meliorācija un kokmateriālu transports - LLU - Meža fakultāte ...
meliorācija un kokmateriālu transports - LLU - Meža fakultāte ...
meliorācija un kokmateriālu transports - LLU - Meža fakultāte ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Aprēėināto ceĜam vajadzīgo elastības moduli salīdzina ar minimāli pieĜaujamo, kurš<br />
pārejas tipa ceĜa segām ir 65 MPa. Ja noteiktais vajadzīgais elastības modulis ir mazāks, tad<br />
turpmākos ceĜa segas stiprības aprēėinos pieĦem minimāli pieĜaujamo vajadzīgo elastības<br />
moduli. Tas nodrošina labus ceĜa ekspluatācijas apstākĜus lieljaudas autovilcieniem arī pie<br />
mazas to kustības intensitātes.<br />
Pēc ceĜam vajadzīgā elastības moduĜa noteikšanas veic ceĜa segas stiprības aprēėinus,<br />
tas ir ceĜa segas vai tās atsevišėo kārtu biezuma noteikšanu, Ħemot vērā ceĜa segas<br />
konstruktīvo risinājumu <strong>un</strong> izmantojamo materiālu pretestības spēju slodzēm. Vienlīdz<br />
izturīgu ceĜa segu var iegūt gan mainot segas atsevišėo kārtu biezumus, gan izmantojot<br />
segas būves materiālus ar atšėirīgiem elastības moduĜiem. Optimizācijas ceĜā izvēlamies<br />
ekonomiski izdevīgāko variantu.<br />
Zinot ceĜa segas konstruktīvo risinājumu <strong>un</strong> pieejamos būvmateriālus, vispirms<br />
nosaka šo materiālu <strong>un</strong> arī ceĜu būves vietā esošās gr<strong>un</strong>ts elastības moduĜus. Tie atrodami<br />
dažādās rokasgrāmatās <strong>un</strong> mācību – metodiskajā literatūrā [4., 5.]. Elastīgās deformācijas<br />
modulis galvenokārt atkarīgs no gr<strong>un</strong>ts granulometriskā sastāva, mitruma <strong>un</strong> blīvuma.<br />
Saistīgām gr<strong>un</strong>tīm šis rādītājs atkarīgs no gr<strong>un</strong>ts veida <strong>un</strong> mitruma, kuram palielinoties<br />
elastības modulis samazinās. Vidēji mālsmilts gr<strong>un</strong>tīm tas ir robežās no 30...40 MPa,<br />
putekĜainas mālsmilts, smilšmāla <strong>un</strong> māla gr<strong>un</strong>tīm attiecīgi 20...30 MPa. Smilšainām<br />
gr<strong>un</strong>tīm, atkarībā no putekĜu daĜiĦu piejaukuma <strong>un</strong> smilts daĜiĦu raupjuma, tas atrodas<br />
robežas no 60...130 MPa. Smalkai grantij elastības modelis ir robežās no 150 līdz 200 MPa,<br />
rupjai grantij attiecīgi 200...250 MPa, nešėirotām šėembām – 200...250 MPa, <strong>un</strong> šėirotām<br />
šėembām – 250...350 MPa.<br />
Kopējā ceĜa segas elastības modeĜa aprēėināšanai ir izstrādātas sarežăītas formulas,<br />
kuras praktiskām vajadzībām nav piemērotas. TādēĜ šim nolūkam izmanto divkārtu<br />
sistēmas kopējā elastības moduĜa noteikšanas nomogrammu (3.8.att.).<br />
3.8.att. Nomogramma divkārtu sistēmas kopējā elastības moduĜa (Ekop, MPa)<br />
noteikšanai: E1 – virsējās kārtas materiāla elastības modulis (MPa), E2 – apakšējās kārtas materiāla<br />
elastības modulis (MPa), h – augšējās kārtas biezums (cm), D-automobiĜa riepu nospieduma laukumam<br />
ekvivalentā apĜa laukuma diametrs (cm).<br />
28
Change language