Ārējais tulkojums LV - Eiropas Parlaments - Europa
Ārējais tulkojums LV - Eiropas Parlaments - Europa
Ārējais tulkojums LV - Eiropas Parlaments - Europa
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
EIROPAS PARLAMENTS<br />
2004<br />
« «««<br />
«<br />
« «<br />
« «<br />
« « «<br />
2009<br />
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja<br />
23.03.2006. PE 371.783v01-00<br />
GROZĪJUMI Nr. 621-823<br />
Ziņojuma projekts (PE 360.033v01-00)<br />
Jerzy Buzek<br />
<strong>Eiropas</strong> Kopienas Septītā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un<br />
demonstrējumu pasākumiem<br />
Priekšlikums lēmumam (KOM(2005)0119 – C6-0099/2005 – 2005/0043(COD))<br />
Komisijas ierosinātais teksts Parlamenta izdarītie grozījumi<br />
Grozījumu iesniedza Patrizia Toia<br />
Grozījums Nr. 621<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” , apakšvirsraksta ,,Tēmas», 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksts “Mērķis”<br />
Dot Eiropai iespēju apgūt un pielāgot<br />
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju<br />
(IKT) nākotnes attīstību, lai izpildītu<br />
sabiedrības un ekonomikas prasības.<br />
Darbības stiprinās <strong>Eiropas</strong> zinātnes un<br />
tehnoloģiju bāzi IKT jomā, palīdzēs virzīt un<br />
veicināt jauninājumus, izmantojot IKT, un<br />
nodrošinās, ka IKT attīstība tiek ātri<br />
pārvērsta jaunās priekšrocībās <strong>Eiropas</strong><br />
iedzīvotāju, uzņēmumu, rūpniecības nozaru<br />
un valdību interesēs.<br />
Dot Eiropai iespēju apgūt un pielāgot<br />
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju<br />
(IKT) nākotnes attīstību, lai izpildītu<br />
sabiedrības un ekonomikas prasības.<br />
Darbības stiprinās <strong>Eiropas</strong> zinātnes un<br />
tehnoloģiju bāzi IKT jomā, palīdzēs virzīt un<br />
veicināt produktu un procesu jauninājumus,<br />
izmantojot IKT, un nodrošinās, ka IKT<br />
attīstība tiek ātri pārvērsta jaunās<br />
priekšrocībās <strong>Eiropas</strong> iedzīvotāju,<br />
uzņēmumu, rūpniecības nozaru un valdību<br />
interesēs.<br />
Or. it<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc PE 371.783v01-00<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
Svarīgi apzināties pievienoto vērtību, kāda ir ne tikai tehnoloģiskiem, bet arī<br />
organizatoriskiem un ar procesu saistītiem jauninājumiem.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Zaļo/ Efa grupas vārdā<br />
Grozījums Nr. 622<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” , apakšvirsraksta ,,Tēmas», 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksts “Mērķis”<br />
Dot Eiropai iespēju apgūt un pielāgot<br />
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju<br />
(IKT) nākotnes attīstību, lai izpildītu<br />
sabiedrības un ekonomikas prasības.<br />
Darbības stiprinās <strong>Eiropas</strong> zinātnes un<br />
tehnoloģiju bāzi IKT jomā, palīdzēs virzīt un<br />
veicināt jauninājumus, izmantojot IKT, un<br />
nodrošinās, ka IKT attīstība tiek ātri<br />
pārvērsta jaunās priekšrocībās <strong>Eiropas</strong><br />
iedzīvotāju, uzņēmumu, rūpniecības nozaru<br />
un valdību interesēs.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
PE 371.783v01-00 2/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Dot Eiropai iespēju apgūt un pielāgot<br />
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju<br />
(IKT) nākotnes attīstību, lai izpildītu<br />
sabiedrības un ekonomikas prasības.<br />
Darbības stiprinās <strong>Eiropas</strong> zinātnes un<br />
tehnoloģiju bāzi IKT jomā, palīdzēs virzīt un<br />
veicināt jauninājumus, izmantojot IKT, un<br />
nodrošinās, ka IKT attīstība tiek ātri<br />
pārvērsta jaunās priekšrocībās <strong>Eiropas</strong><br />
uzņēmumu, rūpniecības nozaru, valdību, un<br />
galarezultātā visu iedzīvotāju interesēs, jo<br />
īpaši to, kurus visvairāk apdraud sociālā<br />
atstumtība, piemēram, invalīdiem un<br />
veciem ļaudīm, kā arī cilvēkiem, kuriem ir<br />
īpašas grūtības piekļūt IKT.<br />
Grozījums Nr. 623<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” , apakšvirsraksta ,,Tēmas», 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksts “Mērķis”<br />
Dot Eiropai iespēju apgūt un pielāgot<br />
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju<br />
(IKT) nākotnes attīstību, lai izpildītu<br />
sabiedrības un ekonomikas prasības.<br />
Darbības stiprinās <strong>Eiropas</strong> zinātnes un<br />
tehnoloģiju bāzi IKT jomā, palīdzēs virzīt un<br />
veicināt jauninājumus, izmantojot IKT, un<br />
nodrošinās, ka IKT attīstība tiek ātri<br />
pārvērsta jaunās priekšrocībās <strong>Eiropas</strong><br />
iedzīvotāju, uzņēmumu, rūpniecības nozaru<br />
Or. es<br />
Dot Eiropai iespēju apgūt un pielāgot<br />
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju<br />
(IKT) nākotnes attīstību, lai izpildītu<br />
sabiedrības un ekonomikas prasības un<br />
uzlabotu <strong>Eiropas</strong> rūpniecības<br />
konkurētspēju. Darbības stiprinās <strong>Eiropas</strong><br />
zinātnes un tehnoloģiju bāzi IKT jomā,<br />
palīdzēs virzīt un veicināt jauninājumus,<br />
izmantojot IKT, un nodrošinās, ka IKT<br />
attīstība tiek ātri pārvērsta jaunās<br />
priekšrocībās <strong>Eiropas</strong> iedzīvotāju,
un valdību interesēs. uzņēmumu, rūpniecības nozaru un valdību<br />
interesēs. Par prioritātēm uzskatīs<br />
centienus mazināt digitālos šķēršļus un<br />
informatīvo atstumtību.<br />
Pamatojums<br />
Or. es<br />
Reducir la denominada brecha digital es uno de los retos principales a los que se enfrenta la<br />
nueva sociedad y economía del conocimiento que se está construyendo. En este contexto es<br />
una responsabilidad prioritaria de los poderes públicos garantizar que el desarrollo de la<br />
sociedad de la información se produzca sin riesgos de brecha digital. Además de los<br />
esfuerzos nacionales es necesario que los diferentes instrumentos y programas de la Unión<br />
Europea contribuyan a alcanzar este objetivo; por ello, uno de los objetivos prioritarios de<br />
las actuaciones vinculadas al séptimo programa marco debe ser la reducción de la brecha<br />
digital. La investigación y el desarrollo tecnológico deben jugar un papel importante para la<br />
identificación de soluciones que permitan evitar la info-exclusión.<br />
Grozījumu iesniedza Pilar del Castillo Vera, Alejo Vidal-Quadras, Cristina Gutiérrez-<br />
Cortines, Angelika Niebler un John Purvis<br />
Grozījums Nr. 624<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” , apakšvirsraksta ,,Tēmas», 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksts “Mērķis”<br />
Dot Eiropai iespēju apgūt un pielāgot<br />
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju<br />
(IKT) nākotnes attīstību, lai izpildītu<br />
sabiedrības un ekonomikas prasības.<br />
Darbības stiprinās <strong>Eiropas</strong> zinātnes un<br />
tehnoloģiju bāzi IKT jomā, palīdzēs virzīt un<br />
veicināt jauninājumus, izmantojot IKT, un<br />
nodrošinās, ka IKT attīstība tiek ātri<br />
pārvērsta jaunās priekšrocībās <strong>Eiropas</strong><br />
iedzīvotāju, uzņēmumu, rūpniecības nozaru<br />
un valdību interesēs.<br />
Lai uzlabotu <strong>Eiropas</strong> rūpniecības, tostarp<br />
arī MVU, konkurētspēju un dotu Eiropai<br />
iespēju apgūt un pielāgot informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nākotnes<br />
attīstību, lai izpildītu sabiedrības un<br />
ekonomikas prasības. Darbības stiprinās<br />
<strong>Eiropas</strong> zinātnes un tehnoloģiju bāzi un<br />
nodrošinās tās vadošo stāvokli pasaulē IKT<br />
jomā, palīdzēs virzīt un veicināt<br />
jauninājumus un radošo potenciālu,<br />
izmantojot IKT, nostiprinās<br />
konkurētspējīgu, konverģentu <strong>Eiropas</strong><br />
informācijas tautsaimniecību, veicinās<br />
<strong>Eiropas</strong> ieguldījumus IKT pētniecībā un<br />
nodrošinās, ka IKT attīstība tiek ātri<br />
pārvērsta jaunās priekšrocībās <strong>Eiropas</strong><br />
iedzīvotāju, uzņēmumu, rūpniecības nozaru<br />
un valdību interesēs.<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 3/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
IKT ir nozīmīga loma <strong>Eiropas</strong> jauninājumu un konkurētspējas veicināšanā. Septītajai<br />
pamatprogrammai jārāda ieguldījums IKT par labu visai rūpniecībai, tostarp arī MVU.<br />
Grozījumu iesniedza Vittorio Prodi<br />
Grozījums Nr. 625<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksts ,,Mērķis”<br />
Dot Eiropai iespēju apgūt un pielāgot<br />
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju<br />
(IKT) nākotnes attīstību, lai izpildītu<br />
sabiedrības un ekonomikas prasības.<br />
Darbības stiprinās <strong>Eiropas</strong> zinātnes un<br />
tehnoloģiju bāzi IKT jomā, palīdzēs virzīt un<br />
veicināt jauninājumus, izmantojot IKT, un<br />
nodrošinās, ka IKT attīstība tiek ātri<br />
pārvērsta jaunās priekšrocībās <strong>Eiropas</strong><br />
iedzīvotāju, uzņēmumu, rūpniecības nozaru<br />
un valdību interesēs.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 4/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Dot Eiropai iespēju apgūt un pielāgot<br />
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju<br />
(IKT) nākotnes attīstību, lai izpildītu<br />
sabiedrības un ekonomikas prasības.<br />
Darbības stiprinās <strong>Eiropas</strong> zinātnes un<br />
tehnoloģiju bāzi IKT jomā, palīdzēs virzīt un<br />
veicināt jauninājumus, izmantojot IKT, un<br />
nodrošinās, ka IKT attīstība tiek ātri<br />
pārvērsta jaunās priekšrocībās <strong>Eiropas</strong><br />
iedzīvotāju, uzņēmumu, rūpniecības nozaru<br />
un valdību interesēs. IKT būs uz zinātnes<br />
atziņām balstītas sabiedrības kodols, un ir<br />
jārūpējas par to, lai nodrošinātu to taisnīgu<br />
attīstību un pieejamību visiem.<br />
Viegla, taisnīga un vispārēja piekļuve IKT ir augstākā mērā svarīga, un tas skaidri jāpasaka<br />
šīs sadaļas mērķī.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 626<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 1. pants<br />
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas<br />
ir svarīgas <strong>Eiropas</strong> nākotnei un ir Lisabonas<br />
stratēģijas īstenošanas pamatā. Puse no<br />
produktivitātes rezultātā gūtās peļņas mūsu<br />
tautsaimniecībās skaidrojama ar IKT ietekmi<br />
uz produktiem, pakalpojumiem un<br />
uzņēmējdarbības procesiem. IKT ir<br />
Or. en<br />
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas<br />
ir ārkārtīgi svarīgas <strong>Eiropas</strong> nākotnei un ir<br />
Lisabonas stratēģijas īstenošanas pamatā.<br />
Puse no produktivitātes rezultātā gūtās<br />
peļņas mūsu tautsaimniecībās skaidrojama ar<br />
IKT ietekmi uz produktiem, pakalpojumiem<br />
un uzņēmējdarbības procesiem. IKT ir
noteicošais faktors jauninājumu un jaunrades<br />
veicināšanā un vērtību ķēžu izmaiņu<br />
apgūšanā ražošanas un pakalpojumu sektorā.<br />
IKT ir nepieciešamas, lai apmierinātu<br />
augošo pieprasījumu pēc veselības un<br />
sociālās aprūpes un modernizētu valsts<br />
kompetencē esošos pakalpojumus, tādus kā<br />
izglītība, zinātne, drošība, enerģētika,<br />
transports un vide. IKT turklāt paātrina citu<br />
zinātnes un tehnoloģijas jomu attīstību, jo<br />
tās pārveido veidu, kā zinātnieki veic izpēti,<br />
sadarbojas un rada jauninājumus.<br />
Pamatojums<br />
noteicošais faktors jauninājumu un jaunrades<br />
veicināšanā un vērtību ķēžu izmaiņu<br />
apgūšanā ražošanas un pakalpojumu sektorā.<br />
IKT ir nepieciešamas, lai apmierinātu<br />
augošo pieprasījumu pēc veselības un<br />
sociālās aprūpes, jo īpaši tādas, kas<br />
paredzēta veciem ļaudīm un cilvēkiem, kuri<br />
cieš no kāda veida invaliditātes, un<br />
modernizētu valsts kompetencē esošos<br />
pakalpojumus, tādus kā izglītība, zinātne,<br />
drošība, enerģētika, transports un vide.<br />
Tikpat svarīgi ir tas, ka ITK spēkos ir<br />
īstenot sociālo un teritoriālo kohēziju tādā<br />
veidā, ka tās var pavērt informācijas<br />
sabiedrības priekšrocības visiem<br />
iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībām<br />
neatkarīgi no to ģeogrāfiskā novietojuma,<br />
dzimuma vai sociālā un ekonomiskā<br />
statusa. Tādēļ par vienu no IKT pētniecības<br />
un attīstības darbību prioritātēm jāizvirza<br />
mazināt digitālos šķēršļus un informatīvo<br />
atstumtību. IKT turklāt paātrina citu<br />
zinātnes un tehnoloģijas jomu attīstību, jo<br />
tās pārveido veidu, kā zinātnieki veic izpēti,<br />
sadarbojas un rada jauninājumus.<br />
Or. es<br />
Las TIC tienen un enorme potencial como instrumento de cohesión social y territorial, al<br />
permitir que todos los ciudadanos y empresas puedan tener acceso a idénticos servicios y<br />
contenidos con independencia de su localización geográfica o condición social. Estas<br />
posibilidades influyen en todos los aspectos que puedan mejorar la calidad de vida de las<br />
personas y en las posibilidades de las empresas; pero las TIC pueden conllevar también el<br />
riesgo asociado de que determinados colectivos sociales y empresas puedan quedar<br />
marginados de la nueva sociedad del conocimiento, bien sea por carecer de acceso a estos<br />
servicios, porque no sepan utilizarlos, o porque no exista una oferta apropiada de soluciones<br />
para sus necesidades específicas, aumentando con ello de manera considerable las<br />
desigualdades. Por ello, es fundamental que el desarrollo de la sociedad de la información se<br />
produzca sin riesgos de brecha digital y que la investigación y el desarrollo tecnológico<br />
juegen un papel importante en la identificación de soluciones que permitan evitar la infoexclusión;<br />
con independencia de los condicionantes localización geográfica, género,<br />
condiciones sociales o económicas ) de las personas. Es importante resaltar el potencial de<br />
las TIC para resolver problemas ligados al envejecimiento y a las discapacidades.<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 5/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Jerzy Buzek<br />
Grozījums Nr. 627<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 1. pants<br />
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas<br />
ir svarīgas <strong>Eiropas</strong> nākotnei un ir Lisabonas<br />
stratēģijas īstenošanas pamatā. Puse no<br />
produktivitātes rezultātā gūtās peļņas mūsu<br />
tautsaimniecībās skaidrojama ar IKT ietekmi<br />
uz produktiem, pakalpojumiem un<br />
uzņēmējdarbības procesiem. IKT ir<br />
noteicošais faktors jauninājumu un jaunrades<br />
veicināšanā un vērtību ķēžu izmaiņu<br />
apgūšanā ražošanas un pakalpojumu sektorā.<br />
IKT ir nepieciešamas, lai apmierinātu<br />
augošo pieprasījumu pēc veselības un<br />
sociālās aprūpes un modernizētu valsts<br />
kompetencē esošos pakalpojumus, tādus kā<br />
izglītība, zinātne, drošība, enerģētika,<br />
transports un vide. IKT turklāt paātrina citu<br />
zinātnes un tehnoloģijas jomu attīstību, jo<br />
tās pārveido veidu, kā zinātnieki veic izpēti,<br />
sadarbojas un rada jauninājumus.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 6/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas<br />
ir svarīgas <strong>Eiropas</strong> nākotnei un ir Lisabonas<br />
stratēģijas īstenošanas pamatā. Puse no<br />
produktivitātes rezultātā gūtās peļņas mūsu<br />
tautsaimniecībās skaidrojama ar IKT ietekmi<br />
uz produktiem, pakalpojumiem un<br />
uzņēmējdarbības procesiem. IKT ir<br />
noteicošais faktors jauninājumu un jaunrades<br />
veicināšanā un vērtību ķēžu izmaiņu<br />
apgūšanā ražošanas un pakalpojumu sektorā.<br />
IKT ir nepieciešamas, lai apmierinātu<br />
augošo pieprasījumu pēc veselības un<br />
sociālās aprūpes un modernizētu valsts<br />
kompetencē esošos pakalpojumus, tādus kā<br />
izglītība, zinātne, drošība, enerģētika,<br />
transports un vide. IKT ir ievērojama<br />
nozīme pētniecības un tehnoloģiju attīstības<br />
jomas pārvaldībā un komunikācijā, un tās<br />
paātrina citu zinātnes un tehnoloģijas jomu<br />
attīstību, jo tās pārveido veidu, kā zinātnieki<br />
veic izpēti, sadarbojas un rada jauninājumus.<br />
Priekšlikumā nav pietiekami uzsvērta pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomas nozīme.<br />
Grozījumu iesniedza Herbert Reul, Angelika Niebler<br />
Grozījums Nr. 628<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 1. pants<br />
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas<br />
ir svarīgas <strong>Eiropas</strong> nākotnei un ir Lisabonas<br />
stratēģijas īstenošanas pamatā. Puse no<br />
produktivitātes rezultātā gūtās peļņas mūsu<br />
tautsaimniecībās skaidrojama ar IKT ietekmi<br />
uz produktiem, pakalpojumiem un<br />
uzņēmējdarbības procesiem. IKT ir<br />
Or. en<br />
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas<br />
ir svarīgas <strong>Eiropas</strong> nākotnei un ir Lisabonas<br />
stratēģijas īstenošanas pamatā. Puse no<br />
produktivitātes rezultātā gūtās peļņas mūsu<br />
tautsaimniecībās skaidrojama ar IKT ietekmi<br />
uz produktiem, pakalpojumiem un<br />
uzņēmējdarbības procesiem. IKT ir
noteicošais faktors jauninājumu un jaunrades<br />
veicināšanā un vērtību ķēžu izmaiņu<br />
apgūšanā ražošanas un pakalpojumu sektorā.<br />
IKT ir nepieciešamas, lai apmierinātu<br />
augošo pieprasījumu pēc veselības un<br />
sociālās aprūpes un modernizētu valsts<br />
kompetencē esošos pakalpojumus, tādus kā<br />
izglītība, zinātne, drošība, enerģētika,<br />
transports un vide. IKT turklāt paātrina citu<br />
zinātnes un tehnoloģijas jomu attīstību, jo<br />
tās pārveido veidu, kā zinātnieki veic izpēti,<br />
sadarbojas un rada jauninājumus.<br />
Pamatojums<br />
noteicošais faktors jauninājumu un jaunrades<br />
veicināšanā un vērtību ķēžu izmaiņu<br />
apgūšanā ražošanas un pakalpojumu sektorā.<br />
IKT ir nepieciešamas, lai apmierinātu<br />
augošo pieprasījumu pēc veselības un<br />
sociālās aprūpes, piemēram, invalīdu un<br />
veco ļaužu aprūpes, un modernizētu valsts<br />
kompetencē esošos pakalpojumus, tādus kā<br />
izglītība, zinātne, drošība, enerģētika,<br />
transports un vide. IKT turklāt paātrina citu<br />
zinātnes un tehnoloģijas jomu attīstību, jo<br />
tās pārveido veidu, kā zinātnieki veic izpēti,<br />
sadarbojas un rada jauninājumus.<br />
Demogrāfiskās pārmaiņas ietekmē daudzas ES politikas jomas (veselības aizsardzību,<br />
sociālos jautājumus, nodarbinātību un satiksmi), un tādēļ tās jāmin arī šeit.<br />
Or. de<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz un Caroline Lucas Zaļo/ EFA grupas vārdā<br />
Grozījums Nr. 629<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 2. pants<br />
Pieaugošās ekonomikas un sabiedrības<br />
vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu<br />
un nepieciešamību tālāk paplašināt<br />
tehnoloģijas robežas nosaka plašu risināmo<br />
pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt<br />
tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām<br />
vajadzībām nozīmē neizcelt tehnoloģiju<br />
sarežģītību un pēc pieprasījuma atklāt to<br />
funkcionalitāti, padarīt tehnoloģijas ļoti<br />
viegli lietojamas, pieejamas un cenas ziņā<br />
pieņemamas, nodrošināt jaunas uz IKT<br />
balstītas lietojumprogrammas, risinājumus<br />
un pakalpojumus, kuri ir uzticami, droši un<br />
pielāgojami lietotāju kontekstam un<br />
vēlmēm. Atbilstīgi pieprasījumam „vairāk<br />
par mazāku cenu” IKT pētnieki ir iesaistīti<br />
globālā sacensībā panākt turpmāku<br />
miniaturizāciju, apgūt datoru, komunikācijas<br />
un informācijas nesēju tehnoloģiju<br />
Pieaugošās ekonomikas un sabiedrības<br />
vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu<br />
un nepieciešamību tālāk paplašināt<br />
tehnoloģijas robežas nosaka plašu risināmo<br />
pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt<br />
tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām<br />
vajadzībām nozīmē uzlabot to lietojamību,<br />
nodrošināt jaunas uz IKT balstītas<br />
lietojumprogrammas, risinājumus un<br />
pakalpojumus, kuri ir funkcionāli<br />
savienojami un droši, un pielāgojami<br />
lietotāju kontekstam un vēlmēm, izmantojot<br />
IKT ilgtspējīgā attīstībā, jo īpaši transporta<br />
pārvaldībā, enerģijas un dabas resursu<br />
racionālas izmantošanas jomā; cieša<br />
uzraudzība un iespējamā IKT ietekme uz<br />
cilvēku veselību un labklājību, jo īpaši<br />
attiecībā uz elektromagnētiskās radiācijas<br />
ietekmi. Īpaši jāuzsver tiesisko, valodas un<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 7/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
saplūšanu, kā arī integrēšanu ar citām<br />
saistītām zinātnēm un disciplīnām, un radīt<br />
sistēmas, kas varētu apgūt zināšanas un<br />
attīstīties. Ņemot vērā šos dažādos<br />
centienus, rodas jauna tehnoloģiju paaudze.<br />
IKT pētniecības darbības arī balstīsies uz<br />
plašu zinātnes un tehnoloģijas disciplīnu<br />
kopumu, ieskaitot biozinātnes un zinātnes<br />
par dzīvību, psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas<br />
un sociālās zinātnes.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 8/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
vietas barjeru pārvarēšana. Atbilstīgi<br />
pieprasījumam „vairāk par mazāku cenu”<br />
IKT pētnieki ir iesaistīti globālā sacensībā<br />
panākt turpmāku miniaturizāciju, apgūt<br />
datoru, komunikācijas un informācijas<br />
nesēju tehnoloģiju saplūšanu, kā arī<br />
integrēšanu ar citām saistītām zinātnēm un<br />
disciplīnām, un radīt sistēmas, kas varētu<br />
apgūt zināšanas un attīstīties. Ņemot vērā<br />
šos dažādos centienus, rodas jauna<br />
tehnoloģiju paaudze. IKT pētniecības<br />
darbības arī balstīsies uz plašu zinātnes un<br />
tehnoloģijas disciplīnu kopumu, ieskaitot<br />
biozinātnes un zinātnes par dzīvību,<br />
psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas un sociālās<br />
zinātnes.<br />
Funkcionālā savienojamība ir atslēga panākumu gūšanai tirgū un lietotājdraudzīgumam.<br />
Tādi termini kā „uzticams” ir neskaidri un pretrunīgi IKT mārketinga jomā, un tādēļ šīs<br />
jomas profesionāļi izvairās no to lietojuma. Ar šo grozījumu turpmāk ieviests profesionāls<br />
termins „lietojamība”, kurā ietvertas tieši tās problēmas, kas uzsvērtas Komisijas sākotnējā<br />
priekšlikumā.<br />
Grozījumu iesniedza Britta Thomsen<br />
Grozījums Nr. 630<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 2. pants<br />
Pieaugošās ekonomikas un sabiedrības<br />
vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu<br />
un nepieciešamību tālāk paplašināt<br />
tehnoloģijas robežas nosaka plašu risināmo<br />
pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt<br />
tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām<br />
vajadzībām nozīmē neizcelt tehnoloģiju<br />
sarežģītību un pēc pieprasījuma atklāt to<br />
funkcionalitāti, padarīt tehnoloģijas ļoti<br />
viegli lietojamas, pieejamas un cenas ziņā<br />
pieņemamas, nodrošināt jaunas uz IKT<br />
balstītas lietojumprogrammas, risinājumus<br />
Or. en<br />
Pieaugošās ekonomikas un sabiedrības<br />
vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu<br />
un nepieciešamību tālāk paplašināt<br />
tehnoloģijas robežas nosaka plašu risināmo<br />
pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt<br />
tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām<br />
vajadzībām nozīmē neizcelt tehnoloģiju<br />
sarežģītību un pēc pieprasījuma atklāt to<br />
funkcionalitāti, padarīt tehnoloģijas ļoti<br />
viegli lietojamas, pieejamas un cenas ziņā<br />
pieņemamas, nodrošināt jaunas uz IKT<br />
balstītas lietojumprogrammas, risinājumus
un pakalpojumus, kuri ir uzticami, droši un<br />
pielāgojami lietotāju kontekstam un<br />
vēlmēm. Atbilstīgi pieprasījumam „vairāk<br />
par mazāku cenu” IKT pētnieki ir iesaistīti<br />
globālā sacensībā panākt turpmāku<br />
miniaturizāciju, apgūt datoru, komunikācijas<br />
un informācijas nesēju tehnoloģiju<br />
saplūšanu, kā arī integrēšanu ar citām<br />
saistītām zinātnēm un disciplīnām, un radīt<br />
sistēmas, kas varētu apgūt zināšanas un<br />
attīstīties. Ņemot vērā šos dažādos<br />
centienus, rodas jauna tehnoloģiju paaudze.<br />
IKT pētniecības darbības arī balstīsies uz<br />
plašu zinātnes un tehnoloģijas disciplīnu<br />
kopumu, ieskaitot biozinātnes un zinātnes<br />
par dzīvību, psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas<br />
un sociālās zinātnes.<br />
Pamatojums<br />
un pakalpojumus, kuri ir uzticami, droši un<br />
pielāgojami lietotāju kontekstam un<br />
vēlmēm. Atbilstīgi pieprasījumam „vairāk<br />
par mazāku cenu” IKT pētnieki ir iesaistīti<br />
globālā sacensībā panākt turpmāku<br />
miniaturizāciju, apgūt datoru, komunikācijas<br />
un informācijas nesēju tehnoloģiju<br />
saplūšanu, kā arī integrēšanu ar citām<br />
saistītām zinātnēm un disciplīnām, un radīt<br />
sistēmas, kas varētu apgūt zināšanas un<br />
attīstīties. Ņemot vērā šos dažādos<br />
centienus, rodas jauna tehnoloģiju paaudze.<br />
IKT pētniecības darbības arī balstīsies uz<br />
plašu zinātnes un tehnoloģijas disciplīnu<br />
kopumu, ieskaitot biozinātnes un zinātnes<br />
par dzīvību, psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas<br />
un sociālās zinātnes. IKT ne tikai rada<br />
jaunas tehnoloģijas. IKT ir tieši iesaistītas<br />
attīstībā. Patlaban strauji augošai<br />
pakalpojumu nozarei ir ievērojams<br />
potenciāls, pievēršot lielāku uzmanību<br />
pakalpojumu sniegšanas un IKT<br />
mijiedarbībai.<br />
Jāuzsver IK tehnoloģiju ķēdes reakcijas iedarbība uz izaugsmi, attīstību un nodarbinātību<br />
visās nozarēs, un tādējādi jāpievēršas tehnoloģijas pielietojumam sabiedrībā, nevis tikai<br />
pašai tehnoloģijai.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 631<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 2. pants<br />
Pieaugošās ekonomikas un sabiedrības<br />
vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu<br />
un nepieciešamību tālāk paplašināt<br />
tehnoloģijas robežas nosaka plašu risināmo<br />
pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt<br />
tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām<br />
vajadzībām nozīmē neizcelt tehnoloģiju<br />
sarežģītību un pēc pieprasījuma atklāt to<br />
Or. da<br />
Pieaugošās ekonomikas un sabiedrības<br />
vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu<br />
un nepieciešamību tālāk paplašināt<br />
tehnoloģijas robežas nosaka plašu risināmo<br />
pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt<br />
tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām<br />
vajadzībām nozīmē neizcelt tehnoloģiju<br />
sarežģītību un padarīt tās tehniski<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 9/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
funkcionalitāti, padarīt tehnoloģijas ļoti<br />
viegli lietojamas, pieejamas un cenas ziņā<br />
pieņemamas, nodrošināt jaunas uz IKT<br />
balstītas lietojumprogrammas, risinājumus<br />
un pakalpojumus, kuri ir uzticami, droši un<br />
pielāgojami lietotāju kontekstam un<br />
vēlmēm. Atbilstīgi pieprasījumam „vairāk<br />
par mazāku cenu” IKT pētnieki ir iesaistīti<br />
globālā sacensībā panākt turpmāku<br />
miniaturizāciju, apgūt datoru, komunikācijas<br />
un informācijas nesēju tehnoloģiju<br />
saplūšanu, kā arī integrēšanu ar citām<br />
saistītām zinātnēm un disciplīnām, un radīt<br />
sistēmas, kas varētu apgūt zināšanas un<br />
attīstīties. Ņemot vērā šos dažādos<br />
centienus, rodas jauna tehnoloģiju paaudze.<br />
IKT pētniecības darbības arī balstīsies uz<br />
plašu zinātnes un tehnoloģijas disciplīnu<br />
kopumu, ieskaitot biozinātnes un zinātnes<br />
par dzīvību, psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas<br />
un sociālās zinātnes.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 10/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
darbotiesspējīgas, padarīt tehnoloģijas ļoti<br />
viegli lietojamas, pieejamas un cenas ziņā<br />
pieņemamas, nodrošināt jaunas uz IKT<br />
balstītas lietojumprogrammas, risinājumus<br />
un pakalpojumus, kuri ir uzticami, droši un<br />
pielāgojami lietotāju kontekstam un<br />
vēlmēm. Pašreizējie IKT pētījumi vērsti uz<br />
miniaturizāciju, apgūstot datoru,<br />
komunikācijas un informācijas nesēju<br />
tehnoloģiju saplūšanu, tostarp sistēmu<br />
savstarpēju izmantojamību, kā arī<br />
integrēšanu ar citām saistītām zinātnēm un<br />
disciplīnām, un radot sistēmas, kas varētu<br />
apgūt zināšanas un attīstīties. Ņemot vērā<br />
šos dažādos centienus, rodas jauna<br />
tehnoloģiju paaudze. IKT pētniecības<br />
darbības dos ieguldījumu arī plašā zinātnes<br />
un tehnoloģijas disciplīnu kopumā, ieskaitot<br />
biozinātnes un zinātnes par dzīvību,<br />
psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas un sociālās<br />
zinātnes, kā arī humanitārajās zinātnēs.<br />
Sistēmu savstarpējā izmantojamība atvieglos saplūšanu un savienojamību, tādējādi<br />
paaugstinot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju efektivitāti.<br />
Grozījumu iesniedza Britta Thomsen<br />
Grozījums Nr. 632<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 2. pants<br />
Pieaugošās ekonomikas un sabiedrības<br />
vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu<br />
un nepieciešamību tālāk paplašināt<br />
tehnoloģijas robežas nosaka plašu risināmo<br />
pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt<br />
tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām<br />
vajadzībām nozīmē neizcelt tehnoloģiju<br />
sarežģītību un pēc pieprasījuma atklāt to<br />
funkcionalitāti, padarīt tehnoloģijas ļoti<br />
viegli lietojamas, pieejamas un cenas ziņā<br />
pieņemamas, nodrošināt jaunas uz IKT<br />
Or. es<br />
Pieaugošās ekonomikas un sabiedrības<br />
vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu<br />
un nepieciešamību tālāk paplašināt<br />
tehnoloģijas robežas nosaka plašu risināmo<br />
pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt<br />
tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām<br />
vajadzībām nozīmē neizcelt tehnoloģiju<br />
sarežģītību un pēc pieprasījuma atklāt to<br />
funkcionalitāti, padarīt tehnoloģijas ļoti<br />
viegli lietojamas, pieejamas un cenas ziņā<br />
pieņemamas, kā arī sasniedzamas visiem,
alstītas lietojumprogrammas, risinājumus<br />
un pakalpojumus, kuri ir uzticami, droši un<br />
pielāgojami lietotāju kontekstam un<br />
vēlmēm. Atbilstīgi pieprasījumam „vairāk<br />
par mazāku cenu” IKT pētnieki ir iesaistīti<br />
globālā sacensībā panākt turpmāku<br />
miniaturizāciju, apgūt datoru, komunikācijas<br />
un informācijas nesēju tehnoloģiju<br />
saplūšanu, kā arī integrēšanu ar citām<br />
saistītām zinātnēm un disciplīnām, un radīt<br />
sistēmas, kas varētu apgūt zināšanas un<br />
attīstīties. Ņemot vērā šos dažādos<br />
centienus, rodas jauna tehnoloģiju paaudze.<br />
IKT pētniecības darbības arī balstīsies uz<br />
plašu zinātnes un tehnoloģijas disciplīnu<br />
kopumu, ieskaitot biozinātnes un zinātnes<br />
par dzīvību, psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas<br />
un sociālās zinātnes.<br />
Pamatojums<br />
tostarp invalīdiem, nodrošināt jaunas uz IKT<br />
balstītas lietojumprogrammas, risinājumus<br />
un pakalpojumus, kuri ir uzticami, droši un<br />
pielāgojami lietotāju kontekstam un<br />
vēlmēm. Atbilstīgi pieprasījumam „vairāk<br />
par mazāku cenu” IKT pētnieki ir iesaistīti<br />
globālā sacensībā panākt turpmāku<br />
miniaturizāciju, apgūt datoru, komunikācijas<br />
un informācijas nesēju tehnoloģiju<br />
saplūšanu, kā arī integrēšanu ar citām<br />
saistītām zinātnēm un disciplīnām, un radīt<br />
sistēmas, kas varētu apgūt zināšanas un<br />
attīstīties. Ņemot vērā šos dažādos<br />
centienus, rodas jauna tehnoloģiju paaudze.<br />
IKT pētniecības darbības arī balstīsies uz<br />
plašu zinātnes un tehnoloģijas disciplīnu<br />
kopumu, ieskaitot biozinātnes un zinātnes<br />
par dzīvību, psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas<br />
un sociālās zinātnes.<br />
Or. en<br />
Lai izpildītu Lisabonas mērķus attiecībā uz nelabvēlīgo grupu sociālo integrāciju, ir absolūti<br />
nepieciešams nodrošināt invalīdiem piekļuvi informācijas sabiedrībai. Sakarā ar to<br />
pamatprogrammā jāiekļauj divkārša pieeja, kur ietverts gan palīgtehnoloģiju (PT), gan<br />
universāla modeļa princips. Ņemot vērā jauninājumu un pārmaiņu straujo tempu šajā jomā,<br />
ir svarīgi, lai lietotāju – invalīdu – perspektīva un iesaiste būtu horizontāli integrēta visā<br />
informācijas sabiedrības projektu paketē gan attiecībā uz IKT jauninājumiem preču, iekārtu<br />
un pakalpojumu jomā, gan uz palīgtehnoloģiju un universālā modeļa mijiedarbību.<br />
Grozījumu iesniedza Vittorio Prodi<br />
Grozījums Nr. 633<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 2. pants<br />
Pieaugošās ekonomikas un sabiedrības<br />
vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu<br />
un nepieciešamību tālāk paplašināt<br />
tehnoloģijas robežas nosaka plašu risināmo<br />
pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt<br />
tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām<br />
vajadzībām nozīmē neizcelt tehnoloģiju<br />
sarežģītību un pēc pieprasījuma atklāt to<br />
Pieaugošās ekonomikas un sabiedrības<br />
vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu<br />
un nepieciešamību tālāk paplašināt<br />
tehnoloģijas robežas nosaka plašu risināmo<br />
pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt<br />
tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām<br />
vajadzībām nozīmē neizcelt tehnoloģiju<br />
sarežģītību un pēc pieprasījuma atklāt to<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 11/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
funkcionalitāti, padarīt tehnoloģijas ļoti<br />
viegli lietojamas, pieejamas un cenas ziņā<br />
pieņemamas, nodrošināt jaunas uz IKT<br />
balstītas lietojumprogrammas, risinājumus<br />
un pakalpojumus, kuri ir uzticami, droši un<br />
pielāgojami lietotāju kontekstam un<br />
vēlmēm. Atbilstīgi pieprasījumam „vairāk<br />
par mazāku cenu” IKT pētnieki ir iesaistīti<br />
globālā sacensībā panākt turpmāku<br />
miniaturizāciju, apgūt datoru, komunikācijas<br />
un informācijas nesēju tehnoloģiju<br />
saplūšanu, kā arī integrēšanu ar citām<br />
saistītām zinātnēm un disciplīnām, un radīt<br />
sistēmas, kas varētu apgūt zināšanas un<br />
attīstīties. Ņemot vērā šos dažādos<br />
centienus, rodas jauna tehnoloģiju paaudze.<br />
IKT pētniecības darbības arī balstīsies uz<br />
plašu zinātnes un tehnoloģijas disciplīnu<br />
kopumu, ieskaitot biozinātnes un zinātnes<br />
par dzīvību, psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas<br />
un sociālās zinātnes.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 12/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
funkcionalitāti, padarīt tehnoloģijas ļoti<br />
viegli lietojamas, pieejamas un cenas ziņā<br />
pieņemamas, nodrošināt jaunas uz IKT<br />
balstītas lietojumprogrammas, risinājumus<br />
un pakalpojumus, kuri ir uzticami, droši un<br />
pielāgojami lietotāju kontekstam un<br />
vēlmēm. Atbilstīgi pieprasījumam „vairāk<br />
par mazāku cenu” IKT pētnieki ir iesaistīti<br />
globālā sacensībā panākt turpmāku<br />
miniaturizāciju, apgūt datoru, komunikācijas<br />
un informācijas nesēju tehnoloģiju<br />
saplūšanu, kā arī integrēšanu ar citām<br />
saistītām zinātnēm un disciplīnām, un radīt<br />
sistēmas, kas varētu apgūt zināšanas un<br />
attīstīties. Ņemot vērā šos dažādos<br />
centienus, rodas jauna tehnoloģiju paaudze.<br />
IKT pētniecības darbības arī balstīsies uz<br />
plašu zinātnes un tehnoloģijas disciplīnu<br />
kopumu, ieskaitot bioloģiju, ķīmiju un<br />
zinātnes par dzīvību, psiholoģiju,<br />
pedagoģiju, izziņas un sociālās zinātnes.<br />
Or. en<br />
Ķīmija var sniegt spēcīgu atbalstu IKT tehnoloģijām un pati gūt no tām ievērojamu labumu<br />
konkurētspējas ziņā; tādējādi, pētniecības projekti, kur apvienota ķīmija un IKT, var būt ļoti<br />
rezultatīvi.<br />
Grozījumu iesniedza Pilar del Castillo Vera, Alejo Vidal-Quadras, Cristina Gutiérrez-<br />
Cortines, Angelika Niebler un John Purvis<br />
Grozījums Nr. 634<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 2. pants<br />
Pieaugošās ekonomikas un sabiedrības<br />
vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu<br />
un nepieciešamību tālāk paplašināt<br />
tehnoloģijas robežas nosaka plašu risināmo<br />
pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt<br />
tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām<br />
vajadzībām nozīmē neizcelt tehnoloģiju<br />
sarežģītību un pēc pieprasījuma atklāt to<br />
funkcionalitāti, padarīt tehnoloģijas ļoti<br />
Pieaugošās ekonomikas un sabiedrības<br />
vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu<br />
un nepieciešamību tālāk paplašināt<br />
tehnoloģijas robežas, kā arī izstrādāt<br />
novatoriskus, augstvērtīgus, uz IKT<br />
balstītus produktus un pakalpojumus,<br />
nosaka plašu risināmo pētniecības jautājumu<br />
klāstu. Pietuvināt tehnoloģijas cilvēkiem un<br />
organizatoriskām vajadzībām nozīmē
viegli lietojamas, pieejamas un cenas ziņā<br />
pieņemamas, nodrošināt jaunas uz IKT<br />
balstītas lietojumprogrammas, risinājumus<br />
un pakalpojumus, kuri ir uzticami, droši un<br />
pielāgojami lietotāju kontekstam un<br />
vēlmēm. Atbilstīgi pieprasījumam „vairāk<br />
par mazāku cenu” IKT pētnieki ir iesaistīti<br />
globālā sacensībā panākt turpmāku<br />
miniaturizāciju, apgūt datoru, komunikācijas<br />
un informācijas nesēju tehnoloģiju<br />
saplūšanu, kā arī integrēšanu ar citām<br />
saistītām zinātnēm un disciplīnām, un radīt<br />
sistēmas, kas varētu apgūt zināšanas un<br />
attīstīties. Ņemot vērā šos dažādos<br />
centienus, rodas jauna tehnoloģiju paaudze.<br />
IKT pētniecības darbības arī balstīsies uz<br />
plašu zinātnes un tehnoloģijas disciplīnu<br />
kopumu, ieskaitot biozinātnes un zinātnes<br />
par dzīvību, psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas<br />
un sociālās zinātnes.<br />
Pamatojums<br />
neizcelt tehnoloģiju sarežģītību un pēc<br />
pieprasījuma atklāt to funkcionalitāti, padarīt<br />
tehnoloģijas ļoti viegli lietojamas, pieejamas<br />
un cenas ziņā pieņemamas, nodrošināt<br />
jaunas uz IKT balstītas lietojumprogrammas,<br />
risinājumus un pakalpojumus, kuri ir<br />
uzticami, droši un pielāgojami lietotāju<br />
kontekstam un vēlmēm. Atbilstīgi<br />
pieprasījumam „vairāk par mazāku cenu”<br />
IKT pētnieki ir iesaistīti globālā sacensībā<br />
panākt turpmāku miniaturizāciju, apgūt<br />
datoru, komunikācijas un informācijas<br />
nesēju tehnoloģiju saplūšanu, kā arī<br />
integrēšanu ar citām saistītām zinātnēm un<br />
disciplīnām, un radīt sistēmas, kas varētu<br />
apgūt zināšanas un attīstīties. Ņemot vērā<br />
šos dažādos centienus, rodas jauna<br />
tehnoloģiju paaudze. IKT pētniecības<br />
darbības arī balstīsies uz plašu zinātnes un<br />
tehnoloģijas disciplīnu kopumu, ieskaitot<br />
biozinātnes un zinātnes par dzīvību,<br />
psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas un sociālās<br />
zinātnes.<br />
Or. en<br />
MVU ir <strong>Eiropas</strong> nākotnes uzplaukuma dzinējspēks un vienīgais darbavietu radīšanas<br />
mehānisms, kāds ir <strong>Eiropas</strong> rīcībā. Lisabonas programmas izpildei jānodrošina, lai Septītajā<br />
pamatprogrammā būtu cieši iesaistīti MVU.<br />
Grozījumu iesniedza Grażyna Staniszewska<br />
Grozījums Nr. 635<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 2. pants<br />
Pieaugošās ekonomikas un sabiedrības<br />
vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu<br />
un nepieciešamību tālāk paplašināt<br />
tehnoloģijas robežas nosaka plašu risināmo<br />
pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt<br />
tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām<br />
vajadzībām nozīmē neizcelt tehnoloģiju<br />
sarežģītību un pēc pieprasījuma atklāt to<br />
Pieaugošās ekonomikas un sabiedrības<br />
vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu<br />
un nepieciešamību tālāk paplašināt<br />
tehnoloģijas robežas nosaka plašu risināmo<br />
pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt<br />
tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām<br />
vajadzībām nozīmē neizcelt tehnoloģiju<br />
sarežģītību un pēc pieprasījuma atklāt to<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 13/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
funkcionalitāti, padarīt tehnoloģijas ļoti<br />
viegli lietojamas, pieejamas un cenas ziņā<br />
pieņemamas, nodrošināt jaunas uz IKT<br />
balstītas lietojumprogrammas, risinājumus<br />
un pakalpojumus, kuri ir uzticami, droši un<br />
pielāgojami lietotāju kontekstam un<br />
vēlmēm. Atbilstīgi pieprasījumam „vairāk<br />
par mazāku cenu” IKT pētnieki ir iesaistīti<br />
globālā sacensībā panākt turpmāku<br />
miniaturizāciju, apgūt datoru, komunikācijas<br />
un informācijas nesēju tehnoloģiju<br />
saplūšanu, kā arī integrēšanu ar citām<br />
saistītām zinātnēm un disciplīnām, un radīt<br />
sistēmas, kas varētu apgūt zināšanas un<br />
attīstīties. Ņemot vērā šos dažādos<br />
centienus, rodas jauna tehnoloģiju paaudze.<br />
IKT pētniecības darbības arī balstīsies uz<br />
plašu zinātnes un tehnoloģijas disciplīnu<br />
kopumu, ieskaitot biozinātnes un zinātnes<br />
par dzīvību, psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas<br />
un sociālās zinātnes.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 14/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
funkcionalitāti, padarīt tehnoloģijas ļoti<br />
viegli lietojamas, pieejamas un cenas ziņā<br />
pieņemamas, kā arī sasniedzamas visiem,<br />
tostarp invalīdiem, nodrošināt jaunas uz IKT<br />
balstītas lietojumprogrammas, risinājumus<br />
un pakalpojumus, kuri ir uzticami, droši un<br />
pielāgojami lietotāju kontekstam un<br />
vēlmēm. Atbilstīgi pieprasījumam „vairāk<br />
par mazāku cenu” IKT pētnieki ir iesaistīti<br />
globālā sacensībā panākt turpmāku<br />
miniaturizāciju, apgūt datoru, komunikācijas<br />
un informācijas nesēju tehnoloģiju<br />
saplūšanu, kā arī integrēšanu ar citām<br />
saistītām zinātnēm un disciplīnām, un radīt<br />
sistēmas, kas varētu apgūt zināšanas un<br />
attīstīties. Ņemot vērā šos dažādos<br />
centienus, rodas jauna tehnoloģiju paaudze.<br />
IKT pētniecības darbības arī balstīsies uz<br />
plašu zinātnes un tehnoloģijas disciplīnu<br />
kopumu, ieskaitot biozinātnes un zinātnes<br />
par dzīvību, psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas<br />
un sociālās zinātnes.<br />
Or. en<br />
Access to the information society for disabled people is absolutely essential to fulfilling the<br />
Lisbon goals of social inclusion of disadvantaged groups. In this respect a two pronged<br />
approach must be adopted by the Framework Programme which embraces both the principles<br />
of assistive technologies (AT) and Design for All principles. Given the rapid pace of<br />
innovation and change in this area it is essential that the perspective and input of disabled<br />
users is integrated horizontally across the bulk of information society projects both in respect<br />
of ICT innovations for goods/equipment and services as well as the interplay between<br />
assistive technologies and universal design.<br />
Grozījumu iesniedza Pilar del Castillo Vera, Alejo Vidal-Quadras, Cristina Gutiérrez-<br />
Cortines, Angelika Niebler un John Purvis<br />
Grozījums Nr. 636<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 2. a pants (jauns)<br />
IKT pētniecība nedrīkst apstiprināt tikai<br />
vienu uzņēmējdarbības modeli. Svarīgi<br />
saglabāt plašu modeļu izvēli, lai laistu tirgū
Jānostiprina tehnoloģiju neitralitātes princips.<br />
Pamatojums<br />
pētniecības rezultātus.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz Zaļo/ EFA grupas vārdā<br />
Grozījums Nr. 637<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 4. pants<br />
IKT pētniecības darbības tiks cieši saistītas<br />
ar politikas pasākumiem IKT izmantošanai<br />
un regulējošiem pasākumiem atbilstīgi<br />
visaptverošai un vienotai stratēģijai. Pēc<br />
plašām konsultācijām, tostarp ar vairākām<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformām un<br />
rūpniecības nozares iniciatīvām, ir izvirzītas<br />
prioritātes tādās jomās kā nanoelektronika,<br />
iegultās sistēmas, mobilie sakari,<br />
elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi,<br />
robotika un programmatūra, pakalpojumi un<br />
tīkli (Grid).<br />
Pamatojums<br />
Or. en<br />
IKT pētniecības darbības tiks cieši saistītas<br />
ar politikas pasākumiem IKT izmantošanai<br />
un regulējošiem pasākumiem atbilstīgi<br />
visaptverošai un vienotai stratēģijai. Pēc<br />
plašām konsultācijām, tostarp ar vairākām<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformām un<br />
rūpniecības nozares iniciatīvām, ir izvirzītas<br />
prioritātes tādās jomās kā nanoelektronika,<br />
iegultās sistēmas, mobilie sakari,<br />
elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi,<br />
robotika un programmatūra, tostarp<br />
bezmaksas, brīva un atklātā pirmkoda<br />
programmatūra, pakalpojumi un tīkli<br />
(Grid).<br />
ES uzņēmumi ir pasaules līderi atklātā pirmkoda (nereti dēvēta FLOSS) izstrādē un<br />
uzturēšanā; lai saglabātu vadošo lomu šajā nozarē, ir ļoti svarīgi arī turpmāk sniegt tai<br />
pamatprogrammas atbalstu.<br />
Grozījumu iesniedza Lambert van Nistelrooij un Jorgo Chatzimarkakis<br />
Grozījums Nr. 638<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 4. pants<br />
IKT pētniecības darbības tiks cieši saistītas<br />
ar politikas pasākumiem IKT izmantošanai<br />
Or. en<br />
IKT pētniecības darbības tiks cieši saistītas<br />
ar politikas pasākumiem IKT izmantošanai<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 15/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
un regulējošiem pasākumiem atbilstīgi<br />
visaptverošai un vienotai stratēģijai. Pēc<br />
plašām konsultācijām, tostarp ar vairākām<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformām un<br />
rūpniecības nozares iniciatīvām, ir izvirzītas<br />
prioritātes tādās jomās kā nanoelektronika,<br />
iegultās sistēmas, mobilie sakari,<br />
elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi,<br />
robotika un programmatūra, pakalpojumi un<br />
tīkli (Grid).<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 16/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
un regulējošiem pasākumiem atbilstīgi<br />
visaptverošai un vienotai stratēģijai. Pēc<br />
plašām konsultācijām, tostarp ar vairākām<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformām un<br />
rūpniecības nozares iniciatīvām, ir izvirzītas<br />
prioritātes tādās jomās kā nanoelektronika,<br />
iegultās sistēmas, mobilie sakari,<br />
elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi,<br />
robotika un programmatūra, pakalpojumi,<br />
fotonika un tīkli (Grid).<br />
Or. en<br />
<strong>Eiropas</strong> Tehnoloģiju programma „Fotonika” uzsākta 2005. gada 1. – 2. decembrī. Fotonikai<br />
ir ievērojama nozīme <strong>Eiropas</strong> vadošās lomas nodrošināšanā tādās nozarēs kā informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas (IKT), apgaismojums, rūpniecība, drošība, zinātnes par dzīvību<br />
un veselība. Var minēt tikai vienu no daudzajiem izdevīgajiem fotonikas lietojumiem –<br />
aizvietojot prasto ēku apgaismojumu ar cietvielu apgaismojumu (SSL, gaismas diodes un<br />
lāzers), Eiropā līdz 2015. gadam iespējams ietaupīt 40 000 megavatu elektriskās<br />
kulminējošās jaudas padeves, kas līdzinās 2 miljardiem barelu naftas un 50 miljoniem tonnu<br />
CO2.<br />
Grozījumu iesniedza Renato Brunetta<br />
Grozījums Nr. 639<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 1. aizzīme<br />
Nanoelektronika, fotonika un integrētas<br />
mikro/nanosistēmas: paplašināt<br />
miniaturizācijas, integrācijas,<br />
daudzveidības un apjoma robežas;<br />
palielināt veiktspēju un ražotspēju ar<br />
zemākām izmaksām; atvieglot IKT<br />
iekļaušanu dažādās lietojumprogrammās;<br />
saskarnes; iepriekšēja izpēte, radot<br />
nepieciešamību pētīt jaunas koncepcijas.<br />
Nanoelektronika, fotonika un integrētas<br />
mikro/nanosistēmas: Izstrādāt, tehniski<br />
sagatavot un modelēt tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu sastāvdaļu, mikrosistēmu shēmu,<br />
sistēmu bloku un integrālo sistēmu izmēru,<br />
blīvumu, darbību, ražošanas un izmaksu<br />
efektivitāti; galvenās fotoniskās sastāvdaļas<br />
plašam lietojuma diapazonam; lielas judas<br />
un blīvuma datu uzglabāšanas sistēmas;<br />
ļoti liela izmēra, ārkārtīgi integrētu displeju<br />
risinājumi; uztveršanas, iedarbināšanas,<br />
attēlu un attēlu veidošanas ierīces;<br />
enerģijas avoti un uzglabāšana;<br />
neviendabīgas tehnoloģijas un integrācijas<br />
sistēmas; bioloģiskās informācijas<br />
mikrosistēmas un nanosistēmas; plaša
Pamatojums<br />
Ir svarīgi uzlabot pētniecību bezvadu tehnoloģiju jomā.<br />
Grozījumu iesniedza Jorgo Chatzimarkakis<br />
mēroga elektroniskie pakalpojumi; dažādu<br />
materiālu integrācija; saskarne ar dzīviem<br />
organismiem; molekulu vai atomu<br />
(paš)komplektēšanās stabilās struktūrās.<br />
Grozījums Nr. 640<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 1. aizzīmes 1. ievilkums<br />
– Nanoelektronika, fotonika un integrētas<br />
mikro/nanosistēmas: paplašināt<br />
miniaturizācijas, integrācijas, daudzveidības<br />
un apjoma robežas; palielināt veiktspēju un<br />
ražotspēju ar zemākām izmaksām; atvieglot<br />
IKT iekļaušanu dažādās<br />
lietojumprogrammās; saskarnes; iepriekšēja<br />
izpēte, radot nepieciešamību pētīt jaunas<br />
koncepcijas.<br />
Pamatojums<br />
Or. en<br />
– Nanoelektronika, fotonika matemātika un<br />
integrētas mikro/nanosistēmas: paplašināt<br />
miniaturizācijas, integrācijas, daudzveidības<br />
un apjoma robežas; palielināt veiktspēju un<br />
ražotspēju ar zemākām izmaksām; atvieglot<br />
IKT iekļaušanu dažādās<br />
lietojumprogrammās; saskarnes; iepriekšēja<br />
izpēte, radot nepieciešamību pētīt jaunas<br />
koncepcijas.<br />
Or. en<br />
Mathematical modelling and scientific computing play a fundamental but often invisible role<br />
in complex industrial technologies. The language of modelling and abstraction is<br />
mathematics which enables to direct this complexity to innovation. Virtual labs are<br />
mathematical tools to improve materials and production processes, but also the development<br />
of environment and economies without expensive practical experiments. Europe has a very<br />
strong position in applied mathematics as key technology with broad impact on diverse fields<br />
such like the design and production of modern steels or the proper deployment of networks<br />
for mobile phones.<br />
Grozījumu iesniedza Angelika Niebler<br />
Grozījums Nr. 641<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 1. aizzīmes 1. ievilkums<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 17/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Nanoelektronika, fotonika un integrētas<br />
mikro/nanosistēmas: paplašināt<br />
miniaturizācijas, integrācijas, daudzveidības<br />
un apjoma robežas; palielināt veiktspēju un<br />
ražotspēju ar zemākām izmaksām; atvieglot<br />
IKT iekļaušanu dažādās<br />
lietojumprogrammās; saskarnes; iepriekšēja<br />
izpēte, radot nepieciešamību pētīt jaunas<br />
koncepcijas.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 18/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Mikroelektronika, nanoelektronika un<br />
optoelektronika, fotonika un integrētas<br />
mikro/nanosistēmas: paplašināt<br />
miniaturizācijas, integrācijas, daudzveidības<br />
un apjoma robežas; palielināt veiktspēju un<br />
ražotspēju ar zemākām izmaksām; atvieglot<br />
IKT iekļaušanu dažādās<br />
lietojumprogrammās; saskarnes; iepriekšēja<br />
izpēte, radot nepieciešamību pētīt jaunas<br />
koncepcijas.<br />
Mikroelektronika un optoelektronika ir jauna veida sastāvdaļu un sistēmu pamatelementi un<br />
nozīmīgs priekšnosacījums jauniem IKT risinājumiem.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Or. de<br />
Grozījums Nr. 642<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 1. aizzīmes 1.a ievilkums (jauns)<br />
Pamatojums<br />
- cilvēka dzīves kvalitāte: labāka<br />
informācija un piekļuve akadēmiskām<br />
zināšanām; piekļuve svarīgiem valsts<br />
pakalpojumiem (piemēram, nodokļu<br />
sistēmai utt.), kā arī plaši izmantotiem<br />
privātiem pakalpojumiem (atpūtas<br />
industrija, bankas utt.).<br />
Or. es<br />
IKT ir tieša un tūlītēja ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti, jo tās dod iespēju vienkāršāk piekļūt<br />
zināšanām un svarīgiem valsts un plaši izmantotiem privātiem pakalpojumiem, kā arī tos<br />
lietderīgāk izmantot, un tādējādi šie pakalpojumi kļūs ērtāki un būs labāks informācijas avots.
Grozījumu iesniedza Nikolaos Vakalis<br />
Grozījums Nr. 643<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 1. aizzīmes 3. ievilkums<br />
- Iegultās sistēmas, skaitļošanas tehnika un<br />
kontrole: jaudīga, droša un plaši izplatīta<br />
skaitļošanas tehnika un sakaru sistēmas, kas<br />
ir iebūvētas priekšmetos un infrastruktūrā un<br />
kas var kontrolēt savu vidi un pielāgoties tai.<br />
Pamatojums<br />
- Iegultās sistēmas, skaitļošanas tehnika,<br />
glabāšana un kontrole: jaudīga, droša un<br />
plaši izplatīta skaitļošanas tehnika,<br />
glabāšana un sakaru sistēmas, kas ir<br />
iebūvētas priekšmetos un infrastruktūrā un<br />
kas var kontrolēt savu vidi un pielāgoties tai.<br />
Jaunu glabāšanas sistēmu un metožu izstrāde dod iepēju uzlabot iegultās sistēmas<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz Zaļo/ EFA grupas vārdā<br />
Grozījums Nr. 644<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 1. aizzīmes 4. ievilkums<br />
Programmatūra, tīkli (Grid), drošība un<br />
uzticamība: dinamiska, pielāgojama, droša<br />
un uzticama programmatūra un pakalpojumi,<br />
jauna apstrādes arhitektūra, tostarp minēto<br />
pakalpojumu nodrošināšana komunālo<br />
pakalpojumu veidā.<br />
Pamatojums<br />
Or. en<br />
Programmatūra, tīkli (Grid), drošība un<br />
uzticamība: dinamiska, pielāgojama, droša<br />
un uzticama programmatūra un pakalpojumi,<br />
jauna apstrādes arhitektūra, tostarp minēto<br />
pakalpojumu nodrošināšana komunālo<br />
pakalpojumu veidā, kas dod iepēju izveidot,<br />
uzturēt un attīstīt bezmaksas, brīvu un<br />
atklātā pirmkoda programmatūru.<br />
ES uzņēmumi ir pasaules līderi atklātā pirmkoda (nereti dēvēta FLOSS) izstrādē un<br />
uzturēšanā; lai saglabātu vadošo lomu šajā nozarē, ir ļoti svarīgi arī turpmāk sniegt tai<br />
pamatprogrammas atbalstu.<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 19/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 645<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 1. aizzīmes 4. ievilkums<br />
Programmatūra, tīkli (Grid), drošība un<br />
uzticamība: dinamiska, pielāgojama, droša<br />
un uzticama programmatūra un pakalpojumi,<br />
jauna apstrādes arhitektūra, tostarp minēto<br />
pakalpojumu nodrošināšana komunālo<br />
pakalpojumu veidā.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 20/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Programmatūra, pakalpojumu sniegšanas<br />
arhitektūra, tīkli (Grid), drošība un<br />
uzticamība: dinamiska, pielāgojama, droša<br />
un uzticama programmatūra un pakalpojumi,<br />
tostarp programmatūru un pakalpojumu<br />
platformas (un to validācija), jauna<br />
apstrādes arhitektūra, tostarp minēto<br />
pakalpojumu nodrošināšana komunālo<br />
pakalpojumu veidā. Programmatūru<br />
modeļu ieviešana rūpniecībā.<br />
Viena no visaktuālākajām problēmām, veidojot programmatūras, ir standarti, pēc kuriem<br />
nosaka IT attīstības kvalitāti, un tātad tie jāiekļauj šajā pētniecības jomā.<br />
Attiecībā uz ierosinātajām tēmām, vērā ņemams ir ne tikai šo standartu teorētiskais aspekts,<br />
bet arī to piemērošana rūpnieciskajam lietojumam.<br />
Grozījumu iesniedza Patrizia Toia<br />
Grozījums Nr. 646<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 1. aizzīmes 6. ievilkums<br />
Modelēšana, vizualizācija, mijiedarbība un<br />
jauktā realitāte: instrumenti produktu,<br />
pakalpojumu un digitālās vides novatoriskai<br />
veidošanai un radīšanai, un dabiskai,<br />
valodas-iespējotai un kontekstbagātai<br />
mijiedarbībai un komunikācijai.<br />
Pamatojums<br />
Ir svarīgi veicināt IKT lietojumu uzņēmējdarbības pārvaldībā.<br />
Or. es<br />
Modelēšana, vizualizācija, mijiedarbība un<br />
jauktā realitāte: instrumenti produktu,<br />
pakalpojumu un digitālās vides novatoriskai<br />
veidošanai, atbalstam lēmumu pieņemšanā,<br />
radīšanai, un dabiskai, valodas-iespējotai un<br />
kontekstbagātai mijiedarbībai un<br />
komunikācijai.<br />
Or. it
Grozījumu iesniedza Lorenzo Cesa, Gianni De Michelis, Umberto Guidoni, Vincenzo<br />
Lavarra, Pia Elda Locatelli, Sebastiano (Nello) Musumeci, Umberto Pirilli, Vittorio Prodi,<br />
Patrizia Toia<br />
Grozījums Nr. 647<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 1. aizzīmes 6.a ievilkums (jauns)<br />
Pamatojums<br />
- virzība uz 4. paaudzes mobilo sakaru<br />
sistēmām un tālāk, un ar to saistītās<br />
atklājumu tehnoloģijas digitālās pārvades<br />
un antenu jomā;<br />
Or. en<br />
Japānā sasniegts augsts pētījumu un definējumu līmenis 4. paaudzes sistēmu jomā. Eiropa ir<br />
nedaudz aizkavējusies ceļā uz 4. paaudzi.<br />
Grozījumu iesniedza Lorenzo Cesa, Gianni De Michelis, Umberto Guidoni, Vincenzo<br />
Lavarra, Pia Elda Locatelli, Sebastiano (Nello) Musumeci, Umberto Pirilli, Vittorio Prodi,<br />
Patrizia Toia<br />
Grozījums Nr. 648<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 1. aizzīmes 6. b ievilkums (jauns)<br />
Pamatojums<br />
- optiskā pārslēgšana un ar to saistītas tīkla<br />
vadības iespējas.<br />
Jaunas optiskās tehnoloģijas paver lieliskas iespējas <strong>Eiropas</strong> rūpniecībai. Tīkla operatorus<br />
ārkārtīgi interesē vadības iespējas, jo tās ļauj viņiem radīt jaunus pakalpojumu veidus.<br />
Grozījumu iesniedza Jorgo Chatzimarkakis<br />
Grozījums Nr. 649<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 1. aizzīme, pēdējā rindkopa pēc<br />
ievilkumiem<br />
Or. en<br />
Jaunas perspektīvas IKT jomā, pateicoties Jaunas perspektīvas IKT jomā, pateicoties<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 21/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
citu zinātņu un tehnoloģiju disciplīnu<br />
attīstībai, pateicoties IKT, ieskaitot<br />
elementus no fizikas, biotehnoloģijas,<br />
materiālu zinātnes un zinātnēm par dzīvību,<br />
lai padarītu IKT ierīces vēl mazākas, lai tās<br />
būtu savietojamas ar dzīviem organismiem<br />
un mijiedarbotos ar tiem, lai palielinātu<br />
sistēmu inženierijas un informācijas<br />
apstrādes veiktspēju, un lai modelētu un<br />
imitētu dzīvo pasauli.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 22/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
citu zinātņu un tehnoloģiju disciplīnu<br />
attīstībai, pateicoties IKT, ieskaitot<br />
elementus no fizikas, biotehnoloģijas,<br />
materiālu zinātnes un zinātnēm par dzīvību<br />
un matemātikas, lai padarītu IKT ierīces vēl<br />
mazākas, lai tās būtu savietojamas ar<br />
dzīviem organismiem un mijiedarbotos ar<br />
tiem, lai palielinātu sistēmu inženierijas un<br />
informācijas apstrādes veiktspēju, un lai<br />
modelētu un imitētu dzīvo pasauli.<br />
Or. en<br />
Mathematical modelling and scientific computing play a fundamental but often invisible role<br />
in complex industrial technologies. The language of modelling and abstraction is<br />
mathematics which enables to direct this complexity to innovation. Virtual labs are<br />
mathematical tools to improve materials and production processes, but also the development<br />
of environment and economies without expensive practical experiments. Europe has a very<br />
strong position in applied mathematics as key technology with broad impact on diverse fields<br />
such like the design and production of modern steels or the proper deployment of networks<br />
for mobile phones.<br />
Grozījumu iesniedza Angelika Niebler<br />
Grozījums Nr. 650<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 1. aizzīme, pēdējā rindkopa pēc<br />
ievilkumiem<br />
Jaunas perspektīvas IKT jomā, pateicoties<br />
citu zinātņu un tehnoloģiju disciplīnu<br />
attīstībai, pateicoties IKT, ieskaitot<br />
elementus no fizikas, biotehnoloģijas,<br />
materiālu zinātnes un zinātnēm par dzīvību,<br />
lai padarītu IKT ierīces vēl mazākas, lai tās<br />
būtu savietojamas ar dzīviem organismiem<br />
un mijiedarbotos ar tiem, lai palielinātu<br />
sistēmu inženierijas un informācijas<br />
apstrādes veiktspēju, un lai modelētu un<br />
imitētu dzīvo pasauli.<br />
Jaunas perspektīvas IKT jomā, pateicoties<br />
citu zinātņu un tehnoloģiju disciplīnu<br />
attīstībai, pateicoties IKT, ieskaitot<br />
elementus no fizikas, biotehnoloģijas,<br />
materiālu zinātnes un zinātnēm par dzīvību,<br />
lai padarītu IKT ierīces vēl mazākas, lai tās<br />
būtu savietojamas ar dzīviem organismiem<br />
un mijiedarbotos ar tiem, lai palielinātu<br />
sistēmu inženierijas un informācijas<br />
apstrādes veiktspēju, un lai modelētu un<br />
imitētu dzīvo pasauli. Šajā nozarē jāņem<br />
vērā arī noturības jautājumi, jo īpaši<br />
elektronikā (neliels materiālu patēriņš,<br />
enerģijas patēriņš, atkārtota izmantošana
Pamatojums<br />
un atkritumi, „dzīvescikla beigas“)<br />
Or. de<br />
Elektronikas nozarē un ar to saistītjos <strong>Eiropas</strong> tiesību aktos aizvien nozīmīgāki kļūst<br />
noturības aspekti. Lai ieviestu Komisijas direktīvas, jāņem vērā viss izstrādājumu dzīves cikls,<br />
kā arī vajadzīgi uzticami dati un metodes īpaši elektronikas nozares īpatnībām piemērotas<br />
„vides veidošanai“.<br />
Grozījumu iesniedza Patrizia Toia, Jean Marie Beaupuy<br />
Grozījums Nr. 651<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 2. aizzīme -1. ievilkums (jauns)<br />
Pamatojums<br />
- Atbalsts novatorisku pilsētu izveidei:<br />
vietējo varas iestāžu, universitāšu un<br />
privāto zināšanu sniedzēju politika un<br />
stratēģija, dodot ieguldījumu IKT lietojuma<br />
veicināšanā un pilsoņiem un uzņēmumiem<br />
sniegto pakalpojumu modernizācijā.<br />
Or. en<br />
Pilsētām ir izšķirīga nozīme, lai sasniegtu IKT tēmas vispārējos mērķus, jo īpaši, kad runa ir<br />
par jauninājumu veicināšanu, izmantojot IKT, un nodrošināšanu, lai IKT progress strauji<br />
pārvērstos labumā <strong>Eiropas</strong> pilsoņiem un uzņēmumiem, kā par arī uzticamu, drošu un<br />
pielāgojamu, uz IKT balstītu, lietojumu, risinājumu un pakalpojumu sniegšanu.<br />
Grozījumu iesniedza Angelika Niebler<br />
Grozījums Nr. 652<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 2. aizzīme 3. ievilkums<br />
Robotikas sistēmas: progresīvas autonomās<br />
sistēmas; izziņa, kontrole, darbības prasmes,<br />
dabiska mijiedarbība; miniaturizācija.<br />
Robotikas sistēmas: progresīvas autonomās<br />
sistēmas; izziņa, kontrole, darbības prasmes,<br />
dabiska mijiedarbība un sadarbība;<br />
miniaturizācija.<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 23/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
Jēdziens „sadarbība“ īpaši sasaucas ar robotikas sistēmu rūpniecisko lietojumu gan<br />
pakalpojumu, gan ražošanas jomā, un tādēļ tas būtu jānosauc.<br />
Grozījumu iesniedza Britta Thomsen<br />
PE 371.783v01-00 24/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Or. de<br />
Grozījums Nr. 653<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums<br />
–IKT, kas risina sabiedrības problēmas:<br />
tādas jaunas sistēmas un pakalpojumi<br />
sabiedriski nozīmīgās jomās, kas uzlabo<br />
kvalitāti, efektivitāti, pieejamību un<br />
iekļautību; lietotājdraudzīgas<br />
lietojumprogrammas, jauno tehnoloģiju un<br />
iniciatīvu integrēšana, piemēram, interaktīva<br />
automatizēta dzīves vide.<br />
Pamatojums<br />
– IKT, kas risina sabiedrības problēmas:<br />
tādas jaunas sistēmas un pakalpojumi<br />
sabiedriski nozīmīgās jomās, kas uzlabo<br />
kvalitāti, efektivitāti, pieejamību un<br />
iekļautību, jo īpaši attiecībā uz<br />
nelabvēlīgām grupām, tostarp invalīdu<br />
piekļuvi IKT; lietotājdraudzīgas<br />
lietojumprogrammas, jauno tehnoloģiju un<br />
iniciatīvu integrēšana, piemēram, interaktīva<br />
automatizēta dzīves vide.<br />
Or. en<br />
Access to the information society for disabled people is absolutely essential to fulfilling the<br />
Lisbon goals of social inclusion of disadvantaged groups. In this respect a two pronged<br />
approach must be adopted by the Framework Programme which embraces both the principles<br />
of assistive technologies (AT) and Design for All principles. Given the rapid pace of<br />
innovation and change in this area it is essential that the perspective and input of disabled<br />
users is integrated horizontally across the bulk of information society projects both in respect<br />
of ICT innovations for goods/equipment and services as well as the interplay between<br />
assistive technologies and universal design.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 654<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums
– IKT, kas risina sabiedrības problēmas:<br />
tādas jaunas sistēmas un pakalpojumi<br />
sabiedriski nozīmīgās jomās, kas uzlabo<br />
kvalitāti, efektivitāti, pieejamību un<br />
iekļautību; lietotājdraudzīgas<br />
lietojumprogrammas, jauno tehnoloģiju un<br />
iniciatīvu integrēšana, piemēram, interaktīva<br />
automatizēta dzīves vide.<br />
Pamatojums<br />
– IKT, kas risina sabiedrības problēmas:<br />
tādas jaunas sistēmas, materiāli, struktūras,<br />
tehnoloģijas un pakalpojumi sabiedriski<br />
nozīmīgās jomās, kas uzlabo kvalitāti,<br />
efektivitāti, pieejamību un iekļautību;<br />
lietotājdraudzīgas lietojumprogrammas,<br />
jauno tehnoloģiju un iniciatīvu integrēšana,<br />
piemēram, interaktīva automatizēta dzīves<br />
vide.<br />
Ir svarīgi nosaukt ikvienu tehnoloģiju jomu, kur pētniecība un jauninājumi var sekmēt<br />
progresu.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz<br />
Or. es<br />
Grozījums Nr. 655<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums<br />
- IKT, kas risina sabiedrības problēmas:<br />
tādas jaunas sistēmas un pakalpojumi<br />
sabiedriski nozīmīgās jomās, kas uzlabo<br />
kvalitāti, efektivitāti, pieejamību un<br />
iekļautību; lietotājdraudzīgas<br />
lietojumprogrammas, jauno tehnoloģiju un<br />
iniciatīvu integrēšana, piemēram, interaktīva<br />
automatizēta dzīves vide.<br />
– IKT, kas risina sabiedrības problēmas:<br />
tādas jaunas sistēmas un pakalpojumi<br />
sabiedriski nozīmīgās jomās, kas uzlabo<br />
kvalitāti, iekļautību un efektivitāti;<br />
lietotājdraudzīgas lietojumprogrammas,<br />
jauno tehnoloģiju un iniciatīvu integrēšana,<br />
piemēram, interaktīva automatizēta dzīves<br />
vide. Īsi izsakoties, piemērot un iekļaut<br />
sabiedrībā universālas pieejamības<br />
koncepciju par labu visiem iedzīvotājiem, jo<br />
īpaši tiem, kurus visvairāk apdraud sociālā<br />
atstumtība, piemēram, invalīdiem un<br />
veciem ļaudīm, kā arī cilvēkiem, kuriem ir<br />
īpašas grūtības piekļūt IKT.<br />
Or. es<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 25/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Grażyna Staniszewska<br />
Grozījums Nr. 656<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– IKT, kas risina sabiedrības problēmas:<br />
tādas jaunas sistēmas un pakalpojumi<br />
sabiedriski nozīmīgās jomās, kas uzlabo<br />
kvalitāti, efektivitāti, pieejamību un<br />
iekļautību; lietotājdraudzīgas<br />
lietojumprogrammas, jauno tehnoloģiju un<br />
iniciatīvu integrēšana, piemēram,<br />
interaktīva automatizēta dzīves vide.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 26/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
– IKT, kas risina sabiedrības problēmas:<br />
tādas jaunas sistēmas un pakalpojumi<br />
sabiedriski nozīmīgās jomās, kas uzlabo<br />
kvalitāti, efektivitāti, pieejamību un<br />
iekļautību, jo īpaši attiecībā uz<br />
nelabvēlīgām grupām, tostarp invalīdu<br />
piekļuvi IKT; lietotājdraudzīgas<br />
lietojumprogrammas, jauno tehnoloģiju un<br />
iniciatīvu integrēšana, piemēram, interaktīva<br />
automatizēta dzīves vide.<br />
Or. en<br />
Access to the information society for disabled people is absolutely essential to fulfilling the<br />
Lisbon goals of social inclusion of disadvantaged groups. In this respect a two pronged<br />
approach must be adopted by the Framework Programme which embraces both the principles<br />
of assistive technologies (AT) and Design for All principles. Given the rapid pace of<br />
innovation and change in this area it is essential that the perspective and input of disabled<br />
users is integrated horizontally across the bulk of information society projects both in respect<br />
of ICT innovations for goods/equipment and services as well as the interplay between<br />
assistive technologies and universal design.<br />
Grozījumu iesniedza Lorenzo Cesa, Gianni De Michelis, Umberto Guidoni, Vincenzo<br />
Lavarra, Pia Elda Locatelli, Sebastiano (Nello) Musumeci, Umberto Pirilli, Vittorio Prodi,<br />
Patrizia Toia<br />
Grozījums Nr. 657<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums, 1. a apakšievilkums (jauns)<br />
- Jauni uzņēmējdarbības modeļi IKT:<br />
iecerēt un definēt jaunus uzņēmējdarbības<br />
modeļus IKT, strādājot kopā ar tām<br />
nozarēm, kur IKT būs fundamentāla<br />
nozīme attieksmes maiņā pret ražošanu un<br />
pakalpojumiem (piemēram, transports,<br />
veselība, enerģētika, vide). [Šajā kopīgajā
Pamatojums<br />
pētniecībā izstrādātie projekti jāpārbauda<br />
īpašās situācijās. Jāsniedz atbalsts šiem<br />
kopīgajiem centieniem ar 1. pielikumā<br />
minētās starpdisciplinārās pieejas<br />
palīdzību.]<br />
IKT paveras jaunas iespējas saistībā ar sociāli ekonomisko un vides problēmu saasinājumu.<br />
Paplašinoties IK tehnoloģiju lietojumam, īpašu labumu var gūt transporta, veselības un<br />
enerģētikas nozare. Lai šie jaunie lietojumi būtu iespējami, jādefinē jauni uzņēmējdarbības<br />
modeļi un vērtību ķēdes, iedrošinot ieguldījumus ar tiem saistītajās jauninājumu ierosmēs.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 658<br />
Or. en<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums, 1. apakšievilkums<br />
– Veselībai, slimību profilakses<br />
uzlabošanai, agrīnai diagnostikai un<br />
personalizācijai; autonomija, drošība un<br />
pacientu mobilitāte; veselības informācijas<br />
telpa zināšanu atklāšanai.<br />
Pamatojums<br />
– Veselībai, veselības aprūpei, slimību<br />
profilakses uzlabošanai, agrīnai<br />
diagnostikai, ārstēšanai un<br />
personalizētai gādībai; autonomija,<br />
drošība un pacientu mobilitāte;<br />
veselības informācijas telpa zināšanu<br />
atklāšanai. Hroniski slimo un veco<br />
ļaužu mājas aprūpe no attāluma un<br />
tālvadības uzraudzības metodes.<br />
Attiecībā uz veselību, IKT jāizpilda pilnīgi visas sistēmas vajadzības, tostarp personalizētu<br />
gādību par katru lietotāju (pacientu).<br />
Or. es<br />
Ņemot vērā to, ka iedzīvotāji noveco, pētniecībā un attīstībā jākoncentrē uzmanība uz jaunām<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 27/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
metodēm, kā mazināt slimnīcu slodzi, uzlabojot individuālo dzīves kvalitāti un vienlaikus<br />
nepazeminot aprūpes līmeni.<br />
Grozījumu iesniedza Lambert van Nistelrooij, Jorgo Chatzimarkakis<br />
Grozījums Nr. 659<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums, 1. apakšievilkums<br />
- Veselībai, slimību profilakses uzlabošanai,<br />
agrīnai diagnostikai un personalizācijai;<br />
autonomija, drošība un pacientu mobilitāte;<br />
veselības informācijas telpa zināšanu<br />
atklāšanai;<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 28/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
- Veselībai, slimību profilakses uzlabošanai,<br />
agrīnai diagnostikai un personalizācijai,<br />
piemēram, ar datorizētas slimību<br />
atklāšanas un klīnisku lēmumu<br />
pieņemšanas atbalsta sistēmām;<br />
paaugstināt efektivitāti un samazināt<br />
medicīniskas kļūdas slimnīcās un<br />
specializētajā palīdzībā; dot veciem ļaudīm<br />
un invalīdiem iespēju dzīvot ilgāk un<br />
neatkarīgāk savās mājās; autonomija,<br />
drošība un pacientu mobilitāte; veselības<br />
informācijas telpa zināšanu atklāšanai,<br />
piemēram, ar datu ieguves un<br />
bioinformātikas palīdzību;<br />
Or. en<br />
Progresīvas, datorizētas atbalsta sistēmas slimību atklāšanai un klīnisku lēmumu pieņemšani<br />
var palīdzēt veiksmīgi risināt aizvien sarežģītāko medicīnisko diagnostiku un ārstēšanu. Šie<br />
un citi informācijas tehnoloģiju rīki spēj sekmēt atklājumus slimnīcu un specializētās<br />
palīdzības sniegtās medicīniskās aprūpes efektivitātē, uzlabojot darba kārtību un diagnožu<br />
kvalitāti, saistot cilvēkus ar procesiem un darbībām, samazinot medicīniskas kļūdas un<br />
pazeminot izmaksas.<br />
Grozījumu iesniedza Renato Brunetta<br />
Grozījums Nr. 660<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums, 1. apakšievilkums<br />
- Veselībai, slimību profilakses uzlabošanai,<br />
agrīnai diagnostikai un personalizācijai;<br />
autonomija, drošība un pacientu mobilitāte;<br />
- Veselībai, slimību profilakses uzlabošanai,<br />
agrīnai diagnostikai un personalizācijai;<br />
autonomija, drošība un pacientu mobilitāte;
veselības informācijas telpa zināšanu<br />
atklāšanai.<br />
Pamatojums<br />
veselības informācijas telpa zināšanu<br />
atklāšanai; zināšanu pārvaldība, tostarp<br />
veselības izdevumu racionalizācija.<br />
Veselības aizsardzības sistēmu ekonomiskumu un efektivitāti vērtē arī ar zināšanu<br />
pārvaldības palīdzību, un tāpat dažādu līmeņu vadītāju spēju pārvaldīt izdevumu apjomu,<br />
pakalpojumu kvalitāti un informācijas plūsmu, izmantojot uzraudzības, novērtējuma un<br />
kontroles modeļus.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Or. it<br />
Grozījums Nr. 661<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums, 2. apakšievilkums<br />
- uzlabot iekļautību un vienlīdzīgu līdzdalību<br />
un novērst digitālus šķēršļus;<br />
palīgtehnoloģijas; plašam lietotāju lokam<br />
paredzēto pakalpojumu un produktu<br />
izstrāde.<br />
Pamatojums<br />
- uzlabot iekļautību un vienlīdzīgu līdzdalību<br />
un novērst digitālus šķēršļus;<br />
palīgtehnoloģijas invalīdiem un veciem<br />
ļaudīm.<br />
IKT piedāvā neskaitāmas iespējas, lai uzlabotu palīgtehnoloģijas grupām, kuras patlaban ik<br />
dienas ir pakļautas diskriminācijai, piemēram, invalīdi un veci ļaudis. Šīs grupas nevar un<br />
nedrīkst atstumt no IKT piedāvātajiem uzlabojumiem, jo pretējā gadījumā mēs nespēsim<br />
sekmēt iekļautību, kas vajadzīga vienlīdzīgai attieksmei pret visiem iedzīvotājiem.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 662<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums, 3. apakšievilkums<br />
Or. es<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 29/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
- mobilitātei; automatizētas uz IKT balstītas<br />
transporta sistēmas un transportlīdzekļi, kas<br />
nodrošina cilvēku un preču drošu, ērtu un<br />
efektīvu pārvietošanos;<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 30/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
- mobilitātei; automatizētas uz IKT balstītas<br />
transporta sistēmas un transportlīdzekļi, kas<br />
nodrošina cilvēku un preču drošu, ērtu un<br />
efektīvu pārvietošanos videi draudzīgā<br />
veidā.<br />
Papildus tam, ka IKT spēj padarīt mobilitāti drošāku un ērtāku, mēs nedrīkstam aizmirst, ka<br />
tai būs svarīga ekoloģiska nozīme, samazinot apjomīgo piesārņojumu, ko patlaban rada<br />
transporta sistēmas.<br />
Grozījumu iesniedza Nikolaos Vakalis<br />
Or. es<br />
Grozījums Nr. 663<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums, 3. apakšievilkums<br />
- mobilitātei; automatizētas uz IKT balstītas<br />
transporta sistēmas un transportlīdzekļi, kas<br />
nodrošina cilvēku un preču drošu, ērtu un<br />
efektīvu pārvietošanos;<br />
Pamatojums<br />
Pievienojot vārdu ,,kuģi”, darbības apraksts kļūst visaptverošāks.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
- mobilitātei; automatizētas uz IKT balstītas<br />
transporta sistēmas, transportlīdzekļi un<br />
kuģi, kas nodrošina cilvēku un preču drošu,<br />
ērtu un efektīvu pārvietošanos;<br />
Grozījums Nr. 664<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums, 4. apakšievilkums<br />
Or. en
- vides un ilgtspējīgas attīstības labā, lai<br />
samazinātu neaizsargātību un mazinātu<br />
dabas katastrofu un rūpniecisko avāriju<br />
sekas,<br />
Pamatojums<br />
– vides un ilgtspējīgas attīstības labā, lai<br />
samazinātu neaizsargātību un mazinātu<br />
dabas katastrofu un rūpniecisko avāriju<br />
sekas; lai kontrolētu piesārņojumu,<br />
paaugstinātu energoefektivitāti un<br />
uzraudzītu citus vides parametrus.<br />
Pareizs IKT lietojums sekmēs stingrāku piesārņojuma kontroli un dos iespēju mērīt un<br />
uzraudzīt citus vides parametrus; pētniecība un attīstība šajā jomā ir svarīga, lai izveidotu<br />
ilgtspējīgāku vides sistēmu nekā tā ir patlaban.<br />
Grozījumu iesniedza Nikolaos Vakalis<br />
Or. es<br />
Grozījums Nr. 665<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums, 4. apakšievilkums<br />
- vides un ilgtspējīgas attīstības labā, lai<br />
samazinātu neaizsargātību un mazinātu<br />
dabas katastrofu un rūpniecisko avāriju<br />
sekas;<br />
Pamatojums<br />
- vides un ilgtspējīgas attīstības labā, lai<br />
samazinātu neaizsargātību un mazinātu<br />
dabas katastrofu rūpniecisko avāriju un<br />
saimnieciskās darbības sekas;.<br />
Azvien pieaugot apdraudējumiem mūsdienu pasaulē, visa cilvēku darbība saimnieciskās<br />
attīstības jomā būtībā jāatbalsta ar IKT sistēmām un pakalpojumiem, tiecoties novērst<br />
apdraudējumus un mazināt negatīvās sekas.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Or. en<br />
Grozījums Nr. 666<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 31/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums, 5. apakšievilkums<br />
– valdībām; efektivitāte, atklātība un<br />
atbildība pasaules līmeņa publiskajai<br />
pārvaldei un saikne ar iedzīvotājiem un<br />
uzņēmējiem, atbalstot demokrātiju.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 32/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
– valdībām; IKT ieguldījums, palīdzot<br />
veidot efektīvu, atklātu publisko pārvaldi<br />
saistībā ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem,<br />
palīdzība demokrātijai (e-demokrātija) un<br />
vieglāka piekļuve informācijai visiem<br />
iedzīvotājiem.<br />
IKT ļaus iedzīvotājiem vieglāk piekļūt atklātākai un efektīvākai valdībai un galarezultātā<br />
palīdzēs pakāpeniski samazināt birokrātiju un uzlabot tās informācijas un pakalpojumu<br />
kvalitāti, ko lietotāji var saņemt no varas iestādēm.<br />
IKT spēj atbalstīt un tām jāatbalsta demokrātija. Runājot par šo punktu, e-demokrātija<br />
atvieglo un paaugstina iedzīvotāju līdzdalību, tai ir neierobežots apjoms, tā palīdz paātrināt<br />
datu plūsmu un informācija apmaiņu, un tā nerada novilcinājumus.<br />
Grozījumu iesniedza Pilar del Castillo Vera, Alejo Vidal-Quadras, Cristina Gutiérrez-<br />
Cortines, Angelika Niebler un John Purvis<br />
Or. es<br />
Grozījums Nr. 667<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums, 5. apakšievilkums<br />
- valdībām; efektivitāte, atklātība un<br />
atbildība pasaules līmeņa publiskajai<br />
pārvaldei un saikne ar iedzīvotājiem un<br />
uzņēmējiem, atbalstot demokrātiju;<br />
Pamatojums<br />
- valdībām, reģionālajām un vietējām varas<br />
iestādēm; efektivitāte, atklātība un atbildība<br />
pasaules līmeņa publiskajai pārvaldei un<br />
saikne ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem,<br />
atbalstot demokrātiju;<br />
Valdībām, reģionālajām un vietējām varas iestādēm jāsniedz vislabākās kvalitātes<br />
pakalpojumi pilsoņiem tās piekritībā.<br />
Or. en
Grozījumu iesniedza Anne Laperrouze<br />
Grozījums Nr. 668<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 1. ievilkums, 5.a apakšievilkums (jauns)<br />
Pamatojums<br />
- sabiedrībai atklāto darbu vai<br />
pakalpojumu izmantošana: dabiskas<br />
izcelsmes (dabas katastrofas) vai cilvēku<br />
izraisītu (uzbrukumi, terorisms utt.) krīzes<br />
situāciju pētniecības modeļu izveide un<br />
attīstība.<br />
IKT var sniegt lielu ieguldījumu, lai novērstu un efektīvi reaģētu uz dabiskas izcelsmes vai<br />
cilvēku izraisītām krīzes situācijām, kas skar sabiedrībai atklātus darbus un pakalpojumus.<br />
Grozījumu iesniedza Angelika Niebler<br />
Or. fr<br />
Grozījums Nr. 669<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 2. ievilkums, 1.a apakšievilkums (jauns)<br />
Pamatojums<br />
- uz IKT balstītas sistēmas pārvades<br />
atblastam un to lietojumam<br />
kultūrmantojuma resursiem.<br />
IKT lietojumu pārvade uz tādu Eiropai nozīmīgu jomu, kāda ir kultūra, kura uz<br />
tehnoloģiskām iespējām reaģē drīzāk tradicionāli un lēnāk, ir ļoti nozīmīga <strong>Eiropas</strong><br />
konkurētspējai un dod ieguldījumu MVU atbalstā un jaunu, neeksportējamu darbavietu<br />
radīšanā. <strong>Eiropas</strong> mērķis ir ātra IKT iesaistīšana visās nozarēs.<br />
Or. de<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 33/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz Zaļo/ EFA grupas vārdā<br />
Grozījums Nr. 670<br />
I pielikuma apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 2. ievilkums, 1. apakšievilkums<br />
– jauni informācijas nesēju piemēri un<br />
jaunas satura formas; mijiedarbīga digitālā<br />
satura radīšana; bagātināta lietotāju pieredze;<br />
rentabls satura nodrošinājums;<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
PE 371.783v01-00 34/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
– jauni informācijas nesēju piemēri un<br />
jaunas satura formas; mijiedarbīga, visiem<br />
pieejama digitālā satura radīšana; bagātināta<br />
lietotāju pieredze; rentabls satura<br />
nodrošinājums;<br />
Grozījums Nr. 671<br />
I pielikuma I nodaļas apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 2. ievilkums, 1. apakšievilkums<br />
- jauni informācijas nesēju piemēri un jaunas<br />
satura formas; mijiedarbīga digitālā satura<br />
radīšana; bagātināta lietotāju pieredze;<br />
rentabls satura nodrošinājums;<br />
Pamatojums<br />
Or. es<br />
- jauni informācijas nesēju piemēri un jaunas<br />
satura, tostarp izklaides satura; formas,<br />
mijiedarbīga digitālā satura radīšana;<br />
lietotāju pieredzes bagātināšana ar rentablu<br />
programmēšanu; digitālo tiesību<br />
administrācija;<br />
Iepriekš minētajās darbībās jāiekļauj jomas, kas saistītas ar izklaides saturu un digitālo<br />
tiesību administrāciju. Attiecībā uz šīm tiesībām jāpieņem atbilstīgi tiesību akti, ņemot vērā<br />
IKT straujo attīstību un tiesiskās nesaskaņas, kuras varētu rasties šī progresa rezultātā.<br />
Or. es
Grozījumu iesniedza Alejo Vidal-Quadras Roca, Dominique Vlasto, Pilar del Castillo Vera,<br />
Gunnar Hökmark, Cristina Gutiérrez-Cortines<br />
Grozījums Nr. 672<br />
I pielikuma I nodaļas apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 2. ievilkums, 2. apakšievilkums<br />
– ar tehnoloģijām uzlabotas mācības;<br />
pielāgojami un kontekstualizēti mācību<br />
risinājumi; mācības ar aktīvu līdzdalību,<br />
Pamatojums<br />
– ar tehnoloģijām uzlabotas mācības, tostarp<br />
zināšanu un pieredzes nodošana;<br />
pielāgojami un kontekstualizēti mācību<br />
risinājumi; mācības ar aktīvu līdzdalību,<br />
Tajās tautsaimniecības nozarēs, kurās ir grūtības ar darbaspēka atjaunošanu, jo īpaši<br />
celtniecībā, ir sevišķi svarīgi attīstīt informācijas un komunikācijas nesējus, lai sekmētu<br />
zināšanu un pieredzes nodošanu saistībā ar sākotnējo un turpmāko apmācību.<br />
Grozījumu iesniedza Catherine Trautmann<br />
Grozījums Nr. 673<br />
I pielikuma I nodaļas apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 2. ievilkums, 2. apakšievilkums<br />
- ar tehnoloģijām uzlabotas mācības;<br />
pielāgojami un kontekstualizēti mācību<br />
risinājumi; mācības ar aktīvu līdzdalību;<br />
Pamatojums<br />
Or. en<br />
- ar tehnoloģijām uzlabotas mācības, tostarp<br />
zināšanu un pieredzes nodošana;<br />
pielāgojami un koceptualizēti mācību<br />
risinājumi; mācības ar aktīvu līdzdalību;<br />
Tajās tautsaimniecības nozarēs, kurās ir grūtības ar darbaspēka papildinājumu, jo īpaši<br />
celtniecībā, ir sevišķi svarīgi attīstīt informatīvo un komunikatīvo atbalstu, lai sekmētu<br />
zināšanu un pieredzes nodošanu saistībā ar sākotnējo un turpmāko apmācību.<br />
Or. fr<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 35/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Marie-Noëlle Lienemann<br />
Grozījums Nr. 674<br />
I pielikuma I nodaļas apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 2. ievilkums, 2. apakšievilkums<br />
- ar tehnoloģijām uzlabotas mācības;<br />
pielāgojami un kontekstualizēti mācību<br />
risinājumi; mācības ar aktīvu līdzdalību;<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 36/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
- ar tehnoloģijām uzlabotas mācības, tostarp<br />
zināšanu un pieredzes nodošana;<br />
pielāgojami un konceptualizēti mācību<br />
risinājumi; mācības ar aktīvu līdzdalību;<br />
Tajās tautsaimniecības nozarēs, kurās ir grūtības ar darbaspēka papildinājumu, jo īpaši<br />
celtniecībā, ir sevišķi svarīgi attīstīt informatīvo un komunikatīvo atbalstu, lai sekmētu<br />
zināšanu un pieredzes nodošanu saistībā ar sākotnējo un turpmāko apmācību.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 675<br />
I pielikuma I nodaļas apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 2. ievilkums, 3. apakšievilkums<br />
- uz IKT balstītas sistēmas, lai atbalstītu<br />
digitālu kultūras resursu un līdzekļu<br />
pieejamību un ilgtermiņa lietošanu<br />
daudzvalodu vidē;<br />
Pamatojums<br />
Or. fr<br />
- uz IKT balstītas sistēmas, lai atbalstītu<br />
digitālu kultūras (un zinātnes) resursu<br />
un līdzekļu pieejamību un ilgtermiņa<br />
lietošanu daudzvalodu un daudzveidīgas<br />
kultūras vidē;.<br />
Kopienas dažādība nevar un nedrīkst neņemt vērā kultūras daudzveidību, kas ir viena no<br />
mūsu lielākajām bagātībām.<br />
Or. es
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 676<br />
I pielikuma I nodaļas apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 3. ievilkums, 1.a apakšievilkums<br />
(jauns)<br />
Pamatojums<br />
– jaunas iespējas uzņēmējdarbībai:<br />
paaugstināta produktivitāte, lietojot<br />
informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas; piekļuve jauniem tirgiem un<br />
apgāde ar elektroniskās komercijas<br />
palīdzību;<br />
IKT piedāvā uzņēmējdarbībai daudz jaunu iespēju, kas uzlabos produktivitāti, izmantojot<br />
jaunas tehnoloģijas, kā arī vieglāk pavērs daudzpusīgu piekļuvi jauniem tirgiem un lielākam<br />
skaitam piegādātāju.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 677<br />
I pielikuma I nodaļas apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 3. ievilkums, 1. apakšievilkums<br />
- jaunas dinamisku, tīklā savietotu, uz<br />
sadarbību balstītas uzņēmējdarbības procesu<br />
formas, digitālas ekosistēmas; optimizēta<br />
darba organizācija un sadarbību veicinoša<br />
darba vide;<br />
Or. es<br />
- – jaunas dinamisku, tīklā savietotu, uz<br />
sadarbību balstītas uzņēmējdarbības procesu<br />
formas, digitālas ekosistēmas; optimizēta<br />
darba organizācija un sadarbību veicinoša<br />
darba vide; tostarp zināšanu apmaiņa un<br />
mijiedarbīgi pakalpojumi (piemēram,<br />
saistībā ar tūrismu);<br />
Or. es<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 37/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
IKT sekmē starptautiskās zināšanu apmaiņas pieejamību, ātrumu un iespējamību, tādējādi<br />
palīdzot uzlabot darba metodes.<br />
Mijiedarbīgi pakalpojumi ir daudzu nozaru centrā, kā piemēru var minēt tūrismu. Ja šādi<br />
pakalpojumi ir savstarpēji savienoti, iedzīvotāji var ātri piekļūt atbilstīgo nozaru informācijai<br />
un resursiem un tos lietderīgi izmantot.<br />
Grozījumu iesniedza Jorgo Chatzimarkakis<br />
Grozījums Nr. 678<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 3. ievilkums,<br />
2. apakšievilkums<br />
– rūpniecība: ātra un pielāgojama<br />
projektēšana, augsti individualizētu produktu<br />
ražošana un piegāde; digitālā un virtuālā<br />
ražošana; modelēšanas, imitācijas un<br />
prezentācijas instrumenti; miniatūri integrēti<br />
IKT produkti;<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 38/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
– rūpniecība: ātra un pielāgojama<br />
projektēšana, augsti individualizētu produktu<br />
ražošana un piegāde; digitālā un virtuālā<br />
ražošana; modelēšanas, imitācijas un<br />
prezentācijas instrumenti; miniatūri integrēti<br />
IKT produkti; uz IKT balstīti rūpniecisko<br />
procesu uzlabojumi;<br />
Or. en<br />
Mathematical modelling and scientific computing play a fundamental but often invisible role<br />
in complex industrial technologies. The language of modelling and abstraction is<br />
mathematics which enables to direct this complexity to innovation. Virtual labs are<br />
mathematical tools to improve materials and production processes, but also the development<br />
of environment and economies without expensive practical experiments. Europe has a very<br />
strong position in applied mathematics as key technology with broad impact on diverse fields<br />
such like the design and production of modern steels or the proper deployment of networks<br />
for mobile phones.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 679<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un<br />
komunikācijas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 3. ievilkums,<br />
2. apakšievilkums
– rūpniecība: ātra un pielāgojama<br />
projektēšana, augsti individualizētu produktu<br />
ražošana un piegāde; digitālā un virtuālā<br />
ražošana; modelēšanas, imitācijas un<br />
prezentācijas instrumenti; miniatūri integrēti<br />
IKT produkti;<br />
Pamatojums<br />
– rūpniecība, tostarp tradicionālās nozares:<br />
ātra un pielāgojama projektēšana, augsti<br />
individualizētu produktu ražošana un<br />
piegāde; digitālā un virtuālā ražošana;<br />
modelēšanas, imitācijas un prezentācijas<br />
instrumenti; miniatūri integrēti IKT<br />
produkti;<br />
Tradicionālām nozarēm joprojām ir galvenā nozīme Savienībā, un tādēļ tās nedrīkst izslēgt<br />
no jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārņemšanas procesa.<br />
Grozījumu iesniedza Erna Hennicot-Schoepges<br />
Grozījums Nr. 680<br />
I pielikuma I nodaļas apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 3. ievilkums, 2.a apakšievilkums<br />
(jauns)<br />
Pamatojums<br />
- IKT risinājumu pārvade, lai izvietotu<br />
ekonomisko potenciālu kultūras jomā<br />
(ieskaitot kultūrmantojumu, reģionu<br />
attīstību, tūrismu) un veicinātu<br />
nodarbinātību šajās jomās; jāņem vērā<br />
sadarbība starp sabiedriskām (vietējā,<br />
reģionu un valsts līmenī) un privātām<br />
organizācijām (jo īpaši MVU).<br />
IKT ir daudzsološs instruments, kas spēj dot jaunu nostādni, veicinot izaugsmi Eiropai<br />
raksturīgā nozarē ar augstu pievienoto vērtību.<br />
Or. es<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 39/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Patrizia Toia<br />
Grozījums Nr. 681<br />
I pielikuma I nodaļas apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 3. ievilkums, 2.a apakšievilkums<br />
(jauns)<br />
Pamatojums<br />
Ir svarīgi sekmēt IKT lietojumu uzņēmējdarbības pārvaldībā.<br />
Grozījumu iesniedza Marie-Noëlle Lienemann<br />
PE 371.783v01-00 40/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
- Uzņēmējdarbības pārvaldības un<br />
snieguma uzraudzība reālā laikā, sniedzot<br />
efektīvu un produktīvu atbalstu vadības<br />
lēmumiem, un datu izsekojamība,<br />
apkopošana un apstrāde;<br />
Grozījums Nr. 682<br />
I pielikuma I nodaļas apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 3. ievilkums, 2.a apakšievilkums<br />
(jauns)<br />
Pamatojums<br />
Or. it<br />
- sabiedrībai atklāto darbu vai<br />
pakalpojumu izmantošana: dabiskas<br />
izcelsmes (dabas katastrofas) vai cilvēku<br />
izraisītu (uzbrukumi, terorisms utt.) krīzes<br />
situāciju pētniecības modeļu izveide un<br />
attīstība;<br />
IKT var sniegt derīgu ieguldījumu, lai novērstu un efektīvi reaģētu uz dabiskas izcelsmes vai<br />
cilvēku izraisītām krīzes situācijām, kas skar sabiedrībai atklātus darbus un pakalpojumus.<br />
Or. fr
Grozījumu iesniedza Catherine Trautmann<br />
Grozījums Nr. 683<br />
I pielikuma I nodaļas apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 3. ievilkums, 2.a apakšievilkums<br />
(jauns)<br />
Pamatojums<br />
- sabiedrībai atklāto darbu vai<br />
pakalpojumu izmantošana: dabiskas<br />
izcelsmes (dabas katastrofas) vai cilvēku<br />
izraisītu (uzbrukumi, terorisms utt.) krīzes<br />
situāciju pētniecības modeļu izveide un<br />
attīstība;<br />
IKT var sniegt derīgu ieguldījumu, lai novērstu un efektīvi reaģētu uz dabiskas izcelsmes vai<br />
cilvēku izraisītām krīzes situācijām, kas skar sabiedrībai atklātus darbus un pakalpojumus.<br />
Grozījumu iesniedza Catherine Trautmann<br />
Grozījums Nr. 684<br />
I pielikuma I nodaļas apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 3. ievilkums, 3.a apakšievilkums<br />
(jauns)<br />
Pamatojums<br />
- IKT atbalsts ēku mantojumam;<br />
Or. fr<br />
Or. fr<br />
Francijā 70 % no privātpersonu īpašuma ir ēku formā. Jādomā, ka šī proporcija ir līdzīga<br />
visā Eiropā. Ir ļoti svarīgi saglabāt šī vispārējā mantojuma vērtību, tostarp izmantojot<br />
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalstu (piemēram, izstrādājot ēku identifikācijas<br />
kartes).<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 41/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Marie-Noëlle Lienemann<br />
Grozījums Nr. 685<br />
I pielikuma I nodaļas apakšvirsraksta ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 3. ievilkums, 3.a apakšievilkums<br />
(jauns)<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 42/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
- IKT atbalsts ēku mantojumam;.<br />
Or. fr<br />
Francijā 70 % no privātpersonu īpašuma ir ēku formā. Jādomā, ka šī proporcija ir līdzīga<br />
visā Eiropā. Ir ļoti svarīgi saglabāt šī vispārējā mantojuma vērtību, tostarp izmantojot<br />
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalstu (piemēram, izstrādājot ēku identifikācijas<br />
kartes).<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz<br />
Grozījums Nr. 686<br />
I pielikuma I nodaļas ,,Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 3. aizzīme, 4. ievilkums<br />
- IKT uzticamībai un drošībai: identitātes<br />
pārvaldība; autentificēšana un<br />
apstiprināšana; privātumu uzlabojošas<br />
tehnoloģijas; tiesību un pamatlīdzekļu<br />
pārvaldība; aizsardzība pret kiberdraudiem.<br />
Pamatojums<br />
- IKT uzticamībai un drošībai: identitātes<br />
pārvaldība; autentificēšana un<br />
apstiprināšana; privātumu uzlabojošas<br />
tehnoloģijas; tiesību un pamatlīdzekļu<br />
pārvaldība, kas balstīta uz funkcionālo<br />
savienojamību un atklātiem standartiem;<br />
privātuma aizsardzība pret kiberdraudiem.<br />
Or. en<br />
<strong>Eiropas</strong> uzņēmējdarbībai vajadzīga funkcionālās savienojamības aizsardzība un atklāti<br />
standarti, lai pilnībā izmantotu identitātes pārvaldības risinājumus. Šī aizsardzība novērš<br />
nevēlamus brīvas konkurences ierobežojumus gan attiecībā uz programmatūras, gan<br />
aparatūras risinājumu sniedzējiem. Privātums ir tieši tas objekts, kuru identitātes pārvaldība<br />
aizsargā pret kiberdraudiem.
Grozījumu iesniedza Angelika Niebler<br />
Grozījums Nr. 687<br />
I pielikuma I nodaļas „Tēmas” 3. punkts ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”,<br />
apakšvirsraksta ,,Darbības” 4. aizzīme, 4. ievilkums<br />
Nākotnes un jaunās tehnoloģijas: atbalstīt<br />
progresīvus pētījumus galveno IKT jomā un<br />
IKT savienojumā ar citām saistītajām jomām<br />
un disciplīnām; attīstīt novatoriskas idejas<br />
un radikāli jaunus izmantojuma veidus,<br />
izpētīt jaunas iespējas IKT pētniecības<br />
virzienos.<br />
Pamatojums<br />
Nākotnes un jaunās tehnoloģijas: atbalstīt<br />
progresīvus pētījumus galveno IKT jomā un<br />
IKT savienojumā ar citām saistītajām jomām<br />
un disciplīnām; attīstīt novatoriskas idejas,<br />
tādas kā kvantu informācijas tehnoloģija,<br />
un radikāli jaunus izmantojuma veidus,<br />
izpētīt jaunas iespējas IKT pētniecības<br />
virzienos.<br />
Kvantu informācijas tehnoloģija ir svarīgs uz nākotni vērta pētījuma piemērs IKT nozarē.<br />
Būtu tālāk jāattīsta <strong>Eiropas</strong> vadošā loma pasaulē.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 688<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,, Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Mērķis”<br />
Uzlabot <strong>Eiropas</strong> rūpniecības nozares<br />
konkurētspēju un nodrošināt tās<br />
pārveidošanu no resursu ietilpīgas nozares<br />
zināšanu ietilpīgā nozarē, radot progresīvas<br />
zināšanas jauniem lietojumiem, kas ietver<br />
dažādas tehnoloģijas un disciplīnas.<br />
Or. de<br />
Uzlabot <strong>Eiropas</strong> rūpniecības nozares<br />
konkurētspēju un nodrošināt tās<br />
pārveidošanu no resursu ietilpīgas nozares<br />
zināšanu ietilpīgā nozarē, radot novatoriskas<br />
zināšanas jauniem lietojumiem, kas ietver<br />
dažādas tehnoloģijas un disciplīna, kā arī<br />
pārveidojot un modernizējot faktiski visas<br />
nozares.<br />
Or. es<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 43/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
Ir ļoti svarīgi rosināt un atvieglot pētniecību nanozinātņu, nanotehnoloģiju, materiālu un<br />
jaunu ražošanas tehnoloģiju jomā gandrīz katrā <strong>Eiropas</strong> rūpniecības nozarē.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 689<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,, Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums”<br />
1. punkts<br />
Rūpnieciskās darbības lejupslīde vērojama<br />
ne tikai tradicionālās nozarēs, kurām<br />
raksturīgs augsts darbietilpīgums, bet kļūst<br />
vērojama arī starpniecības pakalpojumu<br />
nozarē, kas veido <strong>Eiropas</strong> ekonomikas<br />
pamatu, un pat dažos augsto tehnoloģiju<br />
sektoros. Šī tendence ir jāaptur, un tas ir<br />
jādara, veidojot Eiropā uz zinātnes atziņām<br />
balstītu zināšanu ietilpīgu rūpniecību. Tas<br />
ietvers pastāvošās MVU bāzes<br />
modernizāciju un jaunu uz zināšanām<br />
balstītu MVU izveidi, sākot ar zināšanu un<br />
kompetences izplatīšanu, īstenojot kopīgas<br />
programmas.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 44/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Rūpnieciskās darbības lejupslīde vērojama<br />
ne tikai tradicionālās nozarēs, kurām<br />
raksturīgs augsts darbietilpīgums, bet kļūst<br />
vērojama arī starpniecības pakalpojumu<br />
nozarē, kas veido <strong>Eiropas</strong> ekonomikas<br />
pamatu, un pat dažos augsto tehnoloģiju<br />
sektoros. Šī tendence ir jāaptur, un tas ir<br />
jādara, veidojot Eiropā uz zinātnes atziņām<br />
balstītu zināšanu ietilpīgu rūpniecību. Tas<br />
ietvers pastāvošās MVU bāzes<br />
modernizāciju un jaunu uz zināšanām<br />
balstītu MVU izveidi, sākot ar zināšanu un<br />
kompetences izplatīšanu, īstenojot kopīgas<br />
programmas. Vismaz 20 % no budžeta<br />
izlietos tam, lai mudinātu MVU piedalīties<br />
ar šo prioritāro tēmu saistītos projektos.<br />
Tādā pat veidā tiks sniegts atbalsts uz<br />
rūpniecisko lietojumu vērstai,<br />
fundamentālai pētniecībai.<br />
Ir svarīgi īstenot īpašus budžeta pasākumus, kas būtu reāls pamudinājums modernizēt MVU<br />
un izveidot jaunas, uz IKT balstītas tehnoloģijas.<br />
Vēl viena nozare, kuru nedrīkst atstāt bez ievērības, ir fundamentālā pētniecība rūpnieciskā<br />
pielietojuma jomā, jo tā var dot labumu rūpniecībai un citām nozarēm.<br />
Or. es
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 690<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,, Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums”<br />
1.a punkts (jauns)<br />
Pamatojums<br />
Īpaša uzmanība būs veltīta pētniecības<br />
atklājumu izplatīšanai, lai darītu tos<br />
pieejamus uzņēmējdarbībai, jo īpaši MVU,<br />
kā arī sabiedrībai kopumā.<br />
Ir svarīgi, lai zināšanas un attīstība šajā jomā tiktu atbilstīgi publiskoti, ļaujot<br />
uzņēmējdarbībai, jo īpaši MVU, izmantot to radīto labumu; turklāt tas pietuvinātu zinātni<br />
sabiedrībai.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Or. es<br />
Grozījums Nr. 691<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,, Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums”<br />
2. punkts<br />
ES pieder atzīta vadošā loma tādās jomās kā<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un ražošanas<br />
tehnoloģijas, kas jānostiprina, lai<br />
nodrošinātu un palielinātu ES ietekmi<br />
augstas globālās konkurences apstākļos.<br />
Rūpniecības konkurētspēja nākotnē būs<br />
lielā mērā atkarīga no nanotehnoloģijām<br />
un to lietojuma. ES pieder atzīta vadošā<br />
loma tādās jomās kā nanotehnoloģijas,<br />
nanozinātnes, materiāli un ražošanas<br />
tehnoloģijas, kas jānostiprina, lai<br />
nodrošinātu un palielinātu ES ietekmi<br />
augstas globālās konkurences apstākļos.<br />
Uz nanozinātnēm un nanotehnolģijām<br />
vērsta pētniecība un tehnoloģiskā attīstība<br />
dažādās nozarēs varētu paātrināt <strong>Eiropas</strong><br />
rūpniecības pārveidi.<br />
Or. es<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 45/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
<strong>Eiropas</strong> rūpniecības konkurētspēja nākotnē būs lielā mērā atkarīga no nanotehnoloģijām un<br />
to lietojuma, un uz nenotehnoloģijām un nanozinātnēm vērsta pētniecība un attīstība varētu<br />
atbilstīgi paātrināt <strong>Eiropas</strong> rūpniecības pārveidi un padarīt to konkurētspējīgāku.<br />
Grozījumu iesniedza Umberto Guidoni<br />
Grozījums Nr. 692<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,, Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums”<br />
3. punkts<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformas tādās jomās<br />
kā nanoelektronika, rūpniecība, tērauda<br />
rūpniecība, ķīmija, transporta nozare,<br />
būvniecība, rūpnieciskā drošība, tekstila<br />
nozare, celulozes un papīra rūpniecība palīdz<br />
noteikt kopējas pētniecības prioritātes un<br />
mērķus. Papildus ar rūpniecību saistītām<br />
prioritātēm un to integrācijai nozares<br />
lietojumiem tiks risināti politikas,<br />
regulatīvie, standartizācijas un ietekmes<br />
jautājumi, tostarp elastīga reaģēšana uz<br />
jaunām politikas vajadzībām.<br />
Grozījumu iesniedza Daniel Caspary<br />
PE 371.783v01-00 46/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformas tādās jomās<br />
kā nanoelektronika, rūpniecība, tērauda<br />
rūpniecība, ķīmija, transporta nozare,<br />
būvniecība, rūpnieciskā drošība, tekstila<br />
nozare, keramika, celulozes un papīra<br />
rūpniecība palīdz noteikt kopējas pētniecības<br />
prioritātes un mērķus. Papildus ar rūpniecību<br />
saistītām prioritātēm un to integrācijai<br />
nozares lietojumiem tiks risināti politikas,<br />
regulatīvie, standartizācijas un ietekmes<br />
jautājumi, tostarp elastīga reaģēšana uz<br />
jaunām politikas vajadzībām.<br />
Or. en<br />
Grozījums Nr. 693<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,, Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums”<br />
3. punkts<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformas tādās jomās<br />
kā nanoelektronika, rūpniecība, tērauda<br />
rūpniecība, ķīmija, transporta nozare,<br />
būvniecība, rūpnieciskā drošība, tekstila<br />
nozare, celulozes un papīra rūpniecība palīdz<br />
noteikt kopējas pētniecības prioritātes un<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformas tādās jomās<br />
kā nanoelektronika, rūpniecība, tērauda<br />
rūpniecība, ķīmija, enerģētika, minerāli,<br />
transporta nozare, būvniecība, rūpnieciskā<br />
drošība, tekstila nozare, celulozes un papīra<br />
rūpniecība palīdz noteikt kopējas pētniecības
mērķus. Papildus ar rūpniecību saistītām<br />
prioritātēm un to integrācijai nozares<br />
lietojumiem tiks risināti politikas,<br />
regulatīvie, standartizācijas un ietekmes<br />
jautājumi, tostarp elastīga reaģēšana uz<br />
jaunām politikas vajadzībām.<br />
Pamatojums<br />
prioritātes un mērķus. Papildus ar rūpniecību<br />
saistītām prioritātēm un to integrācijai<br />
nozares lietojumiem tiks risināti politikas,<br />
regulatīvie, standartizācijas un ietekmes<br />
jautājumi, tostarp elastīga reaģēšana uz<br />
jaunām politikas vajadzībām.<br />
Skatīt grozījumu Nr. 1. Gan enerģētika, gan minerāli ir nozīmīgi <strong>Eiropas</strong> tautsaimniecībai.<br />
Lielākā daļa enerģijas avotu ir minerālu izcelsmes (izrakteņu degvielas, urāns, ģeotermiskā<br />
enerģija).<br />
Grozījumu iesniedza Jerzy Buzek<br />
Or. en<br />
Grozījums Nr. 694<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,, Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums”<br />
3. punkts<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformas tādās jomās<br />
kā nanoelektronika, rūpniecība, tērauda<br />
rūpniecība, ķīmija, transporta nozare,<br />
būvniecība, rūpnieciskā drošība, tekstila<br />
nozare, celulozes un papīra rūpniecība palīdz<br />
noteikt kopējas pētniecības prioritātes un<br />
mērķus. Papildus ar rūpniecību saistītām<br />
prioritātēm un to integrācijai nozares<br />
lietojumiem tiks risināti politikas,<br />
regulatīvie, standartizācijas un ietekmes<br />
jautājumi, tostarp elastīga reaģēšana uz<br />
jaunām politikas vajadzībām.<br />
Pamatojums<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformas tādās jomās<br />
kā nanoelektronika, rūpniecība, elektrības<br />
ražošana, tērauda rūpniecība, ķīmija,<br />
transporta nozare, būvniecība, rūpnieciskā<br />
drošība, tekstila nozare, celulozes un papīra<br />
rūpniecība palīdz noteikt kopējas pētniecības<br />
prioritātes un mērķus. Papildus ar rūpniecību<br />
saistītām prioritātēm un to integrācijai<br />
nozares lietojumiem tiks risināti politikas,<br />
regulatīvie, standartizācijas un ietekmes<br />
jautājumi, tostarp elastīga reaģēšana uz<br />
jaunām politikas vajadzībām.<br />
Nedrīkst ignorēt <strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformu nulles izmešu līmeņa izrakteņu degvielu<br />
spēkstaciju jomā.<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 47/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Jan Březina<br />
Grozījums Nr. 695<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,, Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums”<br />
3. punkts<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformas tādās jomās<br />
kā nanoelektronika, rūpniecība, tērauda<br />
rūpniecība, ķīmija, transporta nozare,<br />
būvniecība, rūpnieciskā drošība, tekstila<br />
nozare, celulozes un papīra rūpniecība palīdz<br />
noteikt kopējas pētniecības prioritātes un<br />
mērķus. Papildus ar rūpniecību saistītām<br />
prioritātēm un to integrācijai nozares<br />
lietojumiem tiks risināti politikas,<br />
regulatīvie, standartizācijas un ietekmes<br />
jautājumi, tostarp elastīga reaģēšana uz<br />
jaunām politikas vajadzībām.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 48/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformas tādās jomās<br />
kā nanoelektronika, rūpniecība, tērauda<br />
rūpniecība, ķīmija, enerģētika, minerāli,<br />
transporta nozare, būvniecība, rūpnieciskā<br />
drošība, tekstila nozare, celulozes un papīra<br />
rūpniecība palīdz noteikt kopējas pētniecības<br />
prioritātes un mērķus. Papildus ar rūpniecību<br />
saistītām prioritātēm un to integrācijai<br />
nozares lietojumiem tiks risināti politikas,<br />
regulatīvie, standartizācijas un ietekmes<br />
jautājumi, tostarp elastīga reaģēšana uz<br />
jaunām politikas vajadzībām.<br />
Skatīt grozījumu Nr. 1. Gan enerģētika, gan minerāli ir nozīmīgi <strong>Eiropas</strong> tautsaimniecībai.<br />
Lielākā daļa enerģijas avotu ir minerālu izcelsmes (izrakteņu degvielas, urāns, ģeotermiskā<br />
enerģija).<br />
Grozījumu iesniedza Angelika Niebler<br />
Or. en<br />
Grozījums Nr. 696<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,, Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums”<br />
3. punkts<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformas tādās jomās<br />
kā nanoelektronika, rūpniecība, tērauda<br />
rūpniecība, ķīmija, transporta nozare,<br />
būvniecība, rūpnieciskā drošība, tekstila<br />
nozare, celulozes un papīra rūpniecība palīdz<br />
noteikt kopējas pētniecības prioritātes un<br />
mērķus. Papildus ar rūpniecību saistītām<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformas tādās jomās<br />
kā nanoelektronika, rūpniecība, tērauda<br />
rūpniecība, ķīmija, enerģētika, minerāli,<br />
transporta nozare, būvniecība, rūpnieciskā<br />
drošība, tekstila nozare, celulozes un papīra<br />
rūpniecība palīdz noteikt kopējas pētniecības<br />
prioritātes un mērķus. Papildus ar rūpniecību
prioritātēm un to integrācijai nozares<br />
lietojumiem tiks risināti politikas,<br />
regulatīvie, standartizācijas un ietekmes<br />
jautājumi, tostarp elastīga reaģēšana uz<br />
jaunām politikas vajadzībām.<br />
Pamatojums<br />
saistītām prioritātēm un to integrācijai<br />
nozares lietojumiem tiks risināti politikas,<br />
regulatīvie, standartizācijas un ietekmes<br />
jautājumi, tostarp elastīga reaģēšana uz<br />
jaunām politikas vajadzībām.<br />
Gan enerģētika, gan minerāli ir nozīmīgi <strong>Eiropas</strong> tautaimniecībai. Lielākā daļa enerģijas<br />
avotu ir minerālu izcelsmes (izrakteņu degvielas, urāns, ģeotermiskā enerģija).<br />
Grozījumu iesniedza Nikolaos Vakalis<br />
Or. en<br />
Grozījums Nr. 697<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,, Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums”<br />
3. punkts<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformas tādās jomās<br />
kā nanoelektronika, rūpniecība, tērauda<br />
rūpniecība, ķīmija, transporta nozare,<br />
būvniecība, rūpnieciskā drošība, tekstila<br />
nozare, celulozes un papīra rūpniecība palīdz<br />
noteikt kopējas pētniecības prioritātes un<br />
mērķus. Papildus ar rūpniecību saistītām<br />
prioritātēm un to integrācijai nozares<br />
lietojumiem tiks risināti politikas,<br />
regulatīvie, standartizācijas un ietekmes<br />
jautājumi, tostarp elastīga reaģēšana uz<br />
jaunām politikas vajadzībām.<br />
Pamatojums<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformas tādās jomās<br />
kā nanoelektronika, rūpniecība, tērauda<br />
rūpniecība, ķīmija, enerģētika, minerāli,<br />
transporta nozare, būvniecība, rūpnieciskā<br />
drošība, tekstila nozare, celulozes un papīra<br />
rūpniecība palīdz noteikt kopējas pētniecības<br />
prioritātes un mērķus. Papildus ar rūpniecību<br />
saistītām prioritātēm un to integrācijai<br />
nozares lietojumiem tiks risināti politikas,<br />
regulatīvie, standartizācijas un ietekmes<br />
jautājumi, tostarp elastīga reaģēšana uz<br />
jaunām politikas vajadzībām.<br />
Or. en<br />
KOM(2005) 474 noteica, ka <strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platforma ilgtspējīgu minerālu resursu jomā<br />
ir viena no nozaru darbībām Lisabonas Programmas ieviešanas atbalstam. Gan enerģētika,<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 49/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
gan minerāli ir nozīmīgi <strong>Eiropas</strong> tautsaimniecībai. Lielākā daļa enerģijas avotu ir minerālu<br />
izcelsmes (izrakteņu degvielas, urāns, ģeotermiskā enerģija).<br />
Grozījumu iesniedza Lambert van Nistelrooij, Jorgo Chatzimarkakis<br />
Grozījums Nr. 698<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,, Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Pamatojums”<br />
3. punkts<br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformas tādās jomās<br />
kā nanoelektronika, rūpniecība, tērauda<br />
rūpniecība, ķīmija, transporta nozare,<br />
būvniecība, rūpnieciskā drošība, tekstila<br />
nozare, celulozes un papīra rūpniecība palīdz<br />
noteikt kopējas pētniecības prioritātes un<br />
mērķus. Papildus ar rūpniecību saistītām<br />
prioritātēm un to integrācijai nozares<br />
lietojumiem tiks risināti politikas,<br />
regulatīvie, standartizācijas un ietekmes<br />
jautājumi, tostarp elastīga reaģēšana uz<br />
jaunām politikas vajadzībām.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 50/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
<strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platformas tādās jomās<br />
kā nanoelektronika, nanomedicīna,<br />
fotonika, rūpniecība, tērauda rūpniecība,<br />
ķīmija, transporta nozare, būvniecība,<br />
rūpnieciskā drošība, tekstila nozare,<br />
celulozes un papīra rūpniecība palīdz noteikt<br />
kopējas pētniecības prioritātes un mērķus.<br />
Papildus ar rūpniecību saistītām prioritātēm<br />
un to integrācijai nozares lietojumiem tiks<br />
risināti politikas, regulatīvie, standartizācijas<br />
un ietekmes jautājumi, tostarp elastīga<br />
reaģēšana uz jaunām politikas vajadzībām.<br />
The European Technology Platforms on Nanomedicine and Photonics were launched well<br />
after the European Commission put forward its proposal for FP7. Both require a<br />
multidisciplinary approach including nanotechnologies, and therefore have relevance for<br />
theme 4, in addition to other themes under the Specific Programme Cooperation.<br />
Or. en<br />
The recently launched European Technology Platform Nanomedicine addresses breakthrough<br />
technologies such as molecular imaging and diagnostics, which can offer impressive benefits<br />
for the early diagnosis and “smart” treatment of e.g. cancer, diabetes, Alzheimer’s and<br />
Parkinson’s diseases, cardiovascular problems<br />
The ETP Photonics was launched on December 1-2, 2005. Photonics plays a vital role in<br />
securing European leadership in areas such as information and communication technologies<br />
(ICT), lighting, manufacturing, security, life sciences and health. To mention just one of the<br />
many beneficial applications of photonics: the introduction of Solid-State Lighting (SSL, Light<br />
Emitting Diodes and Lasers) to replace conventional lighting in buildings can save Europe<br />
40,000 megawatt in electrical peak power supply or an equivalent of 2 billion barrels of oil<br />
and 50 million tonnes CO2 per year by 2015.
Grozījumu iesniedza Anne Laperrouze<br />
Grozījums Nr. 699<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,, Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
1. aizzīme, ievilkums<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un<br />
no lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi;<br />
metroloģija, nomenklatūra un standarti;<br />
jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un<br />
no lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka un dzīvnieku drošību un<br />
veselību, barības ķēdi un vidi; metroloģija,<br />
nomenklatūra un standarti; jaunu koncepciju<br />
un pieeju izpēte nozares lietojumiem,<br />
ieskaitot jauno tehnoloģiju integrēšanu un<br />
konverģenci.<br />
Grozījums Nr. 700<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,, Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
1. aizzīme, ievilkums<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
Or. fr<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 51/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi;<br />
metroloģija, nomenklatūra un standarti;<br />
jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 52/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
nanozinātņu sasaiste ar zinātnēm par<br />
dzīvību; ietekme uz cilvēka drošību,<br />
veselību un vidi; metroloģija, nomenklatūra<br />
un standarti; jaunu koncepciju un pieeju<br />
izpēte nozares lietojumiem, ieskaitot jauno<br />
tehnoloģiju integrēšanu un konverģenci.<br />
Secinājumi, kas izdarīti, pārzinot galvenos nanozinātņu procesus, ir ļoti svarīgi bioloģisko<br />
procesu izpratnei.<br />
Grozījumu iesniedza Anne Laperrouze<br />
Grozījums Nr. 701<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,, Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
1. ievilkums<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi;<br />
metroloģija, nomenklatūra un standarti;<br />
jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci.<br />
Or. es<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
nanovektori; metodes un instrumenti<br />
raksturošanai un manipulācijām<br />
nanomērogā; nano- un augstas precizitātes<br />
tehnoloģijas ķīmijā; ietekme uz cilvēka<br />
drošību, veselību un vidi; metroloģija,<br />
nomenklatūra un standarti; jaunu koncepciju<br />
un pieeju izpēte nozares lietojumiem,<br />
ieskaitot jauno tehnoloģiju integrēšanu un<br />
konverģenci.<br />
Or. fr
Pamatojums<br />
Orāla ārstniecības līdzekļu ievade ir vispraktiskākā medikamentu uzņemšanas metode, jo<br />
īpaši, ārstējot hroniskas slimības. Nanovektoru mērķis ir aizsargāt aktīvas šķelšanas funkciju<br />
zarnu traktā, lai paildzinātu medikamenta ilgtspējību in vivo un palīdzētu tam izkļūt cauri<br />
epitēlija aizsargslānim, tādējādi uzlabojot absorbciju. Nanovekori palīdz sasniegt noteiktas<br />
vietas un veic transporta funkcijas, kas atvieglo absorbciju.<br />
Grozījumu iesniedza Peter Liese<br />
Grozījums Nr. 702<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
1. aizzīme, 1. ievilkums<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi;<br />
metroloģija, nomenklatūra un standarti;<br />
jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci.<br />
Pamatojums<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
nanomedicīna, kā reģeneratīvā medicīna,<br />
mērķtiecīga zāļu ievadīšana un palaišana,<br />
nanodiagnostika, ieskaitot attēlu<br />
veidošanu; ietekme uz cilvēka drošību,<br />
veselību un vidi; metroloģija, nomenklatūra<br />
un standarti; jaunu koncepciju un pieeju<br />
izpēte nozares lietojumiem, ieskaitot jauno<br />
tehnoloģiju integrēšanu un konverģenci.<br />
Nanomedicīnu finansē 6. Pētniecības pamatprogramma, un tā devusi pārsteidzoši pozitīvus<br />
rezultātus. Tā kā šo jautājumu patlaban pārvalda direktorāts RTD.G.4 „Nanozinātnes un<br />
nanotehnoloģijas”, šī veiksmīgā pieeja jāsaglabā.<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 53/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Gunnar Hökmark<br />
Grozījums Nr. 703<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
1. aizzīme, 1. ievilkums<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi;<br />
metroloģija, nomenklatūra un standarti;<br />
jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci.<br />
Grozījumu iesniedza Vittorio Prodi<br />
PE 371.783v01-00 54/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
- Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi;<br />
metroloģija, nomenklatūra un standarti;<br />
jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci. Jāņem vērā<br />
nanozinātņu un nanotehnoloģiju nozīme<br />
medicīnas zinātnē.<br />
Or. en<br />
Grozījums Nr. 704<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
1. aizzīme, 1. ievilkums<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi;<br />
metroloģija, nomenklatūra un standarti;<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi,<br />
jo īpaši ņemot vērā nanodaļiņu iespējamo
jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci.<br />
Pamatojums<br />
tiešo mijiedarbību ar dzīvo šūnu ģenētisko<br />
materiālu; metroloģija, nomenklatūra un<br />
standarti; jaunu koncepciju un pieeju izpēte<br />
nozares lietojumiem, ieskaitot jauno<br />
tehnoloģiju integrēšanu un konverģenci.<br />
Or. en<br />
Toksikoloģijas pētījumi ir ļoti svarīgi, lai novērstu jebkādu iespēju, ka nanodaļiņas izspiežas<br />
cauri šūnu apvalkiem.<br />
Grozījumu iesniedza Nikolaos Vakalis<br />
Grozījums Nr. 705<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
1. aizzīme, 1. ievilkums<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi;<br />
metroloģija, nomenklatūra un standarti;<br />
jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci.<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
nanobioloģija; ietekme uz cilvēka drošību,<br />
veselību un vidi; metroloģija, pārvaldība un<br />
zondēšana; nomenklatūra un standarti; jaunu<br />
koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci.<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 55/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
Saikne starp nanozinātnēm un biotehnoloģijām ir daudzsološs virziens.<br />
Grozījumu iesniedza Nicole Fontaine<br />
Grozījums Nr. 706<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
1. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi;<br />
metroloģija, nomenklatūra un standarti;<br />
jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 56/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
– Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
nanovektori; metodes un instrumenti<br />
raksturošanai un manipulācijām<br />
nanomērogā; nano- un augstas precizitātes<br />
tehnoloģijas ķīmijā; ietekme uz cilvēka<br />
drošību, veselību un vidi; metroloģija,<br />
nomenklatūra un standarti; jaunu koncepciju<br />
un pieeju izpēte nozares lietojumiem,<br />
ieskaitot jauno tehnoloģiju integrēšanu un<br />
konverģenci.<br />
Or. fr<br />
Orāla ārstniecības līdzekļu ievade ir vispraktiskākā medikamentu uzņemšanas metode, jo<br />
īpaši, ārstējot hroniskas slimības. Nanovektoru mērķis ir aizsargāt aktīvas šķelšanas funkciju<br />
zarnu traktā, lai paildzinātu medikamenta ilgtspējību in vivo un palīdzētu tam izkļūt cauri<br />
epitēlija aizsargslānim, tādējādi uzlabojot absorbciju. Nanovekori palīdz sasniegt noteiktas<br />
vietas un veic transporta funkcijas, kas atvieglo absorbciju.
Grozījumu iesniedza Catherine Trautmann, Vincent Peillon<br />
Grozījums Nr. 707<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
1. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi;<br />
metroloģija, nomenklatūra un standarti;<br />
jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci.<br />
Pamatojums<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi;<br />
metroloģija, nomenklatūra un standarti;<br />
jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci.<br />
Or. fr<br />
Orāla ārstniecības līdzekļu ievade ir vispraktiskākā medikamentu uzņemšanas metode, jo<br />
īpaši, ārstējot hroniskas slimības. Nanovektoru mērķis ir aizsargāt aktīvas šķelšanas funkciju<br />
zarnu traktā, lai paildzinātu medikamenta ilgtspējību in vivo un palīdzētu tam izkļūt cauri<br />
epitēlija aizsargslānim, tādējādi uzlabojot absorbciju. Nanovekori palīdz sasniegt noteiktas<br />
vietas un veic transporta funkcijas, kas atvieglo absorbciju.<br />
Grozījumu iesniedza Dominique Vlasto, Jan Christian Ehler<br />
Grozījums Nr. 708<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
1. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 57/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi;<br />
metroloģija, nomenklatūra un standarti;<br />
jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 58/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi;<br />
metroloģija, nomenklatūra un standarti;<br />
jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci.<br />
Or. fr<br />
Orāla ārstniecības līdzekļu ievade ir vispraktiskākā medikamentu uzņemšanas metode, jo<br />
īpaši, ārstējot hroniskas slimības. Nanovektoru mērķis ir aizsargāt aktīvas šķelšanas funkciju<br />
zarnu traktā, lai paildzinātu medikamenta ilgtspējību in vivo un palīdzētu tam izkļūt cauri<br />
epitēlija aizsargslānim, tādējādi uzlabojot absorbciju. Nanovekori palīdz sasniegt noteiktas<br />
vietas un veic transporta funkcijas, kas atvieglo absorbciju.<br />
Grozījumu iesniedza Angelika Niebler<br />
Grozījums Nr. 709<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
1. aizzīme, 1. ievilkums<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas;<br />
metodes un instrumenti raksturošanai un<br />
manipulācijām nanomērogā; nano- un<br />
augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā;<br />
ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi;<br />
metroloģija, nomenklatūra un standarti;<br />
jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares<br />
lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju<br />
integrēšanu un konverģenci.<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no<br />
lieluma atkarīgām parādībām; materiālu<br />
īpašību nanomēroga kontrole jauniem<br />
lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana<br />
nanomērogā; paškomplektējošas īpašības;<br />
nanomotori; nanooptika,<br />
nanobiotehnoloģija; nanoierīces un<br />
nanosistēmas; metodes un instrumenti<br />
raksturošanai un manipulācijām<br />
nanomērogā; nano- un augstas precizitātes<br />
tehnoloģijas ķīmijā, lai radītu izejmateriālus<br />
un sastāvdaļas; nano- ilgtspējība un nano<br />
uzticamība; ietekme uz cilvēka drošību,<br />
veselību un vidi; metroloģija, nomenklatūra<br />
un standarti; jaunu koncepciju un pieeju<br />
izpēte nozares lietojumiem, ieskaitot jauno
Pamatojums<br />
tehnoloģiju integrēšanu un konverģenci.<br />
Or. de<br />
Verstehen und Modellierung der Qualität und Zuverlässigkeit der Nanomaterialien,<br />
Nanotechnologien und Nanosysteme ist eine Voraussetzung für ihre industrielle Anwendung<br />
und ihren Markterfolg. Die Nano-biotechnlogie verbindet biologische und nicht biologische<br />
Systeme, die neuartige Verwendungen und Produkte ermöglicht wie zum Beispiel Umweltund<br />
Medizinanalytik. Die europäische Industrie hat einen hohen Bedarf an neuen<br />
funktionellen und strukturellen Basismaterialien, die über die Steuerung und Kontrolle der<br />
Nanostruktur hergestellt werden können. Der Transfer von Ergebnissen aus der Natur im<br />
Bereich Nano-optik für Anwendungen in der IKT, Produktion und Lebenswissenschaften wird<br />
ebenfalls zur Stärkung der Wettbewerbsfähigkeit des industriellen Sektors führen.<br />
Grozījumu iesniedza Anne Laperrouze<br />
Grozījums Nr. 710<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
2. aizzīme, ievilkums<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem; uz zinātnes<br />
atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām<br />
īpašībām; uzticamāka konstruēšana un<br />
simulācija; augstāka sarežģītība; saderība ar<br />
vidi; nano-, molekulāro- un makro- līmeņu<br />
integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu<br />
apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli,<br />
biomateriāli un hibrīdu materiāli, tostarp to<br />
veidošana un apstrādes kontrole.<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem; uz zinātnes<br />
atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām<br />
īpašībām; uzticamāka konstruēšana un<br />
simulācija; augstāka sarežģītība; saderība ar<br />
vidi; nano-, molekulāro- un makro- līmeņu<br />
integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu<br />
apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli,<br />
biomateriāli, dabas parauga iedvesmoti<br />
materiāli (biomimētika) un hibrīdu<br />
materiāli, tostarp to veidošana un apstrādes<br />
kontrole.<br />
Or. fr<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 59/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 711<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
2. aizzīme, ievilkums<br />
Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem; uz zinātnes<br />
atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām<br />
īpašībām; uzticamāka konstruēšana un<br />
simulācija; augstāka sarežģītība; saderība ar<br />
vidi; nano-, molekulāro- un makro- līmeņu<br />
integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu<br />
apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli,<br />
biomateriāli un hibrīdu materiāli, tostarp to<br />
veidošana un apstrādes kontrole.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 60/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem; uz zinātnes<br />
atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām<br />
īpašībām; uzticamāka konstruēšana un<br />
simulācija; augstāka sarežģītība; saderība ar<br />
vidi; nano-, molekulāro- un makro- līmeņu<br />
integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu<br />
apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli,<br />
biomateriāli, metamateriāli un hibrīdu<br />
materiāli, tostarp to veidošana un apstrādes<br />
kontrole.<br />
Or. es<br />
Metamateriāli ir jauna veida materiāli, kam nepiemīt dabā vērojamas īpašības. Ņemot vērā<br />
to, cik nozīmīgi ir šie materiāli no jauninājumu un nākotnes perspektīvu viedokļa, tos nedrīkst<br />
atstāt ārpus pētniecības. Viens no patlaban visizplatītākajiem metamateriālu lietojumiem ir<br />
plakano lēcu ražošana.<br />
Grozījumu iesniedza Paul Rübig<br />
Grozījums Nr. 712<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
2. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem; uz zinātnes<br />
atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām<br />
īpašībām; uzticamāka konstruēšana un<br />
simulācija; augstāka sarežģītība; saderība ar<br />
vidi; nano-, molekulāro- un makro- līmeņu<br />
integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem; uz zinātnes<br />
atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām<br />
īpašībām; uzticamāka konstruēšana un<br />
simulācija; augstāka sarežģītība; saderība ar<br />
vidi; nano-, molekulāro- un makro- līmeņu<br />
integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu
apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli,<br />
biomateriāli un hibrīdu materiāli, tostarp to<br />
veidošana un apstrādes kontrole.<br />
Pamatojums<br />
apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli,<br />
biomateriāli un hibrīdu materiāli, tostarp to<br />
veidošana un apstrādes kontrole. Materiāli<br />
ar jaunām īpašībām ir <strong>Eiropas</strong> rūpniecības<br />
konkurētspējas atslēga un tehniskā<br />
progresa pamats daudzās nozarēs, tostarp<br />
veselībā, elektronikā, enerģētikā, transportā<br />
un drošībā. Šī nozīmīgā joma, kas ir<br />
ārkārtīgi svarīga daudzām <strong>Eiropas</strong><br />
rūpniecisko kompetenci veidojošām<br />
tehnoloģijām, ir īpaši jānostiprina.<br />
Or. en<br />
Eiropai ir spēcīga zinātniska un rūpnieciska kompetence nanozinātņu, jaunu materiālu un<br />
tehnoloģiju (JMT) jomā. Šīs nozares ir ārkārtīgi svarīgas <strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju vadošajai<br />
lomai, tās piedāvā teicamu nodarbinātības un eksporta rādītāju potenciālu un ir lielisks<br />
līdzeklis 7. pamatprogrammai, lai tā dotu ieguldījumu nodarbinātības pieaugumā. Apjomīgais<br />
līdzekļu pārvietojums 6. pamatprogrammas JMT tematisko prioritāšu konkursos (gandrīz<br />
90 % noraidījumu, kas atņem vēlmi piedalīties, mazina potenciālu) ir skaidra norāde, ka šīm<br />
jomām vajadzīgs nesalīdzināmi lielāks finansējums.<br />
Grozījumu iesniedza Philippe Busquin<br />
Grozījums Nr. 713<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
2. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem; uz zinātnes<br />
atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām<br />
īpašībām; uzticamāka konstruēšana un<br />
simulācija; augstāka sarežģītība; saderība ar<br />
vidi; nano-, molekulāro- un makro- līmeņu<br />
integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu<br />
apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli,<br />
biomateriāli un hibrīdu materiāli, tostarp to<br />
veidošana un apstrādes kontrole.<br />
- Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem; uz zinātnes<br />
atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām<br />
īpašībām; uzticamāka konstruēšana un<br />
simulācija; augstāka sarežģītība; saderība ar<br />
vidi; nano-, molekulāro- un makro- līmeņu<br />
integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu<br />
apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli,<br />
biomateriāli, dabas parauga iedvesmoti<br />
materiāli (biomimētika) un hibrīdu<br />
materiāli, tostarp to veidošana un apstrādes<br />
kontrole; tādu materiālu izveide vai<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 61/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 62/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
uzlabošana, kas sekmē emisijas<br />
samazinājumu to dzīvescikla laikā.<br />
Or. fr<br />
Jārosina atkārtoti pārstrādājamu materiālu un zema līmeņa emisijas pētniecība, jo tie ir<br />
līdzekļi dabas resursu saglabāšanai un piesārņojuma mazināšanai. Lai sasniegtu<br />
konkurētspējas jomā izvirzītos mērķus un vienlaikus izpildītu starptautiskās saistības attiecībā<br />
uz emisijas samazināšanu, 7. pamatprogrammā Kopienai jo īpaši jāatbalsta materiāli, kas<br />
iekļauti Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES EKTS).<br />
Grozījumu iesniedza Nikolaos Vakalis<br />
Grozījums Nr. 714<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
2. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem; uz zinātnes<br />
atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām<br />
īpašībām; uzticamāka konstruēšana un<br />
simulācija; augstāka sarežģītība; saderība ar<br />
vidi; nano-, molekulāro- un makro- līmeņu<br />
integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu<br />
apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli,<br />
biomateriāli un hibrīdu materiāli, tostarp to<br />
veidošana un apstrādes kontrole.<br />
Pamatojums<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem, kā arī esošo<br />
produktu un procesu labošana un<br />
modernizācija; uz zinātnes atziņām balstīti<br />
materiāli ar pielāgotām īpašībām;<br />
uzticamāka konstruēšana un simulācija;<br />
augstāka sarežģītība; saderība ar vidi; nano-,<br />
molekulāro- un makro- līmeņu integrācija<br />
ķīmijas tehnoloģijā un materiālu apstrādes<br />
nozarēs; jauni nanomateriāli, biomateriāli un<br />
hibrīdu materiāli, tostarp to veidošana un<br />
apstrādes kontrole.<br />
Daudzus no esošajiem produktiem vai struktūrām (piemēram, ēkas) var ievērojami uzlabot,<br />
modernizēt vai pārveidot, izmantojot nanozinātņu un nanotehnoloģiju izcelsmes augstas<br />
veiktspējas materiālus. Šī iespēja sniedz milzīgus resursu ietaupījumus, un tā, bez šaubām,<br />
Or. en
paaugstinās ES tautsaimniecības aktivitāti.<br />
Grozījumu iesniedza Dominique Vlasto<br />
Grozījums Nr. 715<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
2. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem; uz zinātnes<br />
atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām<br />
īpašībām; uzticamāka konstruēšana un<br />
simulācija; augstāka sarežģītība; saderība ar<br />
vidi; nano-, molekulāro- un makro- līmeņu<br />
integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu<br />
apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli,<br />
biomateriāli un hibrīdu materiāli, tostarp to<br />
veidošana un apstrādes kontrole.<br />
Pamatojums<br />
Vienkārši pētniecības darbībās vairāk iesaistīti sakausējumi nekā metāli.<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem, jo īpaši<br />
sakausējumiem; uz zinātnes atziņām balstīti<br />
materiāli ar pielāgotām īpašībām;<br />
uzticamāka konstruēšana un simulācija;<br />
augstāka sarežģītība; saderība ar vidi; nano-,<br />
molekulāro- un makro- līmeņu integrācija<br />
ķīmijas tehnoloģijā un materiālu apstrādes<br />
nozarēs; jauni nanomateriāli, biomateriāli un<br />
hibrīdu materiāli, tostarp to veidošana un<br />
apstrādes kontrole.<br />
Grozījumu iesniedza Alejo Vidal-Quadras Roca, Dominique Vlasto, Pilar del Castillo Vera,<br />
Gunnar Hökmark, Cristina Gutiérrez-Cortines<br />
Grozījums Nr. 716<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
2. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem; uz zinātnes<br />
atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām<br />
īpašībām; uzticamāka konstruēšana un<br />
simulācija; augstāka sarežģītība; saderība ar<br />
Or. fr<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem; uz zinātnes<br />
atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām<br />
īpašībām; uzticamāka konstruēšana un<br />
simulācija; augstāka sarežģītība; saderība ar<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 63/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
vidi; nano-, molekulāro- un makro- līmeņu<br />
integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu<br />
apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli,<br />
biomateriāli un hibrīdu materiāli, tostarp to<br />
veidošana un apstrādes kontrole.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 64/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
vidi; nano-, molekulāro- un makro- līmeņu<br />
integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu<br />
apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli,<br />
biomateriāli un hibrīdu materiāli, tostarp to<br />
veidošana un apstrādes kontrole ; tādu<br />
materiālu izveide vai uzlabošana, kuri visā<br />
to dzīvescikla laikā dod lielāku ieguldījumu<br />
emisijas samazināšanā.<br />
Jāmudina pētīt tādi materiāli, kam piemīt pierādītas otrreizējas pārstrādes īpašības un<br />
zemāka emisijas attiecība uz vienu materiāla tonnu, ņemot vērā ražošanu, lietojumu un<br />
otrreizēju pārstrādi, jo šī materiāli ir ceļš uz dabas resursu ietaupījumiem un piesārņojuma<br />
mazināšanu. Lai sekmētu konkurētspēju un vienlaikus pildītu ES pieņemtās saistības vides<br />
jomā, pamatprogrammā jāņem vērā šie materiāli, kuri iekļauti EKTI.<br />
Grozījumu iesniedza Angelika Niebler<br />
Or. en<br />
Grozījums Nr. 717<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
2. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem jauniem<br />
produktiem un procesiem; uz zinātnes<br />
atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām<br />
īpašībām; uzticamāka konstruēšana un<br />
simulācija; augstāka sarežģītība; saderība ar<br />
vidi; nano-, molekulāro- un makro- līmeņu<br />
integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu<br />
apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli,<br />
biomateriāli un hibrīdu materiāli, tostarp to<br />
veidošana un apstrādes kontrole.<br />
– Jaunu zināšanu radīšana par augstas<br />
efektivitātes materiāliem, viediem<br />
materiāliem, kā arī materiāliem ar<br />
daudzfunkcionālām virsmām<br />
daudzveidīgam lietojumam; uz zinātnes<br />
atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām<br />
īpašībām; uzticamāka konstruēšana un<br />
simulācija; augstāka sarežģītība; saderība ar<br />
vidi; nano-, molekulāro- un makro- līmeņu<br />
integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu<br />
apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli,<br />
biomateriāli un hibrīdu materiāli, tostarp to<br />
veidošana un apstrādes kontrole.<br />
Or. de
Pamatojums<br />
Pārvarēt <strong>Eiropas</strong> rūpniecības vājās vietas; saistīt jauna veida materiālus un rūpniecisko<br />
ražošanu. Uzlabot ražošanas efektivitāti un draudzīgumu videi. Stiprināt <strong>Eiropas</strong> pārklājumu<br />
rūpniecības konkurētspēju.<br />
Grozījumu iesniedza Françoise Grossetête<br />
Grozījums Nr. 718<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
3. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Radīt apstākļus un resursus uz zināšanām<br />
balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu,<br />
attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas<br />
saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām;<br />
izstrādāt plaša lietojuma ražošanas<br />
pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību<br />
un zinātnes atziņām balstītai ražošanai;<br />
izstrādāt jaunas inženierzinātnes<br />
koncepcijas, izmantojot tehnoloģiju<br />
apvienojumu (piemēram, nano-, bio-, info-,<br />
izziņas un to inženierijas prasības), lai radītu<br />
nākamās paaudzes produktus un<br />
pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību<br />
un pielāgotos mainīgajām vajadzībām.<br />
Pamatojums<br />
– Radīt apstākļus un resursus uz zināšanām<br />
balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu,<br />
attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas<br />
saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām;<br />
izstrādāt plaša lietojuma ražošanas<br />
pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību<br />
un zinātnes atziņām balstītai ražošanai<br />
(tostarp bioražotāju un biokatalītisku<br />
īpašību inženierija); izstrādāt jaunas<br />
inženierzinātnes koncepcijas, izmantojot<br />
tehnoloģiju apvienojumu (piemēram, nano-,<br />
bio-, info-, izziņas un to inženierijas<br />
prasības), lai radītu nākamās paaudzes<br />
produktus un pakalpojumus ar augstu<br />
pievienoto vērtību un pielāgotos mainīgajām<br />
vajadzībām.<br />
Or. en<br />
Bioloģiskie procesi ir ārkārtīgi būtiski un efektīvi molekulu izveidē, pārstrādē un pārveidē.<br />
Bioloģiskā ražotāja īpašības plaši pielieto molekulu ražošanai un pārveidei. Tomēr<br />
bioloģisko procesu iespējas tiek pavisam maz izmantotas. Vienīgi gēnu inženierija, kuras<br />
pamatā ir zināšanas par gēnu struktūrām un funkcijām, var ļaut šīm iespējam izpausties visā<br />
pilnībā.<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 65/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Daniel Caspary<br />
Grozījums Nr. 719<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
3. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Radīt apstākļus un resursus uz zināšanām<br />
balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu,<br />
attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas<br />
saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām;<br />
izstrādāt plaša lietojuma ražošanas<br />
pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību<br />
un zinātnes atziņām balstītai ražošanai;<br />
izstrādāt jaunas inženierzinātnes<br />
koncepcijas, izmantojot tehnoloģiju<br />
apvienojumu (piemēram, nano-, bio-, info-,<br />
izziņas un to inženierijas prasības), lai radītu<br />
nākamās paaudzes produktus un<br />
pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību<br />
un pielāgotos mainīgajām vajadzībām.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 66/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
– Radīt apstākļus un resursus uz zināšanām<br />
balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu,<br />
attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas<br />
saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām;<br />
izstrādāt plaša lietojuma ražošanas<br />
pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību<br />
un zinātnes atziņām balstītai ražošanai;<br />
izstrādāt jaunas inženierzinātnes<br />
koncepcijas, izmantojot tehnoloģiju<br />
apvienojumu (piemēram, nano-, bio-, ģeo-,<br />
info-, izziņas un to inženierijas prasības), lai<br />
radītu nākamās paaudzes produktus un<br />
pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību<br />
un pielāgotos mainīgajām vajadzībām.<br />
Or. en<br />
<strong>Eiropas</strong> ilgtspējīgai attīstībai ir ārkārtīgi svarīga ģeoizziņa, zināšanas, kas saistītas ar Zemes<br />
virsmu, vides trešo dimensiju, tās resursiem (ūdeni, enerģiju, minerāliem), tās iespējām kā<br />
infrastruktūru (tuneļu, glabātavu) attīstības telpai un kā lielākajam briesmu avotam<br />
(zemestrīces, vulkānu izvirdumi, indīgu gāzu emisijas). Šīs zināšanas papildina un bagātina<br />
citus izziņas veidus.<br />
Grozījumu iesniedza Jan Březina<br />
Grozījums Nr. 720<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
3. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Radīt apstākļus un resursus uz zināšanām<br />
balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu,<br />
attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas<br />
saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām;<br />
izstrādāt plaša lietojuma ražošanas<br />
– Radīt apstākļus un resursus uz zināšanām<br />
balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu,<br />
attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas<br />
saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām;<br />
izstrādāt plaša lietojuma ražošanas
pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību<br />
un zinātnes atziņām balstītai ražošanai;<br />
izstrādāt jaunas inženierzinātnes<br />
koncepcijas, izmantojot tehnoloģiju<br />
apvienojumu (piemēram, nano-, bio-, info-,<br />
izziņas un to inženierijas prasības), lai radītu<br />
nākamās paaudzes produktus un<br />
pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību<br />
un pielāgotos mainīgajām vajadzībām.<br />
Pamatojums<br />
pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību<br />
un zinātnes atziņām balstītai ražošanai;<br />
izstrādāt jaunas inženierzinātnes<br />
koncepcijas, izmantojot tehnoloģiju<br />
apvienojumu (piemēram, nano-, bio-, ģeo-,<br />
info-, izziņas un to inženierijas prasības), lai<br />
radītu nākamās paaudzes produktus un<br />
pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību<br />
un pielāgotos mainīgajām vajadzībām.<br />
Or. en<br />
<strong>Eiropas</strong> ilgtspējīgai attīstībai ir ārkārtīgi svarīga ģeoizziņa, zināšanas, kas saistītas ar Zemes<br />
virsmu, vides trešo dimensiju, tās resursiem (ūdeni, enerģiju, minerāliem), tās iespējām kā<br />
infrastruktūru (tuneļu, glabātavu) attīstības telpai un kā lielākajam briesmu avotam<br />
(zemestrīces, vulkānu izvirdumi, indīgu gāzu emisijas). Šīs zināšanas papildina un bagātina<br />
citus izziņas veidus.<br />
Grozījumu iesniedza Nikolaos Vakalis<br />
Grozījums Nr. 721<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
3. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Radīt apstākļus un resursus uz zināšanām<br />
balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu,<br />
attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas<br />
saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām;<br />
izstrādāt plaša lietojuma ražošanas<br />
pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību<br />
un zinātnes atziņām balstītai ražošanai;<br />
izstrādāt jaunas inženierzinātnes<br />
koncepcijas, izmantojot tehnoloģiju<br />
apvienojumu (piemēram, nano-, bio-, info-,<br />
izziņas un to inženierijas prasības), lai radītu<br />
nākamās paaudzes produktus un<br />
pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību<br />
un pielāgotos mainīgajām vajadzībām.<br />
– Radīt apstākļus un resursus uz zināšanām<br />
balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu,<br />
attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas<br />
saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām;<br />
izstrādāt plaša lietojuma ražošanas<br />
pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību<br />
un zinātnes atziņām balstītai ražošanai;<br />
izstrādāt jaunas inženierzinātnes<br />
koncepcijas, izmantojot tehnoloģiju<br />
apvienojumu (piemēram, nano-, bio-, ģeo-,<br />
info-, izziņas un to inženierijas prasības), lai<br />
radītu nākamās paaudzes produktus un<br />
pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību<br />
un pielāgotos mainīgajām vajadzībām;<br />
augstas caurlaidspējas ražošanas<br />
tehnoloģiju ieviešana.<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 67/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 68/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Or. en<br />
<strong>Eiropas</strong> ilgtspējīgai attīstībai ir ārkārtīgi svarīga ģeoizziņa, zināšanas, kas saistītas ar Zemes<br />
virsmu, vides trešo dimensiju, tās resursiem (ūdeni, enerģiju, minerāliem), tās iespējām kā<br />
infrastruktūru (tuneļu, glabātavu) attīstības telpai un kā lielākajam briesmu avotam<br />
(zemestrīces, vulkānu izvirdumi, indīgu gāzu emisijas utt.). Šīs zināšanas papildina un<br />
bagātina citus izziņas veidus.<br />
Tehnoloģijas, kas ļauj apstrādāt ārkārtīgi lielu datu vai izejvielu daudzumu, sekmēs uz<br />
zināšanām balstītu ražošanu ES.<br />
Grozījumu iesniedza Dominique Vlasto<br />
Grozījums Nr. 722<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
3. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Radīt apstākļus un resursus uz zināšanām<br />
balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu,<br />
attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas<br />
saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām;<br />
izstrādāt plaša lietojuma ražošanas<br />
pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību<br />
un zinātnes atziņām balstītai ražošanai;<br />
izstrādāt jaunas inženierzinātnes<br />
koncepcijas, izmantojot tehnoloģiju<br />
apvienojumu (piemēram, nano-, bio-, info-,<br />
izziņas un to inženierijas prasības), lai radītu<br />
nākamās paaudzes produktus un<br />
pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību<br />
un pielāgotos mainīgajām vajadzībām.<br />
Pamatojums<br />
– Radīt apstākļus un resursus uz zināšanām<br />
balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu,<br />
attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas<br />
saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām;<br />
izstrādāt plaša lietojuma ražošanas<br />
pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību<br />
un zinātnes atziņām balstītai ražošanai (jo<br />
īpaši attiecībā uz sakausējumiem); izstrādāt<br />
jaunas inženierzinātnes koncepcijas,<br />
izmantojot tehnoloģiju apvienojumu<br />
(piemēram, nano-, bio-, info-, izziņas un to<br />
inženierijas prasības), lai radītu nākamās<br />
paaudzes produktus un pakalpojumus ar<br />
augstu pievienoto vērtību un pielāgotos<br />
mainīgajām vajadzībām.<br />
Vienkārši pētniecības darbībās vairāk iesaistīti sakausējumi nekā metāli.<br />
Or. fr
Grozījumu iesniedza Alejo Vidal-Quadras Roca, Dominique Vlasto, Pilar del Castillo Vera,<br />
Gunnar Hökmark, Cristina Gutiérrez-Cortines<br />
Grozījums Nr. 723<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
3. aizzīme, 1. ievilkums<br />
– Radīt apstākļus un resursus uz zināšanām<br />
balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu,<br />
attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas<br />
saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām;<br />
izstrādāt plaša lietojuma ražošanas<br />
pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību<br />
un zinātnes atziņām balstītai ražošanai;<br />
izstrādāt jaunas inženierzinātnes<br />
koncepcijas, izmantojot tehnoloģiju<br />
apvienojumu (piemēram, nano-, bio-, info-,<br />
izziņas un to inženierijas prasības), lai radītu<br />
nākamās paaudzes produktus un<br />
pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību<br />
un pielāgotos mainīgajām vajadzībām.<br />
Pamatojums<br />
– Radīt apstākļus un resursus uz zināšanām<br />
balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu,<br />
attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas<br />
saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām;<br />
izstrādāt plaša lietojuma ražošanas<br />
pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību<br />
un zinātnes atziņām balstītai ražošanai;<br />
izstrādāt jaunas inženierzinātnes<br />
koncepcijas, izmantojot tehnoloģiju<br />
apvienojumu (piemēram, nano-, bio-, info-,<br />
izziņas un to inženierijas prasības), lai radītu<br />
nākamās paaudzes produktus un<br />
pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību<br />
un pielāgotos mainīgajām vajadzībām;<br />
mudināt izstrādāt ražošanas tehnoloģijas,<br />
kam ir mazāka ietekme uz CO²- emisiju.<br />
Jāmudina pētīt tādi materiāli, kam piemīt pierādītas otrreizējas pārstrādes īpašības un<br />
zemāka emisijas attiecība uz vienu materiāla tonnu, ņemot vērā ražošanu, lietojumu un<br />
otrreizēju pārstrādi, jo šī materiāli ir ceļš uz dabas resursu ietaupījumiem un piesārņojuma<br />
mazināšanu. Lai sekmētu konkurētspēju un vienlaikus pildītu ES pieņemtās saistības vides<br />
jomā, pamatprogrammā jāņem vērā šie materiāli, kuri iekļauti EKTI..<br />
Grozījumu iesniedza Angelika Niebler<br />
Or. en<br />
Grozījums Nr. 724<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
3. aizzīme, 1. ievilkums<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 69/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
– Radīt apstākļus un resursus uz zināšanām<br />
balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu,<br />
attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas<br />
saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām;<br />
izstrādāt plaša lietojuma ražošanas<br />
pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību<br />
un zinātnes atziņām balstītai ražošanai;<br />
izstrādāt jaunas inženierzinātnes<br />
koncepcijas, izmantojot tehnoloģiju<br />
apvienojumu (piemēram, nano-, bio-, info-,<br />
izziņas un to inženierijas prasības), lai radītu<br />
nākamās paaudzes produktus un<br />
pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību<br />
un pielāgotos mainīgajām vajadzībām.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 70/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
– Radīt apstākļus un resursus uz zināšanām<br />
balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu,<br />
attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas<br />
saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām;<br />
izstrādāt plaša lietojuma ražošanas<br />
pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību<br />
un zinātnes atziņām balstītai ražošanai;<br />
izstrādāt jaunas inženierzinātnes<br />
koncepcijas, izmantojot tehnoloģiju<br />
apvienojumu (piemēram, nano-, bio-, ģeo-,<br />
info-, optiskās izziņas un to inženierijas<br />
prasības), lai radītu nākamās paaudzes<br />
produktus un pakalpojumus ar augstu<br />
pievienoto vērtību un pielāgotos mainīgajām<br />
vajadzībām.<br />
Optiskās tehnoloģijas ir augošs tirgus Eiropai un viena no 21. gadsimta nākotnes<br />
tehnoloģijām. Starpnozaru īpašību dēļ optiskām tehnoloģijām ir liela nozīme ļoti<br />
daudzveidīgos lietojumos un produktos. Daudzās jomās, tostarp informācijas un ražošanas<br />
tehnikā, jo īpaši mikro- un nanomērogā, mērinstrumentos, sensoru tehnikā, medicīnā un<br />
dabaszinātnēs optiskās tehnoloģijas uzskatāmas par „augsti efektīvām tehnoloģijām”.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Or. de<br />
Grozījums Nr. 725<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
4. aizzīme, ievilkums<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un<br />
apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve.<br />
Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas par<br />
nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, pārtika, būvniecība<br />
(tostarp inženiertehniskie darbi), transports,<br />
informācija un komunikācija, enerģētika,<br />
ķīmija, vide, modes industrija , tostarp<br />
apavi, tekstilpreces un apģērbs,<br />
mežrūpniecība, celuloze un papīrs,<br />
mašīnbūve.
Pamatojums<br />
Šīs rūpniecības nozares var gūt labumu no pētniecības šajā jomā.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz, Satu Hassi<br />
Grozījums Nr. 726<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
4. aizzīme, ievilkums<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un<br />
apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve.<br />
Grozījumu iesniedza Philippe Busquin<br />
Or. es<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas,<br />
tostarp ekoloģiskas tehnoloģijas, par<br />
nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un<br />
apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve.<br />
Or. en<br />
Grozījums Nr. 727<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
4. aizzīme, ievilkums<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un<br />
apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve.<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un<br />
apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve,<br />
tērauds.<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 71/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
Konkurētspējīga tērauda ražošana Eiropā lielā mērā atkarīga no jaunām tērauda markām ar<br />
augstākām ekoloģiskām īpašībām, kam ir ārkārtīgi liela nozīme citās nozīmīgās<br />
tautsaimniecības nozarēs, tostarp celtniecībā un automobiļu rūpniecībā.<br />
Grozījumu iesniedza Umberto Guidoni<br />
Grozījums Nr. 728<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
4. aizzīme, ievilkums<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un<br />
apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve.<br />
Grozījumu iesniedza Daniel Caspary<br />
PE 371.783v01-00 72/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, keramika,<br />
transports, enerģētika, ķīmija, vide,<br />
tekstilpreces un apģērbs, celuloze un papīrs,<br />
mašīnbūve.<br />
Or. en<br />
Grozījums Nr. 729<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
4. aizzīme, ievilkums<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un<br />
apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve.<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, minerāli, vide,<br />
tekstilpreces un apģērbs, celuloze un papīrs,<br />
mašīnbūve.<br />
Or. en
Pamatojums<br />
As much as energy, minerals are vital inputs to the EU economy. Minerals are the largest<br />
single flow of materials through the EU economy as detailed in the preparatory studies<br />
related to the Thematic Strategy on the Sustainable Use of Natural Resources. Security of<br />
supplies to the EU economy, competitiveness of the EU minerals industry and its related<br />
equipment manufacturers, engineering, consultancies firms and the decoupling of the<br />
continuous growth in minerals demand by the EU economy from the related environmental<br />
impacts within and outside the EU are all significative issues, of great importance for<br />
Europe’s sustainable development. The competitiveness aspects have been recently addressed<br />
by the Commission in its COM(2005) 474, that identified the European Technology Platform<br />
on Sustainable Mineral Resources as one of the sectoral actions in support of the<br />
implementation of the Community Lisbon Programme. Decoupling is at the heart of the<br />
Thematic Strategy on the Sustainable Use of Natural Resources [COM(2005) 670] . The<br />
Thematic Strategy, as well as the European Technology Action Plan highlights the<br />
importance of technologies and innovation for decoupling.<br />
Grozījumu iesniedza Angelika Niebler<br />
Grozījums Nr. 730<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
4. aizzīme, ievilkums<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un<br />
apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve.<br />
Pamatojums<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, minerāli, vide,<br />
tekstilpreces un apģērbs, celuloze un papīrs,<br />
mašīnbūve.<br />
Minerāli ir nozīmīgi <strong>Eiropas</strong> tautsaimniecībai. Lielākā daļa enerģijas avotu ir minerālu<br />
izcelsmes (izrakteņu degvielas, urāns, ģeotermiskā enerģija).<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 73/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Jan Březina<br />
Grozījums Nr. 731<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
4. aizzīme, ievilkums<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un<br />
apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve.<br />
Tāds pats pamatojums kā grozījumam Nr. 1.<br />
Pamatojums<br />
Grozījumu iesniedza Nikolaos Vakalis<br />
PE 371.783v01-00 74/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, minerāli, vide,<br />
tekstilpreces un apģērbs, celuloze un papīrs,<br />
mašīnbūve.<br />
Or. en<br />
Grozījums Nr. 732<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
4. aizzīme, ievilkums<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un<br />
apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve.<br />
Pamatojums<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un<br />
apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve,<br />
kosmoss.<br />
Or. en<br />
<strong>Eiropas</strong> plaukstošā kosmosa industrijas neapšaubāmi ir viena no nozarēm, kas gūst vislielāko
labumu no nanotehnoloģijām, materiāliem un jaunām ražošanas tehnoloģijām.<br />
Grozījumu iesniedza Alejo Vidal-Quadras Roca, Dominique Vlasto, Pilar del Castillo Vera,<br />
Cristina Gutiérrez-Cortines<br />
Grozījums Nr. 733<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
4. aizzīme, ievilkums<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un<br />
apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve.<br />
Pamatojums<br />
- Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, apavi, tekstilpreces<br />
un apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve,<br />
tērauds.<br />
Or. en<br />
Paskaidrojumi nav nepieciešami. Apavi ir vēl viena rūpniecības nozare, kam grūtības sagādā<br />
negodīga konkurence no trešām valstīm. Konkurētspējīga tērauda ražošana Eiropā lielā mērā<br />
atkarīga no jaunām tērauda markām ar augstākām ekoloģiskām īpašībām, kam ir ārkārtīgi<br />
liela nozīme citās nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs, tostarp celtniecībā un automobiļu<br />
rūpniecībā.<br />
Grozījumu iesniedza Jorgo Chatzimarkakis<br />
Grozījums Nr. 734<br />
I pielikuma I nodaļas „Sadarbība” apakšvirsraksta „Tēmas” 4. punkts ,,Nanozinātnes,<br />
nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, apakšvirsraksta ,,Darbības”<br />
4. aizzīme, ievilkums<br />
– Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un<br />
apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve.<br />
Integrating new knowledge and technologies<br />
on nano, materials and production in sectoral<br />
– Integrēt jaunas zināšanas un tehnoloģijas<br />
(piemēram, matemātiskas metodes un rīki)<br />
par nanozinātnēm, materiāliem un ražošanu<br />
lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs,<br />
tādās kā veselība, būvniecība, transports,<br />
enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un<br />
apģērbs, celuloze un papīrs, mašīnbūve.<br />
Integrating new knowledge and<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 75/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
and cross sectoral applications such as:<br />
health, construction, transport, energy,<br />
chemistry, environment, textiles and<br />
clothing, pulp and paper, mechanical<br />
engineering.<br />
Pamatojums<br />
technologies.<br />
PE 371.783v01-00 76/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Or. en<br />
Mathematical modelling and scientific computing play a fundamental but often invisible role<br />
in complex industrial technologies. The language of modelling and abstraction is<br />
mathematics which enables to direct this complexity to innovation. Virtual labs are<br />
mathematical tools to improve materials and production processes, but also the development<br />
of environment and economies without expensive practical experiments. Europe has a very<br />
strong position in applied mathematics as key technology with broad impact on diverse fields<br />
such like the design and production of modern steels or the proper deployment of networks<br />
for mobile phones.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 735<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Mērķis”<br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem apvienojumā ar<br />
uzlabotu energoefektivitāti, lai atrisinātu<br />
arvien augošās problēmas saistībā ar<br />
piegādes drošību un klimata pārmaiņām,<br />
vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
nozares konkurētspēju.<br />
Pamatojums<br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas būtu mazāk atkarīga no<br />
ievestām degvielām, balstītos uz dažādiem,<br />
tīriem un, jo īpaši, atjaunīgiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem apvienojumā ar<br />
uzlabotu energoefektivitāti, atbalsts<br />
poliģenerācijai, racionālākam enerģijas<br />
patēriņam un enerģijas uzglabāšanai, lai<br />
atrisinātu arvien augošās problēmas saistībā<br />
ar piegādes drošību un klimata pārmaiņām,<br />
vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
nozares konkurētspēju.<br />
Or. es<br />
La Unión Europea tiene que utilizar todo su potencial de investigación en ayudar a romper la<br />
dependencia actual de los combustibles fósiles, pero, a la vez, debe apostar por la producción
propia de materias primas para fuentes renovables (como en el caso de los biocombustibles),<br />
de manera que se asegure un alto índice de autoabastecimiento, en un futuro cercano, que<br />
sirva, además, como sector económico alternativo en aquellas regiones que se han visto<br />
afectadas por reestructuraciones (como, por ejemplo, las derivadas de la aplicación de<br />
reformas de algunas Organizaciones Comunes del Mercado).<br />
Énfasis en fuentes de energía no contaminantes y en poligeneración como medio, junto a la<br />
racionalización, para incrementar la eficacia energética global y la consiguiente reducción<br />
del consumo.<br />
Grozījumu iesniedza Alejo Vidal-Quadras Roca, Dominique Vlasto, Pilar del Castillo,<br />
Gunnar Hökmark, Cristina Gutiérrez-Cortines<br />
Grozījums Nr. 736<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Mērķis”<br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem apvienojumā ar<br />
uzlabotu energoefektivitāti, lai atrisinātu<br />
arvien augošās problēmas saistībā ar<br />
piegādes drošību un klimata pārmaiņām,<br />
vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
nozares konkurētspēju.<br />
Pamatojums<br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu par<br />
energoefektīvāku un mazāk CO2 emitējošu<br />
tautsaimniecību; šāda ilgtspējīga<br />
enerģētikas tautsaimniecība balstīsies uz<br />
dažādiem enerģijas avotiem un nesējiem<br />
apvienojumā ar uzlabotu energoefektivitāti,<br />
lai atrisinātu arvien augošās problēmas<br />
saistībā ar piegādes drošību un klimata<br />
pārmaiņām, vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong><br />
enerģētikas nozares un energoietilpīgu<br />
rūpniecības nozaru konkurētspēju.<br />
Antropogēnās CO2 emisijas samazinājums ir ES nesen izstrādāto enerģiskāko vides<br />
programmu, piemēram, EKTS, kodols. Šī programma skar energoietilpīgās rūpniecības<br />
nozares divos veidos – samazināta emisija un enerģijas cenu pieauguma maksas, kas rodas,<br />
enerģētikas uzņēmumiem pielietojot EKTS. Tādēļ jāpievērš uzmanība tādu tehnoloģiju<br />
attīstībai vai uzlabošanai, kas sekmē efektīvāku enerģijas patēriņu energoietilpīgo<br />
rūpniecības nozaru ražošanas procesos.<br />
Grozījumu iesniedza Catherine Trautmann, Vicent Peillon<br />
Grozījums Nr. 737<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Mērķis”<br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 77/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
alstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem apvienojumā ar<br />
uzlabotu energoefektivitāti, lai atrisinātu<br />
arvien augošās problēmas saistībā ar<br />
piegādes drošību un klimata pārmaiņām,<br />
vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
nozares konkurētspēju.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 78/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem, īpašu uzmanību veltot<br />
enerģijas avotiem ar mazāku CO2 emisiju,<br />
apvienojumā ar uzlabotu energoefektivitāti,<br />
enerģijas saglabāšanu un siltumnīcefekta<br />
mazinājumu, lai atrisinātu arvien augošās<br />
problēmas saistībā ar piegādes drošību un<br />
klimata pārmaiņām, vienlaikus palielinot<br />
<strong>Eiropas</strong> enerģētikas nozares konkurētspēju.<br />
Or. en<br />
7. pamatprogrammas darbībām jāatbilst <strong>Eiropas</strong> enerģētikas politikai, kuras mērķis ir<br />
dažādot primārās enerģijas avotus, uzlabot energoefektivitāti un samazināt antropogēnā CO2<br />
emisiju.<br />
Grozījumu iesniedza Nikolaos Vakalis<br />
Grozījums Nr. 738<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Mērķis”<br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem apvienojumā ar<br />
uzlabotu energoefektivitāti, lai atrisinātu<br />
arvien augošās problēmas saistībā ar<br />
piegādes drošību un klimata pārmaiņām,<br />
vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
nozares konkurētspēju.<br />
Pamatojums<br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem (jo īpaši atjaunīgiem) un nesējiem<br />
apvienojumā ar uzlabotu energoefektivitāti,<br />
lai atrisinātu arvien augošās problēmas<br />
saistībā ar piegādes drošību un klimata<br />
pārmaiņām, vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong><br />
enerģētikas nozares konkurētspēju.<br />
Tēmas ,,Enerģētika” sākumā jāuzsver atjaunīgie enerģijas avoti līdz ar energoefektivitāti, jo<br />
tās ir <strong>Eiropas</strong> pētniecības un jauninājumu politikas prioritātes, kas ir īpaši piemērotas<br />
energoapgādes drošības un klimata pārmaiņu problēmu risinājumam.<br />
Grozījumu iesniedza Giles Chichester<br />
Grozījums Nr. 739<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
Or. en
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem apvienojumā ar<br />
uzlabotu energoefektivitāti, lai atrisinātu<br />
arvien augošās problēmas saistībā ar<br />
piegādes drošību un klimata pārmaiņām,<br />
vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
nozares konkurētspēju.<br />
apakšvirsraksts ,,Mērķis”<br />
Pamatojums<br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem, īpašu uzmanību veltot<br />
enerģijas avotiem ar mazāku CO2 emisiju,<br />
apvienojumā ar uzlabotu energoefektivitāti,<br />
enerģijas saglabāšanu un siltumnīcefekta<br />
mazinājumu, lai atrisinātu arvien augošās<br />
problēmas saistībā ar piegādes drošību un<br />
klimata pārmaiņām, vienlaikus palielinot<br />
<strong>Eiropas</strong> enerģētikas nozares konkurētspēju.<br />
Or. en<br />
7. pamatprogrammas darbībām jāatbilst <strong>Eiropas</strong> enerģētikas politikai, kuras mērķis ir<br />
dažādot primārās enerģijas avotus, uzlabot energoefektivitāti un samazināt antropogēnā CO2<br />
emisiju.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 740<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Mērķis”<br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem apvienojumā ar<br />
uzlabotu energoefektivitāti, lai atrisinātu<br />
arvien augošās problēmas saistībā ar<br />
piegādes drošību un klimata pārmaiņām,<br />
vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
nozares konkurētspēju.<br />
Līdz 2020. gadam pārveidot pašreizējo uz<br />
degizrakteņiem balstīto enerģētikas sistēmu<br />
par visilgtspējīgāko, energoefektīvāko un<br />
vismazāk no degizrakteņiem atkarīgo<br />
tautsaimniecību pasaulē; šāda ilgtspējīga<br />
energosaimniecība prasa, lai pētniecībai<br />
paredzētos, ierobežotos sabiedrības<br />
līdzekļus koncentrētu pirmkārt uz dažādiem<br />
atjaunīgiem enerģijas avotiem un nesējiem<br />
apvienojumā ar uzlabotu energoefektivitāti<br />
un enerģijas saglabāšanas tehnoloģijām, ar<br />
kuru palīdzību varēs strauji atrisināt arvien<br />
augošās problēmas saistībā ar piegādes<br />
drošību un klimata pārmaiņām, vienlaikus<br />
palielinot ilgtspējīgas <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
nozares konkurētspēju.<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 79/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
The FP7 must help the EU to overcome its dependency from oil and to become the most<br />
energy efficient economy in the world. The relatively limited EU research and development<br />
funds must therefore be prioritised towards technologies that rank highly against scientific<br />
objective criteria such as: reduce the EU's energy dependency and lower the levels of<br />
imported energy and a number of security policy problems, lead to rapid reductions in CO2<br />
emissions and contribute to the EU’s overall competitively and job creation in short time<br />
horizon. Public research money should therefore primarily be spent on renewable sources of<br />
energy and energy efficiency / conservations technologies.<br />
Grozījumu iesniedza Françoise Grossetête<br />
Grozījums Nr. 741<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Mērķis”<br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem apvienojumā ar<br />
uzlabotu energoefektivitāti, lai atrisinātu<br />
arvien augošās problēmas saistībā ar<br />
piegādes drošību un klimata pārmaiņām,<br />
vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
nozares konkurētspēju.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 80/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem, īpašu uzmanību veltot<br />
enerģijas avotiem ar mazāku CO2 emisiju,<br />
apvienojumā ar uzlabotu energoefektivitāti,<br />
enerģijas saglabāšanu un siltumnīcefekta<br />
mazinājumu, lai atrisinātu arvien augošās<br />
problēmas saistībā ar piegādes drošību un<br />
klimata pārmaiņām, vienlaikus palielinot<br />
<strong>Eiropas</strong> enerģētikas nozares konkurētspēju.<br />
Or. en<br />
7. pamatprogrammas darbībām jāatbilst <strong>Eiropas</strong> enerģētikas politikai, kuras mērķis ir<br />
dažādot primārās enerģijas avotus, uzlabot energoefektivitāti un samazināt antropogēnā CO2<br />
emisiju.<br />
Grozījumu iesniedza Romana Jordan Cizelj<br />
Grozījums Nr. 742<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Mērķis<br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem apvienojumā ar<br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem, īpašu uzmanību veltot
uzlabotu energoefektivitāti, lai atrisinātu<br />
arvien augošās problēmas saistībā ar<br />
piegādes drošību un klimata pārmaiņām,<br />
vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
nozares konkurētspēju.<br />
Pamatojums<br />
enerģijas avotiem ar mazāku vai nulles<br />
līmeņa CO2 emisiju, apvienojumā ar<br />
uzlabotu energoefektivitāti, enerģijas<br />
saglabāšanu un siltumnīcefekta<br />
mazinājumu, lai atrisinātu arvien augošās<br />
problēmas saistībā ar piegādes drošību un<br />
klimata pārmaiņām, vienlaikus palielinot<br />
<strong>Eiropas</strong> enerģētikas nozares konkurētspēju.<br />
Or. en<br />
7. pamatprogrammas darbības jāīsteno saskaņā ar <strong>Eiropas</strong> enerģētikas politiku, kuras mērķis<br />
ir dažādot primārās enerģijas avotus, uzlabot energoefektivitāti un samazināt antropogēnā<br />
CO2 emisiju.<br />
Grozījumu iesniedza Mechtild Rothe, Britta Thomsen, Eluned Morgan<br />
Grozījums Nr. 743<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Mērķis”<br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem apvienojumā ar<br />
uzlabotu energoefektivitāti, lai atrisinātu<br />
arvien augošās problēmas saistībā ar<br />
piegādes drošību un klimata pārmaiņām,<br />
vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
nozares konkurētspēju.<br />
Pamatojums<br />
Līdz 2020. gadam pārveidot pašreizējo uz<br />
degizrakteņiem balstīto enerģētikas sistēmu<br />
visilgtspējīgākā un energoefektīvākā<br />
tautsaimniecībā pasaulē, kas balstītos uz<br />
dažādiem enerģijas avotiem un nesējiem<br />
apvienojumā ar uzlabotu energoefektivitāti,<br />
lai atrisinātu arvien augošās problēmas<br />
saistībā ar piegādes drošību un klimata<br />
pārmaiņām, vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong><br />
enerģētikas nozares konkurētspēju.<br />
Or. en<br />
<strong>Eiropas</strong> energoapgādes drošība nākotnē būs garantēta un problēmas pārvarētas tikai tad, ja<br />
Es pārveidos savu pašreizējo uz degizrakteņiem balstīto enerģētika sistēmu ilgtspējīgā un<br />
energoefektīvā sistēmā.<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 81/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Fiona Hall<br />
Grozījums Nr. 744<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Mērķis”<br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem apvienojumā ar<br />
uzlabotu energoefektivitāti, lai atrisinātu<br />
arvien augošās problēmas saistībā ar<br />
piegādes drošību un klimata pārmaiņām,<br />
vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
nozares konkurētspēju.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 82/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem<br />
balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgā<br />
sistēmā, kas balstītos uz dažādiem enerģijas<br />
avotiem un nesējiem apvienojumā ar<br />
uzlabotu energoefektivitāti, lai atrisinātu<br />
arvien augošās problēmas saistībā ar<br />
piegādes drošību un klimata pārmaiņām,<br />
vienlaikus palielinot <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
nozares konkurētspēju.<br />
ES enerģētikas sistēmai jābūt absolūti ilgtspējīgai un nevis tikai ilgtspējīgākai nekā tā ir<br />
patlaban.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 745<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 1.a punkts (jauns)<br />
Pamatojums<br />
Or. en<br />
Decentralizētās tehnoloģijas, kas balstītas<br />
uz daudzveidīgu atjaunīgu enerģijas avotu<br />
salikumu, spēj papildus samazināt pārvades<br />
un sadales infrastruktūras izmaksas, un tās<br />
būs ārkārtīgi nozīmīgas, lai izpildītu mērķi<br />
– kļūt par enerģētikas jomā visefektīvāko<br />
tautsaimniecību pasaulē.<br />
Decentralizēti viedi sadales tīkli vajadzīgi, lai nodrošinātu uzticamu energoapgādi un<br />
mazinātu enerģijas zudumus pārvades un sadales laikā. Ilgākā laikposmā decentralizēta<br />
enerģijas sistēma var samazināt arī enerģijas transporta izmaksas, kā arī sekmēt<br />
jauninājumus un dot reālas darba iespējas vietējā un reģionu līmenī.<br />
Or. en
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 746<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 1. punkts<br />
Attiecībā uz enerģētikas sistēmām pastāv<br />
lielas problēmas. Nepieciešamību izstrādāt<br />
piemērotus un savlaicīgus risinājumus<br />
pamato satraucošas enerģijas pieprasījuma<br />
tendences pasaulē (paredzams, ka<br />
nākamajos 30 gados tas pieaugs par 60 %),<br />
vajadzība būtiski ierobežot siltumnīcefekta<br />
gāzu emisijas nolūkā mazināt klimata<br />
pārmaiņu postošās sekas, naftas cenu<br />
kaitējošā nepastāvība (jo īpaši attiecībā uz<br />
transporta nozari, kas ir lielā mērā atkarīga<br />
no naftas cenām) un ģeopolitiskā<br />
nestabilitāte naftas piegādātāju apgabalos.<br />
Pētījumi un demonstrējumi ir vajadzīgi, lai<br />
nodrošinātu videi draudzīgākās un<br />
rentablākās tehnoloģijas un pasākumus, kas<br />
dotu iespēju ES izpildīt savus mērķus<br />
atbilstīgi Kioto protokolam un tos pārsniegt,<br />
un izpildīt savas enerģētikas politikas<br />
saistības, kā aprakstīts 2000. gada Zaļajā<br />
grāmatā par energoapgādes drošību.<br />
Pamatojums<br />
Ir vērts pieminēt 2005. gada Zaļo grāmatu par energoefektivitāti.<br />
Grozījumu iesniedza Toine Manders<br />
Attiecībā uz enerģētikas sistēmām pastāv<br />
lielas problēmas. Nepieciešamību atklāt un<br />
izstrādāt piemērotus un savlaicīgus<br />
risinājumus pamato satraucošie enerģijas<br />
pieprasījuma scenāriji pasaulē (paredzams,<br />
ka nākamajos 30 gados tas pieaugs par<br />
60 %), vajadzība būtiski ierobežot<br />
siltumnīcefekta gāzu emisijas nolūkā<br />
mazināt klimata pārmaiņu postošās sekas,<br />
naftas cenu kaitējošā nepastāvība (jo īpaši<br />
attiecībā uz transporta nozari, kas ir lielā<br />
mērā atkarīga no naftas cenām) un<br />
ģeopolitiskā nestabilitāte naftas piegādātāju<br />
apgabalos. Pētījumi un demonstrējumi ir<br />
vajadzīgi, lai nodrošinātu videi draudzīgākās<br />
un rentablākās tehnoloģijas un pasākumus,<br />
kas dotu iespēju ES izpildīt savus mērķus<br />
atbilstīgi Kioto protokolam un tos pārsniegt,<br />
un izpildīt savas enerģētikas politikas<br />
saistības, kā aprakstīts 2005. gada Zaļajā<br />
grāmatā par energoefektivitāti un<br />
2000. gada Zaļajā grāmatā par<br />
energoapgādes drošību.<br />
Grozījums Nr. 747<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 1. punkts<br />
Attiecībā uz enerģētikas sistēmām pastāv<br />
lielas problēmas. Nepieciešamību izstrādāt<br />
piemērotus un savlaicīgus risinājumus<br />
pamato satraucošas enerģijas pieprasījuma<br />
tendences pasaulē (paredzams, ka nākamajos<br />
Or. en<br />
Attiecībā uz enerģētikas sistēmām pastāv<br />
lielas problēmas. Nepieciešamību izstrādāt<br />
piemērotus un savlaicīgus risinājumus<br />
pamato satraucošas enerģijas pieprasījuma<br />
tendences pasaulē (paredzams, ka nākamajos<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 83/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
30 gados tas pieaugs par 60 %), vajadzība<br />
būtiski ierobežot siltumnīcefekta gāzu<br />
emisijas nolūkā mazināt klimata pārmaiņu<br />
postošās sekas, naftas cenu kaitējošā<br />
nepastāvība (jo īpaši attiecībā uz transporta<br />
nozari, kas ir lielā mērā atkarīga no naftas<br />
cenām) un ģeopolitiskā nestabilitāte naftas<br />
piegādātāju apgabalos. Pētījumi un<br />
demonstrējumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu<br />
videi draudzīgākās un rentablākās<br />
tehnoloģijas un pasākumus, kas dotu iespēju<br />
ES izpildīt savus mērķus atbilstīgi Kioto<br />
protokolam un tos pārsniegt, un izpildīt<br />
savas enerģētikas politikas saistības, kā<br />
aprakstīts 2000. gada Zaļajā grāmatā par<br />
energoapgādes drošību.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 84/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
30 gados tas pieaugs par 60 %), vajadzība<br />
būtiski ierobežot siltumnīcefekta gāzu<br />
emisijas nolūkā mazināt klimata pārmaiņu<br />
postošās sekas, naftas cenu kaitējošā<br />
nepastāvība (jo īpaši attiecībā uz transporta<br />
nozari, kas ir lielā mērā atkarīga no naftas<br />
cenām) un ģeopolitiskā nestabilitāte naftas<br />
piegādātāju apgabalos. Pētījumi un<br />
demonstrējumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu<br />
videi draudzīgākās un rentablākās<br />
tehnoloģijas, radītu drošākus<br />
kodolenerģijas lietojumus Eiropā un citur<br />
pasaulē un pasākumus, kas dotu iespēju ES<br />
izpildīt savus mērķus atbilstīgi Kioto<br />
protokolam un tos pārsniegt, un izpildīt<br />
savas enerģētikas politikas saistības, kā<br />
aprakstīts 2000. gada Zaļajā grāmatā par<br />
energoapgādes drošību.<br />
Kodolenerģija joprojām ir nozīmīga mūsu energoapgādes daļa un kā tāda iekļauta <strong>Eiropas</strong><br />
enerģētikas programmā. Tādēļ nepieciešams radīt drošākus un ilglaicīgākus kodolenerģijas<br />
lietojumus.<br />
Grozījumu iesniedza Jan Christian Ehler, Herbert Reul<br />
Grozījums Nr. 748<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 1. punkts<br />
Attiecībā uz enerģētikas sistēmām pastāv<br />
lielas problēmas. Nepieciešamību izstrādāt<br />
piemērotus un savlaicīgus risinājumus<br />
pamato satraucošas enerģijas pieprasījuma<br />
tendences pasaulē (paredzams, ka<br />
nākamajos 30 gados tas pieaugs par 60 %),<br />
vajadzība būtiski ierobežot siltumnīcefekta<br />
gāzu emisijas nolūkā mazināt klimata<br />
pārmaiņu postošās sekas, naftas cenu<br />
kaitējošā nepastāvība (jo īpaši attiecībā uz<br />
transporta nozari, kas ir lielā mērā atkarīga<br />
no naftas cenām) un ģeopolitiskā<br />
nestabilitāte naftas piegādātāju apgabalos.<br />
Or. en<br />
Attiecībā uz enerģētikas sistēmām pastāv<br />
lielas problēmas. Nepieciešamību izstrādāt<br />
piemērotus un savlaicīgus risinājumus<br />
pamato satraucošas enerģijas pieprasījuma<br />
tendences pasaulē, parasto naftas un<br />
dabasgāzes krājumu izsīkums, kā arī<br />
vajadzība būtiski ierobežot siltumnīcefekta<br />
gāzu emisijas nolūkā mazināt klimata<br />
pārmaiņu postošās sekas, naftas cenu<br />
kaitējošā nepastāvība (jo īpaši attiecībā uz<br />
transporta nozari, kas ir lielā mērā atkarīga<br />
no naftas cenām) un ģeopolitiskā<br />
nestabilitāte naftas piegādātāju apgabalos.
Pētījumi un demonstrējumi ir vajadzīgi, lai<br />
nodrošinātu videi draudzīgākās un<br />
rentablākās tehnoloģijas un pasākumus, kas<br />
dotu iespēju ES izpildīt savus mērķus<br />
atbilstīgi Kioto protokolam un tos pārsniegt,<br />
un izpildīt savas enerģētikas politikas<br />
saistības, kā aprakstīts 2000. gada Zaļajā<br />
grāmatā par energoapgādes drošību.<br />
Pamatojums<br />
Pētniecība enerģētikas jomā ir nozīmīgs<br />
ieguldījums, lai nodrošinātu samaksājamas<br />
enerģijas cenas mūsu iedzīvotājiem un<br />
uzņēmumiem. Pētījumi un demonstrējumi ir<br />
vajadzīgi, lai nodrošinātu videi draudzīgākās<br />
un rentablākās tehnoloģijas un pasākumus,<br />
kas dotu iespēju ES izpildīt savus mērķus<br />
atbilstīgi Kioto protokolam un tos pārsniegt,<br />
un izpildīt savas enerģētikas politikas<br />
saistības, kā aprakstīts 2000. gada Zaļajā<br />
grāmatā par energoapgādes drošību.<br />
Enerģijas pieprasījuma attīstība jāaplūko saistībā ar resursu izsīkumu un klimata<br />
pārmaiņām.<br />
Or. de<br />
Grozījumu iesniedza Mechtild Rothe, Britta Thomsen, Eluned Morgan, Fiona Hall, Lena Ek,<br />
Peter Liese, Alejo Vidal Quadras, Lambert von Nistelrooij, Claude Turmes, David<br />
Hammerstein, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 749<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 1. punkts<br />
Attiecībā uz enerģētikas sistēmām pastāv<br />
lielas problēmas. Nepieciešamību izstrādāt<br />
piemērotus un savlaicīgus risinājumus<br />
pamato satraucošas enerģijas pieprasījuma<br />
tendences pasaulē (paredzams, ka<br />
nākamajos 30 gados tas pieaugs par 60 %),<br />
vajadzība būtiski ierobežot siltumnīcefekta<br />
gāzu emisijas nolūkā mazināt klimata<br />
pārmaiņu postošās sekas, naftas cenu<br />
kaitējošā nepastāvība (jo īpaši attiecībā uz<br />
transporta nozari, kas ir lielā mērā atkarīga<br />
no naftas cenām) un ģeopolitiskā<br />
nestabilitāte naftas piegādātāju apgabalos.<br />
Pētījumi un demonstrējumi ir vajadzīgi, lai<br />
nodrošinātu videi draudzīgākās un<br />
rentablākās tehnoloģijas un pasākumus, kas<br />
dotu iespēju ES izpildīt savus mērķus<br />
atbilstīgi Kioto protokolam un tos pārsniegt,<br />
un izpildīt savas enerģētikas politikas<br />
Attiecībā uz enerģētikas sistēmām pastāv<br />
lielas problēmas. Nepieciešamību atklāt un<br />
izstrādāt piemērotus un savlaicīgus<br />
risinājumus pamato satraucošie enerģijas<br />
pieprasījuma scenāriji pasaulē (paredzams,<br />
ka nākamajos 30 gados tas pieaugs par<br />
60 %), vajadzība būtiski ierobežot<br />
siltumnīcefekta gāzu emisijas nolūkā<br />
mazināt klimata pārmaiņu postošās sekas,<br />
naftas cenu kaitējošā nepastāvība (jo īpaši<br />
attiecībā uz transporta nozari, kas ir lielā<br />
mērā atkarīga no naftas cenām) un<br />
ģeopolitiskā nestabilitāte naftas piegādātāju<br />
apgabalos. Pētījumi un demonstrējumi ir<br />
vajadzīgi, lai nodrošinātu videi draudzīgākās<br />
un rentablākās tehnoloģijas un pasākumus,<br />
kas dotu iespēju ES izpildīt savus mērķus<br />
atbilstīgi Kioto protokolam un tos pārsniegt,<br />
un izpildīt savas enerģētikas politikas<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 85/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
saistības, kā aprakstīts 2000. gada Zaļajā<br />
grāmatā par energoapgādes drošību.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 86/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
saistības, kā aprakstīts 2005. gada Zaļajā<br />
grāmatā par energoefektivitāti un<br />
2000. gada Zaļajā grāmatā par<br />
energoapgādes drošību.<br />
Nozīmīgas enerģētikas politikas saistības aprakstītas arī 2005. gada Zaļajā grāmatā par<br />
energoefektivitāti.<br />
Grozījumu iesniedza Jan Christian Ehler, Herbert Reul<br />
Grozījums Nr. 750<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 2. punkts<br />
Eiropa ir panākusi vadošo lomu pasaulē<br />
vairākās enerģētikas tehnoloģijās. Tā ir<br />
pirmajā vietā attiecībā uz modernajām<br />
atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām, tādām<br />
kā bioenerģija un vēja enerģija. ES ir spēcīgs<br />
konkurents pasaulē elektroenerģijas ieguves<br />
un sadales tehnoloģijās, un tai ir lielas<br />
pētniecības iespējas oglekļa savākšanas un<br />
atdalīšanas jomā. Tomēr šajās jomās pastāv<br />
nopietnas konkurences draudi (jo īpaši no<br />
ASV un Japānas).<br />
Pamatojums<br />
Or. en<br />
Eiropa ir panākusi vadošo lomu pasaulē<br />
vairākās enerģētikas tehnoloģijās. Tā ir<br />
pirmajā vietā attiecībā uz modernajām<br />
atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām, tādām kā<br />
bioenerģija un vēja enerģija. ES ir spēcīgs<br />
konkurents pasaulē elektroenerģijas ieguves<br />
un sadales tehnoloģijās, un tai ir lielas<br />
pētniecības iespējas oglekļa savākšanas un<br />
atdalīšanas jomā. Aizsargāt vadošo lomu<br />
šajās jomās pret spēcīgo konkurenci<br />
iespējams tikai ar lieliem ieguldījumiem<br />
pētniecībā un attīstībā.<br />
Skaidri jāpasaka, ka lieli ieguldījumi izpētē un attīstībā palīdz nodrošināt <strong>Eiropas</strong> vadošo<br />
lomu globālajā sacensībā.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 751<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 2. punkts<br />
Eiropa ir panākusi vadošo lomu pasaulē Eiropa ir panākusi vadošo lomu pasaulē<br />
Or. de
vairākās enerģētikas tehnoloģijās. Tā ir<br />
pirmajā vietā attiecībā uz modernajām<br />
atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām, tādām<br />
kā bioenerģija un vēja enerģija. ES ir spēcīgs<br />
konkurents pasaulē elektroenerģijas ieguves<br />
un sadales tehnoloģijās, un tai ir lielas<br />
pētniecības iespējas oglekļa savākšanas un<br />
atdalīšanas jomā. Tomēr šajās jomās pastāv<br />
nopietnas konkurences draudi (jo īpaši no<br />
ASV un Japānas).<br />
Pamatojums<br />
vairākās enerģētikas tehnoloģijās. Tā ir<br />
pirmajā vietā attiecībā uz modernajām<br />
atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām, tādām kā<br />
saules enerģija, bioenerģija un vēja<br />
enerģija. ES ir spēcīgs konkurents pasaulē<br />
elektroenerģijas ieguves un sadales<br />
tehnoloģijās, un tai ir lielas pētniecības<br />
iespējas oglekļa savākšanas un atdalīšanas<br />
jomā. Tomēr šajās jomās pastāv nopietnas<br />
konkurences draudi (jo īpaši no ASV un<br />
Japānas). Tādēļ, ja Eiropa vēlas saglabāt un<br />
paplašināt savu vadošo lomu, tai vajadzēs<br />
īstenot plaša mēroga pasākumus un tiekties<br />
pēc starptautiskas sadarbības.<br />
Or. es<br />
Savienībai jāturpina iesāktais ceļš uz atjaunīgiem enerģijas avotiem un noteikti jāapņemas<br />
izmantot šos tīros avotus kā galveno enerģijas ieguves metodi. Tas prasa lielus budžeta<br />
izdevumus šo avotu pētniecībai, lai tos varētu plaši izmantot, vienlaikus saglabājot ražošanas<br />
un patēriņa izmaksas pieļaujamās robežās, un tādējādi padarot tos rentablus un<br />
konkurētspējīgus attiecībā pret tām valstīm, kuras izvēlējušās enerģijas ieguvei arī turpmāk<br />
izmantot pa lielākai daļai degizrakteņus un citus enerģijas avotus, kas vai nu nav nekaitīgi,<br />
vai arī citādā veidā nenodrošina pilnīgu apgādes drošību.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 752<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 2. punkts<br />
Eiropa ir panākusi vadošo lomu pasaulē<br />
vairākās enerģētikas tehnoloģijās. Tā ir<br />
pirmajā vietā attiecībā uz modernajām<br />
atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām, tādām<br />
kā bioenerģija un vēja enerģija. ES ir spēcīgs<br />
konkurents pasaulē elektroenerģijas ieguves<br />
un sadales tehnoloģijās, un tai ir lielas<br />
pētniecības iespējas oglekļa savākšanas un<br />
atdalīšanas jomā. Tomēr šajās jomās pastāv<br />
nopietnas konkurences draudi (jo īpaši no<br />
ASV un Japānas).<br />
Eiropa ir panākusi vadošo lomu pasaulē<br />
vairākās enerģijas ieguves un<br />
energoefektivitātes tehnoloģijās. Tā ir<br />
pirmajā vietā attiecībā uz modernajām<br />
atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām, tādām kā<br />
saules enerģija, bioenerģija un vēja<br />
enerģija. ES ir spēcīgs konkurents pasaulē<br />
elektroenerģijas ieguves un sadales<br />
tehnoloģijās, un tai ir lielas pētniecības<br />
iespējas oglekļa savākšanas un atdalīšanas<br />
jomā. Tomēr šajās jomās tagad nākas<br />
saskarties ar konkurenci (jo īpaši no ASV<br />
un Japānas).<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 87/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 88/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Or. en<br />
Eiropa ir pasaules līdere vairāku energoefektivitātes tehnoloģiju jomā, kā arī visā, kas saistīts<br />
ar saules enerģiju.<br />
Lai gan tas tiesa, ka šī līdera pozīcija sastopas ar konkurenci daudzās enerģētikas tehnoloģiju<br />
jomās, tā nav nonākusi līdz dramatiskajam punktam ,,nopietnas konkurences draudi”.<br />
Grozījumu iesniedza Mechtild Rothe, Britta Thomsen, Eluned Morgan, Fiona Hall, Lena Ek,<br />
Peter Liese, Alejo Vidal Quadras, Lambert van Nistelrooij, Claude Turmes, David<br />
Hammerstein, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 753<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 2. punkts<br />
Eiropa ir panākusi vadošo lomu pasaulē<br />
vairākās enerģētikas tehnoloģijās. Tā ir<br />
pirmajā vietā attiecībā uz modernajām<br />
atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām, tādām<br />
kā bioenerģija un vēja enerģija. ES ir spēcīgs<br />
konkurents pasaulē elektroenerģijas ieguves<br />
un sadales tehnoloģijās, un tai ir lielas<br />
pētniecības iespējas oglekļa savākšanas un<br />
atdalīšanas jomā. Tomēr šajās jomās pastāv<br />
nopietnas konkurences draudi (jo īpaši no<br />
ASV un Japānas).<br />
Pamatojums<br />
Eiropa ir panākusi vadošo lomu pasaulē<br />
vairākās enerģijas ieguves un<br />
energoefektivitātes tehnoloģijās. Tā ir<br />
pirmajā vietā attiecībā uz modernajām<br />
atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām, tādām kā<br />
saules enerģija, bioenerģija un vēja<br />
enerģija. ES ir spēcīgs konkurents pasaulē<br />
elektroenerģijas ieguves un sadales<br />
tehnoloģijās, un tai ir lielas pētniecības<br />
iespējas oglekļa savākšanas un atdalīšanas<br />
jomā. Tomēr šajās jomās tagad nākas<br />
saskarties ar konkurenci (jo īpaši no ASV<br />
un Japānas).<br />
Pēdējo gadu laikā saules enerģija ir ievērojami attīstījusies, un panākta ārkārtīgs izmaksu<br />
samazinājums.<br />
Grozījumu iesniedza Alejo Vidal-Quadras Roca, Dominique Vlasto, Pilar del Castillo,<br />
Cristina Gutiérrez-Cortines<br />
Grozījums Nr. 754<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 2. punkts<br />
Or. en
Eiropa ir panākusi vadošo lomu pasaulē<br />
vairākās enerģētikas tehnoloģijās. Tā ir<br />
pirmajā vietā attiecībā uz modernajām<br />
atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām, tādām<br />
kā bioenerģija un vēja enerģija. ES ir spēcīgs<br />
konkurents pasaulē elektroenerģijas ieguves<br />
un sadales tehnoloģijās, un tai ir lielas<br />
pētniecības iespējas oglekļa savākšanas un<br />
atdalīšanas jomā. Tomēr šajās jomās pastāv<br />
nopietnas konkurences draudi (jo īpaši no<br />
ASV un Japānas).<br />
Pamatojums<br />
Eiropa ir panākusi vadošo lomu pasaulē<br />
vairākās enerģētikas tehnoloģijās. Tā ir<br />
pirmajā vietā attiecībā uz modernajām<br />
atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām, tādām kā<br />
bioenerģija un vēja enerģija. ES ir spēcīgs<br />
konkurents pasaulē elektroenerģijas ieguves<br />
un sadales tehnoloģijās, un tai ir lielas<br />
pētniecības iespējas oglekļa savākšanas un<br />
atdalīšanas jomā. Tomēr šajās jomās pastāv<br />
nopietnas konkurences draudi (jo īpaši no<br />
ASV un Japānas). Tādēļ ar īpašu izpētes<br />
projektu palīdzību jārosina <strong>Eiropas</strong><br />
rūpniecības nozaru centieni izstrādāt<br />
mazāk piesārņojošas ražošanas metodes.<br />
Or. en<br />
Vides aizsardzību un rūpniecības konkurētspēju iespējams apvienot vienīgi attīstot pētniecību.<br />
Tas jāņem vērā programmā, rosinot rūpniecību iesniegt īpašas programmas.<br />
Grozījumu iesniedza Anne Laperrouze<br />
Grozījums Nr. 755<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 3. punkts<br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, kuru<br />
radīšanā iesaistītais risks ir liels un<br />
priekšrocības pārāk nekonkrētas, lai privātie<br />
uzņēmumi sniegtu visu nepieciešamo<br />
finansējumu pētniecībai, attīstībai,<br />
demonstrējumiem un ieviešanai. Tādēļ<br />
privātā sektora ieguldījumu veicināšanā<br />
svarīga loma ir valsts sektora atbalstam un,<br />
lai sacenstos ar tautsaimniecībām, kas<br />
sistemātiski iegulda lielus līdzekļus līdzīgās<br />
tehnoloģijās, ir jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni<br />
un resursi saskanīgā un efektīvākā veidā.<br />
Šajā ziņā izšķirīga loma ir <strong>Eiropas</strong><br />
tehnoloģiju platformām, koordinētā veidā<br />
apvienojot vajadzīgos pētniecības<br />
pasākumus. Turpmāk izklāstītas darbības<br />
mērķa sasniegšanai. Ir paredzēta īpaša<br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
ir vajadzīgi jauni materiāli un jaunas<br />
tehnoloģijas, kuru radīšanā iesaistītais risks<br />
ir liels un priekšrocības pārāk nekonkrētas,<br />
lai privātie uzņēmumi sniegtu visu<br />
nepieciešamo finansējumu pētniecībai,<br />
attīstībai, demonstrējumiem un ieviešanai.<br />
Tādēļ privātā sektora ieguldījumu<br />
veicināšanā svarīga loma ir valsts sektora<br />
atbalstam un, lai sacenstos ar<br />
tautsaimniecībām, kas sistemātiski iegulda<br />
lielus līdzekļus līdzīgās tehnoloģijās, ir<br />
jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni un resursi<br />
saskanīgā un efektīvākā veidā. Šajā ziņā<br />
izšķirīga loma ir <strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju<br />
platformām, koordinētā veidā apvienojot<br />
vajadzīgos pētniecības pasākumus. Turpmāk<br />
izklāstītas darbības mērķa sasniegšanai. Ir<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 89/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
darbība attiecībā uz zināšanām enerģētikas<br />
politikas veidošanai, kas arī var sniegt<br />
atbalstu jaunām politikas vajadzībām,<br />
piemēram, saistībā ar <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
politikas lomu starptautisko ar klimata<br />
pārmaiņām saistīto darbību attīstībā un<br />
saistībā ar energoapgādes, kā arī tās cenu<br />
nestabilitāti un pārtraukumiem.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 90/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
paredzēta īpaša darbība attiecībā uz<br />
zināšanām enerģētikas politikas veidošanai,<br />
kas arī var sniegt atbalstu jaunām politikas<br />
vajadzībām, piemēram, saistībā ar <strong>Eiropas</strong><br />
enerģētikas politikas lomu starptautisko ar<br />
klimata pārmaiņām saistīto darbību attīstībā<br />
un saistībā ar energoapgādes, kā arī tās cenu<br />
nestabilitāti un pārtraukumiem.<br />
Jaunas enerģijas ražošanas tehnoloģijas, piemēram, ūdeņraža baterijas, ir cieši saistītas ar<br />
ārkārtīgi efektīvu, jaunu materiālu izstrādi, kam piemīt šim īpašajam uzdevumam piemērotas<br />
īpašības. Jaunās tehnoloģijas negūs panākumus bez šādu piemērotu materiālu izstrādes.<br />
Grozījumu iesniedza Toine Manders<br />
Grozījums Nr. 756<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 3. punkts<br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, kuru<br />
radīšanā iesaistītais risks ir liels un<br />
priekšrocības pārāk nekonkrētas, lai privātie<br />
uzņēmumi sniegtu visu nepieciešamo<br />
finansējumu pētniecībai, attīstībai,<br />
demonstrējumiem un ieviešanai. Tādēļ<br />
privātā sektora ieguldījumu veicināšanā<br />
svarīga loma ir valsts sektora atbalstam un,<br />
lai sacenstos ar tautsaimniecībām, kas<br />
sistemātiski iegulda lielus līdzekļus līdzīgās<br />
tehnoloģijās, ir jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni<br />
un resursi saskanīgā un efektīvākā veidā.<br />
Šajā ziņā izšķirīga loma ir <strong>Eiropas</strong><br />
tehnoloģiju platformām, koordinētā veidā<br />
apvienojot vajadzīgos pētniecības<br />
pasākumus. Turpmāk izklāstītas darbības<br />
mērķa sasniegšanai. Ir paredzēta īpaša<br />
darbība attiecībā uz zināšanām enerģētikas<br />
politikas veidošanai, kas arī var sniegt<br />
atbalstu jaunām politikas vajadzībām,<br />
piemēram, saistībā ar <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
politikas lomu starptautisko ar klimata<br />
pārmaiņām saistīto darbību attīstībā un<br />
Or. fr<br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, kā<br />
kodoldalīšanās un kodolsintēze, kā arī<br />
saules termālās enerģijas koncentrācija<br />
(CPS), kuru radīšanā iesaistītais risks ir liels<br />
un priekšrocības pārāk nekonkrētas, lai<br />
privātie uzņēmumi sniegtu visu<br />
nepieciešamo finansējumu pētniecībai,<br />
attīstībai, demonstrējumiem un ieviešanai.<br />
Tādēļ privātā sektora ieguldījumu<br />
veicināšanā svarīga loma ir valsts sektora<br />
atbalstam un, lai sacenstos ar<br />
tautsaimniecībām, kas sistemātiski iegulda<br />
lielus līdzekļus līdzīgās tehnoloģijās, ir<br />
jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni un resursi<br />
saskanīgā un efektīvākā veidā. Šajā ziņā<br />
izšķirīga loma ir <strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju<br />
platformām, koordinētā veidā apvienojot<br />
vajadzīgos pētniecības pasākumus. Turpmāk<br />
izklāstītas darbības mērķa sasniegšanai. Ir<br />
paredzēta īpaša darbība attiecībā uz<br />
zināšanām enerģētikas politikas veidošanai,<br />
kas arī var sniegt atbalstu jaunām politikas<br />
vajadzībām, piemēram, saistībā ar <strong>Eiropas</strong>
saistībā ar energoapgādes, kā arī tās cenu<br />
nestabilitāti un pārtraukumiem.<br />
Pamatojums<br />
enerģētikas politikas lomu starptautisko ar<br />
klimata pārmaiņām saistīto darbību attīstībā<br />
un saistībā ar energoapgādes, kā arī tās cenu<br />
nestabilitāti un pārtraukumiem.<br />
Or. en<br />
Pētījumiem šajās īpašajās jomās var būt izšķirīga nozīme, lai mazinātu atkarību no naftas un<br />
CO2 emisiju, kā arī lai apmierinātu pieaugošo energoapgādes pieprasījumu.<br />
Grozījumu iesniedza Françoise Grossetête<br />
Grozījums Nr. 757<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 3. punkts<br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, kuru<br />
radīšanā iesaistītais risks ir liels un<br />
priekšrocības pārāk nekonkrētas, lai privātie<br />
uzņēmumi sniegtu visu nepieciešamo<br />
finansējumu pētniecībai, attīstībai,<br />
demonstrējumiem un ieviešanai. Tādēļ<br />
privātā sektora ieguldījumu veicināšanā<br />
svarīga loma ir valsts sektora atbalstam un,<br />
lai sacenstos ar tautsaimniecībām, kas<br />
sistemātiski iegulda lielus līdzekļus līdzīgās<br />
tehnoloģijās, ir jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni<br />
un resursi saskanīgā un efektīvākā veidā.<br />
Šajā ziņā izšķirīga loma ir <strong>Eiropas</strong><br />
tehnoloģiju platformām, koordinētā veidā<br />
apvienojot vajadzīgos pētniecības<br />
pasākumus. Turpmāk izklāstītas darbības<br />
mērķa sasniegšanai. Ir paredzēta īpaša<br />
darbība attiecībā uz zināšanām enerģētikas<br />
politikas veidošanai, kas arī var sniegt<br />
atbalstu jaunām politikas vajadzībām,<br />
piemēram, saistībā ar <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
politikas lomu starptautisko ar klimata<br />
pārmaiņām saistīto darbību attīstībā un<br />
saistībā ar energoapgādes, kā arī tās cenu<br />
nestabilitāti un pārtraukumiem.<br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
par mazākas CO2 emisijas enerģētikas<br />
sistēmu vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, kuru<br />
radīšanā iesaistītais risks ir liels un<br />
priekšrocības pārāk nekonkrētas, lai privātie<br />
uzņēmumi sniegtu visu nepieciešamo<br />
finansējumu pētniecībai, attīstībai,<br />
demonstrējumiem un ieviešanai. Tādēļ<br />
privātā sektora ieguldījumu veicināšanā<br />
svarīga loma ir valsts sektora atbalstam un,<br />
lai sacenstos ar tautsaimniecībām, kas<br />
sistemātiski iegulda lielus līdzekļus līdzīgās<br />
tehnoloģijās, ir jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni<br />
un resursi saskanīgā un efektīvākā veidā.<br />
Šajā ziņā izšķirīga loma ir <strong>Eiropas</strong><br />
tehnoloģiju platformām, koordinētā veidā<br />
apvienojot vajadzīgos pētniecības<br />
pasākumus. Turpmāk izklāstītas darbības<br />
mērķa sasniegšanai. Ir paredzēta īpaša<br />
darbība attiecībā uz zināšanām enerģētikas<br />
politikas veidošanai, kas arī var sniegt<br />
atbalstu jaunām politikas vajadzībām,<br />
piemēram, saistībā ar <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
politikas lomu starptautisko ar klimata<br />
pārmaiņām saistīto darbību attīstībā un<br />
saistībā ar energoapgādes, kā arī tās cenu<br />
nestabilitāti un pārtraukumiem.<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 91/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
7. pamatprogrammas darbības jāīsteno saskaņā ar <strong>Eiropas</strong> enerģētikas politiku, kuras mērķis<br />
ir dažādot primārās enerģijas avotus, uzlabot energoefektivitāti un samazināt CO2 emisiju.<br />
Grozījumu iesniedza Romana Jordan Cizelj<br />
Grozījums Nr. 758<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 3. punkts<br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, kuru<br />
radīšanā iesaistītais risks ir liels un<br />
priekšrocības pārāk nekonkrētas, lai privātie<br />
uzņēmumi sniegtu visu nepieciešamo<br />
finansējumu pētniecībai, attīstībai,<br />
demonstrējumiem un ieviešanai. Tādēļ<br />
privātā sektora ieguldījumu veicināšanā<br />
svarīga loma ir valsts sektora atbalstam un,<br />
lai sacenstos ar tautsaimniecībām, kas<br />
sistemātiski iegulda lielus līdzekļus līdzīgās<br />
tehnoloģijās, ir jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni<br />
un resursi saskanīgā un efektīvākā veidā.<br />
Šajā ziņā izšķirīga loma ir <strong>Eiropas</strong><br />
tehnoloģiju platformām, koordinētā veidā<br />
apvienojot vajadzīgos pētniecības<br />
pasākumus. Turpmāk izklāstītas darbības<br />
mērķa sasniegšanai. Ir paredzēta īpaša<br />
darbība attiecībā uz zināšanām enerģētikas<br />
politikas veidošanai, kas arī var sniegt<br />
atbalstu jaunām politikas vajadzībām,<br />
piemēram, saistībā ar <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
politikas lomu starptautisko ar klimata<br />
pārmaiņām saistīto darbību attīstībā un<br />
saistībā ar energoapgādes, kā arī tās cenu<br />
nestabilitāti un pārtraukumiem.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 92/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
par zemāka vai nulles līmeņa CO2 emisijas<br />
enerģētikas sistēmu vajadzīgas jaunas<br />
tehnoloģijas, kuru radīšanā iesaistītais risks<br />
ir liels un priekšrocības pārāk nekonkrētas,<br />
lai privātie uzņēmumi sniegtu visu<br />
nepieciešamo finansējumu pētniecībai,<br />
attīstībai, demonstrējumiem un ieviešanai.<br />
Tādēļ privātā sektora ieguldījumu<br />
veicināšanā svarīga loma ir valsts sektora<br />
atbalstam un, lai sacenstos ar<br />
tautsaimniecībām, kas sistemātiski iegulda<br />
lielus līdzekļus līdzīgās tehnoloģijās, ir<br />
jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni un resursi<br />
saskanīgā un efektīvākā veidā. Šajā ziņā<br />
izšķirīga loma ir <strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju<br />
platformām, koordinētā veidā apvienojot<br />
vajadzīgos pētniecības pasākumus. Turpmāk<br />
izklāstītas darbības mērķa sasniegšanai. Ir<br />
paredzēta īpaša darbība attiecībā uz<br />
zināšanām enerģētikas politikas veidošanai,<br />
kas arī var sniegt atbalstu jaunām politikas<br />
vajadzībām, piemēram, saistībā ar <strong>Eiropas</strong><br />
enerģētikas politikas lomu starptautisko ar<br />
klimata pārmaiņām saistīto darbību attīstībā<br />
un saistībā ar energoapgādes, kā arī tās cenu<br />
nestabilitāti un pārtraukumiem.<br />
Or. en<br />
7. pamatprogrammas darbības jāīsteno saskaņā ar <strong>Eiropas</strong> enerģētikas politiku, kuras mērķis<br />
ir dažādot primārās enerģijas avotus, uzlabot energoefektivitāti un samazināt antropogēnā<br />
CO2 emisiju. Parasti to dēvē par mazākas CO2 emisijas enerģētikas sistēmu.
Grozījumu iesniedza Fiona Hall<br />
Grozījums Nr. 759<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 3. punkts<br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, kuru<br />
radīšanā iesaistītais risks ir liels un<br />
priekšrocības pārāk nekonkrētas, lai privātie<br />
uzņēmumi sniegtu visu nepieciešamo<br />
finansējumu pētniecībai, attīstībai,<br />
demonstrējumiem un ieviešanai. Tādēļ<br />
privātā sektora ieguldījumu veicināšanā<br />
svarīga loma ir valsts sektora atbalstam un,<br />
lai sacenstos ar tautsaimniecībām, kas<br />
sistemātiski iegulda lielus līdzekļus līdzīgās<br />
tehnoloģijās, ir jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni<br />
un resursi saskanīgā un efektīvākā veidā.<br />
Šajā ziņā izšķirīga loma ir <strong>Eiropas</strong><br />
tehnoloģiju platformām, koordinētā veidā<br />
apvienojot vajadzīgos pētniecības<br />
pasākumus. Turpmāk izklāstītas darbības<br />
mērķa sasniegšanai. Ir paredzēta īpaša<br />
darbība attiecībā uz zināšanām enerģētikas<br />
politikas veidošanai, kas arī var sniegt<br />
atbalstu jaunām politikas vajadzībām,<br />
piemēram, saistībā ar <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
politikas lomu starptautisko ar klimata<br />
pārmaiņām saistīto darbību attīstībā un<br />
saistībā ar energoapgādes, kā arī tās cenu<br />
nestabilitāti un pārtraukumiem.<br />
Pamatojums<br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, kuru<br />
radīšanā iesaistītais risks ir liels un peļņa<br />
pārāk nekonkrēta, lai privātie uzņēmumi<br />
sniegtu visu nepieciešamo finansējumu<br />
pētniecībai, attīstībai, demonstrējumiem un<br />
ieviešanai. Tādēļ privātā sektora ieguldījumu<br />
veicināšanā svarīga loma ir valsts sektora<br />
atbalstam un, lai sacenstos ar<br />
tautsaimniecībām, kas sistemātiski iegulda<br />
lielus līdzekļus līdzīgās tehnoloģijās, ir<br />
jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni un resursi<br />
saskanīgā un efektīvākā veidā. Šajā ziņā<br />
izšķirīga loma ir <strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju<br />
platformām, koordinētā veidā apvienojot<br />
vajadzīgos pētniecības pasākumus. Turpmāk<br />
izklāstītas darbības mērķa sasniegšanai. Ir<br />
paredzēta īpaša darbība attiecībā uz<br />
zināšanām enerģētikas politikas veidošanai,<br />
kas arī var sniegt atbalstu jaunām politikas<br />
vajadzībām, piemēram, saistībā ar <strong>Eiropas</strong><br />
enerģētikas politikas lomu starptautisko ar<br />
klimata pārmaiņām saistīto darbību attīstībā<br />
un saistībā ar energoapgādes, kā arī tās cenu<br />
nestabilitāti un pārtraukumiem.<br />
Pēdējā rindkopā ,,peļņa” iederas labāk nekā ,,priekšrocības”, jo ,,priekšrocības” nozīmē<br />
labumu, ko tehnoloģija dos sabiedrībai kopumā, un tas ir ļoti labi jāsaprot, jo tas ir<br />
pamatojums, izvirzot pirmajā vietā sabiedrības līdzekļus.<br />
Grozījumu iesniedza Catherine Trautmann, Vincent Peillon<br />
Grozījums Nr. 760<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums”, 3. punkts<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 93/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, kuru<br />
radīšanā iesaistītais risks ir liels un<br />
priekšrocības pārāk nekonkrētas, lai privātie<br />
uzņēmumi sniegtu visu nepieciešamo<br />
finansējumu pētniecībai, attīstībai,<br />
demonstrējumiem un ieviešanai. Tādēļ<br />
privātā sektora ieguldījumu veicināšanā<br />
svarīga loma ir valsts sektora atbalstam un,<br />
lai sacenstos ar tautsaimniecībām, kas<br />
sistemātiski iegulda lielus līdzekļus līdzīgās<br />
tehnoloģijās, ir jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni<br />
un resursi saskanīgā un efektīvākā veidā.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 94/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
par mazākas CO2 emisijas enerģētikas<br />
sistēmu ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas,<br />
kuru radīšanā iesaistītais risks ir liels un<br />
priekšrocības pārāk nekonkrētas, lai privātie<br />
uzņēmumi sniegtu visu nepieciešamo<br />
finansējumu pētniecībai, attīstībai,<br />
demonstrējumiem un ieviešanai. Tādēļ<br />
privātā sektora ieguldījumu veicināšanā<br />
svarīga loma ir valsts sektora atbalstam un,<br />
lai sacenstos ar tautsaimniecībām, kas<br />
sistemātiski iegulda lielus līdzekļus līdzīgās<br />
tehnoloģijās, ir jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni<br />
un resursi saskanīgā un efektīvākā veidā.<br />
Or. en<br />
7. pamatprogrammas darbības jāīsteno saskaņā ar <strong>Eiropas</strong> enerģētikas politiku, kuras mērķis<br />
ir dažādot primārās enerģijas avotus, uzlabot energoefektivitāti un samazināt antropogēnā<br />
CO2 emisiju. Parasti to dēvē par mazākas CO2 emisijas enerģētikas sistēmu.<br />
Grozījumu iesniedza Giles Chichester<br />
Grozījums Nr. 761<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums”, 3. punkts<br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, kuru<br />
radīšanā iesaistītais risks ir liels un<br />
priekšrocības pārāk nekonkrētas, lai privātie<br />
uzņēmumi sniegtu visu nepieciešamo<br />
finansējumu pētniecībai, attīstībai,<br />
demonstrējumiem un ieviešanai. Tādēļ<br />
privātā sektora ieguldījumu veicināšanā<br />
svarīga loma ir valsts sektora atbalstam un,<br />
lai sacenstos ar tautsaimniecībām, kas<br />
sistemātiski iegulda lielus līdzekļus līdzīgās<br />
tehnoloģijās, ir jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni<br />
un resursi saskanīgā un efektīvākā veidā.<br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
par mazākas CO2 emisijas enerģētikas<br />
sistēmu ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas,<br />
kuru radīšanā iesaistītais risks ir liels un<br />
priekšrocības pārāk nekonkrētas, lai privātie<br />
uzņēmumi sniegtu visu nepieciešamo<br />
finansējumu pētniecībai, attīstībai,<br />
demonstrējumiem un ieviešanai. Tādēļ<br />
privātā sektora ieguldījumu veicināšanā<br />
svarīga loma ir valsts sektora atbalstam un,<br />
lai sacenstos ar tautsaimniecībām, kas<br />
sistemātiski iegulda lielus līdzekļus līdzīgās<br />
tehnoloģijās, ir jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni<br />
un resursi saskanīgā un efektīvākā veidā.<br />
Or. en
Pamatojums<br />
7. pamatprogrammas darbības jāīsteno saskaņā ar <strong>Eiropas</strong> enerģētikas politiku, kuras mērķis<br />
ir dažādot primārās enerģijas avotus, uzlabot energoefektivitāti un samazināt antropogēnā<br />
CO2 emisiju. Parasti to dēvē par mazākas CO2 emisijas enerģētikas sistēmu.<br />
Grozījumu iesniedza Angelika Niebler<br />
Grozījums Nr. 762<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksta ,,Pamatojums” 3. punkts<br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, kuru<br />
radīšanā iesaistītais risks ir liels un<br />
priekšrocības pārāk nekonkrētas, lai privātie<br />
uzņēmumi sniegtu visu nepieciešamo<br />
finansējumu pētniecībai, attīstībai,<br />
demonstrējumiem un ieviešanai. Tādēļ<br />
privātā sektora ieguldījumu veicināšanā<br />
svarīga loma ir valsts sektora atbalstam un,<br />
lai sacenstos ar tautsaimniecībām, kas<br />
sistemātiski iegulda lielus līdzekļus līdzīgās<br />
tehnoloģijās, ir jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni<br />
un resursi saskanīgā un efektīvākā veidā.<br />
Šajā ziņā izšķirīga loma ir <strong>Eiropas</strong><br />
tehnoloģiju platformām, koordinētā veidā<br />
apvienojot vajadzīgos pētniecības<br />
pasākumus. Turpmāk izklāstītas darbības<br />
mērķa sasniegšanai. Ir paredzēta īpaša<br />
darbība attiecībā uz zināšanām enerģētikas<br />
politikas veidošanai, kas arī var sniegt<br />
atbalstu jaunām politikas vajadzībām,<br />
piemēram, saistībā ar <strong>Eiropas</strong> enerģētikas<br />
politikas lomu starptautisko ar klimata<br />
pārmaiņām saistīto darbību attīstībā un<br />
saistībā ar energoapgādes, kā arī tās cenu<br />
nestabilitāti un pārtraukumiem.<br />
Pamatojums<br />
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai<br />
par uzticamu, konkurētspējīgu un<br />
ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu vajadzīgas<br />
jaunas tehnoloģijas, kuru radīšanā iesaistītais<br />
risks ir liels un priekšrocības pārāk<br />
nekonkrētas, lai privātie uzņēmumi sniegtu<br />
visu nepieciešamo finansējumu pētniecībai,<br />
attīstībai, demonstrējumiem un ieviešanai.<br />
Tādēļ privātā sektora ieguldījumu<br />
veicināšanā svarīga loma ir valsts sektora<br />
atbalstam un, lai sacenstos ar<br />
tautsaimniecībām, kas sistemātiski iegulda<br />
lielus līdzekļus līdzīgās tehnoloģijās, ir<br />
jāapvieno <strong>Eiropas</strong> centieni un resursi<br />
saskanīgā un efektīvākā veidā. Šajā ziņā<br />
izšķirīga loma ir <strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju<br />
platformām, koordinētā veidā apvienojot<br />
vajadzīgos pētniecības pasākumus. Turpmāk<br />
izklāstītas darbības mērķa sasniegšanai. Ir<br />
paredzēta īpaša darbība attiecībā uz<br />
zināšanām enerģētikas politikas veidošanai,<br />
kas arī var sniegt atbalstu jaunām politikas<br />
vajadzībām, piemēram, saistībā ar <strong>Eiropas</strong><br />
enerģētikas politikas lomu starptautisko ar<br />
klimata pārmaiņām saistīto darbību attīstībā<br />
un saistībā ar energoapgādes, kā arī tās cenu<br />
nestabilitāti un pārtraukumiem.<br />
Or. en<br />
7. pamatprogrammas darbības jāīsteno saskaņā ar <strong>Eiropas</strong> enerģētikas politiku, kuras mērķis<br />
ir dažādot primārās enerģijas avotus, uzlabot energoefektivitāti un samazināt antropogēnā<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 95/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
CO2 emisiju. Lai Eiropā aizsargātu nodarbinātību, mums vajadzīga konkurētspējīga un<br />
uzticama energoapgāde.<br />
Grozījumu iesniedza Mechtild Rothe, Britta Thomsen<br />
Grozījums Nr. 763<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, jauna ievadfrāze<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 96/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Divas trešdaļas no šai jomai piešķirtā<br />
budžeta būs vērstas uz pētījumiem, kas<br />
veikti attiecībā uz tālāk minētajām trim ar<br />
atjaunīgo enerģiju saistītām darbībām un<br />
darbību ,,Energoefektivitāte un<br />
ietaupījumi.”<br />
Or. en<br />
The European Parliament has an opportunity to decide on the general direction that energy<br />
research policy should take until 2013 in order to best accomplish the goal of a competitive,<br />
environmentally-friendly economy less exposed to disruptions caused by volatile energy<br />
prices. Taking a clear position on research policy now could shape the energy landscape for<br />
many years to come as the research results get taken up in commercial products. Similarly to<br />
FP4 (1995-1998), when renewable energy, energy efficiency and fossil energy each had their<br />
own defined budgets, clear budgets for certain categories of technologies should be adopted.<br />
This has advantages in terms of transparency towards the EU citizen and provides reassurance<br />
of the EU’s commitment to the industries involved in research in each area.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 764<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, jauna ievadfrāze<br />
Līdzekļu izvietojums enerģijas nozarē būs<br />
balstīts uz kritērijiem, kas ļaus novērtēt<br />
tehnoloģiju iespējas dot ieguldījumu ES<br />
enerģētikas mērķu izpildē. Tie ir: izveidot<br />
konkurētspējīgu, ilgtspējīgi videi draudzīgu<br />
un drošu enerģētikas nozari. Relatīvi<br />
ierobežotie ES līdzekļi šīs jomas pētniecībai<br />
un attīstībai būs vērsti uz tehnoloģijām, kas<br />
spēj panākt strauju CO2 emisijas
Pamatojums<br />
samazinājumu.<br />
Or. en<br />
Relatīvi ierobežotie ES līdzekļi, kas piešķirti ar kodolenerģiju nesaistītu enerģētikas problēmu<br />
pētniecībai un attīstībai, jāiedala pēc prioritātēm, sākot ar tehnoloģijām, kas ierindojas<br />
augstāk pēc atbilstības šādu zinātnisku mērķu kritērijiem: samazināt ES enerģētisko atkarību<br />
un pazemināt ievestās enerģijas īpatsvaru; mazināt daudzas drošības politikas problēmas;<br />
panākt strauju CO2 emisijas samazinājumu un dot ieguldījumu ES vispārējā konkurētspējā un<br />
darbavietu radīšanā pārredzamā laika posmā.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 765<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, jauna ievadfrāze<br />
Pamatojums<br />
Katrai tehnoloģijai jānosaka skaidras<br />
budžeta pozīcijas enerģijas pētniecībai<br />
saskaņā ar šo sadarbības programmu.<br />
Līdzīgi kā tas bija 4. pamatprogrammā (1995. – 1998. gadam), kad atjaunīgajai enerģijai,<br />
energoefektivitātei un izrakteņu enerģijai bija noteikts atsevišķs budžets, skaidras budžeta<br />
pozīcijas jāpieņem arī topošajā pamatprogrammā. Pat neņemot vērā apstākli, ka tas<br />
palielinās ieguldītāju uzticību un uzlabos plānošanu, tas palīdzēs arī Parlamentam un<br />
sabiedrībai iegūt vairāk informācijas par to, kādam nolūkam ES tērē nodokļu maksātāju<br />
naudu. Tādējādi būs uzlabota pārredzamība un uzraudzība.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 766<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, jauna ievadfrāze un sadaļu kārtības maiņa<br />
Or. en<br />
Darbības norādītas to prioritātes kārtībā un<br />
tām būs atsevišķas budžeta pozīcijas.<br />
Ūdeņradis un kurināmā elementi 1. Energoefektivitāte un ietaupījumi<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 97/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Atjaunojamās elektroenerģijas ražošana 2. Atjaunīgā enerģija – degvielas ražošana,<br />
atjaunīgā enerģija – elektrība, un atjaunīgā<br />
enerģija – siltums un aukstums<br />
Atjaunojamo veidu degvielas ražošana 3. Viedi enerģētikas tīkli<br />
Atjaunojamie avoti apsildei un dzesēšanai 4. Zināšanas enerģētikas politikas<br />
veidošanai<br />
CO2 uztveršanas un uzglabāšanas<br />
tehnoloģijas nulles izmešu līmeņa<br />
elektroenerģijas ieguvei<br />
PE 371.783v01-00 98/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
5. Ūdeņradis un kurināmā elementi<br />
Tīrās akmeņogļu tehnoloģijas 6. Oglekļa uztveršana un uzglabāšana<br />
Viedi enerģētikas tīkli<br />
Energoefektivitāte un ietaupījumi<br />
Zināšanas enerģētikas politikas veidošanai<br />
Pamatojums<br />
Or. en<br />
Priority must be given to technologies that result in the rapid transformation to a sustainable<br />
and secure energy sector in Europe. Further consideration must be given to the past funding<br />
and the ability of the commercial sector to fund the developments. In the light of these<br />
concerns the prioritisation list for funding with the energy sector is recommended.<br />
The coal industry is established with a large turnover and profits. Moreover, this sector has<br />
and continues to receive huge energy subsidies. Over the last decade four ‘old’ Member<br />
States (France, Germany, Spain and UK) granted approximately €70 billion in aid to their<br />
industry for both production subsidies and to help phase out the industry. The enlargement of<br />
the European Union has lead to additional State Aid claims for the coal sector with four new<br />
Members granting aid to the coal sector, and in particular Poland that granted €3.8 billion in<br />
2003. Finally, the coal sector continues to receive EU's support through its Research Fund<br />
for Coal and Steel (RFCS).<br />
Any EU public funding for clean coal research should be conducted through this Research<br />
Fund for Coal and Steel (RFCS). The treaty constituting the European Coal and Steel<br />
Community which expired in 2003, has left behind assets of € 1.6 billion. The RFCS is<br />
already very much focusing on research in clean coal technologies: during the period 2003-<br />
2006, on average, about 57% of the available yearly funding has been allocated to research<br />
area in this area.
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 767<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 1. aizzīme<br />
Integrētas darbības, lai nodrošinātu stabilu<br />
tehnoloģisku pamatu konkurētspējīgai ES<br />
kurināmā elementu un ūdeņraža nozarei<br />
stacionāriem, pārnēsājamiem un transporta<br />
lietojumiem. Ūdeņraža un kurināmā<br />
elementu <strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platforma<br />
atbalsta šo darbību, ierosinot integrētu<br />
pētniecības un ieviešanas stratēģiju.<br />
Pamatojums<br />
Integrētas darbības, lai nodrošinātu stabilu<br />
tehnoloģisku pamatu konkurētspējīgai ES<br />
kurināmā elementu un ūdeņraža nozarei, ar<br />
finansējumu šajā pozīcijā, sniedzot atbalstu<br />
stacionāriem un pārnēsājamiem<br />
lietojumiem, kas balstīti uz atjaunīgiem<br />
enerģijas avotiem.<br />
Or. en<br />
In line with the EU objective of creating a sustainable hydrogen economy by 2050, research<br />
should focus on the production of hydrogen from renewable energy sources.<br />
The research for alternative fuels proposed under the ‘Transport’ heading will cover the use<br />
of hydrogen for transport applications (‘Specific Programmes’ - COM(2005) 440, page 59).<br />
This deletion avoids the possibility of double funding from the ‘Energy’ heading (which has<br />
less than half of the budget that the Commission proposes for ‘Transport’).<br />
Second sentence is deleted because the remark about the European Technology Platform is<br />
no more relevant for this topic than it is for all the other energy sub-topics for which<br />
Technology Platforms exist, such as the Photovoltaic Technology Platform, the Zero-<br />
Emission Fossil Fuel Plants Technology Platform, the Electricity Networks of the Future<br />
Technology Platform, the Solar Thermal Technology Platform or those in the formation stage<br />
such as the Wind Energy Technology Platform or the Biofuels Technology Platform.<br />
Grozījumu iesniedza Vittorio Prodi<br />
Grozījums Nr. 768<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 1. aizzīme<br />
Integrētas darbības, lai nodrošinātu stabilu<br />
tehnoloģisku pamatu konkurētspējīgai ES<br />
kurināmā elementu un ūdeņraža nozarei<br />
stacionāriem, pārnēsājamiem un transporta<br />
lietojumiem. Ūdeņraža un kurināmā<br />
elementu <strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platforma<br />
atbalsta šo darbību, ierosinot integrētu<br />
Integrētas darbības, lai nodrošinātu stabilu<br />
tehnoloģisku pamatu konkurētspējīgai ES<br />
kurināmā elementu un ūdeņraža nozarei<br />
stacionāriem, pārnēsājamiem un transporta<br />
lietojumiem. Ūdeņraža un kurināmā<br />
elementu <strong>Eiropas</strong> tehnoloģiju platforma<br />
atbalsta šo darbību, ierosinot integrētu<br />
pētniecības un ieviešanas stratēģiju un<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 99/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
pētniecības un ieviešanas stratēģiju. organizējot sistēmu biomasas ražošanai,<br />
savākšanai un apstrādei ūdeņraža<br />
ražošanas vajadzībām.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 100/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Or. en<br />
Šī tehnoloģija šķiet ārkārtīgi daudzsološa, lai jau pēc neilga laika nodrošinātu ūdeņradi, kas<br />
būtu konkurētspējīgā līmenī cenas un daudzuma ziņā.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 769<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 2. aizzīme<br />
Tehnoloģijas, lai palielinātu vispārējo<br />
pārveides efektivitāti, samazinot izmaksas<br />
elektrības ražošanai no vietējiem<br />
atjaunojamiem enerģijas avotiem, un lai<br />
izstrādātu un demonstrētu tehnoloģijas, kas<br />
ir piemērotas dažādiem reģionāliem<br />
apstākļiem.<br />
Pamatojums<br />
Tehnoloģijas, lai palielinātu vispārējo<br />
pārveides efektivitāti, samazinot izmaksas<br />
elektrības ražošanai no vietējiem<br />
atjaunojamiem enerģijas avotiem, tostarp<br />
atkritumiem, un lai izstrādātu un<br />
demonstrētu tehnoloģijas, kas ir piemērotas<br />
dažādiem reģionāliem apstākļiem.<br />
Šeit nepieciešams izcelt un pievienot enerģijas ražošanas iespējām ,,atkritumu bioloģiski<br />
noārdāmo daļu”.<br />
Grozījumu iesniedza Catherine Trautmann, Vincent Peillon<br />
Grozījums Nr. 770<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 3. aizzīme<br />
Integrētas pārveides tehnoloģijas: izstrādāt<br />
un samazināt vienības pašizmaksu cietajiem,<br />
šķidrajiem un gāzveida kurināmajiem<br />
(tostarp ūdeņradim), ko ražo no<br />
atjaunojamiem enerģijas avotiem, nolūkā<br />
Or. es<br />
Integrētas pārveides tehnoloģijas: izstrādāt<br />
un samazināt vienības pašizmaksu cietajiem,<br />
šķidrajiem un gāzveida kurināmajiem<br />
(tostarp ūdeņradim), ko ražo no<br />
atjaunojamiem enerģijas avotiem, nolūkā
adīt oglekļa-neitrālu kurināmo rentablu<br />
ražošanu un lietošanu, jo īpaši šķidro<br />
biodegvielu transportam.<br />
Pamatojums<br />
radīt oglekļa-neitrālu kurināmo rentablu<br />
ražošanu, uzglabāšanu, sadali un lietošanu,<br />
jo īpaši šķidro biodegvielu transportam.<br />
Ir vērts pētīt šīs darbības, ņemot vērā ūdeņraža bīstamību. Turklāt tās loģiski iekļaujas<br />
produkta ciklā.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 771<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 3. aizzīme<br />
Integrētas pārveides tehnoloģijas: izstrādāt<br />
un samazināt vienības pašizmaksu cietajiem,<br />
šķidrajiem un gāzveida kurināmajiem<br />
(tostarp ūdeņradim), ko ražo no<br />
atjaunojamiem enerģijas avotiem, nolūkā<br />
radīt oglekļa-neitrālu kurināmo rentablu<br />
ražošanu un lietošanu, jo īpaši šķidro<br />
biodegvielu transportam.<br />
Pamatojums<br />
Or. fr<br />
Integrētas pārveides tehnoloģijas: izstrādāt<br />
un samazināt vienības pašizmaksu cietajiem,<br />
šķidrajiem un gāzveida kurināmajiem<br />
(tostarp ūdeņradim), ko ražo no<br />
atjaunojamiem enerģijas avotiem, tostarp<br />
enerģētiskām lauksaimniecības kultūrām,<br />
biomasas un atkritumien, nolūkā radīt<br />
oglekļa-neitrālu kurināmo rentablu ražošanu<br />
un lietošanu, jo īpaši šķidro biodegvielu<br />
transportam un elektrības ražošanai.<br />
Or. es<br />
Enmienda en coordinación con la propuesta de la Comisión para el desarrollo del programa<br />
"Cooperación". En el apartado equivalente sobre fuentes renovables (COM 440 del 2005,<br />
capítulo 5 "Energía") se recogen las posibilidades que ofrece "la fracción biodegradable de<br />
los residuos" para la generación de energía. Dado su enorme potencial, parece adecuado<br />
citarlo asimismo en esta parte general del Séptimo Programa Marco. También, y por las<br />
mismas razones, conviene que la parte general cite a la biomasa y a los cultivos energéticos.<br />
Por otro lado, cabe matizar que el uso de los biocombustibles no se circunscribe al ámbito<br />
del transporte, sino que pueden desde nutrir maquinaria de producción hasta servir como<br />
carburante para la generación eléctrica. De ahí, la necesidad de aumentar los esfuerzos de<br />
investigación en su perfeccionamiento.<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 101/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Peter Liese, Vittorio Prodi, Patrizia Toia<br />
Grozījums Nr. 772<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 3. aizzīme<br />
Integrētas pārveides tehnoloģijas: izstrādāt<br />
un samazināt vienības pašizmaksu cietajiem,<br />
šķidrajiem un gāzveida kurināmajiem<br />
(tostarp ūdeņradim), ko ražo no<br />
atjaunojamiem enerģijas avotiem, nolūkā<br />
radīt oglekļa-neitrālu kurināmo rentablu<br />
ražošanu un lietošanu, jo īpaši šķidro<br />
biodegvielu transportam.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 102/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Integrētas pārveides tehnoloģijas: izstrādāt<br />
un samazināt vienības pašizmaksu cietajiem,<br />
šķidrajiem un gāzveida kurināmajiem<br />
(tostarp ūdeņradim), ko ražo no<br />
atjaunojamiem enerģijas avotiem, nolūkā<br />
radīt oglekļa-neitrālu kurināmo rentablu<br />
ražošanu un lietošanu, jo īpaši šķidro<br />
biodegvielu transportam, tostarp<br />
enerģētiskām lauksaimniecības kultūrām,<br />
kas īpaši uzlabotas ar selekcijas palīdzību,<br />
izmantojot tradicionālas un<br />
biotehnoloģiskas metodes.<br />
Jāiekļauj visa vērtība. Īpaši enerģijas lietojumam paredzētas, uzlabotas lauksaimniecības<br />
kultūras būtiski paaugstinās efektivitāti un līdz ar to arī alternatīvās energoapgādes<br />
konkurētspēju. Šie kultūraugi palīdzēs atvērt jaunus tirgus un tādējādi dos ieguldījumu,<br />
specializācijas un izaugsmes iespējas <strong>Eiropas</strong> lauksaimniecībai un lauku apgabaliem.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 773<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 3. aizzīme<br />
Integrētas pārveides tehnoloģijas: izstrādāt<br />
un samazināt vienības pašizmaksu cietajiem,<br />
šķidrajiem un gāzveida kurināmajiem<br />
(tostarp ūdeņradim), ko ražo no<br />
atjaunojamiem enerģijas avotiem, nolūkā<br />
radīt oglekļa-neitrālu kurināmo rentablu<br />
ražošanu un lietošanu, jo īpaši šķidro<br />
biodegvielu transportam.<br />
Or. en<br />
Integrētas pārveides tehnoloģijas: izstrādāt<br />
un samazināt vienības pašizmaksu cietajiem,<br />
šķidrajiem un gāzveida kurināmajiem, ko<br />
ražo no atjaunojamiem enerģijas avotiem,<br />
nolūkā radīt tādu kurināmo rentablu<br />
ražošanu un lietošanu, kas atbilst enerģijas<br />
ķēdes no degvielas ieguves brīža līdz<br />
transportlīdzekļa kustības uzsākšanai<br />
(,,well-to-wheel”) pilnīga novērtējuma<br />
prasībām, īpaši ņemot vērā enerģijas un<br />
klimata līdzsvaru attiecībā uz šķidro
Pamatojums<br />
biodegvielu transportam.<br />
Or. en<br />
7. pamatprogrammas pētniecības un attīstības darbības attiecībā uz šķidrajām biodegvielām<br />
jākoncentrē uz tām degvielām, kuras pilnībā atbilst enerģijas ķēdes no degvielas ieguves<br />
brīža līdz transportlīdzekļa kustības uzsākšanai (,,well-to-wheel”) pilnīga novērtējuma<br />
prasībām, jo īpaši attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm.<br />
Grozījumu iesniedza Daniel Caspary<br />
Grozījums Nr. 774<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 4. aizzīme<br />
Tehnoloģijas, lai palielinātu efektivitāti un<br />
samazinātu izmaksas apsildei un dzesēšanai<br />
no atjaunojamiem enerģijas avotiem,<br />
nodrošinot to lietošanu dažādos reģionālos<br />
apstākļos.<br />
Pamatojums<br />
Tehnoloģijas un infrastruktūras, lai<br />
palielinātu efektivitāti un samazinātu<br />
izmaksas apsildei un dzesēšanai no<br />
atjaunojamiem enerģijas avotiem, nodrošinot<br />
to lietošanu dažādos reģionālos apstākļos.<br />
Siltuma tālā un tuvā padeve apsildei un dzesēšanai ir līdzeklis, ar kura palīdzību lielā mērā<br />
paaugstināt atjaunīgo enerģijas avotu īpatsvaru un tādējādi sekmēt izmaksu samazināšanu.<br />
Or. de<br />
Grozījumu iesniedza Alejo Vidal-Quadras Roca, Dominique Vlasto, Pilar del Castillo Vera,<br />
Gunnar Hökmark, Cristina Gutiérrez-Cortines<br />
Grozījums Nr. 775<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 4. aizzīme<br />
Tehnoloģijas, lai palielinātu efektivitāti un<br />
samazinātu izmaksas apsildei un dzesēšanai<br />
no atjaunojamiem enerģijas avotiem,<br />
nodrošinot to lietošanu dažādos reģionālos<br />
apstākļos.<br />
Tehnoloģijas un infrastruktūras, lai<br />
palielinātu efektivitāti un samazinātu<br />
izmaksas apsildei un dzesēšanai no<br />
atjaunojamiem enerģijas avotiem, nodrošinot<br />
to lietošanu dažādos reģionālos apstākļos.<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 103/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
Apgabalu apsildes un dzesēšanas sistēmas ir līdzeklis, lai ievērojami palielinātu atjaunīgo<br />
enerģijas avotu (AEA) īpatsvaru un tādējādi samazinātu izmaksas. Jo īpaši šis sektors ļauj<br />
piekļūt apsildes un dzesēšanas patērētājiem, nodrošinot ekonomiski efektīvu AEA lietojumu<br />
dažādos reģionālos apstākļos (kur iespējams izmantot, piemēram, biomasu, ģeotermisko<br />
enerģiju utt.).<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 776<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 4. aizzīme<br />
Tehnoloģijas, lai palielinātu efektivitāti un<br />
samazinātu izmaksas apsildei un dzesēšanai<br />
no atjaunojamiem enerģijas avotiem,<br />
nodrošinot to lietošanu dažādos reģionālos<br />
apstākļos.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 104/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Or. en<br />
Pētniecības, attīstības un demonstrācijas<br />
koncentrēšana uz tehnoloģijām, lai<br />
palielinātu efektivitāti un samazinātu aktīvas<br />
apsildes un dzesēšanas izmaksas no<br />
atjaunojamiem enerģijas avotiem, nodrošinot<br />
to lietošanu dažādos reģionālos apstākļos.<br />
Rosināt veikt uzlabojumus sistēmās, kur<br />
izmanto pasīvu vai dabiski radītu apsildi, jo<br />
īpaši, ņemot vērā mērķi panākt ēku<br />
konstrukcijas energoefektivitāti.<br />
Izteikts ierosinājums standartizēt atsevišķu punktu virsrakstus, lai izceltu trīs zinātniskos<br />
elementus – pētniecību, attīstību un demonstrāciju.<br />
Piemērojot tiesību aktus attiecībā uz ēku energoefektivitāti, Savienībai jāturpina pētījumi<br />
pasīvu vai dabiski radītu apsildes sistēmu jomā.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 777<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 5. aizzīme<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā Pētniecības, attīstības un demonstrācijas<br />
Or. es
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas ieguves<br />
stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni,<br />
pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām.<br />
Pamatojums<br />
koncentrēšana uz tehnoloģijām, lai krasi<br />
samazinātu izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas ieguves<br />
stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni,<br />
pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām.<br />
Izteikts ierosinājums standartizēt atsevišķu punktu virsrakstus, lai izceltu trīs zinātniskos<br />
elementus – pētniecību, attīstību un demonstrāciju.<br />
Grozījumu iesniedza Anne Laperrouze<br />
Grozījums Nr. 778<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 5. aizzīme<br />
CO2 uztveršanas un uzglabāšanas<br />
tehnoloģijas nulles izmešu līmeņa<br />
elektroenerģijas ieguvei<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas ieguves<br />
stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni,<br />
pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām.<br />
Pamatojums<br />
Or. es<br />
CO2 uztveršanas un pārveides tehnoloģijas,<br />
lai to izmantotu kā izejvielu, un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijas nulles izmešu<br />
līmeņa elektroenerģijas un/ vai tvaika<br />
ieguvei<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas un/ vai<br />
tvaika ieguves stacijas ar nullei tuvu izmešu<br />
līmeni, pamatojoties uz CO2 uztveršanas,<br />
pārveides un uzglabāšanas tehnoloģijām, jo<br />
īpaši pazemes uzglabāšanu.<br />
Les grandes installations de combustion qui produisent de la vapeur sous chaudière dans le<br />
cadre ou non de système de cogénération peuvent représenter plusieurs centaines de MW,<br />
notamment pour les sites chimiques, pétrochimiques et sidérurgiques. A titre d’illustration,<br />
plus de 50% du gaz naturel combustible vendu en France est converti sous chaudière. Ces<br />
installations devront, elles aussi, à terme, réduire drastiquement leurs émissions de CO2 et<br />
avoir recours aux technologies de capture et stockage du CO2. Aussi les spécificités des<br />
Or. fr<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 105/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
installations industrielles doivent être prises en compte dans les projets de recherche.<br />
Il convient de ne pas se limiter au stockage du CO2 mais également de promouvoir des<br />
recherches visant à valoriser le CO2. Il peut, en effet, être utilisé comme source de carbone<br />
dans l’élaboration de molécules complexes. Certaines méthodologies de synthèse pourraient<br />
utiliser des liaisons C-C via le CO2.<br />
Grozījumu iesniedza Philippe Busquin<br />
Grozījums Nr. 779<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 5. aizzīmes nosaukums un pants<br />
CO2 uztveršanas un uzglabāšanas<br />
tehnoloģijas nulles izmešu līmeņa<br />
elektroenerģijas ieguvei<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas ieguves<br />
stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni,<br />
pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 106/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
CO2 uztveršanas, uzglabāšanas un<br />
pārveides tehnoloģijas, lai to izmantotu kā<br />
izejvielu nulles izmešu līmeņa<br />
elektroenerģijas un/ vai tvaika ieguvei<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas un/ vai<br />
tvaika ieguves stacijas ar nullei tuvu izmešu<br />
līmeni, pamatojoties uz CO2 uztveršanas,<br />
uzglabāšanas un pārveides tehnoloģijām.<br />
Or. en<br />
Lielu tvaika ieguves staciju (ar vai bez koģenerācijas sistēmām) īpatsvars ir simtiem MW, jo<br />
īpaši ķīmijas, naftas ķīmijas un tērauda rūpniecības vietās. Piemēram, vairāk nekā 50 % no<br />
Francijā dedzināšanai izmantotās dabas gāzes sadedzina rūpnieciskajos tvaika katlos. Arī šo<br />
iekārtu CO2 emisija turpmāk būs krasi jāsamazina, un tajās būs jāpielieto CO2 uztveršanas<br />
un uzglabāšanas, kā arī pārveides tehnoloģijas.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 780<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 5. aizzīme<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas<br />
ieguves stacijas ar nullei tuvu izmešu<br />
Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas<br />
tehnoloģiju pētījumi būs vērsti uz sociālu,<br />
ekonomisku, tiesisku un vides kritēriju<br />
attīstību, tostarp arī uzglabāšanas
līmeni, pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām.<br />
Pamatojums<br />
noturības garantijām visa tā dzīvescikla<br />
laikā. Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas<br />
projekti būs pakļauti neatkarīgai,<br />
zinātniskai pārbaudei un uzraudzībai to<br />
norises vietās, un rezultātus pilnībā atklās<br />
sabiedrībai.<br />
Pirms tērēt naudu CO2 uzglabāšanas tehnoloģiju izveidei, ir svarīgi detalizēti izprast<br />
procesus, ar kuriem nodrošina CO2 drošu uzglabāšanu. Ogļu un tērauda izpētes fonds<br />
finansē arī CO2 atdalīšanas pētījumus. Piemēram, 2003. gadā tas finansēja projektu ,,CO2<br />
uztveršanas un ģeoloģiskas atdalīšanas iespēju novērtējums”.<br />
Grozījumu iesniedza Vittorio Prodi<br />
Grozījums Nr. 781<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts” ,,Darbības”, 5. aizzīme<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas ieguves<br />
stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni,<br />
pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām.<br />
Pamatojums<br />
Or. en<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas ieguves<br />
stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni,<br />
pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām, kā arī ar CO2<br />
bagātinātu atmosfēru, kas stimulē augu<br />
izcelsmes organismu augšanu.<br />
CO2 esamība atmosfērā ir noteicošs faktors augu augšanai, un būtu jāturpina šīs iedarbības<br />
pētījumi, lai sekmētu enerģētisko lauksaimniecības kultūru ražošanu.<br />
Grozījumu iesniedza Nicole Fontaine<br />
Grozījums Nr. 782<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts” ,,Darbības”, 5. aizzīme<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 107/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
CO2 uztveršanas un uzglabāšanas<br />
tehnoloģijas nulles izmešu līmeņa<br />
elektroenerģijas ieguvei<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas ieguves<br />
stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni,<br />
pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 108/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
CO2 uztveršanas un pārveides tehnoloģijas,<br />
lai to izmantotu kā izejvielu, un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijas nulles izmešu<br />
līmeņa elektroenerģijas ieguvei<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas ieguves<br />
stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni,<br />
pamatojoties uz CO2 uztveršanas, pārveides<br />
un uzglabāšanas tehnoloģijām.<br />
Pasākumus nedrīkst ierobežot līdz vienkāršai CO2 uzglabāšanai, bet tajos jāiekļauj arī tādas<br />
pētniecības veicināšana, kuras mērķis ir iegūt no CO2 visu iespējamo labumu. To var<br />
izmantot kā oglekļa avotu kompleksu molekulu veidošanai. Atsevišķās sintēzes metodēs<br />
iespējams izmantot C-C saiti caur CO2.<br />
Grozījumu iesniedza Jan Christian Ehler, Herbert Reul<br />
Grozījums Nr. 783<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 5. aizzīme<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas ieguves<br />
stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni,<br />
pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām.<br />
Pamatojums<br />
Or. fr<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas negatīvo ietekmi uz vidi,<br />
cenšoties nodrošināt efektīvas<br />
elektroenerģijas ieguves stacijas ar nullei<br />
tuvu izmešu līmeni, piemēram,<br />
konkurētspējīgām brūnoglēm, pamatojoties<br />
uz CO2 uztveršanas un uzglabāšanas<br />
tehnoloģijām.<br />
Or. de<br />
<strong>Eiropas</strong> rīcībā ir, piemēram, brūnogles kā konkurētspējīgs izrakteņu enerģijas nesējs, no kura<br />
izmantošanas nākotnes jauktajās enerģijās nebūs iespējams atteikties. Lai mazinātu šīs<br />
izmantošanas negatīvo ietekmi uz vidi, jāpastiprina centieni radīt spēkstacijas bez CO2.
Grozījumu iesniedza Paul Rübig<br />
Grozījums Nr. 784<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 5. aizzīme<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas ieguves<br />
stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni,<br />
pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām.<br />
Pamatojums<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas ieguves<br />
stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni,<br />
pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām. Jāatbalsta CO2<br />
uzglabāšanas pārveides iespējas kokā un<br />
koka produktos. Atbalsts sniedzams<br />
turpmākiem pētījumiem par koka kā<br />
atjaunīga un klimatiski neitrāla<br />
celtniecības materiāla izmantošanu.<br />
Or. de<br />
Tradicionālās mežsaimniecības metodes un mežizstrādes tehnoloģijas joprojām neapmierina<br />
visas prasības, kas izvirzītas optimālai dažādu ražošanas procesu apgādei ar rūpnieciskiem<br />
kokmateriāliem un enerģijas ieguvei paredzētu meža biomasu.<br />
Izaicinājums ir jaunu, tīrāku šķirošanas, selektīvas atdalīšanas un atguves procesu izstrāde,<br />
kad proporcionāli daudz lielāka kopējās biomasas daļa tiek atkārtoti pārstrādāta materiālā<br />
formā, vienlaikus saglabājot enerģijas ieguvi.<br />
Grozījumu iesniedza Dominique Vlasto<br />
Grozījums Nr. 785<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 5. aizzīme<br />
CO2 uztveršanas un uzglabāšanas<br />
tehnoloģijas nulles izmešu līmeņa<br />
elektroenerģijas ieguvei<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas ieguves<br />
stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni,<br />
pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām.<br />
CO2 uztveršanas un uzglabāšanas<br />
tehnoloģijas nulles izmešu līmeņa<br />
elektroenerģijas un/ vai tvaika ieguvei<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas un/ vai<br />
tvaika ieguves stacijas ar nullei tuvu izmešu<br />
līmeni, pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām.<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 109/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 110/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Or. fr<br />
Lielās sadedzināšanas stacijās, kur tvaiku iegūst industriālajos tvaika katlos neatkarīgi no tā,<br />
vai tie ir vai nav koģenerācijas sistēmas daļa, var iegūt simtiem MW, jo īpaši ķīmijas, naftas<br />
ķīmijas un tērauda rūpniecības vietās. Noteiktajā laikā šīm stacijām būs krasi jāsamazina<br />
CO2 emisija, un turpmāk tajās būs jāpielieto CO2 uztveršanas un uzglabāšanas, kā arī<br />
pārveides tehnoloģijas.<br />
Grozījumu iesniedza Jerzy Buzek<br />
Grozījums Nr. 786<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 5. aizzīme<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas ieguves<br />
stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni,<br />
pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām.<br />
Pamatojums<br />
Krasi samazināt izrakteņu kurināmā<br />
izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties<br />
nodrošināt efektīvas elektroenerģijas ieguves<br />
stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni,<br />
pamatojoties uz CO2 uztveršanas un<br />
uzglabāšanas tehnoloģijām, jo īpaši<br />
uzglabāšanu pazemē.<br />
Pazemes uzglabāšanas metodei ir visvairāk priekšrocību no drošības un vides aizsardzības<br />
viedokļa.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 787<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 6. aizzīme<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās akmeņogļu pārveides<br />
tehnoloģijas.<br />
Or. en<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, pētot, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās akmeņogļu pārveides<br />
tehnoloģijas.<br />
Or. es
Pamatojums<br />
Izteikts ierosinājums standartizēt atsevišķu punktu virsrakstus, lai izceltu trīs zinātniskos<br />
elementus – pētniecību, attīstību un demonstrāciju.<br />
Grozījumu iesniedza Philippe Busquin<br />
Grozījums Nr. 788<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 6. aizzīmes nosaukums un pants<br />
Tīrās akmeņogļu tehnoloģijas Tīrās degšanas tehnoloģijas<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās akmeņogļu pārveides<br />
tehnoloģijas.<br />
Pamatojums<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās izrakteņu, gāzveida vai<br />
šķidrā procesa kurināmā un alternatīvās<br />
degvielas sadedzināšanas tehnoloģijas un<br />
akmeņogļu pārveides tehnoloģijas<br />
Or. en<br />
The CO2 capture technologies reduce the global efficiency of installations and increase their<br />
investment and operation costs. That's why a specific program on energy conversion<br />
technologies is necessary whatever the fuel used in the large combustion plant (for electricity<br />
and/or stem production). If coal for electricity production needs a dedicated effort, R&D has<br />
also to be performed on installations of hundred MW running with natural or process gases<br />
or liquid (some industrial gases are directly rejected) as well with alternatives fuels in order<br />
to optimise their combustion processes.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 789<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 6. aizzīme<br />
Tīrās akmeņogļu tehnoloģijas Svītrots<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās akmeņogļu pārveides<br />
tehnoloģijas.<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 111/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 112/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Or. en<br />
Tieši tai laikā, kad sākās 6. pamatprogramma, darbību beidza <strong>Eiropas</strong> Ogļu un tērauda<br />
kopienas dibināšanas līgums, atstājot aktīvus 1,6 miljardu EUR apmērā. Komisija pārvalda<br />
šīs rezerves procentus, ik gadu piešķirot līdzekļus aptuveni 16 miljonus EUR ar akmeņoglēm<br />
saistītiem pētījumiem, ko veic Ogļu un tērauda izpētes fonds. Šie līdzekļi ir pietiekami, lai<br />
segtu jebkuru ES līdzfinansējumu, ja to uzskatītu par vajadzīgu.<br />
Grozījumu iesniedza Renato Brunetta<br />
Grozījums Nr. 790<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 6. aizzīme<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās akmeņogļu pārveides<br />
tehnoloģijas.<br />
Pamatojums<br />
Tīrām akmeņogļu tehnoloģijām ir galvenā<br />
nozīme efektīvas enerģijas ražošanā un<br />
CO2 un citu piesārņotāju emisijas<br />
samazināšanā. Pētniecības prioritātes būs<br />
vērstas uz efektivitātes uzlabošanu, lai<br />
sekmētu resursu saglabāšanu un<br />
samazinātu CO2 emisiju; citu piesārņotāju<br />
emisijas samazināšanas problēma jāuzsver<br />
ar īpašām norādēm uz smalkām daļiņām,<br />
mikroelementiem, dzīvsudrabu un<br />
organiskiem savienojumiem<br />
Or. en<br />
Ir svarīgi ķerties pie visiem iespējamiem uzlabojumiem akmeņogļu spēkstacijās, kuras<br />
darbojas patlaban un/ vai tiks būvētas. Grozījuma mērķis ir iekļaut ES pētniecības darbību<br />
lokā ne tikai līdz CO2 samazināšanu, bet arī ,,nulles” emisijas mērķus (t. i., smalkās daļiņas,<br />
mikroelementus, dzīvsudrabu un organiskos savienojumus).<br />
Grozījumu iesniedza Catherine Trautmann, Vincent Peillon<br />
Grozījums Nr. 791<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 6. aizzīme<br />
Tīrās akmeņogļu tehnoloģijas:<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
Tīrās akmeņogļu un gāzes tehnoloģijas<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās akmeņogļu pārveides<br />
tehnoloģijas.<br />
Pamatojums<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās akmeņogļu un gāzes<br />
pārveides tehnoloģijas.<br />
Or. fr<br />
Comme indiqué dans les objectifs du paragraphe 5 « Energie » au sein duquel se situe cette<br />
activité, le système énergétique européen doit s’appuyer sur un éventail diversifié de sources<br />
et de vecteurs énergétiques. La part du gaz dans le bilan énergétique européen s’est<br />
sensiblement accrue ces dernières années et ne devrait pas diminuer prochainement. Bien que<br />
le gaz soit généralement considéré comme étant plus propre que le charbon, des recherches<br />
sont cependant nécessaires pour rendre son utilisation moins polluante. Etant donné les<br />
volumes consommés actuellement ces recherches pourraient avoir un impact particulièrement<br />
important sur l’environnement.<br />
Grozījumu iesniedza Anne Laperrouze<br />
Grozījums Nr. 792<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 6. aizzīme<br />
Tīrās akmeņogļu tehnoloģijas:<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās akmeņogļu pārveides<br />
tehnoloģijas.<br />
Pamatojums<br />
Tīrās sadedzināšanas tehnoloģijas:<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās pārveides tehnoloģijas<br />
attiecībā uz izrakteņu kurināmo, kas radies<br />
rūpnieciskajos procesos, un alternatīvo<br />
kurināmo.<br />
Les technologies de capture du CO2 dégradent le rendement global des installations et<br />
augmentent leurs coûts d’investissement et de fonctionnement. Aussi il est fondamental que<br />
quelque soit le combustible utilisé sur les grandes installations de combustion (pour la<br />
production d’électricité et / ou de vapeur) un effort particulier soit fait en amont sur les<br />
technologies de conversion énergétique. Si des efforts particuliers doivent être faits sur le<br />
charbon pour la production d’électricité, il ne faut pas négliger les grandes installations<br />
industrielles de quelques centaines de MW fonctionnant au gaz naturel ou aux gaz ou<br />
combustibles liquides issus des procédés industriels (dont certains sont rejetés à<br />
l’atmosphère) ainsi que l’utilisation des combustibles alternatifs dont les procédés de<br />
combustion ne sont pas optimisés.<br />
Or. fr<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 113/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Dominique Vlasto<br />
Grozījums Nr. 793<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 6. aizzīme<br />
Tīrās akmeņogļu tehnoloģijas:<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās akmeņogļu pārveides<br />
tehnoloģijas.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 114/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Tīrās sadedzināšanas tehnoloģijas:<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās pārveides tehnoloģijas<br />
attiecībā uz izrakteņu kurināmo, kas radies<br />
rūpnieciskajos procesos, un alternatīvo<br />
kurināmo.<br />
Quelque soit le combustible utilisé sur les grandes installations de combustion (pour la<br />
production d’électricité et / ou de vapeur) un effort particulier soit fait en amont sur les<br />
technologies de conversion énergétique. Si des efforts particuliers doivent être faits sur le<br />
charbon pour la production d’électricité, il ne faut pas négliger les grandes installations<br />
industrielles de quelques centaines de MW fonctionnant au gaz naturel ou aux gaz ou<br />
combustibles liquides issus des procédés industriels (dont certains sont rejetés à<br />
l’atmosphère) ainsi que l’utilisation des combustibles alternatifs dont les procédés de<br />
combustion ne sont pas optimisés.<br />
Grozījumu iesniedza Cesa Lorenzo, De Michelis Gianni, Lavarra Vincenzo, Musumeci<br />
Sebastiano, Pirilli Umberto, Toia Patrizia<br />
Grozījums Nr. 794<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 6. aizzīme<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās akmeņogļu pārveides<br />
tehnoloģijas.<br />
Or. fr<br />
Tīrām akmeņogļu tehnoloģijām ir galvenā<br />
nozīme efektīvas enerģijas ieguvē un CO2<br />
un citu piesārņotāju emisijas<br />
samazināšanā. Pētniecības prioritātes būs<br />
vērstas uz efektivitātes uzlabošanu, lai<br />
sekmētu resursu saglabāšanu un<br />
samazinātu CO2 emisiju; citu piesārņotāju<br />
emisijas samazināšanas problēma jāuzsver<br />
ar īpašām norādēm uz smalkām daļiņām,<br />
mikroelementiem, dzīvsudrabu un
Pamatojums<br />
organiskiem savienojumiem.<br />
Or. en<br />
Ir svarīgi ķerties pie visiem iespējamiem uzlabojumiem akmeņogļu spēkstacijās, kuras<br />
darbojas patlaban un/ vai tiks būvētas. Grozījuma mērķis ir iekļaut ES pētniecības darbību<br />
lokā ne tikai līdz CO2 samazināšanu, bet arī ,,nulles” emisijas mērķus (t. i., smalkās daļiņas,<br />
mikroelementus, dzīvsudrabu un organiskos savienojumus).<br />
Grozījumu iesniedza Ek Lena, Swoboda Johannes un Vidal-Quadras Roca Alejo<br />
Grozījums Nr. 795<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 6. aizzīmes nosaukums un pants<br />
Tīrās akmeņogļu tehnoloģijas Tīrās akmeņogļu un tīrā izrakteņu<br />
kurināmā tehnoloģijas<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās akmeņogļu pārveides<br />
tehnoloģijas.<br />
Pamatojums<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās enerģijas pārveides<br />
tehnoloģijas, kas balstītas uz akmeņoglēm<br />
un izrakteņu kurināmo.<br />
ES enerģētikas pētniecībai jāizmanto visi tehnoloģiju varianti. Lai gan pakāpeniski pieaug<br />
atjaunīgas enerģijas izmantošana, <strong>Eiropas</strong> un visas pasaules elektrības ieguve jau gadu<br />
desmitiem turpina paļauties uz daudzveidīgu enerģijas avotu maisījumu, kura pamatā ir<br />
akmeņogles un izrakteņu kurināmais. Tādēļ, lai izpildītu globālo klimata pārmaiņu mērķus,<br />
(līdz 2050. gadam samazināt par 60 % apjomu, kāds bija 1990. gadā), tehnoloģiju attīstībai<br />
jāpievēršas akmeņoglēm un izrakteņu kurināmam, kā tas jau noteikts <strong>Eiropas</strong> Tehnoloģiju<br />
programmā ,,Nulles emisijas izrakteņu kurināmā spēkstacijas”.<br />
Grozījumu iesniedza Mechtild Rothe, Britta Thomsen, Eluned Morgan<br />
Grozījums Nr. 796<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 6. aizzīme<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās akmeņogļu pārveides<br />
Būtiski uzlabot iekārtu efektivitāti,<br />
uzticamību un izmaksas, attīstot un<br />
demonstrējot tīrās akmeņogļu pārveides<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 115/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
tehnoloģijas. tehnoloģijas. Pamatprogrammas līdzekļus<br />
jāpapildina ar Ogļu un tērauda izpētes<br />
fonda līdzekļiem. Lai novērstu dubultu<br />
darbu, šos pētījumus jāpārvalda tai pašai<br />
Komisijas struktūrai, kura pārvalda Ogļu<br />
un tērauda izpētes fondu.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 116/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Or. en<br />
The Research Fund for Coal and Steel provides on average 16 M EUR / year, paid for from<br />
the interest on 1.6 bn EUR of assets in the expired European Coal and Steel Community. The<br />
Grozījums Nr. opens the door for the industry to receive substantially increased funding<br />
without burdening the EU taxpayer. Upon its expiry in 2002, the assets of the European Coal<br />
and Steel Community were put in the trust of the European Commission where they now earn<br />
sufficient interest to provide c. 16 M EUR annually to coal-related research funded through<br />
the ‘Research Fund for Coal and Steel’.<br />
Those desk officers in the Commission services that have dealt with coal projects over this<br />
period are the ones best able to ensure that FP7 avoids duplicating a) what the RFCS has<br />
funded in the recent past and b) what it will fund during the period of FP7.<br />
Grozījumu iesniedza Nikolaos Vakalis<br />
Grozījums Nr. 797<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 6.a aizzīme (jauna)<br />
Pamatojums<br />
Uz izrakteņu kurināmo balstītas<br />
tehnoloģijas<br />
Samazināt līdz minimumam vides<br />
piesārņojumu, attīstot un demonstrējot<br />
tehnoloģijas, kas paredzētas tīrāka<br />
kurināmā ražošanai, balstoties uz izrakteņu<br />
kurināmo.<br />
Or. en<br />
Izrakteņu kurināmais vēl joprojām veido lielu daļu no ES enerģijas bilances, un tā sastāvā ir<br />
tādas vielas (piemēram, benzols, sērs, olefīni utt.), kam ir ārkārtīgi negatīva ietekme uz vidi,<br />
un kuras varētu likvidēt, veicinot pētniecību.
Grozījumu iesniedza Britta Thomsen<br />
Grozījums Nr. 798<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 7. aizzīme<br />
Palielināt <strong>Eiropas</strong> elektrības un gāzes<br />
sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību un<br />
uzticamību, piemēram, pārveidojot<br />
pašreizējos elektrības tīklus mijiedarbīgā<br />
(patērētāji/operatori) pakalpojumu tīklā un<br />
novēršot šķēršļus izplatīto atjaunojamo<br />
enerģijas avotu plašai ieviešanai un efektīvai<br />
integrēšanai.<br />
Pamatojums<br />
Palielināt <strong>Eiropas</strong> elektrības un gāzes<br />
sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību un<br />
uzticamību. To iespējams panākt,<br />
piemēram, pārveidojot pašreizējos elektrības<br />
tīklus mijiedarbīgā (patērētāji/operatori)<br />
pakalpojumu tīklā un modernizējot, kā arī<br />
demonstrējot dabiska lieluma jaunas, uz<br />
IKT balstītas robustu elektrības tīklu<br />
pārvaldības un uzraudzības koncepcijas,<br />
kas sniedz atbalstu izplatīto atjaunojamo<br />
enerģijas avotu plašai ieviešanai un efektīvai<br />
integrēšanai.<br />
Or. da<br />
Iespēja demonstrēt un modernizēt jaunas, uz IKT balstītas robustu elektrības tīklu<br />
pārvaldības un uzraudzības koncepcijas ir ļoti nozīmīga, jo tādējādi tiek uzsvērts, cik svarīgi<br />
ir saistīt jaunās enerģētikas tehnoloģijas ar tirgu, kā arī IKT kā novatoriska tehnoloģija<br />
nākotnes elektrības tīkliem.<br />
Grozījumu iesniedza Cesa Lorenzo, De Michelis Gianni, Guidoni Umberto, Lavarra<br />
Vincenzo, Locatelli Pia, Musumeci Sebastiano, Pirilli Umberto, Prodi Vittorio, Toia Patrizia<br />
Grozījums Nr. 799<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 7. aizzīme<br />
Palielināt <strong>Eiropas</strong> elektrības un gāzes<br />
sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību un<br />
uzticamību, piemēram, pārveidojot<br />
pašreizējos elektrības tīklus mijiedarbīgā<br />
(patērētāji/operatori) pakalpojumu tīklā un<br />
novēršot šķēršļus izplatīto atjaunojamo<br />
enerģijas avotu plašai ieviešanai un efektīvai<br />
integrēšanai.<br />
Palielināt <strong>Eiropas</strong> elektrības un gāzes<br />
sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību un<br />
uzticamību, piemēram, pārveidojot<br />
pašreizējos elektrības tīklus mijiedarbīgā<br />
(patērētāji/operatori) pakalpojumu tīklā un<br />
izstrādājot viedas tālvadības mērīšanas<br />
sistēmas. Jānovērš šķēršļi izplatīto<br />
atjaunojamo enerģijas avotu plašai<br />
ieviešanai un efektīvai integrēšanai.<br />
Or. en<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 117/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
Tālvadības mērīšanas sistēmu attīstība ir būtiski svarīga, lai Eiropa sasniegtu mērķi –<br />
paaugstināt <strong>Eiropas</strong> elektrības un gāzes sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību un uzticamību.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 800<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 7. aizzīme<br />
Palielināt <strong>Eiropas</strong> elektrības un gāzes<br />
sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību un<br />
uzticamību, piemēram, pārveidojot<br />
pašreizējos elektrības tīklus mijiedarbīgā<br />
(patērētāji/operatori) pakalpojumu tīklā un<br />
novēršot šķēršļus izplatīto atjaunojamo<br />
enerģijas avotu plašai ieviešanai un efektīvai<br />
integrēšanai.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 118/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Pētniecība, attīstība un demonstrācija, lai<br />
palielinātu <strong>Eiropas</strong> elektrības un gāzes<br />
sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību,<br />
uzticamību, elastību un kvalitāti, piemēram,<br />
pārveidojot pašreizējos elektrības tīklus<br />
mijiedarbīgā (patērētāji/operatori)<br />
pakalpojumu tīklā un novēršot šķēršļus<br />
izplatīto atjaunojamo enerģijas avotu plašai<br />
ieviešanai un efektīvai integrēšanai.<br />
Or. es<br />
Se propone uniformar los encabezamientos de los diferentes puntos para hacer presente los<br />
tres componentes científicos: investigación, desarrollo y demostración.<br />
Por otra parte la naturaleza del transporte de gas y electricidad requiere una infraestructura<br />
rígida y de gran envergadura que encuentra cada vez más obstáculos para su desarrollo y<br />
expansión, por este motivo es necesario incrementqr los esfuerzos en la investigación y<br />
desarrollo para la incorporación de nuevos equipos de control en la red de transporte que<br />
permitan, por una parte optimizar la utilización de las redes ya existentes y por otra actuar<br />
de manera local adaptándose de forma instantánea a cada situación de carga. La<br />
incorporación de nuevos equipos en las redes de transporte dotaría a la red de inteligencia<br />
pero a su vez demandarían el desarrollo de nuevos procedimientos de operación<br />
Grozījumu iesniedza Renato Brunetta<br />
Grozījums Nr. 801<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 7. aizzīme<br />
Palielināt <strong>Eiropas</strong> elektrības un gāzes<br />
sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību un<br />
uzticamību, piemēram, pārveidojot<br />
pašreizējos elektrības tīklus mijiedarbīgā<br />
Palielināt <strong>Eiropas</strong> elektrības un gāzes<br />
sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību un<br />
uzticamību, piemēram, pārveidojot<br />
pašreizējos elektrības tīklus mijiedarbīgā
(patērētāji/operatori) pakalpojumu tīklā un<br />
novēršot šķēršļus izplatīto atjaunojamo<br />
enerģijas avotu plašai ieviešanai un efektīvai<br />
integrēšanai.<br />
Pamatojums<br />
(patērētāji/operatori) pakalpojumu tīklā un<br />
izstrādājot viedas tālvadības mērīšanas<br />
sistēmas. Jānovērš šķēršļi izplatīto<br />
atjaunojamo enerģijas avotu plašai<br />
ieviešanai un efektīvai integrēšanai.<br />
Tālvadības mērīšanas sistēmu attīstība ir būtiski svarīga, lai Eiropa sasniegtu mērķi –<br />
paaugstināt <strong>Eiropas</strong> elektrības un gāzes sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību un uzticamību.<br />
Grozījumu iesniedza Daniel Caspary<br />
Grozījums Nr. 802<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 7. aizzīme<br />
Palielināt <strong>Eiropas</strong> elektrības un gāzes<br />
sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību un<br />
uzticamību, piemēram, pārveidojot<br />
pašreizējos elektrības tīklus mijiedarbīgā<br />
(patērētāji/operatori) pakalpojumu tīklā un<br />
novēršot šķēršļus izplatīto atjaunojamo<br />
enerģijas avotu plašai ieviešanai un efektīvai<br />
integrēšanai.<br />
Pamatojums<br />
Or. en<br />
Palielināt <strong>Eiropas</strong> elektrības un gāzes<br />
sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību un<br />
uzticamību, piemēram, pārveidojot<br />
pašreizējos elektrības tīklus mijiedarbīgā<br />
(patērētāji/operatori) pakalpojumu tīklā un<br />
novēršot šķēršļus izplatīto atjaunojamo<br />
enerģijas avotu plašai ieviešanai un efektīvai<br />
integrēšanai. Koncepcijas un tehnoloģijas<br />
apsildes un dzesēšanas tīklu efektivitātes un<br />
lietderības koeficienta uzlabošanai.<br />
Veicināt siltuma un aukstuma tīklu<br />
apgādes tehnoloģijas un koncepcijas, kā arī<br />
atjaunojamu enerģijas avotu integrāciju<br />
siltuma un aukstuma tīklos.<br />
Or. de<br />
Viediem enerģētikas tīkliem būtu jāaptver visa veida pasākumi, tostarp vietēja apsilde un<br />
dzesēšana, ar kuriem jārīkojas tāpat kā ar elektrības un gāzes tīkliem. Tīklu pārvaldībā tāpat<br />
pieder pie tīklu efektivitātes, drošības un uzticamības paaugstināšanas.<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 119/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Mechtild Rothe, Britta Thomsen, Eluned Morgan<br />
Grozījums Nr. 803<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 7. aizzīme<br />
Palielināt <strong>Eiropas</strong> elektrības un gāzes<br />
sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību un<br />
uzticamību, piemēram, pārveidojot<br />
pašreizējos elektrības tīklus mijiedarbīgā<br />
(patērētāji/operatori) pakalpojumu tīklā un<br />
novēršot šķēršļus izplatīto atjaunojamo<br />
enerģijas avotu plašai ieviešanai un efektīvai<br />
integrēšanai.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 120/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Palielināt <strong>Eiropas</strong> elektrības un gāzes<br />
sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību un<br />
uzticamību, piemēram, pārveidojot<br />
pašreizējos elektrības tīklus mijiedarbīgā<br />
(patērētāji/operatori) pakalpojumu tīklā,<br />
novēršot šķēršļus izplatīto atjaunojamo<br />
enerģijas avotu plašai ieviešanai un efektīvai<br />
integrēšanai un izstrādājot jaunus<br />
uzglabāšanas variantus, ka nav iekļauti<br />
tēmā ,,Ūdeņradis un kurināmā elementi”.<br />
Tālāki uzglabāšanas variantu pētījumi ir ļoti nozīmīgi, lai īstenotu atjaunojamo enerģiju<br />
daļas pieaugumu.<br />
Grozījumu iesniedza Renato Brunetta<br />
Grozījums Nr. 804<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 8. aizzīme<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunojamās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma pārvaldību.<br />
Pamatojums<br />
Or. en<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunīgās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma un lietojuma<br />
pārvaldību.<br />
Or. it<br />
Jaunas enerģijas taupīšanas sistēmas pašas par sevi neveicinās kopumā viedāku un<br />
mērķtiecīgāku enerģijas avotu lietojumu. Tādēļ nepieciešams veicināt ne tikai enerģijas<br />
pieprasījuma pārvaldību, bet arī racionālu enerģijas lietojumu, īstenojot ilgtspējīgu enerģijas
lietojuma pārvaldību atsevišķās organizācijās.<br />
Grozījumu iesniedza Britta Thomsen<br />
Grozījums Nr. 805<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 8. aizzīme<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunojamās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma pārvaldību.<br />
Pamatojums<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu, ar patēriņu<br />
saistītu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju<br />
izmantošanu un enerģijas pieprasījuma<br />
pārvaldību, piemēram, elastīga elektrības<br />
patēriņa veidā.<br />
Jaunas, ar patēriņu saistītas tehnoloģijas un enerģijas patēriņa pārvaldība, piemēram,<br />
elastīga elektrības patēriņa veidā, ir galvenās jomas, kam jāpievēršas, lai atbalstītu<br />
progresīvo enerģijas taupīšanas kampaņu.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
Grozījums Nr. 806<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 8. aizzīme<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunojamās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma pārvaldību.<br />
Or. da<br />
Pētniecība, attīstība un demonstrācija,<br />
koncentrējoties uz jaunām koncepcijām un<br />
tehnoloģijām, lai uzlabotu energoefektivitāti<br />
un ietaupījumu ēkām, pakalpojumiem un<br />
rūpniecībai, kā arī elektrības pārvades<br />
sistēmās. Tas ietver energoefektivitātes un<br />
atkritumu samazināšanas stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu (tostarp<br />
poliģenerāciju), jaunu atjaunīgās enerģijas<br />
tehnoloģiju izmantošanu un enerģijas<br />
pieprasījuma pārvaldību, kā arī enerģijas<br />
pārvades sistēmu uzlabojumus.<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 121/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 122/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Or. es<br />
Se propone uniformar los encabezamientos de los diferentes puntos para hacer presente los<br />
tres componentes científicos: investigación, desarrollo y demostración.<br />
Como se menciona en el documento, en <strong>Europa</strong> en los próximos 3 años se espera un<br />
incremento del 60% de la demanda, lo que implica una generación de energía superior para<br />
cubrir las pérdidas derivadas del transporte de energía.<br />
La investigación y el desarrollo aplicado a los sistemas de transporte de energía así como el<br />
desarrollo y la utilización de nuevas tecnologías y materiales puede redundar en una<br />
disminución de las pérdidas de transporte y por lo tanto en un aumento del rendimiento<br />
energético.<br />
Grozījumu iesniedza Cesa Lorenzo, De Michelis Gianni, Guidoni Umberto, Lavarra<br />
Vincenzo, Locatelli Pia, Musumeci Sebastiano, Pirilli Umberto, Prodi Vittorio, Toia Patrizia<br />
Grozījums Nr. 807<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 8. aizzīme<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunojamās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma pārvaldību.<br />
Pamatojums<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunīgās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma pārvaldības<br />
pasākumi, tostarp tālvadības individuālās<br />
mērīšanas sistēmas.<br />
Or. en<br />
Pieprasījuma pārvaldības pasākumu, tostarp tālvadības individuālās mērīšanas sistēmu,<br />
attīstība var uzlabot energoefektivitāti un ietaupījumus, piedāvājot klientiem dažādus tarifus,<br />
pazeminot kulminējošās jaudas patēriņu un uzlabojot apgādes drošību.<br />
Grozījumu iesniedza Renato Brunetta<br />
Grozījums Nr. 808<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 8. aizzīme<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunojamās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma pārvaldību.<br />
Pamatojums<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunīgās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma pārvaldības<br />
pasākumi, tostarp tālvadības individuālās<br />
mērīšanas sistēmas.<br />
Or. en<br />
Pieprasījuma pārvaldības pasākumu, tostarp tālvadības individuālās mērīšanas sistēmu,<br />
attīstība var uzlabot energoefektivitāti un ietaupījumus, piedāvājot klientiem dažādus tarifus,<br />
pazeminot kulminējošās jaudas patēriņu un uzlabojot apgādes drošību.<br />
Grozījumu iesniedza Jerzy Buzek<br />
Grozījums Nr. 809<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 8. aizzīme<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunojamās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma pārvaldību.<br />
Pamatojums<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un samazinātu<br />
gala un primārās enerģijas patēriņu ēkām,<br />
pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas ietver<br />
energoefektivitātes stratēģiju un tehnoloģiju<br />
(piemēram, koģenerācijas) integrēšanu,<br />
jaunu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju<br />
izmantošanu un enerģijas pieprasījuma<br />
pārvaldību.<br />
Or. en<br />
Jaunām tehnoloģijām un koncepcijām jānodarbojas ne tikai ar enerģijas ietaupījumiem, ko<br />
īsteno gala enerģijas patērētāji, bet jākoncentrējas arī uz visefektīvāko primārās enerģijas<br />
degvielas lietojumu.<br />
Koģenerācija ir vienīgā vispārēji lietotā tehnoloģija, ar kuras palīdzību primāro enerģiju<br />
pārstrādā lietderīgā siltumā un elektroenerģijā ar efektivitāti, kas nereti pārsniedz 90 %.<br />
Ieviešot Direktīvu 2004/8/EK (CHP), līdz ar citām lietām, koģenerācijas tehnoloģiju Eiropā<br />
izmantos plašākā mērogā.<br />
Tas ir iemesls, kādēļ jāatbalsta operatīvāku risinājumu meklējumi, jo, vispārēji pielietojot šo<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 123/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
tehnoloģiju, primārās enerģijas ietaupījumi Eiropā var ļoti vērtīgi.<br />
Grozījumu iesniedza Daniel Caspary<br />
Grozījums Nr. 810<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 8. aizzīme<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunojamās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma pārvaldību.<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 124/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un samazinātu<br />
gala un primārās enerģijas patēriņu ēkām,<br />
pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas ietver<br />
energoefektivitātes stratēģiju un tehnoloģiju<br />
integrēšanu, jaunu atjaunīgās enerģijas<br />
tehnoloģiju izmantošanu un enerģijas<br />
pieprasījuma pārvaldību.<br />
Or. de<br />
Apgādes ķēdē no primārās enerģijas pārvēršanas līdz piegādei gala patērētājam <strong>Eiropas</strong><br />
enerģētikas sistēmas zudumi patlaban divreiz pārsniedz patērētās gala enerģijas daudzumu.<br />
Tādēļ pasākumi jākoncentrē nevis uz kilovatstundām, bet gan uz ietaupīto primāro enerģiju.<br />
Sistemātiskai pieejai jāaptver visa apgādes ķēde no primārās enerģijas pārvēršanas līdz gala<br />
patērētājam.<br />
Grozījumu iesniedza Jan Christian Ehler, Herbert Reul<br />
Grozījums Nr. 811<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 8. aizzīme<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunojamās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma pārvaldību.<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, satiksmes sistēmām, pakalpojumiem<br />
un rūpniecībai. Tas ietver<br />
energoefektivitātes stratēģiju un tehnoloģiju<br />
integrēšanu, jaunu atjaunīgās enerģijas<br />
tehnoloģiju izmantošanu un enerģijas<br />
pieprasījuma pārvaldību.<br />
Or. de
Papildināts uzskaitījums.<br />
Pamatojums<br />
Grozījumu iesniedza Lambert van Nistelrooij un Jorgo Chatzimarkakis<br />
Grozījums Nr. 812<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 8. aizzīme<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunojamās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma pārvaldību.<br />
Pamatojums<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti, piemēram,<br />
apgaismojumam, un ietaupījumu ēkām,<br />
pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas ietver<br />
energoefektivitātes stratēģiju un tehnoloģiju<br />
integrēšanu, jaunu atjaunīgās enerģijas<br />
tehnoloģiju izmantošanu un enerģijas<br />
pieprasījuma pārvaldību.<br />
Or. en<br />
Lai ievērojami uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu, piemēram, ēkās, nozīmīgākās<br />
jaunās iespējas sniedz cietvielu apgaismojums (SSL, gaismas diodes un lāzers). Saskaņā ar<br />
nesen uzsāktās <strong>Eiropas</strong> Tehnoloģiju programmas „Fotonika” vīzijas dokumentu, agresvīvi<br />
ieviešot SSL, Eiropā līdz 2015. gadam iespējams ietaupīt 40 000 megavatu elektriskās<br />
kulminējošās jaudas padeves, kas līdzinās 2 miljardiem barelu naftas un 50 miljoniem tonnu<br />
CO2.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 813<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 8. aizzīme<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunojamās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma pārvaldību.<br />
Jaunu koncepciju un tehnoloģiju attīstība<br />
un demonstrācija, lai uzlabotu<br />
energoefektivitāti un zemas enerģijas,<br />
pasīvas enerģijas un pastiprinātas enerģijas<br />
ietaupījumu ēkām, pakalpojumiem un<br />
rūpniecībai. Tas ietver energoefektivitātes<br />
stratēģiju un tehnoloģiju integrēšanu, kas<br />
īpaši saistītas ar atjaunīgās enerģijas<br />
tehnoloģiju izmantošanu un enerģijas<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 125/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 126/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
pieprasījuma pārvaldību.<br />
Šī redakcija ir skaidrāka. ,,Jaunu” enerģijas tehnoloģiju koncepcija ir nepieņemami<br />
nenoteikta.<br />
Grozījumu iesniedza Marie-Noelle Lienemann<br />
Grozījums Nr. 814<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 8. aizzīme<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunojamās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma pārvaldību.<br />
Pamatojums<br />
Or. en<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, ņemot vērā ēku dzīvesciklu,<br />
pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas ietver<br />
energoefektivitātes stratēģiju un tehnoloģiju<br />
integrēšanu, jaunu atjaunīgās enerģijas<br />
tehnoloģiju izmantošanu un enerģijas<br />
pieprasījuma pārvaldību.<br />
Or. fr<br />
Francijā 70 % no privātpersonu īpašuma ir ēku formā. Jādomā, ka šī proporcija ir līdzīga<br />
visā Eiropā. Ir ļoti svarīgi saglabāt šī vispārējā mantojuma vērtību, tostarp izmantojot<br />
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalstu (piemēram, izstrādājot ēku identifikācijas<br />
kartes).<br />
Grozījumu iesniedza Anne Laperrouze<br />
Grozījums Nr. 815<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 8. aizzīme<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunojamās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, ņemot vērā ēku dzīvesciklu,<br />
pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas ietver<br />
energoefektivitātes stratēģiju un tehnoloģiju<br />
integrēšanu, jaunu atjaunīgās enerģijas<br />
tehnoloģiju izmantošanu un enerģijas
enerģijas pieprasījuma pārvaldību. pieprasījuma pārvaldību.<br />
Pamatojums<br />
Jebkurai uz ēku ekoloģiskām īpašībām un energoefektivitāti balstītai metodei jāņem vērā<br />
būvniecības videi raksturīgais dzīvescikls.<br />
Grozījumu iesniedza Alejo Vidal-Quadras Roca, Dominique Vlasto, Pilar del Castillo,<br />
Gunnar Hökmark, Cristina Gutiérrez-Cortines<br />
Grozījums Nr. 816<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 8. aizzīme<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un ietaupījumu<br />
ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas<br />
ietver energoefektivitātes stratēģiju un<br />
tehnoloģiju integrēšanu, jaunu atjaunojamās<br />
enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un<br />
enerģijas pieprasījuma pārvaldību.<br />
Pamatojums<br />
Or. fr<br />
Jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, lai<br />
uzlabotu energoefektivitāti un samazinātu<br />
galīgās un primārās enerģijas patēriņu<br />
ēkām, ņemot vērā ēku darbu dzīvesciklu,<br />
pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas ietver<br />
energoefektivitātes stratēģiju un tehnoloģiju<br />
integrēšanu, jaunu atjaunīgās enerģijas<br />
tehnoloģiju izmantošanu un enerģijas<br />
pieprasījuma pārvaldību.<br />
Or. en<br />
Apgādes ķēdē no primārās enerģijas pārvēršanas līdz piegādei gala patērētājam <strong>Eiropas</strong><br />
enerģētikas sistēmas zudumi patlaban divreiz pārsniedz patērētās gala enerģijas daudzumu.<br />
Tādēļ pasākumi jākoncentrē nevis uz kWh, bet gan uz ietaupīto primāro enerģiju.<br />
Sistemātiskai pieejai jāaptver visa apgādes ķēde no primārās enerģijas pārvēršanas līdz gala<br />
patērētājam. Katrai uz vides rādītājiem un ēku energoefektivitāti balstītai metodei jāņem vērā<br />
būvniecības videi raksturīgais dzīvescikls.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 817<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 9. aizzīme<br />
Izstrādāt līdzekļus, metodes un modeļus, lai<br />
izvērtētu galvenos ekonomikas un sociālos<br />
jautājumus saistībā ar enerģijas tehnoloģijām<br />
Izstrādāt līdzekļus, metodes un modeļus, lai<br />
izvērtētu galvenos ekonomikas un sociālos<br />
jautājumus saistībā ar enerģijas tehnoloģijām<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 127/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
un nodrošināt skaitliskus mērķus un<br />
attīstības modeļus vidējam un ilgam<br />
termiņam.<br />
Grozījumu iesniedza Teresa Riera Madurell<br />
PE 371.783v01-00 128/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
un nodrošināt skaitliskus mērķus un<br />
attīstības modeļus vidējam un ilgam<br />
termiņam; izstrādāt politiskus līdzekļus, lai<br />
strauji ieviestu jaunu energoefektivitāti,<br />
pieprasījuma racionalizāciju un<br />
atjaunojamas enerģijas koncepcijas un<br />
tehnoloģijas.<br />
Grozījums Nr. 818<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 9.a aizzīme (jauna)<br />
Pamatojums<br />
- Poliģenerācija<br />
Or. en<br />
Uz gala lietotāju vērstas, integrētas,<br />
ārkārtīgi efektīvas enerģētikas sistēmas<br />
attīstība, ar mērķi izmantot vislabākos<br />
pieejmos videi draudzīgos enerģijas avotus.<br />
Jaunu enerģijas uzglabāšanas veidu<br />
uzlabojumi un attīstība. Minēto sistēmu<br />
tīkla pieslēguma pārvaldība, lai uzlabotu<br />
pakalpojumu vispārējo efektivitāti un<br />
kvaitāti.<br />
Or. es<br />
Ņemot vērā poliģenerācijas priekšrocības, iespējams, ka ievērojamo paaugstināsies enerģijas<br />
pārveides procesu efektivitāte, tiks plaši izmantoti atjaunīgie vai relatīvi tīrāki enerģijas<br />
avoti, minēto procesu produkti (videi draudzīgāki nekā parastā termiskā enerģijas ieguve) tiks<br />
iekļauti elektrības tīklā, un samazināsies infrastruktūras izmaksas, kā rezultātā<br />
paaugstināsies konkurētspēja. Tādēļ mēs uzskatam, ka ir ļoti svarīgi iekļaut poliģenerāciju kā<br />
īpašu pētniecības, attīstības un demonstrācijas jomu.<br />
Grozījumu iesniedza Alejo Vidal-Quadras Roca, Dominique Vlasto, Pilar del Castillo Vera,<br />
Cristina Gutiérrez-Cortines<br />
Grozījums Nr. 819<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība”, apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 9.a aizzīme (jauna)
Pamatojums<br />
CO² samazināšana ražojošajā rūpniecībā<br />
Mudināt veikt pētniecības darbības<br />
Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā<br />
(EKTS). Lai gan EKTS nodrošina Eiropai<br />
līdera lomu pasaules pasākumos, kas vērsti<br />
uz CO² emisijas samazināšanu, savā ziņā tā<br />
mazina <strong>Eiropas</strong> rūpniecības konkurētspēju.<br />
Vides aizsardzība un rūpniecības konkurētspēja ir savienojamas vienīgi ar pētniecības<br />
attīstības palīdzību. Tas jāņem vērā programmā, iedrošinot rūpniecību iesniegt īpašas<br />
programmas.<br />
Grozījumu iesniedza Matthias Groote<br />
Grozījums Nr. 820<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 9.a aizzīme (jauna)<br />
Pamatojums<br />
Or. en<br />
Jaunas profesijas atjaunojamu enerģijas<br />
avotu nozarē<br />
Vajadzīgi pasākumi jaunu profesiju<br />
izveidei, lai kvalificēti uzstādītu un<br />
apkalpotu iekārtas atjaunīgu enerģijas<br />
avotu nozarē. Pie šiem pasākumiem pieder<br />
mācību programmu un papildu izglītības<br />
kursu ieviešana profesionālajā un<br />
augstskolu izglītībā.<br />
Atjaunīgu enerģijas avotu nozarē Eiropā patlaban nodarbināti vairāk nekā 300 000 cilvēku.<br />
Nākamajos gados šis skaitlis pieaugs. Šajā nozarē, kurā vēl nav speciālas izglītības, ir reāls<br />
speciālistu pieprasījums. Šāda izglītība ir vajadzīga, lai turpinātu paaugstināt <strong>Eiropas</strong><br />
konkurētspēju, ņemot vērā arī Lisabonas Stratēģiju.<br />
Or. de<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 129/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Grozījumu iesniedza Romana Jordan Cizelj<br />
Grozījums Nr. 821<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, 9.a aizzīme (jauna)<br />
Pamatojums<br />
PE 371.783v01-00 130/131 AM\607501<strong>LV</strong>.doc<br />
<strong>LV</strong> <strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong><br />
Enerģētikas sistēmas un ierīces, balstoties<br />
uz specifiskām materiālu un šķidrumu<br />
īpašībām.<br />
Enerģētikas sistēmas un ierīces, kas<br />
balstītas uz specifisku materiālu un<br />
šķidrumu lietojumu, tādi materiāli, kuru<br />
temperatūra mainās megnētiskā lauka vai<br />
spiediena iedarbībā, PV materiāli,<br />
supravadītāji, nanošķidrumi un<br />
nanomateriāli, materiāli ,,ar atmiņu” un<br />
materiāli un šķidrumi ar mainīgām fāzēm.<br />
Or. sl<br />
Z uporabo novih materialov, ki imajo specifične lastnosti, je možno razviti različne nove<br />
energetske sisteme in naprave ter jih kot končni produkt uvrstiti na trg. Novi materiali s<br />
specifičnimi lastnostmi omogočajo izgradnjo okolju prijaznih energetskih naprav in sistemov,<br />
baziranih tudi na obnovljivih virih energije. Tovrstne naprave in sistemi se lahko uporabljajo<br />
za proizvodnjo električne energije, mehanskega dela, kot tudi kot naprave in sistemi<br />
ogrevanja in hlajenja in transporta ter shranjevanja različnih vrst energij. Poleg okoljske<br />
komponente lahko predstavljajo energetsko učinkovite naprave in sisteme.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 822<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, jauns teksts uzreiz pēc aizzīmēm<br />
20 % no šai tēmai pieejamiem līdzekļiem<br />
izlietos pētniecībai, kas tieši saistīta ar<br />
,,Energoefektivitāti un ietaupījumiem”.<br />
60 % izlietos ,,Atjaunīgiem enerģijas<br />
avotiem”, 9 % ,,Viediem elektriskiem<br />
tīkliem”, 3 % ar politikas veidošanu<br />
saistītiem pētījumiem, 4 % ūdeņradim un<br />
kurināmiem elementiem un 4 % CO2<br />
uztveršanai un uzglabāšanai.
Pamatojums<br />
Or. en<br />
Priority must be given to technologies that result in the rapid transformation to a sustainable<br />
and secure energy sector in Europe. Further consideration must be given to the past funding<br />
and the ability of the commercial sector to fund the developments. In the light of these<br />
concerns the prioritisation list for funding with the energy sector is recommended.<br />
The renewable energy research sector has identified approximately 250 M €/year-worth of<br />
research that should be conducted under FP7. The sum covers research into photovoltaic<br />
energy, solar thermal (concentrating and non-concentrating), biomass, marine energy<br />
technologies, geothermal energy, wind energy (especially related to offshore development)<br />
and small hydropower, relating to advances in (amongst others) mechanical and electrical<br />
engineering, materials research, manufacturing techniques and numerical modelling.<br />
Grozījumu iesniedza David Hammerstein Mintz,Claude Turmes, Rebecca Harms<br />
Grozījums Nr. 823<br />
I pielikuma I nodaļa „Sadarbība” apakšvirsraksta ,,Tēmas” 5. punkts ,,Enerģētika”,<br />
apakšvirsraksts ,,Darbības”, jauns teksts pēc aizzīmēm<br />
Pamatojums<br />
Šīs pamatprogrammas darba programmās<br />
paredzētajos priekšlikumu konkursos<br />
Komisija noteiks, cik naudas paredzēts<br />
katram konkursam un katrai<br />
,,Enerģētikas” darbībai.<br />
Or. en<br />
Jāpalielina Komisijas enerģētikas pētniecības fondu pārredzamība. Pieņemot šo grozījumu,<br />
pētniekiem, kuri iesniedz priekšlikumus, kļūst skaidrāks no viņiem prasīto pasākumu līmenis,<br />
samazinot iespēju, ka viņi lieki pūlas sagatavot konkursam nepiemērota mēroga<br />
priekšlikumus.<br />
AM\607501<strong>LV</strong>.doc 131/131 PE 371.783v01-00<br />
<strong>Ārējais</strong> <strong>tulkojums</strong> <strong>LV</strong>
Change language