Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Krekls un bikses lai vienmēr nosedz tavu augumu.<br />
Drānās tu vari peldēties un mazgāties. Tās tev jānēsā<br />
līdz pilngadībai, tās veidotas no materiāla, kas līdzīgs<br />
tavai ādai. Apmetni un apavus mainīsi ik Gaismas<br />
gadu gadumijas lielajās svinībās. Ar katru Gaismas<br />
gadu tavā ģērbā vairosies raksti, tie būs tev par zīmēm<br />
tavai izaugsmei. Taviem ciltsbrāļiem ir līdzīgas, bet<br />
katram atšķirīgas drānas. Vienādu ģērbu cilvēkiem<br />
nav. Tie ik Gaismas gadu mainīsies, un ikvienam Es<br />
esmu radījis vispiemērotāko un visskaistāko.<br />
Cilvēki, kas tapa radīti, tiks sadalīti divpadsmit<br />
ciltīs. Katrai ciltij ir savs vārds, un katras cilts apģērbos<br />
būs atšķirības zīmes. Es radīju ļoti lielu cilvēku saimi.<br />
Viņu skaitu zinu tikai Es. Bet mūžības laika gaitā<br />
tu tiksies ar visiem. Turpini savu ceļu pie saviem<br />
ciltsbrāļiem.”<br />
Cilvēks savā iztēlē redzēja daudzus jo daudzus<br />
cilvēkus. Tie stāvēja liela kalna pakājē pie kristāldzidras<br />
jūras un bija sadalīti divpadsmit ciltīs. Cilvēks sirdī<br />
pateicās Dievam, un viņa acīs sariesās prieka asaras:<br />
“Mani mīļie brāļi, es gribu jūs redzēt.”<br />
Kavējoties domās par nākotni, cilvēks nonāca pie<br />
upes ūdenskrituma. Gaisā saceltajos ūdens pilienos<br />
zaigoja krāšņa varavīksne. Košās krāsas maigi saplūda,<br />
veidojot harmoniskas toņu nianses. Pretī ūdenskrituma<br />
straumei lēca brīnum skaistas zivis. Cilvēkam ļoti<br />
iegribējās būt ūdenī un peldēt kopā ar tām.<br />
Aiz ūdenskrituma sākās mierīga ūdens plūsma.<br />
Upe šajā vietā bija plata. Pretējā krastā slējās daudzpakāpju<br />
klintis. Cilvēku pārsteidza klints akmeņu<br />
neparastais krāšņums. Lielākā daļa bija caurspīdīgi<br />
un gaismā vizēja. Gan gaiši zili, gan dzidri kā kristāli,<br />
gan maigi zaļi un gaiši dzelteni. Klints pamatnē krāsas<br />
pārgāja uz košiem smaragda toņiem, un tā turpinājās arī<br />
ūdens dziļumos. Klints atspulgi ūdenī izraisīja patīkamu<br />
sajūtu sirdī. Visur varēja just Dieva klātbūtni, pat krāsu<br />
mirgā, kas nāca no upes dziļumiem.<br />
Cilvēks, noņēmis apmetni un noāvis sandales,<br />
iebri da siltajā ūdenī. Kājas nekļuva slapjas, pat ne<br />
mitras. Ūdens bija patīkami veldzējošs un atgādināja<br />
caurspīdīgu miglu. Upes lēzeno krastu klāja smalkas<br />
smiltis, un tās sedza arī upes gultni. Cilvēks lielā<br />
priekā metās uz priekšu un ar visu augumu pazuda<br />
zem ūdens virsmas. Zemūdens pasaule bija skaistuma<br />
un harmonijas pilna. Zivis ar savu plastiskumu un<br />
pārsteidzoši košo krāsainību radīja laimes sajūtu.<br />
Cilvēks pieskārās zivīm, un tās nebaidījās. Pat astoņkājis<br />
pēc pieskāriena sāka jauku rotaļu deju, ar savām<br />
garajām kājām izveidodams dažādas figūras, un dejas<br />
ritms likās ļoti patīkams.<br />
Cilvēks virzījās arvien dziļāk upes dzīlēs. Viņš<br />
redzēja dažādus akmeņus. Ļoti gribējās aizsniegt zilgani<br />
caurspīdīgo zemūdens klinti. Tā vizēja kā<br />
dārgakmens. Tālāk viņš ieraudzīja citu nokrāsu kristālus.<br />
38 39
Change language