Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ūdenī, bet arī priekš manis. Un tā tiešām bija. Jo tālāk<br />
Ādams ceļoja jūrā, jo vairāk viņu pārsteidza zem<br />
ūdens pasaules krāšņums un dažādība. Viņš neatrada<br />
nedz pēc izskata vienādu zivju, nedz arī vienādu<br />
zemūdens augu. Arī krabji un dažādi citi jūras iemītnieki<br />
atšķī rās viens no otra. Vairāk un vairāk cilvēks<br />
sirdī izjuta cieņu pret Dievu. Tēva – visa Radītāja<br />
iespējām un pilnībai nebija gala. Jūras ūdeņos cilvēks<br />
saplūda ar mūžību. Viņu pārņēma laime un prieks.<br />
Tā bija mūžības jūra.<br />
Pēc ilgām zemūdens ceļojuma stundām Ādams<br />
atgriezās jūras krastā un no sirds pateicās Dievam<br />
par doto iespēju:<br />
“Kungs un Dievs, es pateicos par visu, ko Tu<br />
ik mirkli man dod, par dzīvību, par to, ka es esmu,<br />
par gādību, kādu ik mirkli es sajūtu, par šo skaisto<br />
Valstību, kuru Tu esi radījis, par tām izjūtām, kuras es<br />
piedzīvoju, par šo bezgalīgo skaistumu, ko es ik mirkli<br />
redzu, par harmoniju, kas ir itin visā un arī manī, par<br />
Tavu klātbūtni un mīlestību. Es izjūtu Tavu godību<br />
un zinu, ka Tu ar Svēto Garu esi it visur. Man ir prieks,<br />
ka Tu esi manī, un es lepojos par Tevi, Kungs un Dievs.”<br />
Debesis jau atkal iekrāsojās zeltainas. Visapkārt<br />
pieklusa putni un zvēri. Bija pienācis atpūtas laiks.<br />
Ādams atlaidās zeltainajās liedaga smiltīs, un viņa<br />
augumu pārņēma tīkams siltums. Tas bija Svētais<br />
Gars, kas ieplūda augumā, un sirds pildījās ar liegu<br />
mīlestības un harmonijas gaismu. Tie bija laimes<br />
brīži, kad mierā un paļāvībā varēja izjust Svēto Garu<br />
un sevi. Atpūtas mirkļos likās, ka redzamā Valstība<br />
izgaist, ir tikai Dievs ar savu Svēto Garu un cilvēks.<br />
Atpūtas mirkļi cilvēku satuvināja ar mūžīgo Dievu.<br />
Varēja izjust tā Kunga un Dieva klātbūtni, Viņa dzīvo<br />
esamību un darbību. Tad allaž visa radība pieklusa,<br />
jo pats Dievs nonāca pie ikviena, lai samīlētu un stiprinātu,<br />
lai dāvātu dzīvīgumu un laimi. Ādamam bija<br />
svarīgi izjust Dieva realitāti, gādību un mīlestību.<br />
Cilvēka domas atkal aizlidoja tālu Dieva gaismā, un<br />
viņš redzēja krāšņu ziedu pasauli. Likās, ka tur mīt tikai<br />
puķes, to smaržas un gaisma. Savās domās viņš spēra<br />
soļus ziedu valstībā. Apģērbs iekrāsojās ziedputekšņu<br />
krāsās. Neviena putna vai bites viņš nemanīja. Nevienu<br />
dzīvo radību viņš nesatika.<br />
Klusumu pāršalca Dieva balss, kas aptvēra visu<br />
Valstību:<br />
“Es esmu iesākums un gals. Manai pilnībai nav<br />
robežu. Es visu radu no saviem dziļajiem avotiem, no<br />
savas pilnības Valstības. Pirmsākumā esmu Es, Dievs –<br />
visa Radītājs, un visu radīto Es aptveru ar savu pilnību.<br />
Tu, Ādam, redzi manas puķu Valstības daļiņu.<br />
Tajā Es radu un veidoju dažādas puķes, uzziedinu<br />
viskrāšņākos ziedus un tad to sēklas sēju Debesu Valstībā<br />
un tālāk arī izplatījumā radītajās pasaulēs.<br />
Vispirms viss nāk no manis, arī augi un koki, arī<br />
82 83
Change language