Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
iespējas. Cilvēki sirdī slavēja savu Dievu to Kungu un<br />
sildīja Viņa godību ar savas sirds mīlestību.<br />
Arī ūdens upēs, ezeros un jūrā pielija ar Dieva<br />
Svētnīcas avota veldzi. Ūdens viscaur visā Debesu<br />
Valstībā ievizējās maigi zeltītā krāsā, un zivis priekā<br />
lēkāja virs ūdens. Priecājās itin visi.<br />
Daudzi cilvēki devās pastaigā uz kristāldzidro jūru.<br />
Pa ceļam ikviens varēja priecāties par brīnišķīgajām<br />
pārvērtībām pilnīgi visā. Putni līksmi pērās smiltīs<br />
un ūdenī. Un trallināja visdažādākās dziesmas. Putni<br />
bija apmainījuši savu spalvu krāšņumu pret kaut ko<br />
pilnīgāku un tagad centās sakārtot savas spalvas. Putniem<br />
tas likās pārsteidzoši jauks piedzī vojums. Visi bija<br />
uzposti kā uz svētkiem.<br />
Tie patiešām bija svētki. Tie bija vissvētākie un<br />
pirmie svētki, ko cilvēki piedzīvojuši. Debesu Tēvs<br />
bija tik daudz pūlējies, radot visu un gādājot par<br />
visiem. Dieva Dēls bija rūpējies par visiem cilvēkiem<br />
un radījumiem, tos sevī uzņemot. Spriedze visā<br />
Valstībā sabata dienā bija pieklususi.<br />
Tēvs un Dēls atpūtās no darbiem, atvēra debesis<br />
un pār Debesu Valstību izlēja Dieva Svētnīcas avota<br />
veldzi. Tā bija svētība un pateicība visiem, kas dzīvoja<br />
līdzsvarā un harmonijā ar Dievu.<br />
Vēl nebija radīti izplatījums un pasaules. Vēl<br />
nekur nepastāvēja grēks un haoss. Vēl nebija radītas<br />
planētas, kur, miesā dzīvojot, cilvēks pēc savas<br />
gribas varētu sākt darīt ļaunos darbus un Dievu<br />
neklausīt.<br />
Visā radītajā bija miers un harmonija. Viss<br />
radī-tais vēl bija tikai savas pastāvēšanas pašā pirmsākumā.<br />
Un Dievs redzēja visu labu esam un atpūtās<br />
no visiem darbiem. Dievs savus radījumus mīlēja un<br />
pār visiem izlēja savu svētību un mīlestību.<br />
Cilvēki, līdz jūrai nonākuši, metās tajā un lēkāja<br />
pa zeltainās gaismas pilnajiem ūdeņiem līdzīgi delfīniem<br />
un zivīm. Cilvēki gribēja sajust vienotību ar<br />
visu radīto. Tas bija tik jauki.<br />
Arī citās vietās esošie cilvēki vēlējās pieskarties<br />
Dieva radītajam skaistumam. Debesu Tēvs ar savu<br />
pilnību pārveidoja Debesu Valstības dabu un dzīvās<br />
radības, lai šajā svētajā dienā cilvēks izjustu Dieva<br />
bezgalīgās iespējas, Dievā mītošo pilnību un harmoniju,<br />
lai izjustu Dieva klātbūtni visā radītajā, lai sajustu<br />
vienotību ar savu Kungu un Dievu.<br />
Dievs visā izlēja savu neaptveramo pilnību, gādību<br />
un mīlestību. Dieva zvaigžņu lietus pierima, un<br />
gaiši zeltītajās debesīs cilvēki ieraudzīja viskrāšņāko<br />
varavīksni. Varavīksne mirdzošā lokā aptvēra Ciānas<br />
kalnu. Debesu zeltītā gaisma lika tai vizuļot un mir <br />
got. Tad varavīksnes zeltītais tonis pārlija maigi dzeltenā<br />
gaismā, saplūda ar visdzīvāko zaļo toni, tad<br />
maigi zilo, tad ar visaptverošu gaiši zilu, tad ar dzidri<br />
violeto, kas mijās ar izcili košu sarkano krāsu. Katram<br />
120 121
Change language