12.12.2012 Views

Slimnīcas Ziņas, jūnijs, 2009 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

Slimnīcas Ziņas, jūnijs, 2009 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

Slimnīcas Ziņas, jūnijs, 2009 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

<strong>2009</strong>. gada <strong>jūnijs</strong> Nr. 2 (25)<br />

Jaunas medicīnas tehnoloģijas<br />

Attīstības projekti Stradiņos<br />

Unikālas operācijas


2 Jūnijs <strong>2009</strong><br />

SATURS I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />

3<br />

4<br />

5<br />

6<br />

7<br />

8<br />

9<br />

10<br />

11<br />

12<br />

13<br />

14<br />

16<br />

17<br />

18<br />

19<br />

20<br />

21<br />

22<br />

23<br />

24<br />

25<br />

26<br />

27<br />

IEVADRAKSTS<br />

Attīstība turpinās, A. A. Veinbergs<br />

AKTUALITĀTES<br />

Mainīts valdes sastāvs<br />

Valdes lēmumi<br />

Rekonstrukcija un celtniecība turpinās<br />

Jauncelsme<br />

Jaunas medicīnas tehnoloģijas <strong>Stradiņa</strong> slimnīcā, U. Jaspers<br />

<strong>Slimnīcas</strong> simtgadi gaidot<br />

Pacientu tiesības un drošība, A. Kalēja<br />

JAUNI PAKALPOJUMI<br />

Jauni pakalpojumi<br />

Mūsdienīga laboratorijas informācijas sistēma, Dz. Ozoliņš<br />

PĀRMAIŅAS<br />

Pastāvēs, kas pārvērtīsies..., M. Dzenītis<br />

VIEDOKLIS<br />

Krīzes laika prasība ir mainīties un mainīt domāšanu, D. Krieviņš<br />

NOTIKUMI<br />

Atzinības Krusta Ordeņa virsniece<br />

Černobiļas traģēdijas piemiņai<br />

Strūklaka slimnīcas alejā<br />

Stradiņi skrien Rīgas maratonā<br />

Izrāde „Gudrais zobiņš” sāk ceļu pie skatītājiem visā Latvijā, A. Ruberte<br />

Īsziņas<br />

Stradiņi līgo!<br />

Eiropas galveno zobārstu padomes sanāksme, A. Paeglītis<br />

Insulta vienība strādā, E. Miglāne, O. Minibajeva<br />

Attīstības projekti Stradiņos, J. Jerums<br />

NUMURA INTERVIJA<br />

Inta Limanoviča: Kvalitāte – tā ir kārtība un labsajūta pacientiem un darbiniekiem<br />

SOCIĀLĀ UN GARĪGĀ APRŪPE<br />

Sociālā darba aktualitātes, D. Cešeiko<br />

Dvēseļu dārzā, Garīgās aprūpes dienests<br />

Komunikācijas terapeitiskie aspekti terminālas slimības kontekstā, D. Kalniņa - Zaķe<br />

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE<br />

Jauna izmeklēšanas kvalitāte neiroradioloģijā, S. Dzelzīte<br />

Sonoelastogrāfija - jaunākā krūts izmeklējumu metode<br />

Pieci klīniskie pētījumi Šūnu transplantācijas centrā, Ē. Jakobsons<br />

Jaunumi torakālajā ķirurģijā <strong>2009</strong>. gadā, J. Baško<br />

Pirmā cilmes šūnu transplantācija zīdaiņa sirds muskulī<br />

PIEREDZE<br />

Gada notikums Eiropas anestezioloģijā un intensīvajā terapijā, I. Vanags<br />

Papildina zināšanas<br />

Baltic Summer <strong>2009</strong><br />

MĀSU SLEJA<br />

Pacientu aprūpe pēc nieres transplantācijas, A. Znotiņa<br />

Māsu prasmes pacientu aprūpē pēc sirds operācijas, M. Daukste<br />

UNIKĀLAS OPERĀCIJAS<br />

Retas un sarežģītas mugurkaulāja operācijas<br />

Pasaules līmeņa pētījums<br />

Iespējas aknu slimību ķirurģiskā ārstēšanā, J. Vilmanis<br />

MĒS ATCERAMIES<br />

Kristapu Rudzīti pieminot<br />

PERSONĪBA<br />

Ārstēšanā jāieliek arī dvēsele, A. Buša<br />

SVEICAM


Attīstība turpinās<br />

Šoreiz atkal tiekamies kārtējo pārmaiņu laikā, kam <strong>Stradiņa</strong> slimnīca iet cauri savā simt gadus<br />

garajā vēsturē. <strong>Slimnīcas</strong> simtgadi gaidot, izveidota darba grupa, kas plāno jubilejas pasākumus,<br />

šajā darbā katrs vēl varat pagūt iesaistīties, lai slimnīcas nozīmīgā jubileja, kas iekrīt tieši mūsu<br />

paaudzes biogrāfijā, nepaietu garām nepamanīta nevienā struktūrā.<br />

Kā visu valsti, arī mūs nopietni skārusi ekonomiskā krīze, taču arī aizvadītajā pusgadā slimnīca nav<br />

kļuvusi tukšāka. Ja nu vienīgi dažas stacionāra nodaļas kolektīvi ir aizgājušas kārtējā atvaļinājumā,<br />

taču tas notiek katru gadu un neviena no nozarēm tādēļ nav atteikusi savus pakalpojumus<br />

pacientiem. Mēs esam daudz darījuši, lai klientu skaitu vairotu, piemēram, esam atraduši iespēju<br />

par 10% līdz 40% samazināt maksas medicīnisko pakalpojumu cenas.<br />

Esam saņēmuši un apguvuši jaunas medicīniskās tehnoloģijas un atvēruši jaunus pakalpojumu<br />

veidus, par ko lasīsiet šajā žurnāla numurā. Savukārt mūsu slimnīcas ķirurgi ir veikuši unikālas<br />

un sarežģītas operācijas, kas sniedz jaunas cerības pacientiem uz veselības kvalitātes atgūšanu.<br />

Tas viss nodrošina arī Stradiņu vārda labās slavas noturīgumu un tur, neapšaubāmi, ir arī katra<br />

darbinieka nopelns.<br />

Runājot par attīstību, jāteic, ka sešos slimnīcas korpusos turpinās iesāktie celtniecības un rekonstrukcijas<br />

darbi, kā rezultātā darbinieki un pacienti iegūs labiekārtotākas telpas. Notiek visi plānotie<br />

procesi attiecībā uz jaunā slimnīcas korpusa celtniecību. Jūnija beigās paredzēts izsludināt iepirkuma<br />

konkursu par inženiertehnisko komunikāciju pārnešanas un ēku demontāžas jaunā korpusa<br />

būvlaukuma sagatavošanai tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un 1. kārtas būvdarbu<br />

veikšanu.<br />

Taču jāatzīst, ka esam pamatoti satraukti par to, kā pēc tik liela budžeta līdzekļu samazinājuma<br />

slimnīca spēs garantēt medicīnas kvalitāti. Un tomēr – ir jāprot strādāt ar maziem līdzekļiem,<br />

izlietojot tos lietām, kas ir visnepieciešamākās. Un jācenšas attīstīt maksas pakalpojumus.<br />

<strong>Slimnīcas</strong> valde cer un paļaujas uz to, ka veselības aprūpes nozares jaunā vadība nodrošinās<br />

iepriekš paveiktā pēctecību, un radīs iespējas turpmākai attīstībai.<br />

Mēs nevaram gaidīt vieglus ekonomiskās situācijas risinājumus. Dažas lietas, kas šobrīd notiek,<br />

nebūt nav atkarīgas no mūsu valdes lēmumiem. Tās ir Latvijas valdības rokās. Taču droši varu sacīt,<br />

ka ārstniecībā joprojām būs pietiekami daudz darba un ceru, ka nekādi satricinājumi neietekmēs<br />

mūsu attieksmi pret to.<br />

Mēs pārvarēsim visas grūtības un, tāpat kā mūsu priekšteči, visas mediķu paaudzes pirms mums,<br />

turpināsim tālāk veidot un celt <strong>Stradiņa</strong> slimnīcu un kalpot Latvijas iedzīvotājiem, jo tāda ir mūsu<br />

ārstu un māsu misija.<br />

Es novēlu mums visiem gūt prieku siltajās vasaras dienās!<br />

<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I IEVADRAKSTS<br />

A.A.Veinbergs,valdes<br />

priekšsēdētājs<br />

<strong>2009</strong>. gada jūnijā<br />

Jūnijs <strong>2009</strong><br />

3


AKTUALITĀTES I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />

Mainīts valdes sastāvs<br />

Šī gada 27. aprīlī VSIA „Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong> <strong>universitātes</strong> slimnīca” da lībnieku ārkārtas sapulcē, kas tika sasaukta saskaņā ar likuma<br />

„Par valsts un pašvaldības kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 52. panta piekto daļu, izdarīti statūtu grozījumi, nosakot, ka ar 1.<br />

maiju sama zināts locekļu skaits sabiedrības valdē no 5 uz 3. Līdz ar šo lēmumu valdē uz triju gadu pilnvaru termiņu iecelti Arnolds Atis<br />

Veinbergs, Raimonds Bricis un Modris Dzenītis. Noteikts arī vienots mēneša atalgojums par darbu valdē un amata pienākumu izpildi<br />

kapitālsabiedrībā. �<br />

Valdes lēmumi<br />

25.03.<strong>2009</strong>.<br />

Par rīkojuma projektu Par Diagnostiskās<br />

radioloģijas institūta radiologa<br />

asistenta darba organizāciju<br />

Apstiprināta <strong>Slimnīcas</strong> Diagnostiskās radioloģijas<br />

institūta darba samaksas radiologa<br />

asistentiem aprēķina metodika,<br />

lai racionalizētu darbaspēka resursus.<br />

Par Oftalmoloģijas klīnikas struktūras<br />

optimizāciju<br />

Pieņemts lēmums konceptuāli atbalstīt<br />

Oftalmoloģijas klīnikas struktūras reor<br />

ganizāciju. Priekšlikums iekļaut Kon-<br />

taktkorekcijas laboratoriju Oftal mo loģijas<br />

klīnikas ambulatorajā daļā. Valdes<br />

loceklim M. Dzenītim jāiesniedz<br />

ar klīniku un centru vadītājiem saskaņotus<br />

priekšlikumus par struktūrvienību<br />

reorganizāciju un ieceri veidot klīniku<br />

un centru sastāvā ambulatorās daļas.<br />

Par Ambulatoro pakalpojumu centra<br />

restrukturizāciju<br />

4 Jūnijs <strong>2009</strong><br />

Tiek skatīti APC restrukturizācijas varian<br />

ti un pieņemts lēmums atbalstīt<br />

reorganizācijas procesu ar 01.04.<strong>2009</strong>.<br />

Par aknu transplantāciju<br />

Atbalstīts priekšlikums par aknu<br />

transplantācijas operāciju veikšanu<br />

slimnīcā. Noslēgts līgums par operācijas<br />

brūces retraktora sistēmas iekārtas<br />

iegādi. Aknu transplantāciju paredzēts<br />

uzsākt <strong>2009</strong>. gada 2. ceturksnī.<br />

1.04.<strong>2009</strong>.<br />

Rekonstrukcija<br />

un celtniecība turpinās<br />

Par Ārstniecības un Aprūpes departamentu<br />

personāla amatu pakļautības<br />

struktūras apstiprināšanu<br />

Ar 14.04.<strong>2009</strong> veikti precizējumi Ārstnie<br />

cības departamenta personāla amatu<br />

pakļautības struktūrā:<br />

- medicīnas tehniķi tiek pakļauti<br />

Medicīnas tehnoloģiju departamenta<br />

direktoram;<br />

- dispečera amata nosaukumu no-<br />

• 8. korpusā norit projekta korekcijas<br />

darbi;<br />

• 9. korpusā šovasar sāksies rekonstrukcijas<br />

darbu 1. kārtas 2. etaps un 2. kārta;<br />

• 23. korpusā sācies Gastroenteroloģijas<br />

nodaļas remonts;<br />

• 24. korpusā turpinās Pārmantotā vēža<br />

nodaļas bēniņu izbūves 2.kārtas darbi;<br />

• 25. korpusā norit 1. nodaļas remonts;<br />

• 108. korpusā noslēdzas Šūnu transplantācijas<br />

laboratorijas ārējo inženiertīklu<br />

un komunikāciju izbūve; notiek Radionukleīdās<br />

diagnostikas nodaļas skiču projekta<br />

izstrāde;<br />

• Dzirciema ielā 20 norit Zobārstniecības<br />

un sejas ķirurģijas centra Operāciju bloka<br />

remonts (2. un 3. etaps). �<br />

saukt par diennakts dispečeru dienes ta<br />

dispečeru.<br />

6.05.<strong>2009</strong>.<br />

Par <strong>Slimnīcas</strong> Vides deklarāciju par<br />

2008. gadu<br />

Apstiprināta <strong>Slimnīcas</strong> 2008. gada Vides<br />

deklarācija, ko paredzēts publicēt<br />

<strong>Slimnīcas</strong> mājas lapā www.stradini.lv.<br />

13.05.<strong>2009</strong>.<br />

Par pilnvarojumu valdes locekļiem<br />

Valde pilnvaro valdes priekšsēdētāju<br />

Arnoldu Ati Veinbergu pārstāvēt Sabied<br />

rību atsevišķi, Sabiedrības vārdā un<br />

Sabiedrības interesēs slēgt visu vei du<br />

darījumus tiesisku attiecību nodibināšanai,<br />

pārgrozīšanai un izbeig šanai.<br />

Valdes priekšsēdētāja prom būtnes laikā<br />

lēmuma dotais pilnvarojums pāriet uz<br />

valdes locekli Modri Dzenīti. Pilnvarojums<br />

tiek izsniegts uz valdes locekļa<br />

Modra Dzenīša amata termiņa laiku. �<br />

Jauncelsme<br />

Ir noslēdzies konkurss “Konsultāciju<br />

pa kalpojumi VSIA „Paula <strong>Stradiņa</strong> Klī -<br />

niskā <strong>universitātes</strong> slimnīca” plānotā<br />

iepirkuma „Jaunā korpusa skiču projekta<br />

izstrāde” nolikuma projekta sagatavošanā”,<br />

t.i., konkurss par jaunās<br />

slimnīcas 1. korpusa skiču projektu un<br />

telpu programmu.<br />

Veselības ministrijai saskaņošanai nosūtīts<br />

konkurss par demontāžu un<br />

in že niertehnisko komunikāciju pār nešanu.<br />

Demontāžu varētu sākt <strong>2009</strong>. gada septembrī<br />

vai oktobrī, savukārt jaunās<br />

slimnīcas celtniecību plānots sākt 2010.<br />

gada rudenī. �


Jaunas medicīnas tehnoloģijas<br />

Tiek plānots, ka septembrī Staru un ķīmijterapijas<br />

centrs sāks darbību jaunajās<br />

tel pās slimnīcas 9. korpusā un galvenie<br />

priekšnoteikumi tam jau radīti. Pats sva rīgākais<br />

ir nodrošināts – 3. jūnijā no Vāci jas<br />

tika atgādāta SIEMENS radioterapijas un<br />

pacientu plānošanas sistēma. Šajā kom plektā<br />

ietilpst lineārais paātrinātājs un 24 slāņu<br />

CT simulators. Jaunā iekārta ir aprīkota ar<br />

multikolimācijas diafragmu, kas nodrošina<br />

iespēju precīzākai audzēja apstarošanai un<br />

nodara mazāku kaitējumu pacienta veselajiem<br />

audiem. Plānošanai ir paredzētas 4<br />

darba stacijas, bet simulācijai un terapijai<br />

tiks izmantotas 3 darba stacijas. SIEMENS<br />

radioterapijas un pacientu plānošanas sistēmai<br />

ir atsevišķs datu bāzes arhīvs un speciāla<br />

programmatūra pacientu plānošanas<br />

veikšanai. Finansējums iekārtas iegādei tika<br />

nodrošināts no ES struktūrfondiem ar Veselības<br />

ministrijas līdzfinansējumu.<br />

Aprīlī Torakālās ķirurģijas 3. operāciju blokam<br />

iegādāta KARL STORZ torakālās ķirurģijas<br />

iekārta endoskopiskām operācijām. Iekār<br />

tas sastāvā ir pilna formāta 16:9 augstas<br />

izšķirtspējas Full HD videokamera un 23<br />

augstas izšķirtspējas HD platekrāna monitors,<br />

kas nodrošina izcilu attēla kvalitāti<br />

reālās krāsās bez atspulgiem un mirgošanas<br />

un kas būtiski atvieglo ķirurga darbu un<br />

samazina slodzi uz acīm. Minimāli invazīvajā<br />

ķirurģijā ir īpaši svarīga sīka operācijas<br />

attēla detalizācija, lai diferencētu robežu<br />

starp veselajiem un patoloģiski izmainītajiem<br />

audiem. No videokameras galviņas ar di vām<br />

brīvi programmējamām pogām operācijas<br />

laikā ķirurgam ir iespēja (nepieaicinot citu<br />

personālu) izmainīt vienotā vadības sistēmā<br />

pievienoto ierīču (gaismas avota, insuflatora,<br />

koagulatora u.c.) parametrus, saņemt<br />

uz ekrāna brīdinājuma signālus par darbības<br />

traucējumiem atsevišķās ierīcēs. Mūsdie nīga<br />

HD DVI arhivācijas sistēma ar skārienjūtīgu<br />

ekrānu, kas novietots uz “kustīgas rokas”<br />

nodrošina ergonomisku darba vietas<br />

organizāciju. Ķirurgam ir iespēja operācijas<br />

laikā vai pēc tās pievienot rakstiskus un mu-<br />

tiskus komentārus operācijas ierakstam un<br />

“iesaldētajiem attēliem”.<br />

Kopš aprīļa slimnīcā Latvijas Kardioloģijas<br />

centra Invazīvās katetarizācijas ceturtā zāle<br />

aprīkota ar GE Medical Systems INNOVA<br />

2100 IQ digitālo detektoru – angiogrāfijas<br />

iekārtu, kas ir paredzēta sirds vainagartēriju<br />

aterosklerotisku sašaurinājumu diagnostikai<br />

un sirds vainagartēriju aterosklerotisku<br />

sašaurinājumu ārstēšanai ar asinsvadu<br />

paplašināšanas un stentu ievietošanas metodi.<br />

Angiogrāfijas iekārtā ir integrēts intravaskulārais<br />

asinsvadu ultrasonogrāfs, ar kura<br />

palīdzību tiek veikta virtuālā histoloģija<br />

padziļinātai asinsvada plāksnes analīzei.<br />

Vēl ar šīs iekārtas palīdzību izvērtē koronārā<br />

asinsvada spiedienu starpību stenozes<br />

bojājuma vietā.<br />

Līdz šī gada beigām slimnīcā tiks uzstādīta<br />

arī PHILIPS Multi Diagnost Eleva FD, kas ir<br />

daudzfunkcionāla rentgenoskopijas un rentgenogrāfijas<br />

iekārta, kas paredzēta dažā dām<br />

rentgenoloģiskām mani pulācijām.<br />

<strong>Slimnīcas</strong> simtgadi gaidot<br />

Kā tiek sacīts – dzīvojam tikai tajā laikā, kas<br />

mums ir dots. Arī šis ekonomiski saspringtais<br />

periods valstī ir daļa mūsu dzīves un tas<br />

tiks ierakstīts slimnīcas vēsturē ar dažādiem<br />

notikumiem. Vēl jo vairāk – šajos apstākļos<br />

sagaidām arī slimnīcas simtgadi, kas aprit<br />

2010. gada februārī.<br />

Izveidotā darba grupa slimnīcas simtgades<br />

pasākumu organizēšanai nolēmusi<br />

vei dot trīs lielākus notikumus. Pirmkārt,<br />

tieši apaļās jubilejas dienā, 10. februārī,<br />

paredzēts ielikt pamatakmeni jaunajam<br />

slimnīcas korp usam un plānots gadskārtējais<br />

kolektīvais pasākums Operā.<br />

Aprīlī sekos jubilejai vel tīta zinātniski praktiska<br />

konference par slimnīcas vēsturi un<br />

nākotni, bet plašāks sabiedrības pārstāvju<br />

loks uz slimnīcas simtgades notikumu tiks<br />

aicināts maija beigās.<br />

Tiek plānots izdot fotoalbumu par slimnī cas<br />

attīstību un parādīt godu slimnīcas izci lākajiem<br />

cilvēkiem.<br />

<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I AKTUALITĀTES<br />

Uldis Jaspers<br />

Medicīnas tehnoloģiju departamenta direktors<br />

Attēla iegūšanai tiek izman<br />

tots augstas izšķirtspējas<br />

digitālais detektors,<br />

ar kuru iespējams iegūt<br />

līdz pat 30 attēliem vienā<br />

sekundē. Unikālā iespēja<br />

rotēt detektoru ap savu asi<br />

ļauj mainīt izmeklējuma<br />

lauku atbilstoši pacienta<br />

anatomijai. Īpaši abdominālos<br />

izmek lējumos tas<br />

samazina pacienta un personāla<br />

saņemto Rtg devu<br />

un uzlabo izmeklējuma<br />

efektivitāti.<br />

Rentgenstaru spuldzei ir elektronu tīkliņa<br />

vadība. Abu šo faktoru kombinācija nodrošina<br />

augstu attēla kvalitāti ar minimālu saņemto<br />

starojuma devu.<br />

Jaunā rentgena iekārta ļaus mūsu mediķiem<br />

izmantot vismodernākās klasiskās radioloģijas<br />

iespējas pacientu izmeklēšanā un<br />

ārstēšanā. �<br />

Laika vēl ir daudz, tādēļ tiek aicināts ikviens,<br />

kam patīk radoši darboties, Komunikāciju<br />

nodaļā iesūtīt savus priekšlikumus par to, kā<br />

varam godam atzīmēt slimnīcas jubileju –<br />

kādi cilvēki pieminami, kādas lietas<br />

īpaši izceļamas, kā un kādi pasākumi<br />

organizējami, lai šī slimnīcas nozīmīgā<br />

jubileja, kas iekrīt tieši mūsu paaudzes<br />

biogrāfijā, nepaietu garām nepamanīta<br />

nevienā nodaļā, nevienā struktūrā. �<br />

Jūnijs <strong>2009</strong><br />

5


AKTUALITĀTES I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />

Pacientu tiesības un drošība<br />

Domāju, ka piekritīsiet –<br />

jautājums par pacientu<br />

tiesībām parasti liek dusmoties<br />

ārstam un jau tāt<br />

par ārsta tiesībām. Pama<br />

toti. Bet taisnība ir arī<br />

manai kādreizējai pasniedzējai,<br />

kas, no nākusi<br />

pacienta lomā, saskārās<br />

ar situāciju, kas viņu kā<br />

pacientu aizvaino un liek<br />

meklēt apkārtceļus. Viņa<br />

arī atzīst, ka par pa cientu<br />

tiesībām topošajiem<br />

ārs tiem un pašlaik praktizējošiem ārstiem<br />

informācijas ir maz. Pēdējā gada laikā piedaloties<br />

vairākos pacientu tiesībām veltītos<br />

forumos un sekojot aktualitātēm interneta<br />

vidē, vēlos iepazīstināt jūs ar dažiem faktiem<br />

un apsvērumiem.<br />

Pacientu tiesības un ar tām saistītie jautājumi<br />

šobrīd ir ļoti aktuāli Eiropas Savienībā.<br />

2007. gadā Briselē notika pirmā pacientu<br />

tiesību diena, bet kopš 2008. gada 18. aprīļa<br />

– Eiropas pacientu tiesību diena – tiek<br />

organizēta katrā dalībvalstī, rīkojot dažādus<br />

pasākumus. <strong>2009</strong>. gada pacientu tiesību<br />

dienu Latvijā organizēja Rīgas Austrumu<br />

klīniskās <strong>universitātes</strong> slimnīcas Pacientu<br />

ombuds sadarbībā ar Sabiedrības veselības<br />

aģentūru. Tajā piedalījās Veselības ministrijas,<br />

Veselības inspekcijas, Zāļu valsts<br />

aģentūras, slimnīcu, profesionālo asociā ciju<br />

un pacientu organizāciju pārstāvji. Mēs tikām<br />

iepazīstināti ar Eiropas pacientu tiesību<br />

hartu, kas izstrādāta 2002. gadā, sadarbojoties<br />

12 nevalstiskajām organizācijām<br />

dažādās Eiropas valstīs. Harta nosaka pacientu<br />

14 tiesības, piemēram, tiesības pieņemt<br />

lēmumu, tiesības uz kvalitātes standartu<br />

ievērošanu, tiesības uz brīvu izvēli<br />

un tiesības uz drošību. Šī man likās vie na<br />

no svarīgākajām, tādēļ pakavēsimies drošības<br />

lauciņā ilgāk. Starp citu, veicot nelielu<br />

ekspres aptauju starp kolēģiem pacientu<br />

drošības skaidrojumā, ieguvu visai<br />

dažādas atbildes, kas atšķīrās no pacientu<br />

drošības definīcijas, kas saka - pacienta tiesības<br />

uz drošību tiek definētas kā tiesības<br />

būt pasargātam no slikti funkcionējošas<br />

me dicīnas aprūpes pieļautām kļūdām un<br />

ne pareizas ārstēšanas. Viens ir skaidrs –<br />

„Medicīna kādreiz bija vienkārša, neefek tī va<br />

un salīdzinoši droša. Tagad tā ir kompleksa –<br />

efektīva un potenciāli bīstama” (Sir Cyril<br />

Chantler, 1999). Tas arī izskaidro pacientu<br />

drošībai pievērsto pastiprināto uzmanību.<br />

Eiropas Savienībā veiktie jaunākie pētījumi<br />

nešaubīgi liecina, ka arvien lielākā skaitā<br />

valstu aptuveni 8 % līdz 12 % hospitalizēto<br />

pacientu cieš no dažādiem nevēlamiem no-<br />

6 Jūnijs <strong>2009</strong><br />

tikumiem (notikums medicīniskās aprūpes<br />

laikā, kura rezultāts ir kaitējums pacientam<br />

– ķermeņa anatomijas vai funkcijas paliekošs<br />

vai pārejošs apdraudējums vai kaitīga<br />

ietekme, ko tas izraisa). Tas attiecas uz<br />

6,7 līdz 15 miljoniem hospitalizēto pacientu.<br />

Liela daļa nevēlamo notikumu slimnīcās un<br />

primārajā aprūpē ir novēršami. Pacientu drošību<br />

apdraud, piemēram, infekcijas, kas tiek<br />

iegūtas slimnīcās, zāļu blakusparādības un<br />

sarežģījumi ķirurģisku manipulāciju laikā<br />

vai pēc tām. Pārējos nevēlamos notikumus<br />

izraisa tādas ārstniecības kļūdas, no kurām<br />

iespējams izvairīties, piemēram, kļūdaina<br />

diag noze, analīžu rezultātiem neatbilstoša<br />

rī cī ba, izrakstītas nepareizas zāles un nepareizs<br />

zāļu lietošanas veids vai nepareizi dozētas<br />

zāles, u.c. Daļu nosaka finanšu līdzek ļu<br />

ierobežotība, daļu – sistēmiski faktori. Pacientu<br />

drošības sistēma varētu sastāvēt no<br />

ziņošanas par negadījumiem, to analīzes,<br />

riska izvērtēšanas un rīcībām to novēršanai.<br />

Pacientu drošības<br />

sistēma varētu<br />

sastāvēt no ziņošanas<br />

par negadījumiem,<br />

to analīzes, riska<br />

izvērtēšanas un rīcībām<br />

to novēršanai<br />

Sistēmas mērķis būtu mācīties no kļūdām un<br />

nepārtraukti uzlabot savu darbu, nevis tikai<br />

atrast un sodīt vainīgo. Kopienas mērogā<br />

būtu jāvāc salīdzināmi dati, lai izstrādātu<br />

efektīvas un pārredzamas pacientu drošības<br />

programmas, bet pagaidām vienotas<br />

sistēmas nav.<br />

Dāņi drosmīgi publicējuši dažus no saviem<br />

novērojumiem. Dānijā pacientu drošības<br />

kon troles mehānismi ir iestrādāti kvalitātes<br />

sistēmā. Līdzīgi kā daudzās Eiropas valstu<br />

slimnīcās, izveidota pacientu drošības<br />

sistēma, ko vada pacientu drošības vadītājs<br />

sadarbībā ar riska menedžeriem – speciālās<br />

riska vadības metodēs apmācītiem ārstiem<br />

vai virsmāsām katrā departamentā. Viņu<br />

uzdevums ir novērst vājās vietas sistēmā un<br />

izslēgt vai maksimāli samazināt kļūdu ie spēju<br />

nākotnē. Pētījums, kas veikts 2001. gadā,<br />

pārbaudot 1 097 pacientu slimības vēstures,<br />

atklāja, ka negadījumiem bija pakļauti de viņi<br />

procenti no pacientiem, kas uzņemti Dānijas<br />

slimnīcās; 40 procenti no negadījumiem<br />

bija iepriekš novēršami, bet pārējie 60 pro-<br />

Anita Kalēja<br />

Ārstniecības departamenta direktore<br />

centi tika traktēti kā komplikācijas. Dānijā<br />

medicīnas profesionālim, kurš bijis iesaistīts<br />

negadījumā vai to novērojis, ir jāziņo par šo<br />

faktu. Tas jādara obligāti, ja negadījums ir<br />

saistīts ar ārstēšanu, medikamentu ievadi,<br />

ķirurģisku vai invazīvu procedūru vai arī<br />

citos nopietnos gadījumos, kuriem ir risks<br />

atkārtoties.<br />

Negadījumu reģistrācijas sistēma ir orien tē ta<br />

uz mācīšanos: „Likums par pacientu drošību<br />

aizstāv veselības aprūpes profesionāļus –<br />

ziņošanas rezultātā viņus nedrīkst sodīt.<br />

Ziņojumus iespējams rakstīt anonīmi, taču<br />

vairāk nekā 90 procenti darbinieku izvēlas<br />

norādīt savu vārdu, vēloties saņemt atgriezenisko<br />

saikni. Kamēr pie mums nereti valda<br />

princips, ka slimnīcām nevajadzētu savas<br />

nebūšanas iznest uz āru, dāņi uzskata: ja<br />

jau vienā slimnīcā kas tāds var notikt, kāda<br />

ir garantija, ka kas līdzīgs nevar atgadīties<br />

arī citur? Tāpēc ziņas par negadījumiem tiek<br />

padarītas anonīmas un apkopotas reģio nā lā<br />

un pēc tam arī nacionālā līmenī, negadījumus<br />

grupē un analizē atkarībā no potenciālā<br />

biežuma, smaguma pakāpes; to visu ņe mot<br />

vērā, tiek lemts par potenciālajiem pasākumiem.<br />

Ja notiktu traģisks negadījums,<br />

pie mēram, māsa būtu ievadījusi pacientam<br />

koncentrētu nātrija hlorīda šķīdumu<br />

un tā rezultātā iestājusies nāve, protams,<br />

at tiecīgas institūcijas šo māsu atzītu par<br />

vainīgu. Bet mācīšanās sistēmā gadījums<br />

tiktu analizēts no cita viedokļa: kā viņa va rēja<br />

šo nāvējošo šķidrumu paņemt un ieva dīt?<br />

Vai kādos priekšrakstos ir teikts, ka šie dažādās<br />

koncentrācijas šķidrumi nedrīkst atrasties<br />

līdzās? Ko darīt, lai nekādos apstākļos<br />

tos nesajauktu, jo nav taču garantijas, ka<br />

kāda cita māsa arī nebūs nogurusi vai steigā<br />

neatkārtos tieši to pašu kļūdu? Nepietiek ar<br />

to cīnīties vienā medicīnas iestādē, varbū tējā<br />

kļūda jānovērš arī citiem”(E. Palčeja, Doctus,<br />

2007.g. janvāris).<br />

Mūsu uzdevums pacientu drošības labā būtu<br />

paredzēt iespējamās un novērst kādreiz<br />

jau konstatētās kļūdas, pirmkārt, turpinot<br />

dar bu pie kvalitātes procedūru izstrādes<br />

un kontrolējot jau izstrādāto procedūru<br />

(asins vadu katetru ievade, urīnpūšļa katetru<br />

ievade) ievērošanu. Otrkārt, analizēt<br />

klī niskos gadījumus, kas saistīti ar ilgu ārstēšanos<br />

slimnīcā un, treškārt, analizēt ne tikai<br />

medikamentu normu ievērošanu, bet arī<br />

antibiotiku un citu medikamentu lietojuma<br />

pamatotību.<br />

*Rakstā izmantoti Veselības ministrijas,<br />

E. Palčejas, Pacientu tiesību dienas konferences<br />

un Eiropas Savienības veselības aizsardzības<br />

portāla materiāli. �


Jauni pakalpojumi <strong>Stradiņa</strong> slimnīcā<br />

� <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas Ambulatorās ķirurģijas<br />

centrā veiktas Austrumeiropā pirmās 10<br />

hemoroīdu lāzeroperācijas, kādas izdara<br />

vien divās klīnikās Itālijā un vairākās klīni kās<br />

Vācijā. Operāciju ietvaros aprobēta moder na<br />

lāzeraparatūra, ko slimnīca varētu iegādā ties<br />

labākos ekonomiskos apstākļos. Operācija ar<br />

lāzeru ir daudz saudzīgāka, gandrīz nesāpī ga,<br />

bieži vien pat nav nepieciešama anestēzija,<br />

ievērojami vieglāks ir pēcoperācijas periods –<br />

faktiski pacients uzreiz pēc operācijas var<br />

doties mājās.Pēc četrām nedēļām apsekojot<br />

pacientus, ir redzams, ka metodes aprobācija<br />

uzrādījusi teicamu rezultātu un<br />

pa cienti jūtas labi. Ambulatorās ķirurģijas<br />

centrā ir intensificēts ķirurģiskās sonoskopijas<br />

pielietojums. Jaunākās paaudzes ultra -<br />

sonoskopisko aparatūru izmanto vēnu<br />

un mammoloģiskajās operācijās, arī koloproktoloģijā<br />

- pie fēču nesaturēšanas, fistulām,<br />

onkoloģiskām slimībām. Tuvākajā<br />

lai kā Ambulatorās ķirurģijas centrā uzsāks<br />

laparoskopiskās operācijas.<br />

Mūsdienīga laboratorijas<br />

informācijas sistēma<br />

Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra<br />

laboratorijā, kas atrodas Pērnavas ielā 70,<br />

šā gada aprīlī tika uzstādīta jauna moderna<br />

laboratorijas informācijas sistēma (LIS), kuras<br />

komerciālais nosaukums ir DiaLab.<br />

Šī sistēma ir uz mūsu centra laboratorijas<br />

servera arhitektūras bāzēta un ir paredzēta<br />

medicīniskās laboratorijas apritē esošās infor<br />

mācijas uzkrāšanai, sistematizēšanai un<br />

glabāšanai.<br />

LIS uzkrāj šādu informāciju:<br />

• Pacients un viņa identifikācija, dzīves vietas<br />

adrese, diagnozes, specifiska informācija<br />

par pacientu, kas palīdzētu rezultātu interpretēšanā<br />

utt.;<br />

• Izmeklējumu pieprasītājs, izmeklējumu<br />

pieprasīšanas datums un laiks, izmeklējumu<br />

pieprasījuma reģistrēšanas datums un laiks<br />

un reģistrators;<br />

• Izmeklējumu reģistrēšanas datums un<br />

laiks un reģistrators, izmeklējumu rezultāti<br />

un attiecīgie referentie intervāli, izmeklējumu<br />

izpildes datums un laiks un izpildītājs,<br />

rezultātu validēšanas datums un laiks<br />

un validētājs;<br />

• Reģistrēto izmeklējamo materiālu identifikatori;<br />

• Materiālu ņemšanas datums un laiks,<br />

materiāla ņēmējs un komentāri par materiālu<br />

(anatomiskā izcelsmes vieta, materiāla<br />

kvalitāte, utt.), materiālu reģistrēšanas da-<br />

� Ambulatorās ķirurģijas centrā ir intensificēts<br />

ķirurģiskās sonoskopijas pielietojums.<br />

Jaunākās paaudzes ultrasonosko pisko<br />

aparatūru izmanto vēnu un mammoloģiskajās<br />

operācijās, arī koloproktoloģijā – pie fēču<br />

nesaturēšanas, fistulām, onkoloģiskām slimībām.<br />

Tuvākajā laikā Ambulatorās ķirurģijas<br />

centrā uzsāks laparoskopiskās operācijas.<br />

� Otrdienās no pulksten 15.00 līdz 17.00<br />

Ambulatoro pakalpojumu centrā (poliklīni kā)<br />

pacientus pieņem psihiatre Santa Purviņa.<br />

Psihiatra kabinets paredzēts pacientiem ar<br />

garīga rakstura problēmām, te var griezties<br />

arī jebkuros citos gadījumos, ja pats netiek<br />

galā ar ikdienas dzīves sarežģījumiem vai ar<br />

stresu. Psihiatre pielieto medikamentozās un<br />

psihoterapeitiskās metodes. Vizīti iespē jams<br />

pieteikt Ambulatoro pakalpojumu centra<br />

reģistratūrā, tālrunis 67069280. Psihiatra pakalpojumi<br />

ir maksas konsultācija - cena 30 Ls.<br />

� Ambulatoro pakalpojumu centrā ieviesta<br />

automātiskā rindu regulēšana, kas atbrīvo<br />

tums un laiks un reģistrators;<br />

• Veikto izmeklējumu manipulāciju kodi<br />

un to skaits;<br />

• Cita svarīga informācija, piemēram,<br />

iz mek lējumu mērķis, vai izmeklējumi ir<br />

CITO u.c.;<br />

• Kvalitātes kontroles rezultātus.<br />

Papildus šai informācijai datu bāzē glabājas arī<br />

cita informācija, tāda kā valsts apmaksājamo<br />

laboratorisko izmeklējumu tarifi, iestādes maksas<br />

pakalpojumu cenas un apdrošināšanas<br />

sabiedrību izcenojumi hronoloģiskā secībā<br />

utt. Ar šādu informācijas apjomu laboratorija<br />

vienmēr būs spējīga ne tikai sniegt ziņas par<br />

atsevišķa pacienta izmeklējumu vēsturi un<br />

rezultātu dinamiku, bet arī ātri un vienkārši<br />

izvērtēt savu darbu ilgstošā laika periodā un<br />

sniegt finansiālās atskaites vai rēķinus.<br />

Programma sastāv no pieciem blokiem jeb<br />

moduļiem:<br />

• izmeklējumu pieprasījumu un materiālu<br />

reģistrēšana,<br />

• izmeklējumu rezultātu ievadīšana un<br />

validēšana,<br />

• izmeklējumu pārskatu izdruka,<br />

• kvalitātes kontrole,<br />

• atskaites.<br />

Katrs no šiem blokiem atbild par noteiktu<br />

medicīniskās laboratorijas ikdienas darba<br />

daļas datorizāciju, tas ir manuālo pierak-<br />

<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I JAUNI PAKALPOJUMI<br />

pacientus no ilgas gaidīšanas rindā pie<br />

reģistratūras. Automātiskā rindu regulēšana<br />

ir labs veids, kā novērst pārpratumus, kas<br />

bieži vien rodas pacientiem gaidot rindā uz<br />

pieņemšanu. Tas atvieglos darbu reģistratūrai<br />

liela pacientu pieplūduma brīžos. Pacienti,<br />

paņemot numuriņu, var gaidīt savu kārtu<br />

plašajās un labiekārtotajās uzgaidāmajās<br />

tel pās. Numuru tablo ir izvietoti pa visu poliklīnikas<br />

ēku, tie ir skaidri salasāmi un labi<br />

pārredzami. Iespējams izvēlēties vienu no<br />

pieciem pakalpojumiem: pieņemšana pie<br />

ārsta, pierakstīšanās pie ārsta, maksas pakalpojumi,<br />

informācija, kase.<br />

� No <strong>2009</strong>. gada 21. maija Zobārstniecības<br />

un sejas ķirurģijas centrā pieejams jauns<br />

mak sas pakalpojums – zobu ārstēšana vispārējā<br />

narkozē pieaugušajiem un bēr niem.<br />

Pakalpojumu sniedz sertificēta bērnu un<br />

pieaugušo zobārste Dr. Zane Bendika. Pieraksts<br />

uz konsultāciju centra reģistratūrā,<br />

tālr. 67452015. �<br />

Dzintars Ozoliņš<br />

Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra vadītājs<br />

stu aizstāšanu ar līdzīga<br />

informācijas apjoma ievadīšanu<br />

sagatavotās elektro<br />

niskās formās. Liela<br />

daļa šo elektronisko formu<br />

satur iepriekš sagatavotus<br />

klasifikatorus un sarakstus.<br />

Tas ievērojami paātri na<br />

informācijas meklēšanu, ievadīšanu<br />

un nodrošina tās<br />

klasificēšanu.<br />

Lietojot LIS, tiek nodro šināta<br />

pacientu datu dro šība,<br />

jo sistēmu var iz mantot tikai autorizēti lietotāji.<br />

Jāatzīmē, ka obligāto prasību 18. punkts<br />

no saka, ka ārstniecības iestādei ir jābūt<br />

pie ejamām informācijas tehnoloģijām ar<br />

at bilstošu interneta pieslēgumu un programmatūru,<br />

kas nodrošina pacientu da tu<br />

uzglabāšanu un apstrādi, ievērojot informācijas<br />

pieejamības ierobežojumus. Ir ļoti<br />

grūti vai praktiski pat neiespējami nodrošināt<br />

pacientu datu drošību, ja pacientu dati,<br />

kā pacientu ambulatorās kartes vai slimības<br />

vēstures tiek uzglabāti papīra veidā. Šī<br />

obligāto prasību norma stājas spēkā vēl<br />

agrāk – jau 2011. gada 1. janvārī.<br />

Datorizēta laboratorijas informācijas sistēma<br />

mūsdienās jau ir obligāta prasība. Un tas pats<br />

attiecas arī uz visiem pārējiem pacientu datu<br />

uzglabāšanas veidiem. �<br />

Jūnijs <strong>2009</strong><br />

7


PĀRMAIŅAS I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />

Pastāvēs, kas pārvērtīsies...<br />

Atskatoties uz paveikto šā gada pirmajā<br />

pusē, esam nonākuši pie vairākām nozīmīgām<br />

atziņām – ja vēlamies, mēs spējam<br />

pielāgoties arī nestandarta situācijām un<br />

rast risinājumus problēmu gadījumos.<br />

Kāds reiz ir teicis „Viss, kas mūs nenogalina,<br />

padara mūs stiprākus!”. Gada sākumā<br />

slimnīcu struktūrvienībām nācās risināt<br />

valsts budžeta un tam sekojošo algu fonda<br />

samazināšanu. Lielākā daļa ar šo uzdevu mu<br />

sekmīgi tika galā un spēja rast risināju mu<br />

kritiskā situācijā. Kādi rezultāti ir sasniegti<br />

un kādu pieredzi esam guvuši?<br />

1) Algu fonda samazinājuma un citu<br />

pasākumu rezultātā kopš aprīļa mēneša<br />

slimnīca finansiāli uzrāda ieņēmumu pārsniegumu<br />

pār izdevumiem, citiem vārdiem<br />

sakot, strādā ar peļņu. 2) Pārbaudīta slimnīcas<br />

struktūrvienību administratīvā kapacitāte<br />

– spēja risināt nopietnas problēmas<br />

un uzņemties atbildību grūtās situācijās; 3)<br />

Katrā struktūrvienībā ir izvērtēta katra darbinieka<br />

varēšana un loma organizācijā. Tāpat<br />

8 Jūnijs <strong>2009</strong><br />

esam bijuši spiesti paraudzīties uz gadiem<br />

ierastām lietām un procesiem ar citām acīm –<br />

spilgts piemērs tam ir darba organizācijas<br />

maiņa daudzās struktūrvienībās un stundu<br />

apmaksas principa ieviešana aprūpes un<br />

aprūpes atbalsta personālam slimnīcā.<br />

Viss, kas mūs<br />

nenogalina, padara mūs<br />

stiprākus!<br />

Šobrīd mēs stāvam jaunu izaicinājumu<br />

priek šā – kārtējais daudzmiljonu budžeta<br />

samazinājums. Tas neizbēgami prasīs sniedzamo<br />

pakalpojumu izvērtējumu, medikamentu<br />

un medicīnas materiālu izlietojuma<br />

ierobežošanu, kā arī nopietnu atkārtotu<br />

atalgojuma samazinājumu. Rezultātu sasniegšanai<br />

netiek izslēgta arī atsevišķu<br />

struk tūrvienību apvienošana.<br />

Modris Dzenītis<br />

Finanšu departamenta direktors,<br />

valdes loceklis<br />

Finanšu departaments vēlas paplašināt<br />

sadarbību ar struktūrvienību vadītājiem<br />

ie ņēmumu stimulēšanā un izdevumu plānošanā.<br />

Ikviena ideja par jaunu pakalpojumu<br />

ieviešanu un papildus klientu piesaisti ir<br />

uzmanības vērta.<br />

Nozīmīgi, manuprāt, ir uzlabot komunikāciju,<br />

un sadarbību starp slimnīcas atbalsta<br />

struktūrvienībām – paātrināt informācijas<br />

ap maiņu, piemēram, starp Finanšu, Medicīnas<br />

statistikas, Personālvadības un Juridisko<br />

departamentu. No šīs kopdarbības būs<br />

atkarīga savlaicīgas un precīzas informācijas<br />

ieguve un – kas šajos mainīgajos laikos ir<br />

svarīgi – operatīva pareizu lēmumu pieņemšana.<br />

Apzinos, cik daudz vēl darāmā.<br />

Vēlos noteikti pateikties iepriekšējās valdes<br />

loceklēm – Irinai Misānei un īpaši Egitai<br />

Mikšus par nozīmīgo darbu, kas ieguldīts<br />

visa 2008.gada garumā un šī gada sākumā,<br />

jo bez viņu pieredzes un profesionalitātes<br />

Slimnīca nebūtu sasniegusi tādus rādītājus,<br />

kādi tie ir šobrīd.


Krīzes laika prasība<br />

ir mainīties un mainīt domāšanu<br />

Ja atskatāmies vēsturiski uz pasaules gaitu,<br />

viss notiek viļņveidīgi. Tagad, kad atroda mies<br />

kritumā, svarīgi ir saglabāt optimismu un<br />

sakārtot mūsu darbu, kas iespējams tikai tad,<br />

ja sakārtojam arī domāšanu. Jau sākot plānot<br />

jaunās slimnīcas celtniecību, bija zināms,<br />

ka domāšanas veids būs jāmaina. Jaunas<br />

telpas un aparatūra nevar nodrošināt Eiropas<br />

līmeni, ja nemainās domāšana. Pēdējā<br />

gada laikā izmaiņas tajā jau tika realizētas,<br />

tāpēc tas nav nekas jauns. Jaunums ir tas, ka<br />

ir jāmeklē racionālākais variants, kā kaut ko<br />

panākt.<br />

Pašreiz medicīnas jomā visvairāk cieš pacienti<br />

– uz krīzes fona medicīnas pakalpojumu<br />

pieejamība samazinās. <strong>Stradiņa</strong> slimnī cas<br />

uzdevums ir nepieļaut medicīniskās kvalitātes<br />

pazemināšanos ierobežotu finanšu dēļ.<br />

Cieš arī paši darbinieki, jo diemžēl tiem nākas<br />

atteikties no bonusu sistēmām un privilēģijām,<br />

kas bijušas līdz šim. Daļu darbinieku<br />

nākas zaudēt, taču ņemot vērā to, ka<br />

darbinieku daudzums ir diezgan liels, paliek<br />

tie, kas ir stiprākie un labākie. Šis nav viegls<br />

laiks, taču šis ir arī iespēju laiks – jaunas idejas,<br />

iespējas racionālām pārveidēm, starptautiski<br />

finansējumu avoti, starptautiskas<br />

sti pendijas un daudz kas cits. Izmantosim to.<br />

Mēs visi zinām, ka strādājam <strong>universitātes</strong><br />

slimnīcā, kas lielā mērā atšķiras no vi sām<br />

pārējām masterplānā iekļautajām re ģionālajām<br />

slimnīcām un iestādēm, kas pieskaitāmas<br />

pie zemāka līmeņa aprūpes<br />

slim nīcām. Mūsu slimnīcai ir jābūt Latvijas<br />

medicīnas flagmanim gan de jure, gan<br />

de facto. Lai to paveiktu, slimnīcā strādājošajiem<br />

ir trīskāršs uzdevums – ārstēt<br />

pacientus, piedalīties pētniecībā un piedalīties<br />

apmācības procesā. Šīs trīs lietas ir<br />

obligātas visam ārstniecības personālam<br />

neatkarīgi no amata kategorijām. Visam<br />

ārstniecības personālam ir jāpiedalās šo<br />

funkciju veikšanā.<br />

Attīstīt jaunas tehnoloģijas, medikamentus,<br />

ārstēšanas metodes, ir ne tikai Eiropas<br />

vadošo klīniku uzdevums. <strong>Stradiņa</strong> slimnīcai<br />

ir jāpierāda, ka tā spēj kļūt par Eiropas un<br />

pasaules šāda veida centru. Vairākās noza rēs,<br />

kā kardioloģija, invazīvā radioloģija, invazīvā<br />

asinsvadu ķirurģija, oftalmoloģija u.c. tā<br />

jau ir. Līdz ar to pētnieciskajai domāša nai<br />

jābūt ikvienā darbiniekā, sākot ar medmāsu,<br />

kam jādomā, kā labāk nodrošināt pacientu<br />

aprūpi, kā labāk aktivizēt pacientu, kā<br />

precīzāk veikt ārstu nozīmējumus, kā labāk<br />

izskaidrot pacientam, kādas ir tiesības, kādas<br />

būs procedūras. Medmāsas līdz šim jau ir<br />

paveikušas milzīgu darbu šajā aspektā, taču<br />

vēl ir daudz darāmā. Piemēram, kā izvairīties<br />

no dziļo vēnu trombozes un plaušu trombu<br />

embolijas stacionāra pacientiem, kas faktiski<br />

ir viens no vadošajiem novēršamajiem<br />

mirstības cēloņiem jebkurā stacionārā. Arī<br />

māsām jābūt iesaistītām šajā pētniecības<br />

procesā.<br />

Vēl svarīgs pētnieciskais faktors neapšaubāmi<br />

saistīts ar pacientu ēdināšanu – kā pacientu<br />

ēdināt šajos minimālajos apstākļos un kā to<br />

savienot ar tādu ēdināšanu, kas pacientam ir<br />

maksimāli labākā, lai viņš ātrāk atveseļotos.<br />

Medmāsām un ārstiem vajadzētu rosināt pašu<br />

veiktus pētījumus gan pacientu aprūpes<br />

uzlabošanā, gan jaunu diagnostiku un ārstēšanas<br />

metožu ieviešanā, lai kopīgi uzlabotu<br />

pacientu ārstēšanu. Tomēr nereti nākas dzir -<br />

dēt komentārus par samaksu, lai gan strādājot<br />

mūsu slimnīcā, piedalīties šajos pētījumos<br />

ir viens no darba pienākumiem. Gadījumā,<br />

ja ir kādi īpaši uzdevumi, kas saistīti ar<br />

zinātni vai pētniecību pilnībā ārpus pamatdarba<br />

ikdienas, parasti darbojas piemaksas.<br />

<strong>Klīniskā</strong> pētniecība un zinātne ir tas, kas<br />

piespiež sekot līdzi medicīnas attīstībai. Ar<br />

pētniecības palīdzību mēs esam izglītoti –<br />

mākam labāk ārstēt un diagnosticēt, tā paceļ<br />

mūs augstākā līmenī. <strong>Stradiņa</strong> slimnīca,<br />

pateicoties klīniskiem pētījumiem, kļūst atpazīstama<br />

ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un<br />

pasaulē. Ja ir zināma kvalitāte, ko varam nodrošināt,<br />

tiek rosināta vēlme sadarbo ties ar<br />

slimnīcu un ir cerība, ka arvien vairāk ārvalstu<br />

pacientu brauks ārstēties tieši uz <strong>Stradiņa</strong><br />

slimnīcu. Tāpat nozīmīgs aspekts ir papildu<br />

finansējums, kas palīdz uzlabot slimnīcas<br />

infrastruktūru. Pēdējos gados tas ir palīdzējis<br />

datorizēt nodaļas, centrus, palī dzējis arvien<br />

vairāk kolēģiem doties dažādos izglītības<br />

apmācības braucienos, kā arī izremontēt un<br />

rekonstruēt dažādas ar izglītību un zinātni<br />

saistītās telpas.<br />

Ir jāsaprot, ka <strong>universitātes</strong> slimnīcas viens<br />

no stūrakmeņiem ir arī izglītības procesi,<br />

kuros jāpiedalās ikvienam darbiniekam.<br />

Ne atkarīgi no tā, vai runa ir par medmāsu<br />

vai ārstu, šai sapratnei ir jābūt – ir jāmācās<br />

pašam, jāapmāca kolēģi, studenti un rezidenti.<br />

Tāpat jāpiedalās republikas kolēģu<br />

apmācībā, kas labprāt brauc pie mums<br />

mācīties, jo kvalitāte un līmenis mūsu<br />

slimnīcā ir Latvijā visaugstākais.<br />

Svarīgi ir mainīt izpratni par to, ka jebkuram<br />

studentam ir jāiemācās, ja nākotnē<br />

gri bam viņu redzēt kā labu ārstu. Viņam ir<br />

jāmāk izmeklēt pacientu, gan pacientam<br />

nopunktēt vēnu, gan ielikt katetru urīnpūslī.<br />

Klīniskais darbs ir vienīgā iespēja, kā<br />

to apgūt, tāpēc medmāsām un virsmāsām<br />

ir jābūt pretimnākošām. Diemžēl, ja šāda<br />

iniciatīva netiks izrādīta, nāksies meklēt<br />

aizstājējus.<br />

Runājot par rezidentiem, izmaiņas domā šanā<br />

ir saistītas ar šī gada martā pieņemtajiem<br />

MK noteikumiem par medicīnu studējošo<br />

<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I VIEDOKLIS<br />

Dainis Krieviņš<br />

asoc. prof., Mācību un zinātnes<br />

direktors<br />

k o m p e t e n c i<br />

ā r s t n i e c ī b ā<br />

un teorētisko<br />

un praktisko<br />

zi nāšanu apjomu.<br />

Šis dokuments,<br />

kam ir<br />

likuma spēks,<br />

maksimāli āt ri<br />

ir jāievieš darbībā<br />

arī pie<br />

mums slim nīcā.<br />

Kad tas tiks izda<br />

rīts, rezi den-<br />

tiem bei dzot<br />

būs ie spē ja pašiem<br />

pieņemt<br />

lēmu mus un<br />

par tiem pilnā<br />

mē rā atbildēt tāpat kā serti ficētiem ārstiem.<br />

Krī zes situācijas do māšana liek ar vien vairāk<br />

uzticēties rezi dentiem, kas paredz, ka ar jauno<br />

mācību gadu arvien vairāk mūsu klīnicistu<br />

un ārstu uzticēsies rezidentiem un ļaus tiem<br />

būt pastāvīgākiem. Īpaši svarīgi tas ir praktisko<br />

ķirurģisko specialitāšu lauciņā. Vienkāršākās<br />

procedūras un operācijas jāuztic veikt<br />

rezidentiem sertificētu ārstu uzraudzībā.<br />

Pie mēram, Stenforda <strong>universitātes</strong> slimnīcas<br />

rezidentu veikto ķirurģisko procedūru daudzumu<br />

5 gados ir vismaz 1200 operācijas kā<br />

minimums, tas disonē ar to, ko ļaujam veikt<br />

saviem rezidentiem. Apmācības procesā<br />

bū tu pareizi panākt to, ka vecākais kolēģis<br />

palīdz jaunākam. Līdz ar to mēs sasniegtu<br />

tādu līmeni, ka jaunie ķirurģijas rezidenti<br />

skriešus nāktu uz mūsu slimnīcu, jo zinātu,<br />

ka šeit viņiem ļaus darboties pašiem. Vecā kie<br />

kolēģi tad droši varētu atpūsties tajā lai kā,<br />

kamēr rezidenti un jaunākie kolēģi nodarbojas<br />

neatliekamajā medicīniskajā palīdzī bā<br />

ar akūtiem pacientiem un ar vieglajiem plā na<br />

pacientiem un tiem brīvajā laikā būtu ie spēja<br />

vairāk padziļināt savas zināšanas, lasīt starptautiskus<br />

žurnālus, piedalīties semināros un<br />

konferencēs, kā arī nodarboties ar klīnisko<br />

pētniecību.<br />

Īpaši nozīmīgi krīzes laikā ir būt <strong>Stradiņa</strong><br />

slimnīcas patriotiem. Slimnīcai ir ilgstoša<br />

vēs ture, labs vārds, kas, no vienas puses, liek<br />

mums daudz piestrādāt pie tā, bet, no otras<br />

puses, palīdz ikdienā, spodrinot ārsta vārdu.<br />

Ar lielu prieku var atvērt Latvijas vadošos<br />

medicīnas izdevumus, jo tajos lielākā daļa<br />

no klīnisko un zinātnisko rakstu autoriem<br />

pār stāv mūsu slimnīcu. Tajā pat laikā zināms,<br />

ka lielākoties vadošo privātprakšu un privātklīniku,<br />

kā arī veselības aprūpes centru<br />

ārsti arī ir no <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas, taču ir jāsaprot,<br />

ka primāri esam <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas<br />

darbinieki.<br />

Atcerēsimies, ka esam <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas<br />

ārsts vai medmāsa, un leposimies ar to! �<br />

Jūnijs <strong>2009</strong><br />

9


NOTIKUMI I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />

Atzinības Krusta Ordeņa virsniece<br />

Ar augstu valsts apbalvojumu biedrības<br />

„Latvijas Anesteziologu un reanimatologu<br />

asociācija” sēdē 24. aprīlī slimnīcas aktu<br />

zālē tika sveikta kolēģe profesore Antoņina<br />

Sondore.<br />

Kā teikts Ordeņu kapitula paziņojumā, par<br />

nopelniem Latvijas valsts labā Rīgas <strong>Stradiņa</strong><br />

<strong>universitātes</strong> Anestezioloģijas un reanimatoloģijas<br />

katedras asociētajai profesorei<br />

un VSIA „Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong><br />

uni versitātes slimnīca” Anestezioloģijas un<br />

rea nimatoloģijas klīnikas anestezioloģei reanimatoloģei<br />

Antoņinai Sondorei, piešķirts<br />

Atzinības krusts un viņa kļuvusi par IV škiras<br />

Atzinības Krusta Ordeņa virsnieci.<br />

Černobiļas traģēdijas piemiņai<br />

24. aprīlī Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong><br />

slimnīcā pie Černobiļas traģēdijas upuru<br />

piemiņas akmens notika piemiņas brīdis,<br />

ko slimnīca organizēja kopā ar apvienību<br />

„Černobiļa”. Pateicoties tās vadītāja<br />

10 Jūnijs <strong>2009</strong><br />

A. Vērzemnieka aktivitātēm piemiņas pasākums<br />

pulcē lielu skaitu veterānu un<br />

žurnālistu. Arī šogad te klāt bija atomelektrostacijas<br />

avārijas seku likvidēšanas dalībnieki,<br />

<strong>Stradiņa</strong> slimnīcas personāls, valsts<br />

un pašvaldības amatpersonas, kā arī kaimiņvalstu<br />

vēstniecību pārstāvji.<br />

Šogad aprit 23 gadi kopš avārijas Černobiļas<br />

atomelektrostacijā (AES) Ukrainā.<br />

Aizvadītajos gados pēc katastrofas izaugusi<br />

jauna cilvēku paaudze, tajā skaitā arī<br />

Černobiļas seku likvidētāju bērni. Ārsti un<br />

zinātnieki turpina rūpīgi veikt Černobiļas<br />

traģēdijas seku likvidētāju un viņu bērnu<br />

veselības kontroli.<br />

Kā uzsvēra Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong><br />

slimnīcas valdes priekšsēdē tājs<br />

A. A. Veinbergs, liela atbildība un darbs<br />

ir uzticēts <strong>Stradiņa</strong> slimnīcai, kur notiek<br />

Černobiļas seku likvidētāju un viņu pēc-<br />

Strūklaka slimnīcas alejā<br />

Bērnu grāmatu rakstnieces Margaritas<br />

Stārastes meita Lilita Klinkerte, kura dzīvo<br />

Vācijā, raksta grāmatu par savu tēvu skulptoru<br />

Kārli Stārastu. Tēva materiālos viņa atradusi<br />

vecu fotogrāfiju ar strūklaku. Diemžēl<br />

nevienā no pieejamām grāmatām, nedz arī<br />

Medicīnas vēstures muzejā par to nav līdz šim<br />

izdevies ko uzzināt.<br />

Tādēļ jautājām ilgāk strādājošiem ārstiem,<br />

kas norādīja, ka saknes meklējamas Uroloģijas<br />

nodaļas vēsturē. Izrādās strūklaka<br />

kād reiz atradusies gaitenī, kur šobrīd ir profesora<br />

I. Lazovska krūšutēls. Uroloģijas nodaļas<br />

virsārsts Ivars Smiltens norāda, ka par<br />

to pastāstīt varētu viņa māte – zobārste<br />

Aina Smiltena, dr. E. Smiltēna atraitne. Un<br />

patiesi – viņa labi atceroties šo strūklaku.<br />

Dzīvesbiedrs esot bijis ar dažādām idejām<br />

bagāts. Raizējoties par savu pacientu vainām,<br />

viņš ap 1956. gadu kādudien nācis klajā<br />

ar ierosinājumu – nodaļas gaitenī uz stādīt<br />

ūdens strūklaku. Galvenā ārsta vietnieks<br />

Kārlis Lamberts atbalstījis šo ieceri. Mākslinieka<br />

meklējumi apstājušies Gaujas ielā<br />

kā dā darbnīcā, kur rosījies tēlnieks Kārlis<br />

Stārasts. Viņš labprāt uzņēmies šo darbu.<br />

Turklāt ārstiem jau bijis gatavs arī iespēja mās<br />

strūklakas veidols. Kad strūklaka bija gata va,<br />

to novietoja nodaļas gaiteņa galā. Tā priecējusi<br />

– gan pacientus, gan darbiniekus un<br />

apmeklētājus. Atmodas gados, kad Uroloģijas<br />

nodaļa pārvietota, strūklaka pārcelta uz<br />

slimnīcas pagalmu blakus liepu alejai. Kāds<br />

būs tās turpmākais liktenis – nav zināms, taču<br />

šobrīd trīs zivis, kas apvij tās stāvu, ir pamatīgi<br />

apsūnojušas un korpusā redzamas plaisas. �<br />

Atzinības krusts (Croix de la Reconnaissance)<br />

ar devīzi „Pour les honnetes gens” (Godaprāta<br />

ļaudīm) nodibināts 1710. gadā Liepājā, godinot<br />

Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas<br />

laikus.<br />

Ordenim bija statūti, kas sastāvēja no 13<br />

punktiem. Tajos bija ierakstīts, ka ordenis<br />

tiek dibināts, pateicoties Dievam par hercogistes<br />

atgūšanu, kā arī lai atzīmētu pārciestās<br />

nelaimes un ilgo prombūtni no savas zemes.<br />

Ordeņa kavalieru skaits bija ierobežots.<br />

Ordeņa kancleru uz visu mūžu iecēla pats<br />

hercogs. Atzinības Krustu piešķir par izcilu<br />

Tēvijas mīlestību un par nopelniem valsts,<br />

sabiedrības un kultūras darbā. �<br />

nācēju veselības aprūpe. Valsts apmaksā<br />

vismodernākās diagnostikas un ārstēšanas<br />

tehnoloģijas, ko izmantojam šajā darbā”.<br />

Šodien uzskaitē Latvijā ir 5300 bijušie černobilieši.<br />

Par viņu veselības novērošanu<br />

un ārstēšanu stacionārā gadā valsts maksā<br />

360 000 Ls, šajā pusgadā izlietoti 180 000.<br />

A. A. Veinbergs uzsvēra, ka <strong>Stradiņa</strong> slimnīca<br />

iepriekšējā apjomā turpinās sniegt savus<br />

pakalpojumus un kopā ar nozares pārstāvjiem<br />

meklēs risinājumus, kā rūpēties par<br />

Černobiļas seku likvidētāju un viņu pēcnācēju<br />

veselību, kā aizstāvēt viņu intereses.<br />

Piemiņas brīža dalībnieki saņēma arī Valsts<br />

prezidenta Valda Zatlera pateicības vārdus<br />

par iedibināto tradīciju Černobiļas traģēdijas<br />

upuru atceres dienā pulcēt ap sevi cilvēkus,<br />

kā arī atzinību par ārstu darbu, kas ikdienā<br />

rūpējas par tiem, kuri avārijas sekas izjūt<br />

joprojām. �


Stradiņi skrien Rīgas maratonā<br />

17. maijā norisinājās Nordea Rīgas maratons.<br />

Dalībnieki sacentās ne tikai klasiskajā<br />

maratona distancē (42 km 195 m), bet arī<br />

pusmaratonā (21 km 97,5 m), mini maratonā<br />

(5km) un maratona stafetē (~ 8-12km x 4<br />

dalībnieki).<br />

<strong>Stradiņa</strong> slimnīcu pusmaratona distancē<br />

pārstāvēja Diagnostiskās radioloģijas institūta<br />

ārsts Kārlis Kupčs, 3. gada rezidents<br />

internajā medicīnā/projektu vadītāja Lauma<br />

Zariņa, Pataloģijas institūta ārsts stažieris<br />

Zane Jaunmuktane, 3. gada rezidents anestezioloģijā<br />

Anete Šlēziņa un 1. gada rezidents<br />

internajā medicīnā Ieva Ansaberga.<br />

Mini maratonu skrēja Krūts slimību centra<br />

vadītājs Arvīds Irmejs, Molekulārās bioloģi-<br />

25. aprīlī pirmizrādi piedzīvoja Latvijas Leļļu<br />

teātra izrāde „Gudrais zobiņš” – izrāde bērniem<br />

un viņu vecākiem par mutes veselības<br />

nozīmi vesela smaida saglabāšanā.<br />

„Gudrais zobiņš” ir Dainas Strelēvicas izrāde,<br />

kas veidota pēc Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s<br />

<strong>universitātes</strong> slimnīcas Zobārstniecības un<br />

sejas ķirurģijas centra iniciatīvas ar „Orbit” un<br />

„Pedigree Dentastix” atbalstu. Izrādes reži sors<br />

ir Māris Koristins, komponists – Valdis Zilveris.<br />

Aktieri Dace Vītola, Evita Klimavičiusa un<br />

Edgars Kaufelds „Gudrajā zobiņā” iejūtas<br />

zobārstes Circenes, zobu higiēnistes Tūbiņas<br />

un mutes dobuma dizainera Kariesa lomās.<br />

Izrādes sākumā divas Garšas kārpiņas, garlaicības<br />

māktas, aicina mutes dobuma dizaineru<br />

Kariesu padarīt viņu mājokli krāsaināku<br />

un interesantāku... Brīdī, kad mutē<br />

izaug jauns, balts un tīrs kaula zobiņš – Gudrais<br />

zobiņš, mutes dobums pārvērties līdz<br />

nepazīšanai un smaida glābšanā vajadzīga<br />

zobiņa draugu palīdzība.<br />

„Gudrais zobiņš” veidota kā izbraukuma<br />

izrāde, kas no <strong>2009</strong>. gada rudens nedēļas<br />

jas un ģenētikas nodaļas vadītājs Edvīns<br />

Miklaševičs un e-veselības nodaļas vadītāja<br />

Ieva Vītola.<br />

Ikviens maratona, pusmaratona un mini<br />

maratona finišētājs, kā arī finišējušo maratona<br />

stafešu komandu dalībnieki saņēma<br />

piemiņas medaļu.<br />

Savukārt jaunā anestezioloģe Anete Šlēziņa<br />

ar kolēģi no Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes<br />

centra saņēma balvu kā atrak tīvākās<br />

un vizuāli pārsteidzošākās pusmaratona<br />

skrējējas.<br />

Maratonā piedalījās vairāk nekā 8 000 skrējēji<br />

no Latvijas un vēl 32 valstīm. “Viens skrējiens.<br />

Viena sajūta” bija skrējiena moto. �<br />

nogalēs kopā ar mobilās zobārstniecības autobusiem<br />

viesosies Latvijas reģionos.<br />

„Ir noslēdzies sagatavošanās posms projektam<br />

„Gudrais zobiņš” – Latvijas Leļļu teātra izbraukumu<br />

izrādei par zobu slimību negatī vu<br />

ietekmi uz pirmsskolas un sākumskolas vecuma<br />

bērniem. Pēc Latvijas Mutes veselības<br />

centru datiem, šis kontingents pēdējos ga dos<br />

ir motivēts un ieinteresēts zobu kopšanā, kas<br />

ir ļoti svarīgi šajā vecumā, kad notiek zobu<br />

mineralizācijas procesi. Tāpēc pārvietojamā<br />

zobārstniecības kabineta piedalīšanās brīvdienu<br />

pasākumos un problēmas vizualizācija<br />

izrādē bērnu auditorijai ir liela nozīme<br />

un kopumā uzlabo pieejamību lauku rajonu<br />

bērniem,” stāsta Dr. Andis Paeglītis, Paula<br />

<strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong> slimnīcas<br />

Zob ārstniecības un sejas ķirurģijas centra<br />

vadītājs.<br />

Kopš 2007. gada rudens Latvijas teritorijā<br />

strādā divi mobilās zobārstniecības auto busi<br />

– valsts finansēti moderni zobārstniecības<br />

ka bineti, kas nodrošina pakalpojuma pieejamību<br />

attālāku rajonu bērniem un sko-<br />

<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I NOTIKUMI<br />

No kreisās: Edvīns Miklaševičs ar kundzi, Arvīds Irmejs<br />

ar ģimeni un Kārlis Kupčs ar meitu pirms starta<br />

Izrāde „Gudrais zobiņš”<br />

sāk ceļu pie skatītājiem visā Latvijā Agnese Ruberte<br />

lēniem. 2008. gadā autobusus apmeklējuši<br />

4640 bērni. Mobilās zobārstniecības autobusu<br />

darbu organizē Latvijas Mutes veselības<br />

centri, kuru vadībā autobusos strādājuši<br />

37 speciālisti no 15 ārstniecības iestādēm.<br />

Dienā autobusu apmeklējis 21 bērns, 64%<br />

apmeklētāju vidējais vecums ir 7 – 14 gadi. �<br />

Īsziņas Stradiņi līgo!<br />

◊ Administrācijas korpusā valdes priekšsēdētāja<br />

sēžu zālē izveidota bijušo slimnīcas<br />

vadītāju portretu galerija.<br />

◊ Šopavasar rekonstruēts skvērs ap Paula<br />

<strong>Stradiņa</strong> pieminekli. Lai piemineklis būtu<br />

labāk skatāms, izgriezti vecie pāraugušie koki,<br />

savukārt tam apkārt izveidoti jauni rododendru,<br />

košumkrūmu un ziemciešu stādījumi.<br />

◊ Krīzes apstākļos slimnīca radusi iespēju<br />

atbalstīt vietējos ražotājus un izīrējusi vietas<br />

pašmāju ražotās produkcijas pārdošanai.<br />

Te darbinieki, pacienti un apmeklētāji var<br />

nopirkt gan lauku piena produktus, gan žāvējumus<br />

un kūpinājumus.<br />

◊ Divi mūsu slimnīcas ārsti šopavasar<br />

aizstāvējuši medicīnas doktora disertācijas:<br />

Kārlis Kupčs radioloģijā „Intrakraniālu aneirismu<br />

endovaskulāras un ķirurģiskas ārstēšanas<br />

metodes izvēle, rezultāti un pamatojums” un<br />

Gunta Purkalne onkoloģijā „Pirmsoperācijas<br />

ķīmijterapijas un molekulāro marķieru nozīme<br />

lokāli izplatīta krūts vēža ārstēšanā”. �<br />

18. jūnijā Stradiņu darbinieki tika lūgti<br />

uz kopīgu lustēšanos un līgošanu kopā<br />

ar folkgrupu „Vecās mājas” un tautas<br />

deju dejotājiem – ļauties pirmssvētku<br />

dabas burvībai, piedalīties ugunskura<br />

kurināšanā, izspēlēt jaukas tautas tradīcijas<br />

un sacenties gudrībā konkursā<br />

„Ko tu zini par dzimto zemi?”. Neizpalika<br />

arī svētku cienasts un pušķošanās ar<br />

jāņu zālēm. �<br />

Jūnijs <strong>2009</strong><br />

11


NOTIKUMI<br />

Eiropas galveno zobārstu<br />

padomes sanāksme<br />

No 21. – 23. maijam Rīgā norisinājās Eiropas<br />

galveno zobārstu padomes (The Council<br />

of European Chief Dental Officers) pavasara<br />

sanāksme, kas veltīta mutes veselības<br />

situācijai Baltijas valstīs.<br />

CECDO pārstāvji tika iepazīstināti ar mutes<br />

veselības situāciju Baltijas valstīs un ar<br />

inovatīvo mobilās zobārstniecības lietošanu<br />

pakalpojuma pieejamības nodrošināša nai<br />

Latvijā.<br />

Izbraukuma sesijas laikā sanāksmes dalībnieki<br />

klātienē skatīja mobilās zobārstniecības<br />

autobusa darbu pamatskolā „Dzimtmisa”<br />

un iepazinās ar Latvijas Mutes veselības centru<br />

(MVC) darba pieredzi mutes veselības<br />

situācijas uzlabošanai Latvijas reģionos.<br />

Pārstāvji apskatīja Zemgales Mutes ve se lī bas<br />

centra telpas Bauskā un tika iepazīs tināti ar<br />

MVC darba specifiku katrā Latvijas vēsturiskajā<br />

novadā – Zemgalē tas ir in formācijas un<br />

motivācijas darbs bērniem un dažādu akciju<br />

organizēšana, Latgalē – motivācijas darbs<br />

pie augušajiem par bērnu mutes veselību,<br />

Vidzemē – 12 gadu vecu bērnu zobu stāvokļa<br />

izvērtējums, Kurzemē – zobārstniecības<br />

aprūpes uzlabošanas perspektīvas so ciālās<br />

aprūpes iestādēs Kurzemē.<br />

12 Jūnijs <strong>2009</strong><br />

I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />

Insulta vienība strādā<br />

Insulta vienība, kas Stradiņos<br />

tika atklāta pirms<br />

četriem mēnešiem, strādā<br />

ar pilnu jaudu. Gultas noslodze<br />

šajā nodaļā ir 90 % -<br />

te operatīvi kvalitatīva<br />

pa līdzība sniegta jau vairāk,<br />

kā 100 pacientiem.<br />

10 % stacionēto pacien tu<br />

ir veikta intravenoza trombolīze,<br />

jāatzīmē, ka tas nav<br />

slikts rādītājs, salīdzinot ar<br />

citu Eiropas valstu datiem.<br />

Trombolīzes rezultātā nei -<br />

ro loģiskais defekts bū -<br />

tis ki samazinājies, un lielākai<br />

daļai pacientu bijis<br />

nenozīmīgs, izrakstoties<br />

no stacionāra, šie pacienti<br />

atgriezušies mājās bez<br />

nozīmīgas nespējas un<br />

da ži pat spējuši turpināt<br />

līdzšinējo darbu.<br />

Kad insulta pacients nonāk<br />

Stradiņos, tam nekavējoties tiek veikta<br />

galvas smadzeņu CT un precīza asinsvadu<br />

diagnostika ar CT angiogrāfijas metodi,<br />

tādējādi tiek noteikta artērijas bojājuma<br />

pakāpe un lokalizācija. <strong>Stradiņa</strong> slimnīcā,<br />

23. maijā CECDO pārstāvji viesojās Paula<br />

<strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong> slim nīcas<br />

Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra<br />

un Rīgas <strong>Stradiņa</strong> <strong>universitātes</strong> Stomatoloģi<br />

jas institūta telpās Dzirciema ielā 20,<br />

kur darba grupu ietvaros pārrunāja mobilās<br />

zobārstniecības izmantošanas pieredzi<br />

Eiropā.<br />

CECDO dalībnieki ir valdības konsultanti<br />

zobārstniecības orga nizācijā un plānošanā,<br />

pateicoties mūsu radiologu darbam, visu<br />

diennakti ir iespējams veikt CT pārbaudi ar<br />

speciālu angiogrāfijas programmu. Precīza<br />

artērijas bojājuma lokalizācijas noteikšana ir<br />

svarīga ne tikai terapijas taktikas izvēlei, bet<br />

arī slimības prognozei. Dr. med. Kārlis Kupčs<br />

un dr. Helmūts Kidikas no <strong>Stradiņa</strong> slimnī cas<br />

Diagnostiskās radioloģijas institūta ir vie ni<br />

no labākajiem speciālistiem Latvijā, kas veic<br />

arī endovazālas manipulācijas insulta pacientiem.<br />

Šopavasar tādas izdarītas 5 insulta<br />

pacientiem ar dažādu ekstrakraniālo un<br />

intrakraniālo artēriju - a. basilaris, a. vertebralis,<br />

a.carotis interna bojājumu un minētā<br />

metode ir vienīgā, kas šajos gadījumos ir<br />

rezultatīva, ja vien pacients laikus atgādāts<br />

uz mūsu slimnīcu.<br />

Tieši stacionēšanas ātrums – 4,5 stundu laiks<br />

pēc insulta sākuma – ir noteicošais, lai varētu<br />

veikt intravenozu trombolīzi. Tādēļ, saprotams,<br />

ka lielākoties <strong>Stradiņa</strong> slimnīcā tiek<br />

ārstēti rīdzinieki, taču insulta vienības ir arī<br />

citur Latvijā.<br />

Diemžēl, iedzīvotāju informētības līmenis ir<br />

zems un bieži slimnieks gaida, vai simptomi<br />

nepāries paši no sevis, tā nokavējot ārstēšanai<br />

tik svarīgās saslimšanas sākuma stundas.<br />

Daždien sastopamies ar gadījumiem, kad<br />

pacients izsauc ātro palīdzību tikai die nas<br />

Dr. Andis Paeglītis<br />

Eiropas galveno zobārstu padomes dalībnieks<br />

Zobārstniecības un sejas ķirurģijas<br />

centra vadītājs<br />

padomē pār stāvēta lielākā daļa Eiropas<br />

Savienības valstu. CECDO <strong>2009</strong>. gada rudens<br />

sanāksme notiks Zviedrijas galvaspilsētā<br />

Stokholmā.<br />

CECDO <strong>2009</strong>. gada pavasara sanāksme ir<br />

otrā reize, kad Rīgā uzņem organizācijas<br />

biedrus – 2001. gadā Rīgā norisinājās padomes<br />

rudens sanāksme, savukārt nāka mā<br />

tikšanās Latvijā plānota 2015. gadā. �<br />

Doc. Evija Miglāne, Nodaļas vadītāja<br />

Dr. Olga Minibajeva, Insulta vienības atbildīgā ārste<br />

beigās, vai pat pēc vairākām dienām, un tikai<br />

tad tiek atvests uz insulta vienību. Diemžēl tad<br />

efektīvu palīdzību sniegt vairs nav iespējams.<br />

Tādēļ uzskatu, ka Latvijā svarīgi būtu veikt<br />

sabiedrības izglītošanu ar veselības kritiskiem<br />

stāvokļiem saistītos jautājumos. Dažās<br />

Eiropas valstīs un ASV ir īpaša sabiedrības<br />

izglītošanai veltīta insulta programma, speciāli<br />

insulta informatīvie telefoni un valsts<br />

līmenī uzmanība veltīta tam, lai cilvēks spētu<br />

atpazīt insulta simptomus un būtu informēts<br />

par ārstēšanas iespējām. Insults ir slimība,<br />

ko nāktos atpazīt nekavējoši un steidzami<br />

izsaukt NMP, lai nogādātu pacientu uz tuvāko<br />

slimnīcu, kur iespējams ievadīt intravenozu<br />

trombolīzi un veikt efektīvu ārstēšanu.<br />

Trombolīze un endovazālas manipulācijas<br />

ir dārgas. Taču darba optimizācija, insulta<br />

vie nības darbs, veiksmīga sadarbība ar fizioterapeitiem<br />

un ergoterapeitiem šobrīd ir<br />

ļāvusi vismaz samazināt pacienta vidējo<br />

uzturēšanās laiku no 12 dienām pērn līdz 8<br />

dienām – šopavasar. Izveidojusies sadarbība<br />

arī ar Austrumu slimnīcas sastāvā esošo<br />

slimnīcu „Biķernieki”, uz kurieni rehabilitācijai<br />

pārvedam tos insulta pacientus, kuriem<br />

indicēta secīga nākošā etapa rehabilitācija<br />

stacionāra apstākļos. �


Attīstības projekti Stradiņos<br />

Jau ilgāku laiku slimnīcas administrācijā<br />

darbojas Attīstības biroja Projektu vadības<br />

nodaļa, kuras galvenais mērķis ir veicināt<br />

slimnīcas attīstību, piesaistot finansējumu<br />

no dažādiem starptautiskiem un vietēja<br />

mēroga fondiem un programmām. Projektu<br />

vadības nodaļas galvenie uzdevumi<br />

ir jaunu projektu pieteikumu sagatavošana<br />

un esošo projektu ieviešana. Papildus<br />

tam Projektu vadības nodaļas darbinieki<br />

sniedz ieguldījumu arī dažādu nestandarta<br />

situāciju risināšanā un slimnīcas darbības<br />

uzlabošanā.<br />

Ikviena slimnīcas struktūrvienība, kurai ir<br />

idejas uzlabojumiem, attīstībai, pētniecībai<br />

un ietaupījumiem, tiek aicināta vērsties projektu<br />

vadības nodaļā, kur uzklausīs Jūsu idejas<br />

un sniegs informāciju par iespējamiem<br />

finansējuma avotiem, lai idejas realizētu. Tā<br />

kā ne vienmēr idejām ir iespējams piesaistīt<br />

Eiropas Savienības finansējumu, saņemtās<br />

idejas tiek saglabātas un meklēti risinājumi,<br />

lai piesaistītu finansējumu.<br />

Pēdējo mēnešu laikā ir sagatavots un apstiprinājumu<br />

saņēmis projekta pieteikums<br />

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)<br />

aktivitātē “Stacionārās veselības aprūpes<br />

attīstība”, caur kuru piesaistītos 5 000 000<br />

latu plānots ieguldīt kā daļu no finansējuma<br />

slimnīcas jaunā korpusa celtniecībai.<br />

Projektu vadības atbalsts ir sniegts arī Infekciju<br />

uzraudzības dienestam un Latvijas<br />

Transplantācijas centram, kā partneriem<br />

pie sakoties starptautiskos pētniecības projektos<br />

ES Sabiedrības veselības programmā.<br />

Šobrīd sagatavošanas stadijā ir projektu<br />

pieteikumi vairākām idejām – par Šūnu<br />

transplantācijas centra attīstību, epilepsijas<br />

diagnostiku, kritisko kāju išēmiju, fizikālās<br />

medicīnas attīstību, hlamīdiju diagnostikas<br />

uzlabošanu un citām. Rudenī, kad būs<br />

pieejama Latvijas Investīciju un attīstības<br />

aģentūras pārvaldītā Darbinieku apmācības<br />

programma, plānots sagatavot arī Stradiņu<br />

pieteikumu darbinieku apmācībai.<br />

Projektu vadības nodaļa turpina strādāt pie<br />

vairākiem nozīmīgiem projektiem, kuri jau<br />

saņēmuši finansējumu.<br />

Projekts „Onkoloģijas slimnieku ārstēšanas<br />

pakalpojumu attīstība VSIA „Paula <strong>Stradiņa</strong><br />

<strong>Klīniskā</strong> <strong>universitātes</strong> slimnīca”, veicot<br />

infrastruktūras uzlabošanu” tika uzsākts<br />

2008. gada rudenī. Šā gada jūnija pirmajā<br />

nedēļā slimnīcai tika piegādāta jaunā<br />

onkoloģijas radioterapijas iekārta – augstas<br />

enerģijas lineārais paātrinātājs ar<br />

daudzlapiņu kolimatoru un portālo attēlu<br />

iegūšanas sistēmu, kuru tuvākajos mēnešos<br />

SIA „Siemens” speciālisti uzstādīs un sagatavos<br />

darbam. Plānots, ka darbs ar jauno<br />

iekārtu samazinās staru terapijas radīto<br />

nevēlamo blakus parādību un komplikāciju<br />

daudzumu, tādā veidā nodrošinot mūsdienīgu<br />

un efektīvu onkoloģijas slimnieku<br />

radioterapijas ārstēšanu. Iekārtas iegādei<br />

no Eiropas Reģionālās attīstības fonda<br />

tika saņemts aptuveni 1 764 761, 00 latu<br />

finansējums, savukārt, no valsts budžeta<br />

līdzekļiem tam tika piešķirti aptuveni 311<br />

428, 00 latu.<br />

Slimnīca turpina arī sadarbību ar Grodņas<br />

Reģionālo klīnisko slimnīcu Baltkrievijā<br />

pro jektā „Pārmantotā vēža profilakse, zināšanu<br />

apmaiņa un apzināšanās veicināšana<br />

par slimību Baltkrievijas, Latvijas un Lietuvas<br />

pierobežas rajonos”. Šā gada jūnijā<br />

būs apritējis gads kopš šīs sadarbības uzsākšanas.<br />

Šajā laikā speciālisti no Grodņas<br />

Reģionālās klīniskās slimnīcas piedalījušies<br />

divu dienu mācību seminārā, kurā pieredzē<br />

dalījās Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s universitā tes<br />

slimnīcas speciālisti prof. Jānis Gardov skis,<br />

Arvīds Irmejs, prof. Edvīns Miklaševičs, Andris<br />

Gardovskis un Andrejs Vanags. Pārmantoto<br />

vēžu speciālisti no Stradiņiem šī projekta<br />

ietvaros vadījuši lekcijas arī konferen cē<br />

Baltkrievijā, kuru apmeklēja vairāk nekā<br />

100 mediķu no Baltkrievijas un Lietuvas. Šā<br />

gada jūnijā plānots atvērt pārmantoto vēžu<br />

konsultatīvo kabinetu Grodņas Reģionā lajā<br />

klīniskajā slimnīcā – visi sagatavošanās darbi<br />

veikti ciešā sadarbībā ar <strong>Stradiņa</strong> slimnīcu,<br />

kurā šāds konsultatīvais kabinets veiksmīgi<br />

dar bojas jau vairākus gadus. Gandrīz 90%<br />

no kopējām projekta izmaksām jeb aptuveni<br />

585 089,00 eiro tiek finansēti no Eiro pas<br />

Savienības Interreg III B Kaimiņattiecību programmas.<br />

Pārējās projekta izmaksas aptuveni<br />

10% apjomā jeb aptuveni 68 573, 00 eiro<br />

no kopējām projekta izmaksām līdzfinansē<br />

iesaistītās slimnīcas.<br />

Projekta „Koordinētas mikrobioloģijas laboratoriju<br />

un infekciju kontroles personālas<br />

darbības algoritma ieviešana multirezistento<br />

nozokomiālo patogēnu ierobežošanai<br />

Latvijas reģionālajās slimnīcās” ietvaros izveidota<br />

sadarbība starp Stradiņiem un sešām<br />

reģionālajām slimnīcām – Daugavpils<br />

re ģionālos slimnīcu, Liepājas slimnīcu, Rī gas<br />

Austrumu Klīnisko <strong>universitātes</strong> slimnīcu,<br />

<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I NOTIKUMI<br />

Juris Jerums<br />

Attīstības biroja Projektu vadības nodaļa<br />

Rīgas 1. slimnīcu, Ventspils slimnīcu un<br />

Vid zemes slimnīcu Valmierā. Kopš projekta<br />

uzsākšanas 2008. gada rudenī visās<br />

projektā iesaistītajās slimnīcās tiek aizpildīts<br />

projekta ietvaros izstrādātais multirezistento<br />

mikroorganismu (MrMo) gadījuma<br />

epidemioloģiskās izmeklēšanas protokols.<br />

Liepājas slimnīcā, Daugavpils Reģionālajā<br />

slimnīcā un Ventspils slimnīcā jau novadīti<br />

mācību semināri slimnīcu personālam par<br />

antibiotiku lietošanu un antibiotiku re zistences<br />

problēmām, nozokomiālajām infekcijām<br />

un infekciju kontroles pamatprincipiem,<br />

kā arī mikrobioloģijas aktualitātēm.<br />

Slimnīcu medicīniskā personāla izglītošanas<br />

mērķis ir veicināt un uzlabot sadarbību<br />

starp laboratorijām un infekciju kontroles<br />

personālu, lai samazinātu nozokomiālo infekciju<br />

radīto saslimstību un mirstību daudzprofilu<br />

slimnīcās. Projekta izmaksas 85 %<br />

apmērā jeb 326 035,00 eiro tiek finansētas<br />

no Norvēģijas valdības finanšu instrumenta,<br />

bet pārējie 15 % jeb 57 535, 00 eiro tiek<br />

finansēti no valsts budžeta. �<br />

Juris Jerums un Līga Grudule<br />

Projektu ABC:<br />

� Ja jums ir idejas uzlabojumiem,<br />

attīstībai, pētniecībai, ietaupījumiem –<br />

lūdzu, zvaniet!<br />

� Ja jums ir vēlme uzzināt par ie spējamajiem<br />

finansējuma avotiem – lūdzu,<br />

zvaniet!<br />

� Ne visām idejām ir iespējams piesaistīt<br />

ES finansējumu, ne visām idejām<br />

finansējumu var piesaistīt uzreiz, taču<br />

mēs saglabājam jūsu idejas un meklējam<br />

risinājumus un finanšu avotus, lai tās<br />

realizētu.<br />

� Prioritāte ir tām idejām, kurās ir<br />

ieinteresēti un aktīvi darbojas paši ārsti.<br />

� Mūsu misija ir sniegt jums projektu<br />

un administratīvo atbalstu.<br />

Projektu vadības nodaļa – Juris, Līga, Ilze<br />

Tālrunis 67069785<br />

Jūnijs <strong>2009</strong><br />

13


NUMURA INTERVIJA<br />

14 Jūnijs <strong>2009</strong><br />

I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />

Kvalitāte – tā ir kārtība un labsajūta pacientiem<br />

un darbiniekiem<br />

Par to, kas ir kvalitātes procesi<br />

slimnīcā, ko tas dod un ko prasa no darbiniekiem,<br />

saruna ar Procesu kvalitātes<br />

daļas vadītāju Intu Limanoviču.<br />

Izglītība:<br />

Maģistra grāds Visaptverošajā kvalitātes<br />

vadībā, Rīgas Tehniskā universitāte,<br />

Transporta un Mašīnzinību fakultāte, RKI,<br />

Inženiera kvalifikācija medicīnas<br />

inženierzinātnēs un medicīnas fizikā,<br />

Rīgas Tehniskā universitāte, Transporta<br />

un Mašīnzinību fakultāte, BIMI<br />

Zobu protēžu tehniķa kvalifikācija, Paula<br />

Dauges Rīgas 1. medicīnas skola<br />

Darba pieredze:<br />

Inspektore, vecākā inspektore, kvalitātes<br />

vadītāja Radiācijas drošības centrā<br />

Zobutehniķe SIA Vesels<br />

Zobutehniķe Salaspils lauku ambulancē<br />

Vaļasprieks:<br />

Ceļošana, teātra, operas un kino<br />

apmeklēšana<br />

­ Kas ir kvalitātes procesi slimnīcā? Ko<br />

tas iever?<br />

Visu – rīcību, atbildību, kārtību, labsajūtu<br />

un apmierinātību ar dzīvi gan pacientiem,<br />

gan darbiniekiem. Kvalitāte ir viens<br />

no jēdzieniem, par kuru viss šķiet skaidrs,<br />

ja runa ir par preci vai sadzīves pakalpojumu,<br />

bet rodas neizpratne, ja to attiecina<br />

uz medicīnu. Kvalitāte slimnīcā ietver ne<br />

tikai tādus elementus kā darba apstākļu un<br />

darba vietu uzlabošana, tā ir rīcība kā mēs<br />

maksimāli labi nodrošinām mūsu klientu-<br />

pacientu izmeklēšanu ārstēšanu un aprūpi:<br />

zāļu aprites kārtība, medicīniskā lietvedība,<br />

dokumentu aprite, transportēšana utml.<br />

Mans darbs ir vērsts uz cilvēkiem un<br />

iekšējām pārmaiņām ne tikai uzņēmumā.<br />

Vēršu kolēģu uzmanību uz lietām, kuras<br />

viņiem sākotnēji nav šķitušas tik būtiskas,<br />

piemēram, kaut vai pareiza dažāda veida<br />

dokumentu (tai skaitā arī slimības vēsturu)<br />

aizpildīšana. Palīdzu kolēģiem strādāt, veidojot<br />

kvalitātes procedūras, novērtējot, kā<br />

norit process, sekojot līdzi, kā tiek ievērotas<br />

prasības un jauninājumi. Uzskatu, ka vadība<br />

kā process ir nepieciešams visur, kur cilvēki<br />

kopīgi risina problēmas. Cilvēka dabā ir pretoties<br />

visam jaunajam, jo darbā ir izveidota<br />

sava kārtība, izstrādāts noteikts ritms un ne<br />

vienmēr cilvēki vēlas to mainīt. Taču reizēm<br />

ir lietas, kuras ir jādara neatkarīgi no tā, vai<br />

patīk vai ne. Īpaši krīzes laikā.<br />

­ Ko tas prasa no darbiniekiem? Kas<br />

viņiem būtu vai nebūtu jādara, lai šie<br />

procesi tiktu realizēti?<br />

Darbiniekiem tas nozīmē sapratni un<br />

iekšēji noteiktas vai reglamentētas kārtības<br />

ievērošanu. Reizēm gan ir jāstāsta<br />

elementāras un pašsaprotamas lietas. Ir<br />

cilvēki, kuri nav kaut ko pietiekami skaidri<br />

sapratuši – tiem var visu vēlreiz izskaidrot, un<br />

turpmāk viņi darīs pareizi. Taču ir arī tādi, kuri<br />

uzskata, ka viss, kas nāk no administrācijas<br />

un vadības, ir slogs un apgrūtinājums.<br />

Piemēram, jaunākās izmaiņas procedūrās<br />

bija jāveic, jo mainījās likumdošana. Daudzas<br />

prasības bija stingras un pat drastiskas,<br />

tomēr tām ir racionāls pamats. Tāpēc reizēm,<br />

kad redzu, ka cilvēks principiāli nedara<br />

reglamentētas vai iekšēji noteiktas lietas,<br />

ir grūti nedusmoties. Tas nozīmē, ka cilvēks<br />

domā tikai divās sev pieņemamās: kategorijās<br />

„es gribu” un „es negribu”. Manuprāt, ja<br />

strādā tik lielā uzņēmumā, tad šīs kategorijas<br />

ir jānoliek otrajā plānā un jādomā par<br />

darba uzdevumiem, arī korporatīvo ētiku,<br />

kultūru un individuālo atbildību. Tas ir arī<br />

attieksmes jautājums, proti, pirmkārt, „es<br />

strādāju <strong>Stradiņa</strong> slimnīcā”, un, otrkārt, „es<br />

šeit esmu inženieris, sekretāre, ārsts vai<br />

māsa un ar to lepojos”! Jā, pašapziņa ir laba<br />

lieta, bet svarīga ir arī piederība. Ir jādomā,<br />

ka vispirms slimnīca ir tavs darba devējs. Ir<br />

jābūt lojalitātei, pieklājībai un atbildībai pret<br />

uzņēmumu un cilvēkiem, kuri tevi nodrošina<br />

darbu.<br />

­ Kas ir izdarīts šo divu gadu laikā, kopš<br />

strādājat par Procesu kvalitātes daļas<br />

vadītāju?<br />

Visbūtiskākais ir tas, ka šo divu gadu laikā<br />

ir izveidota laba iekšējo auditoru komanda,<br />

kas tagad regulāri veic iekšējos auditus visos<br />

slimnīcas departamentos. Tāpat ir atjaunotas<br />

un izstrādātas jaunas gan lietvedības,<br />

gan ārstniecības un aprūpes procesu atbalsta<br />

procedūras, izveidots Darba aizsardzības<br />

un darba drošības dienests, piesaistot<br />

profesionālus darbiniekus, drīz paredzēts<br />

izveidot arī atsevišķu Metroloģijas dienestu.<br />

Esam saņēmuši EMAS sertifikātu un tagad<br />

uzturam vides pārvaldības sistēmu, kas ir<br />

labs paraugs citām slimnīcām.<br />

­ Kas jāpaveic tuvākajā nākotnē?<br />

Galvenais ir komunikācija un informācijas<br />

apmaiņa visos līmeņos. Jau labu laiku mums<br />

slimnīcā darbojas elektroniskā lietvedība.<br />

Bet joprojām ir daļa darbinieku, kuri nelasa<br />

šos dokumentus. Kā piemēru varu minēt<br />

rīkojumu, kad tiek nomainīta vecā procedūra<br />

pret jauno un vecā procedūra jāatnes uz Procesu<br />

kvalitātes daļu. Rīkojums ir bijis pirms<br />

vairāk nekā mēneša, bet neesmu saņēmusi<br />

nevienu procedūru. Tātad elektroniskās<br />

komunikācijas veids kādu iemeslu dēļ<br />

nedarbojas. Pastāv tāda kā plaisa starp<br />

administrāciju, vadību un darbiniekiem, un,<br />

lai to mazinātu, ir krietni jāstrādā. Manuprāt,<br />

slimnīcu var salīdzināt ar milzu viesnīcu –<br />

cilvēkiem būtu jājūtas aprūpētiem. Tikai<br />

šeit cilvēki uzturas citu iemeslu vadīti - viņi<br />

nāk ar savām sāpēm. Tomēr slimnīca nav<br />

tikai ārstniecība vai aprūpe vien. Pacientiem<br />

jāatgūst ne vien veselība, bet jāizjūt arī<br />

labsajūta un personāla korekta attieksme. Ja<br />

sasirgušais šeit redzēs nelaipnu māsu, īgnu<br />

ārstu vai šņācošu administrācijas pārstāvi,<br />

protams, viņš izvēlēsies uz šejieni otrreiz<br />

nenākt.<br />

­ Kā kvalitātes vadību ietekmēs<br />

jaunceļamais slimnīcas korpuss?<br />

Būs jaunas slimnīcas ēkas, telpas, modernas<br />

tehnoloģijas. No vienas puses, jaunais projekts<br />

būs augsta līmeņa ārstniecības, aprūpes,<br />

mācību un zinātnes komplekss, bet no otras<br />

puses augsta komforta sajūtas sniegšana.<br />

Bet ja mēs aiziesim uz jaunajām telpām ar<br />

veco rīcības sistēmu un nesakārtotību, tad<br />

gaidīto uzlabojumu nebūs. Tāpēc jāmaina<br />

iekšējā kārtībā, un tas ir diezgan grūti, jo, kā<br />

jau minēju, daļai darbinieku pārmaiņas šķiet<br />

nepieņemamas. Svarīgi sakārtot sistēmu, ieviest<br />

kārtību un tad doties uz jaunām telpām.<br />

Tāpēc jaunais projekts ir ne tikai būves un<br />

tehnoloģijas, bet arī cilvēki, precīzāk viņu attieksmes<br />

maiņa laikam līdzi.<br />

­ Un tas ietver arī kvalitātes vadības<br />

procedūras?<br />

Jā, noteikti. Jāatceras, ka kvalitāte nav ISO<br />

sertifikāts. ISO sertifikāts ir tikai atbilstība


kādām standarta prasībām. Tāpat, piemēram,<br />

ISO 14000 un EMAS ir vides pārvaldības<br />

sistēmas vadība, apliecinājums tam, ka mēs<br />

savācam, šķirojam, strādājam atbilstoši<br />

kādām vides prasībām. Tā ir sakārtota dokumentu<br />

vadība, bet tas automātiski vēl<br />

neietver kvalitātes jēdzienu. ISO sertifikāts ir<br />

papīrs, bet daudz svarīgāka ir funkcionējoša<br />

sistēma. Taču tas nenotiek uzreiz, tas ir aptuveni<br />

piecu gadu cikls un rūpīgs, sistemātisks<br />

un smags darbs. Tiek izveidots jauns process,<br />

tiek aprakstīta jauna procedūra, tomēr<br />

cilvēki turpina spītīgi darīt pa vecam, jo tā ir<br />

pierasts un tādas ir tradīcijas. Taču tradīcijas<br />

un iedibinātā kārtība ir divas dažādas lietas<br />

un tas ir jāmaina.<br />

­ Kā šādās situācijas iespējams risināt?<br />

Strādājam ciešā sadarbībā ar citām struktūrvienībām.<br />

Man ir brīnišķīgi kolēģi, departamentu<br />

direktori, administrācijas darbinieki,<br />

Stratēģijas padome. Viņu teiktajā vajag un<br />

ir vērts ieklausīties. Varbūt disonanse rodas<br />

tad, kad viņu domas un idejas lido ātrāk,<br />

nekā citi spēj tās uztvert un uzreiz saprast.<br />

Bet mēs visi strādājam slimnīcā, un mums<br />

ir jānotur slimnīcas labā slava, īpaši tagad –<br />

šajā grūtajā laikā.<br />

­ Vai ir jūtama kaut neliela darbinieku<br />

attieksmes maiņa?<br />

Jā, neapšaubāmi. Mans lielākais atbalsts ir<br />

struktūrvienību vadītāji, virsmāsas, iekšējie<br />

auditori, kuriem ļoti uzticos, un kolēģi no<br />

administrācijas. Tie ir mani lielie vaļi, mans<br />

lielākais atbalsts darbā.<br />

­ Vai krīzes laikā kvalitātes procesi<br />

palēninās un kvalitāte krītas?<br />

Protams, krīze ļoti ietekmē. Stradiņos šie<br />

divi gadi ir bijuši grūts pārmaiņu laiks – no<br />

valsts akciju sabiedrības esam kļuvuši par<br />

SIA, tika ieviesta jauna darba laika uzskaites<br />

sistēma, jaunas procedūras un instrukcijas,<br />

klāt nākušas jaunas struktūrvienības un darbinieki,<br />

un, protams, visa šī situācija valstī.<br />

Tas cilvēkos rada bailes un nedrošību par<br />

nākamo dienu, un noved pie neiecietības<br />

ikdienas darbos citam pret citu. Tieši tādēļ<br />

šajos apstākļos kvalitātes procedūru un procesu<br />

ievērošana ir ļoti svarīga, jo katra dar-<br />

binieku kļūda slimnīcai maksā daudz – tie<br />

nav desmit vai simts latu, tas ir daudz vairāk.<br />

Tie nav tikai nepareizi vai nelietderīgi izmantoti<br />

līdzekļi, laikā neizlietoti medikamenti,<br />

kuri pēc derīguma termiņa beigām ir izmetami,<br />

bet arī nelietderīgi izmantots savs un<br />

kolēģu darba laiks.<br />

­ Viens aspekts ir krīzes kā ārēja spēka<br />

ietekme uz darbu slimnīcā. Bet, vai<br />

ir iespējams šajā laikā paveikt daudz<br />

vairāk?<br />

Jā, krīze ir labākais laiks, kad iespējams<br />

daudz ko sakārtot un atbrīvoties no liekā balasta<br />

un nevajadzīgiem procesiem. Cita lieta<br />

– vai cilvēki tam piekritīs. Tāpēc ir jāskatās,<br />

kā būtu mazāk sāpīgi. Bet viens ir skaidrs, ka<br />

sāpes būs un ar to ir jārēķinās. Ir jāpieņem,<br />

ka pārmaiņas visbiežāk nāk ar nepatīkamu<br />

brīdi, taču pēc tam ir jūtami uzlabojumi.<br />

Parasti visas šīs ekonomiskās vai politiskās<br />

dilemmas agrāk vai vēlāk ir atrisinājušās un<br />

sākušies uzlabojumi, progress. Acīmredzot<br />

mūsu pašapmierinātajā dzīvē tomēr bija<br />

kaut kas gājis greizi. Tagad ir jāsaglabā vēss<br />

prāts, jāklausās ieteikumos, bet arī jāsaprot,<br />

ka ne visi modeļi, kuri ir efektīvi citur, būs<br />

piemēroti arī slimnīcai.<br />

­ Kā jūs nonācāt Stradiņos? Kāda ir jūsu<br />

darba pieredze?<br />

Iepriekš strādāju valsts iestādē - esmu<br />

medicīnas inženiere fiziķe – tehniskais cilvēks,<br />

kas reizēm uzvelk baltu uzsvārci. Medicīna<br />

mani ir saistījusi kopš agras bērnības. Pēc<br />

vidusskolas sāku mācīties par zobu tehniķi.<br />

Nostrādāju diezgan ilgus gadus, bet<br />

veselības dēļ nācās mainīt profesiju. Tamdēļ<br />

sāku studēt medicīnas inženierzinātnes un<br />

fiziku, strādāju Radiācijas drošības centrā,<br />

sākumā par inspektori. Inspicējot valsts<br />

medicīnas iestādēs un veicot pētījumu par<br />

<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I NUMURA INTERVIJA<br />

pacientu saņemtajām dozām un rentgenu<br />

diagnostikas iekārtu atbilstību, aktuāli kļuva<br />

kvalitātes jautājumi. Tad aizgāju mācīties<br />

vēlreiz. Tā nu es nosacīti esmu atgriezusies<br />

atpakaļ medicīnā, tikai citā statusā. Domāju,<br />

ka esmu šeit īstajā vietā. Darbs ir ļoti grūts<br />

un smags, tomēr man te patīk. Stradiņiem<br />

piemīt kas īpašs, tik ļoti saistošs, kas uz<br />

šejieni vienmēr velk, un man šeit vienmēr<br />

ir paticis gan mācīties, gan strādāt. Sanācis,<br />

ka Stradiņos sāku strādāt tādā mutuļojošā<br />

pārmaiņu laikā - tas nav viegli, bet nekas nav<br />

neiespējams. Bieži darba diena paiet tik ātri –<br />

vakars jau klāt, bet darba vēl tik daudz. Un<br />

nav vainīga darba plānošana, bet gan arvien<br />

pieaugošais darba apjoms - jo šis pārmaiņu<br />

laiks prasa lielu atdevi un intensitāti.<br />

­ Vai jums atliek laiks arī<br />

vaļaspriekiem?<br />

Agrāk, kad strādāju Radiācijas drošības<br />

centrā, tam atlika vairāk laika. Tagad laika<br />

ir ļoti maz, jo, lai strādātu tik lielā uzņēmumā<br />

kā <strong>Stradiņa</strong> slimnīca, ir nepārtraukti<br />

jāmācās. Daudz jālasa, jākontaktējas ar<br />

līdzīga amata kolēģiem citos uzņēmumos.<br />

Ja tomēr izdodas atrast kādu brīvu brīdi,<br />

cenšos ceļot gan pa Latviju, gan ārpus tās.<br />

Pēdējā laikā man ļoti ir iepaticies foto gra fēt<br />

dabasskatus, pilsētvidi, cilvēkus uz pilsētas<br />

fona. Dažkārt izdodas atlicināt laiku arī<br />

daiļliteratūrai, operai vai kino. Visvairāk m ani<br />

aizrauj fantastika un vēstures literatūra,<br />

īpaši seno kultūru mitoloģija. Noteikti neaizrauj<br />

kriminālromāni. Pēdējā grāmata, ko<br />

izlasīju, tiesa gan, pēc dēla ieteikuma, bija<br />

populā rais romāns “Krēsla”. Domāju - ja no<br />

rīta pamosties, secini, ka visu nakti domās<br />

esi strādājis, tas ir rādītājs, ka noteikti ir<br />

vajadzīga atpūta! Lasot labu grāmatu, skatoties<br />

teātra izrādi vai kino filmu, to noteikti,<br />

var izbaudīt, kaut uz brīdi. �<br />

Jūnijs <strong>2009</strong><br />

15


SOCIĀLĀ UN GARĪGĀ APRŪPE<br />

16 Jūnijs <strong>2009</strong><br />

I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />

Sociālā darba aktualitātes<br />

Medicīnas iestādēm, salī<br />

dzinot ar citām organizācijām<br />

ir sava specifika,<br />

atšķirīgs ir arī darbī bas<br />

efektivitātes rādītājs –<br />

valsts iedzīvotāju vese lības<br />

stāvoklis. Darbs ārst -<br />

niecības iestādēs tiek<br />

uzskatīts kā sevišķi grūts,<br />

jo pakalpojuma saņēmējs<br />

ir cilvēks – dzīva, mainīga<br />

sistēma. Galvenais resurss<br />

organizācijā ir personāls,<br />

darbinieku sociālā un<br />

pro fesionālā kompetence ir priekšnoteikums<br />

kvalitatīvi sniegtam pakalpojumam.<br />

<strong>Stradiņa</strong> slimnīca ir valstī vadošā ārstniecības<br />

iestāde, tā nes lielu atbildību valsts un<br />

iedzīvotāju priekšā. Īpaši šodienas sprie dzes<br />

apstākļos, kad ikviens izjūt bažas par dzīves<br />

kvalitātes pasliktināšanos, sociālo dro šī bu<br />

un veselības aprūpes pieejamību. No palīdzošo<br />

profesiju pārstāvjiem tiek gaidīta<br />

profesionāla attieksme pret ikvienu klientu.<br />

Sociālais darbs slimnīcā nav tikai klientu<br />

sociālo problēmu risināšana. Kā galvenos<br />

5. jūnijā Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu<br />

baznīcas teritorijā izveidotajā “Dvēseļu dār zā”<br />

tika pieminēti nedzīvi dzimušie un drīz pēc<br />

dzemdībām mirušie bērniņi: notika starpkonfesionāls<br />

svētbrīdis, tajā piedalījās šo<br />

bērniņu ģimenes.<br />

“Dvēseļu dārzs” ir Latvijas Profesionālo veselības<br />

aprūpes kapelānu asociācijas at balstīts<br />

projekts, kura laikā izveidota Latvijā pirmā<br />

nedzīvi dzimušo bērnu atdusas vieta, kas<br />

atrodas blakus Paula <strong>Stradiņa</strong> Klīniskajai<br />

<strong>universitātes</strong> slimnīcai.<br />

Pirms šīs piemiņas vietas izveides nedzīvi<br />

dzi mušie bērniņi no visas Latvijas slimnīcu<br />

dzemdību nodaļām, izņemot Liepāju un<br />

Vents pili, tika sūtīti uz Bērnu klīniskās <strong>universitātes</strong><br />

slimnīcas Bērnu patoloģijas bi roju<br />

Vienības gatvē. No turienes šie bērniņi tika<br />

nogādāti Rīgas pilsētas krematorijā ko pējai<br />

kremēšanai. Taču kopš 2008. gada 13. jūnija,<br />

kad tika atklāts “Dvēseļu dārzs”, pēc vecāku<br />

izvēles bērniņu pelni var tikt apbedīti šajā<br />

vietā.<br />

Svētbrīdi “Dvēseļu dārzā” reizi gadā organizē<br />

<strong>Stradiņa</strong> slimnīcas Garīgās aprūpes dienests.<br />

Dienests ir izdevis arī nelielu brošūriņu, kas<br />

var palīdzēt cietušo vecāku tuviniekiem un<br />

var minēt – pacientu tiesību aizstāvība un<br />

pārstāvniecība, kā arī sociālās darbības, kas<br />

vērstas pozitīvu pārmaiņu virzienā. Sociālā<br />

darba dienestā (SDD) risināto problēmu<br />

loks slimnīcā ir daudzveidīgs un sociālā darbība<br />

vispusīga. Paralēli sociālo problēmu<br />

risināšanai praktiskā darbība nodaļās ļauj<br />

novērtēt personāla rīcību kvalitatīva pakalpojuma<br />

sniegšanā. Iespaids par ārstniecī bas<br />

iestādi rodas pirmajā saskarsmē ar medicīnas<br />

personālu. Slimnīcā pacients paralēli<br />

savām fiziskās saslimšanas problēmām izjūt<br />

emocionālu satraukumu un bažas par to, kas<br />

ar viņu notiks.<br />

Mūsu izstrādātā pētījuma „Sociālā darba<br />

die nests Paula Stradiņā Klīniskajā universitā<br />

tes slimnīcā” ietvaros tika veikta aptauja<br />

ar mērķi noskaidrot pacienta vēlmes un<br />

gaidas, nokļūstot slimnīcā, un aktualitātes,<br />

kas saistītas ar sociālo darbu. Pacientu<br />

anketās ierakstītie komentāri norāda uz<br />

pa mata vērtībām – jebkurš speciālists var<br />

būt ar vairākām augstākām izglītībām un<br />

zinātniskajiem grādiem, bet ja nav elementāras<br />

attieksmes pret otru cilvēku, tad<br />

Dvēseļu dārzā Garīgās aprūpes dienests<br />

sabiedrībai kontaktu veidošanā un saskarsmē<br />

ar šīm ģimenēm.<br />

Šajā grāmatiņā ir atrodamas atbildes uz<br />

jau tājumiem, kas saistīti ar bērniņa zaudējumu<br />

grūtniecības laikā, kā arī sniegti pa-<br />

Dina Cešeiko<br />

Sociālā darba dienesta vadītāja<br />

izglītībai nav nozīmes. Pacienti atzīmē, ka<br />

slimnīcā vēlas saņemt palīdzību, no personāla<br />

gaida labvēlīgu attieksmi un profesionālu<br />

rīcību. Pacienti norāda sev nozīmīgākās<br />

atbalsta sistēmas, starp kurām<br />

vis vairāk pieminēta ģimene un draugi. Sarežģītākas<br />

ir tās situācijas, ja ģimenes nav, tad<br />

ārstniecības iestādē palīdzība tiek gaidīta no<br />

me dicīnas personāla un sociālā darbinieka.<br />

Īpaši palīdzošo profesiju pārstāvjiem ir<br />

nepieciešams vispirms sevi izzināt, iepazīt,<br />

stādāt ar trūkumiem un veidoties par profesionāli<br />

šī jēdziena plašākā izpratnē. Kā<br />

teicis franču filozofs O. Konts (1798-1857),<br />

kuru uzskata par socioloģijas – mācības<br />

par sabiedrību – pamatlicēju, jo vairāk<br />

attīstīti būs atsevišķi indivīdi, jo labāka<br />

būs sabiedrība. Lietišķās kvalitātes, garīgo<br />

kultūru un profesionālo kompetenci cilvēkos<br />

vajag attīstīt.<br />

Mūsu pienākums ir celt pašiem savu<br />

profesionalitāti un rīkoties tā, lai tas nāk par<br />

labu mūsu klientiem, organizācijai un mums<br />

pašiem. �<br />

domi un ieteikumi, kā šādā situācijā rīkoties.<br />

Tiek izteikta cerība, ka šī informācija kalpos<br />

kā orientieris, lai palīdzētu ģimenēm tikt pāri<br />

šim, tik smagajam laikam.<br />

Kādas māmiņas atziņa: „Tā kā mēs nokļūstam<br />

tādā kā “otrā pusē”, pat vislabāko nodomu<br />

vadītie tuvinieki un draugi šādā situācijā<br />

īsti nezin ko teikt un kā palīdzēt. Sazinoties<br />

ar līdzīgās bēdās nonākušajiem, saproti, ka<br />

šādas traģēdijas diemžēl notiek (biežāk, ne kā<br />

mēs jelkad spējam to iedomāties) un ka mēs<br />

esam līdzīgi savās izjūtās. Ir pilnīgi normāli<br />

kādu laiku vēlēties “noslēpties” no visiem<br />

paziņām, draugiem un radiem un runāt tikai<br />

ar tiem, kuri SAPROT.”<br />

Tiek ieteikts izmantot starptautiskos foru mus,<br />

kuri www.google.com ir viegli atrodami. Ja<br />

nav pietiekoši labas svešvalodu zināšanas,<br />

tad neliela sarakste par šo tēmu atrodama<br />

arī www.calis.lv. Domu apmaiņu – forumu –<br />

latviešu valodā vecākiem, kas zaudējuši<br />

bērniņu, skatīt Latvijas Profesionālo veselības<br />

aprūpes kapelānu asociācijas mājaslapā<br />

http://www.lpvaka.lv<br />

Buklets tiek izplatīts Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s<br />

<strong>universitātes</strong> slimnīcas Dzemdību klīnikā. �


Komunikācijas terapeitiskie aspekti<br />

terminālas slimības kontekstā<br />

“Veids, kādā ārsts ar mani<br />

runāja, izraisīja manī lielākas<br />

sāpes nekā pati slimība”<br />

(kāda paciente)<br />

Pateikt ļaunu vēstījošu diagnozi ir izaicinājums<br />

pat vispieredzējušākajam ārstam. Tieši<br />

šajos brīžos visredzamākā kļūst medicīnas<br />

darbinieka – ārsta vai māsas personības<br />

briedums, inteliģence un dziedinātāja talants.<br />

Grāmatā „Kā mēs mirstam” ķirurgs, Jēlas<br />

<strong>universitātes</strong> medicīnas skolas medicīnas un<br />

bioētikas pasniedzējs, Šervins Nulands raksta:<br />

“...katram no mums ir vajadzīgs līdzgaitnieks,<br />

kas mūs pazīst, kas pārzina tos unikālos ceļus,<br />

pa kuriem mēs spējam tuvoties savai nāvei...<br />

Klīniskajai objektivitāte, kurai jābūt klātesošai<br />

dzīves beigu lēmumos, jānāk no ārsta,<br />

kam ir pazīstamas mūsu vērtības un dzīves<br />

gājums, nevis no pilnīga svešinieka, kura<br />

bio medicīniskā superspecializācija piln varo<br />

viņu pieņemt pašus būtiskākos lēmumus, kas<br />

attiecas uz mūsu dzīvi” (How We Die: Reflections<br />

on Life’s Final Chapter, New York: Knopf :<br />

Random House, 1994).<br />

Šeit minētie nedaudzie ieteikumi veidoti<br />

bals toties uz dienesta kapelānu pieredzi<br />

slimnīcā, sarunās ar medicīnas personālu, pacientiem<br />

un viņu tuviniekiem. Pastāvīgi esot<br />

kopā ar pacientiem, ģimenēm, kas piedzīvo<br />

smagus pārbaudījumus un zaudējumus, ir<br />

radušies secinājumi par veidiem, kas vis labāk<br />

palīdz šajos dzīves brīžos uztvert un adek vāti<br />

saprast informāciju. Šeit būs daži ieteikumi<br />

par situācijām, sniedzot pacientam un viņa<br />

tuviniekiem sliktas ziņas par viņa veselī bas<br />

stāvokli.<br />

� Pirms ieejat slimnieka istabiņā, lai pavēstītu<br />

sliktās ziņas, uz nelielu brīdi ieturiet<br />

pauzi un padomājiet paši par savām<br />

emocijām attiecībā uz šo ziņu, uz pacientu un<br />

to procesu, kas tūlīt sekos. Kā mēs runājam<br />

parasti atkarīgs no tā, ko mēs jūtam tajā brī dī<br />

un tas, kā mēs runājam, izskan daudz „ska ļāk”<br />

nekā tas, ko mēs pasakām. Būsim godīgi paši<br />

pret savām skumjām, frustrāciju, diskomfortu<br />

sakarā ar iespējamo konfrontāciju, draudu<br />

sajūtu, cilvēciskajām bezspēcības sajūtām,<br />

vēlmes izvairīties un atrast kādu citu, kas<br />

paveiks šo smago pienākumu mūsu vietā.<br />

� Vispirms ir svarīgi ļaut pacientam zināt,<br />

ka tās būs sliktas ziņas. Piemēram: „Man<br />

ir jāpastāsta kaut kas, ko var būt jums<br />

būs nepatīkami dzirdēt” vai arī „Pārbau žu<br />

rezultāti nav gluži tādi, kādus es cerēju sagaidīt.<br />

Mums jāparunā par to pēc iespējas<br />

ātrāk”. Ir svarīgi, ka mediķis šādos brīžos<br />

sniedz pacientam izvēli būt kāda viņam nozī<br />

mīga cilvēka, iespējams, ģimenes locekļa<br />

vai drauga klātbūtnē. Jāapzinās, ka dažiem<br />

cilvēkiem tā varbūt ir kultūras norma vai tradīcija<br />

saņemt būtiskas ziņas kopā ar kādu,<br />

dodot iespēju tajās dalīties un izrunāties par<br />

variantiem kopīgi. Ja ārsts vai māsa sajūt, ka<br />

šis varētu būt tas gadījums, var jautāt: “Ja<br />

man vajadzētu pieņemt kādu lēmumu, kas<br />

saistīts ar jūsu veselību, ar ko jūs vēlētos, lai<br />

es runāju?” Un dodiet iespēju pārrunāt tālāko<br />

ārstēšanas gaitu, kad pacientam svarīgā<br />

persona būs klāt.<br />

� Tad, kad tikšanās laiks ir pienācis, pārliecinieties,<br />

ka nekas jūsu sarunu neiztraucēs,<br />

izslēdziet telefonu un pasakiet, cik daudz<br />

laika būsiet kopā ar pacientu, piemēram 20<br />

līdz 30 minūtes. Ir jāpārliecina pacients, ka<br />

būsiet pieejams arī vēlāk, ja tas viņam būs<br />

nepieciešams. Ja jums nav tik daudz laika,<br />

ņemiet vērā galvenos šī procesa principus:<br />

pirmkārt, apzinieties savas jūtas informējot<br />

pacientu par sliktām ziņām un, otrkārt,<br />

runājiet skaidri, vienkārši un ar cieņu, izvairoties<br />

no metaforām un medicīniskiem terminiem.<br />

Sākumā stādieties priekšā klātesošiem<br />

cilvēkiem, kurus neesat saticis pirms tam. Ja<br />

esat viņus jau kādreiz saticis, bet neatceraties<br />

viņu vārdus, pārjautājiet. Ir ļoti vēlami,<br />

ja jums ir piesprausta identifikācijas karte<br />

labi saskatāmā vietā, jo dažiem cilvēkiem tas<br />

palīdz, ja viņi vārdu un uzvārdu var izlasīt ar<br />

acīm.<br />

� Uzturiet acu kontaktu ar pacientu. Sarunas<br />

laikā varat pacientam pieskarties mierinošā<br />

veidā, ja pacientam tas ir pieņe ma mi.<br />

Pajautājiet atļauju, jo ir cilvēki, kuri jūt fizisku<br />

vai psiholoģisku diskomfortu, kad vi ņiem<br />

pieskaras, bet mēdz būt gadījumi, kad šādi<br />

personīgas dabas pieskārieni var būt pacientam<br />

kulturāli vai tradicionāli nepieņemami.<br />

� Jārunā skaidri un vienkārši, lietojot nemedicīniskus<br />

terminus, kur iespējams. Ja medicīniski<br />

termini ir nepieciešami, paskaidrojiet<br />

to nozīmi pēc iespējas saprotamākā<br />

veidā. Vienkāršojiet informāciju tā, lai visi<br />

klātesošie to saprastu. Jāsāk ar to, ko pacients<br />

zina un saprot par savu slimību – simptomiem,<br />

analīzēm, rezultātiem, diagnozi un<br />

prog nozi. Jautājiet, kā slimība ir progresējusi<br />

un kā iespaidojusi viņa dzīves veidu. Klausieties<br />

uzmanīgi, kas tiek pateikts un kas netiek.<br />

Pat, ja esat vairākkārt skaidrojis pacientam<br />

šīs lietas, viņš varbūt nav visu sadzirdē jis<br />

vai sapratis vai atcerējies. Paskaidrojiet to<br />

visu vēlreiz citā veidā kā iepriekšējo reizi.<br />

� Tikai tad, kad jūtat, ka visi klātesošie saprot<br />

līdzšinējo informāciju pareizi, speriet<br />

nākamo soli. Jums var būt vēlme vai nu pateikt<br />

nepieciešamo informāciju pārāk ātri,<br />

vai gluži otrādi – pārāk vilcināties un izteikties<br />

neskaidri. Ļaujiet nepieciešamajai informācijai<br />

izskanēt saudzīgi, lēni, bet skaidri,<br />

piemēram: “Kā jau jūs zināt, visi pārbaužu<br />

rezultāti mums šobrīd ir zināmi un man ļoti žēl<br />

<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I SOCIĀLĀ UN GARĪGĀ APRŪPE<br />

Dana Kalniņa-Zaķe<br />

Garīgās aprūpes dienesta vadītāja<br />

jums paziņot, ka tie nav<br />

tādi, kā es cerēju. Esmu<br />

tos arī izskatījis rūpīgi<br />

kopā ar savu kolēģi/kolēģiem,<br />

lai būtu drošs, ka<br />

kaut kas netiek palaists<br />

garām. Mēs ar jums esam<br />

izmēģinājuši vairākus<br />

ārs tēšanās veidus, kas,<br />

diem žēl, nav apturējuši<br />

sli mību, kas turpina progresēt.<br />

Tas nozīmē, ka šī<br />

slimība iespējams būs<br />

jūsu nāves cēlonis. Mēs noteikti būsim ar<br />

jums un darīsim visu iespējamo, kas ir mū su<br />

spēkos, lai jums palīdzētu.” Nekad nesakiet:<br />

“Mēs neko vairs nespējam darīt” vai “Mēs<br />

esam izdarījuši visu iespējamo”, jo vienmēr<br />

var un vajag palīdzēt – tā ir mediķa galvenā<br />

misija.<br />

� Visas sarunas laikā, pārjautājiet pacientam,<br />

vai viņš saprot, ko jūs sakāt. Uzaiciniet<br />

klātesošos uzdot jautājumus, it īpaši<br />

par to, ko viņi nav līdz galam sapratuši. Maz<br />

ticams, ka kāds atcerēsies visu, ko esat teicis.<br />

Katra persona atcerēsies kādu daļu no<br />

sniegtās informācijas. Ikviens no viņiem<br />

var sajust vēlēšanos satikties vēlreiz. Varat<br />

uzaicināt kādu no klātesošajiem pieraks tīt<br />

informāciju tikšanās laikā. Ļoti palīdzēt var<br />

arī ārsta rakstiski sniegta informācija, kurā<br />

doti svarīgākie punkti, kuri pacientam būtu<br />

jāzina vai jāizprot par diagnozi un ārstēšanu.<br />

Piedāvājiet nākamās tikšanās reizi, lai<br />

atkārtoti pārrunātu neskaidrības vai sniegtu<br />

informāciju citām pacienta turpmākajā<br />

aprūpē nozīmīgām personām, kuras šajā<br />

reizē nav klāt.<br />

Apzinieties, ka sliktas ziņas vienmēr ir sliktas<br />

ziņas, pat ja tās tiek pasniegtas cieņas<br />

un līdzjūtības pilnā veidā. Neviens no mums<br />

nevēlas uzzināt, ka mēs vai kāds, kuru mēs<br />

mīlam, mirst. Agresīva vai citādi negatīva<br />

attieksme vai uzvedība pret šādu ziņnesi ir<br />

cilvēciski saprotama reakcija. Tieši tādēļ, ka<br />

ārstam nereti jābūt šim “sliktajam ziņnesim”,<br />

viņam ir jāpiemīt spējām sniegt pacientam<br />

pārliecību, ka viņš netiks pamests viens ciešanās.<br />

Ka medicīnas personāls pievērsīs vislielāko<br />

uzmanību tam, lai pacients pēc iespējas<br />

neciestu sāpes un citus nepatīkamus<br />

simptomus, ka tiks darīts viss iespējamais,<br />

lai pacients justos pēc iespējas komfortabli,<br />

ka medicīnas personāls būs pieejams visā<br />

turpmākajā procesā līdz pat miršanas brīdim.<br />

Vai tas nav galu galā mazākais, uz ko mēs<br />

katrs ceram, ja mums vai cilvēkam, ko mīlam,<br />

būtu nepieciešama palīdzība... Un vai tas nav<br />

pats lielākais, ko mēs kā cilvēciskas būtnes<br />

varam sniegt viens otram – savu dziedinošo<br />

klātbūtni tur, kur pienāk ārstniecības zinātnes<br />

robežas, bet ne ārstniecības mākslas... �<br />

Jūnijs <strong>2009</strong><br />

17


IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />

Jauna izmeklēšanas kvalitāte<br />

neiroradioloģijā Dr. Sarmīte Dzelzīte<br />

Kopš pagājušā gada<br />

bei gām mūsu slim nīcas<br />

Diag nos tiskās radioloģijas<br />

ins ti tūtā darbojas jauna<br />

MR aparatūra. Lai arī tās<br />

magnētiskā lauka stiprums<br />

nav mainījies, t.i., 1,5 teslas,<br />

būtiski ir paplašinājušās<br />

izmeklēšanas iespējas<br />

prak tiski visās radioloģijas<br />

no zarēs, bet visjūtamāk<br />

neiroradioloģijā. Papildus<br />

gradienti un daudzkanālu<br />

spoles ļauj slimniekus izmeklēt ievērojami<br />

ātrāk; veicot, t.s., paralēlo skenēšanu, izmeklēšanas<br />

sēriju ilgums samazinās 2-4 reizes.<br />

Tas ir būtiski mūsu slimnīcā, jo to pacientu<br />

skaits, kurus izmeklējam vispārējā anestēzijā,<br />

ir samērā liels. Ir arī attēlu korekcijas programmas<br />

nemierīgiem pacientiem kustību<br />

artefaktu izlīdzināšanai. Tomēr gal venais<br />

ieguvums ir jaunās programmas, kas dod iespēju<br />

diagnosticēt ne tikai slimības izraisīto<br />

anatomisko bojājumu, bet arī funkcionā lās<br />

pārmaiņas.<br />

SWI (susceptibility weighted imaging) jauna<br />

MR sekvence, kura pamatojoties uz audu<br />

dažādo magnētisko suseptibilitāti (audi var<br />

būt dažādā pakāpē dia- vai paramagnētiski),<br />

ģenerē jaunu kontrastu starp tiem. Audi<br />

ar paramagnētiskām īpašībām kā venozas<br />

asinis (deoksiginētas), ekstravaskulāri asins<br />

produkti – hemosiderīns un dzelzs ferritīna<br />

formā rada signāla zudumu. Sākumā programma<br />

radīta kā vēnu attēlošanas sekven ce,<br />

bet tagad iegūtā informācija tiek izmantota<br />

daudzu slimību raksturošanai. SWI intensīvi<br />

lieto zinātniskajos pētījumos, īpaši smadzeņu<br />

deģeneratīvo slimību un novecošanās procesu<br />

izpētē. Galvenie izmantošanas virzieni<br />

ikdienas praksē: vēnu anatomija, asinsvadu<br />

attīstības anomālijas – kavernomas,<br />

venozas angiomas (agrāk to diagnostikai<br />

bija nepieciešama kontrasta ievadīšana),<br />

Valts Volkolakovs<br />

15.03.1959. – 22.05.<strong>2009</strong>.<br />

Pēc grūtas slimības un tomēr negaidīti pāragri<br />

no mums šķīries kolēģis – kardioķirurgs<br />

Valts Volkolakovs.<br />

Valts Volkolakovs dzimis 1959. gada 15. martā<br />

ārstu Rasmas un Jāņa Volkolakovu ģimenē.<br />

Pēc Rīgas 3. vidusskolas beigšanas Valts<br />

iestājās Medicīnas institūtā, ko absolvēja<br />

1983. gadā. Jau studiju laikā strādāja arī<br />

prak tisko darbu – bija sanitārs Paula <strong>Stradiņa</strong><br />

Republikas klīniskā slimnīcā un operāciju<br />

māsa Rīgas 1. slimnīcā. 1983. - 1984. gadā<br />

sekoja internatūra ķirurģijā. No 1984. gada<br />

līdz 1985. gadam bija Aizkraukles (toreizējās<br />

Stučkas) rajona centrālās slimnīcas ķirurgs.<br />

18 Jūnijs <strong>2009</strong><br />

hemorāģijas – traumatisks difūzs aksonāls<br />

bojājums, mikrohemorāģijas gan hronisku<br />

vaskulāru slimību, gan akūtu išēmiju<br />

hemo rāģiskas transformācijas gadījumā<br />

( ~ 6x jūtīgāka kā iepriekšējā metode t.s.<br />

hemoT2*), akūta artēriju vai vēnu tromboze,<br />

tromba vizualizācija, akūtā išēmijā<br />

deoksigenēto asiņu stāze vēnās skartajā zonā<br />

pirms neatgriezeniskā bojājuma rašanās,<br />

hemorāģijas audzējos (to malignitātes pazīme),<br />

neirodeģeneratīvas slimības – multiplā<br />

skleroze, novecošanās, dzelzs akumulācija<br />

dažādās anatomiskās struktūrās kā spe cifis ka<br />

slimību izpausme.<br />

MR perfūzija – smadzeņu audu asinsapgādes<br />

noteikšana izmantojot intravenozu kontrastvielas<br />

ievadīšanu bolus injekcijas veidā.<br />

Iespējams noteikt perfūzijas parametrus, tie<br />

gan ir relatīvi, jo mēra T2* signāla izmaiņas,<br />

ne kontrastvielas koncentrāciju: rCBV-<br />

sma dzeņu asiņu tilpums, rCBF- smadzeņu<br />

asiņu plūsma, rMTT – vidējais tranzīta laiks.<br />

Perfūziju var izmantot akūtas išēmijas gadījumā,<br />

lai noteiktu hipoperfūzijas zonas,<br />

atšķirtu dzīvotspējīgos audus no neatgriezeniski<br />

bojātiem, nepieciešams trombolīzes<br />

indikāciju noteikšanai un prognozes<br />

izvērtēšanai. MR perfūzija nozīmīga<br />

au dzēju diferenciāldiagnostikā: palīdz atšķirt<br />

labdabīgus kontrastvielu krājošus gliālus audzējus<br />

no maligniem, agrīni noteikt zemas<br />

malignitātes gliomu transformāciju, izvērtēt<br />

smadzeņu biopsijai vispiemērotāko audzēja<br />

zonu, primāru CNS limfomu diagnostikā<br />

(kontrastvielu intensīvi krājoši audzēji ar<br />

zemu perfūziju).<br />

3 mēnešus mums bija iespēja izmantot specifisku<br />

bezkontrasta perfūzijas metodi – ASL<br />

(arterial spin labeling). Metodei kā kontrastu<br />

izmanto arteriālo asiņu ūdens molekulu<br />

protonus, kurus “iezīmē” ar speciālu inversijas<br />

pulsu, un datus nolasa pēc noteikta<br />

laika, mērījumus attēlo perfūzijas un asiņu<br />

plūsmas kartēs. Tā kā netiek lietots kontrasts,<br />

1985. gadā atgriezās Rīgā un sāka darbu<br />

<strong>Stradiņa</strong> slimnīcas Sirds un asinsvadu ķirurģijas<br />

klīnikā. Profesora Ara Lāča vadībā<br />

specializējās iedzimto sirdskaišu ķirurģijā,<br />

ap gūstot un veicot daudzas sarežģītu<br />

patoloģiju korekcijas. 1995. gadā Valts kļuva<br />

par 21. iedzimto sirdskaišu nodaļas<br />

va dītāju un veiksmīgi turpināja nodaļas<br />

tradīcijām bagāto darbu. Vēlāk, mainoties<br />

nodaļas profilam, Valts apguva pieaugušo<br />

sirds ķirurģiju un kopā ar kardioķirurgu<br />

Ralfu Kolīti veica daudz operāciju koronāra<br />

jā ķirurģijā ar tam laikam izciliem rezultātiem.<br />

Līdz profesionālā darba pārtraukša nai<br />

2004. gadā Valts lieliski sevi parādīja vārs tuļu<br />

un koronārajā sirds ķirurģijā, vienlaikus arī<br />

veicot daudzas komplicētas iedzimto<br />

metodei ir daudz priekšrocību – tā lietojama<br />

atkārtoti, cik nepieciešams, ieteicama bērniem,<br />

grūtniecēm, nav kontrastvielas risks.<br />

Attēliem ir samērā zema izšķirtspēja, bet<br />

iegūtā informācija pilnīgi salīdzināma ar kontrasta<br />

perfūziju.<br />

MR tenzoru attēlošana un traktogrāfija –<br />

MR difūzijas metode, kuru izmanto smadzeņu<br />

baltās vielas integritātes (“kvalitātes”)<br />

noteikšanai, baltās vielas traktu attēlošanai.<br />

Difūzija tiek mērīta vismaz 20 virzie nos,<br />

automātiski ģenerētas kartes – FA frakcionārās<br />

anizotropijas karte un tenzoru<br />

karte – krāsu kodēta atkarībā no difūzijas<br />

vir ziena. Pēcapstrādes procesā šīs kartes un<br />

3D anatomisko attēlu izmanto, lai attēlotu<br />

baltās vielas traktus – gan projekciju trak tus<br />

(savieno dažādas smadzeņu daļas, piemēram,<br />

piramidālie – galvas smadzeņu motoro<br />

ga rozu ar muguras smadzenēm), gan<br />

asocoatīvos, kas savieno vienas puslodes<br />

daļās, piemēram, runas sensoro un motoro<br />

garozu, gan komisurālos traktus, piemēram,<br />

corpus callosum, kas savieno abas lielās<br />

puslodes. Traktu vizualizācija nepieciešama<br />

neiroķirurģisko operāciju pieejas un apjoma<br />

plānošanai un veikšanai, traktu bojājums –<br />

dislokācija, daļējs vai pilnīgs pārtraukums<br />

palīdz precīzas diagnozes noteikšanā, slimības<br />

gaitas prognozēšanā, sevišķi nozī mī -<br />

ga iedzimtu vai iegūtu anomāliju un ar to<br />

saistīto smadzeņu plasticitātes funkciju noteikšanā.<br />

Dažādus traktus var iezīmēt ar<br />

atšķirīgām krāsām, var tieši attēlot to attiecības<br />

ar patoloģisko procesu, var mērīt tajos<br />

iezīmēto šķiedru dau dzumu. FA vērtību<br />

normas pasaulē vēl pilnībā nav izstrādātas,<br />

tādēļ uz šiem mērījumiem diagnosticēt pato<br />

loģiju nevar, tomēr šī ir pa tiesi vienīgā metode<br />

tieši baltās vielas stāvokļa noteikšanā,<br />

ārstēšanas efekta izvērtēšanā praktiski visu<br />

to slimību gadījumos, kad ir vizualizējams tās<br />

bojājums. �<br />

sirdskaišu korekcijas, pēdējos gados galvenokārt<br />

pacientiem pieaugušo vecumā.<br />

2004. gadā pēc smagas slimības Valts pārtrauca<br />

profesionālās ķirurga gaitas un<br />

turpmāk savu laiku veltīja mājai un ģimenei,<br />

iespēju robežās neaizmirstot savus<br />

vaļaspriekus – medības un makšķerēšanu.<br />

Valts Volkolakovs bez katra ārsta likteņa uzliktā<br />

pienākuma – glābt cilvēku dzīvības un<br />

veselību, paliks mūsu atmiņā arī kā izcils<br />

organizators un nodaļas vadītājs, kā mūžīgi<br />

smaidīgs, ar humora izjūtu apveltīts, ļoti<br />

sabiedrisks un atsaucīgs kolēģis.<br />

Sit tibi terra levis!<br />

Docents Pēteris Stradiņš,<br />

21. nodaļas vadītājs


Sonoelastogrāfija -<br />

jaunākā krūts izmeklējumu metode<br />

Aprīļa beigās Paula <strong>Stradiņa</strong> Klīniskajā<br />

<strong>universitātes</strong> slimnīcā notika starptautisks<br />

ultrasonogrāfijas seminārs, kurā ārsti apsprieda<br />

jaunākās krūts izmeklējumu metodes.<br />

Tika demonstrēta jaunākā krūts izmeklē jumu<br />

metode - sonoelastogrāfija. Šī metode, mērot<br />

audu elastību, palīdz atšķirt labdabīgus<br />

un ļaundabīgus krūts veidojumus. Sonoelas<br />

togrāfija ir īpaši efektīva nelielu krūts<br />

veidojumu (līdz 1 cm) precizēšanā un palīdz<br />

samazināt krūts veidojumu biopsiju skaitu.<br />

Starptautiskajā ultrasonogrāfijas seminārā<br />

pie dalījās augstas klases radiologi-diagnos ti<br />

no Izraēlas, Francijas, Horvātijas un Zviedrijas,<br />

kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas<br />

spe ciālisti krūts veidojumu diagnostikā un<br />

ķirurģijā. Semināra praktiskajās nodarbībās<br />

ārsti uzlaboja prasmes core un tievās adatas<br />

biopsiju veikšanā.<br />

Krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskā slimība<br />

sievietēm. Katru gadu Latvijā diagnoze krūts<br />

vēzis tiek noteikta apmēram 1 000 pacientēm.<br />

Šogad Latvijā uzsākta mammogrāfijas<br />

skrīninga programma, aicinot sievietes<br />

pēc 50 gadu vecuma veikt valsts apmaksātu<br />

izmeklējumu reizi divos gados.<br />

Māsu diena slimnīcā<br />

Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong> slimnīcas<br />

Krūts slimību centra vadītājs dr. med.<br />

Arvīds Irmejs norāda, ka atsaucība krūts<br />

vēža skrīningam ir ļoti zema, jo šobrīd uzaicinājumam<br />

atsaukusies vidēji tikai katra<br />

desmitā sieviete. <strong>Stradiņa</strong> slimnīcā<br />

līdz aprīļa vidum tika veikti 121 skrīninga<br />

mam mogrāfijas izmeklējumi. „Slimnīca ir<br />

nodrošinājusi iespēju veikt 80 skrīninga<br />

mammogrāfijas nedēļā, taču šobrīd mums<br />

ir vidēji 4 sievietes dienā. Aicinām sievie tes<br />

zvanīt uz reģistratūru pa tālruni 67069200 un<br />

pierakstīties uz skrīninga mammogrāfiju.”<br />

Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas<br />

centra radioloģe Ingrīda Šlosberga<br />

uzsver mammogrāfijas pieejamību Latvijas<br />

pacientēm: „Šobrīd Latvijā ir 23 vietas,<br />

kurās iespējams veikt mammogrāfijas<br />

izmeklējumus.” Tartu Universitātes slimnīcas<br />

radiologs Sulevs Ulps stāsta, ka Igaunijā<br />

izmeklējumu pieejamības veicināšanai<br />

jau vairākus gadus darbojas mobilās mammogrāfijas<br />

vienības. Starptautiskās Krūts<br />

slimību skolas direktors, ķirurgs Rubens<br />

Orda no Izraēlas uzsver: „Ļoti svarīga ir<br />

multidisciplināra pieeja krūts vēža diag-<br />

Pieci klīniskie pētījumi Šūnu<br />

transplantācijas centrā<br />

Iesāktais darbs kopš centra atklāšanas rit<br />

pilnā sparā un notiek jaunu tehnoloģiju<br />

sagatavošana. Esam saņēmuši ētikas komitejas<br />

atļaujas piecu sekojošu Paula <strong>Stradiņa</strong><br />

<strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong> slimnīcas klīnisko<br />

pētījumu uzsākšanai.<br />

Pētījuma „Kaulu smadzeņu mononukleāro<br />

šūnu transplantācija miokarda infarkta skar-<br />

to audu reģenerācijai” ietvaros esam veikuši<br />

11 transplantācijas procedūras. Daudzi jautā –<br />

kādi ir rezultāti? Šobrīd esam sākuši pirmo<br />

pacientu pēcprocedūras apsekošanas etapu.<br />

Detalizētu rezultātu novērtējumu sniegsim<br />

pēc pētījuma beigām, šobrīd varu teikt – pacienti<br />

jūtās labi. Pirms nedēļām divām satiku<br />

pirmo pacientu – smaida, no rītiem skrien un<br />

pilnvērtīgi bauda dzīvi.<br />

Pētījuma „Autologu kaulu smadzeņu mononukleāro<br />

šūnu transplantācijai dilatācijas<br />

kardiomiopātijas skarto audu reģenerācijai”<br />

ietvaros, sadarbībā ar Bērnu KUS esam<br />

veikuši pirmo procedūru 3 mēnešus vecam<br />

bērniņam. Ar šo tehnoloģiju esam pašā ceļa<br />

sākumā un strādājam pie šūnu iegūšanas<br />

procesa uzlabojumiem.<br />

Pētījuma „Šūnu transplantācijas metodes<br />

op timizācija un standartizācija kritiskās kāju<br />

išēmijas ārstniecībai” realizācijā esam tuvu<br />

pie praktiskās darbības uzsākšanas – vēl<br />

nepieciešamas mācības šūnu ievadīšanas<br />

stratēģijai, ko plānojam veikt šā mēneša<br />

beigās Vācijā.<br />

Pirmā tipa diabēta un multiplās sklerozes<br />

ārstniecības tehnoloģiju pētījuma uzsākšanu<br />

plānojam šā gada otrajā pusē, kas atkarīgs<br />

no dažu tehnisku jautājumu atrisināšanas<br />

par sasaldēšanas tehniku.<br />

Jūlijā sadarbībā ar pasaules vadošo pētnieku<br />

grupu šajā jomā notiks divu dienu seminārs<br />

par aktualitātēm, pētījuma sākšanu un potenciālu<br />

sadarbību multicentru pētījumu<br />

sākšanai.<br />

Uzsākta mezenhimālo cilmes šūnu izdalīšana<br />

no kaulu smadzenēm un eksperimentu sērija<br />

šūnu kultivēšana in vitro apstākļos. Plānojam<br />

veikt šūnu virzītu diferencēšanu pielietojumiem<br />

kardioloģijā, endokrinoloģijā un<br />

<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE<br />

nostikā un ārstēšanā. Šodien savlaicīgi atklāts<br />

vēzis 90% gadījumu ir ārstējams.”<br />

Pacientēm ar aizdomām par onkoloģisku<br />

patoloģiju <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas Krūts slimību<br />

centrā iespējams saņemt ārsta konsultāciju<br />

ārpus rindas vienas nedēļas laikā un veikt<br />

visus nepieciešamos izmeklējumus vienas<br />

die nas laikā. Pēc konsīlija, kur piedalās mul tidisciplināra<br />

ārstu komanda, pacientiem tiek<br />

sniegtas rekomendācijas un izvēlēta turpmākās<br />

ārstēšanas taktika. �<br />

Ēriks Jakobsons<br />

Šūnu transplantācijas centra vadītājs<br />

neiroloģijā. Šajā jomā<br />

mums nepieciešamas pa-<br />

pil dus investīcijas speci<br />

fiskām iekārtām, kas<br />

dos iespēju izveidot<br />

kvalitatīvu produktu<br />

izmantošanai pētījumos.<br />

Esam sākuši darbu<br />

pie finansējuma piesaistīšanas<br />

ar ES fondu<br />

palīdzību, sameklējuši<br />

pro jekta partnerus un<br />

gatavojam projekta pieteikumu.<br />

Tāpat ir noslēdzies darbs pie centra kvalitātes<br />

vadības sistēmas izveides un uzsākts centra<br />

sertifikācijas process, ko plānojam pabeigt<br />

mēneša beigās.<br />

Šis gads mums būs ļoti intensīvs ar daudz<br />

izaicinājumiem, bet grūtības mūs nebaida -<br />

mums ir lieliska komanda. Gribētu pateikt<br />

lielu paldies slimnīcas vadībai, kā arī<br />

kolēģiem no citām nodaļām, kas mums<br />

sniedz lielu atbalstu. Kopā mums izdosies! �<br />

Jūnijs <strong>2009</strong><br />

19


IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />

Jaunumi torakālajā ķirurģijā<br />

<strong>2009</strong>. gadā<br />

Neskatoties uz prob lēmām,<br />

kas saistītas ar finan<br />

sējuma samazinājumu<br />

medicīniskajā aprū pē,<br />

Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s<br />

<strong>universitātes</strong> slimnīcas<br />

To ra kālās ķirurģijas centrā<br />

sekmīgi turpinās<br />

zināt niski pētnieciskais<br />

darbs, studentu un rezidentu<br />

apmācība un terciālā<br />

līmeņa palīdzības<br />

nodrošināšana torakālās<br />

pataloģijas diagnostikā un ķirurģiskajā<br />

ārstēšanā.<br />

Šopavasar Torakālās ķirurģijas centrs saņēmis<br />

un jau pārbaudījis darbā jauno videoskopisko<br />

tehniku, kas uzstādīta 3. operāciju zālē,<br />

kā arī ķirurģijas instrumentāriju. Videoskopiskā<br />

tehnika ir ar augstāku izšķirtspēju kā<br />

iepriekš, ar to var daudz kvalitatīvāk strā dāt.<br />

Ar jauno tehniku jau veiktas vairāk kā 48<br />

videotorakoskopiskas operācijas, tai skaitā<br />

arī četras videoskopiskās timektomijas. Ga da<br />

sākumā trīs dienu seminārā Somijā darbu ar<br />

jauno videoskopisko tehniku apguvuši torakālie<br />

ķirurgi dr. med. Jāzeps Baško, dr. Ainis<br />

Pirtnieks, dr. med Uldis Kopeika.<br />

Pirmā cilmes šūnu transplantācija<br />

zīdaiņa sirds muskulī<br />

21. maija vakarā Bērnu <strong>Klīniskā</strong>s universitā<br />

tes slimnīcas Kardioloģijas un kardioķirurģijas<br />

klīnikā sadarbībā ar Paula <strong>Stradiņa</strong><br />

Klīnis kās <strong>universitātes</strong> slimnīcas Šūnu<br />

transplantācijas centru tika veikta pirmā<br />

autologo cilmes šūnu transplantācija sirds<br />

muskulī 4 mēnešus vecam zīdainim ar sirds<br />

mazspēju.<br />

Šūnu transplantāciju veica klīnikas vadītājs<br />

prof. Aris Lācis. No zīdaiņa zarnu kaula tika<br />

paņemtas mazuļa kaula smadzeņu aspirāts.<br />

Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong> slimnīcas<br />

Šūnu transplantācijas centra laboratorijā<br />

no tā tika izdalītas cilmes šūnas. Pēc<br />

šūnu apstrādes un sagatavošanas tās tika<br />

nogādātas uz Bērnu klīniskās <strong>universitātes</strong><br />

slimnīcu un ultrasonogrāfijas kontrolē ar<br />

punkcijas metodi caur krūšu kurvja priekšējo<br />

sienu transplantētas mazuļa sirds kreisajā<br />

kambarī.<br />

„Zīdainim, kura sirds muskulī tika transplantētas<br />

cilmes šūnas, ir ļoti vāji attīstīta,<br />

precīzāk, plāna sirds kreisā kambara sieniņa,<br />

kas pēc kāda laika varētu plīst un<br />

iznākums būtu letāls. Tā kā nav zāļu, kas<br />

pavairotu šūnas, lai sirds kreisā kambara<br />

sieniņa attīstītos, kļūtu biezāka, ar profe-<br />

20 Jūnijs <strong>2009</strong><br />

Jaunā tehnika nodrošināja veiksmīgu operāciju<br />

studentam no Ķīnas, kuram bija plīsusi<br />

plaušas bulla, saauguma piestiprinājuma<br />

vietā pie krūšu sienas un izveidojies 3 litru<br />

saasiņojums pleiras telpā. Ar torakālā centra<br />

ķirurgu pieredzi videoķirurģijā dr. A. Pirtnieks<br />

un dr. U. Kopeika iepazīstināja kolēģus<br />

Lietuvas ķirurgu kongresā Viļņā.<br />

Dr. Jāzeps Baško, kopā ar torakālās ķirurģijas<br />

rezidentiem A. Špaku un J. Gruševu<br />

maija beigās piedalījās un bagātinājušies<br />

ar jaunākām atziņām torakālās pataloģijas<br />

ārstēšanā Eiropas torakālo ķirurgu kongresā<br />

Krakovā. Pasaulē arī torakālajā ķirurģijā<br />

vairāk pievēršas maztraumatiskām operācijām.<br />

Kā tika atzīmēts, diemžēl valstīs ar<br />

zemiem ienākumiem šīs tehnoloģijas nevar<br />

atļauties, jo blakus aparatūrai vēl regulāri<br />

jāiegādājas dārgas kasetes un cits papildus<br />

instrumentārijs, kas ir vienreizēji lietojams.<br />

Torakālā pataloģija nereti ir saistīta ar citu<br />

krūšu kurvim pieguļošu orgānu sistēmu<br />

pa ta loģiju, izraisa to vai arī ir citu orgānu<br />

saslimšanu un komplikācijas. Tādēļ vairumā<br />

saslimšanu ārstēšana ir kompleksa, kurā<br />

iesaistīti LOR speciālisti, kardiologi, gastroendoskopisti,<br />

endoskopisti, anesteziologi,<br />

soru Andreju Ērgli nolēmām transplantēt<br />

cilmes šūnas cerībā, ka tās sāks vairoties un<br />

palīdzēs sieniņai attīstīties. Garantiju nav,<br />

bet ir hipotēze, ka cilmes šūnām vajadzētu<br />

palīdzēt. Līdzīgas diagnozes gadījumos 80%<br />

pacientu nomirst līdz 20 gadu vecumam.<br />

Tagad mums ir cerības, ka viss varētu<br />

mainīties. Esam izdarījuši visu, ko varējām,<br />

lai glābtu šī mazuļa dzīvību. Esmu ļoti<br />

pateicīgs profesoram Andrejam Ērglim par<br />

šūnu transplantācijas ideju un iespēju sadarboties<br />

ar Stradiņu kardiologiem un Šūnu<br />

transplantācijas centru,” pēc operācijas teica<br />

prof. Aris Lācis. Uz jautājumu, kad varētu<br />

gaidīt pirmos secinājumus, vai operācija ir<br />

izdevusies, profesors Aris Lācis atbildēja, ka<br />

tik drīz to nevarēsim pateikt. Bērniņš tiks<br />

pastāvīgi novērots. Tiks veiktas analīzes un<br />

tikai pēc ilgāka laika redzēsim, vai ir kādi<br />

uzlabojumi. Savukārt par iespēju veikt<br />

līdzīgas operācijas arī citiem mazuļiem Aris<br />

Lācis saka: ‘Jā, mēs to darītu, ja vecāki piekristu.<br />

Tā kā šobrīd šīs operācijas tiek veiktas<br />

klīniska pētījuma ietvaros un to efektivitāte<br />

vēl nav zinātniski pierādīta, tās ir par brīvu.<br />

Skaidrs ir viens - veicot šīs operācijas,<br />

bērniņiem sliktāk nekļūs.”<br />

Dr. med. Jāzeps Baško<br />

Torakālās ķirurģijas centra vadītājs<br />

rea nimatologi un rentgenologi. Turpinās torakālo<br />

ķirurgu sekmīga sadarbība ar minētajiem<br />

speciālistiem un apliecinājums tam<br />

ir smagu komplicētu saslimšanu ārstē šana,<br />

kuru skaits diemžēl pieaug. Kā vienu no tām<br />

jāmin strutains mediastinīts (pieci gadījumi<br />

5 mēnešos). Ievērības cienīga ir jauna sašauta<br />

pacienta ārstēšana, kas tika veikta<br />

kopā ar sirds ķirurgu Miķeli Jagmani. Lode<br />

bija nonākusi krūšu telpā. Taču, kad izdarījām<br />

datortomogrāfiju, izrādījās, ka lode atrodas<br />

sirds somiņā, pacientam tika konstatēts<br />

abpusējs hidrotoraks un kreisās puses<br />

pneimonija. Bija paredzēta videoskopiska<br />

operācija, taču tika veikta sternotomija. Pacients<br />

jau ir izveseļojies.<br />

Gada nogalē sadarbībā ar endoskopisti dr.<br />

Lin du Sosāri tika veikta neparasta, unikāla<br />

kompleksa manipulācija – slimniecei ar barības<br />

vada fistulu un sekundāru strutainu<br />

pleirītu veicām pleiras dobuma drenāžu un<br />

barības vada fistulas endoskopisku slēg šanu,<br />

izmantojot „klipšus”. Abas manipulācijas<br />

ti ka veiktas vienlaicīgi, kā rezultātā tika<br />

no drošināta pilnvērtīga patoloģijas diagnostika<br />

un ārstēšana. Pašreiz slimniece ir<br />

izveseļojusies. �<br />

„Neesmu dzirdējis, ka Eiropā un pasaulē<br />

būtu veiktas šādas šūnu transplantācijas<br />

mazuļiem. Iespējams, mēs esam pirmie.<br />

Esmu pateicīgs Arim Lācim par drosmi un<br />

uzņēmību un ļoti ceru, ka mums izdosies<br />

glābt ne tikai šī bērniņa, bet arī daudzu citu<br />

mazuļu un pieaugušo dzīvības un sniegt<br />

cilvēkiem iespēju dzīvot ilgāk, pilnvērtīgāk<br />

un laimīgāk,” par pirmo autologo šūnu<br />

transplantāciju zīdainim saka asoc. prof.<br />

Andrejs Ērglis.<br />

„Šī operācija tika veikta pētījuma “Autologo<br />

kaulu smadzeņu mononukleāro šūnu<br />

transplantācijai dilatācijas kardiomiopātijas<br />

skarto audu reģenerācijai.” ietvaros.<br />

Pētījuma mērķis - pacientiem ar dilatācijas<br />

kardiomiopātiju stimulēt miokarda audu<br />

reģenerāciju. Kā arī veicināt kresā kambara<br />

izsviedes frakcijas palielināšanos, kas<br />

ir būtiski, lai varētu nodrošināt asinsrites<br />

sistēmu ar pietiekamu asins daudzumu,”<br />

norāda Šūnu transplantācijas centra vadītājs<br />

Ēriks Jakobsons.<br />

Cilmes šūnu transplantācija miokardā ir<br />

pētniecības stadijā un pagaidām tā netiek<br />

izmantota kā pilnībā aprobēta ārstniecī bas<br />

metode. �


<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I PIEREDZE<br />

Gada notikums Eiropas anestezioloģijā<br />

un intensīvajā terapijā Prof. Indulis Vanags<br />

No 5. līdz 9. jūnijam Itālijas pilsētā Milānā<br />

notika gada lielākais Eiropas pasākums<br />

anestezioloģijā un intensīvajā terapijā –<br />

“Euroanaesthesia <strong>2009</strong>” kongress, kura darbā<br />

– plenārsēdēs, sekciju sēdēs, kvalifikā cijas<br />

celšanas kursos, Eiropas Anesteziolo ģijas<br />

Biedrības apakškomisiju sēdēs un darba<br />

grupās – piedalījās arī vairāki Stradiņu anesteziologi-reanimatologi.<br />

Īpaši jāizceļ fakts, ka <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas<br />

Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīni<br />

ka un rezidentu apmācības programma<br />

pēc Eiropas Anestezioloģijas biedrības<br />

(ESA) klīniku apsekošanas un akreditācijas<br />

prog rammas komisijas (Hospital Visiting<br />

and Accreditation Programme Committee)<br />

inspekcijas vizītes atzinuma slēdziena tika<br />

resertificēta uz 3 gadiem kā Eiropas apmācības<br />

centrs anestezioloģijā un intensīvajā<br />

terapijā. Klīnikas vadītājs prof. Indulis<br />

Vanags šādu sertifikātu svinīgi saņēma kongresa<br />

atklāšanas ceremonijā vairāk nekā<br />

4000 kongresa dalībnieku klātbūtnē. Vēl<br />

šādi tika sertificētas divas Vācijas, pa vienai<br />

Lielbritānijas, Somijas un Turcijas klīnikas.<br />

Liela loma šādai klīnikas atzīšanai ir arī faktam,<br />

ka uz slimnīcas bāzes darbojas līdz<br />

šim vienīgais Austrumeiropā Eiropas diploma<br />

I daļas anestezioloģijā un intensī vajā<br />

te rapijā eksaminācijas centrs, kuru vada<br />

prof. Antoņina Sondore. Šajā akadēmiskajā<br />

gadā grūto eksāmena 2. daļu sekmīgi nokārtoja<br />

arī slimnīcas ārsts Jānis Nemme, bet<br />

eksāmena pirmo daļu 6 Latvijas anesteziologi-reanimatologi,<br />

tajā skaitā 3 no Stradiņiem.<br />

Papildina zināšanas<br />

Lietuvā (Viļņa) notika Baltijas neirologu konference,<br />

kas bija veltīta jaunākajiem atzinumiem<br />

pasaulē insultu, neirodeģenera tī vu<br />

saslimšanu un multiplās sklerozes ārstēša<br />

nā, tajā skaitā cilmes šūnu pielietošanas<br />

iespējām šajā medicīnas nozarē.<br />

No <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas konferencē ar referātiem<br />

uzstājās profesore I. Logina - par<br />

hro nisko sāpju problēmu Latvijā, ko pā ar<br />

rezidentiem dr. S. Dombrovsku, N. Sū nu,<br />

Baltic Summer <strong>2009</strong><br />

Šī gada 19. un 20. jūnijā Paula <strong>Stradiņa</strong> Klīniskajā<br />

<strong>universitātes</strong> slimnīcā jau 6. gadu<br />

pēc kārtas notika Starptautiskais Invazīvās<br />

kardioloģijas kongress-praktikums „Baltic<br />

Summer <strong>2009</strong>”. Tā laikā Baltijas vadošie<br />

kardiologi un profesori no citām pasaules<br />

valstīm Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s universitā tes<br />

slimnīcas Invazīvās kardioloģijas operāciju<br />

Profesors Indulis Vanags un slimnīcas jaunā anestezioloģe-reanimatoloģe Larisa Semčenko<br />

Mūsu slimnīcas jaunā anestezioloģe-reanimatoloģe<br />

Larisa Semčenko, kura veiksmīgi<br />

nokārtoja Eiropas Diploma I daļas eksāmenu,<br />

un kura veic klīnisko, zinātnisko un<br />

pedagoģisko darbu klīnikā, tika iekļauta<br />

10 Eiropas jauno perspektīvo docētāju sarakstā<br />

(vienīgā no Baltijas valstīm), saņemot<br />

finansiālo grantu (Young Teachers Award)<br />

Ž. Labinsku un D. Pastari bija saga tavoti<br />

arī vairāki stenda referāti par hronisku noguruma<br />

sindromu, muguras sāpēm pēc<br />

operācijām, par polineiropātijām, par kvantitatīvo<br />

sensoro testēšanu un par ērču ence<br />

falīta seku parādībām. Neiroloģe O. Mini<br />

bajeva runāja par SPECT pielietojumu<br />

parkinsona, neiroloģiskā tremora un citu<br />

slimību diferenciālajā diagnostikā, bet ārste<br />

radiologs diagnoste Sarmīte Dzelzīte – par<br />

zālē veica sarežģītas operācijas, kuru nori se<br />

tika translēta īpaši šim notikumam ap rīkotā<br />

kongresa konferenču zālē. Paralēli ope rācijām<br />

un translācijai notika interaktīvas diskusijas<br />

par operāciju norisi, tādējādi veici not<br />

pieredzes apmaiņu Baltijas invazīvo kardiologu<br />

un invazīvās kardioloģijas med māsu<br />

vidū. �<br />

piedalīšanai kongresa zinātniskajā un sociālajā<br />

programmā.<br />

Mums ir patiess prieks un gandarījums, ka<br />

Paula <strong>Stradiņa</strong> KUS Anestezioloģijas un reanimatoloģijas<br />

klīnikas darbs tika uzskatīts<br />

par cienīgu augstai starptautiskai atzīšanai<br />

un mūsu jauno speciālistu zināšanas un prasmes<br />

atbilst augstām Eiropas prasībām. �<br />

multiplās sklerozes radioloģiskās diagnostikas<br />

metodēm.<br />

Savukārt trīs dienu seminārā Somijā darbu<br />

ar jauno videoskopisko tehniku apguvuši<br />

tora kālie ķirurgi dr.med. Jāzeps Baško,<br />

dr. Ainis Pirtnieks, dr. Uldis Kopeika, kā arī<br />

maija beigās dr. J. Baško kopā ar torakālās<br />

ķirur ģi jas rezidentiem A. Špaku un J.<br />

Gruševu piedalījās Eiropas torakālo ķirur gu<br />

kon gresā Krakovā. �<br />

Jūnijs <strong>2009</strong><br />

21


MĀSU SLEJA<br />

22 Jūnijs <strong>2009</strong><br />

I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />

Pacientu aprūpe pēc nieres<br />

transplantācijas<br />

Donororgānu trūkums ir<br />

galvenā transplantācijas<br />

problēma visā pasaulē.<br />

Pašlaik lielākā daļa nieru<br />

tiek iegūtas no mirušiem<br />

cilvēkiem. Lai pārstādītu<br />

nieres visiem,<br />

kam tas ir nepieciešams,<br />

donororgānu nepietiek<br />

ne vienā pasaules valstī,<br />

protams, arī Latvijā. Salīdzinot<br />

ar iepriekšējiem<br />

ga diem, situācija aktualizējās 2008. gadā,<br />

kad tika veiktas tikai 54 transplantācijas<br />

(skat. attēlu.)<br />

Tādējādi palielinās recipientu gaidīšanas<br />

laiks un pieaug kopējais saraksts. Taču tas<br />

nenozīmē, ka darba kļūst mazāk un pacientu<br />

aprūpe samazinās. Ļoti intensīvi tiek veiktas<br />

pārrunas ar recipientiem par viņu radinieku<br />

– tuvinieku – draugu iespējām ziedot nieri.<br />

Jebkura ķirurģiska manipulācija saistās ar<br />

iespējamām komplikācijām un nieres transplantācijas<br />

operācija arī nav izņēmums.<br />

Šiem pacientiem komplikāciju biežums un<br />

smagums ir lielāks, jo tas ir saistīts ar imūnsupresīvo<br />

terapiju, kuru uzsāk jau operācijas<br />

laikā. Rezultātā pacienta imūn sistēma tiek<br />

nomākta un organisms kļūst atvērtāks dažādām<br />

infekcijām.<br />

Attīstoties un pilnveidojoties ķirurģiskajai<br />

teh nikai, pēcoperācijas ārstēšanai un imūnsupresīvai<br />

terapijai, komplikāciju skaits<br />

pēc nieres transplantācijas kļuvis mazāks.<br />

Diem žēl, tās joprojām pastāv un padara<br />

sma gāku pēcoperācijas periodu, pagarina<br />

hospitalizācijas laiku un palielina ārstēšanas<br />

izmaksas.<br />

Tāpēc arī māsai nepārtraukti ir jāapgūst jaunas<br />

zināšanas, lai pēcoperācijas periodā<br />

spē tu ātri un adekvāti novērtēt iespējamo<br />

komplikāciju simptomus, un informēt dežūr-<br />

9 0<br />

8 0<br />

7 0<br />

6 0<br />

5 0<br />

4 0<br />

3 0<br />

2 0<br />

1 0<br />

0<br />

2005<br />

2004<br />

2003<br />

2002<br />

2001<br />

2000<br />

1999<br />

1998<br />

1997<br />

1996<br />

1995<br />

1994<br />

1993<br />

1992<br />

1991<br />

1990<br />

1989<br />

1988<br />

1987<br />

1986<br />

1985<br />

1984<br />

1983<br />

1982<br />

1981<br />

1980<br />

1979<br />

1978<br />

1977<br />

1976<br />

1975<br />

1974<br />

1973<br />

Nieru transplantācijas Latvijā<br />

ārstu par izmaiņām pacienta veselības stāvoklī.<br />

Māsai jāprot saskatīt izmaiņas pacienta<br />

stāvoklī un jāzina, kādi iespējamie simptomi<br />

pirmie norāda uz iespējamo komplikāciju<br />

rašanos. Profesionāli labi sagatavotai māsai<br />

jābūt plašām zināšanām. Tamdēļ, māsai ir<br />

nepārtraukti jāizglītojas, lai spētu ar ārstu<br />

strādāt komandā. Nodrošinot aprūpi, māsa<br />

uzņemas atbildību un darbojas atbilstoši<br />

savai kompetencei. Viņa atbild par pa cientam<br />

sniegto aprūpi.<br />

Visas komplikācijas agrīnajā pēcoperācijas<br />

periodā var iedalīt 4 grupās:<br />

1. ķirurģiskās komplikācijas (asinsvadu<br />

kom plikācijas, hemorāģiskas komplikācijas,<br />

urī na izvadsistēmas komplikācijas, pēcoperācijas<br />

brūces komplikācijas);<br />

2. atlikta transplantāta funkcija;<br />

3. nieres transplantāta atgrūšana jeb treme;<br />

4. infekcijas radītas komplikācijas.<br />

Pacienta aprūpe agrīnajā pēcoperācijas<br />

periodā:<br />

1. Novērošana. Pēc veiktas nieres transplantācijas<br />

operācijas, pacients turpmāk atrodas<br />

pēcoperācijas palātā, kur notiek intensīva<br />

pacienta novērošana un aprūpe. Pacientam<br />

pirmās divas diennaktis ir pievie nots monitors,<br />

perfuzori un sistēmas i/v medikamentu<br />

ievadei. Māsas uzdevums sekot TA, elpošanas<br />

rādītājiem, skābekļa piesātinājumam, pulsa<br />

izmaiņām, ķermeņa temperatūrai.<br />

2. Adekvāta šķidruma ievadīšana izdalītajam<br />

urīna daudzumam. Māsa nepārtraukti<br />

kon trolē vai ievadītais šķidruma daudzums ir<br />

proporcionāls izdalītajam urīna daudzumam.<br />

Šķidruma bilance ir ārkārtīgi svarīga.<br />

3. I/v pieejas nodrošināšana medikamentozajai<br />

terapijai. Dažiem pacientiem pēc<br />

nieres transplantācijas kā asinsvadu pieeju<br />

izmanto centrālās vēnas katetru (CVK), kad<br />

nepieciešama i/v terapija ar poliklonajām<br />

2008<br />

2007<br />

2006<br />

Anita Znotiņa<br />

2. Nieru transplantācijas nodaļa<br />

antivielām (ATG), arī gadījumos, kad perifērās<br />

vēnas nav iespējams punktēt. Jebkuram<br />

pacientam CVK izmantošana ir saistīta ar<br />

infekcijas risku, bet pacientiem pēc nieres<br />

transplantācijas, kuri saņem imūnsupresīvos<br />

medikamentus, tāda iespēja ir lielāka. Tāpēc,<br />

izmantojot CVK, tie rūpīgi jākopj, ievērojot<br />

aseptikas un antiseptikas principus. Ļoti svarīgi<br />

ievērot, ka hemodialīzes (HD) veikšanai<br />

paredzētos CVK nedrīkst izmantot i/v terapijai.<br />

Ja tas nepieciešams, var ievietot un izmantot<br />

trīslūmenu katetru. Šajā sadaļā jāieskaita<br />

arī savlaicīga un precīza imūnsupresīvo medikamentu<br />

ievadīšana.<br />

4. Sāpju sajūtu aprūpe. Ir jāizvērtē sāpju<br />

rašanās iemesli, sāpju lokalizācija, biežums<br />

un stiprums.<br />

5. Brūces aprūpe. Māsai ir stingri jāievēro visi<br />

aseptikas un antiseptikas principi. Jāpievērš<br />

uzmanību brūces vizuālajam izskatam, vai<br />

tas neliecina par iekaisuma veidošanos.<br />

6. Brūces drenāžas funkcija. Rūpīgi uzmanīt<br />

drenas funkciju un jāuzskaita cik daudz<br />

šķidruma izdalās no tām.<br />

7. Urīnpūšļa katetra funkcija. Dažreiz pēc<br />

operācijas ir jāveic urīnpūšļa skalošana, jo<br />

asins recekļi var nosprostot urīnkatetru.<br />

8. Agrīna pacientu aktivizēšana. Pēc<br />

iespējas ātrāk, ja nav nekādu kontrindikāciju,<br />

pacients jāaktivizē. Tas ļauj arī pacientam pēc<br />

iespējas ātrāk atgūt patstāvību, kas ir ceļš uz<br />

ātrāku izveseļošanos.<br />

9. Pacienta sagatavošana agrīnajai ambulatorajai<br />

aprūpei. Pēc operācijas, kad pacients<br />

pats var piecelties un staigāt, uzsāk<br />

pacienta izglītošanu par imūnsupresīvo medikamentu<br />

pareizu lietošanu un iespējamām<br />

blakusparādībām, to atpazīšanu un rīcības<br />

programmu.<br />

Kvalificēti un uzmanīgi veicot norādītos<br />

dar bus, savlaicīgi un agrīni diagnosticējot<br />

komplikācijas var nodrošināt ilgstošu, kvalitatīvu<br />

transplantāta funkciju attālajā perio<br />

dā un nozīmīgi uzlabot pacienta dzīves<br />

kvalitāti.<br />

Secinājumi:<br />

1. Neatkarīgi no operāciju skaita komplikācijas<br />

iespējamas, taču to daudzums un smagums<br />

ir ļoti atkarīgs no aprūpes kvalitātes.<br />

2. Uzmanība, prasme un vēlēšanās palīdzēt<br />

pacientam – labākais līdzeklis komplikāciju<br />

profilaksei.<br />

Izmantotā literatūra:<br />

1. Lattransplant statistikas dati<br />

2. R. Rozentāls, I. Folkmane. Nieru transplan<br />

tācija. Rīga: SIA “Nacionālais apgāds”,<br />

2008<br />

3. http://www.medscape.com/viewarticle/443490_9<br />


Māsu prasmes pacientu aprūpē<br />

pēc sirds operācijas<br />

Eiropas valstīs izplatītākais nāves cēlonis ir<br />

sirds – asinsvadu slimības. Arī Latvijā sirds –<br />

asinsvadu slimību skaits pieaug. Rietumu<br />

valstīs nāves cēloņu vidū sirds un asinsvadu<br />

slimības ir 35%, bet Latvijā tas pārsniedz 55%.<br />

Ar asinsrites slimībām slimo 28% (gandrīz<br />

1/3) sociāli aktīvo iedzīvotāju.<br />

Pasaulē visizplatītākā sirds saslimšana, kuras<br />

ārstēšanā pielieto ķirurģiskās metodes ir<br />

koronāra sirds slimība (KSS). Sakarā ar lielo<br />

slimības izplatību un nelabvēlīgo gaitu to<br />

bieži dēvē par gadsimta lielāko slepkavu.<br />

Piemēram, ASV aptuveni 7 miljoni iedzīvotāju<br />

cieš no simptomātiskas KSS, bet 1,5 miljoniem<br />

ik gadus attīstās miokarda infarkts (MI) .<br />

Latvijā jau vairāk kā 30 gadus veic sarežģītas<br />

sirds operācijas mākslīgās asinsrites apstākļos.<br />

Ar katru gadu pieaug veikto sirds<br />

operāciju skaits.<br />

Pēc katras sirds operācijas pacients tiek<br />

ievie tots sirds ķirurģijas intensīvās terapijas<br />

nodaļā. Pacientu skaits, kuriem nepieciešama<br />

intensīvās terapijas aprūpe pie aug.<br />

Vidēji pacients pēc sirds operācijas intensīvās<br />

terapijas nodaļā atrodas no 14 līdz 48<br />

stundām (slimnīcas statistikas dati). Pirmās<br />

24 stundas pacienta aprūpē ir īpašas. Tās<br />

ir intensīva darba stundas, tā ir cīņa par<br />

dzīvību. Tāpēc svarīgi ir pēc iespējas ātrāk<br />

spēt pamanīt agrīnās komplikācijas. Māsai ir<br />

nepieciešamas prasmes un iemaņas, lai savas<br />

kompeten ces ietvaros noteiktu agrīnās<br />

komplikācijas un pacienta vajadzības. No<br />

mā sas spējām organizēt savu darbu, kā arī<br />

ātri un prasmīgi reaģēt kritiskās situācijās,<br />

ir atkarīga pacienta dzīvība. Māsas visbiežāk<br />

būs tās, kuras konstatēs pēkšņu dzīvībai kritiska<br />

stāvokļa sākšanos un sniegs tūlītēju<br />

palīdzību. Par aprūpes pasākumiem un<br />

priori tātēm katram pacientam aizvien bie žāk<br />

atbild konkrēta māsa.<br />

Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās<br />

terapijas nodaļas māsas galvenais uzde vums<br />

ir pacientu vitālo funkciju nodrošināšana un<br />

novērtēšana. Intensīvās novērošanas metodes<br />

nodrošina pacienta stāvokļa ilgstošas<br />

nepār trauktas kontroles iespēju. Mā sas zināšanas,<br />

prasmes, pieredze un darba mīlestība<br />

var ietekmēt pacienta tālāko dzīves kvalitāti.<br />

Sirds ķirurģijas intensīvās terapijas nodaļas<br />

darba specifika no māsām prasa īpaši lielu<br />

spriedzi, īpaši plašas zināšanas klīniskajā farmakoloģijā,<br />

cilvēka anatomijā un fizioloģijā.<br />

Māsas pārvalda rīcības vadlīnijas un algoritmus.<br />

Māsai, strādājot sirds ķirurģijas<br />

intensīvās terapijas nodaļā, jābūt zināšanām<br />

gan par aprūpes procesu pēc sirds ope rācijas,<br />

gan pilnīgai izpratnei par miokarda aizsardzību,<br />

gan par mākslīgās asins rites (MAR)<br />

laikā notiekošo, pēcoperācijas novērošanu<br />

un reanimācijas principiem.<br />

Strādājot sirds ķirurģijas intensīvās terapijas<br />

nodaļā, esmu pieredzējusi jaunu tehnoloģiju<br />

ieviešanu praksē. Arī pacientu aprūpe<br />

nepārtraukti attīstās un pilnveidojas. Pats<br />

galvenais māsas „ierocis” viņas darbā ir viņa<br />

pati. Aprūpe prasa no viņas gan drosmi, gan<br />

vēlmi palīdzēt pacientiem. Bieži tiek operēti<br />

pacienti ar smagu vispārējo stāvokli, ar<br />

dažādām blakus saslimšanām. Līdz ar to vē los<br />

uzsvērt, ka svarīgi ir ievērot komandas darba<br />

principus, kad katram tās loceklim ir savs<br />

uzdevums un prasme to veikt, un nav nekāda<br />

iemesla apjukumam vai uztraukumam.<br />

Māsas, strādājot sirds ķirurģijas intensīvās<br />

te rapijas nodaļā, cenšas būt uzmanīgas un<br />

sirsnīgas, zinošas savas kompetences ietvaros,<br />

lai pieņemtu un īstenotu aprūpi kopā ar<br />

pacientu, lai uzturētu un saglabātu dzīvību,<br />

veselību un labsajūtu pacientiem pēc sirds<br />

operācijām. Iegūstot pacienta uzticību, mā sai<br />

ir lielāka iespēja veikt kvalitatīvu saskar smi<br />

un aprūpi, lai sniegtu zināšanas un veicinātu<br />

pacienta vispārējā stāvokļa uzlabošanos<br />

pēc narkozes un sirds operācijas. Sekmētu<br />

un paaugstinātu pacienta atbildīgu at tieksmi<br />

pret sevi un savu veselību pēcoperācijas<br />

periodā.<br />

Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensī vās<br />

terapijas nodaļā galvenās aprūpes prioritātes<br />

ir vitālo funkciju nodrošināšana, pacienta<br />

vis pārējā stāvokļa intensīva kontrole un novērtējums,<br />

komplikāciju agrīna diagnostika<br />

un savlaicīga korekcija. Māsas uzdevums ir ne<br />

tikai precīzi izpildīt ārsta ordinācijas, bet arī<br />

sav laicīgi izmantot savu prasmju kombināci<br />

ju, kas ļauj mobilizēt resursus, ir nepieciešami,<br />

lai uzturētu vai nostiprinātu pacienta<br />

atve seļošanās gaitu pēc sirds operācijas.<br />

Tāpat svarīgi ir realizēt pacientu novērošanu,<br />

novērtējumu, aprūpes pasākumu noteik šanu<br />

un profilaktiskos pasākumus, lai nerastos<br />

agrīnās komplikācijas.<br />

<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I MĀSU SLEJA<br />

Mārīte Daukste<br />

Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un<br />

intensīvās terapijas nodaļas virsmāsa<br />

Runājot par kvalitatīvu<br />

pa cienta aprūpi, jāuzsver<br />

vie na no būtiskāka jām<br />

mā sas prakses funkcijām<br />

– pacientu un viņu<br />

piederīgo izglītošana un<br />

apmācība. Pacienta izglī<br />

tošana ir vie na no vis -<br />

svarīgākajām un rosi no šā -<br />

ka jām māsu lo mām. Pēc<br />

sirds ope rā cijām paiet<br />

zināms laiks, kamēr pacients<br />

adaptējas jaunajam dzīves veidam:<br />

vie nam – jālieto medikamenti, otram – jā ievēro<br />

diēta. Diemžēl autores rīcībā nav informācijas<br />

par pacientu veselību un dzīves<br />

kvalitāti pēc sirds operācijām. Lai realizētu<br />

aprūpes programmu, māsa nosaka aprūpes<br />

mērķus un prioritātes. Tam seko rezultātu<br />

novērtēšana un dokumentēšana.<br />

Tieši intensīvās terapijas nodaļā ir ne pieciešama<br />

individualizēta aprūpe, kas pamatota<br />

ar vajadzību novērtējumu. No māsu<br />

klīniskās prakses un prasmēm ir atkarīga<br />

savlaicīga agrīno komplikāciju identificē ša na<br />

un novēršana.<br />

Māsas darbs ir dinamisks process, kurā nepieciešams<br />

rast jaunus risinājumus mainī<br />

gajām veselības aprūpes vajadzībām.<br />

Paš laik māsām ir vairāk iespējas un motīvi<br />

piln veidoties, iegūt augstāka līmeņa māszinību<br />

izglītību, doties pieredzes apmaiņas<br />

brau cienos. Māsas profesija ietver sevī ne tikai<br />

ārstniecisko vai aprūpes procesa pārzināšanu,<br />

bet arī darbu ar personālu (darba<br />

kolēģiem). Māsas ir ieinteresētas tiekties uz<br />

mērķi – pacientu veselības sasniegšanu, un ir<br />

gatavas uzņemties par to atbildību. Māsas ir<br />

ideju bagātas, spējīgas radoši strādāt, risināt<br />

problēmas, lai nodrošinātu aprūpes kvali tāti<br />

pēc sirds operācijām. �<br />

Jūnijs <strong>2009</strong><br />

23


UNIKĀLAS OPERĀCIJAS<br />

24 Jūnijs <strong>2009</strong><br />

I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />

Retas un sarežģītas mugurkaulāja operācijas<br />

Viktors Vestermanis (no labās) operē kopā ar<br />

čehu kolēģi Petru Vaneku<br />

Maija beigās Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong><br />

slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikā<br />

bija ieradies ārsts Petrs Vaneks no Čehijas,<br />

lai diviem jauniem Latvijas pacientiem ar reti<br />

sastopamām mugurkaulāja deformācijām<br />

veiktu mugurkaulāja stabilizācijas operācijas.<br />

Pirmā operācija tika veikta pacientei ar dziļu<br />

neiroloģisku deficītu sakarā ar netipisku<br />

kakla skriemeļu pamežģījumu, kura pamatā<br />

ir reimatoīdais artrīts. Otra operācija bija pacientam<br />

ar II-III pakāpes 5. jostas skriemeļa<br />

spondilolistēzi. Abu operāciju rezultātā ārsti<br />

veica mugurkaulāja stabilizāciju, lai radītu<br />

priekšnoteikumus pacientu rehabilitācijai un<br />

dzīves kvalitātes uzlabošanai.<br />

Pasaules līmeņa pētījums<br />

21. un 22. maijā <strong>Stradiņa</strong> slimnīcā tika veik tas<br />

unikālas operācijas vēdera aortas ārstēšanai<br />

ar jaunas paaudzes stenta protēzēm. Jaunā<br />

tehnoloģija nodrošina, ka bez vaļējas vēdera<br />

dobuma operācijas pacientu ar vēdera aortas<br />

aneirismu var izārstēt minimāli invazīvā<br />

veidā – ar speciālu protēzi, ko ievieto caur<br />

perifērajiem asinsvadiem.<br />

Iespējas aknu slimību<br />

ķirurģiskā ārstēšanā<br />

Plānojot uzsākt aknu transplantāciju Stra diņa<br />

slimnīcā, Ķirurģijas klīnika īpašu uzma nī bu<br />

velta aknu ķirurģijas attīstībai. Tiek krāta<br />

prak tiskā pieredze, notiek jau no speciālistu<br />

apmācība, aknu slimniekus koncentrējot un<br />

ārstējot 3. un 44. nodaļā. Uzsākts darbs apko -<br />

pojot datus par tiem pacientiem, ku riem perspektīvā<br />

nepieciešama aknu transplantācija.<br />

Jāteic, ka pasaulē un arī Latvijā ir vērojams<br />

tādu aknu slimību pieaugums, kurām nepieciešama<br />

ķirurģiska ārstēšana, kas ir arī likum<br />

sakarīgi attīstoties jaunām modernām<br />

ārstēšanas iespējām. Tā ir darbietilpīga metode,<br />

kur rezultatīva ir multidisciplinārā<br />

pie eja. Tādēļ arī mēs strādājam kopā – gastro<br />

enterologi, hepatologi, radiolo gi dioagnosti,<br />

kas ar modernām izmeklēšanas meto<br />

dēm precizē diagnozi un ļauj spriest par<br />

ķirurģiskās ārstēšanas iespējām. Tikai pēc<br />

de ta lizētas pacientu izmeklēšanas rūpes par<br />

pacientu pārņem ķirurgi, tādējādi nodrošinot<br />

labākus rezultātus pēc operācijām. Ņemot<br />

vērā operācijas smagumu, tās sarežģītību un<br />

iespējamos asiņošanas riskus, svarīgs ir pēcoperācijas<br />

periods. Tā ir īpaša aprūpe, kas<br />

lielāka apjoma aknu operāciju gadījumos notiek<br />

jau reanimācijas nodaļā.<br />

Pēdējos gados vērojama tendence palie li-<br />

Operācijas Stradiņos vadīja asinsvadu ķirurgs,<br />

LU asociētais profesors Dainis Krieviņš,<br />

kuram palīgā bija ieradusies ārstu<br />

komanda no ASV – Stenforda Universitā -<br />

tes profesors Kristaps Zariņš ar kolēģiem.<br />

Līdz šim ar jauno ierīci veiksmīgi ārstēti 6<br />

pa cienti. „Šīs operācijas bija unikālas:<br />

pirmkārt, tika izmantotas jaunākās paau -<br />

nāties pacientu skaitam ar aknu para zi tārām<br />

slimībām, ko varētu izskaidrot ar pieeja<br />

mākām un kvalitatīvām izmeklēšanas<br />

me to dēm. Otrs iemesls – neskatoties uz to,<br />

ka Latvija nav endēmiskais perēklis, ir iedzīvotāju<br />

brīvas ceļošanas iespējas pa pasauli.<br />

Šogad Ķirurģijas klīnikā ir ārstējušies vairāki<br />

pacienti ar aknu ehinokoku, bet pēdējais<br />

gadījums ir īpaši atzīmējams. Tas ir 44 gadus<br />

vecs vīrietis, kam modernās diag nos -<br />

tikas metodes ļāva konstatēt aknu ehi no koku.<br />

Pacientam bija sūdzības par nogurumu,<br />

nespēku, kas parādījās pēc vīrusa infekcijas<br />

pārslimošanas. Vīrietis tika izmeklēts Infektoloģijas<br />

centrā un turpmākai ārstēšanai atsū<br />

tīts uz Stradiņiem. Tika izdarīta aknu dator<br />

tomogrāfijas angiogrāfija un precizēta<br />

ehi nokoka lokalizācija aknā un tā saistība<br />

ar ak nu asinsvadiem. Lemjot par ārstēšanas<br />

taktiku, tika izvēlēts ķirurģiskas operācijas<br />

ceļš, jo dinamikā ehi nokoks palielinājās<br />

un aizņēma lielāko aknas labās daivas daļu,<br />

nospiežot tās asinsvadus un žultsvadus. Nā -<br />

cās izšķirties par labās puses hemihepatektomiju<br />

– aknu labās daivas rezekciju. Pirms<br />

operācijas tika veikta aknu labās daivas em bolizācija<br />

CT kontrolē, ko izdarīja dr. med.Kārlis<br />

Kupčs kopā ar dr. Jānis Šavlovski. Tādējādi<br />

tika panākta aknu kreisās daivas palie linā-<br />

Tā kā Latvijas ārstiem nav tādas operāciju<br />

pieredzes, ar Eiropas kolēģu starpniecību<br />

jau ilgāku laiku tika meklēts ārsts, kas varētu<br />

veikt šāda veida operācijas. Uzaicinājumam<br />

pieteicās kolēģis Petrs Vaneks no Prāgas<br />

Militārā hospitāļa (Čehija).<br />

„Līdzīgi pacienti Latvijā ir reti, tāpēc mūsu<br />

ārstiem trūkst pieredzes. Taču, palielinoties<br />

vizuālās diagnostikas iespējām, jārēķinās<br />

ar šādu pacientu skaita pieaugumu. Tāpēc<br />

ir svarīga pieredze, kuru mēs iegūstam sadarbībā<br />

ar pieredzējušiem kolēģiem,” par<br />

sadarbību stāsta <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas traumatologs<br />

ortopēds Viktors Vestermanis, kurš<br />

operēja kopā ar čehu kolēģi. �<br />

dzes ierīces, kuras vēl nav lietotas citur<br />

Eiropā; otrkārt, šis bija Eiropas sertifikāta<br />

iegūšanas pētījums,” uz sver <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas<br />

asinsvadu ķirurgs, LU asociētais profesors<br />

Dainis Krieviņš.<br />

Pateicoties veiksmīgiem pētījumiem un latviešu<br />

ārstu darbam, šī ierīce būs pieejama<br />

visiem pacientiem Eiropā. �<br />

Dr. Jānis Vilmanis<br />

3. ķirurģijas nodaļa<br />

šanās, kura pēc operācijas kompensētu labās<br />

daivas funkciju. Trīs nedēļas pēc šīs<br />

manipulācijas, pacients tika atkārtoti stacionēts<br />

un vispārējā narkozē izdarīta operācija<br />

– labās puses hemi hepatektomija, kuru<br />

veica komanda ar pro fesoru Jāni Gardovski,<br />

dr. Jāni Vilmani un rezidentu Artūru Ozoliņu.<br />

Veidojums aknās bija saistīts ar v.porta zariem,<br />

tādēļ tika pie aicināts arī asinsvadu ķirurgs<br />

dr. Kaspars Ķīsis. Operācijas laikā tika<br />

izmantots harmoniskais skalpelis un Hydrojet<br />

iekārta aknu audu pārdalīšanai. Operācija<br />

ilga 9 stundas.<br />

Pēcoperācijas periods noritēja bez kompli kācijām<br />

un pacients tika izrakstīts no sta cionāra<br />

7. pēcoperācijas dienā. Viņš tiek novērots,<br />

tagad jau atgriezies darbā, jūtas labi, jo aknas<br />

veselā puse spēj kompensēt zaudētās daļas<br />

funkcijas.<br />

Pacienti ar hroniskām un arī onkoloģiskām<br />

aknu slimībām tiek aicināti nākt uz Ambulatorās<br />

ķirurģijas centru, pierakstīties pie dr. J.<br />

Vilmaņa trešdienās no pulksten 11 līdz 13 un<br />

saņemt konsultāciju, izvērtējumu papildus<br />

izmeklējumu nepieciešamībai slimnīcā vai<br />

ambulatori un sarunai par tālāku ārstēšanas<br />

metodi, kas varētu būt gan mazinvazīva<br />

manipulācija, gan ķirurģiska operācija.�


Kristapu Rudzīti pieminot<br />

Godinot plašākās internās medicīnas skolas<br />

izveidotāju Latvijā, izcilu ārstu, vai rā ku<br />

ārstu paaudžu skolotāju, spilgtu personību<br />

intelektuālajā tradīcijā visas Latvijas<br />

medicīnā un kultūrā Kristapu Rudzīti viņa<br />

110. dzimšanas dienā, Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s<br />

<strong>universitātes</strong> slimnīcas aktu zālē 21.<br />

aprīlī notika viņa piemiņas rīta konference.<br />

Referātu, veltītu jubilāra vērtīgajam mantojumam,<br />

lasīja viens no K. Rudzīša pēctečiem<br />

– profesors Valdis Pīrāgs, <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas<br />

Internās medicīnas klīnikas vadītājs.<br />

Pēc konferences Internās medicīnas klīnikā<br />

pie kabineta, kur strādāja prof. K.Rudzītis,<br />

tika atklāts profesora portrets.<br />

Prof. K.Rudzīša simtgadē izdotajā grāmatā<br />

par viņu sacīts, ka vislabāk Kristapu Rudzīti<br />

var raksturot ar vārdiem – netipisks, oriģināls,<br />

īpatnējs. Viņš bija izcils internists, kas<br />

nodarbojās ar koloīdķīmiju un terminolo ģiju,<br />

veiksmīgs eksperimentētājs laboratorijā un<br />

acīgs novērotājs klīnikā. Profesora bagātās<br />

zināšanas un to racionālās saites ar medicīnu<br />

visuzskatamāk atklājas viņa grāmatā „Diagnostikas<br />

pamati un terapijas preambula”,<br />

īpaši nodaļā, kas veltīta simptomiem un<br />

diagnozēm, diagnozes kļūdām un to cēloņiem.<br />

Profesors atgādina Hipokrāta uzskatus<br />

par iekšējo un ārējo ārstu, runā par<br />

sakaru starp konstitūciju un slimībām, kā<br />

arī uzver ārējās vides – zemeslodes, saules,<br />

ūdens, gaisa, klimatisko un meteoroloģisko<br />

faktoru – ietekmi. Mūsdienīgas ir K. Rudzīša<br />

domas par diētu, par režīmu, par medikamentozo<br />

terapiju, kā arī par terapijas<br />

pamatindikācijām, ko profesors formulējis<br />

pirms 40 un pat vairāk gadiem. Profesora<br />

domugraudi un atziņas šodien ir tikpat<br />

nozīmīgas kā tolaik.<br />

Kristaps Rudzītis ir dzimis 1899. gada 23.<br />

aprīlī Lejaskurzemē, Tadaiķu draudzē,<br />

skolotāja ģimenē kā otrais bērns. Viņa audzi<br />

nāšana un skološana bija piētiski noskaņotā<br />

tēva rokās, kas centās saviem bērniem<br />

nodrošināt iespējami labāku izglītību.<br />

Kristaps mācījās Liepājas Nikolaja ģimnāzijā<br />

ar krievu mācību valodu, bet mājās<br />

bija un palika latviešu valoda. Ne raugoties<br />

uz oficiālo rusifikācijas politiku, šajā laikā<br />

izglītotie latvieši vairs nekautrējās par savu<br />

latviskumu, kaut arī viņiem bija labas vācu<br />

un krievu valodas zināšanas. Pirmā Pasaules<br />

kara sākumā viņš kopā ar ģimeni devās<br />

bēg ļu gaitās uz Pēterpili, kur ar izcilību<br />

pabeidza ģimnāziju un iestājās Petrogradas<br />

Kara medicīnas akadēmijā. Pēterpilī<br />

Rudzītis apprecēja medicīnas studenti Ludmilu<br />

Pudvinsku un tūlīt pēc ārsta diploma<br />

saņemšanas 1922. gadā izlēma atgriezties<br />

Latvijā. Rīgā viņš kļuva par subasistentu,<br />

vēlāk asistentu profesora Mārtiņa Zīles<br />

vadītajā Fakultātes terapijas katedrā.<br />

LU Medicīnas fakultātē viņš bija Iekšķīgo<br />

sli mību propedeitikas katedras vadītājs<br />

(1938-1944), Fakultātes terapijas katedras<br />

va dītājs (1945-1972), profesors (1960).<br />

Nodibinājis RMI Saistaudu fizioloģijas un<br />

patoloģijas problēmu laboratoriju. Pētījis<br />

iekšķīgo slimību patoģenēzi un diagnostiku,<br />

radījis teoriju par fokālās infekcijas<br />

nozīmi slimību izcelsmē. Sastādījis latviešu<br />

medicīnas terminoloģijas vārdnīcu.<br />

Kā ārsts profesors Kristaps Rudzītis mudināja<br />

savus skolniekus un kolēģus uz vienkāršu un<br />

saprotamu pieeju slimniekam, sākumā izmantojot<br />

diagnozei viegli saskatāmus simptomus<br />

un uzreiz vēl neiedziļinoties dažādās<br />

analīzēs, ļoti sarežģītos izmeklējumos un<br />

to rezultātos. Tādā veidā profesors bieži<br />

formulēja ne tikai diagnozi, bet arī slimības<br />

patoģenēzi. Izmeklējot slimnieku sarežģītos<br />

gadījumos, profesors K. Rudzītis parasti<br />

atrada kādus negaidītus pavērsienus, kur<br />

ārstējošais ārsts un konsultanti iepriekš<br />

<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I MĒS ATCERAMIES<br />

bija maldījušies daudzu faktu labirintos. Arī<br />

viņa ieteiktie ārstēšanas paņēmieni daudzu<br />

slimību gadījumos bija vienkārši, viegli<br />

pieejami un bieži vien visai efektīvi. Ikvienas<br />

sekmīgas ārstēšanas priekšnoteikums, pēc<br />

profesora K. Rudzīša domām, bija pamatīga<br />

izmeklēšana a capite ad calcem – no galvas<br />

līdz papēžiem, nevis, kā pats profesors<br />

dažkārt ironiski piezīmēja, a clavicula ad<br />

umbinem – no atslēgkaula līdz nabai. Profesors<br />

vienmēr brīdināja ārstus no pārmērīgas<br />

farmakoterapijas – aizraušanās ar medikamentu<br />

lietošanu.<br />

Lai raksturotu profesora K. Rudzīša zinātniskās<br />

domāšanas veidu, vislabākais apzīmējums<br />

ir „paradoksāls”, neparasts, neti pisks.<br />

Šis jēdziens ietverts arī K. Rudzīša 1932. gadā<br />

Rīgā aizstāvētās doktora disertācijas virsrakstā<br />

„Klīniski un kodolķīmiski pētījumi par<br />

paradoksām reakcijām”. Vēlākos gados profesors<br />

pievērsās asins formelementiem un<br />

saistaudu pataloģijai, zarnu bārkstiņu lomai,<br />

silīcijam u.c. tēmām, bet interese par neparasto<br />

un paradoksālo viņam saglabājās līdz<br />

mūža beigām. Arī savus līdzstrādniekus un<br />

studentus K. Rudzītis mudināja patstāvīgi<br />

meklēt, par atrasto šaubīties, to pārbaudīt<br />

un neatlaidīgi iet uz priekšu.<br />

Konkrētība, lietišķība, izvairīšanās no skaļām<br />

frāzēm un tukšvārdības, kā arī atbalsts<br />

raksturoja profesora K. Rudzīša vadības<br />

stilu. Tajā pat laikā viņš prata norobežo ties<br />

no sīkiem darbiņiem, ko varēja veikt citi,<br />

un nejaukties tādās lietās, kas nebija saistītas<br />

ar vadītāja tiešajiem uzdevumiem. K. Rudzītis<br />

bija pārliecināts, ka vadītāja galve nais<br />

uzdevums nav vis kaut ko vadīt, bet gan<br />

ikdienā netraucēt citiem normāli strādāt.<br />

Savstarpējās attiecībās starp kolēģiem profesors<br />

par svarīgāko uzskatīja toleranci un<br />

bieži atgādināja sava skolotāja profesora<br />

M. Zīles vārdus, ka intolerance nozīmē ignoranci,<br />

t.i., neiecietība bieži vien ir tukšgalvja<br />

raksturīgākā pazīme. Ar savas personības<br />

pievilcību, izcilo korektumu un<br />

smalk jūtību profesors K. Rudzītis mācēja<br />

atrast pieeju katram un bieži vien samierināt<br />

dažādus raksturus, temperamentus un<br />

dažādas intereses.<br />

Profesors K. Rudzītis pārvaldīja vairākas<br />

sveš valodas, brīvi orientējās senajās valodās.<br />

Vis pusīgās enciklopēdiskās zināšanas ļāva<br />

viņam izveidot medicīnas terminu vārdnīcu –<br />

unikālu darbu gan pēc apjoma (ap 53 000<br />

terminu), gan arī pēc terminu daudzpusības.<br />

Kā ilggadējs medicīnas terminoloģijas komisijas<br />

priekšsēdētājs profesors K. Rudzītis ir<br />

rosinājis, veicinājis un atvieglojis daudzu<br />

jaunu medicīnas terminu rašanos. Viņš prata<br />

iesaistīt darbā arī savus līdzstrādniekus un<br />

aizraut tos ne tikai ar medicīniski klīniskām,<br />

bet valodnieciskām un citām idejām. �<br />

Jūnijs <strong>2009</strong><br />

25


PERSONĪBA I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />

Ārstēšanā jāieliek arī dvēsele Anta Buša<br />

Veltījums Stradiņu fizioterapijas nodaļas<br />

darbiniekiem:<br />

Labestība, kas dvēselē mājo<br />

Tā kā prieka dzirkstis kvēlo.<br />

Tā ikvienam pretī sniedzas,<br />

Kā silta saule maigi glāsta<br />

Un brīnišķu pasaku stāsta.<br />

Tā kā māte, kas apmīļot steidzas<br />

Bezcerībai vienmēr ceļā stājas.<br />

Laipnā smaidā tā atplaukusi<br />

Un skaudras sāpes izdzēsusi.<br />

26 Jūnijs <strong>2009</strong><br />

(Mareks Strauts)<br />

Viņa ir no sievietēm, kura it kā staro ar savu<br />

personības piemēru – vienmēr ir agri darbā,<br />

vienmēr skrejoša, taču atsaucīga un, lai cik<br />

aizņemta, pasveicinās vai atņems sveicienu,<br />

apstāsies, būs gatava palīdzēt un veltīs savam<br />

sarunas biedram visu uzmanību. Tai pat<br />

laikā viņa prot būt arī stingra un prasīga – kā<br />

jau virsmāsa, kuras pienākums ir visu zināt un<br />

redzēt un iejaukties, ja nav kārtības. Šī tāda<br />

saimnieka atbildības sajūta viņai ir gandrīz<br />

pašsaprotama, jo Silvijai Jorķei te ir pirmā un<br />

vienīgā darbavieta. Jā, arī medicīnas māsas<br />

diplomu viņa ieguvusi tepat šajā teritorijā<br />

kādreiz barakās izvietotajā 2. medicīnas<br />

māsu skolā – tādējādi šajā slimnīcā Silvija<br />

pavadījusi jau 50 gadus, pārdzīvojot dažādus<br />

priekšniekus un vadītājus, esot vairāku<br />

nodaļu māsa un virsmāsa.<br />

„Ja no manis dzīvē kas ir iznācis,” smaida<br />

S. Jorķe „paldies slimnīcas vecākajai māsai<br />

Ilgai Biseniekai un māsām Ainai Šermakai,<br />

Maldai Leišai. Arī dr. Laimai Kazmerei, jo viņa<br />

tad bija pulmonoloģijas nodaļas vadītāja,<br />

kad es sāku strādāt. Kopā ar dr. Zigrīdu<br />

Lapu, Āriju Treiloni strādājām pie brīnišķīgā<br />

cil vēka – ārstes Kazmeres. Nodaļā bija interesanti,<br />

bet dažās lietās, no mūsdienu skatupunkta<br />

raugoties, nepiedodami, jo taupījām<br />

uz visu – strādājām ar stikla šļircēm, ko pēc<br />

lietošanas pašas novārījām, lāpījām savus<br />

cimdus, taču vienmēr bijām veselas.” Tiesa<br />

gan, māsa Silvija ar tiem laikiem šodienas<br />

situāciju nesalīdzina, jo tagad ir pavisam citas<br />

slimības un arī pa cienti ir citi.<br />

„Man ir prieks, ka biju kopā ar tādiem<br />

medicīnas pīlāriem, kā prof. N. Skuja. Viņš<br />

bija ļoti draudzīgs, saprotošs, stingrs, bet<br />

cilvēcīgs.<br />

Toreiz trūka personāla, atceros, ka nereti kopā<br />

ar dr. Z. Lapu pat visas 48 stundas nevarējām<br />

iziet no nodaļas. Dr. Kazmere teica – jūs esat<br />

brīvas, neprecējušās, jums jānes tas upuris.<br />

Un mēs to darījām. Mani vecāki saprata, kad<br />

tikai rīta pusē ierados mājās. Es dzīvoju tepat<br />

tuvumā, Irlavas un Volgundes ielas stūrī.”<br />

Skatāmies Silvijas kundzes atnesto bilžu<br />

albumu.„Esmu kara laika bērns, mūsu ielu<br />

gandrīz visu sabombardēja, bet mūsu<br />

vecvectēva celtā māja izturēja. Vecāki bija<br />

strādnieki. Tēvs strādāja putekļainā cehā, saslima<br />

un drīz ar plaušu vēzi mira. Dzīve mani<br />

nelutināja,” viņa dalās atmiņās. Tālāk bildes,<br />

kur viņa kā 5. vidusskolas skolniece, cītīgi<br />

spēlē klavieres, jo bieži esot izpelnījusies<br />

godu spēlēt pavadījumu dažādās skatēs un<br />

konkursos, kādēļ tikušas kavētas stundas,<br />

visvairāk fizika.<br />

Diplomā fizikā bijusi atzīme „3”, tāpēc<br />

baidījusies startēt augstskolā. Tā nonākusi<br />

māsu skolā Stradiņos. Vēlāk, lai varētu pasniegt,<br />

lasīt lekcijas topošajām māsām, Rīgas<br />

Tehniskajā universitātē ieguvusi arodpedagoga<br />

diplomu.<br />

Te albums saglabājis mīļo cilvēku attēlus, arī<br />

dzīvesbiedra Jāņa silto smaidu, kas apdzisis<br />

pirms pieciem gadiem.<br />

„Mēs ar viņu bijām laimīgi. Viņš gan pēc<br />

bērna piedzimšanas man neļāva strādāt, kad<br />

nebija tāda bērna kopšanas atvaļinājuma. Bet<br />

es gribēju iet uz darbu un tādēļ var sacīt, ka<br />

meita ir uzaugusi slimnīcā – pavisam maziņu<br />

ņēmu līdzi un pieskatīja visi, kuri varēja.”<br />

Tomēr meita nav sekojusi mātes pēdās, jo<br />

izvēlējusies bibliotēkzinātni. Arī mazmeita ir<br />

kultūras cilvēks – mācās Kultūras akadēmijā.<br />

1970. gadu sākumā S. Jorķe kopā ar dr.<br />

J. Keseli organizēja darbu traumu nodaļā, kas<br />

atradās pie galvenajiem vārtiem. Tur gūtā<br />

pieredze virsmāsai arī šodien palīdz operatīvi<br />

pieņemt lēmumus un patstāvīgi rīkoties.<br />

Kad dr.T. Šcerbakovas laikā traumu nodaļu<br />

likvidēja, S.Jorķei kopā ar Induli Ozolu tika<br />

uzticēts izveidot un vadīt jaunu struktūru,<br />

ko sauca par darba zinātniskās organizācijas<br />

nodaļu. Tā atradās 2. korpusā. Tika ieviestas<br />

dažādas slimību vēstures formas un<br />

izmeklējumu lapas. Tika staigāts pa nodaļām,<br />

hronometrēti darba procesi, ārstu pierakstus<br />

sāka atšifrēt – ar rakstāmmašīnu. Izveidojās<br />

diktofonu dienests. „Izskaidrošanas darbs par<br />

tā nepieciešamību bija tāds pat kā šodien,<br />

kad ieviešam jaunās prasības,” aizdomājas<br />

S. Jorķe un atklāj, kā pati organizējusi<br />

jaunajām darbiniecēm latīņu valodas apguvi.<br />

”Es ņēmu garos kalendārus ar alfabētu<br />

un liku tajos no ārstu diktētā izrakstīt latīņu<br />

vārdus, meklēt tiem tulkojumus un mācīties<br />

to jēgu, lai saprastu diagnozes. Tā mācīju<br />

un arī iemācīju. Tagad viena otra no manām<br />

diktofona meitenēm strādā diezgan augstos<br />

amatos pat nebūdamas ārstes.”<br />

Izrādās, ka Silvijas Jorķes nopelni ir arī iekšējā<br />

dispečerdienesta izveidošanā, kas organizēja<br />

konsultācijas starp nodaļu speciālistiem, aicinot<br />

palīgā arī no citām slimnīcām. „Indulis<br />

Ozols bija ļoti azartisks, no viņa varēja daudz<br />

iemācīties, piemēram, ja gribi pierādīt savu<br />

taisnību, sagatavo skaidrus argumentus –<br />

faktus, dokumentus, statistiku, tikai tad ej<br />

cīniņā, Ar vārdiem vien nav nekas panākams.”<br />

Šī mācība noder vēl tagad, jo virsmāsa Silvija<br />

visus pēdējos gadus ir fizikālās terapijas<br />

darba organizatore. Ar viņas enerģiju un<br />

neatlaidību un ar kolēģu ārstu iniciatīvām<br />

no atsevišķiem pa visu teritoriju izmētātiem<br />

kabinetiem izaudzis nopietns Fizikālās terapijas<br />

un rehabilitācijas centrs. Visu šo darbu<br />

Silvija Jorķe pārzina kā savu kabatu.<br />

Šodien, kad katrs pacients ir svarīgs, Silvijai<br />

Jorķei gribas panākt, lai administrācija<br />

sakārtotu vienu vienkāršu lietu – izsniegtu<br />

vienu maksas caurlaidi uz noteiktu laiku,<br />

kad pacients apmeklē procedūras, lai varētu<br />

viegli iebraukt un nolikt mašīnu tuvāk FMRC.<br />

S. Jorķe mudina visus darbiniekus apgūt<br />

blakus specialitātes, lai varētu vairāk nopelnīt<br />

un lai katrs paaugstinātu savu konkurētspēju<br />

darba tirgū. Tajā pat laikā, aktīvi darbojoties<br />

savā profesionālajā Latvijas fizikālās<br />

medicīnas asociācijā S. Jorķe, rūpējas par<br />

fizikālās medicīnas darbiniekiem visā valstī.<br />

Viens no aizkustinošākajiem ir bijis projekts<br />

kopā ar Neredzīgo biedrību. Daudzi redzes<br />

invalīdi, kas ir spēka gados, izteica vēlēšanos<br />

apgūt masiera profesiju, par ko vēlāk viens<br />

no viņiem S. Jorķei izteicis īpašu pateicību<br />

dzejas formā.<br />

Domājot par nākotni, S. Jorķe redz, ka<br />

Stradiņos tiks atvērti vairāki jauni pakalpojumi<br />

un arī agrīnās rehabilitācijas gultas, kas<br />

ļoti nepieciešams pēc smagām operācijām.<br />

Jaunajiem šodien ir citādāka domāšana,<br />

vairāk domā par sevi, kas ir pareizi, jo donkihotisms<br />

ne vienmēr ir tas labākais. Tomēr<br />

virsmāsa grib vēlreiz atgādināt, lai ārstēšanā<br />

pacients bez zālēm saņem pretī arī dvēseli. �


Sveicam slimnīcas ilggadējos darbiniekus<br />

apaļajās jubilejās!<br />

Maijs<br />

Atis Roķis (11.05.49.)<br />

Automobiļa vadītājs<br />

Saimniecības departamenta<br />

Garāža<br />

Svetlana Thora (16.05.39.)<br />

Konsultante ārste asinsvadu ķirurģe<br />

Asinsvadu ķirurģijas centra<br />

24. Asinsvadu ķirurģijas nodaļa<br />

Silvija Jorķe (22.05.39.)<br />

Virsmāsa<br />

Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centrs<br />

Alvīne Lāce (31.05.49.)<br />

Virsmāsa<br />

LKC 39.Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un<br />

intensīvās terapijas nodaļas<br />

Anestezioloģijas grupa<br />

Gaļina Šarkova (02.05.49.)<br />

Ārste patoloģe<br />

Patoloģijas institūta<br />

Patomorfoloģijas nodaļa<br />

Anita Bičkovska (21.05.59.)<br />

Medicīnas māsa<br />

LKC 11. Aritmoloģijas nodaļa<br />

Svetlana Šepetiene (23.05.59.)<br />

Ārste oftalmoloģe<br />

Oftalmoloģijas klīnikas<br />

1. Acu mikroķirurģijas nodaļa<br />

Anda Dupuša (18.05.59.)<br />

Medicīnas māsa<br />

LKC 39.Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un<br />

intensīvās terapijas nodaļa<br />

Ingrida Upelniece (24.05.59.)<br />

Medicīnas māsa<br />

LKC Sirds ķirurģijas centra<br />

Mākslīgās asinsrites laboratorija<br />

Sergejs Ļebedjkovs (27.05.59.)<br />

Vadītājs ārsts ķirurgs<br />

Ķirurģijas klīnikas<br />

3. Ķirurģijas nodaļa<br />

Jūnijs<br />

Ruta Skrodere (08.06.39.)<br />

Radiologa asistente<br />

Diagnostiskās radioloģijas institūts<br />

Anna Ločmele (27.06.39.)<br />

Bufetniece<br />

Internās medicīnas klīnikas<br />

Gastroenteroloģijas centra<br />

10. Gastroenteroloģijas nodaļa<br />

Valentīna Lapiņa (13.06.49.)<br />

Virsmāsa<br />

Internās medicīnas klīnikas Gastroenteroloģijas<br />

centra<br />

Endoskopiju nodaļa<br />

Toņa Pudāne (14.06.49.)<br />

Lifta operatore<br />

Saimniecības departamenta<br />

Tehniskās apkalpes daļa<br />

Edmunds Kārkliņš (15.06.49.)<br />

Ārsts neiroķirurgs<br />

Neiroķirurģijas klīnikas<br />

30. Neiroķirurģijas nodaļa traumatiskiem un<br />

spināliem slimniekiem<br />

Līga Lazdiņa (15.06.59.)<br />

Farmaceite<br />

Aptieka<br />

Ilze Ignatoviča (18.06.59.)<br />

Medicīnas māsa<br />

Latvijas Kardioloģijas centra<br />

27. Vispārējas kardioloģijas nodaļa<br />

Benita Renkmane (19.06.59.)<br />

Medicīnas māsa<br />

Diktafonu centrs<br />

Jūlijs<br />

<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I SVEICAM<br />

Irēna Strazdiņa (27.07.29.)<br />

Medicīnas māsa<br />

Oftalmoloģijas klīnikas<br />

Oftalmoloģiskā profila dienas stacionārs<br />

Ruta Zilgalve (03.07.49.)<br />

Sanitārs<br />

Centrālās laboratorijas<br />

Mikrobioloģijas un seroloģijas nodaļa<br />

Taiga Podegrade (08.07.49.)<br />

Virsmāsa<br />

Ķirurģijas klīnikas<br />

6. Torakālās ķirurģijas nodaļa<br />

Ludmila Ščemeļova (19.07.49.)<br />

Dzemdību ārsts<br />

Dzemdību un ginekoloģijas klīnikas<br />

17. Grūtniecības pataloģijas dzemdību nodaļa<br />

Augusts<br />

Jadviga Iļjučonoka (27.08.49.)<br />

Sanitārs<br />

Neiroloģijas klīnikas<br />

20. Neiroloģijas nodaļa<br />

Laima Usele (28.08.49.)<br />

Medicīnas laborants<br />

Centrālās laboratorijas<br />

Bioķīmijas nodaļa<br />

Velta Kļučņika (28.08.49.)<br />

Medicīnas māsa<br />

Ķirurģijas klīnikas 2. operāciju bloks<br />

Dzintra Briška (14.08.59.)<br />

Medicīnas laborants<br />

Centrālās laboratorijas<br />

<strong>Klīniskā</strong>s diagnostikas nodaļa<br />

Anda Puhaļska (16.08.59.)<br />

Ārsts reanimatologs<br />

Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikas<br />

Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa<br />

Inta Auniņa (31.08.59.)<br />

Virsmāsa<br />

Neiroķirurģijas klīnikas<br />

30. Neiroķirurģijas nodaļa traumatiskiem un<br />

spināliem slimniekiem<br />

Jūnijs <strong>2009</strong>


Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong> <strong>universitātes</strong> slimnīca ir vadošā daudzprofilu slimnīca<br />

Latvijā, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko<br />

palīdzību, kā arī nodrošina pirms un pēcdiploma izglītību un veic zinātniskus<br />

pētījumus. 2008. gadā slimnīca sniedza stacionāro medicīnisko aprūpi 48 000<br />

pacientu un ambulatori – 195 240 pacientiem, tika veiktas 32 607 operācijas.<br />

Pacientu rīcībā ir 1056 gultas.<br />

Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong> <strong>universitātes</strong> slimnīca –<br />

izcilība ārstniecībā, izglītībā un zinātnē<br />

„<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong>”<br />

Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong> slimnīcas izdevums<br />

<strong>2009</strong>. gada <strong>jūnijs</strong><br />

Nr. 2 (25)<br />

Atbildīgie par izdevumu:<br />

Redkolēģija: G. Aleksandroviča, A. Buša, D. Cešeiko,<br />

A. Junkere, A. Kalēja, D. Krieviņš, I. Stibe, A. A. Veinbergs<br />

Komunikācijas nodaļa<br />

vadītāja Anta Buša<br />

Tālr. 67095301, e-pasts: anta.busa@stradini.lv<br />

Attīstības birojs<br />

Stratēģijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Stibe<br />

Tālr. 67069729, e-pasts: ieva.stibe@stradini.lv<br />

SIA „Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils”<br />

direktore Inga Latkovska, vecākā projektu vadītāja Baiba Pare<br />

Tālr. 67282472, e-pasts: baiba.pare@pr-stils.lv<br />

Mākslinieki: Ieva Nagliņa, Rihards Delvers, aģentūra DUE<br />

www.due.lv, due@due.lv<br />

Izdevumā izmantotas Imanta Prēdeļa fotogrāfijas un Paula<br />

<strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong> slimnīcas Komunikācijas nodaļas<br />

fotoarhīva materiāli.<br />

Darbs drukāts uz videi draudzīga papīra.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!