Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Ebreju slepkavošana Madonas apriņķī
Valtera Štālekera pārziņā esošajam Latviešu pašaizsardzības spēku štābam Rīgā.
Uz Madonu ar šo institūciju dotajām pilnvarām tika nosūtīts bijušais Latvijas armijas
aviācijas pulkvedis Rūdolfs Kandis, kas kļuva par Madonas apriņķa latviešu pašaizsardzības
spēku komandieri. 37 Viņa loma un atbildība turpmākajos notikumos ir
visai neskaidra, tāpat kā ēnā palika arī iepriekš minētie latviešu partizānu vienību
komandieri pulkveži-leitnanti K. Aperāts un K. A. Gailītis. Savukārt pulkveža-leitnanta
P. Āboliņa vārds dokumentos parādās tikai vienu reizi – laikā, kad sākās ebreju aresti,
viņš 1941. gada 15. jūlijā parakstīja pavēli par ebreju atstāto mantu savākšanu un
uzskaiti. 38 Holokausta nozieguma organizēšanā un īstenošanā priekšplānā izvirzījās
citas personas. Apmēram jūlija vidū aktīvu darbību uzsāka bijušais Latvijas armijas
kapteinis Valerians Reineke. A. Ezergailis un Latvijas vēstures institūta pētniece Rudīte
Vīksne viņa darbību saista ar vācu Drošības policijas un SD reģionālo vienību, par
kuras vadītāju bija iecelts V. Reineke, 39 uzskatot, ka vietās, kur bija šādas vācu izveidotas
institūcijas, tās organizēja un vadīja ebreju iznīcināšanu. Muzeja “Ebreji Latvijā”
vadītājs Marģers Vestermanis to noliedz un uzskata, ka historiogrāfijā nostiprinājusies
tēze par SD klātesamību 1941. gada jūlija un augusta notikumos Latvijā ir kvalificējama
kā mīts, jo tam nav apstiprinājuma dokumentos, – drīzāk esot jārunā par vērmahta
komandantūru aktīvu līdzdalību un procesu vadību. Jāatzīst, ka arī šī pētījuma autora
rīcībā nav nepārprotamu dokumentu, kas liecinātu par SD klātesamību un procesu
aktīvu vadību Madonas apriņķī, taču kapteinis V. Reineke bija redzama figūra šajos
notikumos, un Madonas pilsētas valdes dokumentos 1941. gada jūlijā viņš tiek dēvēts
par Madonas policijas priekšnieku. 40 Cik zināms, latviešu policijas iekārta un struktūra
vēl šajā laikā apriņķī izveidota nebija. Tas liecina, ka V. Reinekem bija kāds augstāks
amats, bet tas nebija pašaizsardzības spēku komandiera amats. Vēl viena persona, kas
aktīvi darbojās ebreju iznīcināšanas organizēšanā un īstenošanā, bija dokumentos par
Madonas pilsētas latviešu komandantu dēvētais kāds bijušais Latvijas armijas vecākais
leitnants Akermans. 41
Skaidrāka situācija bija Gulbenē – zināms, ka latviešu pašaizsardzībniekiem (dokumentā
saukti par latviešu palīgpolicistiem), kurus vadīja leitnants E. Sproģis, rīkojumus
1941. gada jūlijā deva vācu militārā komandantūra (Ortskommandantur Nr. 44302). 42
Tomēr šeit ir arī kāda liecība, kur norādīts par iespējamo SD klātbūtni. Proti, kādā
1942. gada martā tapušā policijas izmeklēšanas dokumentā par ebreju mantu piesavināšanos
Litenē lasāms, ka ebreju slepkavošanas laikā 1941. gada augusta sākumā
bijušais pagasta policijas virskārtībnieks Alfreds Vīksniņš ebrejiem atņemto naudu
nodevis Drošības policijas pārstāvim Arvīdam Dzelmem no Gulbenes. 43
Rezumējot konstatēto, jāteic, ka minētās historiogrāfiskās problēmas atrisināšana
nav šī pētījuma uzdevums, lai gan jautājums par pavēļu došanu ir ļoti būtiska problēma
pētījumos par holokaustu.
101