Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Ādamam patika izbaudīt krāšņo ziedu smaržu. Tā<br />
veldzēja visu augumu un ļāva apjaust kaut ko vēl pilnīgāku<br />
par redzamo Valstību. Ziedu aromāts krūtīs pavēra<br />
plašu izjūtu pasauli, kas rosināja iztēli par gaismu un<br />
mīlestību. Ādams caur šīm smaržām spēja izjust Dieva<br />
pilnību. Tā bija visā radītajā, vajadzēja tikai vērīgāk<br />
ieskatīties.<br />
Ādams vēroja arī krāšņos putnus. Tie visi likās<br />
saposti kā uz svētkiem. Krāsu gamma bija tik pilnīga.<br />
Tām saplūstot, acu priekšā iemirdzējās varavīksnes<br />
loki. Putnu spalvu nokrāsas, košas un reizē saskanīgas,<br />
spēlēja īstu krāsu simfoniju.<br />
Cilvēks smiltīs atrada krāsainus akmentiņus un no<br />
tiem sāka veidot krāsu kombinācijas. Viņš salika akmentiņus<br />
atbilstošā krāsu secībā, apvienojot tos ar pārejas<br />
toņiem. Dzeltenie akmentiņi “draudzējās” ar zaļganajiem,<br />
tad ar zilajiem un violetajiem. Zeltītā nokrāsa mijās ar<br />
gaiši brūno un sārto. Ādams centās izveidot dažādus<br />
rakstus. Salīdzinājis ar putnu krāsu niansēm, viņš saprata,<br />
ka līdz Dieva radītai pilnībai vēl bezgala tālu. Cilvēks ar<br />
to samierinājās. Viņš sevī sajuta vēlmi pēc izzināšanas<br />
un zināšanām. Ādamam patika tas, ka Dievs dažādās<br />
situācijās viņu ik mirkli mācīja.<br />
Cilvēks pie sevis nodomāja lūgt Dievam gudrību:<br />
“Mans Kungs un Dievs, es redzu, ka Tavai pilnībai<br />
es nevaru līdzināties. Bet man tās pietrūkst. Es lūdzu,<br />
izgaismo manu prātu un māci mani. Mans Kungs, es<br />
gribu daudz zināt un iepazīt Tavu gudrību. Manī mīt<br />
vēlme pēc zināšanām. Kungs, māci man savu gudrību.<br />
Es vēlos būt Tev paklausīgs un noderīgs.”<br />
Tas Kungs un Dievs atbildēja:<br />
“Ar katru dienu tu kļūsi gudrāks. Es tevi mācīšu<br />
caur dažādām dzīves situācijām, un tu mācīsies savu<br />
ciltsbrāļu vidū. Atceries vienu – Es savu gudrību cilvēkiem<br />
došu papilnam, tikai ikvienam būs jāizrāda<br />
centība un vēlme to pieņemt. Zināšanas un gudrība<br />
taps no stiprinātas darbos. Centies iepazīt Debesu<br />
Valstību un manus likumus. Laimīgs būs tas, kurš<br />
pieņems manu mācību.”<br />
Ādams atbildēja:<br />
“Es pateicos, mans Kungs. Es centīšos, man slāpst<br />
pēc Tavas gudrības. Es gribu izzināt Tavu pilnību. Mana<br />
sirds tiecas pēc Tevis, mans Kungs un Dievs.”<br />
Tālumā virs kokiem pacēlās laimes putns un<br />
lidoja upes virzienā. Ādams sekoja tam. Pie upes<br />
nonācis, viņš ieraudzīja ziedošas ūdensrozes. Viņš<br />
uzmanīgi sāka aplūkot jaukos ziedus. Baltās ziedlapiņas<br />
simetriski veidoja… brīnišķīgu lotosa ziedu dzelteniem<br />
ziedputekšņiem vidū. Tas bija pārsteidzošs skaistums.<br />
Ādams neuzdrošinājās ziedus noplūkt. Viņu<br />
pār ņēma sajūta, ka kaut ko līdzīgu viņš bija redzējis<br />
sevī. Klusums un miers ļāva saskatīt sevī gaismas<br />
pilnu sirdi un tās pamatnē ieraudzīt lotosa ziedu, kas<br />
vizmoja ar tūkstošiem smalku ziedlapiņu. Šis dzīvī bas<br />
56 57
Change language