Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos. Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
zvaigzne slīdēja pa gaismas staru uz ļaužu pusi un iegāja katra ticīgā cilvēka sirdī. Gaisma no Kristus sirds uz cilvēku sirdīm spīdēja un spīdēja, un pa gaismas stariem viņos iemājoja svētā daļiņa no Dieva. Un ticīgie tapa laimīgi. Sapnī dzirdēju Jēzu Kristu sakām: “Es svētu tos, kas man tic, un iemājoju viņu sirdīs uz mūžīgiem laikiem. Ja kāds mani nav pieņēmis, tad viņš ir pakļauts tiesai un nāvei. Bet katrā, kurš savā sirdī mani ir pieņēmis, es iesēju daļiņu no savas dzīvības, lai viņš dzīvotu mūžīgi mūžos. Ticīgais savā sirdī mani var saskatīt. Es viņam atklāšos. Laimīgs tas, kurš dzimis mūžībai!” Es ikdienā redzu cilvēku gara sirdis un daudzās saskatu Jēzus Kristus tēlu. Tas Kungs ticīgo sirdīs ir dzīvs un viņos vairo dzīvību. Virs šiem cilvēkiem spīd gaismas krusts, un viņu sirdis ar gaismas stariem ir vienotas ar Jēzus Kristus sirdi Debesīs. Mums jāļauj tam Kungam mūsos darboties. Dievs cilvēkus radīja, lai caur viņiem spētu darboties. Dievs saviem bērniem uztic veidot tautu un pasauļu nākotni. Dievs ir solījis saviem bērniem iecelt viņus par priesteriem tautām. Dieva bērna gars ir patiesi liels. Tas aptver Zemi un sniedzas līdz debess jumam. Zeme Debesu Tēva priekšā ir maza un sīka planēta Viņa bezgalīgi daudzo planētu vidū. Dieva bērns, kas bijis paklau sīgs, garā ir izaudzis liels. Viņš līdzinās Saulei, kas ar savu gaismu var aptvert visu zemeslodi. Jā, Dieva bērns ar savu garu spēj aptvert visu Zemi. Tāda ir Debesu Tēva samaksa – par ticību, paļāvību, paklau sību un mīlestību. Uzticīgam cilvēkam tiek dāvāti gara augļi, kas dienu pēc dienas var vairoties un reiz nākamībā sasniegt Saules apmērus. Cilvēka gars var izaugt liels, jo mēs zinām, ka Debesu Tēvs cilvēkus ir radījis sev līdzīgus. Tātad cilvēks var iemantot dieviš ķas īpašības – mazu daļu no bezgalīgā Dieva iespē jām, kas ir tik lielas un brīnišķīgas! Ikdienā vieni gara augļus krāj, bet otri tos zaudē. Grēka darbi atņem tās gara bagātības, ko pirmsākumā cilvēks no Dieva ir saņēmis. Labie darbi un ticība vairo gara augļus. Ir pagājuši daudzi tūkstoši gadu, un tādi mēs tagad esam – katrs ar savu gara lielumu, ar savu garīgo bagātību vai nabadzību. Katram darbam vai mirklim ir sava nozīme. Ja mēs Dieva noteikto likteni pieņemam, tad sevī dzīvību vairojam. Un vēl tam klāt – ikdienas ticība Jēzum Kristum un patiesa lūgšana. Lūgšana, kas nāk no sirds, ar mīlestību uz Dievu un savu tuvāko. 156 157
Lūgšana: Mans Kungs, es atzīstu Tavu Derību un sirdī to pieņemu. Es lūdzu, darbojies manī un palīdzi izpildīt Dieva Derības prasības. Es lūdzu ar gara sirds lūgšanu ik mirkli un vēlos iet pa noliktā likteņa ceļiem. Es vēlos būt saskaņā ar Tavu gribu kā skanīga dziesma, es vēlos būt harmonijā ar Tavu ritmu un darbību. Mans gars ik mirkli alkst pēc Tevis un aizlūdz par manas miesas vājumu. Es savā sirdī saucu: mans Kungs, es alkstu pēc Tavas mūžības, pēc gudrības un Atziņas, pēc Patiesības un mīlestības! Mans gars Tevi godina un sirds – slavē, tā pateicas par dzīvību, ko Tu ik mirkli dod. Es jūtu Tavu gādību, Tu esi mans mūžīgais Dievs. Pateicība Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam! GUDRĪBA UN ATZIŅA Pār debesu dziļumiem pašos pirmsākumos lidinājās Debesu Tēva Atziņa un gudrība. Dieva Atziņas pilnība nāk no bezgalības, no vistālākās un visspožā kās Gaismas. Tā nāk no pilnības pirmsākuma, no pašiem sākumu sākumiem, no mūžības visaptverošās Gaismas. Tā nāk no augstumiem, kur mīt Debesu Tēvs savā godībā. Ar Radītāja Atziņu, ar Viņa absolūto gudrību tiek kārtotas visas lietas jau no radīšanas sākuma. Dieva dvesma aptver itin visu, kas ir. Visu, ko mēs redzam un ko neredzam, visu, kas mums zināms un kas vienīgi Dievam zināms. Mūsu Tēvs visu no sevis ir veidojis, sev visu pakļaujot un dzīvu darot. Visā, kas vien radīts Dēlā, ir dzīvā Dieva miesa ar dzīvības šūnām. Visa radītā telpa ir aizpildīta ar bezgalīgi smalkiem Dieva kristāliņiem. Pirmsākumā viss jau ir dzīvs smalkajā gara līmenī. Debesu Tēvs vispirms sevī radīja Dēlu un Viņā – visu izplatījumu ar Debesu Valstību un Debesu pasaulēm. 158 159
- Page 30 and 31: Ādamam patika izbaudīt krāšņo
- Page 32 and 33: zeltainās smiltis. Ezera krastos a
- Page 34 and 35: Ādams nometās ceļos, skatījās
- Page 36 and 37: piedzīvojis - vispirms no Dieva, t
- Page 38 and 39: adījis, un cenšos ar savu mīlest
- Page 40 and 41: PIEKTĀ DIENA Visapkārt ieskanēj
- Page 42 and 43: viegliem aulekšiem. Turoties pie k
- Page 44 and 45: dzīvās radības un cilvēki, arī
- Page 46 and 47: Ādams pamanīja, ka neviens cilvē
- Page 48 and 49: augļu daudzumu, to Es atpirkšu no
- Page 50 and 51: Dzīvības avotu, kas ir manā sird
- Page 52 and 53: Tas Kungs un Dievs ir vienīgais Di
- Page 54 and 55: visām tautām uz mūžīgiem laiki
- Page 56 and 57: Šie ir manas Derības vārdi: Es e
- Page 58 and 59: krātuves. Ar manas mūžīgās dz
- Page 60 and 61: Arī cilvēki atrada sev tīkamas v
- Page 62 and 63: iespējas. Cilvēki sirdī slavēja
- Page 64 and 65: domām un gara dziļumu savienojās
- Page 66 and 67: II DAĻA Jēzus sacīja viņiem: Es
- Page 68 and 69: aizrauj gadsimta prasības. Mēs es
- Page 70 and 71: cilvēkus - saudzēja. Kad vilnis p
- Page 72 and 73: Bez gara vadības cilvēks ir vāj
- Page 74 and 75: glāzes, tad tajā brīdī cilvēks
- Page 76 and 77: cilvēkam dāvā iespēju dzīvot p
- Page 78 and 79: ir atšķirīgs tonis. Cilvēka dzi
- Page 82 and 83: Tēvs un Dēls ir viens Dievs divā
- Page 84 and 85: Tas ir negrozāms Dieva likums. Uz
- Page 86 and 87: Cilvēks ar savu prātu var izgudro
- Page 88 and 89: Kas atzīst Jēzu Kristu un Svēto
- Page 90 and 91: Dieva izzināšanas ceļš, tam vie
- Page 92 and 93: Dzīvības avots, Dieva Patiesības
- Page 94 and 95: Jēzus Kristus vārdi cilvēku dara
- Page 96 and 97: augļus! Ticīgajā vienmēr būs d
- Page 98 and 99: Kristus Gara daļa nav pakļauta gr
- Page 100 and 101: līdzi Debesīs paņemt nevar, jo p
- Page 102 and 103: saņemtu, ir jāizveido un jāpilnv
- Page 104 and 105: saikni cilvēka garam pieskaras ne
- Page 106 and 107: liekas visai nesvarīgi. Nu un kas,
- Page 108 and 109: un grēku. Neticīgā cilvēka prā
- Page 110 and 111: Tev nebūs nepatiesu liecību dot p
- Page 112 and 113: Jēzus Kristus no Debesīm garā te
- Page 114 and 115: Debesīs. Dievs ik mirkli no sevis
- Page 116 and 117: skaidrs, ka katras dienas darbs tie
- Page 118 and 119: sava tiesa, un spriedums ir lasāms
- Page 120 and 121: vārdi. Viņam nerūp, kurš ir uz
- Page 122 and 123: laba nekā ļauna, vairāk gaismas
- Page 124 and 125: Ādamu un Ievu. Laika gaitā pakāp
- Page 126 and 127: Āzijā 6. gs. izveidojās islama r
- Page 128 and 129: - dziļi sirdī - ko redz tikai Die
zvaigzne slīdēja pa gaismas staru uz ļaužu pusi un<br />
iegāja katra ticīgā cilvēka sirdī. Gaisma no Kristus<br />
sirds uz cilvēku sirdīm spīdēja un spīdēja, un pa<br />
gaismas stariem viņos iemājoja svētā daļiņa no Dieva.<br />
Un ticīgie tapa laimīgi.<br />
Sapnī dzirdēju Jēzu Kristu sakām:<br />
“Es svētu tos, kas man tic, un iemājoju viņu sirdīs<br />
uz mūžīgiem laikiem. Ja kāds mani nav pieņēmis, tad<br />
viņš ir pakļauts tiesai un nāvei. Bet katrā, kurš savā<br />
sirdī mani ir pieņēmis, es iesēju daļiņu no savas dzīvības,<br />
lai viņš dzīvotu mūžīgi mūžos. Ticīgais savā<br />
sirdī mani var saskatīt. Es viņam atklāšos. Laimīgs<br />
tas, kurš dzimis mūžībai!”<br />
Es ikdienā redzu cilvēku gara sirdis un daudzās<br />
saskatu Jēzus Kristus tēlu. Tas Kungs ticīgo sirdīs<br />
ir dzīvs un viņos vairo dzīvību. Virs šiem cilvēkiem<br />
spīd gaismas krusts, un viņu sirdis ar gaismas stariem<br />
ir vienotas ar Jēzus Kristus sirdi Debesīs.<br />
Mums jāļauj tam Kungam mūsos darboties.<br />
Dievs cilvēkus radīja, lai caur viņiem spētu darboties.<br />
Dievs saviem bērniem uztic veidot tautu un pasauļu<br />
nākotni. Dievs ir solījis saviem bērniem iecelt viņus par<br />
priesteriem tautām.<br />
Dieva bērna gars ir patiesi liels. Tas aptver Zemi<br />
un sniedzas līdz debess jumam. Zeme Debesu Tēva<br />
priekšā ir maza un sīka planēta Viņa bezgalīgi daudzo<br />
planētu vidū. Dieva bērns, kas bijis paklau sīgs,<br />
garā ir izaudzis liels. Viņš līdzinās Saulei, kas ar savu<br />
gaismu var aptvert visu zemeslodi. Jā, Dieva bērns<br />
ar savu garu spēj aptvert visu Zemi. Tāda ir Debesu<br />
Tēva samaksa – par ticību, paļāvību, paklau sību un<br />
mīlestību. Uzticīgam cilvēkam tiek dāvāti gara augļi,<br />
kas dienu pēc dienas var vairoties un reiz nākamībā<br />
sasniegt Saules apmērus. Cilvēka gars var izaugt liels,<br />
jo mēs zinām, ka Debesu Tēvs cilvēkus ir radījis sev<br />
līdzīgus.<br />
Tātad cilvēks var iemantot dieviš ķas īpašības –<br />
mazu daļu no bezgalīgā Dieva iespē jām, kas ir tik<br />
lielas un brīnišķīgas!<br />
Ikdienā vieni gara augļus krāj, bet otri tos zaudē.<br />
Grēka darbi atņem tās gara bagātības, ko pirmsākumā<br />
cilvēks no Dieva ir saņēmis. Labie darbi un<br />
ticība vairo gara augļus. Ir pagājuši daudzi tūkstoši<br />
gadu, un tādi mēs tagad esam – katrs ar savu gara<br />
lielumu, ar savu garīgo bagātību vai nabadzību.<br />
Katram darbam vai mirklim ir sava nozīme. Ja<br />
mēs Dieva noteikto likteni pieņemam, tad sevī dzīvību<br />
vairojam. Un vēl tam klāt – ikdienas ticība Jēzum<br />
Kristum un patiesa lūgšana.<br />
Lūgšana, kas nāk no sirds, ar mīlestību uz Dievu un<br />
savu tuvāko.<br />
156 157
Change language