Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
piedzīvojis – vispirms no Dieva, tad no visas dzīvās<br />
radības. Savā domās viņš ar mīlestību pieskārās arī<br />
saviem ciltsbrāļiem.<br />
Laimes putns, pārlidodams no koka uz koku,<br />
rādīja ceļu uz kādu kalnu. Virs kalna Ādams redzēja<br />
iemirdzamies zvaigzni. Tam apkārt staroja gaišzila<br />
gaisma. Ceļā pagāja vairākas stundas. Zvēru un rāpuļu,<br />
kas viņam sekoja, palika arvien mazāk. Putni bija<br />
vispacietīgākie, līdz arī tie aizlidoja pa lauku un mežu<br />
plašumiem. Un tā arī labāk, jo katram bija savs ceļš<br />
ejams. Nonācis pie kalna pakājes, viņš saprata, ka būs<br />
jākāpj līdz pašai virsotnei. Arī taka, kas veda augšup,<br />
bija jau saskatāma. Dažviet caurspīdīgajās klintīs bija<br />
izcirsti pakāpieni. Kalns bija augsts. Gaiši zilganās<br />
klintis liegi saplūda ar debess zilgmi. Ādams to nosauca<br />
par Zilo kalnu.<br />
Visapkārt klintīs auga mazi, ziedoši krūmāji, kas<br />
papildināja kalna krāšņumu. Daži krūmi ziedēja gaiši<br />
violetiem ziediem, citi dzelteniem, bija arī sārti un<br />
oranži ziediņi. Gaiss bija tīrs un dzestrs. Jo aug stāk<br />
Ādams kāpa, jo vairāk viņu pārsteidza Debesu Valstības<br />
plašumi. Tālumā vīdēja kalni un pakalni, ielejas un<br />
pļavas. Bija redzamas arī upes un ezeri.<br />
Ādams turpināja kāpt augšup, jo līdz virsotnei<br />
vēl bija tālu. Pusceļā viņš apsēdās uz akmens un sāka<br />
lūkoties tālumā. Virs galvas lidinājās dažādi putni.<br />
Arī viņš vēlējās lidot kā putns. Tad būtu iespējams<br />
skatīt tāles un plašumus. Un cilvēks saprata, ka<br />
katram Dievs ir sagatavojis savu vidi un savas iespējas.<br />
Putniem pienākas debesis, zivīm – ūdens, dzīvniekiem<br />
– sauszeme, bet cilvēkiem – visa Valstība ar tās<br />
bagātībām.<br />
Viņu uzrunāja tas Kungs un Dievs:<br />
“Tu redzi, Ādam, šos plašumus – tā ir niecīga<br />
daļiņa no visas Debesu Valstības plašumiem; Valstība<br />
nav aptverama un izstaigājama. Cilvēkiem un dzīvām<br />
būtnēm tajā vienmēr pietiks vietas. Es tev patiesi<br />
saku – Dievs ir bezgalīgs un pilnīgs. Tu ar laiku iepazīsi<br />
manu Valstību un arī izplatījumu, kas radīts ārpus<br />
Debesu Valstības. Es tev mācīšu savu gudrību un<br />
vairošu tavas iespējas. Tu zināsi manus likumus un<br />
iepazīsi Patiesību.<br />
Visā radītajā pastāv manis iedibināta kārtība.<br />
Es visā esmu ar Svēto Garu un mīlestību. Dievā mīt<br />
absolūts miers un saskaņa. Es nevienam neļaušu to<br />
izjaukt. Cilvēkam Es esmu piešķīris dažādas spējas.<br />
Viņš spēj veidot un darināt, domāt un izgudrot. Cilvē<br />
kam ir brīva izvēle. Gara prāts tiecas pēc zinā šanām.<br />
Klausi savai sirdsbalsij, tā pateiks priekšā. Mans Gars<br />
tevī vienmēr darbosies. Uzticies Svētajam Gara – ar<br />
katru dienu tu zināsi vairāk un vairāk. Tas būs manas<br />
pilnības iepazīšanas ceļš. Klausi mani uz vārda un<br />
centies iziet savu likteni. Es to esmu sagatavojis un<br />
nolicis astoņpadsmit Gaismas gadus uz priekšu.<br />
68 69
Change language