Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

106 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
simtiem – ir minējis arī A. Ezergailis. 91 Teikdams, ka Litenē nošauts apmēram 300 ebreju,
nedaudz kļūdījies bijušais Gulbenes pašaizsardzībnieks Pēteris Kauls, kurš piedalījās
ebreju konvojēšanā no Gulbenes līdz viņu nošaušanas vietai. 92
Madonas apriņķa pagasti
Pirms kara ebreji dzīvoja daudzos Madonas apriņķa pagastos, bet trūkst precīzu datu
par ebreju skaitu Madonas apriņķī Vācijas un PSRS kara sākumā, kā arī pēc vācu
karaspēka vienību ienākšanas 1941. gada jūlija sākumā. Tomēr no vēstures avotiem
var izdarīt vairākus secinājumus par notikušo; daži izteikti jau iepriekš.
Pirmās ziņas par arestētajiem ebrejiem ir no Litenes pagasta, kur jau 6. jūlijā tika
aizturēta kāda ebreju bēgļu grupa, kas bija ieradusies no Balvu puses. Aizturētos kādu
laiku turēja ieslodzītus Aizsargu namā, pēc tam pārveda uz Gulbeni. 93 Madonas apriņķa
pagastos dzīvojošo ebreju aresti sākās vienlaikus ar arestiem Madonā un Gulbenē apmēram
1941. gada jūlija vidū un turpinājās līdz mēneša beigām. Ir zināms, ka 12. jūlijā
arestēja Liezēres pagasta “Ārstniekos” dzīvojošos Hiršu un Hasju Evjanus; 94 15. jūlijā
tika arestēta Sāvienas pagasta “Piesaulēs” dzīvojošā Joffes ģimene (vīrs Mozus un
sieva Jana, viņu bērni Tevje un Hana, kā arī Geršons Ichoks Joffe); 95 ap to pašu laiku
arestēja Mētrienas pagasta “Kalnciemos” dzīvojošo Ilju Talvinski, 96 kā arī vairākas
Mārcienas pagasta ebreju ģimenes. 97 Vēlāk ebreji tika arestēti Kalsnavas, Meirānu,
Litenes, Lubānas (jūlija beigās 98 ), Dzelzavas (5 ebreji 99 ), Kraukļu, Lazdonas, Praulienas
un Vietalvas pagastā, bet piecus Jaungulbenes pagastā dzīvojošos ebrejus
arestēja tikai pēc tam, kad 1941. gada 1. augustā tika saņemta pavēle no Gulbenes
pilsētas latviešu pašaizsardzības komandanta E. Sproģa. 100
Madonai un Gulbenei tuvumā esošajos pagastos arestētie ebreji, kā jau minēts,
tika konvojēti uz šajās pilsētās izveidotajām ebreju nometināšanas vietām (zināms arī
precīzs datums – 1941. gada 25. jūlijs, kad uz Madonu atveda visus Kalsnavas pagastā
arestētos ebrejus 101 ), no kurienes tos 8. un 9. augustā aizveda un nogalināja attiecīgi
Smeceres un Litenes mežā.
Taču ne visi pagastos arestētie ebreji izgāja caur šo “nāves etapu”. Jaungulbenes
pagastā 1941. gada augusta sākumā apcietināto ebrejieti Travkinu, kas padomju varas
laikā bija vietējās Mašīnu un traktoru stacijas traktoriste – pirmrindniece, vispirms
ieslodzīja pagasta aresta telpās un vairākas reizes pratināja, vainojot padomju varas
atbalstīšanā, bet pēc tam trīs vietējo pašaizsardzībnieku pavadībā ar motociklu veda
uz Gulbeni. Ceļā Umuru purva rajonā motocikls salūza, un pašaizsardzībnieki pieņēma
lēmumu ebrejieti nošaut. 102 Pēc citas versijas, ne jau tas, ka salūza motocikls, izšķīra
ebrejietes likteni, bet gan tas, ka viņu kā “padomju aktīvisti” piemērotā vietā nošaut licis
Jaungulbenes pagasta pašaizsardzības grupas vadītājs Pēteris Jansons. 103 Lai vai kā,
minētajā vietā apmēram 30–40 metru no ceļa ebrejieti Travkinu nošāva, kāds pašaizsar-