Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

122 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
vietā Poguļankas mežā palika liels daudzums ebreju mantu, kuras ar vairākām kravas
automašīnām tajā pašā dienā tika atvestas uz Ludzā ierīkotajām mantu noliktavām. 26
Turpat nākamajās dienās nonāca arī geto teritorijā palikušās mantas.
Līdzīgi notikumi risinājās Kārsavā, kur tāpat, pildot laikrakstā “Ludzas Vēstnesis”
1941. gada 31. jūlijā publicēto rīkojumu, tika ierīkota ebreju mantu noliktava, kurā saveda
vēl neizlaupīto ebreju mantību – mēbeles, apģērbus, apavus, traukus u.c. sadzīves
priekšmetus un lietas –, kas pirms tam bija aprakstīta un uzskaitīta, bet pārņemtās
vērtslietas aizsūtīja uz Ludzu. 27 Kārsavas ebreju mēbelētajos dzīvokļos, tāpat kā Ludzā,
ievācās gan vācu militārpersonas, gan vietējo pašaizsardzības spēku (vēlāk latviešu
palīgpolicija) vadība. 28 Tā, piemēram, Kārsavas pašaizsardzības nodaļas priekšnieks
Antons Dudars ievācās bijušā pilsētas ārsta (ebreja) ģimenes dzīvoklī. 29 Arī pirms Kārsavas
ebreju iznīcināšanas, kas notika 1941. gada 20. augustā, tāpat kā pirms Ludzas
geto ebreju slepkavošanas sākuma, geto teritorijā tika paziņots, ka ebrejus pārvietos
uz kādu nometinājuma vietu, tāpēc līdzi var ņemt nepieciešamo apģērbu, apavus u.c.
sadzīves priekšmetus. Tas viss palika ebreju slepkavošanas vietā Naudaskalnā un tika
pārvests uz ebreju mantu noliktavu Kārsavā.
Līdzīgi minētajam, notikumi risinājās arī citur apriņķī, kur dzīvoja ebreji, – Zilupē,
Šķaunē un citviet. Viņu dzīvesvietās, nometinājuma un slepkavošanas vietās palika
liels daudzums mantu. Tās, tāpat kā Ludzā un Kārsavā, gan izlaupīja, gan uzskaitīja
un pārņēma vietējās pašvaldības. 30
Vācu okupācijas varas iestādes Ludzas apriņķī pirmo rīkojumu par to, kā rīkoties
ar ebreju atstāto mantību un īpašumu, izdeva tikai 1941. gada 29. septembrī (Daugavpils
apgabala komisāra Švunga (Schwung) rīkojums). Tas paredzēja, ka ebreju
atstātās mantības un īpašuma saraksti pagastu un pilsētu pašvaldībās jāapkopo
līdz 1941. gada 15. oktobrim un kopā ar vēl esošajiem vērtspapīriem, vērtslietām
un dārglietām līdz 25. oktobrim jānodod Ludzas apriņķa vecākajam. 31 Tālāk sekoja
vēl vairāki vācu iestāžu rīkojumi, piemēram, Ostlandes reihskomisāra 1941. gada
18. oktobra un 1942. gada 14. oktobra rīkojums par rīcību ar žīdu atstātajām mantām
un īpašumu kārtošanu. 1943. gada 8. janvārī SS Daugavpils novada policijas vadītājs
Daugavpilī izdeva rīkojumu Abrenes, Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķa
priekšniekam par ebreju mantas sarakstu apkopošanu un to nosūtīšanu uz Kārtības
policijas pārvaldi. 32
Saziņā ar vācu okupācijas varas iestādēm laikā no 1941. gada rudens līdz 1942. gada
vidum pārņemtā ebreju mantība (pārsvarā mēbeles un sadzīves priekšmeti) tika izpārdota
Ludzas apriņķa pašvaldību rīkotajās izsolēs, daļa no ebreju nevērtīgā un lietotā
apģērba un apaviem Sarkanās armijas karagūstekņu vajadzībām 1942. gada sākumā
tika aizvesta uz Daugavpils gūstekņu nometni, 33 bet pārņemto naudu un vērtslietas vēl
1941. gada vasarā un rudenī nodeva vācu iestādēm. 34