dažādām personām (arī militārpersonām un dzelzceļniekiem), obligāti redzamā vietā
bija jāpiestiprina paziņojums vācu un latviešu valodā: “Visi priekšmeti un lietas atrodas
valsts komisāra Austrumu apgabalā pārziņā. Katra piesavināšanās un prom aiznešana
tiks sodīta pēc vācu soda likumiem.” 56
Madonas apriņķa pagastos ebreju mantības pārņemšana norisinājās līdzīgi – par to
bija atbildīgas pagastu valdes. Savukārt Madonas apriņķa policijas I iecirkņa priekšnieka
1941. gada 26. augusta rīkojumā visiem pagastu policijas kārtībniekiem vēlreiz tika
atgādināts par ebreju mantu pārņemšanas kārtību, kā arī uzdots sagatavot ziņojumus
par paveikto. 57 Visticamāk, ka šādu rīkojumu par mantu pārņemšanas kārtību izdeva
arī Madonas apriņķa policijas II iecirkņa priekšnieks, taču pieejamos dokumentos tas
nav atrodams. LVVA vairākos simtos dokumentu lapu ir pieejami šie ziņojumi no apriņķa
policijas I iecirkņa teritorijas pagastiem, un pēc tiem var izsekot gan mantu pārņemšanai
un iegūt informāciju, kādas mantas pārņemtas, gan arī uzzināt par cilvēkiem, kam šīs
mantas tika atņemtas un kuri paši pēc tam nonāca masu kapā. Ziņojumi rakstīti pēc
vienas formas: “Sakarā ar ebreja Iljas Talvinska aizvešanu viņa dzīvesvietā Madonas apriņķa
Mētrienas pagasta Kalnciemu mājās 1941. gada 13.–14. jūlijā ieradās un strādāja
pagasta komisija atstāto mantu uzskaitei, novērtēšanai un pārņemšanai. Atstātās mantas
(mēbeles, sadzīves priekšmetus, apģērbu), naudu un vērtslietas pārņēma pagasta valde,
mājlopi ar aktu ir nodoti kaimiņiem, bet nekustamais īpašums 1941. gada 9. augustā
nodots Mētrienas pagasta patērētāju biedrībai.” 58 Daudziem ziņojumiem klātpielikti arī
125