Slimnīcas Ziņas, jūnijs, 2009 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...
Slimnīcas Ziņas, jūnijs, 2009 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...
Slimnīcas Ziņas, jūnijs, 2009 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>2009</strong>. gada <strong>jūnijs</strong> Nr. 2 (25)<br />
Jaunas medicīnas tehnoloģijas<br />
Attīstības projekti Stradiņos<br />
Unikālas operācijas
2 Jūnijs <strong>2009</strong><br />
SATURS I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />
3<br />
4<br />
5<br />
6<br />
7<br />
8<br />
9<br />
10<br />
11<br />
12<br />
13<br />
14<br />
16<br />
17<br />
18<br />
19<br />
20<br />
21<br />
22<br />
23<br />
24<br />
25<br />
26<br />
27<br />
IEVADRAKSTS<br />
Attīstība turpinās, A. A. Veinbergs<br />
AKTUALITĀTES<br />
Mainīts valdes sastāvs<br />
Valdes lēmumi<br />
Rekonstrukcija un celtniecība turpinās<br />
Jauncelsme<br />
Jaunas medicīnas tehnoloģijas <strong>Stradiņa</strong> slimnīcā, U. Jaspers<br />
<strong>Slimnīcas</strong> simtgadi gaidot<br />
Pacientu tiesības un drošība, A. Kalēja<br />
JAUNI PAKALPOJUMI<br />
Jauni pakalpojumi<br />
Mūsdienīga laboratorijas informācijas sistēma, Dz. Ozoliņš<br />
PĀRMAIŅAS<br />
Pastāvēs, kas pārvērtīsies..., M. Dzenītis<br />
VIEDOKLIS<br />
Krīzes laika prasība ir mainīties un mainīt domāšanu, D. Krieviņš<br />
NOTIKUMI<br />
Atzinības Krusta Ordeņa virsniece<br />
Černobiļas traģēdijas piemiņai<br />
Strūklaka slimnīcas alejā<br />
Stradiņi skrien Rīgas maratonā<br />
Izrāde „Gudrais zobiņš” sāk ceļu pie skatītājiem visā Latvijā, A. Ruberte<br />
Īsziņas<br />
Stradiņi līgo!<br />
Eiropas galveno zobārstu padomes sanāksme, A. Paeglītis<br />
Insulta vienība strādā, E. Miglāne, O. Minibajeva<br />
Attīstības projekti Stradiņos, J. Jerums<br />
NUMURA INTERVIJA<br />
Inta Limanoviča: Kvalitāte – tā ir kārtība un labsajūta pacientiem un darbiniekiem<br />
SOCIĀLĀ UN GARĪGĀ APRŪPE<br />
Sociālā darba aktualitātes, D. Cešeiko<br />
Dvēseļu dārzā, Garīgās aprūpes dienests<br />
Komunikācijas terapeitiskie aspekti terminālas slimības kontekstā, D. Kalniņa - Zaķe<br />
IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE<br />
Jauna izmeklēšanas kvalitāte neiroradioloģijā, S. Dzelzīte<br />
Sonoelastogrāfija - jaunākā krūts izmeklējumu metode<br />
Pieci klīniskie pētījumi Šūnu transplantācijas centrā, Ē. Jakobsons<br />
Jaunumi torakālajā ķirurģijā <strong>2009</strong>. gadā, J. Baško<br />
Pirmā cilmes šūnu transplantācija zīdaiņa sirds muskulī<br />
PIEREDZE<br />
Gada notikums Eiropas anestezioloģijā un intensīvajā terapijā, I. Vanags<br />
Papildina zināšanas<br />
Baltic Summer <strong>2009</strong><br />
MĀSU SLEJA<br />
Pacientu aprūpe pēc nieres transplantācijas, A. Znotiņa<br />
Māsu prasmes pacientu aprūpē pēc sirds operācijas, M. Daukste<br />
UNIKĀLAS OPERĀCIJAS<br />
Retas un sarežģītas mugurkaulāja operācijas<br />
Pasaules līmeņa pētījums<br />
Iespējas aknu slimību ķirurģiskā ārstēšanā, J. Vilmanis<br />
MĒS ATCERAMIES<br />
Kristapu Rudzīti pieminot<br />
PERSONĪBA<br />
Ārstēšanā jāieliek arī dvēsele, A. Buša<br />
SVEICAM
Attīstība turpinās<br />
Šoreiz atkal tiekamies kārtējo pārmaiņu laikā, kam <strong>Stradiņa</strong> slimnīca iet cauri savā simt gadus<br />
garajā vēsturē. <strong>Slimnīcas</strong> simtgadi gaidot, izveidota darba grupa, kas plāno jubilejas pasākumus,<br />
šajā darbā katrs vēl varat pagūt iesaistīties, lai slimnīcas nozīmīgā jubileja, kas iekrīt tieši mūsu<br />
paaudzes biogrāfijā, nepaietu garām nepamanīta nevienā struktūrā.<br />
Kā visu valsti, arī mūs nopietni skārusi ekonomiskā krīze, taču arī aizvadītajā pusgadā slimnīca nav<br />
kļuvusi tukšāka. Ja nu vienīgi dažas stacionāra nodaļas kolektīvi ir aizgājušas kārtējā atvaļinājumā,<br />
taču tas notiek katru gadu un neviena no nozarēm tādēļ nav atteikusi savus pakalpojumus<br />
pacientiem. Mēs esam daudz darījuši, lai klientu skaitu vairotu, piemēram, esam atraduši iespēju<br />
par 10% līdz 40% samazināt maksas medicīnisko pakalpojumu cenas.<br />
Esam saņēmuši un apguvuši jaunas medicīniskās tehnoloģijas un atvēruši jaunus pakalpojumu<br />
veidus, par ko lasīsiet šajā žurnāla numurā. Savukārt mūsu slimnīcas ķirurgi ir veikuši unikālas<br />
un sarežģītas operācijas, kas sniedz jaunas cerības pacientiem uz veselības kvalitātes atgūšanu.<br />
Tas viss nodrošina arī Stradiņu vārda labās slavas noturīgumu un tur, neapšaubāmi, ir arī katra<br />
darbinieka nopelns.<br />
Runājot par attīstību, jāteic, ka sešos slimnīcas korpusos turpinās iesāktie celtniecības un rekonstrukcijas<br />
darbi, kā rezultātā darbinieki un pacienti iegūs labiekārtotākas telpas. Notiek visi plānotie<br />
procesi attiecībā uz jaunā slimnīcas korpusa celtniecību. Jūnija beigās paredzēts izsludināt iepirkuma<br />
konkursu par inženiertehnisko komunikāciju pārnešanas un ēku demontāžas jaunā korpusa<br />
būvlaukuma sagatavošanai tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un 1. kārtas būvdarbu<br />
veikšanu.<br />
Taču jāatzīst, ka esam pamatoti satraukti par to, kā pēc tik liela budžeta līdzekļu samazinājuma<br />
slimnīca spēs garantēt medicīnas kvalitāti. Un tomēr – ir jāprot strādāt ar maziem līdzekļiem,<br />
izlietojot tos lietām, kas ir visnepieciešamākās. Un jācenšas attīstīt maksas pakalpojumus.<br />
<strong>Slimnīcas</strong> valde cer un paļaujas uz to, ka veselības aprūpes nozares jaunā vadība nodrošinās<br />
iepriekš paveiktā pēctecību, un radīs iespējas turpmākai attīstībai.<br />
Mēs nevaram gaidīt vieglus ekonomiskās situācijas risinājumus. Dažas lietas, kas šobrīd notiek,<br />
nebūt nav atkarīgas no mūsu valdes lēmumiem. Tās ir Latvijas valdības rokās. Taču droši varu sacīt,<br />
ka ārstniecībā joprojām būs pietiekami daudz darba un ceru, ka nekādi satricinājumi neietekmēs<br />
mūsu attieksmi pret to.<br />
Mēs pārvarēsim visas grūtības un, tāpat kā mūsu priekšteči, visas mediķu paaudzes pirms mums,<br />
turpināsim tālāk veidot un celt <strong>Stradiņa</strong> slimnīcu un kalpot Latvijas iedzīvotājiem, jo tāda ir mūsu<br />
ārstu un māsu misija.<br />
Es novēlu mums visiem gūt prieku siltajās vasaras dienās!<br />
<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I IEVADRAKSTS<br />
A.A.Veinbergs,valdes<br />
priekšsēdētājs<br />
<strong>2009</strong>. gada jūnijā<br />
Jūnijs <strong>2009</strong><br />
3
AKTUALITĀTES I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />
Mainīts valdes sastāvs<br />
Šī gada 27. aprīlī VSIA „Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong> <strong>universitātes</strong> slimnīca” da lībnieku ārkārtas sapulcē, kas tika sasaukta saskaņā ar likuma<br />
„Par valsts un pašvaldības kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 52. panta piekto daļu, izdarīti statūtu grozījumi, nosakot, ka ar 1.<br />
maiju sama zināts locekļu skaits sabiedrības valdē no 5 uz 3. Līdz ar šo lēmumu valdē uz triju gadu pilnvaru termiņu iecelti Arnolds Atis<br />
Veinbergs, Raimonds Bricis un Modris Dzenītis. Noteikts arī vienots mēneša atalgojums par darbu valdē un amata pienākumu izpildi<br />
kapitālsabiedrībā. �<br />
Valdes lēmumi<br />
25.03.<strong>2009</strong>.<br />
Par rīkojuma projektu Par Diagnostiskās<br />
radioloģijas institūta radiologa<br />
asistenta darba organizāciju<br />
Apstiprināta <strong>Slimnīcas</strong> Diagnostiskās radioloģijas<br />
institūta darba samaksas radiologa<br />
asistentiem aprēķina metodika,<br />
lai racionalizētu darbaspēka resursus.<br />
Par Oftalmoloģijas klīnikas struktūras<br />
optimizāciju<br />
Pieņemts lēmums konceptuāli atbalstīt<br />
Oftalmoloģijas klīnikas struktūras reor<br />
ganizāciju. Priekšlikums iekļaut Kon-<br />
taktkorekcijas laboratoriju Oftal mo loģijas<br />
klīnikas ambulatorajā daļā. Valdes<br />
loceklim M. Dzenītim jāiesniedz<br />
ar klīniku un centru vadītājiem saskaņotus<br />
priekšlikumus par struktūrvienību<br />
reorganizāciju un ieceri veidot klīniku<br />
un centru sastāvā ambulatorās daļas.<br />
Par Ambulatoro pakalpojumu centra<br />
restrukturizāciju<br />
4 Jūnijs <strong>2009</strong><br />
Tiek skatīti APC restrukturizācijas varian<br />
ti un pieņemts lēmums atbalstīt<br />
reorganizācijas procesu ar 01.04.<strong>2009</strong>.<br />
Par aknu transplantāciju<br />
Atbalstīts priekšlikums par aknu<br />
transplantācijas operāciju veikšanu<br />
slimnīcā. Noslēgts līgums par operācijas<br />
brūces retraktora sistēmas iekārtas<br />
iegādi. Aknu transplantāciju paredzēts<br />
uzsākt <strong>2009</strong>. gada 2. ceturksnī.<br />
1.04.<strong>2009</strong>.<br />
Rekonstrukcija<br />
un celtniecība turpinās<br />
Par Ārstniecības un Aprūpes departamentu<br />
personāla amatu pakļautības<br />
struktūras apstiprināšanu<br />
Ar 14.04.<strong>2009</strong> veikti precizējumi Ārstnie<br />
cības departamenta personāla amatu<br />
pakļautības struktūrā:<br />
- medicīnas tehniķi tiek pakļauti<br />
Medicīnas tehnoloģiju departamenta<br />
direktoram;<br />
- dispečera amata nosaukumu no-<br />
• 8. korpusā norit projekta korekcijas<br />
darbi;<br />
• 9. korpusā šovasar sāksies rekonstrukcijas<br />
darbu 1. kārtas 2. etaps un 2. kārta;<br />
• 23. korpusā sācies Gastroenteroloģijas<br />
nodaļas remonts;<br />
• 24. korpusā turpinās Pārmantotā vēža<br />
nodaļas bēniņu izbūves 2.kārtas darbi;<br />
• 25. korpusā norit 1. nodaļas remonts;<br />
• 108. korpusā noslēdzas Šūnu transplantācijas<br />
laboratorijas ārējo inženiertīklu<br />
un komunikāciju izbūve; notiek Radionukleīdās<br />
diagnostikas nodaļas skiču projekta<br />
izstrāde;<br />
• Dzirciema ielā 20 norit Zobārstniecības<br />
un sejas ķirurģijas centra Operāciju bloka<br />
remonts (2. un 3. etaps). �<br />
saukt par diennakts dispečeru dienes ta<br />
dispečeru.<br />
6.05.<strong>2009</strong>.<br />
Par <strong>Slimnīcas</strong> Vides deklarāciju par<br />
2008. gadu<br />
Apstiprināta <strong>Slimnīcas</strong> 2008. gada Vides<br />
deklarācija, ko paredzēts publicēt<br />
<strong>Slimnīcas</strong> mājas lapā www.stradini.lv.<br />
13.05.<strong>2009</strong>.<br />
Par pilnvarojumu valdes locekļiem<br />
Valde pilnvaro valdes priekšsēdētāju<br />
Arnoldu Ati Veinbergu pārstāvēt Sabied<br />
rību atsevišķi, Sabiedrības vārdā un<br />
Sabiedrības interesēs slēgt visu vei du<br />
darījumus tiesisku attiecību nodibināšanai,<br />
pārgrozīšanai un izbeig šanai.<br />
Valdes priekšsēdētāja prom būtnes laikā<br />
lēmuma dotais pilnvarojums pāriet uz<br />
valdes locekli Modri Dzenīti. Pilnvarojums<br />
tiek izsniegts uz valdes locekļa<br />
Modra Dzenīša amata termiņa laiku. �<br />
Jauncelsme<br />
Ir noslēdzies konkurss “Konsultāciju<br />
pa kalpojumi VSIA „Paula <strong>Stradiņa</strong> Klī -<br />
niskā <strong>universitātes</strong> slimnīca” plānotā<br />
iepirkuma „Jaunā korpusa skiču projekta<br />
izstrāde” nolikuma projekta sagatavošanā”,<br />
t.i., konkurss par jaunās<br />
slimnīcas 1. korpusa skiču projektu un<br />
telpu programmu.<br />
Veselības ministrijai saskaņošanai nosūtīts<br />
konkurss par demontāžu un<br />
in že niertehnisko komunikāciju pār nešanu.<br />
Demontāžu varētu sākt <strong>2009</strong>. gada septembrī<br />
vai oktobrī, savukārt jaunās<br />
slimnīcas celtniecību plānots sākt 2010.<br />
gada rudenī. �
Jaunas medicīnas tehnoloģijas<br />
Tiek plānots, ka septembrī Staru un ķīmijterapijas<br />
centrs sāks darbību jaunajās<br />
tel pās slimnīcas 9. korpusā un galvenie<br />
priekšnoteikumi tam jau radīti. Pats sva rīgākais<br />
ir nodrošināts – 3. jūnijā no Vāci jas<br />
tika atgādāta SIEMENS radioterapijas un<br />
pacientu plānošanas sistēma. Šajā kom plektā<br />
ietilpst lineārais paātrinātājs un 24 slāņu<br />
CT simulators. Jaunā iekārta ir aprīkota ar<br />
multikolimācijas diafragmu, kas nodrošina<br />
iespēju precīzākai audzēja apstarošanai un<br />
nodara mazāku kaitējumu pacienta veselajiem<br />
audiem. Plānošanai ir paredzētas 4<br />
darba stacijas, bet simulācijai un terapijai<br />
tiks izmantotas 3 darba stacijas. SIEMENS<br />
radioterapijas un pacientu plānošanas sistēmai<br />
ir atsevišķs datu bāzes arhīvs un speciāla<br />
programmatūra pacientu plānošanas<br />
veikšanai. Finansējums iekārtas iegādei tika<br />
nodrošināts no ES struktūrfondiem ar Veselības<br />
ministrijas līdzfinansējumu.<br />
Aprīlī Torakālās ķirurģijas 3. operāciju blokam<br />
iegādāta KARL STORZ torakālās ķirurģijas<br />
iekārta endoskopiskām operācijām. Iekār<br />
tas sastāvā ir pilna formāta 16:9 augstas<br />
izšķirtspējas Full HD videokamera un 23<br />
augstas izšķirtspējas HD platekrāna monitors,<br />
kas nodrošina izcilu attēla kvalitāti<br />
reālās krāsās bez atspulgiem un mirgošanas<br />
un kas būtiski atvieglo ķirurga darbu un<br />
samazina slodzi uz acīm. Minimāli invazīvajā<br />
ķirurģijā ir īpaši svarīga sīka operācijas<br />
attēla detalizācija, lai diferencētu robežu<br />
starp veselajiem un patoloģiski izmainītajiem<br />
audiem. No videokameras galviņas ar di vām<br />
brīvi programmējamām pogām operācijas<br />
laikā ķirurgam ir iespēja (nepieaicinot citu<br />
personālu) izmainīt vienotā vadības sistēmā<br />
pievienoto ierīču (gaismas avota, insuflatora,<br />
koagulatora u.c.) parametrus, saņemt<br />
uz ekrāna brīdinājuma signālus par darbības<br />
traucējumiem atsevišķās ierīcēs. Mūsdie nīga<br />
HD DVI arhivācijas sistēma ar skārienjūtīgu<br />
ekrānu, kas novietots uz “kustīgas rokas”<br />
nodrošina ergonomisku darba vietas<br />
organizāciju. Ķirurgam ir iespēja operācijas<br />
laikā vai pēc tās pievienot rakstiskus un mu-<br />
tiskus komentārus operācijas ierakstam un<br />
“iesaldētajiem attēliem”.<br />
Kopš aprīļa slimnīcā Latvijas Kardioloģijas<br />
centra Invazīvās katetarizācijas ceturtā zāle<br />
aprīkota ar GE Medical Systems INNOVA<br />
2100 IQ digitālo detektoru – angiogrāfijas<br />
iekārtu, kas ir paredzēta sirds vainagartēriju<br />
aterosklerotisku sašaurinājumu diagnostikai<br />
un sirds vainagartēriju aterosklerotisku<br />
sašaurinājumu ārstēšanai ar asinsvadu<br />
paplašināšanas un stentu ievietošanas metodi.<br />
Angiogrāfijas iekārtā ir integrēts intravaskulārais<br />
asinsvadu ultrasonogrāfs, ar kura<br />
palīdzību tiek veikta virtuālā histoloģija<br />
padziļinātai asinsvada plāksnes analīzei.<br />
Vēl ar šīs iekārtas palīdzību izvērtē koronārā<br />
asinsvada spiedienu starpību stenozes<br />
bojājuma vietā.<br />
Līdz šī gada beigām slimnīcā tiks uzstādīta<br />
arī PHILIPS Multi Diagnost Eleva FD, kas ir<br />
daudzfunkcionāla rentgenoskopijas un rentgenogrāfijas<br />
iekārta, kas paredzēta dažā dām<br />
rentgenoloģiskām mani pulācijām.<br />
<strong>Slimnīcas</strong> simtgadi gaidot<br />
Kā tiek sacīts – dzīvojam tikai tajā laikā, kas<br />
mums ir dots. Arī šis ekonomiski saspringtais<br />
periods valstī ir daļa mūsu dzīves un tas<br />
tiks ierakstīts slimnīcas vēsturē ar dažādiem<br />
notikumiem. Vēl jo vairāk – šajos apstākļos<br />
sagaidām arī slimnīcas simtgadi, kas aprit<br />
2010. gada februārī.<br />
Izveidotā darba grupa slimnīcas simtgades<br />
pasākumu organizēšanai nolēmusi<br />
vei dot trīs lielākus notikumus. Pirmkārt,<br />
tieši apaļās jubilejas dienā, 10. februārī,<br />
paredzēts ielikt pamatakmeni jaunajam<br />
slimnīcas korp usam un plānots gadskārtējais<br />
kolektīvais pasākums Operā.<br />
Aprīlī sekos jubilejai vel tīta zinātniski praktiska<br />
konference par slimnīcas vēsturi un<br />
nākotni, bet plašāks sabiedrības pārstāvju<br />
loks uz slimnīcas simtgades notikumu tiks<br />
aicināts maija beigās.<br />
Tiek plānots izdot fotoalbumu par slimnī cas<br />
attīstību un parādīt godu slimnīcas izci lākajiem<br />
cilvēkiem.<br />
<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I AKTUALITĀTES<br />
Uldis Jaspers<br />
Medicīnas tehnoloģiju departamenta direktors<br />
Attēla iegūšanai tiek izman<br />
tots augstas izšķirtspējas<br />
digitālais detektors,<br />
ar kuru iespējams iegūt<br />
līdz pat 30 attēliem vienā<br />
sekundē. Unikālā iespēja<br />
rotēt detektoru ap savu asi<br />
ļauj mainīt izmeklējuma<br />
lauku atbilstoši pacienta<br />
anatomijai. Īpaši abdominālos<br />
izmek lējumos tas<br />
samazina pacienta un personāla<br />
saņemto Rtg devu<br />
un uzlabo izmeklējuma<br />
efektivitāti.<br />
Rentgenstaru spuldzei ir elektronu tīkliņa<br />
vadība. Abu šo faktoru kombinācija nodrošina<br />
augstu attēla kvalitāti ar minimālu saņemto<br />
starojuma devu.<br />
Jaunā rentgena iekārta ļaus mūsu mediķiem<br />
izmantot vismodernākās klasiskās radioloģijas<br />
iespējas pacientu izmeklēšanā un<br />
ārstēšanā. �<br />
Laika vēl ir daudz, tādēļ tiek aicināts ikviens,<br />
kam patīk radoši darboties, Komunikāciju<br />
nodaļā iesūtīt savus priekšlikumus par to, kā<br />
varam godam atzīmēt slimnīcas jubileju –<br />
kādi cilvēki pieminami, kādas lietas<br />
īpaši izceļamas, kā un kādi pasākumi<br />
organizējami, lai šī slimnīcas nozīmīgā<br />
jubileja, kas iekrīt tieši mūsu paaudzes<br />
biogrāfijā, nepaietu garām nepamanīta<br />
nevienā nodaļā, nevienā struktūrā. �<br />
Jūnijs <strong>2009</strong><br />
5
AKTUALITĀTES I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />
Pacientu tiesības un drošība<br />
Domāju, ka piekritīsiet –<br />
jautājums par pacientu<br />
tiesībām parasti liek dusmoties<br />
ārstam un jau tāt<br />
par ārsta tiesībām. Pama<br />
toti. Bet taisnība ir arī<br />
manai kādreizējai pasniedzējai,<br />
kas, no nākusi<br />
pacienta lomā, saskārās<br />
ar situāciju, kas viņu kā<br />
pacientu aizvaino un liek<br />
meklēt apkārtceļus. Viņa<br />
arī atzīst, ka par pa cientu<br />
tiesībām topošajiem<br />
ārs tiem un pašlaik praktizējošiem ārstiem<br />
informācijas ir maz. Pēdējā gada laikā piedaloties<br />
vairākos pacientu tiesībām veltītos<br />
forumos un sekojot aktualitātēm interneta<br />
vidē, vēlos iepazīstināt jūs ar dažiem faktiem<br />
un apsvērumiem.<br />
Pacientu tiesības un ar tām saistītie jautājumi<br />
šobrīd ir ļoti aktuāli Eiropas Savienībā.<br />
2007. gadā Briselē notika pirmā pacientu<br />
tiesību diena, bet kopš 2008. gada 18. aprīļa<br />
– Eiropas pacientu tiesību diena – tiek<br />
organizēta katrā dalībvalstī, rīkojot dažādus<br />
pasākumus. <strong>2009</strong>. gada pacientu tiesību<br />
dienu Latvijā organizēja Rīgas Austrumu<br />
klīniskās <strong>universitātes</strong> slimnīcas Pacientu<br />
ombuds sadarbībā ar Sabiedrības veselības<br />
aģentūru. Tajā piedalījās Veselības ministrijas,<br />
Veselības inspekcijas, Zāļu valsts<br />
aģentūras, slimnīcu, profesionālo asociā ciju<br />
un pacientu organizāciju pārstāvji. Mēs tikām<br />
iepazīstināti ar Eiropas pacientu tiesību<br />
hartu, kas izstrādāta 2002. gadā, sadarbojoties<br />
12 nevalstiskajām organizācijām<br />
dažādās Eiropas valstīs. Harta nosaka pacientu<br />
14 tiesības, piemēram, tiesības pieņemt<br />
lēmumu, tiesības uz kvalitātes standartu<br />
ievērošanu, tiesības uz brīvu izvēli<br />
un tiesības uz drošību. Šī man likās vie na<br />
no svarīgākajām, tādēļ pakavēsimies drošības<br />
lauciņā ilgāk. Starp citu, veicot nelielu<br />
ekspres aptauju starp kolēģiem pacientu<br />
drošības skaidrojumā, ieguvu visai<br />
dažādas atbildes, kas atšķīrās no pacientu<br />
drošības definīcijas, kas saka - pacienta tiesības<br />
uz drošību tiek definētas kā tiesības<br />
būt pasargātam no slikti funkcionējošas<br />
me dicīnas aprūpes pieļautām kļūdām un<br />
ne pareizas ārstēšanas. Viens ir skaidrs –<br />
„Medicīna kādreiz bija vienkārša, neefek tī va<br />
un salīdzinoši droša. Tagad tā ir kompleksa –<br />
efektīva un potenciāli bīstama” (Sir Cyril<br />
Chantler, 1999). Tas arī izskaidro pacientu<br />
drošībai pievērsto pastiprināto uzmanību.<br />
Eiropas Savienībā veiktie jaunākie pētījumi<br />
nešaubīgi liecina, ka arvien lielākā skaitā<br />
valstu aptuveni 8 % līdz 12 % hospitalizēto<br />
pacientu cieš no dažādiem nevēlamiem no-<br />
6 Jūnijs <strong>2009</strong><br />
tikumiem (notikums medicīniskās aprūpes<br />
laikā, kura rezultāts ir kaitējums pacientam<br />
– ķermeņa anatomijas vai funkcijas paliekošs<br />
vai pārejošs apdraudējums vai kaitīga<br />
ietekme, ko tas izraisa). Tas attiecas uz<br />
6,7 līdz 15 miljoniem hospitalizēto pacientu.<br />
Liela daļa nevēlamo notikumu slimnīcās un<br />
primārajā aprūpē ir novēršami. Pacientu drošību<br />
apdraud, piemēram, infekcijas, kas tiek<br />
iegūtas slimnīcās, zāļu blakusparādības un<br />
sarežģījumi ķirurģisku manipulāciju laikā<br />
vai pēc tām. Pārējos nevēlamos notikumus<br />
izraisa tādas ārstniecības kļūdas, no kurām<br />
iespējams izvairīties, piemēram, kļūdaina<br />
diag noze, analīžu rezultātiem neatbilstoša<br />
rī cī ba, izrakstītas nepareizas zāles un nepareizs<br />
zāļu lietošanas veids vai nepareizi dozētas<br />
zāles, u.c. Daļu nosaka finanšu līdzek ļu<br />
ierobežotība, daļu – sistēmiski faktori. Pacientu<br />
drošības sistēma varētu sastāvēt no<br />
ziņošanas par negadījumiem, to analīzes,<br />
riska izvērtēšanas un rīcībām to novēršanai.<br />
Pacientu drošības<br />
sistēma varētu<br />
sastāvēt no ziņošanas<br />
par negadījumiem,<br />
to analīzes, riska<br />
izvērtēšanas un rīcībām<br />
to novēršanai<br />
Sistēmas mērķis būtu mācīties no kļūdām un<br />
nepārtraukti uzlabot savu darbu, nevis tikai<br />
atrast un sodīt vainīgo. Kopienas mērogā<br />
būtu jāvāc salīdzināmi dati, lai izstrādātu<br />
efektīvas un pārredzamas pacientu drošības<br />
programmas, bet pagaidām vienotas<br />
sistēmas nav.<br />
Dāņi drosmīgi publicējuši dažus no saviem<br />
novērojumiem. Dānijā pacientu drošības<br />
kon troles mehānismi ir iestrādāti kvalitātes<br />
sistēmā. Līdzīgi kā daudzās Eiropas valstu<br />
slimnīcās, izveidota pacientu drošības<br />
sistēma, ko vada pacientu drošības vadītājs<br />
sadarbībā ar riska menedžeriem – speciālās<br />
riska vadības metodēs apmācītiem ārstiem<br />
vai virsmāsām katrā departamentā. Viņu<br />
uzdevums ir novērst vājās vietas sistēmā un<br />
izslēgt vai maksimāli samazināt kļūdu ie spēju<br />
nākotnē. Pētījums, kas veikts 2001. gadā,<br />
pārbaudot 1 097 pacientu slimības vēstures,<br />
atklāja, ka negadījumiem bija pakļauti de viņi<br />
procenti no pacientiem, kas uzņemti Dānijas<br />
slimnīcās; 40 procenti no negadījumiem<br />
bija iepriekš novēršami, bet pārējie 60 pro-<br />
Anita Kalēja<br />
Ārstniecības departamenta direktore<br />
centi tika traktēti kā komplikācijas. Dānijā<br />
medicīnas profesionālim, kurš bijis iesaistīts<br />
negadījumā vai to novērojis, ir jāziņo par šo<br />
faktu. Tas jādara obligāti, ja negadījums ir<br />
saistīts ar ārstēšanu, medikamentu ievadi,<br />
ķirurģisku vai invazīvu procedūru vai arī<br />
citos nopietnos gadījumos, kuriem ir risks<br />
atkārtoties.<br />
Negadījumu reģistrācijas sistēma ir orien tē ta<br />
uz mācīšanos: „Likums par pacientu drošību<br />
aizstāv veselības aprūpes profesionāļus –<br />
ziņošanas rezultātā viņus nedrīkst sodīt.<br />
Ziņojumus iespējams rakstīt anonīmi, taču<br />
vairāk nekā 90 procenti darbinieku izvēlas<br />
norādīt savu vārdu, vēloties saņemt atgriezenisko<br />
saikni. Kamēr pie mums nereti valda<br />
princips, ka slimnīcām nevajadzētu savas<br />
nebūšanas iznest uz āru, dāņi uzskata: ja<br />
jau vienā slimnīcā kas tāds var notikt, kāda<br />
ir garantija, ka kas līdzīgs nevar atgadīties<br />
arī citur? Tāpēc ziņas par negadījumiem tiek<br />
padarītas anonīmas un apkopotas reģio nā lā<br />
un pēc tam arī nacionālā līmenī, negadījumus<br />
grupē un analizē atkarībā no potenciālā<br />
biežuma, smaguma pakāpes; to visu ņe mot<br />
vērā, tiek lemts par potenciālajiem pasākumiem.<br />
Ja notiktu traģisks negadījums,<br />
pie mēram, māsa būtu ievadījusi pacientam<br />
koncentrētu nātrija hlorīda šķīdumu<br />
un tā rezultātā iestājusies nāve, protams,<br />
at tiecīgas institūcijas šo māsu atzītu par<br />
vainīgu. Bet mācīšanās sistēmā gadījums<br />
tiktu analizēts no cita viedokļa: kā viņa va rēja<br />
šo nāvējošo šķidrumu paņemt un ieva dīt?<br />
Vai kādos priekšrakstos ir teikts, ka šie dažādās<br />
koncentrācijas šķidrumi nedrīkst atrasties<br />
līdzās? Ko darīt, lai nekādos apstākļos<br />
tos nesajauktu, jo nav taču garantijas, ka<br />
kāda cita māsa arī nebūs nogurusi vai steigā<br />
neatkārtos tieši to pašu kļūdu? Nepietiek ar<br />
to cīnīties vienā medicīnas iestādē, varbū tējā<br />
kļūda jānovērš arī citiem”(E. Palčeja, Doctus,<br />
2007.g. janvāris).<br />
Mūsu uzdevums pacientu drošības labā būtu<br />
paredzēt iespējamās un novērst kādreiz<br />
jau konstatētās kļūdas, pirmkārt, turpinot<br />
dar bu pie kvalitātes procedūru izstrādes<br />
un kontrolējot jau izstrādāto procedūru<br />
(asins vadu katetru ievade, urīnpūšļa katetru<br />
ievade) ievērošanu. Otrkārt, analizēt<br />
klī niskos gadījumus, kas saistīti ar ilgu ārstēšanos<br />
slimnīcā un, treškārt, analizēt ne tikai<br />
medikamentu normu ievērošanu, bet arī<br />
antibiotiku un citu medikamentu lietojuma<br />
pamatotību.<br />
*Rakstā izmantoti Veselības ministrijas,<br />
E. Palčejas, Pacientu tiesību dienas konferences<br />
un Eiropas Savienības veselības aizsardzības<br />
portāla materiāli. �
Jauni pakalpojumi <strong>Stradiņa</strong> slimnīcā<br />
� <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas Ambulatorās ķirurģijas<br />
centrā veiktas Austrumeiropā pirmās 10<br />
hemoroīdu lāzeroperācijas, kādas izdara<br />
vien divās klīnikās Itālijā un vairākās klīni kās<br />
Vācijā. Operāciju ietvaros aprobēta moder na<br />
lāzeraparatūra, ko slimnīca varētu iegādā ties<br />
labākos ekonomiskos apstākļos. Operācija ar<br />
lāzeru ir daudz saudzīgāka, gandrīz nesāpī ga,<br />
bieži vien pat nav nepieciešama anestēzija,<br />
ievērojami vieglāks ir pēcoperācijas periods –<br />
faktiski pacients uzreiz pēc operācijas var<br />
doties mājās.Pēc četrām nedēļām apsekojot<br />
pacientus, ir redzams, ka metodes aprobācija<br />
uzrādījusi teicamu rezultātu un<br />
pa cienti jūtas labi. Ambulatorās ķirurģijas<br />
centrā ir intensificēts ķirurģiskās sonoskopijas<br />
pielietojums. Jaunākās paaudzes ultra -<br />
sonoskopisko aparatūru izmanto vēnu<br />
un mammoloģiskajās operācijās, arī koloproktoloģijā<br />
- pie fēču nesaturēšanas, fistulām,<br />
onkoloģiskām slimībām. Tuvākajā<br />
lai kā Ambulatorās ķirurģijas centrā uzsāks<br />
laparoskopiskās operācijas.<br />
Mūsdienīga laboratorijas<br />
informācijas sistēma<br />
Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra<br />
laboratorijā, kas atrodas Pērnavas ielā 70,<br />
šā gada aprīlī tika uzstādīta jauna moderna<br />
laboratorijas informācijas sistēma (LIS), kuras<br />
komerciālais nosaukums ir DiaLab.<br />
Šī sistēma ir uz mūsu centra laboratorijas<br />
servera arhitektūras bāzēta un ir paredzēta<br />
medicīniskās laboratorijas apritē esošās infor<br />
mācijas uzkrāšanai, sistematizēšanai un<br />
glabāšanai.<br />
LIS uzkrāj šādu informāciju:<br />
• Pacients un viņa identifikācija, dzīves vietas<br />
adrese, diagnozes, specifiska informācija<br />
par pacientu, kas palīdzētu rezultātu interpretēšanā<br />
utt.;<br />
• Izmeklējumu pieprasītājs, izmeklējumu<br />
pieprasīšanas datums un laiks, izmeklējumu<br />
pieprasījuma reģistrēšanas datums un laiks<br />
un reģistrators;<br />
• Izmeklējumu reģistrēšanas datums un<br />
laiks un reģistrators, izmeklējumu rezultāti<br />
un attiecīgie referentie intervāli, izmeklējumu<br />
izpildes datums un laiks un izpildītājs,<br />
rezultātu validēšanas datums un laiks<br />
un validētājs;<br />
• Reģistrēto izmeklējamo materiālu identifikatori;<br />
• Materiālu ņemšanas datums un laiks,<br />
materiāla ņēmējs un komentāri par materiālu<br />
(anatomiskā izcelsmes vieta, materiāla<br />
kvalitāte, utt.), materiālu reģistrēšanas da-<br />
� Ambulatorās ķirurģijas centrā ir intensificēts<br />
ķirurģiskās sonoskopijas pielietojums.<br />
Jaunākās paaudzes ultrasonosko pisko<br />
aparatūru izmanto vēnu un mammoloģiskajās<br />
operācijās, arī koloproktoloģijā – pie fēču<br />
nesaturēšanas, fistulām, onkoloģiskām slimībām.<br />
Tuvākajā laikā Ambulatorās ķirurģijas<br />
centrā uzsāks laparoskopiskās operācijas.<br />
� Otrdienās no pulksten 15.00 līdz 17.00<br />
Ambulatoro pakalpojumu centrā (poliklīni kā)<br />
pacientus pieņem psihiatre Santa Purviņa.<br />
Psihiatra kabinets paredzēts pacientiem ar<br />
garīga rakstura problēmām, te var griezties<br />
arī jebkuros citos gadījumos, ja pats netiek<br />
galā ar ikdienas dzīves sarežģījumiem vai ar<br />
stresu. Psihiatre pielieto medikamentozās un<br />
psihoterapeitiskās metodes. Vizīti iespē jams<br />
pieteikt Ambulatoro pakalpojumu centra<br />
reģistratūrā, tālrunis 67069280. Psihiatra pakalpojumi<br />
ir maksas konsultācija - cena 30 Ls.<br />
� Ambulatoro pakalpojumu centrā ieviesta<br />
automātiskā rindu regulēšana, kas atbrīvo<br />
tums un laiks un reģistrators;<br />
• Veikto izmeklējumu manipulāciju kodi<br />
un to skaits;<br />
• Cita svarīga informācija, piemēram,<br />
iz mek lējumu mērķis, vai izmeklējumi ir<br />
CITO u.c.;<br />
• Kvalitātes kontroles rezultātus.<br />
Papildus šai informācijai datu bāzē glabājas arī<br />
cita informācija, tāda kā valsts apmaksājamo<br />
laboratorisko izmeklējumu tarifi, iestādes maksas<br />
pakalpojumu cenas un apdrošināšanas<br />
sabiedrību izcenojumi hronoloģiskā secībā<br />
utt. Ar šādu informācijas apjomu laboratorija<br />
vienmēr būs spējīga ne tikai sniegt ziņas par<br />
atsevišķa pacienta izmeklējumu vēsturi un<br />
rezultātu dinamiku, bet arī ātri un vienkārši<br />
izvērtēt savu darbu ilgstošā laika periodā un<br />
sniegt finansiālās atskaites vai rēķinus.<br />
Programma sastāv no pieciem blokiem jeb<br />
moduļiem:<br />
• izmeklējumu pieprasījumu un materiālu<br />
reģistrēšana,<br />
• izmeklējumu rezultātu ievadīšana un<br />
validēšana,<br />
• izmeklējumu pārskatu izdruka,<br />
• kvalitātes kontrole,<br />
• atskaites.<br />
Katrs no šiem blokiem atbild par noteiktu<br />
medicīniskās laboratorijas ikdienas darba<br />
daļas datorizāciju, tas ir manuālo pierak-<br />
<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I JAUNI PAKALPOJUMI<br />
pacientus no ilgas gaidīšanas rindā pie<br />
reģistratūras. Automātiskā rindu regulēšana<br />
ir labs veids, kā novērst pārpratumus, kas<br />
bieži vien rodas pacientiem gaidot rindā uz<br />
pieņemšanu. Tas atvieglos darbu reģistratūrai<br />
liela pacientu pieplūduma brīžos. Pacienti,<br />
paņemot numuriņu, var gaidīt savu kārtu<br />
plašajās un labiekārtotajās uzgaidāmajās<br />
tel pās. Numuru tablo ir izvietoti pa visu poliklīnikas<br />
ēku, tie ir skaidri salasāmi un labi<br />
pārredzami. Iespējams izvēlēties vienu no<br />
pieciem pakalpojumiem: pieņemšana pie<br />
ārsta, pierakstīšanās pie ārsta, maksas pakalpojumi,<br />
informācija, kase.<br />
� No <strong>2009</strong>. gada 21. maija Zobārstniecības<br />
un sejas ķirurģijas centrā pieejams jauns<br />
mak sas pakalpojums – zobu ārstēšana vispārējā<br />
narkozē pieaugušajiem un bēr niem.<br />
Pakalpojumu sniedz sertificēta bērnu un<br />
pieaugušo zobārste Dr. Zane Bendika. Pieraksts<br />
uz konsultāciju centra reģistratūrā,<br />
tālr. 67452015. �<br />
Dzintars Ozoliņš<br />
Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra vadītājs<br />
stu aizstāšanu ar līdzīga<br />
informācijas apjoma ievadīšanu<br />
sagatavotās elektro<br />
niskās formās. Liela<br />
daļa šo elektronisko formu<br />
satur iepriekš sagatavotus<br />
klasifikatorus un sarakstus.<br />
Tas ievērojami paātri na<br />
informācijas meklēšanu, ievadīšanu<br />
un nodrošina tās<br />
klasificēšanu.<br />
Lietojot LIS, tiek nodro šināta<br />
pacientu datu dro šība,<br />
jo sistēmu var iz mantot tikai autorizēti lietotāji.<br />
Jāatzīmē, ka obligāto prasību 18. punkts<br />
no saka, ka ārstniecības iestādei ir jābūt<br />
pie ejamām informācijas tehnoloģijām ar<br />
at bilstošu interneta pieslēgumu un programmatūru,<br />
kas nodrošina pacientu da tu<br />
uzglabāšanu un apstrādi, ievērojot informācijas<br />
pieejamības ierobežojumus. Ir ļoti<br />
grūti vai praktiski pat neiespējami nodrošināt<br />
pacientu datu drošību, ja pacientu dati,<br />
kā pacientu ambulatorās kartes vai slimības<br />
vēstures tiek uzglabāti papīra veidā. Šī<br />
obligāto prasību norma stājas spēkā vēl<br />
agrāk – jau 2011. gada 1. janvārī.<br />
Datorizēta laboratorijas informācijas sistēma<br />
mūsdienās jau ir obligāta prasība. Un tas pats<br />
attiecas arī uz visiem pārējiem pacientu datu<br />
uzglabāšanas veidiem. �<br />
Jūnijs <strong>2009</strong><br />
7
PĀRMAIŅAS I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />
Pastāvēs, kas pārvērtīsies...<br />
Atskatoties uz paveikto šā gada pirmajā<br />
pusē, esam nonākuši pie vairākām nozīmīgām<br />
atziņām – ja vēlamies, mēs spējam<br />
pielāgoties arī nestandarta situācijām un<br />
rast risinājumus problēmu gadījumos.<br />
Kāds reiz ir teicis „Viss, kas mūs nenogalina,<br />
padara mūs stiprākus!”. Gada sākumā<br />
slimnīcu struktūrvienībām nācās risināt<br />
valsts budžeta un tam sekojošo algu fonda<br />
samazināšanu. Lielākā daļa ar šo uzdevu mu<br />
sekmīgi tika galā un spēja rast risināju mu<br />
kritiskā situācijā. Kādi rezultāti ir sasniegti<br />
un kādu pieredzi esam guvuši?<br />
1) Algu fonda samazinājuma un citu<br />
pasākumu rezultātā kopš aprīļa mēneša<br />
slimnīca finansiāli uzrāda ieņēmumu pārsniegumu<br />
pār izdevumiem, citiem vārdiem<br />
sakot, strādā ar peļņu. 2) Pārbaudīta slimnīcas<br />
struktūrvienību administratīvā kapacitāte<br />
– spēja risināt nopietnas problēmas<br />
un uzņemties atbildību grūtās situācijās; 3)<br />
Katrā struktūrvienībā ir izvērtēta katra darbinieka<br />
varēšana un loma organizācijā. Tāpat<br />
8 Jūnijs <strong>2009</strong><br />
esam bijuši spiesti paraudzīties uz gadiem<br />
ierastām lietām un procesiem ar citām acīm –<br />
spilgts piemērs tam ir darba organizācijas<br />
maiņa daudzās struktūrvienībās un stundu<br />
apmaksas principa ieviešana aprūpes un<br />
aprūpes atbalsta personālam slimnīcā.<br />
Viss, kas mūs<br />
nenogalina, padara mūs<br />
stiprākus!<br />
Šobrīd mēs stāvam jaunu izaicinājumu<br />
priek šā – kārtējais daudzmiljonu budžeta<br />
samazinājums. Tas neizbēgami prasīs sniedzamo<br />
pakalpojumu izvērtējumu, medikamentu<br />
un medicīnas materiālu izlietojuma<br />
ierobežošanu, kā arī nopietnu atkārtotu<br />
atalgojuma samazinājumu. Rezultātu sasniegšanai<br />
netiek izslēgta arī atsevišķu<br />
struk tūrvienību apvienošana.<br />
Modris Dzenītis<br />
Finanšu departamenta direktors,<br />
valdes loceklis<br />
Finanšu departaments vēlas paplašināt<br />
sadarbību ar struktūrvienību vadītājiem<br />
ie ņēmumu stimulēšanā un izdevumu plānošanā.<br />
Ikviena ideja par jaunu pakalpojumu<br />
ieviešanu un papildus klientu piesaisti ir<br />
uzmanības vērta.<br />
Nozīmīgi, manuprāt, ir uzlabot komunikāciju,<br />
un sadarbību starp slimnīcas atbalsta<br />
struktūrvienībām – paātrināt informācijas<br />
ap maiņu, piemēram, starp Finanšu, Medicīnas<br />
statistikas, Personālvadības un Juridisko<br />
departamentu. No šīs kopdarbības būs<br />
atkarīga savlaicīgas un precīzas informācijas<br />
ieguve un – kas šajos mainīgajos laikos ir<br />
svarīgi – operatīva pareizu lēmumu pieņemšana.<br />
Apzinos, cik daudz vēl darāmā.<br />
Vēlos noteikti pateikties iepriekšējās valdes<br />
loceklēm – Irinai Misānei un īpaši Egitai<br />
Mikšus par nozīmīgo darbu, kas ieguldīts<br />
visa 2008.gada garumā un šī gada sākumā,<br />
jo bez viņu pieredzes un profesionalitātes<br />
Slimnīca nebūtu sasniegusi tādus rādītājus,<br />
kādi tie ir šobrīd.
Krīzes laika prasība<br />
ir mainīties un mainīt domāšanu<br />
Ja atskatāmies vēsturiski uz pasaules gaitu,<br />
viss notiek viļņveidīgi. Tagad, kad atroda mies<br />
kritumā, svarīgi ir saglabāt optimismu un<br />
sakārtot mūsu darbu, kas iespējams tikai tad,<br />
ja sakārtojam arī domāšanu. Jau sākot plānot<br />
jaunās slimnīcas celtniecību, bija zināms,<br />
ka domāšanas veids būs jāmaina. Jaunas<br />
telpas un aparatūra nevar nodrošināt Eiropas<br />
līmeni, ja nemainās domāšana. Pēdējā<br />
gada laikā izmaiņas tajā jau tika realizētas,<br />
tāpēc tas nav nekas jauns. Jaunums ir tas, ka<br />
ir jāmeklē racionālākais variants, kā kaut ko<br />
panākt.<br />
Pašreiz medicīnas jomā visvairāk cieš pacienti<br />
– uz krīzes fona medicīnas pakalpojumu<br />
pieejamība samazinās. <strong>Stradiņa</strong> slimnī cas<br />
uzdevums ir nepieļaut medicīniskās kvalitātes<br />
pazemināšanos ierobežotu finanšu dēļ.<br />
Cieš arī paši darbinieki, jo diemžēl tiem nākas<br />
atteikties no bonusu sistēmām un privilēģijām,<br />
kas bijušas līdz šim. Daļu darbinieku<br />
nākas zaudēt, taču ņemot vērā to, ka<br />
darbinieku daudzums ir diezgan liels, paliek<br />
tie, kas ir stiprākie un labākie. Šis nav viegls<br />
laiks, taču šis ir arī iespēju laiks – jaunas idejas,<br />
iespējas racionālām pārveidēm, starptautiski<br />
finansējumu avoti, starptautiskas<br />
sti pendijas un daudz kas cits. Izmantosim to.<br />
Mēs visi zinām, ka strādājam <strong>universitātes</strong><br />
slimnīcā, kas lielā mērā atšķiras no vi sām<br />
pārējām masterplānā iekļautajām re ģionālajām<br />
slimnīcām un iestādēm, kas pieskaitāmas<br />
pie zemāka līmeņa aprūpes<br />
slim nīcām. Mūsu slimnīcai ir jābūt Latvijas<br />
medicīnas flagmanim gan de jure, gan<br />
de facto. Lai to paveiktu, slimnīcā strādājošajiem<br />
ir trīskāršs uzdevums – ārstēt<br />
pacientus, piedalīties pētniecībā un piedalīties<br />
apmācības procesā. Šīs trīs lietas ir<br />
obligātas visam ārstniecības personālam<br />
neatkarīgi no amata kategorijām. Visam<br />
ārstniecības personālam ir jāpiedalās šo<br />
funkciju veikšanā.<br />
Attīstīt jaunas tehnoloģijas, medikamentus,<br />
ārstēšanas metodes, ir ne tikai Eiropas<br />
vadošo klīniku uzdevums. <strong>Stradiņa</strong> slimnīcai<br />
ir jāpierāda, ka tā spēj kļūt par Eiropas un<br />
pasaules šāda veida centru. Vairākās noza rēs,<br />
kā kardioloģija, invazīvā radioloģija, invazīvā<br />
asinsvadu ķirurģija, oftalmoloģija u.c. tā<br />
jau ir. Līdz ar to pētnieciskajai domāša nai<br />
jābūt ikvienā darbiniekā, sākot ar medmāsu,<br />
kam jādomā, kā labāk nodrošināt pacientu<br />
aprūpi, kā labāk aktivizēt pacientu, kā<br />
precīzāk veikt ārstu nozīmējumus, kā labāk<br />
izskaidrot pacientam, kādas ir tiesības, kādas<br />
būs procedūras. Medmāsas līdz šim jau ir<br />
paveikušas milzīgu darbu šajā aspektā, taču<br />
vēl ir daudz darāmā. Piemēram, kā izvairīties<br />
no dziļo vēnu trombozes un plaušu trombu<br />
embolijas stacionāra pacientiem, kas faktiski<br />
ir viens no vadošajiem novēršamajiem<br />
mirstības cēloņiem jebkurā stacionārā. Arī<br />
māsām jābūt iesaistītām šajā pētniecības<br />
procesā.<br />
Vēl svarīgs pētnieciskais faktors neapšaubāmi<br />
saistīts ar pacientu ēdināšanu – kā pacientu<br />
ēdināt šajos minimālajos apstākļos un kā to<br />
savienot ar tādu ēdināšanu, kas pacientam ir<br />
maksimāli labākā, lai viņš ātrāk atveseļotos.<br />
Medmāsām un ārstiem vajadzētu rosināt pašu<br />
veiktus pētījumus gan pacientu aprūpes<br />
uzlabošanā, gan jaunu diagnostiku un ārstēšanas<br />
metožu ieviešanā, lai kopīgi uzlabotu<br />
pacientu ārstēšanu. Tomēr nereti nākas dzir -<br />
dēt komentārus par samaksu, lai gan strādājot<br />
mūsu slimnīcā, piedalīties šajos pētījumos<br />
ir viens no darba pienākumiem. Gadījumā,<br />
ja ir kādi īpaši uzdevumi, kas saistīti ar<br />
zinātni vai pētniecību pilnībā ārpus pamatdarba<br />
ikdienas, parasti darbojas piemaksas.<br />
<strong>Klīniskā</strong> pētniecība un zinātne ir tas, kas<br />
piespiež sekot līdzi medicīnas attīstībai. Ar<br />
pētniecības palīdzību mēs esam izglītoti –<br />
mākam labāk ārstēt un diagnosticēt, tā paceļ<br />
mūs augstākā līmenī. <strong>Stradiņa</strong> slimnīca,<br />
pateicoties klīniskiem pētījumiem, kļūst atpazīstama<br />
ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un<br />
pasaulē. Ja ir zināma kvalitāte, ko varam nodrošināt,<br />
tiek rosināta vēlme sadarbo ties ar<br />
slimnīcu un ir cerība, ka arvien vairāk ārvalstu<br />
pacientu brauks ārstēties tieši uz <strong>Stradiņa</strong><br />
slimnīcu. Tāpat nozīmīgs aspekts ir papildu<br />
finansējums, kas palīdz uzlabot slimnīcas<br />
infrastruktūru. Pēdējos gados tas ir palīdzējis<br />
datorizēt nodaļas, centrus, palī dzējis arvien<br />
vairāk kolēģiem doties dažādos izglītības<br />
apmācības braucienos, kā arī izremontēt un<br />
rekonstruēt dažādas ar izglītību un zinātni<br />
saistītās telpas.<br />
Ir jāsaprot, ka <strong>universitātes</strong> slimnīcas viens<br />
no stūrakmeņiem ir arī izglītības procesi,<br />
kuros jāpiedalās ikvienam darbiniekam.<br />
Ne atkarīgi no tā, vai runa ir par medmāsu<br />
vai ārstu, šai sapratnei ir jābūt – ir jāmācās<br />
pašam, jāapmāca kolēģi, studenti un rezidenti.<br />
Tāpat jāpiedalās republikas kolēģu<br />
apmācībā, kas labprāt brauc pie mums<br />
mācīties, jo kvalitāte un līmenis mūsu<br />
slimnīcā ir Latvijā visaugstākais.<br />
Svarīgi ir mainīt izpratni par to, ka jebkuram<br />
studentam ir jāiemācās, ja nākotnē<br />
gri bam viņu redzēt kā labu ārstu. Viņam ir<br />
jāmāk izmeklēt pacientu, gan pacientam<br />
nopunktēt vēnu, gan ielikt katetru urīnpūslī.<br />
Klīniskais darbs ir vienīgā iespēja, kā<br />
to apgūt, tāpēc medmāsām un virsmāsām<br />
ir jābūt pretimnākošām. Diemžēl, ja šāda<br />
iniciatīva netiks izrādīta, nāksies meklēt<br />
aizstājējus.<br />
Runājot par rezidentiem, izmaiņas domā šanā<br />
ir saistītas ar šī gada martā pieņemtajiem<br />
MK noteikumiem par medicīnu studējošo<br />
<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I VIEDOKLIS<br />
Dainis Krieviņš<br />
asoc. prof., Mācību un zinātnes<br />
direktors<br />
k o m p e t e n c i<br />
ā r s t n i e c ī b ā<br />
un teorētisko<br />
un praktisko<br />
zi nāšanu apjomu.<br />
Šis dokuments,<br />
kam ir<br />
likuma spēks,<br />
maksimāli āt ri<br />
ir jāievieš darbībā<br />
arī pie<br />
mums slim nīcā.<br />
Kad tas tiks izda<br />
rīts, rezi den-<br />
tiem bei dzot<br />
būs ie spē ja pašiem<br />
pieņemt<br />
lēmu mus un<br />
par tiem pilnā<br />
mē rā atbildēt tāpat kā serti ficētiem ārstiem.<br />
Krī zes situācijas do māšana liek ar vien vairāk<br />
uzticēties rezi dentiem, kas paredz, ka ar jauno<br />
mācību gadu arvien vairāk mūsu klīnicistu<br />
un ārstu uzticēsies rezidentiem un ļaus tiem<br />
būt pastāvīgākiem. Īpaši svarīgi tas ir praktisko<br />
ķirurģisko specialitāšu lauciņā. Vienkāršākās<br />
procedūras un operācijas jāuztic veikt<br />
rezidentiem sertificētu ārstu uzraudzībā.<br />
Pie mēram, Stenforda <strong>universitātes</strong> slimnīcas<br />
rezidentu veikto ķirurģisko procedūru daudzumu<br />
5 gados ir vismaz 1200 operācijas kā<br />
minimums, tas disonē ar to, ko ļaujam veikt<br />
saviem rezidentiem. Apmācības procesā<br />
bū tu pareizi panākt to, ka vecākais kolēģis<br />
palīdz jaunākam. Līdz ar to mēs sasniegtu<br />
tādu līmeni, ka jaunie ķirurģijas rezidenti<br />
skriešus nāktu uz mūsu slimnīcu, jo zinātu,<br />
ka šeit viņiem ļaus darboties pašiem. Vecā kie<br />
kolēģi tad droši varētu atpūsties tajā lai kā,<br />
kamēr rezidenti un jaunākie kolēģi nodarbojas<br />
neatliekamajā medicīniskajā palīdzī bā<br />
ar akūtiem pacientiem un ar vieglajiem plā na<br />
pacientiem un tiem brīvajā laikā būtu ie spēja<br />
vairāk padziļināt savas zināšanas, lasīt starptautiskus<br />
žurnālus, piedalīties semināros un<br />
konferencēs, kā arī nodarboties ar klīnisko<br />
pētniecību.<br />
Īpaši nozīmīgi krīzes laikā ir būt <strong>Stradiņa</strong><br />
slimnīcas patriotiem. Slimnīcai ir ilgstoša<br />
vēs ture, labs vārds, kas, no vienas puses, liek<br />
mums daudz piestrādāt pie tā, bet, no otras<br />
puses, palīdz ikdienā, spodrinot ārsta vārdu.<br />
Ar lielu prieku var atvērt Latvijas vadošos<br />
medicīnas izdevumus, jo tajos lielākā daļa<br />
no klīnisko un zinātnisko rakstu autoriem<br />
pār stāv mūsu slimnīcu. Tajā pat laikā zināms,<br />
ka lielākoties vadošo privātprakšu un privātklīniku,<br />
kā arī veselības aprūpes centru<br />
ārsti arī ir no <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas, taču ir jāsaprot,<br />
ka primāri esam <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas<br />
darbinieki.<br />
Atcerēsimies, ka esam <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas<br />
ārsts vai medmāsa, un leposimies ar to! �<br />
Jūnijs <strong>2009</strong><br />
9
NOTIKUMI I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />
Atzinības Krusta Ordeņa virsniece<br />
Ar augstu valsts apbalvojumu biedrības<br />
„Latvijas Anesteziologu un reanimatologu<br />
asociācija” sēdē 24. aprīlī slimnīcas aktu<br />
zālē tika sveikta kolēģe profesore Antoņina<br />
Sondore.<br />
Kā teikts Ordeņu kapitula paziņojumā, par<br />
nopelniem Latvijas valsts labā Rīgas <strong>Stradiņa</strong><br />
<strong>universitātes</strong> Anestezioloģijas un reanimatoloģijas<br />
katedras asociētajai profesorei<br />
un VSIA „Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong><br />
uni versitātes slimnīca” Anestezioloģijas un<br />
rea nimatoloģijas klīnikas anestezioloģei reanimatoloģei<br />
Antoņinai Sondorei, piešķirts<br />
Atzinības krusts un viņa kļuvusi par IV škiras<br />
Atzinības Krusta Ordeņa virsnieci.<br />
Černobiļas traģēdijas piemiņai<br />
24. aprīlī Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong><br />
slimnīcā pie Černobiļas traģēdijas upuru<br />
piemiņas akmens notika piemiņas brīdis,<br />
ko slimnīca organizēja kopā ar apvienību<br />
„Černobiļa”. Pateicoties tās vadītāja<br />
10 Jūnijs <strong>2009</strong><br />
A. Vērzemnieka aktivitātēm piemiņas pasākums<br />
pulcē lielu skaitu veterānu un<br />
žurnālistu. Arī šogad te klāt bija atomelektrostacijas<br />
avārijas seku likvidēšanas dalībnieki,<br />
<strong>Stradiņa</strong> slimnīcas personāls, valsts<br />
un pašvaldības amatpersonas, kā arī kaimiņvalstu<br />
vēstniecību pārstāvji.<br />
Šogad aprit 23 gadi kopš avārijas Černobiļas<br />
atomelektrostacijā (AES) Ukrainā.<br />
Aizvadītajos gados pēc katastrofas izaugusi<br />
jauna cilvēku paaudze, tajā skaitā arī<br />
Černobiļas seku likvidētāju bērni. Ārsti un<br />
zinātnieki turpina rūpīgi veikt Černobiļas<br />
traģēdijas seku likvidētāju un viņu bērnu<br />
veselības kontroli.<br />
Kā uzsvēra Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong><br />
slimnīcas valdes priekšsēdē tājs<br />
A. A. Veinbergs, liela atbildība un darbs<br />
ir uzticēts <strong>Stradiņa</strong> slimnīcai, kur notiek<br />
Černobiļas seku likvidētāju un viņu pēc-<br />
Strūklaka slimnīcas alejā<br />
Bērnu grāmatu rakstnieces Margaritas<br />
Stārastes meita Lilita Klinkerte, kura dzīvo<br />
Vācijā, raksta grāmatu par savu tēvu skulptoru<br />
Kārli Stārastu. Tēva materiālos viņa atradusi<br />
vecu fotogrāfiju ar strūklaku. Diemžēl<br />
nevienā no pieejamām grāmatām, nedz arī<br />
Medicīnas vēstures muzejā par to nav līdz šim<br />
izdevies ko uzzināt.<br />
Tādēļ jautājām ilgāk strādājošiem ārstiem,<br />
kas norādīja, ka saknes meklējamas Uroloģijas<br />
nodaļas vēsturē. Izrādās strūklaka<br />
kād reiz atradusies gaitenī, kur šobrīd ir profesora<br />
I. Lazovska krūšutēls. Uroloģijas nodaļas<br />
virsārsts Ivars Smiltens norāda, ka par<br />
to pastāstīt varētu viņa māte – zobārste<br />
Aina Smiltena, dr. E. Smiltēna atraitne. Un<br />
patiesi – viņa labi atceroties šo strūklaku.<br />
Dzīvesbiedrs esot bijis ar dažādām idejām<br />
bagāts. Raizējoties par savu pacientu vainām,<br />
viņš ap 1956. gadu kādudien nācis klajā<br />
ar ierosinājumu – nodaļas gaitenī uz stādīt<br />
ūdens strūklaku. Galvenā ārsta vietnieks<br />
Kārlis Lamberts atbalstījis šo ieceri. Mākslinieka<br />
meklējumi apstājušies Gaujas ielā<br />
kā dā darbnīcā, kur rosījies tēlnieks Kārlis<br />
Stārasts. Viņš labprāt uzņēmies šo darbu.<br />
Turklāt ārstiem jau bijis gatavs arī iespēja mās<br />
strūklakas veidols. Kad strūklaka bija gata va,<br />
to novietoja nodaļas gaiteņa galā. Tā priecējusi<br />
– gan pacientus, gan darbiniekus un<br />
apmeklētājus. Atmodas gados, kad Uroloģijas<br />
nodaļa pārvietota, strūklaka pārcelta uz<br />
slimnīcas pagalmu blakus liepu alejai. Kāds<br />
būs tās turpmākais liktenis – nav zināms, taču<br />
šobrīd trīs zivis, kas apvij tās stāvu, ir pamatīgi<br />
apsūnojušas un korpusā redzamas plaisas. �<br />
Atzinības krusts (Croix de la Reconnaissance)<br />
ar devīzi „Pour les honnetes gens” (Godaprāta<br />
ļaudīm) nodibināts 1710. gadā Liepājā, godinot<br />
Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas<br />
laikus.<br />
Ordenim bija statūti, kas sastāvēja no 13<br />
punktiem. Tajos bija ierakstīts, ka ordenis<br />
tiek dibināts, pateicoties Dievam par hercogistes<br />
atgūšanu, kā arī lai atzīmētu pārciestās<br />
nelaimes un ilgo prombūtni no savas zemes.<br />
Ordeņa kavalieru skaits bija ierobežots.<br />
Ordeņa kancleru uz visu mūžu iecēla pats<br />
hercogs. Atzinības Krustu piešķir par izcilu<br />
Tēvijas mīlestību un par nopelniem valsts,<br />
sabiedrības un kultūras darbā. �<br />
nācēju veselības aprūpe. Valsts apmaksā<br />
vismodernākās diagnostikas un ārstēšanas<br />
tehnoloģijas, ko izmantojam šajā darbā”.<br />
Šodien uzskaitē Latvijā ir 5300 bijušie černobilieši.<br />
Par viņu veselības novērošanu<br />
un ārstēšanu stacionārā gadā valsts maksā<br />
360 000 Ls, šajā pusgadā izlietoti 180 000.<br />
A. A. Veinbergs uzsvēra, ka <strong>Stradiņa</strong> slimnīca<br />
iepriekšējā apjomā turpinās sniegt savus<br />
pakalpojumus un kopā ar nozares pārstāvjiem<br />
meklēs risinājumus, kā rūpēties par<br />
Černobiļas seku likvidētāju un viņu pēcnācēju<br />
veselību, kā aizstāvēt viņu intereses.<br />
Piemiņas brīža dalībnieki saņēma arī Valsts<br />
prezidenta Valda Zatlera pateicības vārdus<br />
par iedibināto tradīciju Černobiļas traģēdijas<br />
upuru atceres dienā pulcēt ap sevi cilvēkus,<br />
kā arī atzinību par ārstu darbu, kas ikdienā<br />
rūpējas par tiem, kuri avārijas sekas izjūt<br />
joprojām. �
Stradiņi skrien Rīgas maratonā<br />
17. maijā norisinājās Nordea Rīgas maratons.<br />
Dalībnieki sacentās ne tikai klasiskajā<br />
maratona distancē (42 km 195 m), bet arī<br />
pusmaratonā (21 km 97,5 m), mini maratonā<br />
(5km) un maratona stafetē (~ 8-12km x 4<br />
dalībnieki).<br />
<strong>Stradiņa</strong> slimnīcu pusmaratona distancē<br />
pārstāvēja Diagnostiskās radioloģijas institūta<br />
ārsts Kārlis Kupčs, 3. gada rezidents<br />
internajā medicīnā/projektu vadītāja Lauma<br />
Zariņa, Pataloģijas institūta ārsts stažieris<br />
Zane Jaunmuktane, 3. gada rezidents anestezioloģijā<br />
Anete Šlēziņa un 1. gada rezidents<br />
internajā medicīnā Ieva Ansaberga.<br />
Mini maratonu skrēja Krūts slimību centra<br />
vadītājs Arvīds Irmejs, Molekulārās bioloģi-<br />
25. aprīlī pirmizrādi piedzīvoja Latvijas Leļļu<br />
teātra izrāde „Gudrais zobiņš” – izrāde bērniem<br />
un viņu vecākiem par mutes veselības<br />
nozīmi vesela smaida saglabāšanā.<br />
„Gudrais zobiņš” ir Dainas Strelēvicas izrāde,<br />
kas veidota pēc Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s<br />
<strong>universitātes</strong> slimnīcas Zobārstniecības un<br />
sejas ķirurģijas centra iniciatīvas ar „Orbit” un<br />
„Pedigree Dentastix” atbalstu. Izrādes reži sors<br />
ir Māris Koristins, komponists – Valdis Zilveris.<br />
Aktieri Dace Vītola, Evita Klimavičiusa un<br />
Edgars Kaufelds „Gudrajā zobiņā” iejūtas<br />
zobārstes Circenes, zobu higiēnistes Tūbiņas<br />
un mutes dobuma dizainera Kariesa lomās.<br />
Izrādes sākumā divas Garšas kārpiņas, garlaicības<br />
māktas, aicina mutes dobuma dizaineru<br />
Kariesu padarīt viņu mājokli krāsaināku<br />
un interesantāku... Brīdī, kad mutē<br />
izaug jauns, balts un tīrs kaula zobiņš – Gudrais<br />
zobiņš, mutes dobums pārvērties līdz<br />
nepazīšanai un smaida glābšanā vajadzīga<br />
zobiņa draugu palīdzība.<br />
„Gudrais zobiņš” veidota kā izbraukuma<br />
izrāde, kas no <strong>2009</strong>. gada rudens nedēļas<br />
jas un ģenētikas nodaļas vadītājs Edvīns<br />
Miklaševičs un e-veselības nodaļas vadītāja<br />
Ieva Vītola.<br />
Ikviens maratona, pusmaratona un mini<br />
maratona finišētājs, kā arī finišējušo maratona<br />
stafešu komandu dalībnieki saņēma<br />
piemiņas medaļu.<br />
Savukārt jaunā anestezioloģe Anete Šlēziņa<br />
ar kolēģi no Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes<br />
centra saņēma balvu kā atrak tīvākās<br />
un vizuāli pārsteidzošākās pusmaratona<br />
skrējējas.<br />
Maratonā piedalījās vairāk nekā 8 000 skrējēji<br />
no Latvijas un vēl 32 valstīm. “Viens skrējiens.<br />
Viena sajūta” bija skrējiena moto. �<br />
nogalēs kopā ar mobilās zobārstniecības autobusiem<br />
viesosies Latvijas reģionos.<br />
„Ir noslēdzies sagatavošanās posms projektam<br />
„Gudrais zobiņš” – Latvijas Leļļu teātra izbraukumu<br />
izrādei par zobu slimību negatī vu<br />
ietekmi uz pirmsskolas un sākumskolas vecuma<br />
bērniem. Pēc Latvijas Mutes veselības<br />
centru datiem, šis kontingents pēdējos ga dos<br />
ir motivēts un ieinteresēts zobu kopšanā, kas<br />
ir ļoti svarīgi šajā vecumā, kad notiek zobu<br />
mineralizācijas procesi. Tāpēc pārvietojamā<br />
zobārstniecības kabineta piedalīšanās brīvdienu<br />
pasākumos un problēmas vizualizācija<br />
izrādē bērnu auditorijai ir liela nozīme<br />
un kopumā uzlabo pieejamību lauku rajonu<br />
bērniem,” stāsta Dr. Andis Paeglītis, Paula<br />
<strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong> slimnīcas<br />
Zob ārstniecības un sejas ķirurģijas centra<br />
vadītājs.<br />
Kopš 2007. gada rudens Latvijas teritorijā<br />
strādā divi mobilās zobārstniecības auto busi<br />
– valsts finansēti moderni zobārstniecības<br />
ka bineti, kas nodrošina pakalpojuma pieejamību<br />
attālāku rajonu bērniem un sko-<br />
<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I NOTIKUMI<br />
No kreisās: Edvīns Miklaševičs ar kundzi, Arvīds Irmejs<br />
ar ģimeni un Kārlis Kupčs ar meitu pirms starta<br />
Izrāde „Gudrais zobiņš”<br />
sāk ceļu pie skatītājiem visā Latvijā Agnese Ruberte<br />
lēniem. 2008. gadā autobusus apmeklējuši<br />
4640 bērni. Mobilās zobārstniecības autobusu<br />
darbu organizē Latvijas Mutes veselības<br />
centri, kuru vadībā autobusos strādājuši<br />
37 speciālisti no 15 ārstniecības iestādēm.<br />
Dienā autobusu apmeklējis 21 bērns, 64%<br />
apmeklētāju vidējais vecums ir 7 – 14 gadi. �<br />
Īsziņas Stradiņi līgo!<br />
◊ Administrācijas korpusā valdes priekšsēdētāja<br />
sēžu zālē izveidota bijušo slimnīcas<br />
vadītāju portretu galerija.<br />
◊ Šopavasar rekonstruēts skvērs ap Paula<br />
<strong>Stradiņa</strong> pieminekli. Lai piemineklis būtu<br />
labāk skatāms, izgriezti vecie pāraugušie koki,<br />
savukārt tam apkārt izveidoti jauni rododendru,<br />
košumkrūmu un ziemciešu stādījumi.<br />
◊ Krīzes apstākļos slimnīca radusi iespēju<br />
atbalstīt vietējos ražotājus un izīrējusi vietas<br />
pašmāju ražotās produkcijas pārdošanai.<br />
Te darbinieki, pacienti un apmeklētāji var<br />
nopirkt gan lauku piena produktus, gan žāvējumus<br />
un kūpinājumus.<br />
◊ Divi mūsu slimnīcas ārsti šopavasar<br />
aizstāvējuši medicīnas doktora disertācijas:<br />
Kārlis Kupčs radioloģijā „Intrakraniālu aneirismu<br />
endovaskulāras un ķirurģiskas ārstēšanas<br />
metodes izvēle, rezultāti un pamatojums” un<br />
Gunta Purkalne onkoloģijā „Pirmsoperācijas<br />
ķīmijterapijas un molekulāro marķieru nozīme<br />
lokāli izplatīta krūts vēža ārstēšanā”. �<br />
18. jūnijā Stradiņu darbinieki tika lūgti<br />
uz kopīgu lustēšanos un līgošanu kopā<br />
ar folkgrupu „Vecās mājas” un tautas<br />
deju dejotājiem – ļauties pirmssvētku<br />
dabas burvībai, piedalīties ugunskura<br />
kurināšanā, izspēlēt jaukas tautas tradīcijas<br />
un sacenties gudrībā konkursā<br />
„Ko tu zini par dzimto zemi?”. Neizpalika<br />
arī svētku cienasts un pušķošanās ar<br />
jāņu zālēm. �<br />
Jūnijs <strong>2009</strong><br />
11
NOTIKUMI<br />
Eiropas galveno zobārstu<br />
padomes sanāksme<br />
No 21. – 23. maijam Rīgā norisinājās Eiropas<br />
galveno zobārstu padomes (The Council<br />
of European Chief Dental Officers) pavasara<br />
sanāksme, kas veltīta mutes veselības<br />
situācijai Baltijas valstīs.<br />
CECDO pārstāvji tika iepazīstināti ar mutes<br />
veselības situāciju Baltijas valstīs un ar<br />
inovatīvo mobilās zobārstniecības lietošanu<br />
pakalpojuma pieejamības nodrošināša nai<br />
Latvijā.<br />
Izbraukuma sesijas laikā sanāksmes dalībnieki<br />
klātienē skatīja mobilās zobārstniecības<br />
autobusa darbu pamatskolā „Dzimtmisa”<br />
un iepazinās ar Latvijas Mutes veselības centru<br />
(MVC) darba pieredzi mutes veselības<br />
situācijas uzlabošanai Latvijas reģionos.<br />
Pārstāvji apskatīja Zemgales Mutes ve se lī bas<br />
centra telpas Bauskā un tika iepazīs tināti ar<br />
MVC darba specifiku katrā Latvijas vēsturiskajā<br />
novadā – Zemgalē tas ir in formācijas un<br />
motivācijas darbs bērniem un dažādu akciju<br />
organizēšana, Latgalē – motivācijas darbs<br />
pie augušajiem par bērnu mutes veselību,<br />
Vidzemē – 12 gadu vecu bērnu zobu stāvokļa<br />
izvērtējums, Kurzemē – zobārstniecības<br />
aprūpes uzlabošanas perspektīvas so ciālās<br />
aprūpes iestādēs Kurzemē.<br />
12 Jūnijs <strong>2009</strong><br />
I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />
Insulta vienība strādā<br />
Insulta vienība, kas Stradiņos<br />
tika atklāta pirms<br />
četriem mēnešiem, strādā<br />
ar pilnu jaudu. Gultas noslodze<br />
šajā nodaļā ir 90 % -<br />
te operatīvi kvalitatīva<br />
pa līdzība sniegta jau vairāk,<br />
kā 100 pacientiem.<br />
10 % stacionēto pacien tu<br />
ir veikta intravenoza trombolīze,<br />
jāatzīmē, ka tas nav<br />
slikts rādītājs, salīdzinot ar<br />
citu Eiropas valstu datiem.<br />
Trombolīzes rezultātā nei -<br />
ro loģiskais defekts bū -<br />
tis ki samazinājies, un lielākai<br />
daļai pacientu bijis<br />
nenozīmīgs, izrakstoties<br />
no stacionāra, šie pacienti<br />
atgriezušies mājās bez<br />
nozīmīgas nespējas un<br />
da ži pat spējuši turpināt<br />
līdzšinējo darbu.<br />
Kad insulta pacients nonāk<br />
Stradiņos, tam nekavējoties tiek veikta<br />
galvas smadzeņu CT un precīza asinsvadu<br />
diagnostika ar CT angiogrāfijas metodi,<br />
tādējādi tiek noteikta artērijas bojājuma<br />
pakāpe un lokalizācija. <strong>Stradiņa</strong> slimnīcā,<br />
23. maijā CECDO pārstāvji viesojās Paula<br />
<strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong> slim nīcas<br />
Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra<br />
un Rīgas <strong>Stradiņa</strong> <strong>universitātes</strong> Stomatoloģi<br />
jas institūta telpās Dzirciema ielā 20,<br />
kur darba grupu ietvaros pārrunāja mobilās<br />
zobārstniecības izmantošanas pieredzi<br />
Eiropā.<br />
CECDO dalībnieki ir valdības konsultanti<br />
zobārstniecības orga nizācijā un plānošanā,<br />
pateicoties mūsu radiologu darbam, visu<br />
diennakti ir iespējams veikt CT pārbaudi ar<br />
speciālu angiogrāfijas programmu. Precīza<br />
artērijas bojājuma lokalizācijas noteikšana ir<br />
svarīga ne tikai terapijas taktikas izvēlei, bet<br />
arī slimības prognozei. Dr. med. Kārlis Kupčs<br />
un dr. Helmūts Kidikas no <strong>Stradiņa</strong> slimnī cas<br />
Diagnostiskās radioloģijas institūta ir vie ni<br />
no labākajiem speciālistiem Latvijā, kas veic<br />
arī endovazālas manipulācijas insulta pacientiem.<br />
Šopavasar tādas izdarītas 5 insulta<br />
pacientiem ar dažādu ekstrakraniālo un<br />
intrakraniālo artēriju - a. basilaris, a. vertebralis,<br />
a.carotis interna bojājumu un minētā<br />
metode ir vienīgā, kas šajos gadījumos ir<br />
rezultatīva, ja vien pacients laikus atgādāts<br />
uz mūsu slimnīcu.<br />
Tieši stacionēšanas ātrums – 4,5 stundu laiks<br />
pēc insulta sākuma – ir noteicošais, lai varētu<br />
veikt intravenozu trombolīzi. Tādēļ, saprotams,<br />
ka lielākoties <strong>Stradiņa</strong> slimnīcā tiek<br />
ārstēti rīdzinieki, taču insulta vienības ir arī<br />
citur Latvijā.<br />
Diemžēl, iedzīvotāju informētības līmenis ir<br />
zems un bieži slimnieks gaida, vai simptomi<br />
nepāries paši no sevis, tā nokavējot ārstēšanai<br />
tik svarīgās saslimšanas sākuma stundas.<br />
Daždien sastopamies ar gadījumiem, kad<br />
pacients izsauc ātro palīdzību tikai die nas<br />
Dr. Andis Paeglītis<br />
Eiropas galveno zobārstu padomes dalībnieks<br />
Zobārstniecības un sejas ķirurģijas<br />
centra vadītājs<br />
padomē pār stāvēta lielākā daļa Eiropas<br />
Savienības valstu. CECDO <strong>2009</strong>. gada rudens<br />
sanāksme notiks Zviedrijas galvaspilsētā<br />
Stokholmā.<br />
CECDO <strong>2009</strong>. gada pavasara sanāksme ir<br />
otrā reize, kad Rīgā uzņem organizācijas<br />
biedrus – 2001. gadā Rīgā norisinājās padomes<br />
rudens sanāksme, savukārt nāka mā<br />
tikšanās Latvijā plānota 2015. gadā. �<br />
Doc. Evija Miglāne, Nodaļas vadītāja<br />
Dr. Olga Minibajeva, Insulta vienības atbildīgā ārste<br />
beigās, vai pat pēc vairākām dienām, un tikai<br />
tad tiek atvests uz insulta vienību. Diemžēl tad<br />
efektīvu palīdzību sniegt vairs nav iespējams.<br />
Tādēļ uzskatu, ka Latvijā svarīgi būtu veikt<br />
sabiedrības izglītošanu ar veselības kritiskiem<br />
stāvokļiem saistītos jautājumos. Dažās<br />
Eiropas valstīs un ASV ir īpaša sabiedrības<br />
izglītošanai veltīta insulta programma, speciāli<br />
insulta informatīvie telefoni un valsts<br />
līmenī uzmanība veltīta tam, lai cilvēks spētu<br />
atpazīt insulta simptomus un būtu informēts<br />
par ārstēšanas iespējām. Insults ir slimība,<br />
ko nāktos atpazīt nekavējoši un steidzami<br />
izsaukt NMP, lai nogādātu pacientu uz tuvāko<br />
slimnīcu, kur iespējams ievadīt intravenozu<br />
trombolīzi un veikt efektīvu ārstēšanu.<br />
Trombolīze un endovazālas manipulācijas<br />
ir dārgas. Taču darba optimizācija, insulta<br />
vie nības darbs, veiksmīga sadarbība ar fizioterapeitiem<br />
un ergoterapeitiem šobrīd ir<br />
ļāvusi vismaz samazināt pacienta vidējo<br />
uzturēšanās laiku no 12 dienām pērn līdz 8<br />
dienām – šopavasar. Izveidojusies sadarbība<br />
arī ar Austrumu slimnīcas sastāvā esošo<br />
slimnīcu „Biķernieki”, uz kurieni rehabilitācijai<br />
pārvedam tos insulta pacientus, kuriem<br />
indicēta secīga nākošā etapa rehabilitācija<br />
stacionāra apstākļos. �
Attīstības projekti Stradiņos<br />
Jau ilgāku laiku slimnīcas administrācijā<br />
darbojas Attīstības biroja Projektu vadības<br />
nodaļa, kuras galvenais mērķis ir veicināt<br />
slimnīcas attīstību, piesaistot finansējumu<br />
no dažādiem starptautiskiem un vietēja<br />
mēroga fondiem un programmām. Projektu<br />
vadības nodaļas galvenie uzdevumi<br />
ir jaunu projektu pieteikumu sagatavošana<br />
un esošo projektu ieviešana. Papildus<br />
tam Projektu vadības nodaļas darbinieki<br />
sniedz ieguldījumu arī dažādu nestandarta<br />
situāciju risināšanā un slimnīcas darbības<br />
uzlabošanā.<br />
Ikviena slimnīcas struktūrvienība, kurai ir<br />
idejas uzlabojumiem, attīstībai, pētniecībai<br />
un ietaupījumiem, tiek aicināta vērsties projektu<br />
vadības nodaļā, kur uzklausīs Jūsu idejas<br />
un sniegs informāciju par iespējamiem<br />
finansējuma avotiem, lai idejas realizētu. Tā<br />
kā ne vienmēr idejām ir iespējams piesaistīt<br />
Eiropas Savienības finansējumu, saņemtās<br />
idejas tiek saglabātas un meklēti risinājumi,<br />
lai piesaistītu finansējumu.<br />
Pēdējo mēnešu laikā ir sagatavots un apstiprinājumu<br />
saņēmis projekta pieteikums<br />
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)<br />
aktivitātē “Stacionārās veselības aprūpes<br />
attīstība”, caur kuru piesaistītos 5 000 000<br />
latu plānots ieguldīt kā daļu no finansējuma<br />
slimnīcas jaunā korpusa celtniecībai.<br />
Projektu vadības atbalsts ir sniegts arī Infekciju<br />
uzraudzības dienestam un Latvijas<br />
Transplantācijas centram, kā partneriem<br />
pie sakoties starptautiskos pētniecības projektos<br />
ES Sabiedrības veselības programmā.<br />
Šobrīd sagatavošanas stadijā ir projektu<br />
pieteikumi vairākām idejām – par Šūnu<br />
transplantācijas centra attīstību, epilepsijas<br />
diagnostiku, kritisko kāju išēmiju, fizikālās<br />
medicīnas attīstību, hlamīdiju diagnostikas<br />
uzlabošanu un citām. Rudenī, kad būs<br />
pieejama Latvijas Investīciju un attīstības<br />
aģentūras pārvaldītā Darbinieku apmācības<br />
programma, plānots sagatavot arī Stradiņu<br />
pieteikumu darbinieku apmācībai.<br />
Projektu vadības nodaļa turpina strādāt pie<br />
vairākiem nozīmīgiem projektiem, kuri jau<br />
saņēmuši finansējumu.<br />
Projekts „Onkoloģijas slimnieku ārstēšanas<br />
pakalpojumu attīstība VSIA „Paula <strong>Stradiņa</strong><br />
<strong>Klīniskā</strong> <strong>universitātes</strong> slimnīca”, veicot<br />
infrastruktūras uzlabošanu” tika uzsākts<br />
2008. gada rudenī. Šā gada jūnija pirmajā<br />
nedēļā slimnīcai tika piegādāta jaunā<br />
onkoloģijas radioterapijas iekārta – augstas<br />
enerģijas lineārais paātrinātājs ar<br />
daudzlapiņu kolimatoru un portālo attēlu<br />
iegūšanas sistēmu, kuru tuvākajos mēnešos<br />
SIA „Siemens” speciālisti uzstādīs un sagatavos<br />
darbam. Plānots, ka darbs ar jauno<br />
iekārtu samazinās staru terapijas radīto<br />
nevēlamo blakus parādību un komplikāciju<br />
daudzumu, tādā veidā nodrošinot mūsdienīgu<br />
un efektīvu onkoloģijas slimnieku<br />
radioterapijas ārstēšanu. Iekārtas iegādei<br />
no Eiropas Reģionālās attīstības fonda<br />
tika saņemts aptuveni 1 764 761, 00 latu<br />
finansējums, savukārt, no valsts budžeta<br />
līdzekļiem tam tika piešķirti aptuveni 311<br />
428, 00 latu.<br />
Slimnīca turpina arī sadarbību ar Grodņas<br />
Reģionālo klīnisko slimnīcu Baltkrievijā<br />
pro jektā „Pārmantotā vēža profilakse, zināšanu<br />
apmaiņa un apzināšanās veicināšana<br />
par slimību Baltkrievijas, Latvijas un Lietuvas<br />
pierobežas rajonos”. Šā gada jūnijā<br />
būs apritējis gads kopš šīs sadarbības uzsākšanas.<br />
Šajā laikā speciālisti no Grodņas<br />
Reģionālās klīniskās slimnīcas piedalījušies<br />
divu dienu mācību seminārā, kurā pieredzē<br />
dalījās Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s universitā tes<br />
slimnīcas speciālisti prof. Jānis Gardov skis,<br />
Arvīds Irmejs, prof. Edvīns Miklaševičs, Andris<br />
Gardovskis un Andrejs Vanags. Pārmantoto<br />
vēžu speciālisti no Stradiņiem šī projekta<br />
ietvaros vadījuši lekcijas arī konferen cē<br />
Baltkrievijā, kuru apmeklēja vairāk nekā<br />
100 mediķu no Baltkrievijas un Lietuvas. Šā<br />
gada jūnijā plānots atvērt pārmantoto vēžu<br />
konsultatīvo kabinetu Grodņas Reģionā lajā<br />
klīniskajā slimnīcā – visi sagatavošanās darbi<br />
veikti ciešā sadarbībā ar <strong>Stradiņa</strong> slimnīcu,<br />
kurā šāds konsultatīvais kabinets veiksmīgi<br />
dar bojas jau vairākus gadus. Gandrīz 90%<br />
no kopējām projekta izmaksām jeb aptuveni<br />
585 089,00 eiro tiek finansēti no Eiro pas<br />
Savienības Interreg III B Kaimiņattiecību programmas.<br />
Pārējās projekta izmaksas aptuveni<br />
10% apjomā jeb aptuveni 68 573, 00 eiro<br />
no kopējām projekta izmaksām līdzfinansē<br />
iesaistītās slimnīcas.<br />
Projekta „Koordinētas mikrobioloģijas laboratoriju<br />
un infekciju kontroles personālas<br />
darbības algoritma ieviešana multirezistento<br />
nozokomiālo patogēnu ierobežošanai<br />
Latvijas reģionālajās slimnīcās” ietvaros izveidota<br />
sadarbība starp Stradiņiem un sešām<br />
reģionālajām slimnīcām – Daugavpils<br />
re ģionālos slimnīcu, Liepājas slimnīcu, Rī gas<br />
Austrumu Klīnisko <strong>universitātes</strong> slimnīcu,<br />
<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I NOTIKUMI<br />
Juris Jerums<br />
Attīstības biroja Projektu vadības nodaļa<br />
Rīgas 1. slimnīcu, Ventspils slimnīcu un<br />
Vid zemes slimnīcu Valmierā. Kopš projekta<br />
uzsākšanas 2008. gada rudenī visās<br />
projektā iesaistītajās slimnīcās tiek aizpildīts<br />
projekta ietvaros izstrādātais multirezistento<br />
mikroorganismu (MrMo) gadījuma<br />
epidemioloģiskās izmeklēšanas protokols.<br />
Liepājas slimnīcā, Daugavpils Reģionālajā<br />
slimnīcā un Ventspils slimnīcā jau novadīti<br />
mācību semināri slimnīcu personālam par<br />
antibiotiku lietošanu un antibiotiku re zistences<br />
problēmām, nozokomiālajām infekcijām<br />
un infekciju kontroles pamatprincipiem,<br />
kā arī mikrobioloģijas aktualitātēm.<br />
Slimnīcu medicīniskā personāla izglītošanas<br />
mērķis ir veicināt un uzlabot sadarbību<br />
starp laboratorijām un infekciju kontroles<br />
personālu, lai samazinātu nozokomiālo infekciju<br />
radīto saslimstību un mirstību daudzprofilu<br />
slimnīcās. Projekta izmaksas 85 %<br />
apmērā jeb 326 035,00 eiro tiek finansētas<br />
no Norvēģijas valdības finanšu instrumenta,<br />
bet pārējie 15 % jeb 57 535, 00 eiro tiek<br />
finansēti no valsts budžeta. �<br />
Juris Jerums un Līga Grudule<br />
Projektu ABC:<br />
� Ja jums ir idejas uzlabojumiem,<br />
attīstībai, pētniecībai, ietaupījumiem –<br />
lūdzu, zvaniet!<br />
� Ja jums ir vēlme uzzināt par ie spējamajiem<br />
finansējuma avotiem – lūdzu,<br />
zvaniet!<br />
� Ne visām idejām ir iespējams piesaistīt<br />
ES finansējumu, ne visām idejām<br />
finansējumu var piesaistīt uzreiz, taču<br />
mēs saglabājam jūsu idejas un meklējam<br />
risinājumus un finanšu avotus, lai tās<br />
realizētu.<br />
� Prioritāte ir tām idejām, kurās ir<br />
ieinteresēti un aktīvi darbojas paši ārsti.<br />
� Mūsu misija ir sniegt jums projektu<br />
un administratīvo atbalstu.<br />
Projektu vadības nodaļa – Juris, Līga, Ilze<br />
Tālrunis 67069785<br />
Jūnijs <strong>2009</strong><br />
13
NUMURA INTERVIJA<br />
14 Jūnijs <strong>2009</strong><br />
I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />
Kvalitāte – tā ir kārtība un labsajūta pacientiem<br />
un darbiniekiem<br />
Par to, kas ir kvalitātes procesi<br />
slimnīcā, ko tas dod un ko prasa no darbiniekiem,<br />
saruna ar Procesu kvalitātes<br />
daļas vadītāju Intu Limanoviču.<br />
Izglītība:<br />
Maģistra grāds Visaptverošajā kvalitātes<br />
vadībā, Rīgas Tehniskā universitāte,<br />
Transporta un Mašīnzinību fakultāte, RKI,<br />
Inženiera kvalifikācija medicīnas<br />
inženierzinātnēs un medicīnas fizikā,<br />
Rīgas Tehniskā universitāte, Transporta<br />
un Mašīnzinību fakultāte, BIMI<br />
Zobu protēžu tehniķa kvalifikācija, Paula<br />
Dauges Rīgas 1. medicīnas skola<br />
Darba pieredze:<br />
Inspektore, vecākā inspektore, kvalitātes<br />
vadītāja Radiācijas drošības centrā<br />
Zobutehniķe SIA Vesels<br />
Zobutehniķe Salaspils lauku ambulancē<br />
Vaļasprieks:<br />
Ceļošana, teātra, operas un kino<br />
apmeklēšana<br />
Kas ir kvalitātes procesi slimnīcā? Ko<br />
tas iever?<br />
Visu – rīcību, atbildību, kārtību, labsajūtu<br />
un apmierinātību ar dzīvi gan pacientiem,<br />
gan darbiniekiem. Kvalitāte ir viens<br />
no jēdzieniem, par kuru viss šķiet skaidrs,<br />
ja runa ir par preci vai sadzīves pakalpojumu,<br />
bet rodas neizpratne, ja to attiecina<br />
uz medicīnu. Kvalitāte slimnīcā ietver ne<br />
tikai tādus elementus kā darba apstākļu un<br />
darba vietu uzlabošana, tā ir rīcība kā mēs<br />
maksimāli labi nodrošinām mūsu klientu-<br />
pacientu izmeklēšanu ārstēšanu un aprūpi:<br />
zāļu aprites kārtība, medicīniskā lietvedība,<br />
dokumentu aprite, transportēšana utml.<br />
Mans darbs ir vērsts uz cilvēkiem un<br />
iekšējām pārmaiņām ne tikai uzņēmumā.<br />
Vēršu kolēģu uzmanību uz lietām, kuras<br />
viņiem sākotnēji nav šķitušas tik būtiskas,<br />
piemēram, kaut vai pareiza dažāda veida<br />
dokumentu (tai skaitā arī slimības vēsturu)<br />
aizpildīšana. Palīdzu kolēģiem strādāt, veidojot<br />
kvalitātes procedūras, novērtējot, kā<br />
norit process, sekojot līdzi, kā tiek ievērotas<br />
prasības un jauninājumi. Uzskatu, ka vadība<br />
kā process ir nepieciešams visur, kur cilvēki<br />
kopīgi risina problēmas. Cilvēka dabā ir pretoties<br />
visam jaunajam, jo darbā ir izveidota<br />
sava kārtība, izstrādāts noteikts ritms un ne<br />
vienmēr cilvēki vēlas to mainīt. Taču reizēm<br />
ir lietas, kuras ir jādara neatkarīgi no tā, vai<br />
patīk vai ne. Īpaši krīzes laikā.<br />
Ko tas prasa no darbiniekiem? Kas<br />
viņiem būtu vai nebūtu jādara, lai šie<br />
procesi tiktu realizēti?<br />
Darbiniekiem tas nozīmē sapratni un<br />
iekšēji noteiktas vai reglamentētas kārtības<br />
ievērošanu. Reizēm gan ir jāstāsta<br />
elementāras un pašsaprotamas lietas. Ir<br />
cilvēki, kuri nav kaut ko pietiekami skaidri<br />
sapratuši – tiem var visu vēlreiz izskaidrot, un<br />
turpmāk viņi darīs pareizi. Taču ir arī tādi, kuri<br />
uzskata, ka viss, kas nāk no administrācijas<br />
un vadības, ir slogs un apgrūtinājums.<br />
Piemēram, jaunākās izmaiņas procedūrās<br />
bija jāveic, jo mainījās likumdošana. Daudzas<br />
prasības bija stingras un pat drastiskas,<br />
tomēr tām ir racionāls pamats. Tāpēc reizēm,<br />
kad redzu, ka cilvēks principiāli nedara<br />
reglamentētas vai iekšēji noteiktas lietas,<br />
ir grūti nedusmoties. Tas nozīmē, ka cilvēks<br />
domā tikai divās sev pieņemamās: kategorijās<br />
„es gribu” un „es negribu”. Manuprāt, ja<br />
strādā tik lielā uzņēmumā, tad šīs kategorijas<br />
ir jānoliek otrajā plānā un jādomā par<br />
darba uzdevumiem, arī korporatīvo ētiku,<br />
kultūru un individuālo atbildību. Tas ir arī<br />
attieksmes jautājums, proti, pirmkārt, „es<br />
strādāju <strong>Stradiņa</strong> slimnīcā”, un, otrkārt, „es<br />
šeit esmu inženieris, sekretāre, ārsts vai<br />
māsa un ar to lepojos”! Jā, pašapziņa ir laba<br />
lieta, bet svarīga ir arī piederība. Ir jādomā,<br />
ka vispirms slimnīca ir tavs darba devējs. Ir<br />
jābūt lojalitātei, pieklājībai un atbildībai pret<br />
uzņēmumu un cilvēkiem, kuri tevi nodrošina<br />
darbu.<br />
Kas ir izdarīts šo divu gadu laikā, kopš<br />
strādājat par Procesu kvalitātes daļas<br />
vadītāju?<br />
Visbūtiskākais ir tas, ka šo divu gadu laikā<br />
ir izveidota laba iekšējo auditoru komanda,<br />
kas tagad regulāri veic iekšējos auditus visos<br />
slimnīcas departamentos. Tāpat ir atjaunotas<br />
un izstrādātas jaunas gan lietvedības,<br />
gan ārstniecības un aprūpes procesu atbalsta<br />
procedūras, izveidots Darba aizsardzības<br />
un darba drošības dienests, piesaistot<br />
profesionālus darbiniekus, drīz paredzēts<br />
izveidot arī atsevišķu Metroloģijas dienestu.<br />
Esam saņēmuši EMAS sertifikātu un tagad<br />
uzturam vides pārvaldības sistēmu, kas ir<br />
labs paraugs citām slimnīcām.<br />
Kas jāpaveic tuvākajā nākotnē?<br />
Galvenais ir komunikācija un informācijas<br />
apmaiņa visos līmeņos. Jau labu laiku mums<br />
slimnīcā darbojas elektroniskā lietvedība.<br />
Bet joprojām ir daļa darbinieku, kuri nelasa<br />
šos dokumentus. Kā piemēru varu minēt<br />
rīkojumu, kad tiek nomainīta vecā procedūra<br />
pret jauno un vecā procedūra jāatnes uz Procesu<br />
kvalitātes daļu. Rīkojums ir bijis pirms<br />
vairāk nekā mēneša, bet neesmu saņēmusi<br />
nevienu procedūru. Tātad elektroniskās<br />
komunikācijas veids kādu iemeslu dēļ<br />
nedarbojas. Pastāv tāda kā plaisa starp<br />
administrāciju, vadību un darbiniekiem, un,<br />
lai to mazinātu, ir krietni jāstrādā. Manuprāt,<br />
slimnīcu var salīdzināt ar milzu viesnīcu –<br />
cilvēkiem būtu jājūtas aprūpētiem. Tikai<br />
šeit cilvēki uzturas citu iemeslu vadīti - viņi<br />
nāk ar savām sāpēm. Tomēr slimnīca nav<br />
tikai ārstniecība vai aprūpe vien. Pacientiem<br />
jāatgūst ne vien veselība, bet jāizjūt arī<br />
labsajūta un personāla korekta attieksme. Ja<br />
sasirgušais šeit redzēs nelaipnu māsu, īgnu<br />
ārstu vai šņācošu administrācijas pārstāvi,<br />
protams, viņš izvēlēsies uz šejieni otrreiz<br />
nenākt.<br />
Kā kvalitātes vadību ietekmēs<br />
jaunceļamais slimnīcas korpuss?<br />
Būs jaunas slimnīcas ēkas, telpas, modernas<br />
tehnoloģijas. No vienas puses, jaunais projekts<br />
būs augsta līmeņa ārstniecības, aprūpes,<br />
mācību un zinātnes komplekss, bet no otras<br />
puses augsta komforta sajūtas sniegšana.<br />
Bet ja mēs aiziesim uz jaunajām telpām ar<br />
veco rīcības sistēmu un nesakārtotību, tad<br />
gaidīto uzlabojumu nebūs. Tāpēc jāmaina<br />
iekšējā kārtībā, un tas ir diezgan grūti, jo, kā<br />
jau minēju, daļai darbinieku pārmaiņas šķiet<br />
nepieņemamas. Svarīgi sakārtot sistēmu, ieviest<br />
kārtību un tad doties uz jaunām telpām.<br />
Tāpēc jaunais projekts ir ne tikai būves un<br />
tehnoloģijas, bet arī cilvēki, precīzāk viņu attieksmes<br />
maiņa laikam līdzi.<br />
Un tas ietver arī kvalitātes vadības<br />
procedūras?<br />
Jā, noteikti. Jāatceras, ka kvalitāte nav ISO<br />
sertifikāts. ISO sertifikāts ir tikai atbilstība
kādām standarta prasībām. Tāpat, piemēram,<br />
ISO 14000 un EMAS ir vides pārvaldības<br />
sistēmas vadība, apliecinājums tam, ka mēs<br />
savācam, šķirojam, strādājam atbilstoši<br />
kādām vides prasībām. Tā ir sakārtota dokumentu<br />
vadība, bet tas automātiski vēl<br />
neietver kvalitātes jēdzienu. ISO sertifikāts ir<br />
papīrs, bet daudz svarīgāka ir funkcionējoša<br />
sistēma. Taču tas nenotiek uzreiz, tas ir aptuveni<br />
piecu gadu cikls un rūpīgs, sistemātisks<br />
un smags darbs. Tiek izveidots jauns process,<br />
tiek aprakstīta jauna procedūra, tomēr<br />
cilvēki turpina spītīgi darīt pa vecam, jo tā ir<br />
pierasts un tādas ir tradīcijas. Taču tradīcijas<br />
un iedibinātā kārtība ir divas dažādas lietas<br />
un tas ir jāmaina.<br />
Kā šādās situācijas iespējams risināt?<br />
Strādājam ciešā sadarbībā ar citām struktūrvienībām.<br />
Man ir brīnišķīgi kolēģi, departamentu<br />
direktori, administrācijas darbinieki,<br />
Stratēģijas padome. Viņu teiktajā vajag un<br />
ir vērts ieklausīties. Varbūt disonanse rodas<br />
tad, kad viņu domas un idejas lido ātrāk,<br />
nekā citi spēj tās uztvert un uzreiz saprast.<br />
Bet mēs visi strādājam slimnīcā, un mums<br />
ir jānotur slimnīcas labā slava, īpaši tagad –<br />
šajā grūtajā laikā.<br />
Vai ir jūtama kaut neliela darbinieku<br />
attieksmes maiņa?<br />
Jā, neapšaubāmi. Mans lielākais atbalsts ir<br />
struktūrvienību vadītāji, virsmāsas, iekšējie<br />
auditori, kuriem ļoti uzticos, un kolēģi no<br />
administrācijas. Tie ir mani lielie vaļi, mans<br />
lielākais atbalsts darbā.<br />
Vai krīzes laikā kvalitātes procesi<br />
palēninās un kvalitāte krītas?<br />
Protams, krīze ļoti ietekmē. Stradiņos šie<br />
divi gadi ir bijuši grūts pārmaiņu laiks – no<br />
valsts akciju sabiedrības esam kļuvuši par<br />
SIA, tika ieviesta jauna darba laika uzskaites<br />
sistēma, jaunas procedūras un instrukcijas,<br />
klāt nākušas jaunas struktūrvienības un darbinieki,<br />
un, protams, visa šī situācija valstī.<br />
Tas cilvēkos rada bailes un nedrošību par<br />
nākamo dienu, un noved pie neiecietības<br />
ikdienas darbos citam pret citu. Tieši tādēļ<br />
šajos apstākļos kvalitātes procedūru un procesu<br />
ievērošana ir ļoti svarīga, jo katra dar-<br />
binieku kļūda slimnīcai maksā daudz – tie<br />
nav desmit vai simts latu, tas ir daudz vairāk.<br />
Tie nav tikai nepareizi vai nelietderīgi izmantoti<br />
līdzekļi, laikā neizlietoti medikamenti,<br />
kuri pēc derīguma termiņa beigām ir izmetami,<br />
bet arī nelietderīgi izmantots savs un<br />
kolēģu darba laiks.<br />
Viens aspekts ir krīzes kā ārēja spēka<br />
ietekme uz darbu slimnīcā. Bet, vai<br />
ir iespējams šajā laikā paveikt daudz<br />
vairāk?<br />
Jā, krīze ir labākais laiks, kad iespējams<br />
daudz ko sakārtot un atbrīvoties no liekā balasta<br />
un nevajadzīgiem procesiem. Cita lieta<br />
– vai cilvēki tam piekritīs. Tāpēc ir jāskatās,<br />
kā būtu mazāk sāpīgi. Bet viens ir skaidrs, ka<br />
sāpes būs un ar to ir jārēķinās. Ir jāpieņem,<br />
ka pārmaiņas visbiežāk nāk ar nepatīkamu<br />
brīdi, taču pēc tam ir jūtami uzlabojumi.<br />
Parasti visas šīs ekonomiskās vai politiskās<br />
dilemmas agrāk vai vēlāk ir atrisinājušās un<br />
sākušies uzlabojumi, progress. Acīmredzot<br />
mūsu pašapmierinātajā dzīvē tomēr bija<br />
kaut kas gājis greizi. Tagad ir jāsaglabā vēss<br />
prāts, jāklausās ieteikumos, bet arī jāsaprot,<br />
ka ne visi modeļi, kuri ir efektīvi citur, būs<br />
piemēroti arī slimnīcai.<br />
Kā jūs nonācāt Stradiņos? Kāda ir jūsu<br />
darba pieredze?<br />
Iepriekš strādāju valsts iestādē - esmu<br />
medicīnas inženiere fiziķe – tehniskais cilvēks,<br />
kas reizēm uzvelk baltu uzsvārci. Medicīna<br />
mani ir saistījusi kopš agras bērnības. Pēc<br />
vidusskolas sāku mācīties par zobu tehniķi.<br />
Nostrādāju diezgan ilgus gadus, bet<br />
veselības dēļ nācās mainīt profesiju. Tamdēļ<br />
sāku studēt medicīnas inženierzinātnes un<br />
fiziku, strādāju Radiācijas drošības centrā,<br />
sākumā par inspektori. Inspicējot valsts<br />
medicīnas iestādēs un veicot pētījumu par<br />
<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I NUMURA INTERVIJA<br />
pacientu saņemtajām dozām un rentgenu<br />
diagnostikas iekārtu atbilstību, aktuāli kļuva<br />
kvalitātes jautājumi. Tad aizgāju mācīties<br />
vēlreiz. Tā nu es nosacīti esmu atgriezusies<br />
atpakaļ medicīnā, tikai citā statusā. Domāju,<br />
ka esmu šeit īstajā vietā. Darbs ir ļoti grūts<br />
un smags, tomēr man te patīk. Stradiņiem<br />
piemīt kas īpašs, tik ļoti saistošs, kas uz<br />
šejieni vienmēr velk, un man šeit vienmēr<br />
ir paticis gan mācīties, gan strādāt. Sanācis,<br />
ka Stradiņos sāku strādāt tādā mutuļojošā<br />
pārmaiņu laikā - tas nav viegli, bet nekas nav<br />
neiespējams. Bieži darba diena paiet tik ātri –<br />
vakars jau klāt, bet darba vēl tik daudz. Un<br />
nav vainīga darba plānošana, bet gan arvien<br />
pieaugošais darba apjoms - jo šis pārmaiņu<br />
laiks prasa lielu atdevi un intensitāti.<br />
Vai jums atliek laiks arī<br />
vaļaspriekiem?<br />
Agrāk, kad strādāju Radiācijas drošības<br />
centrā, tam atlika vairāk laika. Tagad laika<br />
ir ļoti maz, jo, lai strādātu tik lielā uzņēmumā<br />
kā <strong>Stradiņa</strong> slimnīca, ir nepārtraukti<br />
jāmācās. Daudz jālasa, jākontaktējas ar<br />
līdzīga amata kolēģiem citos uzņēmumos.<br />
Ja tomēr izdodas atrast kādu brīvu brīdi,<br />
cenšos ceļot gan pa Latviju, gan ārpus tās.<br />
Pēdējā laikā man ļoti ir iepaticies foto gra fēt<br />
dabasskatus, pilsētvidi, cilvēkus uz pilsētas<br />
fona. Dažkārt izdodas atlicināt laiku arī<br />
daiļliteratūrai, operai vai kino. Visvairāk m ani<br />
aizrauj fantastika un vēstures literatūra,<br />
īpaši seno kultūru mitoloģija. Noteikti neaizrauj<br />
kriminālromāni. Pēdējā grāmata, ko<br />
izlasīju, tiesa gan, pēc dēla ieteikuma, bija<br />
populā rais romāns “Krēsla”. Domāju - ja no<br />
rīta pamosties, secini, ka visu nakti domās<br />
esi strādājis, tas ir rādītājs, ka noteikti ir<br />
vajadzīga atpūta! Lasot labu grāmatu, skatoties<br />
teātra izrādi vai kino filmu, to noteikti,<br />
var izbaudīt, kaut uz brīdi. �<br />
Jūnijs <strong>2009</strong><br />
15
SOCIĀLĀ UN GARĪGĀ APRŪPE<br />
16 Jūnijs <strong>2009</strong><br />
I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />
Sociālā darba aktualitātes<br />
Medicīnas iestādēm, salī<br />
dzinot ar citām organizācijām<br />
ir sava specifika,<br />
atšķirīgs ir arī darbī bas<br />
efektivitātes rādītājs –<br />
valsts iedzīvotāju vese lības<br />
stāvoklis. Darbs ārst -<br />
niecības iestādēs tiek<br />
uzskatīts kā sevišķi grūts,<br />
jo pakalpojuma saņēmējs<br />
ir cilvēks – dzīva, mainīga<br />
sistēma. Galvenais resurss<br />
organizācijā ir personāls,<br />
darbinieku sociālā un<br />
pro fesionālā kompetence ir priekšnoteikums<br />
kvalitatīvi sniegtam pakalpojumam.<br />
<strong>Stradiņa</strong> slimnīca ir valstī vadošā ārstniecības<br />
iestāde, tā nes lielu atbildību valsts un<br />
iedzīvotāju priekšā. Īpaši šodienas sprie dzes<br />
apstākļos, kad ikviens izjūt bažas par dzīves<br />
kvalitātes pasliktināšanos, sociālo dro šī bu<br />
un veselības aprūpes pieejamību. No palīdzošo<br />
profesiju pārstāvjiem tiek gaidīta<br />
profesionāla attieksme pret ikvienu klientu.<br />
Sociālais darbs slimnīcā nav tikai klientu<br />
sociālo problēmu risināšana. Kā galvenos<br />
5. jūnijā Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu<br />
baznīcas teritorijā izveidotajā “Dvēseļu dār zā”<br />
tika pieminēti nedzīvi dzimušie un drīz pēc<br />
dzemdībām mirušie bērniņi: notika starpkonfesionāls<br />
svētbrīdis, tajā piedalījās šo<br />
bērniņu ģimenes.<br />
“Dvēseļu dārzs” ir Latvijas Profesionālo veselības<br />
aprūpes kapelānu asociācijas at balstīts<br />
projekts, kura laikā izveidota Latvijā pirmā<br />
nedzīvi dzimušo bērnu atdusas vieta, kas<br />
atrodas blakus Paula <strong>Stradiņa</strong> Klīniskajai<br />
<strong>universitātes</strong> slimnīcai.<br />
Pirms šīs piemiņas vietas izveides nedzīvi<br />
dzi mušie bērniņi no visas Latvijas slimnīcu<br />
dzemdību nodaļām, izņemot Liepāju un<br />
Vents pili, tika sūtīti uz Bērnu klīniskās <strong>universitātes</strong><br />
slimnīcas Bērnu patoloģijas bi roju<br />
Vienības gatvē. No turienes šie bērniņi tika<br />
nogādāti Rīgas pilsētas krematorijā ko pējai<br />
kremēšanai. Taču kopš 2008. gada 13. jūnija,<br />
kad tika atklāts “Dvēseļu dārzs”, pēc vecāku<br />
izvēles bērniņu pelni var tikt apbedīti šajā<br />
vietā.<br />
Svētbrīdi “Dvēseļu dārzā” reizi gadā organizē<br />
<strong>Stradiņa</strong> slimnīcas Garīgās aprūpes dienests.<br />
Dienests ir izdevis arī nelielu brošūriņu, kas<br />
var palīdzēt cietušo vecāku tuviniekiem un<br />
var minēt – pacientu tiesību aizstāvība un<br />
pārstāvniecība, kā arī sociālās darbības, kas<br />
vērstas pozitīvu pārmaiņu virzienā. Sociālā<br />
darba dienestā (SDD) risināto problēmu<br />
loks slimnīcā ir daudzveidīgs un sociālā darbība<br />
vispusīga. Paralēli sociālo problēmu<br />
risināšanai praktiskā darbība nodaļās ļauj<br />
novērtēt personāla rīcību kvalitatīva pakalpojuma<br />
sniegšanā. Iespaids par ārstniecī bas<br />
iestādi rodas pirmajā saskarsmē ar medicīnas<br />
personālu. Slimnīcā pacients paralēli<br />
savām fiziskās saslimšanas problēmām izjūt<br />
emocionālu satraukumu un bažas par to, kas<br />
ar viņu notiks.<br />
Mūsu izstrādātā pētījuma „Sociālā darba<br />
die nests Paula Stradiņā Klīniskajā universitā<br />
tes slimnīcā” ietvaros tika veikta aptauja<br />
ar mērķi noskaidrot pacienta vēlmes un<br />
gaidas, nokļūstot slimnīcā, un aktualitātes,<br />
kas saistītas ar sociālo darbu. Pacientu<br />
anketās ierakstītie komentāri norāda uz<br />
pa mata vērtībām – jebkurš speciālists var<br />
būt ar vairākām augstākām izglītībām un<br />
zinātniskajiem grādiem, bet ja nav elementāras<br />
attieksmes pret otru cilvēku, tad<br />
Dvēseļu dārzā Garīgās aprūpes dienests<br />
sabiedrībai kontaktu veidošanā un saskarsmē<br />
ar šīm ģimenēm.<br />
Šajā grāmatiņā ir atrodamas atbildes uz<br />
jau tājumiem, kas saistīti ar bērniņa zaudējumu<br />
grūtniecības laikā, kā arī sniegti pa-<br />
Dina Cešeiko<br />
Sociālā darba dienesta vadītāja<br />
izglītībai nav nozīmes. Pacienti atzīmē, ka<br />
slimnīcā vēlas saņemt palīdzību, no personāla<br />
gaida labvēlīgu attieksmi un profesionālu<br />
rīcību. Pacienti norāda sev nozīmīgākās<br />
atbalsta sistēmas, starp kurām<br />
vis vairāk pieminēta ģimene un draugi. Sarežģītākas<br />
ir tās situācijas, ja ģimenes nav, tad<br />
ārstniecības iestādē palīdzība tiek gaidīta no<br />
me dicīnas personāla un sociālā darbinieka.<br />
Īpaši palīdzošo profesiju pārstāvjiem ir<br />
nepieciešams vispirms sevi izzināt, iepazīt,<br />
stādāt ar trūkumiem un veidoties par profesionāli<br />
šī jēdziena plašākā izpratnē. Kā<br />
teicis franču filozofs O. Konts (1798-1857),<br />
kuru uzskata par socioloģijas – mācības<br />
par sabiedrību – pamatlicēju, jo vairāk<br />
attīstīti būs atsevišķi indivīdi, jo labāka<br />
būs sabiedrība. Lietišķās kvalitātes, garīgo<br />
kultūru un profesionālo kompetenci cilvēkos<br />
vajag attīstīt.<br />
Mūsu pienākums ir celt pašiem savu<br />
profesionalitāti un rīkoties tā, lai tas nāk par<br />
labu mūsu klientiem, organizācijai un mums<br />
pašiem. �<br />
domi un ieteikumi, kā šādā situācijā rīkoties.<br />
Tiek izteikta cerība, ka šī informācija kalpos<br />
kā orientieris, lai palīdzētu ģimenēm tikt pāri<br />
šim, tik smagajam laikam.<br />
Kādas māmiņas atziņa: „Tā kā mēs nokļūstam<br />
tādā kā “otrā pusē”, pat vislabāko nodomu<br />
vadītie tuvinieki un draugi šādā situācijā<br />
īsti nezin ko teikt un kā palīdzēt. Sazinoties<br />
ar līdzīgās bēdās nonākušajiem, saproti, ka<br />
šādas traģēdijas diemžēl notiek (biežāk, ne kā<br />
mēs jelkad spējam to iedomāties) un ka mēs<br />
esam līdzīgi savās izjūtās. Ir pilnīgi normāli<br />
kādu laiku vēlēties “noslēpties” no visiem<br />
paziņām, draugiem un radiem un runāt tikai<br />
ar tiem, kuri SAPROT.”<br />
Tiek ieteikts izmantot starptautiskos foru mus,<br />
kuri www.google.com ir viegli atrodami. Ja<br />
nav pietiekoši labas svešvalodu zināšanas,<br />
tad neliela sarakste par šo tēmu atrodama<br />
arī www.calis.lv. Domu apmaiņu – forumu –<br />
latviešu valodā vecākiem, kas zaudējuši<br />
bērniņu, skatīt Latvijas Profesionālo veselības<br />
aprūpes kapelānu asociācijas mājaslapā<br />
http://www.lpvaka.lv<br />
Buklets tiek izplatīts Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s<br />
<strong>universitātes</strong> slimnīcas Dzemdību klīnikā. �
Komunikācijas terapeitiskie aspekti<br />
terminālas slimības kontekstā<br />
“Veids, kādā ārsts ar mani<br />
runāja, izraisīja manī lielākas<br />
sāpes nekā pati slimība”<br />
(kāda paciente)<br />
Pateikt ļaunu vēstījošu diagnozi ir izaicinājums<br />
pat vispieredzējušākajam ārstam. Tieši<br />
šajos brīžos visredzamākā kļūst medicīnas<br />
darbinieka – ārsta vai māsas personības<br />
briedums, inteliģence un dziedinātāja talants.<br />
Grāmatā „Kā mēs mirstam” ķirurgs, Jēlas<br />
<strong>universitātes</strong> medicīnas skolas medicīnas un<br />
bioētikas pasniedzējs, Šervins Nulands raksta:<br />
“...katram no mums ir vajadzīgs līdzgaitnieks,<br />
kas mūs pazīst, kas pārzina tos unikālos ceļus,<br />
pa kuriem mēs spējam tuvoties savai nāvei...<br />
Klīniskajai objektivitāte, kurai jābūt klātesošai<br />
dzīves beigu lēmumos, jānāk no ārsta,<br />
kam ir pazīstamas mūsu vērtības un dzīves<br />
gājums, nevis no pilnīga svešinieka, kura<br />
bio medicīniskā superspecializācija piln varo<br />
viņu pieņemt pašus būtiskākos lēmumus, kas<br />
attiecas uz mūsu dzīvi” (How We Die: Reflections<br />
on Life’s Final Chapter, New York: Knopf :<br />
Random House, 1994).<br />
Šeit minētie nedaudzie ieteikumi veidoti<br />
bals toties uz dienesta kapelānu pieredzi<br />
slimnīcā, sarunās ar medicīnas personālu, pacientiem<br />
un viņu tuviniekiem. Pastāvīgi esot<br />
kopā ar pacientiem, ģimenēm, kas piedzīvo<br />
smagus pārbaudījumus un zaudējumus, ir<br />
radušies secinājumi par veidiem, kas vis labāk<br />
palīdz šajos dzīves brīžos uztvert un adek vāti<br />
saprast informāciju. Šeit būs daži ieteikumi<br />
par situācijām, sniedzot pacientam un viņa<br />
tuviniekiem sliktas ziņas par viņa veselī bas<br />
stāvokli.<br />
� Pirms ieejat slimnieka istabiņā, lai pavēstītu<br />
sliktās ziņas, uz nelielu brīdi ieturiet<br />
pauzi un padomājiet paši par savām<br />
emocijām attiecībā uz šo ziņu, uz pacientu un<br />
to procesu, kas tūlīt sekos. Kā mēs runājam<br />
parasti atkarīgs no tā, ko mēs jūtam tajā brī dī<br />
un tas, kā mēs runājam, izskan daudz „ska ļāk”<br />
nekā tas, ko mēs pasakām. Būsim godīgi paši<br />
pret savām skumjām, frustrāciju, diskomfortu<br />
sakarā ar iespējamo konfrontāciju, draudu<br />
sajūtu, cilvēciskajām bezspēcības sajūtām,<br />
vēlmes izvairīties un atrast kādu citu, kas<br />
paveiks šo smago pienākumu mūsu vietā.<br />
� Vispirms ir svarīgi ļaut pacientam zināt,<br />
ka tās būs sliktas ziņas. Piemēram: „Man<br />
ir jāpastāsta kaut kas, ko var būt jums<br />
būs nepatīkami dzirdēt” vai arī „Pārbau žu<br />
rezultāti nav gluži tādi, kādus es cerēju sagaidīt.<br />
Mums jāparunā par to pēc iespējas<br />
ātrāk”. Ir svarīgi, ka mediķis šādos brīžos<br />
sniedz pacientam izvēli būt kāda viņam nozī<br />
mīga cilvēka, iespējams, ģimenes locekļa<br />
vai drauga klātbūtnē. Jāapzinās, ka dažiem<br />
cilvēkiem tā varbūt ir kultūras norma vai tradīcija<br />
saņemt būtiskas ziņas kopā ar kādu,<br />
dodot iespēju tajās dalīties un izrunāties par<br />
variantiem kopīgi. Ja ārsts vai māsa sajūt, ka<br />
šis varētu būt tas gadījums, var jautāt: “Ja<br />
man vajadzētu pieņemt kādu lēmumu, kas<br />
saistīts ar jūsu veselību, ar ko jūs vēlētos, lai<br />
es runāju?” Un dodiet iespēju pārrunāt tālāko<br />
ārstēšanas gaitu, kad pacientam svarīgā<br />
persona būs klāt.<br />
� Tad, kad tikšanās laiks ir pienācis, pārliecinieties,<br />
ka nekas jūsu sarunu neiztraucēs,<br />
izslēdziet telefonu un pasakiet, cik daudz<br />
laika būsiet kopā ar pacientu, piemēram 20<br />
līdz 30 minūtes. Ir jāpārliecina pacients, ka<br />
būsiet pieejams arī vēlāk, ja tas viņam būs<br />
nepieciešams. Ja jums nav tik daudz laika,<br />
ņemiet vērā galvenos šī procesa principus:<br />
pirmkārt, apzinieties savas jūtas informējot<br />
pacientu par sliktām ziņām un, otrkārt,<br />
runājiet skaidri, vienkārši un ar cieņu, izvairoties<br />
no metaforām un medicīniskiem terminiem.<br />
Sākumā stādieties priekšā klātesošiem<br />
cilvēkiem, kurus neesat saticis pirms tam. Ja<br />
esat viņus jau kādreiz saticis, bet neatceraties<br />
viņu vārdus, pārjautājiet. Ir ļoti vēlami,<br />
ja jums ir piesprausta identifikācijas karte<br />
labi saskatāmā vietā, jo dažiem cilvēkiem tas<br />
palīdz, ja viņi vārdu un uzvārdu var izlasīt ar<br />
acīm.<br />
� Uzturiet acu kontaktu ar pacientu. Sarunas<br />
laikā varat pacientam pieskarties mierinošā<br />
veidā, ja pacientam tas ir pieņe ma mi.<br />
Pajautājiet atļauju, jo ir cilvēki, kuri jūt fizisku<br />
vai psiholoģisku diskomfortu, kad vi ņiem<br />
pieskaras, bet mēdz būt gadījumi, kad šādi<br />
personīgas dabas pieskārieni var būt pacientam<br />
kulturāli vai tradicionāli nepieņemami.<br />
� Jārunā skaidri un vienkārši, lietojot nemedicīniskus<br />
terminus, kur iespējams. Ja medicīniski<br />
termini ir nepieciešami, paskaidrojiet<br />
to nozīmi pēc iespējas saprotamākā<br />
veidā. Vienkāršojiet informāciju tā, lai visi<br />
klātesošie to saprastu. Jāsāk ar to, ko pacients<br />
zina un saprot par savu slimību – simptomiem,<br />
analīzēm, rezultātiem, diagnozi un<br />
prog nozi. Jautājiet, kā slimība ir progresējusi<br />
un kā iespaidojusi viņa dzīves veidu. Klausieties<br />
uzmanīgi, kas tiek pateikts un kas netiek.<br />
Pat, ja esat vairākkārt skaidrojis pacientam<br />
šīs lietas, viņš varbūt nav visu sadzirdē jis<br />
vai sapratis vai atcerējies. Paskaidrojiet to<br />
visu vēlreiz citā veidā kā iepriekšējo reizi.<br />
� Tikai tad, kad jūtat, ka visi klātesošie saprot<br />
līdzšinējo informāciju pareizi, speriet<br />
nākamo soli. Jums var būt vēlme vai nu pateikt<br />
nepieciešamo informāciju pārāk ātri,<br />
vai gluži otrādi – pārāk vilcināties un izteikties<br />
neskaidri. Ļaujiet nepieciešamajai informācijai<br />
izskanēt saudzīgi, lēni, bet skaidri,<br />
piemēram: “Kā jau jūs zināt, visi pārbaužu<br />
rezultāti mums šobrīd ir zināmi un man ļoti žēl<br />
<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I SOCIĀLĀ UN GARĪGĀ APRŪPE<br />
Dana Kalniņa-Zaķe<br />
Garīgās aprūpes dienesta vadītāja<br />
jums paziņot, ka tie nav<br />
tādi, kā es cerēju. Esmu<br />
tos arī izskatījis rūpīgi<br />
kopā ar savu kolēģi/kolēģiem,<br />
lai būtu drošs, ka<br />
kaut kas netiek palaists<br />
garām. Mēs ar jums esam<br />
izmēģinājuši vairākus<br />
ārs tēšanās veidus, kas,<br />
diem žēl, nav apturējuši<br />
sli mību, kas turpina progresēt.<br />
Tas nozīmē, ka šī<br />
slimība iespējams būs<br />
jūsu nāves cēlonis. Mēs noteikti būsim ar<br />
jums un darīsim visu iespējamo, kas ir mū su<br />
spēkos, lai jums palīdzētu.” Nekad nesakiet:<br />
“Mēs neko vairs nespējam darīt” vai “Mēs<br />
esam izdarījuši visu iespējamo”, jo vienmēr<br />
var un vajag palīdzēt – tā ir mediķa galvenā<br />
misija.<br />
� Visas sarunas laikā, pārjautājiet pacientam,<br />
vai viņš saprot, ko jūs sakāt. Uzaiciniet<br />
klātesošos uzdot jautājumus, it īpaši<br />
par to, ko viņi nav līdz galam sapratuši. Maz<br />
ticams, ka kāds atcerēsies visu, ko esat teicis.<br />
Katra persona atcerēsies kādu daļu no<br />
sniegtās informācijas. Ikviens no viņiem<br />
var sajust vēlēšanos satikties vēlreiz. Varat<br />
uzaicināt kādu no klātesošajiem pieraks tīt<br />
informāciju tikšanās laikā. Ļoti palīdzēt var<br />
arī ārsta rakstiski sniegta informācija, kurā<br />
doti svarīgākie punkti, kuri pacientam būtu<br />
jāzina vai jāizprot par diagnozi un ārstēšanu.<br />
Piedāvājiet nākamās tikšanās reizi, lai<br />
atkārtoti pārrunātu neskaidrības vai sniegtu<br />
informāciju citām pacienta turpmākajā<br />
aprūpē nozīmīgām personām, kuras šajā<br />
reizē nav klāt.<br />
Apzinieties, ka sliktas ziņas vienmēr ir sliktas<br />
ziņas, pat ja tās tiek pasniegtas cieņas<br />
un līdzjūtības pilnā veidā. Neviens no mums<br />
nevēlas uzzināt, ka mēs vai kāds, kuru mēs<br />
mīlam, mirst. Agresīva vai citādi negatīva<br />
attieksme vai uzvedība pret šādu ziņnesi ir<br />
cilvēciski saprotama reakcija. Tieši tādēļ, ka<br />
ārstam nereti jābūt šim “sliktajam ziņnesim”,<br />
viņam ir jāpiemīt spējām sniegt pacientam<br />
pārliecību, ka viņš netiks pamests viens ciešanās.<br />
Ka medicīnas personāls pievērsīs vislielāko<br />
uzmanību tam, lai pacients pēc iespējas<br />
neciestu sāpes un citus nepatīkamus<br />
simptomus, ka tiks darīts viss iespējamais,<br />
lai pacients justos pēc iespējas komfortabli,<br />
ka medicīnas personāls būs pieejams visā<br />
turpmākajā procesā līdz pat miršanas brīdim.<br />
Vai tas nav galu galā mazākais, uz ko mēs<br />
katrs ceram, ja mums vai cilvēkam, ko mīlam,<br />
būtu nepieciešama palīdzība... Un vai tas nav<br />
pats lielākais, ko mēs kā cilvēciskas būtnes<br />
varam sniegt viens otram – savu dziedinošo<br />
klātbūtni tur, kur pienāk ārstniecības zinātnes<br />
robežas, bet ne ārstniecības mākslas... �<br />
Jūnijs <strong>2009</strong><br />
17
IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />
Jauna izmeklēšanas kvalitāte<br />
neiroradioloģijā Dr. Sarmīte Dzelzīte<br />
Kopš pagājušā gada<br />
bei gām mūsu slim nīcas<br />
Diag nos tiskās radioloģijas<br />
ins ti tūtā darbojas jauna<br />
MR aparatūra. Lai arī tās<br />
magnētiskā lauka stiprums<br />
nav mainījies, t.i., 1,5 teslas,<br />
būtiski ir paplašinājušās<br />
izmeklēšanas iespējas<br />
prak tiski visās radioloģijas<br />
no zarēs, bet visjūtamāk<br />
neiroradioloģijā. Papildus<br />
gradienti un daudzkanālu<br />
spoles ļauj slimniekus izmeklēt ievērojami<br />
ātrāk; veicot, t.s., paralēlo skenēšanu, izmeklēšanas<br />
sēriju ilgums samazinās 2-4 reizes.<br />
Tas ir būtiski mūsu slimnīcā, jo to pacientu<br />
skaits, kurus izmeklējam vispārējā anestēzijā,<br />
ir samērā liels. Ir arī attēlu korekcijas programmas<br />
nemierīgiem pacientiem kustību<br />
artefaktu izlīdzināšanai. Tomēr gal venais<br />
ieguvums ir jaunās programmas, kas dod iespēju<br />
diagnosticēt ne tikai slimības izraisīto<br />
anatomisko bojājumu, bet arī funkcionā lās<br />
pārmaiņas.<br />
SWI (susceptibility weighted imaging) jauna<br />
MR sekvence, kura pamatojoties uz audu<br />
dažādo magnētisko suseptibilitāti (audi var<br />
būt dažādā pakāpē dia- vai paramagnētiski),<br />
ģenerē jaunu kontrastu starp tiem. Audi<br />
ar paramagnētiskām īpašībām kā venozas<br />
asinis (deoksiginētas), ekstravaskulāri asins<br />
produkti – hemosiderīns un dzelzs ferritīna<br />
formā rada signāla zudumu. Sākumā programma<br />
radīta kā vēnu attēlošanas sekven ce,<br />
bet tagad iegūtā informācija tiek izmantota<br />
daudzu slimību raksturošanai. SWI intensīvi<br />
lieto zinātniskajos pētījumos, īpaši smadzeņu<br />
deģeneratīvo slimību un novecošanās procesu<br />
izpētē. Galvenie izmantošanas virzieni<br />
ikdienas praksē: vēnu anatomija, asinsvadu<br />
attīstības anomālijas – kavernomas,<br />
venozas angiomas (agrāk to diagnostikai<br />
bija nepieciešama kontrasta ievadīšana),<br />
Valts Volkolakovs<br />
15.03.1959. – 22.05.<strong>2009</strong>.<br />
Pēc grūtas slimības un tomēr negaidīti pāragri<br />
no mums šķīries kolēģis – kardioķirurgs<br />
Valts Volkolakovs.<br />
Valts Volkolakovs dzimis 1959. gada 15. martā<br />
ārstu Rasmas un Jāņa Volkolakovu ģimenē.<br />
Pēc Rīgas 3. vidusskolas beigšanas Valts<br />
iestājās Medicīnas institūtā, ko absolvēja<br />
1983. gadā. Jau studiju laikā strādāja arī<br />
prak tisko darbu – bija sanitārs Paula <strong>Stradiņa</strong><br />
Republikas klīniskā slimnīcā un operāciju<br />
māsa Rīgas 1. slimnīcā. 1983. - 1984. gadā<br />
sekoja internatūra ķirurģijā. No 1984. gada<br />
līdz 1985. gadam bija Aizkraukles (toreizējās<br />
Stučkas) rajona centrālās slimnīcas ķirurgs.<br />
18 Jūnijs <strong>2009</strong><br />
hemorāģijas – traumatisks difūzs aksonāls<br />
bojājums, mikrohemorāģijas gan hronisku<br />
vaskulāru slimību, gan akūtu išēmiju<br />
hemo rāģiskas transformācijas gadījumā<br />
( ~ 6x jūtīgāka kā iepriekšējā metode t.s.<br />
hemoT2*), akūta artēriju vai vēnu tromboze,<br />
tromba vizualizācija, akūtā išēmijā<br />
deoksigenēto asiņu stāze vēnās skartajā zonā<br />
pirms neatgriezeniskā bojājuma rašanās,<br />
hemorāģijas audzējos (to malignitātes pazīme),<br />
neirodeģeneratīvas slimības – multiplā<br />
skleroze, novecošanās, dzelzs akumulācija<br />
dažādās anatomiskās struktūrās kā spe cifis ka<br />
slimību izpausme.<br />
MR perfūzija – smadzeņu audu asinsapgādes<br />
noteikšana izmantojot intravenozu kontrastvielas<br />
ievadīšanu bolus injekcijas veidā.<br />
Iespējams noteikt perfūzijas parametrus, tie<br />
gan ir relatīvi, jo mēra T2* signāla izmaiņas,<br />
ne kontrastvielas koncentrāciju: rCBV-<br />
sma dzeņu asiņu tilpums, rCBF- smadzeņu<br />
asiņu plūsma, rMTT – vidējais tranzīta laiks.<br />
Perfūziju var izmantot akūtas išēmijas gadījumā,<br />
lai noteiktu hipoperfūzijas zonas,<br />
atšķirtu dzīvotspējīgos audus no neatgriezeniski<br />
bojātiem, nepieciešams trombolīzes<br />
indikāciju noteikšanai un prognozes<br />
izvērtēšanai. MR perfūzija nozīmīga<br />
au dzēju diferenciāldiagnostikā: palīdz atšķirt<br />
labdabīgus kontrastvielu krājošus gliālus audzējus<br />
no maligniem, agrīni noteikt zemas<br />
malignitātes gliomu transformāciju, izvērtēt<br />
smadzeņu biopsijai vispiemērotāko audzēja<br />
zonu, primāru CNS limfomu diagnostikā<br />
(kontrastvielu intensīvi krājoši audzēji ar<br />
zemu perfūziju).<br />
3 mēnešus mums bija iespēja izmantot specifisku<br />
bezkontrasta perfūzijas metodi – ASL<br />
(arterial spin labeling). Metodei kā kontrastu<br />
izmanto arteriālo asiņu ūdens molekulu<br />
protonus, kurus “iezīmē” ar speciālu inversijas<br />
pulsu, un datus nolasa pēc noteikta<br />
laika, mērījumus attēlo perfūzijas un asiņu<br />
plūsmas kartēs. Tā kā netiek lietots kontrasts,<br />
1985. gadā atgriezās Rīgā un sāka darbu<br />
<strong>Stradiņa</strong> slimnīcas Sirds un asinsvadu ķirurģijas<br />
klīnikā. Profesora Ara Lāča vadībā<br />
specializējās iedzimto sirdskaišu ķirurģijā,<br />
ap gūstot un veicot daudzas sarežģītu<br />
patoloģiju korekcijas. 1995. gadā Valts kļuva<br />
par 21. iedzimto sirdskaišu nodaļas<br />
va dītāju un veiksmīgi turpināja nodaļas<br />
tradīcijām bagāto darbu. Vēlāk, mainoties<br />
nodaļas profilam, Valts apguva pieaugušo<br />
sirds ķirurģiju un kopā ar kardioķirurgu<br />
Ralfu Kolīti veica daudz operāciju koronāra<br />
jā ķirurģijā ar tam laikam izciliem rezultātiem.<br />
Līdz profesionālā darba pārtraukša nai<br />
2004. gadā Valts lieliski sevi parādīja vārs tuļu<br />
un koronārajā sirds ķirurģijā, vienlaikus arī<br />
veicot daudzas komplicētas iedzimto<br />
metodei ir daudz priekšrocību – tā lietojama<br />
atkārtoti, cik nepieciešams, ieteicama bērniem,<br />
grūtniecēm, nav kontrastvielas risks.<br />
Attēliem ir samērā zema izšķirtspēja, bet<br />
iegūtā informācija pilnīgi salīdzināma ar kontrasta<br />
perfūziju.<br />
MR tenzoru attēlošana un traktogrāfija –<br />
MR difūzijas metode, kuru izmanto smadzeņu<br />
baltās vielas integritātes (“kvalitātes”)<br />
noteikšanai, baltās vielas traktu attēlošanai.<br />
Difūzija tiek mērīta vismaz 20 virzie nos,<br />
automātiski ģenerētas kartes – FA frakcionārās<br />
anizotropijas karte un tenzoru<br />
karte – krāsu kodēta atkarībā no difūzijas<br />
vir ziena. Pēcapstrādes procesā šīs kartes un<br />
3D anatomisko attēlu izmanto, lai attēlotu<br />
baltās vielas traktus – gan projekciju trak tus<br />
(savieno dažādas smadzeņu daļas, piemēram,<br />
piramidālie – galvas smadzeņu motoro<br />
ga rozu ar muguras smadzenēm), gan<br />
asocoatīvos, kas savieno vienas puslodes<br />
daļās, piemēram, runas sensoro un motoro<br />
garozu, gan komisurālos traktus, piemēram,<br />
corpus callosum, kas savieno abas lielās<br />
puslodes. Traktu vizualizācija nepieciešama<br />
neiroķirurģisko operāciju pieejas un apjoma<br />
plānošanai un veikšanai, traktu bojājums –<br />
dislokācija, daļējs vai pilnīgs pārtraukums<br />
palīdz precīzas diagnozes noteikšanā, slimības<br />
gaitas prognozēšanā, sevišķi nozī mī -<br />
ga iedzimtu vai iegūtu anomāliju un ar to<br />
saistīto smadzeņu plasticitātes funkciju noteikšanā.<br />
Dažādus traktus var iezīmēt ar<br />
atšķirīgām krāsām, var tieši attēlot to attiecības<br />
ar patoloģisko procesu, var mērīt tajos<br />
iezīmēto šķiedru dau dzumu. FA vērtību<br />
normas pasaulē vēl pilnībā nav izstrādātas,<br />
tādēļ uz šiem mērījumiem diagnosticēt pato<br />
loģiju nevar, tomēr šī ir pa tiesi vienīgā metode<br />
tieši baltās vielas stāvokļa noteikšanā,<br />
ārstēšanas efekta izvērtēšanā praktiski visu<br />
to slimību gadījumos, kad ir vizualizējams tās<br />
bojājums. �<br />
sirdskaišu korekcijas, pēdējos gados galvenokārt<br />
pacientiem pieaugušo vecumā.<br />
2004. gadā pēc smagas slimības Valts pārtrauca<br />
profesionālās ķirurga gaitas un<br />
turpmāk savu laiku veltīja mājai un ģimenei,<br />
iespēju robežās neaizmirstot savus<br />
vaļaspriekus – medības un makšķerēšanu.<br />
Valts Volkolakovs bez katra ārsta likteņa uzliktā<br />
pienākuma – glābt cilvēku dzīvības un<br />
veselību, paliks mūsu atmiņā arī kā izcils<br />
organizators un nodaļas vadītājs, kā mūžīgi<br />
smaidīgs, ar humora izjūtu apveltīts, ļoti<br />
sabiedrisks un atsaucīgs kolēģis.<br />
Sit tibi terra levis!<br />
Docents Pēteris Stradiņš,<br />
21. nodaļas vadītājs
Sonoelastogrāfija -<br />
jaunākā krūts izmeklējumu metode<br />
Aprīļa beigās Paula <strong>Stradiņa</strong> Klīniskajā<br />
<strong>universitātes</strong> slimnīcā notika starptautisks<br />
ultrasonogrāfijas seminārs, kurā ārsti apsprieda<br />
jaunākās krūts izmeklējumu metodes.<br />
Tika demonstrēta jaunākā krūts izmeklē jumu<br />
metode - sonoelastogrāfija. Šī metode, mērot<br />
audu elastību, palīdz atšķirt labdabīgus<br />
un ļaundabīgus krūts veidojumus. Sonoelas<br />
togrāfija ir īpaši efektīva nelielu krūts<br />
veidojumu (līdz 1 cm) precizēšanā un palīdz<br />
samazināt krūts veidojumu biopsiju skaitu.<br />
Starptautiskajā ultrasonogrāfijas seminārā<br />
pie dalījās augstas klases radiologi-diagnos ti<br />
no Izraēlas, Francijas, Horvātijas un Zviedrijas,<br />
kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas<br />
spe ciālisti krūts veidojumu diagnostikā un<br />
ķirurģijā. Semināra praktiskajās nodarbībās<br />
ārsti uzlaboja prasmes core un tievās adatas<br />
biopsiju veikšanā.<br />
Krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskā slimība<br />
sievietēm. Katru gadu Latvijā diagnoze krūts<br />
vēzis tiek noteikta apmēram 1 000 pacientēm.<br />
Šogad Latvijā uzsākta mammogrāfijas<br />
skrīninga programma, aicinot sievietes<br />
pēc 50 gadu vecuma veikt valsts apmaksātu<br />
izmeklējumu reizi divos gados.<br />
Māsu diena slimnīcā<br />
Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong> slimnīcas<br />
Krūts slimību centra vadītājs dr. med.<br />
Arvīds Irmejs norāda, ka atsaucība krūts<br />
vēža skrīningam ir ļoti zema, jo šobrīd uzaicinājumam<br />
atsaukusies vidēji tikai katra<br />
desmitā sieviete. <strong>Stradiņa</strong> slimnīcā<br />
līdz aprīļa vidum tika veikti 121 skrīninga<br />
mam mogrāfijas izmeklējumi. „Slimnīca ir<br />
nodrošinājusi iespēju veikt 80 skrīninga<br />
mammogrāfijas nedēļā, taču šobrīd mums<br />
ir vidēji 4 sievietes dienā. Aicinām sievie tes<br />
zvanīt uz reģistratūru pa tālruni 67069200 un<br />
pierakstīties uz skrīninga mammogrāfiju.”<br />
Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas<br />
centra radioloģe Ingrīda Šlosberga<br />
uzsver mammogrāfijas pieejamību Latvijas<br />
pacientēm: „Šobrīd Latvijā ir 23 vietas,<br />
kurās iespējams veikt mammogrāfijas<br />
izmeklējumus.” Tartu Universitātes slimnīcas<br />
radiologs Sulevs Ulps stāsta, ka Igaunijā<br />
izmeklējumu pieejamības veicināšanai<br />
jau vairākus gadus darbojas mobilās mammogrāfijas<br />
vienības. Starptautiskās Krūts<br />
slimību skolas direktors, ķirurgs Rubens<br />
Orda no Izraēlas uzsver: „Ļoti svarīga ir<br />
multidisciplināra pieeja krūts vēža diag-<br />
Pieci klīniskie pētījumi Šūnu<br />
transplantācijas centrā<br />
Iesāktais darbs kopš centra atklāšanas rit<br />
pilnā sparā un notiek jaunu tehnoloģiju<br />
sagatavošana. Esam saņēmuši ētikas komitejas<br />
atļaujas piecu sekojošu Paula <strong>Stradiņa</strong><br />
<strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong> slimnīcas klīnisko<br />
pētījumu uzsākšanai.<br />
Pētījuma „Kaulu smadzeņu mononukleāro<br />
šūnu transplantācija miokarda infarkta skar-<br />
to audu reģenerācijai” ietvaros esam veikuši<br />
11 transplantācijas procedūras. Daudzi jautā –<br />
kādi ir rezultāti? Šobrīd esam sākuši pirmo<br />
pacientu pēcprocedūras apsekošanas etapu.<br />
Detalizētu rezultātu novērtējumu sniegsim<br />
pēc pētījuma beigām, šobrīd varu teikt – pacienti<br />
jūtās labi. Pirms nedēļām divām satiku<br />
pirmo pacientu – smaida, no rītiem skrien un<br />
pilnvērtīgi bauda dzīvi.<br />
Pētījuma „Autologu kaulu smadzeņu mononukleāro<br />
šūnu transplantācijai dilatācijas<br />
kardiomiopātijas skarto audu reģenerācijai”<br />
ietvaros, sadarbībā ar Bērnu KUS esam<br />
veikuši pirmo procedūru 3 mēnešus vecam<br />
bērniņam. Ar šo tehnoloģiju esam pašā ceļa<br />
sākumā un strādājam pie šūnu iegūšanas<br />
procesa uzlabojumiem.<br />
Pētījuma „Šūnu transplantācijas metodes<br />
op timizācija un standartizācija kritiskās kāju<br />
išēmijas ārstniecībai” realizācijā esam tuvu<br />
pie praktiskās darbības uzsākšanas – vēl<br />
nepieciešamas mācības šūnu ievadīšanas<br />
stratēģijai, ko plānojam veikt šā mēneša<br />
beigās Vācijā.<br />
Pirmā tipa diabēta un multiplās sklerozes<br />
ārstniecības tehnoloģiju pētījuma uzsākšanu<br />
plānojam šā gada otrajā pusē, kas atkarīgs<br />
no dažu tehnisku jautājumu atrisināšanas<br />
par sasaldēšanas tehniku.<br />
Jūlijā sadarbībā ar pasaules vadošo pētnieku<br />
grupu šajā jomā notiks divu dienu seminārs<br />
par aktualitātēm, pētījuma sākšanu un potenciālu<br />
sadarbību multicentru pētījumu<br />
sākšanai.<br />
Uzsākta mezenhimālo cilmes šūnu izdalīšana<br />
no kaulu smadzenēm un eksperimentu sērija<br />
šūnu kultivēšana in vitro apstākļos. Plānojam<br />
veikt šūnu virzītu diferencēšanu pielietojumiem<br />
kardioloģijā, endokrinoloģijā un<br />
<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE<br />
nostikā un ārstēšanā. Šodien savlaicīgi atklāts<br />
vēzis 90% gadījumu ir ārstējams.”<br />
Pacientēm ar aizdomām par onkoloģisku<br />
patoloģiju <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas Krūts slimību<br />
centrā iespējams saņemt ārsta konsultāciju<br />
ārpus rindas vienas nedēļas laikā un veikt<br />
visus nepieciešamos izmeklējumus vienas<br />
die nas laikā. Pēc konsīlija, kur piedalās mul tidisciplināra<br />
ārstu komanda, pacientiem tiek<br />
sniegtas rekomendācijas un izvēlēta turpmākās<br />
ārstēšanas taktika. �<br />
Ēriks Jakobsons<br />
Šūnu transplantācijas centra vadītājs<br />
neiroloģijā. Šajā jomā<br />
mums nepieciešamas pa-<br />
pil dus investīcijas speci<br />
fiskām iekārtām, kas<br />
dos iespēju izveidot<br />
kvalitatīvu produktu<br />
izmantošanai pētījumos.<br />
Esam sākuši darbu<br />
pie finansējuma piesaistīšanas<br />
ar ES fondu<br />
palīdzību, sameklējuši<br />
pro jekta partnerus un<br />
gatavojam projekta pieteikumu.<br />
Tāpat ir noslēdzies darbs pie centra kvalitātes<br />
vadības sistēmas izveides un uzsākts centra<br />
sertifikācijas process, ko plānojam pabeigt<br />
mēneša beigās.<br />
Šis gads mums būs ļoti intensīvs ar daudz<br />
izaicinājumiem, bet grūtības mūs nebaida -<br />
mums ir lieliska komanda. Gribētu pateikt<br />
lielu paldies slimnīcas vadībai, kā arī<br />
kolēģiem no citām nodaļām, kas mums<br />
sniedz lielu atbalstu. Kopā mums izdosies! �<br />
Jūnijs <strong>2009</strong><br />
19
IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />
Jaunumi torakālajā ķirurģijā<br />
<strong>2009</strong>. gadā<br />
Neskatoties uz prob lēmām,<br />
kas saistītas ar finan<br />
sējuma samazinājumu<br />
medicīniskajā aprū pē,<br />
Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s<br />
<strong>universitātes</strong> slimnīcas<br />
To ra kālās ķirurģijas centrā<br />
sekmīgi turpinās<br />
zināt niski pētnieciskais<br />
darbs, studentu un rezidentu<br />
apmācība un terciālā<br />
līmeņa palīdzības<br />
nodrošināšana torakālās<br />
pataloģijas diagnostikā un ķirurģiskajā<br />
ārstēšanā.<br />
Šopavasar Torakālās ķirurģijas centrs saņēmis<br />
un jau pārbaudījis darbā jauno videoskopisko<br />
tehniku, kas uzstādīta 3. operāciju zālē,<br />
kā arī ķirurģijas instrumentāriju. Videoskopiskā<br />
tehnika ir ar augstāku izšķirtspēju kā<br />
iepriekš, ar to var daudz kvalitatīvāk strā dāt.<br />
Ar jauno tehniku jau veiktas vairāk kā 48<br />
videotorakoskopiskas operācijas, tai skaitā<br />
arī četras videoskopiskās timektomijas. Ga da<br />
sākumā trīs dienu seminārā Somijā darbu ar<br />
jauno videoskopisko tehniku apguvuši torakālie<br />
ķirurgi dr. med. Jāzeps Baško, dr. Ainis<br />
Pirtnieks, dr. med Uldis Kopeika.<br />
Pirmā cilmes šūnu transplantācija<br />
zīdaiņa sirds muskulī<br />
21. maija vakarā Bērnu <strong>Klīniskā</strong>s universitā<br />
tes slimnīcas Kardioloģijas un kardioķirurģijas<br />
klīnikā sadarbībā ar Paula <strong>Stradiņa</strong><br />
Klīnis kās <strong>universitātes</strong> slimnīcas Šūnu<br />
transplantācijas centru tika veikta pirmā<br />
autologo cilmes šūnu transplantācija sirds<br />
muskulī 4 mēnešus vecam zīdainim ar sirds<br />
mazspēju.<br />
Šūnu transplantāciju veica klīnikas vadītājs<br />
prof. Aris Lācis. No zīdaiņa zarnu kaula tika<br />
paņemtas mazuļa kaula smadzeņu aspirāts.<br />
Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong> slimnīcas<br />
Šūnu transplantācijas centra laboratorijā<br />
no tā tika izdalītas cilmes šūnas. Pēc<br />
šūnu apstrādes un sagatavošanas tās tika<br />
nogādātas uz Bērnu klīniskās <strong>universitātes</strong><br />
slimnīcu un ultrasonogrāfijas kontrolē ar<br />
punkcijas metodi caur krūšu kurvja priekšējo<br />
sienu transplantētas mazuļa sirds kreisajā<br />
kambarī.<br />
„Zīdainim, kura sirds muskulī tika transplantētas<br />
cilmes šūnas, ir ļoti vāji attīstīta,<br />
precīzāk, plāna sirds kreisā kambara sieniņa,<br />
kas pēc kāda laika varētu plīst un<br />
iznākums būtu letāls. Tā kā nav zāļu, kas<br />
pavairotu šūnas, lai sirds kreisā kambara<br />
sieniņa attīstītos, kļūtu biezāka, ar profe-<br />
20 Jūnijs <strong>2009</strong><br />
Jaunā tehnika nodrošināja veiksmīgu operāciju<br />
studentam no Ķīnas, kuram bija plīsusi<br />
plaušas bulla, saauguma piestiprinājuma<br />
vietā pie krūšu sienas un izveidojies 3 litru<br />
saasiņojums pleiras telpā. Ar torakālā centra<br />
ķirurgu pieredzi videoķirurģijā dr. A. Pirtnieks<br />
un dr. U. Kopeika iepazīstināja kolēģus<br />
Lietuvas ķirurgu kongresā Viļņā.<br />
Dr. Jāzeps Baško, kopā ar torakālās ķirurģijas<br />
rezidentiem A. Špaku un J. Gruševu<br />
maija beigās piedalījās un bagātinājušies<br />
ar jaunākām atziņām torakālās pataloģijas<br />
ārstēšanā Eiropas torakālo ķirurgu kongresā<br />
Krakovā. Pasaulē arī torakālajā ķirurģijā<br />
vairāk pievēršas maztraumatiskām operācijām.<br />
Kā tika atzīmēts, diemžēl valstīs ar<br />
zemiem ienākumiem šīs tehnoloģijas nevar<br />
atļauties, jo blakus aparatūrai vēl regulāri<br />
jāiegādājas dārgas kasetes un cits papildus<br />
instrumentārijs, kas ir vienreizēji lietojams.<br />
Torakālā pataloģija nereti ir saistīta ar citu<br />
krūšu kurvim pieguļošu orgānu sistēmu<br />
pa ta loģiju, izraisa to vai arī ir citu orgānu<br />
saslimšanu un komplikācijas. Tādēļ vairumā<br />
saslimšanu ārstēšana ir kompleksa, kurā<br />
iesaistīti LOR speciālisti, kardiologi, gastroendoskopisti,<br />
endoskopisti, anesteziologi,<br />
soru Andreju Ērgli nolēmām transplantēt<br />
cilmes šūnas cerībā, ka tās sāks vairoties un<br />
palīdzēs sieniņai attīstīties. Garantiju nav,<br />
bet ir hipotēze, ka cilmes šūnām vajadzētu<br />
palīdzēt. Līdzīgas diagnozes gadījumos 80%<br />
pacientu nomirst līdz 20 gadu vecumam.<br />
Tagad mums ir cerības, ka viss varētu<br />
mainīties. Esam izdarījuši visu, ko varējām,<br />
lai glābtu šī mazuļa dzīvību. Esmu ļoti<br />
pateicīgs profesoram Andrejam Ērglim par<br />
šūnu transplantācijas ideju un iespēju sadarboties<br />
ar Stradiņu kardiologiem un Šūnu<br />
transplantācijas centru,” pēc operācijas teica<br />
prof. Aris Lācis. Uz jautājumu, kad varētu<br />
gaidīt pirmos secinājumus, vai operācija ir<br />
izdevusies, profesors Aris Lācis atbildēja, ka<br />
tik drīz to nevarēsim pateikt. Bērniņš tiks<br />
pastāvīgi novērots. Tiks veiktas analīzes un<br />
tikai pēc ilgāka laika redzēsim, vai ir kādi<br />
uzlabojumi. Savukārt par iespēju veikt<br />
līdzīgas operācijas arī citiem mazuļiem Aris<br />
Lācis saka: ‘Jā, mēs to darītu, ja vecāki piekristu.<br />
Tā kā šobrīd šīs operācijas tiek veiktas<br />
klīniska pētījuma ietvaros un to efektivitāte<br />
vēl nav zinātniski pierādīta, tās ir par brīvu.<br />
Skaidrs ir viens - veicot šīs operācijas,<br />
bērniņiem sliktāk nekļūs.”<br />
Dr. med. Jāzeps Baško<br />
Torakālās ķirurģijas centra vadītājs<br />
rea nimatologi un rentgenologi. Turpinās torakālo<br />
ķirurgu sekmīga sadarbība ar minētajiem<br />
speciālistiem un apliecinājums tam<br />
ir smagu komplicētu saslimšanu ārstē šana,<br />
kuru skaits diemžēl pieaug. Kā vienu no tām<br />
jāmin strutains mediastinīts (pieci gadījumi<br />
5 mēnešos). Ievērības cienīga ir jauna sašauta<br />
pacienta ārstēšana, kas tika veikta<br />
kopā ar sirds ķirurgu Miķeli Jagmani. Lode<br />
bija nonākusi krūšu telpā. Taču, kad izdarījām<br />
datortomogrāfiju, izrādījās, ka lode atrodas<br />
sirds somiņā, pacientam tika konstatēts<br />
abpusējs hidrotoraks un kreisās puses<br />
pneimonija. Bija paredzēta videoskopiska<br />
operācija, taču tika veikta sternotomija. Pacients<br />
jau ir izveseļojies.<br />
Gada nogalē sadarbībā ar endoskopisti dr.<br />
Lin du Sosāri tika veikta neparasta, unikāla<br />
kompleksa manipulācija – slimniecei ar barības<br />
vada fistulu un sekundāru strutainu<br />
pleirītu veicām pleiras dobuma drenāžu un<br />
barības vada fistulas endoskopisku slēg šanu,<br />
izmantojot „klipšus”. Abas manipulācijas<br />
ti ka veiktas vienlaicīgi, kā rezultātā tika<br />
no drošināta pilnvērtīga patoloģijas diagnostika<br />
un ārstēšana. Pašreiz slimniece ir<br />
izveseļojusies. �<br />
„Neesmu dzirdējis, ka Eiropā un pasaulē<br />
būtu veiktas šādas šūnu transplantācijas<br />
mazuļiem. Iespējams, mēs esam pirmie.<br />
Esmu pateicīgs Arim Lācim par drosmi un<br />
uzņēmību un ļoti ceru, ka mums izdosies<br />
glābt ne tikai šī bērniņa, bet arī daudzu citu<br />
mazuļu un pieaugušo dzīvības un sniegt<br />
cilvēkiem iespēju dzīvot ilgāk, pilnvērtīgāk<br />
un laimīgāk,” par pirmo autologo šūnu<br />
transplantāciju zīdainim saka asoc. prof.<br />
Andrejs Ērglis.<br />
„Šī operācija tika veikta pētījuma “Autologo<br />
kaulu smadzeņu mononukleāro šūnu<br />
transplantācijai dilatācijas kardiomiopātijas<br />
skarto audu reģenerācijai.” ietvaros.<br />
Pētījuma mērķis - pacientiem ar dilatācijas<br />
kardiomiopātiju stimulēt miokarda audu<br />
reģenerāciju. Kā arī veicināt kresā kambara<br />
izsviedes frakcijas palielināšanos, kas<br />
ir būtiski, lai varētu nodrošināt asinsrites<br />
sistēmu ar pietiekamu asins daudzumu,”<br />
norāda Šūnu transplantācijas centra vadītājs<br />
Ēriks Jakobsons.<br />
Cilmes šūnu transplantācija miokardā ir<br />
pētniecības stadijā un pagaidām tā netiek<br />
izmantota kā pilnībā aprobēta ārstniecī bas<br />
metode. �
<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I PIEREDZE<br />
Gada notikums Eiropas anestezioloģijā<br />
un intensīvajā terapijā Prof. Indulis Vanags<br />
No 5. līdz 9. jūnijam Itālijas pilsētā Milānā<br />
notika gada lielākais Eiropas pasākums<br />
anestezioloģijā un intensīvajā terapijā –<br />
“Euroanaesthesia <strong>2009</strong>” kongress, kura darbā<br />
– plenārsēdēs, sekciju sēdēs, kvalifikā cijas<br />
celšanas kursos, Eiropas Anesteziolo ģijas<br />
Biedrības apakškomisiju sēdēs un darba<br />
grupās – piedalījās arī vairāki Stradiņu anesteziologi-reanimatologi.<br />
Īpaši jāizceļ fakts, ka <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas<br />
Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīni<br />
ka un rezidentu apmācības programma<br />
pēc Eiropas Anestezioloģijas biedrības<br />
(ESA) klīniku apsekošanas un akreditācijas<br />
prog rammas komisijas (Hospital Visiting<br />
and Accreditation Programme Committee)<br />
inspekcijas vizītes atzinuma slēdziena tika<br />
resertificēta uz 3 gadiem kā Eiropas apmācības<br />
centrs anestezioloģijā un intensīvajā<br />
terapijā. Klīnikas vadītājs prof. Indulis<br />
Vanags šādu sertifikātu svinīgi saņēma kongresa<br />
atklāšanas ceremonijā vairāk nekā<br />
4000 kongresa dalībnieku klātbūtnē. Vēl<br />
šādi tika sertificētas divas Vācijas, pa vienai<br />
Lielbritānijas, Somijas un Turcijas klīnikas.<br />
Liela loma šādai klīnikas atzīšanai ir arī faktam,<br />
ka uz slimnīcas bāzes darbojas līdz<br />
šim vienīgais Austrumeiropā Eiropas diploma<br />
I daļas anestezioloģijā un intensī vajā<br />
te rapijā eksaminācijas centrs, kuru vada<br />
prof. Antoņina Sondore. Šajā akadēmiskajā<br />
gadā grūto eksāmena 2. daļu sekmīgi nokārtoja<br />
arī slimnīcas ārsts Jānis Nemme, bet<br />
eksāmena pirmo daļu 6 Latvijas anesteziologi-reanimatologi,<br />
tajā skaitā 3 no Stradiņiem.<br />
Papildina zināšanas<br />
Lietuvā (Viļņa) notika Baltijas neirologu konference,<br />
kas bija veltīta jaunākajiem atzinumiem<br />
pasaulē insultu, neirodeģenera tī vu<br />
saslimšanu un multiplās sklerozes ārstēša<br />
nā, tajā skaitā cilmes šūnu pielietošanas<br />
iespējām šajā medicīnas nozarē.<br />
No <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas konferencē ar referātiem<br />
uzstājās profesore I. Logina - par<br />
hro nisko sāpju problēmu Latvijā, ko pā ar<br />
rezidentiem dr. S. Dombrovsku, N. Sū nu,<br />
Baltic Summer <strong>2009</strong><br />
Šī gada 19. un 20. jūnijā Paula <strong>Stradiņa</strong> Klīniskajā<br />
<strong>universitātes</strong> slimnīcā jau 6. gadu<br />
pēc kārtas notika Starptautiskais Invazīvās<br />
kardioloģijas kongress-praktikums „Baltic<br />
Summer <strong>2009</strong>”. Tā laikā Baltijas vadošie<br />
kardiologi un profesori no citām pasaules<br />
valstīm Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s universitā tes<br />
slimnīcas Invazīvās kardioloģijas operāciju<br />
Profesors Indulis Vanags un slimnīcas jaunā anestezioloģe-reanimatoloģe Larisa Semčenko<br />
Mūsu slimnīcas jaunā anestezioloģe-reanimatoloģe<br />
Larisa Semčenko, kura veiksmīgi<br />
nokārtoja Eiropas Diploma I daļas eksāmenu,<br />
un kura veic klīnisko, zinātnisko un<br />
pedagoģisko darbu klīnikā, tika iekļauta<br />
10 Eiropas jauno perspektīvo docētāju sarakstā<br />
(vienīgā no Baltijas valstīm), saņemot<br />
finansiālo grantu (Young Teachers Award)<br />
Ž. Labinsku un D. Pastari bija saga tavoti<br />
arī vairāki stenda referāti par hronisku noguruma<br />
sindromu, muguras sāpēm pēc<br />
operācijām, par polineiropātijām, par kvantitatīvo<br />
sensoro testēšanu un par ērču ence<br />
falīta seku parādībām. Neiroloģe O. Mini<br />
bajeva runāja par SPECT pielietojumu<br />
parkinsona, neiroloģiskā tremora un citu<br />
slimību diferenciālajā diagnostikā, bet ārste<br />
radiologs diagnoste Sarmīte Dzelzīte – par<br />
zālē veica sarežģītas operācijas, kuru nori se<br />
tika translēta īpaši šim notikumam ap rīkotā<br />
kongresa konferenču zālē. Paralēli ope rācijām<br />
un translācijai notika interaktīvas diskusijas<br />
par operāciju norisi, tādējādi veici not<br />
pieredzes apmaiņu Baltijas invazīvo kardiologu<br />
un invazīvās kardioloģijas med māsu<br />
vidū. �<br />
piedalīšanai kongresa zinātniskajā un sociālajā<br />
programmā.<br />
Mums ir patiess prieks un gandarījums, ka<br />
Paula <strong>Stradiņa</strong> KUS Anestezioloģijas un reanimatoloģijas<br />
klīnikas darbs tika uzskatīts<br />
par cienīgu augstai starptautiskai atzīšanai<br />
un mūsu jauno speciālistu zināšanas un prasmes<br />
atbilst augstām Eiropas prasībām. �<br />
multiplās sklerozes radioloģiskās diagnostikas<br />
metodēm.<br />
Savukārt trīs dienu seminārā Somijā darbu<br />
ar jauno videoskopisko tehniku apguvuši<br />
tora kālie ķirurgi dr.med. Jāzeps Baško,<br />
dr. Ainis Pirtnieks, dr. Uldis Kopeika, kā arī<br />
maija beigās dr. J. Baško kopā ar torakālās<br />
ķirur ģi jas rezidentiem A. Špaku un J.<br />
Gruševu piedalījās Eiropas torakālo ķirur gu<br />
kon gresā Krakovā. �<br />
Jūnijs <strong>2009</strong><br />
21
MĀSU SLEJA<br />
22 Jūnijs <strong>2009</strong><br />
I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />
Pacientu aprūpe pēc nieres<br />
transplantācijas<br />
Donororgānu trūkums ir<br />
galvenā transplantācijas<br />
problēma visā pasaulē.<br />
Pašlaik lielākā daļa nieru<br />
tiek iegūtas no mirušiem<br />
cilvēkiem. Lai pārstādītu<br />
nieres visiem,<br />
kam tas ir nepieciešams,<br />
donororgānu nepietiek<br />
ne vienā pasaules valstī,<br />
protams, arī Latvijā. Salīdzinot<br />
ar iepriekšējiem<br />
ga diem, situācija aktualizējās 2008. gadā,<br />
kad tika veiktas tikai 54 transplantācijas<br />
(skat. attēlu.)<br />
Tādējādi palielinās recipientu gaidīšanas<br />
laiks un pieaug kopējais saraksts. Taču tas<br />
nenozīmē, ka darba kļūst mazāk un pacientu<br />
aprūpe samazinās. Ļoti intensīvi tiek veiktas<br />
pārrunas ar recipientiem par viņu radinieku<br />
– tuvinieku – draugu iespējām ziedot nieri.<br />
Jebkura ķirurģiska manipulācija saistās ar<br />
iespējamām komplikācijām un nieres transplantācijas<br />
operācija arī nav izņēmums.<br />
Šiem pacientiem komplikāciju biežums un<br />
smagums ir lielāks, jo tas ir saistīts ar imūnsupresīvo<br />
terapiju, kuru uzsāk jau operācijas<br />
laikā. Rezultātā pacienta imūn sistēma tiek<br />
nomākta un organisms kļūst atvērtāks dažādām<br />
infekcijām.<br />
Attīstoties un pilnveidojoties ķirurģiskajai<br />
teh nikai, pēcoperācijas ārstēšanai un imūnsupresīvai<br />
terapijai, komplikāciju skaits<br />
pēc nieres transplantācijas kļuvis mazāks.<br />
Diem žēl, tās joprojām pastāv un padara<br />
sma gāku pēcoperācijas periodu, pagarina<br />
hospitalizācijas laiku un palielina ārstēšanas<br />
izmaksas.<br />
Tāpēc arī māsai nepārtraukti ir jāapgūst jaunas<br />
zināšanas, lai pēcoperācijas periodā<br />
spē tu ātri un adekvāti novērtēt iespējamo<br />
komplikāciju simptomus, un informēt dežūr-<br />
9 0<br />
8 0<br />
7 0<br />
6 0<br />
5 0<br />
4 0<br />
3 0<br />
2 0<br />
1 0<br />
0<br />
2005<br />
2004<br />
2003<br />
2002<br />
2001<br />
2000<br />
1999<br />
1998<br />
1997<br />
1996<br />
1995<br />
1994<br />
1993<br />
1992<br />
1991<br />
1990<br />
1989<br />
1988<br />
1987<br />
1986<br />
1985<br />
1984<br />
1983<br />
1982<br />
1981<br />
1980<br />
1979<br />
1978<br />
1977<br />
1976<br />
1975<br />
1974<br />
1973<br />
Nieru transplantācijas Latvijā<br />
ārstu par izmaiņām pacienta veselības stāvoklī.<br />
Māsai jāprot saskatīt izmaiņas pacienta<br />
stāvoklī un jāzina, kādi iespējamie simptomi<br />
pirmie norāda uz iespējamo komplikāciju<br />
rašanos. Profesionāli labi sagatavotai māsai<br />
jābūt plašām zināšanām. Tamdēļ, māsai ir<br />
nepārtraukti jāizglītojas, lai spētu ar ārstu<br />
strādāt komandā. Nodrošinot aprūpi, māsa<br />
uzņemas atbildību un darbojas atbilstoši<br />
savai kompetencei. Viņa atbild par pa cientam<br />
sniegto aprūpi.<br />
Visas komplikācijas agrīnajā pēcoperācijas<br />
periodā var iedalīt 4 grupās:<br />
1. ķirurģiskās komplikācijas (asinsvadu<br />
kom plikācijas, hemorāģiskas komplikācijas,<br />
urī na izvadsistēmas komplikācijas, pēcoperācijas<br />
brūces komplikācijas);<br />
2. atlikta transplantāta funkcija;<br />
3. nieres transplantāta atgrūšana jeb treme;<br />
4. infekcijas radītas komplikācijas.<br />
Pacienta aprūpe agrīnajā pēcoperācijas<br />
periodā:<br />
1. Novērošana. Pēc veiktas nieres transplantācijas<br />
operācijas, pacients turpmāk atrodas<br />
pēcoperācijas palātā, kur notiek intensīva<br />
pacienta novērošana un aprūpe. Pacientam<br />
pirmās divas diennaktis ir pievie nots monitors,<br />
perfuzori un sistēmas i/v medikamentu<br />
ievadei. Māsas uzdevums sekot TA, elpošanas<br />
rādītājiem, skābekļa piesātinājumam, pulsa<br />
izmaiņām, ķermeņa temperatūrai.<br />
2. Adekvāta šķidruma ievadīšana izdalītajam<br />
urīna daudzumam. Māsa nepārtraukti<br />
kon trolē vai ievadītais šķidruma daudzums ir<br />
proporcionāls izdalītajam urīna daudzumam.<br />
Šķidruma bilance ir ārkārtīgi svarīga.<br />
3. I/v pieejas nodrošināšana medikamentozajai<br />
terapijai. Dažiem pacientiem pēc<br />
nieres transplantācijas kā asinsvadu pieeju<br />
izmanto centrālās vēnas katetru (CVK), kad<br />
nepieciešama i/v terapija ar poliklonajām<br />
2008<br />
2007<br />
2006<br />
Anita Znotiņa<br />
2. Nieru transplantācijas nodaļa<br />
antivielām (ATG), arī gadījumos, kad perifērās<br />
vēnas nav iespējams punktēt. Jebkuram<br />
pacientam CVK izmantošana ir saistīta ar<br />
infekcijas risku, bet pacientiem pēc nieres<br />
transplantācijas, kuri saņem imūnsupresīvos<br />
medikamentus, tāda iespēja ir lielāka. Tāpēc,<br />
izmantojot CVK, tie rūpīgi jākopj, ievērojot<br />
aseptikas un antiseptikas principus. Ļoti svarīgi<br />
ievērot, ka hemodialīzes (HD) veikšanai<br />
paredzētos CVK nedrīkst izmantot i/v terapijai.<br />
Ja tas nepieciešams, var ievietot un izmantot<br />
trīslūmenu katetru. Šajā sadaļā jāieskaita<br />
arī savlaicīga un precīza imūnsupresīvo medikamentu<br />
ievadīšana.<br />
4. Sāpju sajūtu aprūpe. Ir jāizvērtē sāpju<br />
rašanās iemesli, sāpju lokalizācija, biežums<br />
un stiprums.<br />
5. Brūces aprūpe. Māsai ir stingri jāievēro visi<br />
aseptikas un antiseptikas principi. Jāpievērš<br />
uzmanību brūces vizuālajam izskatam, vai<br />
tas neliecina par iekaisuma veidošanos.<br />
6. Brūces drenāžas funkcija. Rūpīgi uzmanīt<br />
drenas funkciju un jāuzskaita cik daudz<br />
šķidruma izdalās no tām.<br />
7. Urīnpūšļa katetra funkcija. Dažreiz pēc<br />
operācijas ir jāveic urīnpūšļa skalošana, jo<br />
asins recekļi var nosprostot urīnkatetru.<br />
8. Agrīna pacientu aktivizēšana. Pēc<br />
iespējas ātrāk, ja nav nekādu kontrindikāciju,<br />
pacients jāaktivizē. Tas ļauj arī pacientam pēc<br />
iespējas ātrāk atgūt patstāvību, kas ir ceļš uz<br />
ātrāku izveseļošanos.<br />
9. Pacienta sagatavošana agrīnajai ambulatorajai<br />
aprūpei. Pēc operācijas, kad pacients<br />
pats var piecelties un staigāt, uzsāk<br />
pacienta izglītošanu par imūnsupresīvo medikamentu<br />
pareizu lietošanu un iespējamām<br />
blakusparādībām, to atpazīšanu un rīcības<br />
programmu.<br />
Kvalificēti un uzmanīgi veicot norādītos<br />
dar bus, savlaicīgi un agrīni diagnosticējot<br />
komplikācijas var nodrošināt ilgstošu, kvalitatīvu<br />
transplantāta funkciju attālajā perio<br />
dā un nozīmīgi uzlabot pacienta dzīves<br />
kvalitāti.<br />
Secinājumi:<br />
1. Neatkarīgi no operāciju skaita komplikācijas<br />
iespējamas, taču to daudzums un smagums<br />
ir ļoti atkarīgs no aprūpes kvalitātes.<br />
2. Uzmanība, prasme un vēlēšanās palīdzēt<br />
pacientam – labākais līdzeklis komplikāciju<br />
profilaksei.<br />
Izmantotā literatūra:<br />
1. Lattransplant statistikas dati<br />
2. R. Rozentāls, I. Folkmane. Nieru transplan<br />
tācija. Rīga: SIA “Nacionālais apgāds”,<br />
2008<br />
3. http://www.medscape.com/viewarticle/443490_9<br />
�
Māsu prasmes pacientu aprūpē<br />
pēc sirds operācijas<br />
Eiropas valstīs izplatītākais nāves cēlonis ir<br />
sirds – asinsvadu slimības. Arī Latvijā sirds –<br />
asinsvadu slimību skaits pieaug. Rietumu<br />
valstīs nāves cēloņu vidū sirds un asinsvadu<br />
slimības ir 35%, bet Latvijā tas pārsniedz 55%.<br />
Ar asinsrites slimībām slimo 28% (gandrīz<br />
1/3) sociāli aktīvo iedzīvotāju.<br />
Pasaulē visizplatītākā sirds saslimšana, kuras<br />
ārstēšanā pielieto ķirurģiskās metodes ir<br />
koronāra sirds slimība (KSS). Sakarā ar lielo<br />
slimības izplatību un nelabvēlīgo gaitu to<br />
bieži dēvē par gadsimta lielāko slepkavu.<br />
Piemēram, ASV aptuveni 7 miljoni iedzīvotāju<br />
cieš no simptomātiskas KSS, bet 1,5 miljoniem<br />
ik gadus attīstās miokarda infarkts (MI) .<br />
Latvijā jau vairāk kā 30 gadus veic sarežģītas<br />
sirds operācijas mākslīgās asinsrites apstākļos.<br />
Ar katru gadu pieaug veikto sirds<br />
operāciju skaits.<br />
Pēc katras sirds operācijas pacients tiek<br />
ievie tots sirds ķirurģijas intensīvās terapijas<br />
nodaļā. Pacientu skaits, kuriem nepieciešama<br />
intensīvās terapijas aprūpe pie aug.<br />
Vidēji pacients pēc sirds operācijas intensīvās<br />
terapijas nodaļā atrodas no 14 līdz 48<br />
stundām (slimnīcas statistikas dati). Pirmās<br />
24 stundas pacienta aprūpē ir īpašas. Tās<br />
ir intensīva darba stundas, tā ir cīņa par<br />
dzīvību. Tāpēc svarīgi ir pēc iespējas ātrāk<br />
spēt pamanīt agrīnās komplikācijas. Māsai ir<br />
nepieciešamas prasmes un iemaņas, lai savas<br />
kompeten ces ietvaros noteiktu agrīnās<br />
komplikācijas un pacienta vajadzības. No<br />
mā sas spējām organizēt savu darbu, kā arī<br />
ātri un prasmīgi reaģēt kritiskās situācijās,<br />
ir atkarīga pacienta dzīvība. Māsas visbiežāk<br />
būs tās, kuras konstatēs pēkšņu dzīvībai kritiska<br />
stāvokļa sākšanos un sniegs tūlītēju<br />
palīdzību. Par aprūpes pasākumiem un<br />
priori tātēm katram pacientam aizvien bie žāk<br />
atbild konkrēta māsa.<br />
Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās<br />
terapijas nodaļas māsas galvenais uzde vums<br />
ir pacientu vitālo funkciju nodrošināšana un<br />
novērtēšana. Intensīvās novērošanas metodes<br />
nodrošina pacienta stāvokļa ilgstošas<br />
nepār trauktas kontroles iespēju. Mā sas zināšanas,<br />
prasmes, pieredze un darba mīlestība<br />
var ietekmēt pacienta tālāko dzīves kvalitāti.<br />
Sirds ķirurģijas intensīvās terapijas nodaļas<br />
darba specifika no māsām prasa īpaši lielu<br />
spriedzi, īpaši plašas zināšanas klīniskajā farmakoloģijā,<br />
cilvēka anatomijā un fizioloģijā.<br />
Māsas pārvalda rīcības vadlīnijas un algoritmus.<br />
Māsai, strādājot sirds ķirurģijas<br />
intensīvās terapijas nodaļā, jābūt zināšanām<br />
gan par aprūpes procesu pēc sirds ope rācijas,<br />
gan pilnīgai izpratnei par miokarda aizsardzību,<br />
gan par mākslīgās asins rites (MAR)<br />
laikā notiekošo, pēcoperācijas novērošanu<br />
un reanimācijas principiem.<br />
Strādājot sirds ķirurģijas intensīvās terapijas<br />
nodaļā, esmu pieredzējusi jaunu tehnoloģiju<br />
ieviešanu praksē. Arī pacientu aprūpe<br />
nepārtraukti attīstās un pilnveidojas. Pats<br />
galvenais māsas „ierocis” viņas darbā ir viņa<br />
pati. Aprūpe prasa no viņas gan drosmi, gan<br />
vēlmi palīdzēt pacientiem. Bieži tiek operēti<br />
pacienti ar smagu vispārējo stāvokli, ar<br />
dažādām blakus saslimšanām. Līdz ar to vē los<br />
uzsvērt, ka svarīgi ir ievērot komandas darba<br />
principus, kad katram tās loceklim ir savs<br />
uzdevums un prasme to veikt, un nav nekāda<br />
iemesla apjukumam vai uztraukumam.<br />
Māsas, strādājot sirds ķirurģijas intensīvās<br />
te rapijas nodaļā, cenšas būt uzmanīgas un<br />
sirsnīgas, zinošas savas kompetences ietvaros,<br />
lai pieņemtu un īstenotu aprūpi kopā ar<br />
pacientu, lai uzturētu un saglabātu dzīvību,<br />
veselību un labsajūtu pacientiem pēc sirds<br />
operācijām. Iegūstot pacienta uzticību, mā sai<br />
ir lielāka iespēja veikt kvalitatīvu saskar smi<br />
un aprūpi, lai sniegtu zināšanas un veicinātu<br />
pacienta vispārējā stāvokļa uzlabošanos<br />
pēc narkozes un sirds operācijas. Sekmētu<br />
un paaugstinātu pacienta atbildīgu at tieksmi<br />
pret sevi un savu veselību pēcoperācijas<br />
periodā.<br />
Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensī vās<br />
terapijas nodaļā galvenās aprūpes prioritātes<br />
ir vitālo funkciju nodrošināšana, pacienta<br />
vis pārējā stāvokļa intensīva kontrole un novērtējums,<br />
komplikāciju agrīna diagnostika<br />
un savlaicīga korekcija. Māsas uzdevums ir ne<br />
tikai precīzi izpildīt ārsta ordinācijas, bet arī<br />
sav laicīgi izmantot savu prasmju kombināci<br />
ju, kas ļauj mobilizēt resursus, ir nepieciešami,<br />
lai uzturētu vai nostiprinātu pacienta<br />
atve seļošanās gaitu pēc sirds operācijas.<br />
Tāpat svarīgi ir realizēt pacientu novērošanu,<br />
novērtējumu, aprūpes pasākumu noteik šanu<br />
un profilaktiskos pasākumus, lai nerastos<br />
agrīnās komplikācijas.<br />
<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I MĀSU SLEJA<br />
Mārīte Daukste<br />
Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un<br />
intensīvās terapijas nodaļas virsmāsa<br />
Runājot par kvalitatīvu<br />
pa cienta aprūpi, jāuzsver<br />
vie na no būtiskāka jām<br />
mā sas prakses funkcijām<br />
– pacientu un viņu<br />
piederīgo izglītošana un<br />
apmācība. Pacienta izglī<br />
tošana ir vie na no vis -<br />
svarīgākajām un rosi no šā -<br />
ka jām māsu lo mām. Pēc<br />
sirds ope rā cijām paiet<br />
zināms laiks, kamēr pacients<br />
adaptējas jaunajam dzīves veidam:<br />
vie nam – jālieto medikamenti, otram – jā ievēro<br />
diēta. Diemžēl autores rīcībā nav informācijas<br />
par pacientu veselību un dzīves<br />
kvalitāti pēc sirds operācijām. Lai realizētu<br />
aprūpes programmu, māsa nosaka aprūpes<br />
mērķus un prioritātes. Tam seko rezultātu<br />
novērtēšana un dokumentēšana.<br />
Tieši intensīvās terapijas nodaļā ir ne pieciešama<br />
individualizēta aprūpe, kas pamatota<br />
ar vajadzību novērtējumu. No māsu<br />
klīniskās prakses un prasmēm ir atkarīga<br />
savlaicīga agrīno komplikāciju identificē ša na<br />
un novēršana.<br />
Māsas darbs ir dinamisks process, kurā nepieciešams<br />
rast jaunus risinājumus mainī<br />
gajām veselības aprūpes vajadzībām.<br />
Paš laik māsām ir vairāk iespējas un motīvi<br />
piln veidoties, iegūt augstāka līmeņa māszinību<br />
izglītību, doties pieredzes apmaiņas<br />
brau cienos. Māsas profesija ietver sevī ne tikai<br />
ārstniecisko vai aprūpes procesa pārzināšanu,<br />
bet arī darbu ar personālu (darba<br />
kolēģiem). Māsas ir ieinteresētas tiekties uz<br />
mērķi – pacientu veselības sasniegšanu, un ir<br />
gatavas uzņemties par to atbildību. Māsas ir<br />
ideju bagātas, spējīgas radoši strādāt, risināt<br />
problēmas, lai nodrošinātu aprūpes kvali tāti<br />
pēc sirds operācijām. �<br />
Jūnijs <strong>2009</strong><br />
23
UNIKĀLAS OPERĀCIJAS<br />
24 Jūnijs <strong>2009</strong><br />
I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />
Retas un sarežģītas mugurkaulāja operācijas<br />
Viktors Vestermanis (no labās) operē kopā ar<br />
čehu kolēģi Petru Vaneku<br />
Maija beigās Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong><br />
slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikā<br />
bija ieradies ārsts Petrs Vaneks no Čehijas,<br />
lai diviem jauniem Latvijas pacientiem ar reti<br />
sastopamām mugurkaulāja deformācijām<br />
veiktu mugurkaulāja stabilizācijas operācijas.<br />
Pirmā operācija tika veikta pacientei ar dziļu<br />
neiroloģisku deficītu sakarā ar netipisku<br />
kakla skriemeļu pamežģījumu, kura pamatā<br />
ir reimatoīdais artrīts. Otra operācija bija pacientam<br />
ar II-III pakāpes 5. jostas skriemeļa<br />
spondilolistēzi. Abu operāciju rezultātā ārsti<br />
veica mugurkaulāja stabilizāciju, lai radītu<br />
priekšnoteikumus pacientu rehabilitācijai un<br />
dzīves kvalitātes uzlabošanai.<br />
Pasaules līmeņa pētījums<br />
21. un 22. maijā <strong>Stradiņa</strong> slimnīcā tika veik tas<br />
unikālas operācijas vēdera aortas ārstēšanai<br />
ar jaunas paaudzes stenta protēzēm. Jaunā<br />
tehnoloģija nodrošina, ka bez vaļējas vēdera<br />
dobuma operācijas pacientu ar vēdera aortas<br />
aneirismu var izārstēt minimāli invazīvā<br />
veidā – ar speciālu protēzi, ko ievieto caur<br />
perifērajiem asinsvadiem.<br />
Iespējas aknu slimību<br />
ķirurģiskā ārstēšanā<br />
Plānojot uzsākt aknu transplantāciju Stra diņa<br />
slimnīcā, Ķirurģijas klīnika īpašu uzma nī bu<br />
velta aknu ķirurģijas attīstībai. Tiek krāta<br />
prak tiskā pieredze, notiek jau no speciālistu<br />
apmācība, aknu slimniekus koncentrējot un<br />
ārstējot 3. un 44. nodaļā. Uzsākts darbs apko -<br />
pojot datus par tiem pacientiem, ku riem perspektīvā<br />
nepieciešama aknu transplantācija.<br />
Jāteic, ka pasaulē un arī Latvijā ir vērojams<br />
tādu aknu slimību pieaugums, kurām nepieciešama<br />
ķirurģiska ārstēšana, kas ir arī likum<br />
sakarīgi attīstoties jaunām modernām<br />
ārstēšanas iespējām. Tā ir darbietilpīga metode,<br />
kur rezultatīva ir multidisciplinārā<br />
pie eja. Tādēļ arī mēs strādājam kopā – gastro<br />
enterologi, hepatologi, radiolo gi dioagnosti,<br />
kas ar modernām izmeklēšanas meto<br />
dēm precizē diagnozi un ļauj spriest par<br />
ķirurģiskās ārstēšanas iespējām. Tikai pēc<br />
de ta lizētas pacientu izmeklēšanas rūpes par<br />
pacientu pārņem ķirurgi, tādējādi nodrošinot<br />
labākus rezultātus pēc operācijām. Ņemot<br />
vērā operācijas smagumu, tās sarežģītību un<br />
iespējamos asiņošanas riskus, svarīgs ir pēcoperācijas<br />
periods. Tā ir īpaša aprūpe, kas<br />
lielāka apjoma aknu operāciju gadījumos notiek<br />
jau reanimācijas nodaļā.<br />
Pēdējos gados vērojama tendence palie li-<br />
Operācijas Stradiņos vadīja asinsvadu ķirurgs,<br />
LU asociētais profesors Dainis Krieviņš,<br />
kuram palīgā bija ieradusies ārstu<br />
komanda no ASV – Stenforda Universitā -<br />
tes profesors Kristaps Zariņš ar kolēģiem.<br />
Līdz šim ar jauno ierīci veiksmīgi ārstēti 6<br />
pa cienti. „Šīs operācijas bija unikālas:<br />
pirmkārt, tika izmantotas jaunākās paau -<br />
nāties pacientu skaitam ar aknu para zi tārām<br />
slimībām, ko varētu izskaidrot ar pieeja<br />
mākām un kvalitatīvām izmeklēšanas<br />
me to dēm. Otrs iemesls – neskatoties uz to,<br />
ka Latvija nav endēmiskais perēklis, ir iedzīvotāju<br />
brīvas ceļošanas iespējas pa pasauli.<br />
Šogad Ķirurģijas klīnikā ir ārstējušies vairāki<br />
pacienti ar aknu ehinokoku, bet pēdējais<br />
gadījums ir īpaši atzīmējams. Tas ir 44 gadus<br />
vecs vīrietis, kam modernās diag nos -<br />
tikas metodes ļāva konstatēt aknu ehi no koku.<br />
Pacientam bija sūdzības par nogurumu,<br />
nespēku, kas parādījās pēc vīrusa infekcijas<br />
pārslimošanas. Vīrietis tika izmeklēts Infektoloģijas<br />
centrā un turpmākai ārstēšanai atsū<br />
tīts uz Stradiņiem. Tika izdarīta aknu dator<br />
tomogrāfijas angiogrāfija un precizēta<br />
ehi nokoka lokalizācija aknā un tā saistība<br />
ar ak nu asinsvadiem. Lemjot par ārstēšanas<br />
taktiku, tika izvēlēts ķirurģiskas operācijas<br />
ceļš, jo dinamikā ehi nokoks palielinājās<br />
un aizņēma lielāko aknas labās daivas daļu,<br />
nospiežot tās asinsvadus un žultsvadus. Nā -<br />
cās izšķirties par labās puses hemihepatektomiju<br />
– aknu labās daivas rezekciju. Pirms<br />
operācijas tika veikta aknu labās daivas em bolizācija<br />
CT kontrolē, ko izdarīja dr. med.Kārlis<br />
Kupčs kopā ar dr. Jānis Šavlovski. Tādējādi<br />
tika panākta aknu kreisās daivas palie linā-<br />
Tā kā Latvijas ārstiem nav tādas operāciju<br />
pieredzes, ar Eiropas kolēģu starpniecību<br />
jau ilgāku laiku tika meklēts ārsts, kas varētu<br />
veikt šāda veida operācijas. Uzaicinājumam<br />
pieteicās kolēģis Petrs Vaneks no Prāgas<br />
Militārā hospitāļa (Čehija).<br />
„Līdzīgi pacienti Latvijā ir reti, tāpēc mūsu<br />
ārstiem trūkst pieredzes. Taču, palielinoties<br />
vizuālās diagnostikas iespējām, jārēķinās<br />
ar šādu pacientu skaita pieaugumu. Tāpēc<br />
ir svarīga pieredze, kuru mēs iegūstam sadarbībā<br />
ar pieredzējušiem kolēģiem,” par<br />
sadarbību stāsta <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas traumatologs<br />
ortopēds Viktors Vestermanis, kurš<br />
operēja kopā ar čehu kolēģi. �<br />
dzes ierīces, kuras vēl nav lietotas citur<br />
Eiropā; otrkārt, šis bija Eiropas sertifikāta<br />
iegūšanas pētījums,” uz sver <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas<br />
asinsvadu ķirurgs, LU asociētais profesors<br />
Dainis Krieviņš.<br />
Pateicoties veiksmīgiem pētījumiem un latviešu<br />
ārstu darbam, šī ierīce būs pieejama<br />
visiem pacientiem Eiropā. �<br />
Dr. Jānis Vilmanis<br />
3. ķirurģijas nodaļa<br />
šanās, kura pēc operācijas kompensētu labās<br />
daivas funkciju. Trīs nedēļas pēc šīs<br />
manipulācijas, pacients tika atkārtoti stacionēts<br />
un vispārējā narkozē izdarīta operācija<br />
– labās puses hemi hepatektomija, kuru<br />
veica komanda ar pro fesoru Jāni Gardovski,<br />
dr. Jāni Vilmani un rezidentu Artūru Ozoliņu.<br />
Veidojums aknās bija saistīts ar v.porta zariem,<br />
tādēļ tika pie aicināts arī asinsvadu ķirurgs<br />
dr. Kaspars Ķīsis. Operācijas laikā tika<br />
izmantots harmoniskais skalpelis un Hydrojet<br />
iekārta aknu audu pārdalīšanai. Operācija<br />
ilga 9 stundas.<br />
Pēcoperācijas periods noritēja bez kompli kācijām<br />
un pacients tika izrakstīts no sta cionāra<br />
7. pēcoperācijas dienā. Viņš tiek novērots,<br />
tagad jau atgriezies darbā, jūtas labi, jo aknas<br />
veselā puse spēj kompensēt zaudētās daļas<br />
funkcijas.<br />
Pacienti ar hroniskām un arī onkoloģiskām<br />
aknu slimībām tiek aicināti nākt uz Ambulatorās<br />
ķirurģijas centru, pierakstīties pie dr. J.<br />
Vilmaņa trešdienās no pulksten 11 līdz 13 un<br />
saņemt konsultāciju, izvērtējumu papildus<br />
izmeklējumu nepieciešamībai slimnīcā vai<br />
ambulatori un sarunai par tālāku ārstēšanas<br />
metodi, kas varētu būt gan mazinvazīva<br />
manipulācija, gan ķirurģiska operācija.�
Kristapu Rudzīti pieminot<br />
Godinot plašākās internās medicīnas skolas<br />
izveidotāju Latvijā, izcilu ārstu, vai rā ku<br />
ārstu paaudžu skolotāju, spilgtu personību<br />
intelektuālajā tradīcijā visas Latvijas<br />
medicīnā un kultūrā Kristapu Rudzīti viņa<br />
110. dzimšanas dienā, Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s<br />
<strong>universitātes</strong> slimnīcas aktu zālē 21.<br />
aprīlī notika viņa piemiņas rīta konference.<br />
Referātu, veltītu jubilāra vērtīgajam mantojumam,<br />
lasīja viens no K. Rudzīša pēctečiem<br />
– profesors Valdis Pīrāgs, <strong>Stradiņa</strong> slimnīcas<br />
Internās medicīnas klīnikas vadītājs.<br />
Pēc konferences Internās medicīnas klīnikā<br />
pie kabineta, kur strādāja prof. K.Rudzītis,<br />
tika atklāts profesora portrets.<br />
Prof. K.Rudzīša simtgadē izdotajā grāmatā<br />
par viņu sacīts, ka vislabāk Kristapu Rudzīti<br />
var raksturot ar vārdiem – netipisks, oriģināls,<br />
īpatnējs. Viņš bija izcils internists, kas<br />
nodarbojās ar koloīdķīmiju un terminolo ģiju,<br />
veiksmīgs eksperimentētājs laboratorijā un<br />
acīgs novērotājs klīnikā. Profesora bagātās<br />
zināšanas un to racionālās saites ar medicīnu<br />
visuzskatamāk atklājas viņa grāmatā „Diagnostikas<br />
pamati un terapijas preambula”,<br />
īpaši nodaļā, kas veltīta simptomiem un<br />
diagnozēm, diagnozes kļūdām un to cēloņiem.<br />
Profesors atgādina Hipokrāta uzskatus<br />
par iekšējo un ārējo ārstu, runā par<br />
sakaru starp konstitūciju un slimībām, kā<br />
arī uzver ārējās vides – zemeslodes, saules,<br />
ūdens, gaisa, klimatisko un meteoroloģisko<br />
faktoru – ietekmi. Mūsdienīgas ir K. Rudzīša<br />
domas par diētu, par režīmu, par medikamentozo<br />
terapiju, kā arī par terapijas<br />
pamatindikācijām, ko profesors formulējis<br />
pirms 40 un pat vairāk gadiem. Profesora<br />
domugraudi un atziņas šodien ir tikpat<br />
nozīmīgas kā tolaik.<br />
Kristaps Rudzītis ir dzimis 1899. gada 23.<br />
aprīlī Lejaskurzemē, Tadaiķu draudzē,<br />
skolotāja ģimenē kā otrais bērns. Viņa audzi<br />
nāšana un skološana bija piētiski noskaņotā<br />
tēva rokās, kas centās saviem bērniem<br />
nodrošināt iespējami labāku izglītību.<br />
Kristaps mācījās Liepājas Nikolaja ģimnāzijā<br />
ar krievu mācību valodu, bet mājās<br />
bija un palika latviešu valoda. Ne raugoties<br />
uz oficiālo rusifikācijas politiku, šajā laikā<br />
izglītotie latvieši vairs nekautrējās par savu<br />
latviskumu, kaut arī viņiem bija labas vācu<br />
un krievu valodas zināšanas. Pirmā Pasaules<br />
kara sākumā viņš kopā ar ģimeni devās<br />
bēg ļu gaitās uz Pēterpili, kur ar izcilību<br />
pabeidza ģimnāziju un iestājās Petrogradas<br />
Kara medicīnas akadēmijā. Pēterpilī<br />
Rudzītis apprecēja medicīnas studenti Ludmilu<br />
Pudvinsku un tūlīt pēc ārsta diploma<br />
saņemšanas 1922. gadā izlēma atgriezties<br />
Latvijā. Rīgā viņš kļuva par subasistentu,<br />
vēlāk asistentu profesora Mārtiņa Zīles<br />
vadītajā Fakultātes terapijas katedrā.<br />
LU Medicīnas fakultātē viņš bija Iekšķīgo<br />
sli mību propedeitikas katedras vadītājs<br />
(1938-1944), Fakultātes terapijas katedras<br />
va dītājs (1945-1972), profesors (1960).<br />
Nodibinājis RMI Saistaudu fizioloģijas un<br />
patoloģijas problēmu laboratoriju. Pētījis<br />
iekšķīgo slimību patoģenēzi un diagnostiku,<br />
radījis teoriju par fokālās infekcijas<br />
nozīmi slimību izcelsmē. Sastādījis latviešu<br />
medicīnas terminoloģijas vārdnīcu.<br />
Kā ārsts profesors Kristaps Rudzītis mudināja<br />
savus skolniekus un kolēģus uz vienkāršu un<br />
saprotamu pieeju slimniekam, sākumā izmantojot<br />
diagnozei viegli saskatāmus simptomus<br />
un uzreiz vēl neiedziļinoties dažādās<br />
analīzēs, ļoti sarežģītos izmeklējumos un<br />
to rezultātos. Tādā veidā profesors bieži<br />
formulēja ne tikai diagnozi, bet arī slimības<br />
patoģenēzi. Izmeklējot slimnieku sarežģītos<br />
gadījumos, profesors K. Rudzītis parasti<br />
atrada kādus negaidītus pavērsienus, kur<br />
ārstējošais ārsts un konsultanti iepriekš<br />
<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I MĒS ATCERAMIES<br />
bija maldījušies daudzu faktu labirintos. Arī<br />
viņa ieteiktie ārstēšanas paņēmieni daudzu<br />
slimību gadījumos bija vienkārši, viegli<br />
pieejami un bieži vien visai efektīvi. Ikvienas<br />
sekmīgas ārstēšanas priekšnoteikums, pēc<br />
profesora K. Rudzīša domām, bija pamatīga<br />
izmeklēšana a capite ad calcem – no galvas<br />
līdz papēžiem, nevis, kā pats profesors<br />
dažkārt ironiski piezīmēja, a clavicula ad<br />
umbinem – no atslēgkaula līdz nabai. Profesors<br />
vienmēr brīdināja ārstus no pārmērīgas<br />
farmakoterapijas – aizraušanās ar medikamentu<br />
lietošanu.<br />
Lai raksturotu profesora K. Rudzīša zinātniskās<br />
domāšanas veidu, vislabākais apzīmējums<br />
ir „paradoksāls”, neparasts, neti pisks.<br />
Šis jēdziens ietverts arī K. Rudzīša 1932. gadā<br />
Rīgā aizstāvētās doktora disertācijas virsrakstā<br />
„Klīniski un kodolķīmiski pētījumi par<br />
paradoksām reakcijām”. Vēlākos gados profesors<br />
pievērsās asins formelementiem un<br />
saistaudu pataloģijai, zarnu bārkstiņu lomai,<br />
silīcijam u.c. tēmām, bet interese par neparasto<br />
un paradoksālo viņam saglabājās līdz<br />
mūža beigām. Arī savus līdzstrādniekus un<br />
studentus K. Rudzītis mudināja patstāvīgi<br />
meklēt, par atrasto šaubīties, to pārbaudīt<br />
un neatlaidīgi iet uz priekšu.<br />
Konkrētība, lietišķība, izvairīšanās no skaļām<br />
frāzēm un tukšvārdības, kā arī atbalsts<br />
raksturoja profesora K. Rudzīša vadības<br />
stilu. Tajā pat laikā viņš prata norobežo ties<br />
no sīkiem darbiņiem, ko varēja veikt citi,<br />
un nejaukties tādās lietās, kas nebija saistītas<br />
ar vadītāja tiešajiem uzdevumiem. K. Rudzītis<br />
bija pārliecināts, ka vadītāja galve nais<br />
uzdevums nav vis kaut ko vadīt, bet gan<br />
ikdienā netraucēt citiem normāli strādāt.<br />
Savstarpējās attiecībās starp kolēģiem profesors<br />
par svarīgāko uzskatīja toleranci un<br />
bieži atgādināja sava skolotāja profesora<br />
M. Zīles vārdus, ka intolerance nozīmē ignoranci,<br />
t.i., neiecietība bieži vien ir tukšgalvja<br />
raksturīgākā pazīme. Ar savas personības<br />
pievilcību, izcilo korektumu un<br />
smalk jūtību profesors K. Rudzītis mācēja<br />
atrast pieeju katram un bieži vien samierināt<br />
dažādus raksturus, temperamentus un<br />
dažādas intereses.<br />
Profesors K. Rudzītis pārvaldīja vairākas<br />
sveš valodas, brīvi orientējās senajās valodās.<br />
Vis pusīgās enciklopēdiskās zināšanas ļāva<br />
viņam izveidot medicīnas terminu vārdnīcu –<br />
unikālu darbu gan pēc apjoma (ap 53 000<br />
terminu), gan arī pēc terminu daudzpusības.<br />
Kā ilggadējs medicīnas terminoloģijas komisijas<br />
priekšsēdētājs profesors K. Rudzītis ir<br />
rosinājis, veicinājis un atvieglojis daudzu<br />
jaunu medicīnas terminu rašanos. Viņš prata<br />
iesaistīt darbā arī savus līdzstrādniekus un<br />
aizraut tos ne tikai ar medicīniski klīniskām,<br />
bet valodnieciskām un citām idejām. �<br />
Jūnijs <strong>2009</strong><br />
25
PERSONĪBA I <strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong><br />
Ārstēšanā jāieliek arī dvēsele Anta Buša<br />
Veltījums Stradiņu fizioterapijas nodaļas<br />
darbiniekiem:<br />
Labestība, kas dvēselē mājo<br />
Tā kā prieka dzirkstis kvēlo.<br />
Tā ikvienam pretī sniedzas,<br />
Kā silta saule maigi glāsta<br />
Un brīnišķu pasaku stāsta.<br />
Tā kā māte, kas apmīļot steidzas<br />
Bezcerībai vienmēr ceļā stājas.<br />
Laipnā smaidā tā atplaukusi<br />
Un skaudras sāpes izdzēsusi.<br />
26 Jūnijs <strong>2009</strong><br />
(Mareks Strauts)<br />
Viņa ir no sievietēm, kura it kā staro ar savu<br />
personības piemēru – vienmēr ir agri darbā,<br />
vienmēr skrejoša, taču atsaucīga un, lai cik<br />
aizņemta, pasveicinās vai atņems sveicienu,<br />
apstāsies, būs gatava palīdzēt un veltīs savam<br />
sarunas biedram visu uzmanību. Tai pat<br />
laikā viņa prot būt arī stingra un prasīga – kā<br />
jau virsmāsa, kuras pienākums ir visu zināt un<br />
redzēt un iejaukties, ja nav kārtības. Šī tāda<br />
saimnieka atbildības sajūta viņai ir gandrīz<br />
pašsaprotama, jo Silvijai Jorķei te ir pirmā un<br />
vienīgā darbavieta. Jā, arī medicīnas māsas<br />
diplomu viņa ieguvusi tepat šajā teritorijā<br />
kādreiz barakās izvietotajā 2. medicīnas<br />
māsu skolā – tādējādi šajā slimnīcā Silvija<br />
pavadījusi jau 50 gadus, pārdzīvojot dažādus<br />
priekšniekus un vadītājus, esot vairāku<br />
nodaļu māsa un virsmāsa.<br />
„Ja no manis dzīvē kas ir iznācis,” smaida<br />
S. Jorķe „paldies slimnīcas vecākajai māsai<br />
Ilgai Biseniekai un māsām Ainai Šermakai,<br />
Maldai Leišai. Arī dr. Laimai Kazmerei, jo viņa<br />
tad bija pulmonoloģijas nodaļas vadītāja,<br />
kad es sāku strādāt. Kopā ar dr. Zigrīdu<br />
Lapu, Āriju Treiloni strādājām pie brīnišķīgā<br />
cil vēka – ārstes Kazmeres. Nodaļā bija interesanti,<br />
bet dažās lietās, no mūsdienu skatupunkta<br />
raugoties, nepiedodami, jo taupījām<br />
uz visu – strādājām ar stikla šļircēm, ko pēc<br />
lietošanas pašas novārījām, lāpījām savus<br />
cimdus, taču vienmēr bijām veselas.” Tiesa<br />
gan, māsa Silvija ar tiem laikiem šodienas<br />
situāciju nesalīdzina, jo tagad ir pavisam citas<br />
slimības un arī pa cienti ir citi.<br />
„Man ir prieks, ka biju kopā ar tādiem<br />
medicīnas pīlāriem, kā prof. N. Skuja. Viņš<br />
bija ļoti draudzīgs, saprotošs, stingrs, bet<br />
cilvēcīgs.<br />
Toreiz trūka personāla, atceros, ka nereti kopā<br />
ar dr. Z. Lapu pat visas 48 stundas nevarējām<br />
iziet no nodaļas. Dr. Kazmere teica – jūs esat<br />
brīvas, neprecējušās, jums jānes tas upuris.<br />
Un mēs to darījām. Mani vecāki saprata, kad<br />
tikai rīta pusē ierados mājās. Es dzīvoju tepat<br />
tuvumā, Irlavas un Volgundes ielas stūrī.”<br />
Skatāmies Silvijas kundzes atnesto bilžu<br />
albumu.„Esmu kara laika bērns, mūsu ielu<br />
gandrīz visu sabombardēja, bet mūsu<br />
vecvectēva celtā māja izturēja. Vecāki bija<br />
strādnieki. Tēvs strādāja putekļainā cehā, saslima<br />
un drīz ar plaušu vēzi mira. Dzīve mani<br />
nelutināja,” viņa dalās atmiņās. Tālāk bildes,<br />
kur viņa kā 5. vidusskolas skolniece, cītīgi<br />
spēlē klavieres, jo bieži esot izpelnījusies<br />
godu spēlēt pavadījumu dažādās skatēs un<br />
konkursos, kādēļ tikušas kavētas stundas,<br />
visvairāk fizika.<br />
Diplomā fizikā bijusi atzīme „3”, tāpēc<br />
baidījusies startēt augstskolā. Tā nonākusi<br />
māsu skolā Stradiņos. Vēlāk, lai varētu pasniegt,<br />
lasīt lekcijas topošajām māsām, Rīgas<br />
Tehniskajā universitātē ieguvusi arodpedagoga<br />
diplomu.<br />
Te albums saglabājis mīļo cilvēku attēlus, arī<br />
dzīvesbiedra Jāņa silto smaidu, kas apdzisis<br />
pirms pieciem gadiem.<br />
„Mēs ar viņu bijām laimīgi. Viņš gan pēc<br />
bērna piedzimšanas man neļāva strādāt, kad<br />
nebija tāda bērna kopšanas atvaļinājuma. Bet<br />
es gribēju iet uz darbu un tādēļ var sacīt, ka<br />
meita ir uzaugusi slimnīcā – pavisam maziņu<br />
ņēmu līdzi un pieskatīja visi, kuri varēja.”<br />
Tomēr meita nav sekojusi mātes pēdās, jo<br />
izvēlējusies bibliotēkzinātni. Arī mazmeita ir<br />
kultūras cilvēks – mācās Kultūras akadēmijā.<br />
1970. gadu sākumā S. Jorķe kopā ar dr.<br />
J. Keseli organizēja darbu traumu nodaļā, kas<br />
atradās pie galvenajiem vārtiem. Tur gūtā<br />
pieredze virsmāsai arī šodien palīdz operatīvi<br />
pieņemt lēmumus un patstāvīgi rīkoties.<br />
Kad dr.T. Šcerbakovas laikā traumu nodaļu<br />
likvidēja, S.Jorķei kopā ar Induli Ozolu tika<br />
uzticēts izveidot un vadīt jaunu struktūru,<br />
ko sauca par darba zinātniskās organizācijas<br />
nodaļu. Tā atradās 2. korpusā. Tika ieviestas<br />
dažādas slimību vēstures formas un<br />
izmeklējumu lapas. Tika staigāts pa nodaļām,<br />
hronometrēti darba procesi, ārstu pierakstus<br />
sāka atšifrēt – ar rakstāmmašīnu. Izveidojās<br />
diktofonu dienests. „Izskaidrošanas darbs par<br />
tā nepieciešamību bija tāds pat kā šodien,<br />
kad ieviešam jaunās prasības,” aizdomājas<br />
S. Jorķe un atklāj, kā pati organizējusi<br />
jaunajām darbiniecēm latīņu valodas apguvi.<br />
”Es ņēmu garos kalendārus ar alfabētu<br />
un liku tajos no ārstu diktētā izrakstīt latīņu<br />
vārdus, meklēt tiem tulkojumus un mācīties<br />
to jēgu, lai saprastu diagnozes. Tā mācīju<br />
un arī iemācīju. Tagad viena otra no manām<br />
diktofona meitenēm strādā diezgan augstos<br />
amatos pat nebūdamas ārstes.”<br />
Izrādās, ka Silvijas Jorķes nopelni ir arī iekšējā<br />
dispečerdienesta izveidošanā, kas organizēja<br />
konsultācijas starp nodaļu speciālistiem, aicinot<br />
palīgā arī no citām slimnīcām. „Indulis<br />
Ozols bija ļoti azartisks, no viņa varēja daudz<br />
iemācīties, piemēram, ja gribi pierādīt savu<br />
taisnību, sagatavo skaidrus argumentus –<br />
faktus, dokumentus, statistiku, tikai tad ej<br />
cīniņā, Ar vārdiem vien nav nekas panākams.”<br />
Šī mācība noder vēl tagad, jo virsmāsa Silvija<br />
visus pēdējos gadus ir fizikālās terapijas<br />
darba organizatore. Ar viņas enerģiju un<br />
neatlaidību un ar kolēģu ārstu iniciatīvām<br />
no atsevišķiem pa visu teritoriju izmētātiem<br />
kabinetiem izaudzis nopietns Fizikālās terapijas<br />
un rehabilitācijas centrs. Visu šo darbu<br />
Silvija Jorķe pārzina kā savu kabatu.<br />
Šodien, kad katrs pacients ir svarīgs, Silvijai<br />
Jorķei gribas panākt, lai administrācija<br />
sakārtotu vienu vienkāršu lietu – izsniegtu<br />
vienu maksas caurlaidi uz noteiktu laiku,<br />
kad pacients apmeklē procedūras, lai varētu<br />
viegli iebraukt un nolikt mašīnu tuvāk FMRC.<br />
S. Jorķe mudina visus darbiniekus apgūt<br />
blakus specialitātes, lai varētu vairāk nopelnīt<br />
un lai katrs paaugstinātu savu konkurētspēju<br />
darba tirgū. Tajā pat laikā, aktīvi darbojoties<br />
savā profesionālajā Latvijas fizikālās<br />
medicīnas asociācijā S. Jorķe, rūpējas par<br />
fizikālās medicīnas darbiniekiem visā valstī.<br />
Viens no aizkustinošākajiem ir bijis projekts<br />
kopā ar Neredzīgo biedrību. Daudzi redzes<br />
invalīdi, kas ir spēka gados, izteica vēlēšanos<br />
apgūt masiera profesiju, par ko vēlāk viens<br />
no viņiem S. Jorķei izteicis īpašu pateicību<br />
dzejas formā.<br />
Domājot par nākotni, S. Jorķe redz, ka<br />
Stradiņos tiks atvērti vairāki jauni pakalpojumi<br />
un arī agrīnās rehabilitācijas gultas, kas<br />
ļoti nepieciešams pēc smagām operācijām.<br />
Jaunajiem šodien ir citādāka domāšana,<br />
vairāk domā par sevi, kas ir pareizi, jo donkihotisms<br />
ne vienmēr ir tas labākais. Tomēr<br />
virsmāsa grib vēlreiz atgādināt, lai ārstēšanā<br />
pacients bez zālēm saņem pretī arī dvēseli. �
Sveicam slimnīcas ilggadējos darbiniekus<br />
apaļajās jubilejās!<br />
Maijs<br />
Atis Roķis (11.05.49.)<br />
Automobiļa vadītājs<br />
Saimniecības departamenta<br />
Garāža<br />
Svetlana Thora (16.05.39.)<br />
Konsultante ārste asinsvadu ķirurģe<br />
Asinsvadu ķirurģijas centra<br />
24. Asinsvadu ķirurģijas nodaļa<br />
Silvija Jorķe (22.05.39.)<br />
Virsmāsa<br />
Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centrs<br />
Alvīne Lāce (31.05.49.)<br />
Virsmāsa<br />
LKC 39.Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un<br />
intensīvās terapijas nodaļas<br />
Anestezioloģijas grupa<br />
Gaļina Šarkova (02.05.49.)<br />
Ārste patoloģe<br />
Patoloģijas institūta<br />
Patomorfoloģijas nodaļa<br />
Anita Bičkovska (21.05.59.)<br />
Medicīnas māsa<br />
LKC 11. Aritmoloģijas nodaļa<br />
Svetlana Šepetiene (23.05.59.)<br />
Ārste oftalmoloģe<br />
Oftalmoloģijas klīnikas<br />
1. Acu mikroķirurģijas nodaļa<br />
Anda Dupuša (18.05.59.)<br />
Medicīnas māsa<br />
LKC 39.Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un<br />
intensīvās terapijas nodaļa<br />
Ingrida Upelniece (24.05.59.)<br />
Medicīnas māsa<br />
LKC Sirds ķirurģijas centra<br />
Mākslīgās asinsrites laboratorija<br />
Sergejs Ļebedjkovs (27.05.59.)<br />
Vadītājs ārsts ķirurgs<br />
Ķirurģijas klīnikas<br />
3. Ķirurģijas nodaļa<br />
Jūnijs<br />
Ruta Skrodere (08.06.39.)<br />
Radiologa asistente<br />
Diagnostiskās radioloģijas institūts<br />
Anna Ločmele (27.06.39.)<br />
Bufetniece<br />
Internās medicīnas klīnikas<br />
Gastroenteroloģijas centra<br />
10. Gastroenteroloģijas nodaļa<br />
Valentīna Lapiņa (13.06.49.)<br />
Virsmāsa<br />
Internās medicīnas klīnikas Gastroenteroloģijas<br />
centra<br />
Endoskopiju nodaļa<br />
Toņa Pudāne (14.06.49.)<br />
Lifta operatore<br />
Saimniecības departamenta<br />
Tehniskās apkalpes daļa<br />
Edmunds Kārkliņš (15.06.49.)<br />
Ārsts neiroķirurgs<br />
Neiroķirurģijas klīnikas<br />
30. Neiroķirurģijas nodaļa traumatiskiem un<br />
spināliem slimniekiem<br />
Līga Lazdiņa (15.06.59.)<br />
Farmaceite<br />
Aptieka<br />
Ilze Ignatoviča (18.06.59.)<br />
Medicīnas māsa<br />
Latvijas Kardioloģijas centra<br />
27. Vispārējas kardioloģijas nodaļa<br />
Benita Renkmane (19.06.59.)<br />
Medicīnas māsa<br />
Diktafonu centrs<br />
Jūlijs<br />
<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong> I SVEICAM<br />
Irēna Strazdiņa (27.07.29.)<br />
Medicīnas māsa<br />
Oftalmoloģijas klīnikas<br />
Oftalmoloģiskā profila dienas stacionārs<br />
Ruta Zilgalve (03.07.49.)<br />
Sanitārs<br />
Centrālās laboratorijas<br />
Mikrobioloģijas un seroloģijas nodaļa<br />
Taiga Podegrade (08.07.49.)<br />
Virsmāsa<br />
Ķirurģijas klīnikas<br />
6. Torakālās ķirurģijas nodaļa<br />
Ludmila Ščemeļova (19.07.49.)<br />
Dzemdību ārsts<br />
Dzemdību un ginekoloģijas klīnikas<br />
17. Grūtniecības pataloģijas dzemdību nodaļa<br />
Augusts<br />
Jadviga Iļjučonoka (27.08.49.)<br />
Sanitārs<br />
Neiroloģijas klīnikas<br />
20. Neiroloģijas nodaļa<br />
Laima Usele (28.08.49.)<br />
Medicīnas laborants<br />
Centrālās laboratorijas<br />
Bioķīmijas nodaļa<br />
Velta Kļučņika (28.08.49.)<br />
Medicīnas māsa<br />
Ķirurģijas klīnikas 2. operāciju bloks<br />
Dzintra Briška (14.08.59.)<br />
Medicīnas laborants<br />
Centrālās laboratorijas<br />
<strong>Klīniskā</strong>s diagnostikas nodaļa<br />
Anda Puhaļska (16.08.59.)<br />
Ārsts reanimatologs<br />
Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikas<br />
Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa<br />
Inta Auniņa (31.08.59.)<br />
Virsmāsa<br />
Neiroķirurģijas klīnikas<br />
30. Neiroķirurģijas nodaļa traumatiskiem un<br />
spināliem slimniekiem<br />
Jūnijs <strong>2009</strong>
Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong> <strong>universitātes</strong> slimnīca ir vadošā daudzprofilu slimnīca<br />
Latvijā, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko<br />
palīdzību, kā arī nodrošina pirms un pēcdiploma izglītību un veic zinātniskus<br />
pētījumus. 2008. gadā slimnīca sniedza stacionāro medicīnisko aprūpi 48 000<br />
pacientu un ambulatori – 195 240 pacientiem, tika veiktas 32 607 operācijas.<br />
Pacientu rīcībā ir 1056 gultas.<br />
Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong> <strong>universitātes</strong> slimnīca –<br />
izcilība ārstniecībā, izglītībā un zinātnē<br />
„<strong>Slimnīcas</strong> <strong>Ziņas</strong>”<br />
Paula <strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong> slimnīcas izdevums<br />
<strong>2009</strong>. gada <strong>jūnijs</strong><br />
Nr. 2 (25)<br />
Atbildīgie par izdevumu:<br />
Redkolēģija: G. Aleksandroviča, A. Buša, D. Cešeiko,<br />
A. Junkere, A. Kalēja, D. Krieviņš, I. Stibe, A. A. Veinbergs<br />
Komunikācijas nodaļa<br />
vadītāja Anta Buša<br />
Tālr. 67095301, e-pasts: anta.busa@stradini.lv<br />
Attīstības birojs<br />
Stratēģijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Stibe<br />
Tālr. 67069729, e-pasts: ieva.stibe@stradini.lv<br />
SIA „Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils”<br />
direktore Inga Latkovska, vecākā projektu vadītāja Baiba Pare<br />
Tālr. 67282472, e-pasts: baiba.pare@pr-stils.lv<br />
Mākslinieki: Ieva Nagliņa, Rihards Delvers, aģentūra DUE<br />
www.due.lv, due@due.lv<br />
Izdevumā izmantotas Imanta Prēdeļa fotogrāfijas un Paula<br />
<strong>Stradiņa</strong> <strong>Klīniskā</strong>s <strong>universitātes</strong> slimnīcas Komunikācijas nodaļas<br />
fotoarhīva materiāli.<br />
Darbs drukāts uz videi draudzīga papīra.