Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos. Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
ir atšķirīgs tonis. Cilvēka dzimšanas datums un laiks jau nosaka īpašo ritmu un tā skanējumu. Arī katra gada cikla ritms ir atšķirīgs. Sākoties jaunam dzīves gadam, cilvēkā noris izmaiņas. Pirms dzim šanas dienas viņa miesa Svētā Gara spēkā tiek pārveidota un pielāgota jaunā dzīves gada ritma vaja dzī bām. Tāpēc bieži vien pirms dzimšanas dienas cil vēks jūtas neparasti, var pieaugt organisma iekšējā sprie dze, jo šūnās notiek būtiskas izmaiņas. Ik septiņi cilvēka dzīves gājuma gadi veido lielāko viņa dzīves ciklu. Pēc katriem septiņiem gadiem cilvēkā notiek krasi izteiktas izmaiņas. Dievs ir noteicis cilvēka vidējo zemes dzīves ilgumu – septiņdesmit gadus, tātad desmit pilnvērtīgus ciklus. Noslēdzoties septiņu gadu ciklam, cilvēka miesas šūniņas tiek pielāgotas vecumam, dzīves ritmam un vajadzībām. Vadoties no tā, kā nodzīvoti iepriekšējie septiņi gadi, atbilstoši nopelniem tiek pārveidotas smalkās miesas šūniņas dzīves nākamajiem gadiem. Tātad cilvēks savu laimi un labsajūtu veido šobrīd, ik mirkli un to algā saņem pēc nodzīvotā gada, pēc dzimšanas dienas, un tad atkal pēc nodzīvotiem septiņiem gadiem, un tā visu mūžu. Cilvēka dzīves ritmam atbilst arī viņa vārds un uzvārds. Var gadīties, ka vārds ir dots nepareizi. To sajūt arī pats cilvēks un viņa tuvākie. Katram vārdam un uzvārdam ir atšķirīgs burtu salikums. Burtam, tāpat kā notij, ir savs skanējums. Noteikts burtu salikums veido vārdu un uzvārdu, un nu jau ir vesels skaņdarbs. Tas var piederēt tikai vienam cilvēkam. Vārds un uzvārds – tie raksturo tikai vienu personību. Tomēr galvenā nozīme šai skanējumā ir cilvēka vārdam. Katram debesu ķermenim arī ir savs vārds. Cilvēks ar patiku uztver un atzīst tikai sev atbilstošu vārdu – tā plūstošā skaņa tad aiziet līdz pašiem sirds dziļumiem. Arī darbi darāmi attiecīgā ritmā. Ja cilvēks ieklausās savā sirdsbalsī, tad var sadzirdēt gara piedāvāto ikdie nas darbu izkārtojumu. Gars dzīvo Dieva ritmā. Darbus darot gara piedāvātajā ritmā, tos var paveikt īpaši labā kvalitātē un tempā. Pārāk daudz tik un tā nevar paspēt izdarīt, un sasteigts darbs būs bez svētības un satura. Tātad ieklausīsimies savā sirdī, un tā gara spēkā mums palīdzēs! Daba un dzīvās radības iekļaujas Dieva radītajā ritmā. Mums jāmācās ieklausīties dabas ritmā. Ziedi sevi izteic ar Dieva radīto skaistumu un harmoniju, ar smaržu un īpašo gaismu, ko izstaro. Dabā augiem un kokiem ir savs augšanas cikls. Puķes sēkla no iestādīšanas līdz uzziedēšanai iziet noteiktu augšanas posmu. Pienāk diena, kad sāk vērties pumpurs un mums par prieku uzplaukst skaists zieds. Puķes iekļaujas Dieva noteiktā augšanas ciklā. Tāds ir puķes liktenis – izaugt un uzziedēt. 152 153
Līdzīgi arī dārzeņi, koki un viss, kas dabā aug, savu augšanas ciklu uzsāk no sēklas. Dabā ir noteikta stingra kārtība, visus procesus Dievs vada ar Svēto Garu. Savukārt cilvēkam tiek dota brīva izvēle. Viņš savu dzīvi var veidot, kā vēlas – ticības spēkā var dzīvot saskaņā ar savu garu un Dievu un var Dievu arī neklausīt. Par paklausību cilvēks saņem gara augļus; dzīvojot nepaklausībā, viņā vairojas grēks. Cilvēks ir radīts Dievam līdzīgs. Tātad – ir viena no vispilnīgākajām būtnēm pasaulē. Mums ikvienam tiek dota iespēja tuvoties Dieva pilnībai un vairot sevī dievišķas gara īpašības. Mēs varam tapt skaisti un būt laimīgi. Debesu Tēvs, mūsu Radītājs, ir vēlējis, lai atzīstam Dieva Dēlu un caur Viņu iemantojam mūžīgo dzīvību. Tas ir svētīgs darbs – ticēt Jēzum Kristum. Ticība ir mūsu miesas šūniņu garīga spriedze, kas vērsta uz Dievu, uz mūsu dzīvības devēju. Debesis un Zeme ir Dieva radītas. Arī mēs, sava Tēva bērni, visi, kas mītam uz Zemes, esam Viņa radīti. Mūsu Debesu Tēvs savā bezgalīgajā mīlestībā mums ļāvis iemantot pestīšanu caur Jēzu Kristu, bet tikai tad, ja mēs ticam mūsu Kungam ar sirdi, dvēseli un visām savām šūniņām. Ja kāda šūniņa vai prāta daļiņa Dievam netic, tad tajā gara spēks neienāk. Un bez gara miesa ir vāja. Bezdievī viegli iemājo slimības un ļaunums. Neticībā cilvēks iemanto šaubas, un tad miesu vajā grēks. Grēks cilvēkā dzemdē nāvi. Jo grēks vairo haosu un ienes nesaprašanu. Grēku pavada neziņa. Grēks neļauj saklau sīt garu, un tad miesa vairs nespēj iet pa pareizo ceļu. Cilvēks nonāk strupceļā, jo viņu vairs nevada Svētais Gars. Ticība un vienīgi ticība veido un atjauno saikni starp cilvēku un Dievu. Un tikai tad Svētais Gars stiprina cilvēka garu, un gars apskaidro un stiprina ikvienu pasaulīgās miesas šūniņu. Cilvēka dzīvība vairojas vienīgi ik mirkļa ticībā uz Jēzu Kristu. Cilvēka šūniņas ir līdzīgas skaistiem lotosa ziediem – tās atveras ticībā uz Dievu ar Jēzus Kristus Dzīvības avota spēku. Cilvēka ticība un nemitīga saikne ar Dieva Dēlu vairo ikvienas šūniņas un arī visas miesas dzīvību. Cilvēkā no bezgalīgi pilnīgā Dieva ienāk dzīvības gaisma, un tā viņu dara laimīgu. Sapnī redzēju Jēzu Kristu. Tas Kungs ar savu gaismu visā godībā aptvēra debess jumu. Mana sirds juta saviļņojumu un prieku. Redzēju savu dzimto novadu, vectēva mājas Strautos. Tur pulcējās daudz skaistu un ticīgu cilvēku. Virs katra bija Dieva zīme – gaismas krusts. Viņu sejas staroja laimē, tās apspīdēja Kristus gaisma. Tas Kungs sēdēja savā tronī, un no Viņa sirds staroja visspožākā gaisma. Un tad no Kristus sirds Dieva Gaismā iznāca Kristus bērniņš – un kā mir dzoša 154 155
- Page 28 and 29: paklausību un uzticību, ar paļā
- Page 30 and 31: Ādamam patika izbaudīt krāšņo
- Page 32 and 33: zeltainās smiltis. Ezera krastos a
- Page 34 and 35: Ādams nometās ceļos, skatījās
- Page 36 and 37: piedzīvojis - vispirms no Dieva, t
- Page 38 and 39: adījis, un cenšos ar savu mīlest
- Page 40 and 41: PIEKTĀ DIENA Visapkārt ieskanēj
- Page 42 and 43: viegliem aulekšiem. Turoties pie k
- Page 44 and 45: dzīvās radības un cilvēki, arī
- Page 46 and 47: Ādams pamanīja, ka neviens cilvē
- Page 48 and 49: augļu daudzumu, to Es atpirkšu no
- Page 50 and 51: Dzīvības avotu, kas ir manā sird
- Page 52 and 53: Tas Kungs un Dievs ir vienīgais Di
- Page 54 and 55: visām tautām uz mūžīgiem laiki
- Page 56 and 57: Šie ir manas Derības vārdi: Es e
- Page 58 and 59: krātuves. Ar manas mūžīgās dz
- Page 60 and 61: Arī cilvēki atrada sev tīkamas v
- Page 62 and 63: iespējas. Cilvēki sirdī slavēja
- Page 64 and 65: domām un gara dziļumu savienojās
- Page 66 and 67: II DAĻA Jēzus sacīja viņiem: Es
- Page 68 and 69: aizrauj gadsimta prasības. Mēs es
- Page 70 and 71: cilvēkus - saudzēja. Kad vilnis p
- Page 72 and 73: Bez gara vadības cilvēks ir vāj
- Page 74 and 75: glāzes, tad tajā brīdī cilvēks
- Page 76 and 77: cilvēkam dāvā iespēju dzīvot p
- Page 80 and 81: zvaigzne slīdēja pa gaismas staru
- Page 82 and 83: Tēvs un Dēls ir viens Dievs divā
- Page 84 and 85: Tas ir negrozāms Dieva likums. Uz
- Page 86 and 87: Cilvēks ar savu prātu var izgudro
- Page 88 and 89: Kas atzīst Jēzu Kristu un Svēto
- Page 90 and 91: Dieva izzināšanas ceļš, tam vie
- Page 92 and 93: Dzīvības avots, Dieva Patiesības
- Page 94 and 95: Jēzus Kristus vārdi cilvēku dara
- Page 96 and 97: augļus! Ticīgajā vienmēr būs d
- Page 98 and 99: Kristus Gara daļa nav pakļauta gr
- Page 100 and 101: līdzi Debesīs paņemt nevar, jo p
- Page 102 and 103: saņemtu, ir jāizveido un jāpilnv
- Page 104 and 105: saikni cilvēka garam pieskaras ne
- Page 106 and 107: liekas visai nesvarīgi. Nu un kas,
- Page 108 and 109: un grēku. Neticīgā cilvēka prā
- Page 110 and 111: Tev nebūs nepatiesu liecību dot p
- Page 112 and 113: Jēzus Kristus no Debesīm garā te
- Page 114 and 115: Debesīs. Dievs ik mirkli no sevis
- Page 116 and 117: skaidrs, ka katras dienas darbs tie
- Page 118 and 119: sava tiesa, un spriedums ir lasāms
- Page 120 and 121: vārdi. Viņam nerūp, kurš ir uz
- Page 122 and 123: laba nekā ļauna, vairāk gaismas
- Page 124 and 125: Ādamu un Ievu. Laika gaitā pakāp
- Page 126 and 127: Āzijā 6. gs. izveidojās islama r
Līdzīgi arī dārzeņi, koki un viss, kas dabā aug,<br />
savu augšanas ciklu uzsāk no sēklas. Dabā ir noteikta<br />
stingra kārtība, visus procesus Dievs vada ar Svēto Garu.<br />
Savukārt cilvēkam tiek dota brīva izvēle. Viņš<br />
savu dzīvi var veidot, kā vēlas – ticības spēkā var<br />
dzīvot saskaņā ar savu garu un Dievu un var Dievu arī<br />
neklausīt. Par paklausību cilvēks saņem gara augļus;<br />
dzīvojot nepaklausībā, viņā vairojas grēks.<br />
Cilvēks ir radīts Dievam līdzīgs. Tātad – ir viena<br />
no vispilnīgākajām būtnēm pasaulē. Mums ikvienam<br />
tiek dota iespēja tuvoties Dieva pilnībai un vairot<br />
sevī dievišķas gara īpašības. Mēs varam tapt skaisti<br />
un būt laimīgi. Debesu Tēvs, mūsu Radītājs, ir vēlējis,<br />
lai atzīstam Dieva Dēlu un caur Viņu iemantojam<br />
mūžīgo dzīvību.<br />
Tas ir svētīgs darbs – ticēt Jēzum Kristum. Ticība<br />
ir mūsu miesas šūniņu garīga spriedze, kas vērsta uz<br />
Dievu, uz mūsu dzīvības devēju. Debesis un Zeme ir<br />
Dieva radītas. Arī mēs, sava Tēva bērni, visi, kas mītam<br />
uz Zemes, esam Viņa radīti. Mūsu Debesu Tēvs savā<br />
bezgalīgajā mīlestībā mums ļāvis iemantot pestīšanu<br />
caur Jēzu Kristu, bet tikai tad, ja mēs ticam mūsu<br />
Kungam ar sirdi, dvēseli un visām savām šūniņām.<br />
Ja kāda šūniņa vai prāta daļiņa Dievam netic, tad<br />
tajā gara spēks neienāk. Un bez gara miesa ir vāja.<br />
Bezdievī viegli iemājo slimības un ļaunums. Neticībā<br />
cilvēks iemanto šaubas, un tad miesu vajā grēks.<br />
Grēks cilvēkā dzemdē nāvi. Jo grēks vairo haosu un<br />
ienes nesaprašanu. Grēku pavada neziņa. Grēks neļauj<br />
saklau sīt garu, un tad miesa vairs nespēj iet pa pareizo<br />
ceļu. Cilvēks nonāk strupceļā, jo viņu vairs nevada<br />
Svētais Gars. Ticība un vienīgi ticība veido un atjauno<br />
saikni starp cilvēku un Dievu. Un tikai tad Svētais<br />
Gars stiprina cilvēka garu, un gars apskaidro un stiprina<br />
ikvienu pasaulīgās miesas šūniņu.<br />
Cilvēka dzīvība vairojas vienīgi ik mirkļa ticībā uz<br />
Jēzu Kristu. Cilvēka šūniņas ir līdzīgas skaistiem lotosa<br />
ziediem – tās atveras ticībā uz Dievu ar Jēzus Kristus<br />
Dzīvības avota spēku. Cilvēka ticība un nemitīga<br />
saikne ar Dieva Dēlu vairo ikvienas šūniņas un arī<br />
visas miesas dzīvību. Cilvēkā no bezgalīgi pilnīgā Dieva<br />
ienāk dzīvības gaisma, un tā viņu dara laimīgu.<br />
Sapnī redzēju Jēzu Kristu. Tas Kungs ar savu<br />
gaismu visā godībā aptvēra debess jumu. Mana sirds<br />
juta saviļņojumu un prieku. Redzēju savu dzimto<br />
novadu, vectēva mājas Strautos. Tur pulcējās daudz<br />
skaistu un ticīgu cilvēku. Virs katra bija Dieva zīme –<br />
gaismas krusts. Viņu sejas staroja laimē, tās apspīdēja<br />
Kristus gaisma.<br />
Tas Kungs sēdēja savā tronī, un no Viņa sirds staroja<br />
visspožākā gaisma. Un tad no Kristus sirds Dieva<br />
Gaismā iznāca Kristus bērniņš – un kā mir dzoša<br />
154 155
Change language