Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

124 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
zelta pulkstenis kopā ar citām žīdu atstātām vērtslietām ir nodots Daugavpils apgabala
komisāra pārvaldē 1941. gada 17. decembrī, bet par K. Riekstiņa lietas apstākļiem man
nav nekas zināms.” 41
Tiesāšanās par izlaupīto ebreju mantu Ludzā turpinājās arī pēc kara. Par to minējis
Ā. Šneijers, norādot, ka tikai tiesas ceļā daļu savu mantu no ludzāniešiem atguva tie
ebreji, kas pēc kara 1944.–1945. gadā atgriezās no bēgļu gaitām. 42
Madonas apriņķa ebreju atstātās mantības
un īpašumu ekspropriācija
Ebreju mantības izlaupīšanas pirmais vilnis Madonas apriņķa pilsētās un pagastos
sākās ebreju arestu laikā 1941. gada jūlijā. 43 Bieži vien iespēja tikt pie bagātāko ebreju
mantības, pārsvarā vērtslietām, bija iegansts daudzu pašaizsardzībnieku brīvprātīgai
un aktīvai līdzdalībai ebreju arestos. Tieši šādu motivāciju savai līdzdalībai noziegumā
padomju izmeklētājiem pēc kara atklāja arestētais bijušais Gulbenes pašaizsardzībnieks
Edgars Straume, teikdams, ka bagāto Gulbenes ebrejieti Česleru, kurai pirms kara bija
piederējis ienesīgs veikals pilsētā, viņš devies arestēt, jo cerējis piesavināties viņas
vērtslietas. 44
Madonas pilsētas un apriņķa ebreju arestu laikā 1941. gada 15. jūlijā Madonas pilsētas
un apriņķa latviešu pašaizsardzības spēku komandieris pulkvedis-leitnants Āboliņš
parakstīja pavēli visiem pagastu pašaizsardzības spēku dalībniekiem, ka ebreju atstātā
manta ir savācama, uzskaitāma un līdz turpmākam rīkojumam nododama uzticamu
personu pagaidu lietošanā vai glabāšanā. 45 Bijušie ebreju nekustamie īpašumi tika
pasludināti par bezsaimnieka mantu, kas jāpārņem pašvaldībām – pilsētu un pagastu
valdēm. 46 Savukārt tie ebreji, kuri savu mantību (pārsvarā vērtslietas – zelta un sudraba
pulksteņus, tējkarotes, gredzenus, auskarus u.c. rotaslietas) bija nosargājuši aresta
laikā un paņēmuši līdzi uz nometinājuma vietu, no tās, protams, šķīrās neilgi pirms
nāves, piemēram, Litenē pirms konvojēšanas uz mežu vērtslietas un naudu atņēma no
Gulbenes atvestajiem ebrejiem. 47 Gandrīz droši var apgalvot, ka līdzīgi notikumi risinājās
arī Madonā pirms ebreju vešanas uz Smeceres mežu.
Pēc ebreju mantības izlaupīšanas un tai sekojošām pavēlēm, kā rīkoties ar arestēto
ebreju mantību, notika ebreju masu iznīcināšanas akcijas, pēc kurām gan ebreju
nometinājuma, gan slepkavošanas vietās vēl palika daudz vērtību. Par to savākšanu
Madonā liecina pilsētas valdes 1941. gada 14. augusta ziņojums Madonas apriņķa
policijas priekšniekam. 48 Tajā lasām, ka, pildot latviešu komandanta rīkojumu [acīmredzot
iepriekš minēto 1941. gada 15. jūlija Madonas pilsētas un apriņķa latviešu pašaizsardzības
spēku komandiera pavēli. – A. U.], pilsētā izveidota ebreju mantu savākšanas
un uzskaites komisija, kas līdz augusta vidum, izmantojot strādniekus ar zirgu pajūgiem