Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Redzēju sapni. Pār zemi spīdēja Dieva gaisma, un<br />
tajā mirdzēja spožs krusts. Tas aptvēra debess jumu<br />
un ar savu gaišumu pasauli sadalīja divās daļās. Labajā<br />
pusē bija visspožākā gaisma, un šajā gaismā es redzēju<br />
Jēzu Kristu. Kreisajā pusē bija puskrēsla.<br />
Katrā pusē slējās pa augstai klintij, starp kurām bija<br />
dziļa jo dziļa aiza un tajā – ieleja ar laukiem, mežiem<br />
un pļāvām. Vidū tecēja plata upe. Klinšu kāpumu<br />
noslēdza laukumi, uz kuriem stāvēja cilvēki. Abas klintis<br />
savienoja gaismas pavedieniem austs tilts.<br />
Uz kreisās klints bija ļoti daudz cilvēku, un tie ik<br />
mirkli viens pēc otra mēģināja gaismas staru tiltu pāriet.<br />
Šo cilvēku vidū redzēju ar gaismas krustu iezī mē <br />
tos. Tie bija ticīgie. Ja cilvēkā ticības Jēzum Kristum<br />
bija pie tiekoši, tad viņš soli pa solim pārgāja Dieva<br />
austo tiltu un nonāca pie tiem, kuri jau atradās tā<br />
Kunga gaismā, patvērumā un mīlestībā.<br />
Ja cilvēkā ticības nebija pietiekoši, tad viņa kājas<br />
slīdēja cauri smalkajai matērijai un, skumju pārņemts,<br />
viņš griezās atpakaļ, lai turpinātu sevī vairot ticību.<br />
Labajā pusē nonākušo skaits nebija liels. Sapnis<br />
turpinājās visas nakts garumā – redzēju tos cilvēkus,<br />
kuri viens pēc otra pārgāja tiltu un nonāca Kristus<br />
gaismā. Es skaidri saskatīju šo laimīgo sejas un tās vēl<br />
tagad atceros.<br />
Dzirdēju Jēzu Kristu sakām: “Šie cilvēki ir Dieva<br />
bērni, kas man ticējuši un mani mīlējuši. Es ceļu<br />
viņus savā gaismā, labvēlībā un aizsardzībā. Es viņus<br />
Pastarajā dienā augšāmcelšu Debesu Valstībā. Lai ir<br />
svētīts ikviens, kas man tic!”<br />
Ceļš pie Tēva ir caur Dieva Dēlu. Tas ir vienīgais<br />
ceļš uz dzīvību un laimi. Dievs mūsos var atklāties ik<br />
mirkli, mums ir jātic Dieva Derības vārdiem. Mums ir<br />
jāpilda Dieva baušļi, ir jāiemācās mīlēt Dievu un savu<br />
tuvāko. Pildot Dieva Derības prasības, mēs varam cerēt<br />
uz Dieva atklāsmi mūsos. Mūs var apskaidrot Tēva<br />
Patiesības Gars, ja ticam Jēzum Kristum.<br />
Visa iesākumā ir Radītājs, mūžīgais Debesu Tēvs.<br />
Pirms vēl nebija radīti cilvēki, nebija radīts izplatījums<br />
un Zeme, bija mūžīga Tēva Gaisma. Dieva<br />
Gaisma aptver visu un būs visā vienmēr. Mūžības<br />
Gaisma iziet no Tēva Dēlā un apspīd radīto ar Svēto<br />
Garu. Viss Tēvā radītais ir bezgalīgs, pilnīgs, un šīs<br />
pilnības radījums ir Dieva Dēls.<br />
Alfa un Omega, iesākums un gals, visa dzīvība un<br />
arī tiesa ir Jēzū Kristū. Patiesības izzināšana sākas ar<br />
Dieva Derību un turpināsies mūžīgi mūsu Kungā.<br />
Ja kāds vēlas iepazīt Patiesību, tam sirdī ir jāpieņem<br />
Dieva Derība, tā jāpilda un jātic, ka Jēzus Kristus<br />
ir Dieva Dēls. Kas savu sirdi tā Kunga priekšā atver, tajā<br />
tas Kungs darbojas.<br />
Dievs vienmēr ir visa radītā pirmsākums, visas<br />
178 179
Change language