Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Arī cilvēki atrada sev tīkamas vietas un ziedošajā pļavā<br />
atlaidās mieram un atpūtai.<br />
Savās domās un sapņos cilvēki, Dieva Svētā Gara<br />
vadīti, aizlidoja skaistajās, tālajās Dieva Valstībās,<br />
apmeklēja Dieva dārzus, kalnus un ielejas.<br />
Cil vēki dzirdēja Dievu sakām:<br />
“Esiet laimīgi, mani mīļie bērni. Es ik mirkli esmu<br />
ar jums mīlestībā un gādībā. Lai miers un prieks ir ar<br />
jums!”<br />
SEPTĪTĀ DIENA<br />
Sabata diena iesākās ar īpaši svētu klusumu.<br />
Debe sis mirdzēja gaiši zeltītā gaismā, un visā varēja<br />
sajust Dieva pilnības mieru. Klusums un miers viscaur<br />
radīja harmoniju un līdzsvaru. Tā bija Debesu<br />
Valstības un visu dzīvo radību saprašanās un izlīdzināšanās<br />
diena ar Dievu visā Viņa godībā.<br />
Cilvēki guļot vēroja debesis un dabu. Arī putni un<br />
zvēri čaloja un sevi pieteica klusu. Neviens nesteidzās<br />
skriet vai iet. Bija sākusies Dieva atpūtas diena. Cilvēki<br />
sirdīs pateicās Dievam un veltīja Viņam savu sirds<br />
mīlestību.<br />
Tēvs un Dēls ik mirkli bija par viņiem rūpējušies.<br />
Dieva ziņā bija arī citi radījumi un visa Debesu<br />
Valstība. Cilvēki domās samīlēja savu Kungu un lūdza<br />
piedo šanu par savām kļūdām. Viņi zināja, ka ar katru<br />
savu kļūdu sagādā Dievam lielas reizes. Cilvēki domāja,<br />
ka Dievs no tām nogurst, un pateicībā viņi no sirds mīlēja<br />
savu Kungu un Dievu.<br />
Cilvēki bez steigas piecēlās kājās un gāja vērot<br />
Debesu Valstības krāšņumu. Viņu augumi un sirdis<br />
pielija ar Dieva svētību. Bija tik skaista diena.<br />
116 117
Change language