Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
krātuves. Ar manas mūžīgās dzīvības spēku tas ticīgajā<br />
vairos garu divkārt. Tā būs mana alga par uzticību<br />
un paklausību. <strong>Zelta</strong> graudu saņems ikviens, kas<br />
būs pelnījis.<br />
Savam Dēlam esmu atdevis visu varu spriest taisnīgu<br />
tiesu pār ikvienu. Viņš izvērtēs katru, tad pārbaudīs.<br />
Tas Kungs no visām debess pusēm savāks savus<br />
izredzētos un Lielajā dienā augšāmcels. Pārē jiem nāks<br />
tiesa. Svētīgs būs ikviens, kam būs daļa pie pirmās augšāmcelšanas.<br />
Kas piesauks tā Kunga vārdu, tas dzīvos!<br />
Es, Debesu Tēvs – visa Radītājs, ko esmu solījis,<br />
visu laikā izpildīšu. Turpmāk daudziniet manus likumus<br />
un ņemiet manu Derību savās sirdīs. Es bieži<br />
pieminēšu savu Derību, kādu Es savā un jūsu starpā<br />
esmu noslēdzis. Derība visiem ir kā negrozāms un<br />
piepildāms likums.”<br />
No debesīm atplūda varenās bazūnes skaņa.<br />
Gais mas spožums visā pierima. Tautas priekšā caur<br />
Gaismu un zibeņiem pērkonīgā balsī bija runājis visa<br />
Radītājs – Debesu Tēvs. Cilvēki redzēja Dieva godību<br />
un vare nību. Viņos vēl skanēja Debesu Tēva vārdi,<br />
kas uz mū žīgiem laikiem tika ierakstīti ikviena sirdī<br />
kā nemainīgs likums. Dieva Svētā kalna ielejā Debesu<br />
Tēvs bija nostiprinājis savu Derību cilvēku vidū uz<br />
mūžīgiem laikiem.<br />
Ieleja pielija ar zeltainu gaismu. Cilvēki atkal<br />
ieraudzīja savu Kungu un Dievu. Viņa vaigs bija kā<br />
visspožākā saule un mati – kā sniegbalta vilna. Viņa<br />
tērps bija no tīra zelta ar jostu ap krūtīm, un uz galvas<br />
spīdēja zeltīts kronis ar septiņiem dārgakme ņiem. To<br />
mirdzums bija līdzīgs dimanta mirdzumam, un to<br />
gaisma bija Debesu Tēva Gaismas atspulgs. Septiņus<br />
dārgakmeņus kroņa vidū vienoja visspožākais dimants<br />
smalki slīpētām šķautnēm. Kronis liecināja par Dieva<br />
varenību un spēku.<br />
Tā Kunga acis dega kā uguns liesmas. Un Viņa<br />
vaigs staroja kā saule. Tas Kungs teica:<br />
“Es esmu tas Kungs un Dievs mūžīgi mūžos.<br />
Lai Debesu Tēva Derība jūsos darbojas kā likums.<br />
Lai Dieva Vārds jūsos ir mūžīgi dzīvs! Gods Dievam<br />
augstībā!<br />
Tagad celieties un nāciet pie dzīvības ūdens upes<br />
un dzeriet. Remdējiet savas slāpes un vairojiet sevī<br />
dzīvību. Pēc tam ejiet pie dzīvības koka un raujiet<br />
katrs vienu augli. Ēdiet to bez steigas un krājiet sevī<br />
spēku. Tas izkusīs jūsu miesā un dos dzīvības spēku.<br />
Un raujiet pa lapai no šī koka un glabājiet pie sevis.<br />
Tās jūs dziedinās un noņems sāpes.<br />
Pēc tam atpūtieties ielejā. Rītdien būs svētā diena,<br />
atpūtas diena. Es dāvāšu jums rītdienu skaistu, prieka<br />
un pārsteigumu pilnu. Staigājiet Dieva svētībā.”<br />
Tas Kungs un Dievs aizgāja padebešos, līdzi paņemdams<br />
savu zeltaino spožumu. Debesis pierima un<br />
iekrāsojās savā ierastajā gaismā.<br />
112 113
Change language