Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
adījis, un cenšos ar savu mīlestību pateikties Tev par<br />
to, ka esmu. Es jūtu savā sirdī starojam gaismu – tā<br />
ir Tava, Dievs, gaisma. Lai tā apspīd viscaur manus<br />
locekļus un izgaismo manu prātu! Lai tā manī ir<br />
darbīga un virza mani noliktajos likteņa ceļos. Es<br />
cenšos būt paļāvības pilns un no sirds pateicos.”<br />
Ādams juta, ka Dievs viņu apņem ar gaismu un,<br />
pacēlis galvu, debesīs ieraudzīja savu Kungu un Dievu.<br />
Gaismas spožums pieauga, un Ādama acis vienā mirklī<br />
apžilba. Uz viņu runāja tas Kungs un Dievs:<br />
“Manī mīt mūžīgais Tēvs, un Viņa pilnībai nav<br />
gala. Es redzu Tēvu un Tēvs – mani. Tu Tēvu nespēj<br />
redzēt, jo Viņš mīt visspožākajā un vispilnīgākajā<br />
Gaismā. Bet tu Tēvu tūlīt dzirdēsi, jo Tēvs caur mani<br />
tev grib teikt:<br />
Tu pareizi uzrunā Dievu, sacīdams – Kungs un<br />
Dievs. Ar to zini, ka Tēvs, visa Radītājs, ir vienots ar<br />
Dēlu. Divi veido vienu veselu, kas ir Kungs un Dievs.<br />
Savās lūgšanās piemini Tēvu, piemini Dēlu un Svēto<br />
Garu. Cilvēkus Es uzrunāšu vissvētākajos mirkļos.<br />
Visu manā spēkā darīs Dēls un jūs vadīs Svētais Gars.<br />
Tavas domas un tavs vārds nonāk caur Dēlu arī pie<br />
manis. Es dzirdu visu, redzu visu un pār visu valdu.<br />
Es mītu arī tavas sirds dziļumos. Gādā, lai dzīvības<br />
kristāls, kas ir daļiņa no Tēva, tevī nepazustu. Ar<br />
labiem darbiem un paklausību vairo to sevī un krāj<br />
gara bagātības. Es tev dāvāju gudrību un apskaidrību.<br />
Klausi katram mana Dēla vārdam, jo Viņš ir ceļa<br />
rādītāja gaisma un neizsīkstošais Dzīvības avots, un<br />
tā mūžīgi.”<br />
Gaisma debesīs pierima, un Ādams skaidri redzēja<br />
Dieva Dēlu. Viņa galvu rotāja dzirkstoša mirdzuma<br />
kronis un vaigs bija kā visspožākā saule. Tā Kunga<br />
mati bija kā sniegbalta vilna un acis – kā degošas uguns<br />
liesmas. Viņa tērps zvīļoja un kājas bija kā kūstoša zelta<br />
rūda. Viņam runājot no mutes izgāja gaismas stars, kas<br />
spēja pārvaldīt visu radīto.<br />
Tas Kungs un Dievs teica:<br />
“Es esmu ceļš uz Patiesību. Kas mani meklē, tas<br />
mani atrod, kas atrod mani, tas atrod arī Tēvu, visa<br />
Radītāju.”<br />
Ādamu pārņēma miers un prāta apskaidrība.<br />
Viņš atcerējās to pilnības Gaismu, no kuras nesen<br />
bija iznācis. Tēvs, visa Radītājs, ir pati pilnība, un<br />
Ādams sirdī sajuta siltumu. Ar visu savu būtību viņš<br />
saprata, ka Dievs ir arī viņā. Gara sirds gaišums bija<br />
tik spožs, ka viņš to nespēja skatīt. Ādams domāja:<br />
“Mans Tēvs, mans Radītājs mīt manā sirdī un dod man<br />
dzīvību. Tas Kungs dod spēku un gudrību miesai, lai<br />
tā dzīvotu. Mūžīga pateicība Dievam!”<br />
Ādams ilgi lūkojās pāri kalniem un lejām. Visā<br />
bija mūžības miers un harmonija. Pa retam kalna<br />
virsotni pārlidoja dažādi putni. Arī tiem patika<br />
vērot visu notiekošo. Laiks ritēja, un pienāca atpūtas<br />
72 73
Change language