Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Ebreju slepkavošana Madonas apriņķī
Daži okupācijas varu maiņas apstākļu aspekti
(1941. gada jūnijs–jūlijs)
1941. gada jūnija beigu un jūlija sākuma okupācijas varu maiņas apstākļi Latvijā –
arī Madonas apriņķī – no militārā viedokļa ir aplūkoti Latvijas vēstures institūta
asistenta Jura Pavloviča un vēsturnieka Elmāra Pelkaua pētījumos par Vācijas Bruņoto
spēku ienākšanu Latvijā, latviešu bruņoto vienību organizēšanos un to lomu
notikušajā. 20 Okupācijas varu maiņas laiku var uzlūkot kā vēsturisko fonu holokaustam,
tāpēc ir būtiski apzināt, kādos apstākļos tika sagatavota šī traģēdija Madonas
apriņķī.
1941. gada 30. jūnijā vācu karaspēks sāka forsēt Daugavu un sākās vērmahta
trieciens Madonas–Gulbenes virzienā. 21 Ap šo laiku vairākos Madonas apriņķa pagastos,
tāpat kā daudzviet citur Latvijā, spontāni izveidojās bruņotas latviešu vienības, kas literatūrā
tiek sauktas par nacionālo partizānu vienībām. Tās traucēja gan sarkanarmiešu,
gan padomju varas aktīvistu atkāpšanos uz austrumiem, piemēram, pa Rīgas–Lubānas
šoseju. Bruņota sadursme starp Madonas apriņķa Strādnieku gvardes bataljona vienību
un kādu bruņotu latviešu vienību, piemēram, izraisījās 29. jūnijā trīs kilometrus no Gulbenes
uz Litenes ceļa. Apšaudes laikā krita divi gvardi, bet piecus ievainoja. 22 Dažos
Madonas apriņķa pagastos latviešu bruņotās vienības vēl pirms vāciešu ienākšanas
pārņēma vietējo varu. 23 Savukārt Madonā, pirms to bija pametuši sarkanarmieši, kāda
latviešu bruņotā vienība 30. jūnijā pie pasta un telefona centrāles izraisīja apšaudi, kurā
krita vairāki sarkanarmieši. Apšaudē nogalināja arī vienu nezināmu ebreju – nejaušu
garāmgājēju. 24
1941. gada 2. jūlija rīta pusē vērmahta vienības šķērsoja Madonas apriņķa dienvidu
daļas pagastu teritoriju un pievakarē ienāca Madonā. Pilsētā vēl bija palikušas dažas
sarkanarmiešu vienības, un nākamajā dienā tās izraisīja kauju ar Madonā esošā vācu
garnizona un latviešu bruņoto vienību karavīriem. Kaujā sarkanarmiešus sakāva un
iznīcināja. Pa to laiku uzbrūkošais Vācijas karaspēks 3. jūlija pēcpusdienā ieņēma
Gulbeni, taču nākamajās dienās vēl pilnībā nekontrolēja situāciju visā Madonas apriņķa
teritorijā, lai gan ar latviešu bruņoto vienību ziņnešu starpniecību vācu militārpersonas
sāka izdot rīkojumus un pavēles. 25 J. Pavlovičs min, ka situācija Madonas
apriņķī pilnībā vācu kontrolei pakļāva tikai 6.–7. jūlijā. 26 Šķiet, ka pat dažas dienas
vēlāk, jo starp Madonas pilsētas valdes 1941. gada jūlija dokumentiem atrodas vācu
militārā komandanta kapteiņa Rosa (hauptmann Ross) paziņojums Madonas pilsētas
vecākajam, ka vācu militārā komandantūra Madonā, Kalpaka ielā 7, ierīkota un darbu
uzsākusi 1941. gada 9. jūlijā. 27 Tas nozīmē, ka laiku līdz tam var uzlūkot par divu paralēlu
varas struktūru laiku. Tas nebija bezvaras jeb t.s. interregnum laiks, jo pavēles
un rīkojumus, kā redzams, izdeva vācu militārpersonas, bet situāciju kontrolēja latviešu
99