Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Ebreju slepkavošana Madonas apriņķī
dzībnieks tuvējās mājās dabūja lāpstu un nošauto sievieti turpat arī apraka. 104 Iespējams,
ka nošautā Travkina ir Ārkārtējās komisijas dokumentos pēc kara minētā nezināmā
ebrejiete, kas nošauta Jaungulbenes pagastā mežā netālu no Purmaļu mājām. 105
Ebreji tika nogalināti vēl arī citos Madonas apriņķa pagastos. 106 Tā, piemēram, ir
zināms, ka Odzienas pagastā netālu no Pļaviņu–Ērgļu ceļa 1941. gada augustā vietējie
pašaizsardzībnieki nošāva ebreju ģimeni (piecus cilvēkus – divus pieaugušos un trīs
bērnus), kas jūlijā bija pārcēlusies no Pļaviņām uz Odzienas pagasta Burtnieku mājām. 107
Kādā Ārkārtējās komisijas liecībā minēts, ka 1942. gada 3. martā Dzelzavas pagastā
nezināmos apstākļos nošauts ebreju bērns – 1935. gadā dzimusī Rebeka Šnitke. 108
Iepriekš aprakstītajā laikā – 1941. gada augustā Madonas apriņķī sāka reorganizēt
apriņķa pašaizsardzības spēkus un veidot policijas struktūras. 109 Latviešu pašaizsardzības
spēku komandantūras likvidēja, to vietā pēc neatkarīgās Latvijas Republikas policijas
iekārtas parauga izveidoja apriņķa policiju ar vairākiem iecirkņiem un palīgpolicijas “A”,
“B” un “C” grupām. Par Madonas apriņķa policijas priekšnieku iecēla kapteini V. Reineki,
110 bet par viņa vietnieku apstiprināja majoru Hermani Sīmani. Amatu (diemžēl nav
zināms, kādu) Madonas apriņķa policijā, pēc A. Ezergaiļa sniegtās informācijas, 111 ieguva
arī bijušais Madonas apriņķa pašaizsardzības spēku komandieris pulkvedis R. Kandis,
kura vārds bijušo pašaizsardzībnieku liecībās par akcijām pret ebrejiem neparādās.
Mazu skaidrību par latviešu palīgspēkiem, to reorganizāciju un policijas iekārtas
veidošanu var gūt Madonas pilsētas valdes dokumentos, kur 1941. gada jūlijā–augustā
lietoti dažādi nosaukumi. Tā, piemēram, 1941. gada 16. jūlija dokumentā ir minēta
Madonas pilsētas pašaizsardzība, bet 17. jūlijā – Madonas pilsētas policija; 25. jūlijā
un 1. augustā – Madonas pilsētas pašaizsardzība, bet 30. jūlijā – Madonas pilsētas un
apriņķa pašaizsardzība. Sākot tikai ar 5. augustu, dokumentos ir viens nosaukums –
Madonas apriņķa policija. 112
Daži secinājumi un piebildes nobeigumam
1. Pētījumā par holokaustu Madonas apriņķī ir atklāts ebreju ciešanu ceļš no aresta
līdz noslepkavošanai. Izpētes gaitā noskaidrots, ka Madonas apriņķī 1941. gada 8. un
9. augustā notikušas divas ebreju masu slepkavošanas akcijas. Pirmajā reizē Madonas
pilsētai tuvumā esošajā Smeceres mežā tika nogalināti apmēram 150 pilsētā un vairākos
apkārtnes pagastos apcietinātie ebreji, kas pirms tam bija ievietoti nometinājuma vietā
jeb ebreju geto Madonā. Otrajā reizē Latvijas armijas bijušajā mācību poligonā Litenes
mežā nogalināja apmēram 200 (vai pat nedaudz vairāk) Gulbenē, Litenes un vēl dažos
apkārtnes pagastos arestēto ebreju. Bez tam ir zināms, ka atsevišķās vietās Madonas
apriņķī ir nogalināti vēl vairāki ebreji: Jaungulbenes pagastā – viena ebrejiete, Odzienas
107