Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
pamattonim vēl bija septiņi apakštoņi, kas skaidri ik<br />
pa laikam iezaigojās varavīksnes lokā. Tā patiešām<br />
bija Dieva krāsu simfonija.<br />
No debess juma atskanēja Dieva tā Kunga balss:<br />
“Varavīksne lai ir Derības zīme starp mani un<br />
jums, un visām dzīvām būtnēm. Es pieminēšu savu<br />
Derību, kādu Es savā un jūsu starpā pašā pirmsākumā<br />
esmu slēdzis, un ik pa laikam sabata dienās<br />
atgādināšu. Mans Vārds ir likums, un mana Derība<br />
lai jūsos ir likums. Svētiet šo dienu un pieminiet<br />
manu Derību. Es darīšu laimīgus visus, kas manu<br />
Derību pilda un tā Kunga un Dieva vārdus tur svētus.”<br />
Tas Kungs runāja svētsvinīgā klusumā un mierā.<br />
Dieva vārdi skanēja kā vismaigākais pieskāriens. Tas<br />
drīzāk bija varavīksnes skaisto krāsu glāsts. Dieva vārdi<br />
ieskanējās cilvēku sirdīs un tur arī palika dzīvi. Šajā<br />
svētajā dienā Dievs visā bija pilnīgs ar savu visaptve rošo<br />
svētumu.<br />
Cilvēku sirdis pildījās ar laimes un svētības<br />
izjūtu. Tā bija neaprakstāma sajūta, ka esi dzīvs visu<br />
varenajā Dievā. Debesu Tēvs un Dēls savā augstākajā<br />
mājoklī atpūtās no visiem darbiem un izlēja savu pilnību<br />
no Dieva Svētnīcas avota, no visdziļākajiem un<br />
vispilnīgākajiem avotiem.<br />
Dieva Radītāja laime ieplūda visā radītajā. Jūtīgās<br />
sirdis, saņemot svētību, atbildēja ar pateicību un<br />
mīlestību. Septītā diena bija visas Dieva svētības un<br />
pilnības diena. Dievs ar savu svētumu nāca pie cilvēkiem,<br />
un tie plaši atvēra sirdis visuvarenā Dieva<br />
priekšā.<br />
Miers un mīlestība, harmonija un līdzsvars valdīja<br />
visā Valstībā. Tā bija pirmā visu radīto cilvēku<br />
un Dieva pilnīgās saskaņas un svētības diena. Šīs dienas<br />
laika ritējums savienojās ar mūžību. Laika ritē <br />
jums bija apstājies. Dievs dāsni dāvāja savu svētību.<br />
Septītās dienas izskaņā atkal viss pierima. Bija klusums<br />
un miers. Bija laime un prieks. Bija mīlestība un<br />
svētlaime. Visos cilvēkos bija tas Kungs un Dievs savā<br />
godībā, un viņu sirds dziļumos – Tēvs ar savu mūžīgo<br />
svētumu. Dievs bija vienojis cilvēkus mūžīgā Derībā,<br />
un Dieva likums nemainīgi darbojās visā. Derības likums<br />
bija ierakstīts cilvēku sirdīs uz mūžī giem laikiem.<br />
Derība aptvēra apsolījumu un taisnīgumu. Cilvēka<br />
gars tiecās pēc Derības piepildījuma, jo bija izjutis<br />
Dieva svētības pilnību un svētlaimi, kādu sabata<br />
dienā tas Kungs un Dievs no Tēva Svētnīcas augstumiem<br />
bija izlējis pār ikvienu cilvēku, dzīvo radību<br />
un dabu.<br />
Cilvēki šajā svētajā dienā atlaidās atpūtai, un<br />
ikviens apjauta jaunās nedēļas, katras jaunās dienas<br />
nozīmīgumu. Dievs ikvienā ar savu vārdu spēku bija<br />
ielicis tieksmi pēc Dieva Patiesības izzināšanas, pēc<br />
Dieva gudrības un Atziņas. Cilvēkos bija miers, jo<br />
viņu sirdīs mita Dieva pilnības daļiņa. Cilvēki ar<br />
122 123
Change language