Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos. Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
cilvēkus – saudzēja. Kad vilnis pilnībā aizsedza debesis, es ieraudzīju, ka tas ir caurspīdīgs. Jo nebūt nebija no jūras ūdens, tam piemita daudz lielāks spēks un neierobežotas iespējas. Tas aizrāva līdzi visu savā ceļā, atstājot neskartus tikai ticīgos cilvēkus – tos, virs kuriem bija Dieva zīme – gaismas pilns krusts. Un tad vilnis sasniedza arī mani. Redzēju, kā tas ar savu caurspīdīgo masu veļas pāri, mani neskarot, pat neizkustinot no vietas. Pāršalca kā vēja brāzma un aizrāva daudzus, bet ticīgos – neskāra. Tad no Debesīm dzirdēju balsi kā stipru ūdeņu šal koņu. Tā skanēja pār visu debess jumu un Zemi. Gaismā parādījās tas Kungs un teica: “Redzi, tuvojas Dieva apsolījuma piepildījuma laiks. Es pasargāšu tos, kas man ticējuši, un spriedīšu taisnīgu tiesu pār bezdievīgajiem. Piepeši, septītajai bazūnei skanot, būs mana atnākšana. Ar Tēva doto spēku un godību Es aptveru debesis un Zemi. Drīz Es piepildīšu Derības apsolījumu. Zini, ka tas laiks ir tuvu klāt pienācis.” grāmatu – svēto eņģeļu rakstītu par mums, par mūsu ikdienu vissenākajos laikos, nesen un tagad. Tur it viss ir lasāms – kādi bijām un kādus darbus esam veikuši. Mūsu labos un sliktos darbus tas Kungs liek svaru kausos. Viņš ir mūsu taisnīgais tiesnesis. Vai kādam tiesas kausi būs līdzsvarā? Nē. Jo svari nav pasaulīgi. Svērts un vērtēts tiek pēc tā Kunga likumiem. Par katru labu darbu klāt viens mēriņš, par diviem labiem darbiem – divi, bet par grēka darbu – mēriņš nost. Mēs tiekam vērtēti par bijušo, par padarīto un arī par šodienas darbiem. Pacelsim skatus uz savu Kungu un Dievu, tversim Viņa mīlestību un gaismu ar ticību, paļāvību un sirds mīlestību! Gaisma virmo debesu augstumos, gaisma atspīd eņģeļu spārnos. Jau bazūnes skandina prieka vēsti – tas Kungs ir atklājies pār visu Zemi ar savu gaismu un pilnību. Ikviens no mums nāk Dieva priekšā ar savu darbu 136 137
GARA APSKAIDRĪBA Rudens vējos sēklas iekrīt zemē, lai pavasarī uzdīgtu. Daudz sēklu iekrīt zemē, un ikvienai ir iespējams iesakņoties un dzīt jaunu dzinumu. Mūs visus ik mirkli apspīd Svētā Gara gaisma. Tā var ticības spēkā cil vēku pilnveidot. Svētā Gara spēkā ikviens var tikt vienots garā, dvēselē un miesā. Apskaidrība no Dieva ienāk cilvēka garā, tad dvēselē un miesā. Dievs visā darbojas ar sava Vārda spēku. Tas tā jau ir no pirmsākuma, un caur Dieva Vārdu viss ir radies. Dieva Vārds cilvēkā ir kā sēkla. Kad tas iemājo miesā, Dievs cilvēku vada un apskaidro. Bet vai cilvēks ir gatavs pieņemt Dieva vārdus? Ja viņā Dieva vārdi neie nāk, tad nav sēklas, kura spētu uzdīgt, lai vairotu gara bagātību un skaistumu. Ja gribam uzņemt sengaidītus draugus, mēs sakopjam savu māju. Arī miesa ir jākopj un jāsakārto. Nesa koptā miesā Dieva vārdi ienākt nevar. Gars, kas izsenis no Dieva radīts, Dieva vārdus pieņem. Miesa bez gara dalības Dieva vārdus nespēj pieņemt. Cilvēks vis pirms sevi apzinās miesā un apjauš pasaulīgā izteik smē. Miesa bez gara apskaidrības Dieva vārdus nesaprot. Dieva vārdi nāk no Debesu Tēva dziļumiem. Tēvs caur Dēlu atklāj Dieva vārdu būtību, un to mēs varam lasīt Svētajos Rakstos. Svētais Gars mūsos ienes apskaidrību par Derības vārdu būtību. Mūsu gars tiecās pēc Dieva Patiesības un gudrības. Gars zina, ka visus dzīvības procesus mūsos Dievs vada un uztur ar Svēto Garu. Gars alkst pēc Svētā Gara un Dieva vārdiem. Cilvēkam jābūt ārēji sakoptam. Tomēr svarīgāk vis pirms ir sakārtot savu iekšējo pasauli, savu dziļumā mītošo dvēseli. Mūsu gars, tātad mūsu “Es”, tas ir, tas pats debesu ķermenis, kas dzīvoja pirms šīs dzīves, vēlas sevi izpaust šajā pasaulē. Gars jau sen ir attīstījis savu prātu, guvis izpratni par Dieva radīto kārtību izplatījumā. Gars aptver zināšanas par Dieva likumiem, par Debesu pasaulēm, par cilvēkiem un eņģe ļiem. Gars zina daudz arī par Zemi un pasaulīgo ķermeni. Ja cilvēks savu garu ignorē, par garu nemaz neinteresējas, tad nekādu palīdzību no tā arīdzan nesaņem. Garam vienmēr ir noteicošā loma cilvēka garīgajā izaugsmē. Gars vēlas miesu vadīt un caur to darboties. Gars zina savus ikdienas uzdevumus, jo to apskaidro Dievs. Miesa ar savām vājībām, trūkumiem un slimībām, savu pasaulīgo dzīvi dzīvojot, mokās un cieš, ja garam netiek dota iespēja ienākt cilvēkā, vadīt viņu un apskaidrot. 138 139
- Page 20 and 21: OTRĀ DIENA Par jaunas dienas sāk
- Page 22 and 23: Tie pārsteidza ar savu dzidrumu. C
- Page 24 and 25: Ikviena cilvēka garam ir apvalks -
- Page 26 and 27: Dāvida dzimta vēršas plašumā,
- Page 28 and 29: paklausību un uzticību, ar paļā
- Page 30 and 31: Ādamam patika izbaudīt krāšņo
- Page 32 and 33: zeltainās smiltis. Ezera krastos a
- Page 34 and 35: Ādams nometās ceļos, skatījās
- Page 36 and 37: piedzīvojis - vispirms no Dieva, t
- Page 38 and 39: adījis, un cenšos ar savu mīlest
- Page 40 and 41: PIEKTĀ DIENA Visapkārt ieskanēj
- Page 42 and 43: viegliem aulekšiem. Turoties pie k
- Page 44 and 45: dzīvās radības un cilvēki, arī
- Page 46 and 47: Ādams pamanīja, ka neviens cilvē
- Page 48 and 49: augļu daudzumu, to Es atpirkšu no
- Page 50 and 51: Dzīvības avotu, kas ir manā sird
- Page 52 and 53: Tas Kungs un Dievs ir vienīgais Di
- Page 54 and 55: visām tautām uz mūžīgiem laiki
- Page 56 and 57: Šie ir manas Derības vārdi: Es e
- Page 58 and 59: krātuves. Ar manas mūžīgās dz
- Page 60 and 61: Arī cilvēki atrada sev tīkamas v
- Page 62 and 63: iespējas. Cilvēki sirdī slavēja
- Page 64 and 65: domām un gara dziļumu savienojās
- Page 66 and 67: II DAĻA Jēzus sacīja viņiem: Es
- Page 68 and 69: aizrauj gadsimta prasības. Mēs es
- Page 72 and 73: Bez gara vadības cilvēks ir vāj
- Page 74 and 75: glāzes, tad tajā brīdī cilvēks
- Page 76 and 77: cilvēkam dāvā iespēju dzīvot p
- Page 78 and 79: ir atšķirīgs tonis. Cilvēka dzi
- Page 80 and 81: zvaigzne slīdēja pa gaismas staru
- Page 82 and 83: Tēvs un Dēls ir viens Dievs divā
- Page 84 and 85: Tas ir negrozāms Dieva likums. Uz
- Page 86 and 87: Cilvēks ar savu prātu var izgudro
- Page 88 and 89: Kas atzīst Jēzu Kristu un Svēto
- Page 90 and 91: Dieva izzināšanas ceļš, tam vie
- Page 92 and 93: Dzīvības avots, Dieva Patiesības
- Page 94 and 95: Jēzus Kristus vārdi cilvēku dara
- Page 96 and 97: augļus! Ticīgajā vienmēr būs d
- Page 98 and 99: Kristus Gara daļa nav pakļauta gr
- Page 100 and 101: līdzi Debesīs paņemt nevar, jo p
- Page 102 and 103: saņemtu, ir jāizveido un jāpilnv
- Page 104 and 105: saikni cilvēka garam pieskaras ne
- Page 106 and 107: liekas visai nesvarīgi. Nu un kas,
- Page 108 and 109: un grēku. Neticīgā cilvēka prā
- Page 110 and 111: Tev nebūs nepatiesu liecību dot p
- Page 112 and 113: Jēzus Kristus no Debesīm garā te
- Page 114 and 115: Debesīs. Dievs ik mirkli no sevis
- Page 116 and 117: skaidrs, ka katras dienas darbs tie
- Page 118 and 119: sava tiesa, un spriedums ir lasāms
cilvēkus – saudzēja. Kad vilnis pilnībā aizsedza debesis,<br />
es ieraudzīju, ka tas ir caurspīdīgs. Jo nebūt nebija no<br />
jūras ūdens, tam piemita daudz lielāks spēks un neierobežotas<br />
iespējas. Tas aizrāva līdzi visu savā ceļā, atstājot<br />
neskartus tikai ticīgos cilvēkus – tos, virs kuriem<br />
bija Dieva zīme – gaismas pilns krusts.<br />
Un tad vilnis sasniedza arī mani. Redzēju, kā tas<br />
ar savu caurspīdīgo masu veļas pāri, mani neskarot,<br />
pat neizkustinot no vietas. Pāršalca kā vēja brāzma<br />
un aizrāva daudzus, bet ticīgos – neskāra.<br />
Tad no Debesīm dzirdēju balsi kā stipru ūdeņu<br />
šal koņu. Tā skanēja pār visu debess jumu un Zemi.<br />
Gaismā parādījās tas Kungs un teica:<br />
“Redzi, tuvojas Dieva apsolījuma piepildījuma<br />
laiks. Es pasargāšu tos, kas man ticējuši, un spriedīšu<br />
taisnīgu tiesu pār bezdievīgajiem. Piepeši, septītajai<br />
bazūnei skanot, būs mana atnākšana. Ar Tēva doto<br />
spēku un godību Es aptveru debesis un Zemi. Drīz<br />
Es piepildīšu Derības apsolījumu. Zini, ka tas laiks ir<br />
tuvu klāt pienācis.”<br />
grāmatu – svēto eņģeļu rakstītu par mums, par mūsu<br />
ikdienu vissenākajos laikos, nesen un tagad. Tur it<br />
viss ir lasāms – kādi bijām un kādus darbus esam<br />
veikuši.<br />
Mūsu labos un sliktos darbus tas Kungs liek<br />
svaru kausos. Viņš ir mūsu taisnīgais tiesnesis. Vai<br />
kādam tiesas kausi būs līdzsvarā? Nē. Jo svari nav<br />
pasaulīgi. Svērts un vērtēts tiek pēc tā Kunga likumiem.<br />
Par katru labu darbu klāt viens mēriņš, par diviem<br />
labiem darbiem – divi, bet par grēka darbu – mēriņš<br />
nost. Mēs tiekam vērtēti par bijušo, par padarīto un<br />
arī par šodienas darbiem.<br />
Pacelsim skatus uz savu Kungu un Dievu, tversim<br />
Viņa mīlestību un gaismu ar ticību, paļāvību un sirds<br />
mīlestību!<br />
Gaisma virmo debesu augstumos, gaisma atspīd<br />
eņģeļu spārnos. Jau bazūnes skandina prieka vēsti –<br />
tas Kungs ir atklājies pār visu Zemi ar savu gaismu un<br />
pilnību.<br />
Ikviens no mums nāk Dieva priekšā ar savu darbu<br />
136 137
Change language