Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

108 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
pagastā – piecu cilvēku ģimene, bet Dzelzavas pagastā – viens ebreju bērns. Madonas
apriņķī nogalināto ebreju skaitā ir iekļauti arī vairāki desmiti ebreju bēgļu, kuri 1941. gada
jūlija sākumā nepaspēja šķērsot bijušo Latvijas Republikas un PSRS austrumu robežu
vācu karaspēka straujās virzības uz austrumiem dēļ un kurus, vāciešiem ienākot, vairākos
pagastos aizturēja vietējie apriņķa pašaizsardzībnieki.
2. Muzeja “Ebreji Latvijā” vadītājs M. Vestermanis ir sniedzis informāciju par diviem
ebreju izglābšanas gadījumiem Madonas apriņķī. 113 Atsaucoties uz Izraēlas profesoru
Dovu Levinu, viņš norādīja, ka Gulbenē nezināmos apstākļos izglābts ebrejs Gitlsons,
bet Odzienas pagastā Kārlis Vītoliņš visu vācu okupācijas laiku slēpis un izglābis Menki
Latu. Ar ebreju neveiksmīgu glābšanu, iespējams, ir saistīti sīkāk neizzināti gadījumi,
kad 1942. gada martā Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā nošauta Rebeka Šnitke
(dz. 1935. gadā) un 1943. gada janvārī apriņķa teritorijā tika apcietināts kāds ebrejs,
kura uzvārds nav noskaidrots. 114
3. Ebreju arestu laikā visā Latvijā sākās ebreju mantības izlaupīšana. Tā notika
arī Madonas apriņķa pilsētās un pagastos. 115 Iespēja tikt pie ebreju mantas sākotnēji
bija motīvs, lai iesaistītos noziegumā pret ebrejiem. Tā, piemēram, pēc kara arestētais
bijušais Gulbenes pašaizsardzībnieks Edgars Straume padomju izmeklētājiem liecināja,
ka viņš devies arestēt bagāto Gulbenes ebrejieti Česleru, kurai pirms kara bija piederējis
ienesīgs veikals pilsētā, jo cerējis piesavināties viņas vērtslietas. 116 Kad ebreju aresti bija
sākušies, 1941. gada 15. jūlijā Madonas pilsētas un apriņķa latviešu pašaizsardzības
spēku komandieris pulkvedis-leitnants P. Āboliņš parakstīja pavēli, kurā uzdeva visiem
pagastu pašaizsardzības spēku dalībniekiem ebreju atstāto mantu savākt, uzskaitīt un
līdz turpmākam rīkojumam nodot uzticamu personu pagaidu lietošanā vai glabāšanā. 117
Madonas un Gulbenes pilsētu pašvaldību, kā arī Madonas apriņķa policijas dokumentu
fondi LVVA glabā informāciju par ebreju mantu pārņemšanas procesu apriņķa pilsētās
un pagastos. Piemēram, uz vairākiem simtiem dokumentu lapu ir pieejami ziņojumi no
pagastiem, un pēc tiem var izsekot gan mantu pārņemšanai un iegūt informāciju par
pārņemtajām mantām, gan arī uzzināt par cilvēkiem, kuriem šīs mantas tika atņemtas
un kuri paši pēc tam nonāca masu kapos. Apjomīgās avotu bāzes dēļ ebreju īpašumu
ekspropriācijai Madonas apriņķī nepieciešami papildu pētījumi.
4. Pētījuma pielikumā sniegts Madonas apriņķī apzināto upuru saraksts.
5. Holokausta tematikai atbilst arī tēma par noziegumiem pret Madonas apriņķa
čigāniem. Pēc Ceturtās tautas skaitīšanas datiem 1935. gadā, apriņķī bija uzskaitīti
135 čigāni. 118 Aplūkotajos vēstures avotos, uz kā balstīts pētījums par holokaustu Madonas
apriņķī, nav liecību par čigānu iznīcināšanu šajā apriņķī, taču Litenes pagasta
novadpētnieks J. Zvaigzne ir citējis čigānu diasporas Latvijā pārstāvi Helgu Burkovsku,
kas apgalvo, ka daudzi Madonas apriņķī dzīvojošie čigāni vācu okupācijas laikā tikuši
nošauti Litenē. 119 Diemžēl tā pagaidām ir vienīgā šī pētījuma autora rīcībā esošā liecība
par čigānu tautības civiliedzīvotāju traģēdiju Madonas apriņķī.