Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Dieva tauta priekā apkampās, un ļaudis sveica<br />
viens otru. Viņos bija ienākusi Dieva apgaismība, un<br />
cilvēku sirdīs bija ierakstīta Derība uz mūžīgiem laikiem.<br />
Cilvēki zināja par Debesu Tēva nodomu viņos<br />
un visā radītajā.<br />
Cilvēki viens pēc otra tuvojās Dieva upei un dzēra<br />
dzīvības ūdeni. Tas notika bez steigas, ar vislielāko<br />
svētību. Ūdens bija Dieva gaismas un maiguma pilns.<br />
Dzīvības ūdens izstaroja Dieva svētību un mīlestību.<br />
Cilvēkiem gribējās vēl un vēl smelt šo Dieva ūdeni.<br />
Ikviens veldzēja slāpes, un gara miesa pildījās ar Svēto<br />
Garu. Cilvēki pateicās Dievam.<br />
Dzīvības ūdens upe iztecēja no paša Dieva, un tās<br />
ūdens spēja veldzēt un vairot dzīvību ikvienam cilvēkam.<br />
Šo ūdeni dzēra visa tauta, un upes ūdens neizsīka.<br />
Tas nāca no mūžības, un cilvēka miesā savienojās<br />
ar gara sirdī mītošo Dieva Tēva doto kristālu.<br />
Mūžība savienojās ar mūžīgo dzīvību, kas iesēta cilvēku<br />
sirdīs. Dievs izlēja savu pilnību dzīvības ūdens<br />
upes ūdeņos, lai to vairotu ikviena cilvēka sirdī.<br />
Tie, kas bija ūdeni padzēruši, devās pie dzīvības<br />
koka. Tas bija liels jo liels augļu koks ar iegarenām un<br />
spīdīgām, zaļām lapām. Tās bija viegli caurredzamas<br />
un spēja mainīt savu nokrāsu, pieskaņojoties augļu<br />
tonim.<br />
Dzīvības koka augļi bija lieli, viegli, mīksti un<br />
sulīgi. Tie apkopoja visu labāko augļu garšu un smaržu.<br />
Un pārspēja visus pēc sulīgā un bagātā satura. Koka<br />
zari bija pilni ar dzīvības augļiem – no koši dzelteniem,<br />
maigi zaļiem līdz sārtiem.<br />
Cilvēki nāca pie koka un rāva katrs vienu augli.<br />
Dzīvības koks nolieca savus zarus cilvēku priekšā,<br />
tā katrs bez piepūles varēja noraut savu augli. Augļu<br />
pietika visiem un vēl palika pāri.<br />
Koka stumbrs un zari bija no dzīva zelta. Un varenās<br />
saknes pletās plašumā un aptvēra upi un ieleju.<br />
Dzīvības koks ar savām saknēm arī dzēra dzīvības<br />
ūdeni.<br />
Cilvēki norautos dzīvības koka augļus noskūpstīja,<br />
klusībā pateicās Dievam un ēda – lēni, ar baudu<br />
un bez steigas. Augļi bija neparasti sulīgi. Nokostais<br />
kumoss mutē izkusa, tas savienojās ar visu gara<br />
miesu. Tas bija dzīvības eliksīrs. Cilvēkā ienāca Dieva<br />
dāvātais spēks un možums. Cilvēks sajuta augļa<br />
bagātīgo saturu. Salds un reizē arī viegli rūgtens, tas<br />
bija kā visas dzīvības auglis. Ikviens cilvēks, kas tika<br />
baudījis augli un dzēris ūdeni, laimē un priekā staroja.<br />
Viņā bija viss, lai dzīvotu. Dievs savā mīlestībā un<br />
gādībā iepriecināja savus bērnus.<br />
Visas tautas izvietojās pa ciltīm plašajā ielejā.<br />
Cil vēki viens otru mīlestībā uzrunāja un veltīja cits<br />
citam daudzus skaistus vārdus. Ciānas ieleja pielija<br />
ar Dieva svētību. Debesis iekrāsojās zeltītas. Tuvojās<br />
atpūtas laiks. Pieklusa dzīvās radības un daba.<br />
114 115
Change language