Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos. Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Kristus Gara daļa nav pakļauta grēkam. Un Dieva bērni, pieņemot savās sirdīs Jēzu Kristu kā savu Pestītāju, ir atpirkti no bauslības, no grēka un no pasaules. Un, ja kāds Dieva bērns sagrēko, tad viņa grēks sadeg Kristus sirds spēkā. Un tomēr ikviens, kas grēku darījis, cieš. Lai slavēts tas Kungs, mūsu Pestītājs un Dzīvības avots! Pateicoties Jēzum Kristum, mēs esam sagai dījuši savu algas dienu, un ikviens ticīgais lai cer saņemt no Debesu Tēva Zelta graudu, kas, iesēts mūsos, vairos gara augļus divkārt, dāvās gudrību un atziņu par to, kas bijis, ir un kam jābūt. Dieva Tēva Zelta grauds ir visaugstākais atalgojums par mūsu ticību vienpiedzimušajam Dēlam, par Dieva Derības pildīšanu, par paklausību, paļāvību un uzticību mūsu vienīgajam, patiesajam un mūžīgajam Tēvam, visa Radītājam. Lai mūžīgs gods Dievam augstībā! Lai mūsu sirds mīlestība priecē Debesu Tēvu un vairo Viņa bagātības mūžīgi mūžos! Jēzus Kristus ir dzīvā saikne starp Dievu un cilvēkiem. Dieva Dēla sirds izstaro dzīvības gaismu, un ik stariņš no Viņa Gara sirds ir savienots ar cil vēku gara sirdīm. Cilvēka gara miesa var pastāvēt, ja gara sirds ir pastāvīgā saiknē ar Jēzus Kristus sirdi. Tā jau pašā iesākumā, radīšanas mirklī, Debesu Tēvs, savā Dēlā radot dzīvās radības, veidoja un saglabāja vienotu saikni ar cilvēkiem, un garīgā saikne ir gaismas pilnais dzīvības pavediens, kas no Dieva Dēla mūžīgās Dzīvības avota nogādā cilvēka gara sirdī visas dzīvībai nepieciešamās enerģijas. No Kristus sirds nepārtrauktā straumē plūst dzīvības ūdens un cilvēka sirdij dod dzīvības enerģiju. Tātad cilvēks gara miesā bez šīs dzīvās saiknes ar Dēla gara sirdi pastāvēt nevar. Pasaulē šī saikne nav saskatāma, jo cilvēks redz tikai pasaulē notiekošos procesus. Cilvēka gara miesu redz tikai izredzētais, tas, kurš saņēmis no Dieva svētību un spējas. Vienīgi Dievs cilvēkam var dāvāt spēju redzēt garā. To nevar panākt ar meditēšanu vai līdzīgiem paņēmieniem. Lai kā cilvēks vēlētos garā ierau dzīt blakām stāvošo eņģeli, viņš to neredzēs. Cilvēks garā spēs redzēt tikai tad, kad Dievs ar Svētā Gara spēku viņam šo iespēju dāvās. Redzēt garā, tas nozīmē redzēt ar debesu ķermeņa acīm. Redzēt tā, kā cilvēks garā redzēja Debesu Valstībā – skaidri, pārliecinoši un ar pilnu apziņu. Tomēr dzīvo saikni ar Jēzus Kristus sirdi cilvēks nespēj redzēt pat ar gara acīm, jo tā pastāv vēl smalkākā līmenī. Līdzīgi tam, kā cilvēks šai pasaulē nespēj redzēt garā, tāpat arī, Debesīs dzīvojot, cilvēka gars nespēj redzēt vēl smalkāko un gaismas pilnīgāko Dieva Valstību, kā arī to, kas ir dziļi gara sirdī – dzī vības kristālu. 192 193
Debesu Tēvs ir bezgalīgs un absolūts, un Viņa pilnība būs mūžīgs noslēpums. Debesu Tēvs savu gudrību, Atziņu un Patiesību pakāpeniski atklās caur Dieva Dēlu – katram tik daudz, cik tas būs pelnījis. Jā, ikviena Patiesības atklāsme pār cilvēku nāk tikai tad, kad cilvēks ir izpildījis Dieva nosacījumus, likumus un pareizi atradis to vienīgo šauro ceļu, un pie ņēmis sava likteņa gājumu. Katra cilvēka veicamo darbu apjoms ikdienā un arī visā dzīvē ir stingri nolikts. Dievs vada ikvienu. Nevienam nav iespējams pašam izmainīt savu likteni. To var tikai pieņemt vai nepieņemt. Laiks rit, bet Debesu Tēva noteiktā kārtība visā paliek spēkā. Mēs visi esam Dievā radīti un esam savienoti ar Jēzu Kristu caur cilvēkam neredzamo reālo dzīvības saiti. Dieva Dēls ir mūsu Dzīvības avots, dzīvības maize un dzīvības koks ar gara augļiem. Mūsu Kungs ir dzīvības gaisma un dzīvības devējs, caur kuru tiekam pestīti. Tas, kurš tic, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, tas arī ticības spēkā saņem savu dzīvības daļu, un viņā vairojas dzīvības augļi. Katrs Dieva Derības vārds ir likums. Ja cilvēks to pieņem un pilda, tad Dievs ar Patiesības Garu pakāpeniski atklāj, kā viss ir radies un īstenībā pastāv. Mūsu Kunga dzīvības gaisma vienlaicīgi ir arī mīlestības gaisma. Dievs savu dzīvības daļu cilvēkiem dāvā ar bezgalīgu mīlestību. Bet, ja cilvēks mīl tikai sevi, tad viņš no Dieva garā saņem tikai dzīvības gaismas mazumiņu. Ja cilvēks spēj mīlēt Dievu un savu tuvāko, tad viņš saņem no Kristus Dzīvības avota pilnu devu. Dieva bērni, kas Jēzu Kristu ir savā sirdī pieņēmuši kā glābēju un Pestītāju, garā ik mirkli saņem pilnu devu. Viņu sirdis ir Kristus mīlestības gaismas piepildītas. Šajā mīlestības pilnībā Dieva bērni spēj sevi ziedot citiem un daudziem dāvāt savu gudrību un mīlestību. Cilvēkam ir jāmācās veidot dzīvo saikni ar Dieva Dēlu. Tā sākas ar ticību Jēzum Kristum. Atzīstot to, ka visu, kas ir pasaulē, un arī cilvēku ir radījis Dievs, ka visus dzīvības procesus ikvienā uztur Radītājs, cilvēka miesā paveras pirmie vārti uz paša garu. Vienīgi cilvēka gars var apskaidrot pasaulīgo miesu. Tātad nevis no pasaules kāds runās un pēkšņi viss būs skaidrs, bet cilvēka gars spēs apskaidrot miesu. Svētais Gars apskaidro garu, un gars apskaidro miesu. Katram pašam ir jāizdzīvo visas dzīves situācijas un uzmanīgi jāieklausās savā sirdsbalsī. Pasaulīga sapratne nāk no pasaules – no cilvēkiem, grāmatām, mācību iestādēm un dzīves. Bet izpratne par gara pasauli un gara miesu, par Dieva Dēlu un Debesu Tēvu var nākt no Svētā Gara. Tēvs var sūtīt pār cilvēku Patiesības Garu, kas atklās Dieva Patiesības dziļumus. Apgūtā pasaulīgā gudrība, tā pasaulē arī paliek. Pēc pasaulīgās dzīves cilvēks to 194 195
- Page 48 and 49: augļu daudzumu, to Es atpirkšu no
- Page 50 and 51: Dzīvības avotu, kas ir manā sird
- Page 52 and 53: Tas Kungs un Dievs ir vienīgais Di
- Page 54 and 55: visām tautām uz mūžīgiem laiki
- Page 56 and 57: Šie ir manas Derības vārdi: Es e
- Page 58 and 59: krātuves. Ar manas mūžīgās dz
- Page 60 and 61: Arī cilvēki atrada sev tīkamas v
- Page 62 and 63: iespējas. Cilvēki sirdī slavēja
- Page 64 and 65: domām un gara dziļumu savienojās
- Page 66 and 67: II DAĻA Jēzus sacīja viņiem: Es
- Page 68 and 69: aizrauj gadsimta prasības. Mēs es
- Page 70 and 71: cilvēkus - saudzēja. Kad vilnis p
- Page 72 and 73: Bez gara vadības cilvēks ir vāj
- Page 74 and 75: glāzes, tad tajā brīdī cilvēks
- Page 76 and 77: cilvēkam dāvā iespēju dzīvot p
- Page 78 and 79: ir atšķirīgs tonis. Cilvēka dzi
- Page 80 and 81: zvaigzne slīdēja pa gaismas staru
- Page 82 and 83: Tēvs un Dēls ir viens Dievs divā
- Page 84 and 85: Tas ir negrozāms Dieva likums. Uz
- Page 86 and 87: Cilvēks ar savu prātu var izgudro
- Page 88 and 89: Kas atzīst Jēzu Kristu un Svēto
- Page 90 and 91: Dieva izzināšanas ceļš, tam vie
- Page 92 and 93: Dzīvības avots, Dieva Patiesības
- Page 94 and 95: Jēzus Kristus vārdi cilvēku dara
- Page 96 and 97: augļus! Ticīgajā vienmēr būs d
- Page 100 and 101: līdzi Debesīs paņemt nevar, jo p
- Page 102 and 103: saņemtu, ir jāizveido un jāpilnv
- Page 104 and 105: saikni cilvēka garam pieskaras ne
- Page 106 and 107: liekas visai nesvarīgi. Nu un kas,
- Page 108 and 109: un grēku. Neticīgā cilvēka prā
- Page 110 and 111: Tev nebūs nepatiesu liecību dot p
- Page 112 and 113: Jēzus Kristus no Debesīm garā te
- Page 114 and 115: Debesīs. Dievs ik mirkli no sevis
- Page 116 and 117: skaidrs, ka katras dienas darbs tie
- Page 118 and 119: sava tiesa, un spriedums ir lasāms
- Page 120 and 121: vārdi. Viņam nerūp, kurš ir uz
- Page 122 and 123: laba nekā ļauna, vairāk gaismas
- Page 124 and 125: Ādamu un Ievu. Laika gaitā pakāp
- Page 126 and 127: Āzijā 6. gs. izveidojās islama r
- Page 128 and 129: - dziļi sirdī - ko redz tikai Die
- Page 130 and 131: Bet, ja šis cilvēks savas dzīves
- Page 132 and 133: Dāvāsim Dievam sirds visskaistāk
- Page 134: Netaisnība cilvēkā izjauc līdzs
Debesu Tēvs ir bezgalīgs un absolūts, un Viņa pilnība<br />
būs mūžīgs noslēpums. Debesu Tēvs savu gudrību,<br />
Atziņu un Patiesību pakāpeniski atklās caur<br />
Dieva Dēlu – katram tik daudz, cik tas būs pelnījis.<br />
Jā, ikviena Patiesības atklāsme pār cilvēku nāk<br />
tikai tad, kad cilvēks ir izpildījis Dieva nosacījumus,<br />
likumus un pareizi atradis to vienīgo šauro ceļu, un<br />
pie ņēmis sava likteņa gājumu. Katra cilvēka veicamo<br />
darbu apjoms ikdienā un arī visā dzīvē ir stingri<br />
nolikts. Dievs vada ikvienu. Nevienam nav iespējams<br />
pašam izmainīt savu likteni. To var tikai pieņemt vai<br />
nepieņemt.<br />
Laiks rit, bet Debesu Tēva noteiktā kārtība visā<br />
paliek spēkā. Mēs visi esam Dievā radīti un esam<br />
savienoti ar Jēzu Kristu caur cilvēkam neredzamo<br />
reālo dzīvības saiti. Dieva Dēls ir mūsu Dzīvības avots,<br />
dzīvības maize un dzīvības koks ar gara augļiem.<br />
Mūsu Kungs ir dzīvības gaisma un dzīvības devējs,<br />
caur kuru tiekam pestīti. Tas, kurš tic, ka Jēzus Kristus<br />
ir Dieva Dēls, tas arī ticības spēkā saņem savu dzīvības<br />
daļu, un viņā vairojas dzīvības augļi.<br />
Katrs Dieva Derības vārds ir likums. Ja cilvēks to<br />
pieņem un pilda, tad Dievs ar Patiesības Garu pakāpeniski<br />
atklāj, kā viss ir radies un īstenībā pastāv.<br />
Mūsu Kunga dzīvības gaisma vienlaicīgi ir arī<br />
mīlestības gaisma. Dievs savu dzīvības daļu cilvēkiem<br />
dāvā ar bezgalīgu mīlestību. Bet, ja cilvēks mīl tikai<br />
sevi, tad viņš no Dieva garā saņem tikai dzīvības gaismas<br />
mazumiņu. Ja cilvēks spēj mīlēt Dievu un savu<br />
tuvāko, tad viņš saņem no Kristus Dzīvības avota<br />
pilnu devu. Dieva bērni, kas Jēzu Kristu ir savā sirdī<br />
pieņēmuši kā glābēju un Pestītāju, garā ik mirkli<br />
saņem pilnu devu. Viņu sirdis ir Kristus mīlestības<br />
gaismas piepildītas. Šajā mīlestības pilnībā Dieva<br />
bērni spēj sevi ziedot citiem un daudziem dāvāt savu<br />
gudrību un mīlestību.<br />
Cilvēkam ir jāmācās veidot dzīvo saikni ar Dieva<br />
Dēlu. Tā sākas ar ticību Jēzum Kristum. Atzīstot to,<br />
ka visu, kas ir pasaulē, un arī cilvēku ir radījis Dievs,<br />
ka visus dzīvības procesus ikvienā uztur Radītājs,<br />
cilvēka miesā paveras pirmie vārti uz paša garu.<br />
Vienīgi cilvēka gars var apskaidrot pasaulīgo miesu.<br />
Tātad nevis no pasaules kāds runās un pēkšņi viss<br />
būs skaidrs, bet cilvēka gars spēs apskaidrot miesu.<br />
Svētais Gars apskaidro garu, un gars apskaidro miesu.<br />
Katram pašam ir jāizdzīvo visas dzīves situācijas un<br />
uzmanīgi jāieklausās savā sirdsbalsī.<br />
Pasaulīga sapratne nāk no pasaules – no cilvēkiem,<br />
grāmatām, mācību iestādēm un dzīves. Bet<br />
izpratne par gara pasauli un gara miesu, par Dieva<br />
Dēlu un Debesu Tēvu var nākt no Svētā Gara. Tēvs<br />
var sūtīt pār cilvēku Patiesības Garu, kas atklās Dieva<br />
Patiesības dziļumus. Apgūtā pasaulīgā gudrība, tā<br />
pasaulē arī paliek. Pēc pasaulīgās dzīves cilvēks to<br />
194 195
Change language