Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Katram cilvēkam viņa likteņa ceļš ir vislabā kais. Kas ies<br />
pa šo ceļu, tas plūks bagātīgi gara augļus un vairos sevī<br />
gudrību. Es ikvienam to novēlu. Radīto cilvēku skaits ir<br />
liels. Savus ciltsbrāļus tu drīz satiksi.”<br />
Tā Kunga balss kā spēcīga dārdoņa vēl ilgi atskanēja<br />
pakalnos. Tas bija Kungs un Dievs. Ādama sirds<br />
priecājās par tā Kunga gādību un klātbūtni. Viņš zināja,<br />
ka Dievs sagatavo katras dienas likteņa ceļu, saliek<br />
notikumus un gādā darbus. Ādams zināja, ka Dievs dos<br />
visu, lai viņš būtu laimīgs.<br />
Cilvēks turpināja ceļu augšup. Īpaša noguruma<br />
nebija, tikai, tuvojoties kalna virsotnei, viņu pārņēma<br />
svētuma izjūta. Viņš nezināja, vai kāds cilvēks šeit bijis<br />
vai nē. Ar Ādamu bija Dievs, viņš nebija viens. Cilvēks<br />
jutās drošs un priecīgs.<br />
Lūk, jau bija saskatāma kalna virsotne. Stāvais<br />
kāpums noslēdzās ieapaļā laukumā ar apmali. Un vidū<br />
uz paaugstinājuma atradās sols. Viss bija veidots no tīra<br />
un caurspīdīga kristāla, kura struktūra saau dās skaistā<br />
rakstā. Tas viss – Dieva radīts.<br />
Kalna otrā pusē pavērās pārsteidzoši skaists<br />
skats. Tālumā bija redzams vēl augstāks kalns. Tam<br />
visapkārt – spoži zeltaina gaisma. Tas bija Ciānas<br />
kalns. Jau iztālēm visās varavīksnes krāsās varēja redzēt<br />
zaigojam kalna dārgakmeņus. Aiz Ciānas kalna līdz<br />
pat horizontam stiepās kalnu grēda. Tā norobežoja<br />
Dieva Valstību, kur visā godībā mita pats Dievs.<br />
Virs Ciānas kalna spoži spīdēja tā Kunga un Dieva<br />
Dāvida saule.<br />
Tālumā spulgoja kristāldzidra jūra. Ciānas kalna<br />
pakājei piekļāvās pasakaini ziedoša ieleja. Cauri tai<br />
tecēja dzīvības ūdens upe. Tās ūdeņi bija skaidri kā<br />
kristāls. Ielejas vidū auga viens vienīgs liels jo liels koks.<br />
Tā zaros spīdēja zeltaini augļi.<br />
Ādams zināja, ka sestajā dienā viņam jānonāk<br />
šajā ielejā un tur viņš sastaps savus ciltsbrāļus. Cilvēks<br />
skatīja vēl daudzus ezerus un upes, kalnus un pakal nus.<br />
Valstībā auga daudz skaistu koku. To lapas bija dažādās<br />
krāsās un toņos. Viņš redzēja arī pļavas un ielejas, pilnas<br />
ziediem. Tajos dvesmoja Dieva mīles tība. Ādams jutās<br />
laimīgs, skatot šo Valstības krāš ņumu. Viņš nokrita uz<br />
ceļiem un lūdza Dievu:<br />
“Mans Kungs un Dievs, es noliecu galvu Tavā<br />
priekšā un pateicos par savu dzīvību, ko Tu man esi<br />
devis. Es runāju un zinu, ka Tu mani dzirdi. Tevi es<br />
jūtu blakām ik mirkli. Es pateicos, Tēvs, ka Tu esi<br />
mani radījis un esi atklājis man savu Dēlu, kuru es<br />
tagad pazīstu. Es pateicos Tev, Dievs, ka esi pie manis<br />
vienmēr ar Svēto Garu. Es jūtos drošs, jo Tu, Kungs,<br />
esi mana stiprā klints, kas mani sargā un vada. Es<br />
paļaujos uz Tevi un lūdzu Tevi – vadi manas gaitas<br />
ik mirkli. Es klausīšu Svētajam Garam. Kungs, dar<br />
bo jies manī! Es vēlos, lai uzzied manā miesā Tavs<br />
radītais gara augļu dārzs. Es mīlu visu, ko Tu, Dievs, esi<br />
70 71
Change language