Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
aizrauj gadsimta prasības. Mēs esam apkrāvušies ar<br />
steidzamiem darbiem un vēlamies satvert visu, ko<br />
pie dāvā tehnikas progress. Gribam iegūt to, kā vēl<br />
nav, gribas apgūt to, ko neprotam, gribam sasniegt<br />
to, pēc kā tiecamies.<br />
Es redzēju sapni – cilvēki nāca viens pēc otra un<br />
atdeva Kristum, mūsu Kungam, daudzas grāmatas.<br />
Cilvēki nesa biezas grāmatas, kas bija par viņiem<br />
rakstītas. Dieva eņģeļu rakstītas par ikviena darbiem<br />
un likteņa piepildījumu no paša pirmsākuma, no<br />
radīšanas garā, līdz šim mirklim.<br />
Redzēju, kā Dieva Dēls tās pieņēma un katra cilvēka<br />
vārdu ierakstīja īpašā grāmatā. Dzirdēju Dieva<br />
eņģeli saucam: “Par ikvienu cilvēku tas Kungs un<br />
Dievs pieņem lēmumu, lai taisnajā tiesā to pasludi <br />
nātu. Vēl ir atvēlēts laiks, lai vairotu ticību un gara<br />
bagātības.”<br />
Ikviens cenšas vairot sevī skaisto un mūžīgo. Tāda<br />
ir cilvēka vēlme jau no paša pirmsākuma. Gars zina,<br />
kas ir nepieciešams, lai cilvēks kļūtu skaistāks. Ir<br />
sācies mūsu padarīto darbu atskaites laiks. Mēs pošamies<br />
stundai, kura Dievam jau nolikta, tā Kunga<br />
atnākšanas dienai.<br />
Tāpēc no pašiem dziļumiem trauc pārmaiņu vējš,<br />
kas skar ikvienu. Debesu augstumos zvani jau skan.<br />
Vējš runā kokos un arī cilvēku sirdīs. Šie Debesu<br />
zvani iezvana mūsu likteņus, kas vedīs augšup pa<br />
Debesu pasaules ceļiem.<br />
Vējš pāršalc koku galotnēm, un nokrīt sausie zari.<br />
Spārnos paceļas putni un aizlido tālumos. Putniem<br />
pieskaras Svētais Gars un vada tos. Putni lido un atrod<br />
vietu, kur ligzdot un baroties, kur svaigu ūdeni dzert.<br />
Arī katram cilvēkam ir sava mājvieta, savs zemes<br />
stūrītis. Dievs saviem bērniem dāvā mīlestību un sir <br />
dīs nes mieru. Neliedz arī maizes klaipu un daudz ko<br />
labu. Mums ir viss, lai mēs būtu vienoti ar sirdi, dvēseli<br />
un garu, lai mēs mācītos atzīt šo vēju, atzīt, ka tas ir<br />
mūsu Kunga un Dieva sūtīts. Mums jāatzīst, ka it viss<br />
ir Dieva radīts.<br />
Vējš pieklust, un cilvēkos paliek Dieva dotais miers.<br />
Jau no pirmsākuma, no dzimšanas mirkļa garā mums<br />
ir dāvāts miers par mūsu dzīvību, par to, ka esam. Mūsu<br />
svētais miers no Radītāja.<br />
Vai kāds vēl sajūt jau izsenis Dieva dāvāto mieru?<br />
Vai garā apjauš to, kas bijis, ir un būs? Vai kāds domā<br />
par skaisto esamības mirkli, par prieku, ka esam<br />
un – būsim?<br />
Klusums dabā, un lielais pārmaiņu vējš debesīs.<br />
Tas skar arī ikvienu cilvēka. Šis pārmaiņu vējš ienes<br />
skaidrību – tas Kungs ir tik tuvu klāt pienācis.<br />
132 133
Change language