Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

PRIEKŠVĀRDS
Klajā nāk Latvijas Vēsturnieku komisijas 23. sējums. Tas ir jau sestais izdevums par
holokausta problemātiku, jo tradicionāli Latvijas Vēsturnieku komisijas rīkotajās konferencēs
nolasītos referātus un komisijai iesniegtos pētījumus par holokausta tematiku
publicē atsevišķā sējumā.
Latvijas Vēsturnieku komisijas 23. sējumu ievada Aivara Strangas apcerējums,
kas veltīts 2007. gadā mūžībā aizgājušā ASV profesora Raula Hilberga ieguldījumam
holokausta pētniecībā.
Grāmatas pirmajā daļā ievietoti 2006. un 2007. gadā ar Latvijas Vēsturnieku komisijas
finansiālo atbalstu tapušie pētījumi par holokausta problēmām Latvijā. A. Stranga
raksturo holokausta gaitu nacistu okupētajā Latvijā no 1941. gada līdz 1945. gadam, kā
arī vietējo iedzīvotāju dažāda veida līdzdalību tajā. Andrievs Ezergailis izvērtē einzacgrupas
komandiera SS brigādefīrera (ģenerālmajors) Valtera Štālekera (1900–1942)
ziņojumus, kas uzskatāmi par Latvijas holokausta vēstures pētniecības pirmavotu.
Edvards Anderss un Rebeka Margoliss analizē Kalmana Linkimera dienasgrāmatu, kas
stāsta par holokaustu un ebreju izglābšanu Liepājā. Aigars Urtāns, kurš pētījis ebreju
noslepkavošanu daudzos Latvijas apriņķos, šoreiz iepazīstina lasītājus ar holokausta
notikumiem Abrenes un Madonas apriņķī, viņš arī pētījis, kā notikusi ebreju īpašumu
ekspropriācija Ludzas un Madonas apriņķī.
2007. gada 6. un 7. novembrī Rīgā, Kara muzejā, notikušās konferences “Baltija
Otrajā pasaules karā (1939–1945)” divi referāti par holokausta tematiku publicēti
sējuma otrajā daļā. Metjū (Matīss) Kotts savā referātā sniedz pārsteidzošas un maz
zināmas saistības, kādas pastāvējušas starp holokaustu Baltijā un SS vadības plāniem
vācu okupētajā Norvēģijā. Sergejs Novikovs salīdzina historiogrāfiju par holokausta
norisi Baltkrievijā un Latvijā. Uzsvērts, ka Baltkrievijas un Latvijas teritorijā notikušās
holokausta traģēdijas objektīva un pilnīga izzināšana iespējama, tikai abu kaimiņvalstu
zinātniekiem veicot salīdzinošus pētījumus.
Grāmatas trešajā daļā ietvertas dokumentu publikācijas. A. Ezergailis sagatavojis
publicēšanai Gabriela Civjana (1923–2002) 1942. gadā Ženēvā (Šveice) sniegto liecību,
kas pamatā patiesi atspoguļo holokausta norisi Latvijā. Latviešu lasītājiem G. Civjans
vairāk pazīstams kā rakstnieks Gunārs Cīrulis. Kārlis Kangeris tulkojis no vācu valodas
un sagatavojis publicēšanai deviņus dokumentus, kuru oriģināli atrodas Vācijas Federālajā
arhīvā Berlīnē, par ebreju darbaspēka izmantošana Rīgas geto tā likvidācijas
posmā 1943. gadā.
9