meliorācija un kokmateriālu transports - LLU - Meža fakultāte ...
meliorācija un kokmateriālu transports - LLU - Meža fakultāte ... meliorācija un kokmateriālu transports - LLU - Meža fakultāte ...
2.2.att.Meža nosusināšanas sistēmas tīkla savienojumi kvartālstigu krustojumā: 1-caurteka, Bc – ceĜa klātnes platums. Visi nosusināšanas un arī kontūrgrāvji plānā jāsanumurē (S-1; S-2; K-1; K-2 utt.) un to garumus parāda ar piketiem ik pēc 100 m. 2.4. Grāvju garenprofilu un šėērsprofilu projektēšana Grāvju projektēšanai vertikālā plaknē ir jāzīmē gareprofili (2.3.att.), izmantojot plāna materiālus ar zemes virsmas augstuma atzīmēm un horizontālēm. Garenprofilā lieto divus mērogus: vertikālais mērogs ir 1:100, horizontālais mērogs parasti 1:5000. 8
2.3.att. Maăistrālā kanāla (M-1) garenprofils: PPŪL- pavasara palu ūdens līmenis, VPŪL – vasaras-rudens plūdu ūdens līmenis, VVŪL-vasaras vidējais ūdens līmenis. Garenprofilā maăistrālam kanālam parāda īeplūstošo novadgrāvju (N), nosusināšanas grāvju (S), ceĜa grāvju (C), kontūrgrāvju (K) un caurteku (būvju) pievienojumu vietas un to projektētās atzīmes. Novadtīkla dziĜumi jāprojektē vismaz par 0.10...0.20 m dziĜāki par nosusināšanas grāvjiem. Gultnes dibena līniju garenprofilā ieprojektē aptuveni paralēli zemes virsmai, ar nemainīgu slīpumu pēc iespējas garākos posmos, gultnes dziĜumu novadtīklam pieĦemot 1.5...2.5 m, atkarībā no regulējošā tīkla un citu novadgrāvju prasībām. Nosusināšanas grāvju dziĜumus minerālgruntīs projektē 0.9...1.3 m (vidēji 1.2 m). Nosusinot kūdrainās un kūdras augsnes jārēėinās ar kūdras nosēšanos, palielinot grāvju dziĜumus. Aptuvenos aprēėinos var pieĦemt, ka zemā (zāĜu) purva nosēde ir 10...15 %, bet augstā (sūnu) purva nosēde – 15...20 % no kūdras slāĦa dziĜuma. Ieprojektētajiem grāvju dibena līnijas posmiem (L, m) garenslīpumu (i, ‰) aprēėina pēc 2.2.formulas: i = H 2 − H L 1 ∆H 1000 = 1000 , L kur H1 un H2 – projektētās grāvja dibena augstumu atzīmes posma sākumā un beigās, m; L – grāvja posma garums, m; ∆H- projektētā grāvja dziĜuma samazinājums posmā L, m. Augstuma atzīmes aprēėina ar precizitāti ± 1 cm. Meža platībās minimāli pieĜaujamie grāvju dibena (gultnes) garenslīpumi ir 0.5 ‰ (izĦēmuma gadījumos līdzenās platībās 9 (2.2.)
- Page 1 and 2: LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
- Page 3 and 4: Saturs Saturs .....................
- Page 5 and 6: 2. Nosaka autovilciena reisa kravas
- Page 7: vējgāzes veidošanos vētras laik
- Page 11 and 12: o 2mH , + = (2.3.) kur bo-grāvja d
- Page 13 and 14: Ja caurteku izbūvē putekĜainās
- Page 15 and 16: 3.1. Grunts un reljefa raksturojums
- Page 17 and 18: Zemes virsmas augstumus (melno līn
- Page 19 and 20: H 2 − H 1 i = , (3.5.) d kur H2 u
- Page 21 and 22: Kursa projektā jādod maăistrāl
- Page 23 and 24: = b + 2nH (3.11.) o v Ja darba atz
- Page 25 and 26: Piketi Plusi Attālumi, m Darba atz
- Page 27 and 28: CeĜa segas stiprības aprēėina p
- Page 29 and 30: Uz nomogrammas vertikālās ass atl
- Page 31 and 32: H s 1 2 = h + h + ( 2... 3 ) , (3.2
- Page 33 and 34: 4. Kokmateriālu transports Kokmate
- Page 35 and 36: 4.1.tabula AutomobiĜu īpatnējā
- Page 37 and 38: Autovilciena piekraušanas laiku (T
- Page 39 and 40: 5. Kursa projekta struktūra, satur
- Page 41 and 42: Kursa projekta uzdevums Meža fakul
- Page 43: Kursa projekta titullapas noformēj
2.3.att. Maăistrālā kanāla (M-1) garenprofils: PPŪL- pavasara palu ūdens līmenis, VPŪL<br />
– vasaras-rudens plūdu ūdens līmenis, VVŪL-vasaras vidējais ūdens līmenis.<br />
Garenprofilā maăistrālam kanālam parāda īeplūstošo novadgrāvju (N), nosusināšanas<br />
grāvju (S), ceĜa grāvju (C), kontūrgrāvju (K) <strong>un</strong> caurteku (būvju) pievienojumu vietas <strong>un</strong> to<br />
projektētās atzīmes. Novadtīkla dziĜumi jāprojektē vismaz par 0.10...0.20 m dziĜāki par<br />
nosusināšanas grāvjiem. Gultnes dibena līniju garenprofilā ieprojektē aptuveni paralēli<br />
zemes virsmai, ar nemainīgu slīpumu pēc iespējas garākos posmos, gultnes dziĜumu<br />
novadtīklam pieĦemot 1.5...2.5 m, atkarībā no regulējošā tīkla <strong>un</strong> citu novadgrāvju<br />
prasībām. Nosusināšanas grāvju dziĜumus minerālgr<strong>un</strong>tīs projektē 0.9...1.3 m (vidēji 1.2<br />
m). Nosusinot kūdrainās <strong>un</strong> kūdras augsnes jārēėinās ar kūdras nosēšanos, palielinot grāvju<br />
dziĜumus. Aptuvenos aprēėinos var pieĦemt, ka zemā (zāĜu) purva nosēde ir 10...15 %, bet<br />
augstā (sūnu) purva nosēde – 15...20 % no kūdras slāĦa dziĜuma.<br />
Ieprojektētajiem grāvju dibena līnijas posmiem (L, m) garenslīpumu (i, ‰) aprēėina<br />
pēc 2.2.formulas:<br />
i =<br />
H<br />
2<br />
− H<br />
L<br />
1<br />
∆H<br />
1000 = 1000 ,<br />
L<br />
kur H1 <strong>un</strong> H2 – projektētās grāvja dibena augstumu atzīmes posma sākumā <strong>un</strong> beigās, m;<br />
L – grāvja posma garums, m;<br />
∆H- projektētā grāvja dziĜuma samazinājums posmā L, m.<br />
Augstuma atzīmes aprēėina ar precizitāti ± 1 cm. <strong>Meža</strong> platībās minimāli pieĜaujamie<br />
grāvju dibena (gultnes) garenslīpumi ir 0.5 ‰ (izĦēmuma gadījumos līdzenās platībās<br />
9<br />
(2.2.)
Change language