Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
jūtām, gudrību un atziņu. Gara miesa pēc izskata ir ļoti<br />
līdzīga mūsu pasaulīgajai miesai – zemes ķermenim –,<br />
tikai tūkstoškārt pilnīgāka un gudrāka par to. Gars zina<br />
Patiesību par Tēvu, Dēlu un Svēto Garu.<br />
Cilvēka gars saprot Svētos Rakstus un pilda Dieva<br />
Derības prasības. Gars ir paklausīgs Dievam. Gars<br />
pārzina Dieva radīto kārtību un likumus. Debesu Tēvs<br />
ikvienu cilvēku garā ir mācījis un devis to gudrību,<br />
kāda ir nepieciešama, lai spētu dzīvot Dieva radītajās<br />
pasaulēs. Tēvs mums ir devis Dēlu, un Viņš ir par ceļa<br />
rādītāja gaismu. Dieva Dēls būs ar mums līdz pasaules<br />
galam.<br />
Pasaulīgā miesa fiziskajā nāvē nomirst. Tā nevar tikt<br />
augšāmcelta, jo tai jāpaliek zemē un jāpārvēršas par pīšļiem.<br />
Zemes ķermenis pieder zemei, bet debesu ķermenis tiek<br />
augšāmcelts pie Dieva. Tā vēl nav augšāmcelšanās<br />
Debesu Valstībā. Vēl jāsagaida Jēzus Kristus otrā<br />
atnākšana, un tikai tā Kunga spēkā cilvēki varēs tikt<br />
augšāmcelti Debesu Valstībā. Arī Debesu pasaulēs<br />
dzīvojošie. Visiem, kas garā dzīvi, Kristus atnākšana būs<br />
jauna ceļa sākums.<br />
Pasaulīgā miesa nespēj ticēt dzīvei Debesu Valstībā,<br />
jo tā nomirst šajā pasaulē, tā nav spējīga Valstībā nokļūt.<br />
Tāpēc cilvēka miesa nespēj ticēt garīgām lietām. Cilvēka<br />
miesa ir vāja, tā nesaprot garu, tā netic Dievam, tā nespēj<br />
saprast Dieva vārdus. Ja cilvēka miesa nav vienota ar<br />
garu, tad tajā nav ticības.<br />
Ticība nāk no cilvēka gara, jo tas zina par Dieva<br />
esamību un zina par mūžīgo dzīvību. Cilvēka gars<br />
ir apskaidrots ar daudziem Dieva darbiem pasaulē.<br />
Gars zina cilvēka likteni pasaulē. Bet bez ticības<br />
Dievam cilvēks nevar tikt apskaidrots ar sava gara<br />
gudrību.<br />
Cilvēks pasaulē apgūst daudz zinību, un tās visas<br />
noder ikdienas dzīvē. Zināšanas ir nepieciešamas, lai<br />
orientētos pasaulē notiekošajos procesos, lai spētu<br />
sevi izteikt, lai strādātu un veidotu dzīvi skaistāku.<br />
Tomēr bez gara līdzdalības cilvēka miesa nespēj radīt<br />
paliekošas vērtības. Bez garīga satura darbam nav jēgas,<br />
tas ir tukšs. To var darīt un darīt bez apstājas. Bet, ja<br />
darbā cilvēks neieliek savu dvēseli un garu, tad tāds<br />
darbs augļus nenes un nesagādā arī prieku.<br />
Vai kādam tīk bez mīlestības un garīga satura<br />
pagatavots ēdiens? Jā, to var ēst, bet sātīguma un prieka<br />
sajūtas nebūs. Vajag taču pabarot arī debesu ķermeni.<br />
Zemes ķermenim nepieciešama sava daļa, bet dvēselei<br />
un garam – ēdiena garīgā daļa.<br />
Lai kā mēs vēlētos atrast laimi pasaulē, tā nenāk no<br />
pasaules, tā nāk no Dieva, garā un dvēselē. Tā nāk no<br />
mūsu dzīvības avota, no mūsu gara. Un arī visas skaistās<br />
īpašības un izjūtas nāk no mūsu gara. Tātad ikvienam<br />
cilvēkam ir jāmeklē un jāatrod saikne ar savu garu, ar<br />
savu lielo un gudro “Es”.<br />
Cilvēks atšķiras no pērtiķa vispirms ar to, ka ir<br />
14 15
Change language