Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Ebreju slepkavošana Madonas apriņķī
pazemojumus, domājams, izvarošanu, bet dažas ebreju sievietes pēc arestēšanas izdotas
darbā pie saimniekiem. Tas, protams, neglāba viņas no bojāejas, jo slepkavošanas
dienā vietējie pašaizsardzībnieki ieradās arī viņu dzīvesvietās. 77
No Gulbenes atvesto, kā arī Litenes ebreju slepkavošana sākās 1941. gada 9. augusta
rītā. Litenieši atceras, ka tā sākusies ap pulksten 5. 78 A. Liede liecībā Ārkārtējai komisijai
minējis, ka slepkavošana sākusies agrā rītā, mazai gaismiņai austot, bet padomju izmeklēšanas
dokumentos lasāms, ka ebreju slepkavošana sākusies ap pulksten 9 vai
pat vēl nedaudz vēlāk. 79 A. Ezergailis norāda, ka E. Sproģa tiesas prāvā izskanējis,
ka ebreju slepkavošana Litenē notikusi pēcpusdienā, 80 kas tomēr neatbilst patiesībai. 81
Pirmos uz mežu bijušā Litenes poligona teritorijā atkonvojēja no Gulbenes atvestos
ebrejus un dažus padomju aktīvistus. Ebrejiem pirms tam bija atņemtas visas
līdzi paņemtās mantas un vērtslietas, kā arī tiem pavēlēja izģērbties līdz apakšveļai. 82
Mežā, netālu no Sarkanās armijas karagūstekņu iepriekš izraktajām bedrēm, ebrejus
sadalīja nelielās grupās pa četriem, sešiem cilvēkiem katrā un dzina uz “ugunslīniju”,
kur atradās daži desmiti šāvēju un viņu komandieri. 83 Kad no Gulbenes atvestie ebreji
bija noslepkavoti, sākās vietējo – Litenes ebreju slepkavošana.
Atgriežoties pie tā, cikos sākās ebreju nogalināšana, jāteic, ka pulksteņa laiku nobīdes
vairākās liecībās, iespējams, radušās tāpēc, ka nav nodalīta atvesto un vietējo ebreju slepkavošana.
Tāpēc šeit jāprecizē, ka no Gulbenes atvesto ebreju slepkavošana, domājams,
sākās 9. augusta rītausmā, bet Litenē esošo – ap pulksten 9 vai pat vēl nedaudz vēlāk, kad
ebrejus uz mežu konvojēja no vairākām aresta vietām un noslepkavoja. Pēdējai Litenes
ebreju grupai, pirms viņus nošāva, vajadzēja aizbērt bedres ar iepriekš nošautajiem. 84
Noziedzīgā akcija tika pabeigta tās pašas dienas pēcpusdienā ap pulksten 15–16. 85
Par Litenē nogalināto ebreju skaitu Ārkārtējās komisijas dokumentos minētie
dati – 600–800 ebreju – ir pārspīlēti. 86 Turpat arī lasām, ka Litenē nogalināti 1942. gada
sākumā ar vilcienu atvestie ebreji. To pieminējis arī Litenes novadpētnieks J. Zvaigzne,
citējot vēsturnieku M. Vestermani, kurš, balstoties uz šiem dokumentiem, kā arī uz kādu
nepareizi interpretētu bijušā Litenes pašaizsardzībnieka liecību, 87 izvirzījis jautājumu, kur
palikuši 1942. gadā no ārzemēm deportēto ebreju divi ešeloni, un, norādot uz analoģiju
ar līdzīgu gadījumu, kad ārzemju ebreji 1941./1942. gada ziemā tika atvesti uz Krustpili
un nošauti Kaķīšu purvā, izteicis minējumu, ka šo cilvēku kapu, iespējams, var meklēt
Litenē. 88 Taču, kā redzējām, dzelzceļa transports ebreju atvešanai uz Liteni gan tika
izmantots, tikai tas nebija 1942. gadā, un tie nebija divi ešeloni, bet gan tikai divi vagoni.
Bez tam Litenē, kā to pareizi atzīmējis A. Ezergailis, nogalināti tikai Vidzemes ebreji un
ebreju bēgļi, kas nepaspēja evakuēties un palika Vidzemē. 89 Tas liecina, ka Ārkārtējās
komisijas materiāliem pilnībā uzticēties nevar, tāpēc patiesībai tuvāk ir skaitlis 224, kas
minēts 1942. gada 18. februāra izziņā par Madonas apriņķa policijas II iecirkņa teritorijā
1941. gada vasarā apcietinātajiem ebrejiem. 90 Litenē nogalināto ebreju skaitu – ap diviem
105