Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos. Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
augļus! Ticīgajā vienmēr būs dzīvība, bet neticīgais sevi zaudēs. Debesu Valstībā Tēvs ir radījis dzīvības koku. Dzī vības koka augļi būs vienīgais, ko reizi mēnesī ēdīs Dieva bērni. Viens pats auglis cilvēka garam dos dzīvības spēku, un tā pietiks visam mēnesim. Cilvēka gara sirds kristāls ir daļiņa no Debesu Tēva, un tas ir viņa dzīvības pirmsākums. Dzīvības kristāls ar dzīvības gaismu apspīd cilvēka gara sirdi. Jēzus Kristus sirds ir dzīvā saiknē ar ikviena cilvēka gara sirdi. Šīs gara saiknes pamatā ir dzīvības gaisma no Jēzus Kristus sirds Dzīvības avota. Dieva Dēla sirds ir bezgalīgas mīlestības gaismas pilna, un no Viņa sirds plūst Dzīvības avota gaisma. Kristus gaisma, sadaloties smalkos pavedienos, ir tiešā saiknē ar ikviena cilvēka gara sirdi. Mīlestības gaisma starp Dievu un cilvēku aktivizē miesā visus dzīvības procesus, un spožākas gaismas apspīdēta top gara sirds. Cilvēka gara sirds ir veidota no Dieva Dēla gara sirds daļiņas. Debesu Tēvs, radot cilvēkus Dēlā, ikvienam deva dzīvības kristāla daļiņu no sevis un gara sirds daļiņu no Dēla. Gara sirds bez Kristus pastāvēt nevar. Ja cilvēks Dieva Dēlu atzīt nespēj, tad tādā cilvēkā dzī vība izsīkst. Ja tas turpinās gadiem ilgi, dzīvība var izsīkt pilnīgi. Tāpat kā nokaltis zars atlūzt no koka, tā arī Kristus cilvēku var atdalīt no dzīvības koka. Ceļš uz Dzīvības avotu ir Dieva Derības prasību izpildīšana – vispirms Vecās Derības, tad Jaunās. Svētajos Rakstos katram vārdam ir sava nozīme. Dieva vārdam ir liels spēks, jo tas no Dieva nācis. Tātad Dieva Derība ir Dieva noteikums, kuru pildot mēs varam tuvoties Dzīvības avotam un smelties no tā dzidrajiem ūdeņiem. Cilvēka dzīves ceļos ir iespējama gara izaugsme vai arī – zaudējums. Ja Dieva Derību pildām, tad garā augam, tātad tuvojamies Dzīvības avotam un no tā smeļam dzīvības ūdeni. Jo vairāk cilvēks iepazīst Dievu un pilda baušļus, jo lielākas prasības Dievs viņam izvirza. Ceļš uz Dzīvības avotu ir visšaurākais un visgrūtākais. Eksāmeni augstskolā ir grūtāki nekā pamatskolā un arī zināšanu līmenis ir atšķirīgs. Garā stiprākiem cilvēkiem tiek izvirzītas paaugstinātas prasības. Tāpēc nezūdīsimies, ka ticīgajiem šajā pasaulē dzīve ir grūtāka nekā neticīgajiem grēciniekiem, jo alga ir atšķirīga. Ticīgais iemantos dzīvību un dzers no Dzīvības avota, bet neticīgais sevi pazaudēs un viņa dzīvība tiks izdeldēta mūžīgās ciešanās. Cilvēkam visa mūža garumā ir jāuzņemas un jāpanes sava likteņa ciešanas. Ja kāds savu dzīves krustu neuzņemas un Jēzus Kristus norādījumiem neseko, tas šo dzīvi vada veltīgi. Tātad atcerēsimies – cilvēkam pasaulīgā dzīve ir dota, lai sevī vairotu dzīvību, lai iepazītu Dievu un 188 189
pieņemtu Jēzu Kristu par Pestītāju. Katram dzīves mirklim ir jēga un saturs. Mums sevī jāvairo dzīvības augļi. Diena jāsāk ar klusu, sirdī svētu lūgšanu. Pirmie lūgšanas vārdi lai ir Tēvreize. Ik dienu ir jāstiprina dzīvā saikne ar Jēzu Kristu un savu garu. Mīles tībā lūgsim, un mums taps dots. Jēzus Kristus ir vie nīgā saikne ar ikkatra dzīvības avotu un Debesu Tēvu. Dieva Derības pildīšana vairo Svētā Gara darbību cilvēkā. Katrs Dieva vārds cilvēka miesu dara dzīvu. Līdz pienāk mirklis, kad viņā iespīd Jēzus Kristus dzīvības gaisma. Ja cilvēks Jēzu Kristu par savu Pestītāju nav pieņēmis, tad viņā mūžīgās Dzīvības avota ūdens neienāk. Vispirms cilvēks dzimst miesā no mātes un tēva un dzimšanas brīdī viņā ienāk debesu ķermenis. Vēlāk jau pieaugušā cilvēkā ticības spēkā ienāk Svētais Gars. Tā ir otra dzimšana. Svētais Gars cilvēka miesu dara dzīvu un sagatavo, lai viņā varētu ienākt tas Kungs ar savu dzīvības gaismu. Laimīgs ir tas cilvēks, kura sirdī ar mūžīgās dzīvības gaismu ir ienācis Jēzus Kristus. Kristus dzīvības ienākšana cilvēkā – tie ir svētki. Dieva Dēls ir augšāmcelšanās spēks un mūžīgās Dzīvības avots. Ticī gajā ienāk Dieva apsolījums par augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Mūžīgā dzīvības gaisma cilvēku veido par Dieva bērnu. No grēcinieka, ticībā un mīlestībā uz Jēzu Kristu, viņš top par Dieva bērnu un dzimst Dieva spēkā no augšienes. Viņš top par Debesu Valstības mantinieku. Dieva radītais cilvēks pēc dzīves Debesu pasaulēs varēs atgriezties Debesu Valstībā. Jēzū Kristū dzimušais cilvēks vairs nepieder ne pasaulei, ne kādai varai, bet Dievam Debesīs, un tikai mirklis šķir viņu no Valstības. Vēl pasaulē esot, Dieva bērns jau ir atgriezts dzīvībai Dievā. To ir paveicis mūsu Kunga augšāmcel šanās spēks, kas cilvēku ir atpestījis no grēka un nāves. Grēcīgajai miesai vairs nav varas pār garu. Tātad sākumā miesai pār garu ir vara – tā debesu ķermeni var ieslodzīt grēku cietoksnī un smacēt bez Dieva vārda un ticības. Kad ticība Dievam ļauj saņemt Svētā Gara augļus, gars top stiprināts. Atdzīvināts gars spēj atdzīvināt arī miesu. Gars sāk apskaidrot miesu un vadīt to pa pareiziem likteņa ceļiem. Ticība un paļāvība uz Dievu pieaug, un kādā mirklī izsenis dzī vais gars beidzot arī pasaulē spēj sevi izteikt un augt. Vienīgi Kristus Dieva spēkā spēj atpestīt garu no miesas valgiem, no tās grēcīgās būtības. Atpestītais gars vairs nav pakļauts miesas darbiem un miesas iegribām. Arī grēkam tas vairs nav pakļauts. Gars ir brīvs no miesas valdzinājuma. Lai kāda būtu miesas rīcība, tā vairs neatstāj grēka darbu iespaidu uz garu, jo gars jau pieder Kristum, mūsu Pestītājam. Dieva Gars negrēko, tātad arī Dieva bērnos esošā 190 191
- Page 46 and 47: Ādams pamanīja, ka neviens cilvē
- Page 48 and 49: augļu daudzumu, to Es atpirkšu no
- Page 50 and 51: Dzīvības avotu, kas ir manā sird
- Page 52 and 53: Tas Kungs un Dievs ir vienīgais Di
- Page 54 and 55: visām tautām uz mūžīgiem laiki
- Page 56 and 57: Šie ir manas Derības vārdi: Es e
- Page 58 and 59: krātuves. Ar manas mūžīgās dz
- Page 60 and 61: Arī cilvēki atrada sev tīkamas v
- Page 62 and 63: iespējas. Cilvēki sirdī slavēja
- Page 64 and 65: domām un gara dziļumu savienojās
- Page 66 and 67: II DAĻA Jēzus sacīja viņiem: Es
- Page 68 and 69: aizrauj gadsimta prasības. Mēs es
- Page 70 and 71: cilvēkus - saudzēja. Kad vilnis p
- Page 72 and 73: Bez gara vadības cilvēks ir vāj
- Page 74 and 75: glāzes, tad tajā brīdī cilvēks
- Page 76 and 77: cilvēkam dāvā iespēju dzīvot p
- Page 78 and 79: ir atšķirīgs tonis. Cilvēka dzi
- Page 80 and 81: zvaigzne slīdēja pa gaismas staru
- Page 82 and 83: Tēvs un Dēls ir viens Dievs divā
- Page 84 and 85: Tas ir negrozāms Dieva likums. Uz
- Page 86 and 87: Cilvēks ar savu prātu var izgudro
- Page 88 and 89: Kas atzīst Jēzu Kristu un Svēto
- Page 90 and 91: Dieva izzināšanas ceļš, tam vie
- Page 92 and 93: Dzīvības avots, Dieva Patiesības
- Page 94 and 95: Jēzus Kristus vārdi cilvēku dara
- Page 98 and 99: Kristus Gara daļa nav pakļauta gr
- Page 100 and 101: līdzi Debesīs paņemt nevar, jo p
- Page 102 and 103: saņemtu, ir jāizveido un jāpilnv
- Page 104 and 105: saikni cilvēka garam pieskaras ne
- Page 106 and 107: liekas visai nesvarīgi. Nu un kas,
- Page 108 and 109: un grēku. Neticīgā cilvēka prā
- Page 110 and 111: Tev nebūs nepatiesu liecību dot p
- Page 112 and 113: Jēzus Kristus no Debesīm garā te
- Page 114 and 115: Debesīs. Dievs ik mirkli no sevis
- Page 116 and 117: skaidrs, ka katras dienas darbs tie
- Page 118 and 119: sava tiesa, un spriedums ir lasāms
- Page 120 and 121: vārdi. Viņam nerūp, kurš ir uz
- Page 122 and 123: laba nekā ļauna, vairāk gaismas
- Page 124 and 125: Ādamu un Ievu. Laika gaitā pakāp
- Page 126 and 127: Āzijā 6. gs. izveidojās islama r
- Page 128 and 129: - dziļi sirdī - ko redz tikai Die
- Page 130 and 131: Bet, ja šis cilvēks savas dzīves
- Page 132 and 133: Dāvāsim Dievam sirds visskaistāk
- Page 134: Netaisnība cilvēkā izjauc līdzs
pieņemtu Jēzu Kristu par Pestītāju. Katram dzīves<br />
mirklim ir jēga un saturs. Mums sevī jāvairo dzīvības<br />
augļi. Diena jāsāk ar klusu, sirdī svētu lūgšanu. Pirmie<br />
lūgšanas vārdi lai ir Tēvreize. Ik dienu ir jāstiprina<br />
dzīvā saikne ar Jēzu Kristu un savu garu. Mīles tībā<br />
lūgsim, un mums taps dots. Jēzus Kristus ir vie nīgā<br />
saikne ar ikkatra dzīvības avotu un Debesu Tēvu.<br />
Dieva Derības pildīšana vairo Svētā Gara darbību<br />
cilvēkā. Katrs Dieva vārds cilvēka miesu dara dzīvu.<br />
Līdz pienāk mirklis, kad viņā iespīd Jēzus Kristus<br />
dzīvības gaisma.<br />
Ja cilvēks Jēzu Kristu par savu Pestītāju nav pieņēmis,<br />
tad viņā mūžīgās Dzīvības avota ūdens neienāk.<br />
Vispirms cilvēks dzimst miesā no mātes un tēva<br />
un dzimšanas brīdī viņā ienāk debesu ķermenis.<br />
Vēlāk jau pieaugušā cilvēkā ticības spēkā ienāk Svētais<br />
Gars. Tā ir otra dzimšana. Svētais Gars cilvēka miesu<br />
dara dzīvu un sagatavo, lai viņā varētu ienākt tas Kungs<br />
ar savu dzīvības gaismu.<br />
Laimīgs ir tas cilvēks, kura sirdī ar mūžīgās dzīvības<br />
gaismu ir ienācis Jēzus Kristus. Kristus dzīvības<br />
ienākšana cilvēkā – tie ir svētki. Dieva Dēls ir augšāmcelšanās<br />
spēks un mūžīgās Dzīvības avots. Ticī <br />
gajā ienāk Dieva apsolījums par augšāmcelšanos un<br />
mūžīgo dzīvošanu. Mūžīgā dzīvības gaisma cilvēku<br />
veido par Dieva bērnu. No grēcinieka, ticībā un<br />
mīlestībā uz Jēzu Kristu, viņš top par Dieva bērnu un<br />
dzimst Dieva spēkā no augšienes. Viņš top par Debesu<br />
Valstības mantinieku.<br />
Dieva radītais cilvēks pēc dzīves Debesu pasaulēs<br />
varēs atgriezties Debesu Valstībā. Jēzū Kristū dzimušais<br />
cilvēks vairs nepieder ne pasaulei, ne kādai varai,<br />
bet Dievam Debesīs, un tikai mirklis šķir viņu no<br />
Valstības.<br />
Vēl pasaulē esot, Dieva bērns jau ir atgriezts dzīvībai<br />
Dievā. To ir paveicis mūsu Kunga augšāmcel šanās<br />
spēks, kas cilvēku ir atpestījis no grēka un nāves.<br />
Grēcīgajai miesai vairs nav varas pār garu.<br />
Tātad sākumā miesai pār garu ir vara – tā debesu<br />
ķermeni var ieslodzīt grēku cietoksnī un smacēt bez<br />
Dieva vārda un ticības. Kad ticība Dievam ļauj saņemt<br />
Svētā Gara augļus, gars top stiprināts. Atdzīvināts<br />
gars spēj atdzīvināt arī miesu. Gars sāk apskaidrot<br />
miesu un vadīt to pa pareiziem likteņa ceļiem. Ticība<br />
un paļāvība uz Dievu pieaug, un kādā mirklī izsenis<br />
dzī vais gars beidzot arī pasaulē spēj sevi izteikt un augt.<br />
Vienīgi Kristus Dieva spēkā spēj atpestīt garu no<br />
miesas valgiem, no tās grēcīgās būtības. Atpestītais<br />
gars vairs nav pakļauts miesas darbiem un miesas<br />
iegribām. Arī grēkam tas vairs nav pakļauts. Gars ir<br />
brīvs no miesas valdzinājuma. Lai kāda būtu miesas<br />
rīcība, tā vairs neatstāj grēka darbu iespaidu uz garu,<br />
jo gars jau pieder Kristum, mūsu Pestītājam.<br />
Dieva Gars negrēko, tātad arī Dieva bērnos esošā<br />
190 191
Change language