Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos. Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
cilvēkam dāvā iespēju dzīvot pareizi, izmantot dzīvi pilnīgi un krāt gara augļus vairumā. Gars sūta mūsu prātam pareizās domas. Cilvēks tās uztver kā savējās. Mūsu “Es”, mūsu gars cenšas vadīt pa vienīgi pareizo ceļu un vēlas, lai mēs pieņemtu pareizos lēmumus. Miesa ir spītīga, tā bieži garu neklausa. Tad cilvēkam talkā nāk Dieva eņģelis. Visu cilvēku savstarpēja darbība ir saskaņota, jo ikvienu vada Svētais Gars. Pasaulē Dieva spēks ir tik pat pilnīgs kā Debesīs. Dieva iespējas vienmēr un visur ir absolūtas. Cilvēkā dažkārt iemājo slinkums. Miesai tīk vaļoties un gardi paēst. Slinkums cilvēkā samazina šūnu aktivitāti. Slinkuma varā nonācis cilvēks Dieva gribai neklausa. Slinks cilvēks no Dieva neko nesaņem, jo negrib iet likteņa ceļu. Slinkums ir cilvēka vājums un var progresēt, ja to pieļauj. Pēc ilgstošas slinko šanas cilvēkā ienāk trulums. Miesā zūd gara gaismas spožums, tā top pelēka. Slinku cilvēku neviens nemīl. Bet gars laisko miesu ik mirkli cenšas aktivizēt. Gara spēkā spēj atmosties visas ķermeņa šūnas. Tāpēc pateiksim sev to, ko iekšēji gribam, pavēlēsim savai miesai darboties rosīgi. Ļausim, lai mūsos ar visu spēku ienāk gars. Ja cilvēks no rīta ir lūdzis Dievu un saņēmis Viņa svētību, tad miesa visu dienu būs darbīga. Ar Svēto Garu stiprināts gars miesu spēs vadīt un apskaidrot. Ikvienam taču ir jāiziet savs liktenis, jo to Dievs ir noteicis kā likumu. Ja jāiet uz skolu, tad ir jāiet. Ja vajag būt darbā, tad tur jābūt un jāstrādā. Ja jādodas ceļojumā, tad – tikai uz priekšu! Trīs galvenie Dieva dotie dienas uzdevumi ir jāatrisina pareizi. Nopelnītos gara augļus par nodzīvoto dienu cilvēks saņem tikai otrās dienas rītā. Ar ticību mēs tuvojamies Dievam un varam saņemt gudrību, to patieso, dziļi sirdī mītošo, kas nāk no mūžīgās Patiesības avota. Ir zināšanas, un ir gudrība. Pasaulīgās zināšanas nepieciešamas, lai cilvēks spētu labi orientēties un dar boties pasaulē, lai spētu strādāt kvalificētu darbu. Pasaulīgās zināšanas mīt cilvēka prātā, krājas mūsu smadzeņu šūniņās ar katru dienu vairāk un vairāk. Mēs iemācāmies tik daudz un tad zinām, kas un kā pasaulē notiek. Bet sirds gudrība cilvēkā nāk no gara. Patiesā gud rība nāk no Dieva, no Debesīm. Dievs vēlas, lai cilvēks ēstu gudrības maizi un dzertu gudrības vīnu, kas Viņa doti. Dieva gudrība cilvēku pamāca, kā rīkoties, kā pieņemt pareizo lēmumu. Gudrība apskaidro prātu par Dieva lietām, par Viņa radīto pasauli, cilvēkiem un eņģeļiem. Gudrība dāvā cilvēkam skaidru prātu. Gudrība ir Dieva Patiesības Gara dota. Laimīgs tas, kurš to saņem! Gudrība palīdz ieklausīties savā sirdī, dod ceļu gara prātam. Gudrība ļauj saprast Dieva vārdus. 148 149
Ticīga un gudra cilvēka galvu rotā zeltītas gaismas nimbs. Tā ir Dieva dota zīme. Ar gudrību apveltīts cilvēks ir laimīgs un tiek godāts citu cilvēku vidū. Gudrs cilvēks Dievu klausa un Viņam uzticas. Gudrība parāda ceļu pie Dzīvības avota, pie Kristus, mūsu Kunga un Pestītāja. Kas Dievu godā, tajā ir gudrība; kas Dievu bijā, tas ir uz pareizā ceļa. Gudrība nāk no Radītāja. Tēvs to devis Dēlam un tas Kungs pēc nopelniem dāvā paklausīgajiem. Mūsu Kungs un Dievs ticīgajiem dāvā Patiesības Garu, kas cilvēkam dod gudrību. Ceļš uz gudrību ir ik mirkļa ticība uz Jēzu Kristu. Ja pastāv saikne starp Dievu un cilvēku, tad gudrība viņā ir dzīva, tad tā sevi var izteikt pilnīgāk un skaidrāk. Patiesā gudrība apskaidro visu miesu. Tā neienāk tikai prātā, tā ar savu gaismu aptvert visu cilvēka augumu. Gudrība cilvēkam dod ziņu par likteņa ikdienas gaitu. Patiesā gudrība ir Dieva Atziņas darbības veids. Ieklausieties, kā pukst sirds. Tai ir savs ritms, Dieva noteikts ritms. Šim ritmam pakļaujas viss ķermenis. Sirds pukstu ritmā mūsu šūniņās staro dzīvība. Un cilvēka mies as ritmam ir jāsakrīt ar gara ritmu, kas jau kopš cilvēka radīšanas garā sakrīt ar Dieva radīto ritmu izplatījumā. Zemes griešanās ātrums nosaka diennakts ritmu. Tas ir pirmais laika cikls, kas veido galveno ritmu. Katrā gadalaikā dienas un nakts ilgums ir atšķirīgs. Mainās dienas ilgums, tātad mainās arī cilvēka dzīves ritms. Tam jāpieskaņojas, tas jāpieņem tāds, kāds ir. Jo garāka diena, jo aktīvāks ir cilvēks. Īsākās dienas dod iespēju vairāk atpūsties un padomāt. Visā izplatījumā Dievs uztur savu ritmu un harmoniju. Jo cilvēks ir tuvāk Dieva radītajai saskaņai, jo vairāk viņā ienāk miers un Dieva ritms. Laika izteiksmē pasaulē veidojas dažādi ritmi. Dievs jau no pasaules radīšanas ir devis atziņu par nedēļas ciklu. Sešas dienas strādājam, septītajā atpūšamies. Kas atzīst sabata dienu un atpūšas no visiem darbiem, tas iekļaujas Dieva noteiktajā pamat ritmā un atbilstoši nopelniem tiek atalgots. Nākošais laika cikls ir mēnesis. Dievs debesīs radīja spīdekli – Mēnesi, kura fāzes tad arī nosaka mēneša ritmu. Tukšs mēness iezīmē sākumu, augošs – pieaugumu, pilns mēness iezīmē cikla beigas un dilstošs – atgriešanos pie sākuma. Mēness fāzes ietekmē visus cilvēkus, iešūpo miesas šūniņas īpašā ritmā. Par to var domāt un arī – nedomāt. Tas ir ritms, kas skar cilvēku visā tā dziļākajā būtībā. Ir labi uzsākt jaunus darbus augošā mēness fāzē, bet tukšā mēness fāzē der atturēties no nozīmīgiem darbiem, labāk ir pāriet no viena darba posma uz otru. Nozīmīgākais laika cikls ir gads. Katram cilvēkam šis cikls sākas viņa dzimšanas dienā un beidzas – dienā pirms dzimšanas dienas. Katra cilvēka gada ritmam 150 151
- Page 26 and 27: Dāvida dzimta vēršas plašumā,
- Page 28 and 29: paklausību un uzticību, ar paļā
- Page 30 and 31: Ādamam patika izbaudīt krāšņo
- Page 32 and 33: zeltainās smiltis. Ezera krastos a
- Page 34 and 35: Ādams nometās ceļos, skatījās
- Page 36 and 37: piedzīvojis - vispirms no Dieva, t
- Page 38 and 39: adījis, un cenšos ar savu mīlest
- Page 40 and 41: PIEKTĀ DIENA Visapkārt ieskanēj
- Page 42 and 43: viegliem aulekšiem. Turoties pie k
- Page 44 and 45: dzīvās radības un cilvēki, arī
- Page 46 and 47: Ādams pamanīja, ka neviens cilvē
- Page 48 and 49: augļu daudzumu, to Es atpirkšu no
- Page 50 and 51: Dzīvības avotu, kas ir manā sird
- Page 52 and 53: Tas Kungs un Dievs ir vienīgais Di
- Page 54 and 55: visām tautām uz mūžīgiem laiki
- Page 56 and 57: Šie ir manas Derības vārdi: Es e
- Page 58 and 59: krātuves. Ar manas mūžīgās dz
- Page 60 and 61: Arī cilvēki atrada sev tīkamas v
- Page 62 and 63: iespējas. Cilvēki sirdī slavēja
- Page 64 and 65: domām un gara dziļumu savienojās
- Page 66 and 67: II DAĻA Jēzus sacīja viņiem: Es
- Page 68 and 69: aizrauj gadsimta prasības. Mēs es
- Page 70 and 71: cilvēkus - saudzēja. Kad vilnis p
- Page 72 and 73: Bez gara vadības cilvēks ir vāj
- Page 74 and 75: glāzes, tad tajā brīdī cilvēks
- Page 78 and 79: ir atšķirīgs tonis. Cilvēka dzi
- Page 80 and 81: zvaigzne slīdēja pa gaismas staru
- Page 82 and 83: Tēvs un Dēls ir viens Dievs divā
- Page 84 and 85: Tas ir negrozāms Dieva likums. Uz
- Page 86 and 87: Cilvēks ar savu prātu var izgudro
- Page 88 and 89: Kas atzīst Jēzu Kristu un Svēto
- Page 90 and 91: Dieva izzināšanas ceļš, tam vie
- Page 92 and 93: Dzīvības avots, Dieva Patiesības
- Page 94 and 95: Jēzus Kristus vārdi cilvēku dara
- Page 96 and 97: augļus! Ticīgajā vienmēr būs d
- Page 98 and 99: Kristus Gara daļa nav pakļauta gr
- Page 100 and 101: līdzi Debesīs paņemt nevar, jo p
- Page 102 and 103: saņemtu, ir jāizveido un jāpilnv
- Page 104 and 105: saikni cilvēka garam pieskaras ne
- Page 106 and 107: liekas visai nesvarīgi. Nu un kas,
- Page 108 and 109: un grēku. Neticīgā cilvēka prā
- Page 110 and 111: Tev nebūs nepatiesu liecību dot p
- Page 112 and 113: Jēzus Kristus no Debesīm garā te
- Page 114 and 115: Debesīs. Dievs ik mirkli no sevis
- Page 116 and 117: skaidrs, ka katras dienas darbs tie
- Page 118 and 119: sava tiesa, un spriedums ir lasāms
- Page 120 and 121: vārdi. Viņam nerūp, kurš ir uz
- Page 122 and 123: laba nekā ļauna, vairāk gaismas
- Page 124 and 125: Ādamu un Ievu. Laika gaitā pakāp
Ticīga un gudra cilvēka galvu rotā zeltītas gaismas<br />
nimbs. Tā ir Dieva dota zīme. Ar gudrību apveltīts<br />
cilvēks ir laimīgs un tiek godāts citu cilvēku vidū.<br />
Gudrs cilvēks Dievu klausa un Viņam uzticas.<br />
Gudrība parāda ceļu pie Dzīvības avota, pie Kristus,<br />
mūsu Kunga un Pestītāja. Kas Dievu godā, tajā ir gudrība;<br />
kas Dievu bijā, tas ir uz pareizā ceļa.<br />
Gudrība nāk no Radītāja. Tēvs to devis Dēlam un<br />
tas Kungs pēc nopelniem dāvā paklausīgajiem. Mūsu<br />
Kungs un Dievs ticīgajiem dāvā Patiesības Garu, kas<br />
cilvēkam dod gudrību. Ceļš uz gudrību ir ik mirkļa<br />
ticība uz Jēzu Kristu. Ja pastāv saikne starp Dievu<br />
un cilvēku, tad gudrība viņā ir dzīva, tad tā sevi var<br />
izteikt pilnīgāk un skaidrāk. Patiesā gudrība apskaidro<br />
visu miesu. Tā neienāk tikai prātā, tā ar savu gaismu<br />
aptvert visu cilvēka augumu. Gudrība cilvēkam dod<br />
ziņu par likteņa ikdienas gaitu. Patiesā gudrība ir<br />
Dieva Atziņas darbības veids.<br />
Ieklausieties, kā pukst sirds. Tai ir savs ritms, Dieva<br />
noteikts ritms. Šim ritmam pakļaujas viss ķermenis.<br />
Sirds pukstu ritmā mūsu šūniņās staro dzīvība. Un<br />
cilvēka mies as ritmam ir jāsakrīt ar gara ritmu, kas<br />
jau kopš cilvēka radīšanas garā sakrīt ar Dieva radīto<br />
ritmu izplatījumā.<br />
Zemes griešanās ātrums nosaka diennakts ritmu.<br />
Tas ir pirmais laika cikls, kas veido galveno ritmu.<br />
Katrā gadalaikā dienas un nakts ilgums ir atšķirīgs.<br />
Mainās dienas ilgums, tātad mainās arī cilvēka dzīves<br />
ritms. Tam jāpieskaņojas, tas jāpieņem tāds, kāds ir.<br />
Jo garāka diena, jo aktīvāks ir cilvēks. Īsākās dienas<br />
dod iespēju vairāk atpūsties un padomāt.<br />
Visā izplatījumā Dievs uztur savu ritmu un harmoniju.<br />
Jo cilvēks ir tuvāk Dieva radītajai saskaņai,<br />
jo vairāk viņā ienāk miers un Dieva ritms. Laika<br />
izteiksmē pasaulē veidojas dažādi ritmi. Dievs jau no<br />
pasaules radīšanas ir devis atziņu par nedēļas ciklu.<br />
Sešas dienas strādājam, septītajā atpūšamies. Kas<br />
atzīst sabata dienu un atpūšas no visiem darbiem, tas<br />
iekļaujas Dieva noteiktajā pamat ritmā un atbilstoši<br />
nopelniem tiek atalgots.<br />
Nākošais laika cikls ir mēnesis. Dievs debesīs radīja<br />
spīdekli – Mēnesi, kura fāzes tad arī nosaka mēneša<br />
ritmu. Tukšs mēness iezīmē sākumu, augošs – pieaugumu,<br />
pilns mēness iezīmē cikla beigas un dilstošs –<br />
atgriešanos pie sākuma. Mēness fāzes ietekmē visus<br />
cilvēkus, iešūpo miesas šūniņas īpašā ritmā. Par to<br />
var domāt un arī – nedomāt. Tas ir ritms, kas skar<br />
cilvēku visā tā dziļākajā būtībā. Ir labi uzsākt jaunus<br />
darbus augošā mēness fāzē, bet tukšā mēness fāzē der<br />
atturēties no nozīmīgiem darbiem, labāk ir pāriet no<br />
viena darba posma uz otru.<br />
Nozīmīgākais laika cikls ir gads. Katram cilvēkam<br />
šis cikls sākas viņa dzimšanas dienā un beidzas – dienā<br />
pirms dzimšanas dienas. Katra cilvēka gada ritmam<br />
150 151