meliorācija un kokmateriālu transports - LLU - Meža fakultāte ...
meliorācija un kokmateriālu transports - LLU - Meža fakultāte ... meliorācija un kokmateriālu transports - LLU - Meža fakultāte ...
Nomogramma izmantojama arī pie divkārtu ceĜa segas stiprības aprēėina, vispirms nosakot kopējo elastības moduli divām kārtām un nākošā etapā Ħemot klāt trešo kārtu. Atkarībā no materiālu pieejamības, cenas un to piegādes izmaksām, vienai ceĜa segas kārtai pieĦem minimāli pieĜaujamo biezumu un aprēėinu ceĜā nosaka minimāli nepieciešamo biezumu otrai ceĜa segas kārtai. Par cik grants vai šėembas ir dārgāks materiāls salīdzinot ar smilti, tad parasti par minimāli pieĜaujamo (15 cm) pieĦem segas biezumu un aprēėina nepieciešamo drenējošā slāĦa biezumu. Šādā gadījumā vispirms kopējo elastības moduli nosaka ceĜa segai un smilts drenējošam slānim (pamatnei). ĥem attiecības: Ev h1 un (3.21.) E D 1 Uz nomogrammas vertikālās ass atliek attiecību ⎟ ⎛ E ⎞ v ⎜⎜ un no tās pa līkni virzās uz ⎝ E1 ⎠ leju, līdz krustojumam ar perpendikulu, kas vilkts uz augšu no horizontālās ass pie ⎛ h ⎞ 1 attiecības . No šī krustpunkta pa horizontāli uz vertikālās ass nolasa koeficientu (f), ⎜⎜ ⎟⎟ ⎝ D ⎠ kurš izsaka attiecību: E′ k f = ; E′ k = fE1 , E 1 30 (3.22.) kur E′ k - kopējais elastības modulis ceĜa segai un pamatnei, MPa. Aprēėina gaita otrajā etapā līdzīga vienkārtas ceĜa segas aprēėinam. ĥem attiecības: E E o 2 E′ k un E 2 , kur E2 –segas pamatnes materiāla elastības modulis, MPa. Pēc nomogrammas uz horizontālās ass nolasa lielumu g, kurš izsaka attiecību: (3.23.) h2 g = ; D h2 = gD , (3.24.) kur h2 – segas pamatnes (drenējošā slāĦa) biezums, cm. Kopējais ceĜa segas biezumu (Hs, cm) nosaka pēc 3.25.formulas:
H s 1 2 = h + h + ( 2... 3 ) , (3.25.) kur 2...3 – segas nodiluma kārtiĦas biezums, cm. Ja ceĜa būves apvidū nav smilts karjeru vai arī ja pēc iepriekš veiktajiem aprēėiniem smilts drenējošā slāĦa biezums jāveido Ĝoti biezs, atsevišėos gadījumos ekonomiski izdevīgāk ir pieĦemt minimālo biezumu ceĜa segas pamatnei un pēc tam aprēėināt nepieciešamo ceĜa segas biezumu. Minimālie smilts drenējošā slāĦa biezumi atkarīgi no grunts veida ceĜa būves vietā. Uz mālsmilts un viegla smilšmāla gruntīm tā minimālais biezums ir 15 cm, smaga smilšmāla un māla gruntīm – 20 cm, bet putekĜaina māla gruntīm – 25 cm. Lai aprēėinātu segas biezumu h1, pieĦemot minimāli nepieciešamo pamatnes biezumu h2, aprēėinu sāk no apakšas. Vispirms nosaka kopējo elastības moduli gruntij un ceĜa E′ ′ k , MPa . Šai gadījumā sastāda attiecības: pamatnei ( ) E E o 2 un h D Pēc tam Ħem attiecības: 2 ; E ′ k atrod = j jeb E ′ k = jE E E′ ′ k Ev h1 un ; atrod = o jeb h1 = oD E E D 1 1 2 Tālāk pēc 3.25. sakarības nosaka kopējo ceĜa segas biezumu. CeĜa segas stiprības aprēėinos uz kūdras gruntīm, kuras pastiprinātas ieklājot žagaru slāni vai ăeotekstilus, ceĜa klātnes elastības moduli var pieĦemt 10...15 MPa. Kursa projektā ceĜa segas stiprības aprēėins jāveic maăistrālam ceĜam, sadalot to pa posmiem, kuros ir atšėirīgi vajadzīgie elastības moduĜi un vietējie grunts apstākĜi. Katram ceĜa posmam jādod ceĜa segas konstrukcijas skice, norādot segas atsevišėo kārtu raksturojošo parametru apzīmējumus un kādos ceĜa posmos (no kāda līdz kādam piketam) šāda tipa ceĜa sega tiks būvēta. Tālāk seko ceĜa segas stiprības aprēėini. 3.10. CeĜa segas izbūve Kursa projektā katram maăistrālā ceĜa segas tipam jādod šėērsgriezuma rasējums un tā izbūves tehnoloăisks apraksts, sākot ar materiālu piegādi un beidzot ar ceĜa aprīkojuma ierīkošanu, norādot katrā darba operācijā izmantojamās iekārtas un mašīnas. Aprakstīt atšėirības atsevišėu ceĜa segu tipu izbūves tehnoloăijās. 31 2
- Page 1 and 2: LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
- Page 3 and 4: Saturs Saturs .....................
- Page 5 and 6: 2. Nosaka autovilciena reisa kravas
- Page 7 and 8: vējgāzes veidošanos vētras laik
- Page 9 and 10: 2.3.att. Maăistrālā kanāla (M-1
- Page 11 and 12: o 2mH , + = (2.3.) kur bo-grāvja d
- Page 13 and 14: Ja caurteku izbūvē putekĜainās
- Page 15 and 16: 3.1. Grunts un reljefa raksturojums
- Page 17 and 18: Zemes virsmas augstumus (melno līn
- Page 19 and 20: H 2 − H 1 i = , (3.5.) d kur H2 u
- Page 21 and 22: Kursa projektā jādod maăistrāl
- Page 23 and 24: = b + 2nH (3.11.) o v Ja darba atz
- Page 25 and 26: Piketi Plusi Attālumi, m Darba atz
- Page 27 and 28: CeĜa segas stiprības aprēėina p
- Page 29: Uz nomogrammas vertikālās ass atl
- Page 33 and 34: 4. Kokmateriālu transports Kokmate
- Page 35 and 36: 4.1.tabula AutomobiĜu īpatnējā
- Page 37 and 38: Autovilciena piekraušanas laiku (T
- Page 39 and 40: 5. Kursa projekta struktūra, satur
- Page 41 and 42: Kursa projekta uzdevums Meža fakul
- Page 43: Kursa projekta titullapas noformēj
Nomogramma izmantojama arī pie divkārtu ceĜa segas stiprības aprēėina, vispirms<br />
nosakot kopējo elastības moduli divām kārtām <strong>un</strong> nākošā etapā Ħemot klāt trešo kārtu.<br />
Atkarībā no materiālu pieejamības, cenas <strong>un</strong> to piegādes izmaksām, vienai ceĜa segas kārtai<br />
pieĦem minimāli pieĜaujamo biezumu <strong>un</strong> aprēėinu ceĜā nosaka minimāli nepieciešamo<br />
biezumu otrai ceĜa segas kārtai. Par cik grants vai šėembas ir dārgāks materiāls salīdzinot ar<br />
smilti, tad parasti par minimāli pieĜaujamo (15 cm) pieĦem segas biezumu <strong>un</strong> aprēėina<br />
nepieciešamo drenējošā slāĦa biezumu. Šādā gadījumā vispirms kopējo elastības moduli<br />
nosaka ceĜa segai <strong>un</strong> smilts drenējošam slānim (pamatnei). ĥem attiecības:<br />
Ev h1<br />
<strong>un</strong><br />
(3.21.)<br />
E D<br />
1<br />
Uz nomogrammas vertikālās ass atliek attiecību ⎟ ⎛ E ⎞ v<br />
⎜⎜ <strong>un</strong> no tās pa līkni virzās uz<br />
⎝ E1<br />
⎠<br />
leju, līdz krustojumam ar perpendikulu, kas vilkts uz augšu no horizontālās ass pie<br />
⎛ h ⎞<br />
1 attiecības . No šī krustp<strong>un</strong>kta pa horizontāli uz vertikālās ass nolasa koeficientu (f),<br />
⎜⎜<br />
⎟⎟<br />
⎝ D ⎠<br />
kurš izsaka attiecību:<br />
E′<br />
k f = ; E′<br />
k = fE1<br />
,<br />
E<br />
1<br />
30<br />
(3.22.)<br />
kur E′ k - kopējais elastības modulis ceĜa segai <strong>un</strong> pamatnei, MPa.<br />
Aprēėina gaita otrajā etapā līdzīga vienkārtas ceĜa segas aprēėinam. ĥem attiecības:<br />
E<br />
E<br />
o<br />
2<br />
E′<br />
k <strong>un</strong><br />
E<br />
2<br />
,<br />
kur E2 –segas pamatnes materiāla elastības modulis, MPa.<br />
Pēc nomogrammas uz horizontālās ass nolasa lielumu g, kurš izsaka attiecību:<br />
(3.23.)<br />
h2<br />
g = ;<br />
D<br />
h2<br />
= gD ,<br />
(3.24.)<br />
kur h2 – segas pamatnes (drenējošā slāĦa) biezums, cm.<br />
Kopējais ceĜa segas biezumu (Hs, cm) nosaka pēc 3.25.formulas:
Change language