Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Ādams nometās ceļos, skatījās uz dzidro strauta<br />
ūdeni un lūdza Dievu:<br />
“Mans Kungs un Dievs, es pateicos Tev par<br />
Svētā Gara klātbūtni manī un visā. Es esmu laimīgs,<br />
sajūtot Tavu klātbūtni. Mana gudrība un domas nāk<br />
no Svētā Gara. Es Tev pateicos par Viņa klātbūtni un<br />
lūdzu – māci mani, kā saglabāt prāta un jūtu skaidrību,<br />
kā saglabāt saikni ar Svēto Garu. Es būšu Tev<br />
paklausīgs. Vadi mani un piepildi manu augumu ar<br />
Svēto Garu. Es vēlos dzīvot Tavā Gara gaismā un vairot<br />
gudrību. Vadi mani, Kungs un Dievs! Es paļaujos<br />
tikai uz Tevi, un tā mūžīgi!”<br />
Ādamu pārņēma mīlestības siltums. Viņš saprata –<br />
tas ir Svētais Gars.<br />
Debesis pielija ar zeltītu gaismu. Atkal bija pie nācis<br />
laiks mieram un atpūtai. Cilvēks apgūlās zaļajā zālājā.<br />
Smaržoja pēc svaiguma un zie diem. Visā augu mā ieplūda<br />
Dieva spēks un harmo nija. Ādamam patika atpūtas<br />
brīži, kad sevi viņš uzticēja Dievam. Varēja domāt par<br />
debesu pla šumiem un par Valstības bagā tībām. Viņš<br />
maz vēl bija redzējis, un daudz pār stei gumu vēl bija<br />
priekšā.<br />
Šajos atpūtas brīžos cilvēks izjuta, kā laiks savienojās<br />
ar mūžību. Tas apstājās un reizē arī ritēja. Likās,<br />
ka viņa augums piederēja debesīm un Valstībai, tātad<br />
visam, kas ir Dievs. Cilvēks saplūda ar Dieva gaismu<br />
un Viņa pilnību.<br />
Ādams zināja, ka ir radīts pēc Dieva līdzības, un<br />
saprata, ka dienu pēc dienas ir jāmācās Dieva dotā<br />
gudrība un jātiecas pēc Dieva pilnības. Tas jādara<br />
vienkārši un bez steigas, tā Kunga noliktajā laikā. Bija<br />
patīkami apjaust, ka viņa Radītājs Tēvs ir šeit pat blakām<br />
Dēlā un Svētajā Garā.<br />
Veldzējošs un mīlestības pilns bija Svētā Gara<br />
pieskāriens. Tas Ādamam deva spēku un skaidrību.<br />
Viņš teica:<br />
“Es pateicos Tev, Kungs un Dievs, par katru mirkli,<br />
ko es dzīvoju, par Tavu gādību, par gara maizi, ko<br />
Tu dod ar Svēto Garu. Lai slavēts ir mans Kungs un<br />
Dievs!”<br />
64 65
Change language