Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos. Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
dzīves ceļu. Es tevi vadīšu un mācīšu. Dienu pēc dienas tu iepazīsi manu Valstību. Sestajā dienā tu sastapsi savus ciltsbrāļus un būsi laimīgs. Tu pieņemsies gudrībā, iepazīsi mani un arīdzan Debesu Valstību. Tu zināsi manus likumus un mācīsies tos pildīt. Tu ap gūsi zināšanas par pasaulēm, kuras Es radīšu izplatījumā un kurās tu vēlāk dzīvosi. Darīsim visu bez steigas. Tev priekšā vēl vesela mūžība. Izzini rūpīgi visu, ko Es tev un taviem ciltsbrāļiem mācīšu. Jo rūpīgāk to tu apgūsi, jo vieglāk tev būs dzīvot pasaulēs. No šī mirkļa sāc veidot sevi, un Es tev visā palīdzēšu. Es došu tev visu nepieciešamo, lai tu izaugtu garā liels un skaists. Astoņpadsmit Gaismas gadus tu augsi un nemitīgi vairosi savas zināšanas par visu, kas radīts. Tu zināsi, kas ir radīts un kā pa reizi jādzīvo. Es radīšu ārpus Dieva Valstības Debesu pa saules daudzos jo daudzos līmeņos. To būs ļoti, ļoti daudz. Mans bērns, tu ik Gaismas gadu iepazīsi visumā pastāvošos likumus un likumsakarības, zināsi planētu atrašanās vietas un to nozīmi. Tā gadu pēc gada Es tev atklāšu savu gudrību. Centies mācīties un rūpīgi uzkrāj visas sniegtās zināšanas. Laika līdz tavai pilngadībai ir ļoti daudz, bet tomēr mācies tvert visu ik mirkli. Neslinko, jo jau tagad tu veido savu lai mes likteni. Jo vairāk tu zināsi, jo labāk izpratīsi dzīvi manis radītajās Debesu pasaulēs. Viss, ko tu redzi un redzēsi Debesu Valstībā, tas ir priekš tevis – gan ūdens, gan augļi, gan medus un piens no augļiem. Tikai zaļos auglīšus neēd, jo tie ir priekš dzīvniekiem un putniem. Turpmāk tev pietiks ar vienu augli mēnesī. Dzert tu vari, kad gribas. Vēro visu un pieņem manis teikto kā vienīgo Patiesību. Redzi, šo dzelteni sārto augli kokā, to ēd, un tevī ienāks spēks. Baudi to, un Es tev rādīšu ceļu pie taviem ciltsbrāļiem.” Cilvēks pateicās Dievam, norāva dzelteni sārto augli un baudīja to. Auglis smaržoja pēc tikko sajus tās Dieva dvesmas. Tas bija viegli caurspīdīgs, un roka juta tā dzestrumu. Nokostais kumoss mutē izkusa kā svaigs medus. Augļa garša likās jau pazīstama, bet bija vēl pilnīgāka kā ūdens malkam. Tā savienojās ar visu gara miesu, ienesa tajā svaigumu un spēku. Visas šūnas tika pildītas ar kaut ko bezgala veldzējošu – ar spirdzinošo Dieva augli. Līdz ar katru kumosu cilvēkā ienāca spēks un svaigums. Augļa smarža vēdīja ap cilvēku un deva Dieva klātbūtnes sajūtu. Auglī bija apvienots vismaigākais aromāts ar sulīgu saturu un veldzējošu garšu. Likās, auglim ir vistiešākā saikne ar to Gaismas pilnību, kas Dievā. Cilvēks nodomāja – laikam Dievs ar šo augli manī ielej daļu no savas dzīvības. Garā radītais cilvēks pazina tikai Dievu, kurš nesen bija viņu uzrunājis. Visapkārt skanēja dziedošo putnu balsis, čaloja upes ūdens, un visā bija miers. 28 29
Cilvēks jutās tik labi. Bija viņš un Dievs, un viss Dievā radītais. Cilvēks zināja maz – viņš atcerējās to, kā iznācis no bezgalīgi spožās Gaismas un ieraudzījis skaistu Valstību, un sācis to iepazīt, kā dzirdējis Dievu un zinājis, ka nav viens. Kaut kur blakām bija viņa ciltsbrāļi. Nobaudītais auglis deva spēku un mieru. Cilvēks bija tik laimīgs. Viņam nekā netrūka, un viss vēl bija priekšā. Visapkārt lidinājās krāšņi putni. Tie draiskojās un jautri čaloja. Putnu dziedāšana saplūda skaņu simfonijā. Sirdī bija prieks un miers. Un tad atlidoja kāds krāšņs liels putns. Tas līdzinājās pāvam vai, drīzāk, laimes putnam. Acis tam bija gudras, un izskats vēstīja par kaut ko īpašu. Putns klusēja, bet tā domu graudi skāra cilvēka apziņu. Cilvēkam gribējās ar putnu parunāt un tam uzticēties. Nekas neliecināja par īpašo saikni starp garā radīto cilvēku un šo laimes putnu, tikai viņa sirds nojauta teica, ka tas ir Dieva sūtīts. Cilvēks sadzirdēja Dieva balsi no augšienes: “Klausi šim putnam un ej tā norādītajā virzienā. Manis sūtītais laimes putns parādīs ceļu pie taviem ciltsbrāļiem.” Tagad cilvēkam bija Dieva dots pavadonis. Tas no cilvēka turējās atstatu, bet vienmēr parādīja virzienu, kurā jāturpina ceļš. Cilvēks sajuta Dieva gādību un Viņam pateicās. Nakts kā tādas Debesu Valstībā nav, jo Dieva gaisma to apspīd mūžīgi. Tomēr pienāk mirklis, kad pieklust putnu balsis un apgulstas zvēri. Mierīgākas kļūst arī zivis un visa radība, kas ūdeņos. Debešķīgajā dabā iestājas klusums un miers – atpūtas laiks. Arī cilvēks sajuta nepieciešamību atlaisties un atpūsties upes līča zeltainajās smiltīs. Galvu viņš no lika uz kupla zāles pudura, bet augums atdusējās siltajās līča smiltīs. Apziņa bija skaidra, un miegu gara cilvēks nepazina. Debesu Valstībā cilvēks garā ik mirkli ir nomodā. Miegs viņam nav nepieciešams, jo gara miesa vienmēr ir aktīva. Kad gara miesa atpūšas, to pārņem miers un Svētais Gars cilvēkam dāvā dzīvības gaismu un spēku. Atpūtas brīžos cilvēkam paveras viņa iek šējā pasaule ar Dieva dāvātajām iespējām domās pabūt neaizsniedzamajās Debesu Valstības vietās un ieskatīties smalkajā Dieva Valstībā. Cilvēkam tiek dota iespēja pasapņot un ar domām pieskarties saviem ciltsbrāļiem un citām dzīvām radībām. Šie ir īpaši mirkļi. Debesis pielīst ar zeltītu gaismu, un viss radītais pieklust. Šis brīdis ir svēts, jo pats Dievs ar Svēto Garu nokāpj no Debesīm un pieskaras ikvienam dzīvam radījumam. Cilvēks ar viņā radīto pilnīgo “Es” spēj aizceļot krāšņajos Dieva ziedu dārzos, ieskatīties vēl dziļāk Dieva radītajā Valstībā, uzrunāt Dievu un izstāstīt Radītājam visas savas vēlmes. 30 31
- Page 1 and 2: Eriks Delpers ZELTA GRAUDI
- Page 3: Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai
- Page 6 and 7: IEVADS Vissvētākie vārdi ir Diev
- Page 8 and 9: PIRMSĀKUMS Miers, klusums un piln
- Page 10 and 11: saprātīga būtne, kas radīta pē
- Page 12 and 13: Gara miesu spēj radīt un dzemdin
- Page 14 and 15: CILVĒKA RADĪŠANA. PIRMĀ DIENA J
- Page 18 and 19: Dievs mīt neaizsniedzamos augstumo
- Page 20 and 21: OTRĀ DIENA Par jaunas dienas sāk
- Page 22 and 23: Tie pārsteidza ar savu dzidrumu. C
- Page 24 and 25: Ikviena cilvēka garam ir apvalks -
- Page 26 and 27: Dāvida dzimta vēršas plašumā,
- Page 28 and 29: paklausību un uzticību, ar paļā
- Page 30 and 31: Ādamam patika izbaudīt krāšņo
- Page 32 and 33: zeltainās smiltis. Ezera krastos a
- Page 34 and 35: Ādams nometās ceļos, skatījās
- Page 36 and 37: piedzīvojis - vispirms no Dieva, t
- Page 38 and 39: adījis, un cenšos ar savu mīlest
- Page 40 and 41: PIEKTĀ DIENA Visapkārt ieskanēj
- Page 42 and 43: viegliem aulekšiem. Turoties pie k
- Page 44 and 45: dzīvās radības un cilvēki, arī
- Page 46 and 47: Ādams pamanīja, ka neviens cilvē
- Page 48 and 49: augļu daudzumu, to Es atpirkšu no
- Page 50 and 51: Dzīvības avotu, kas ir manā sird
- Page 52 and 53: Tas Kungs un Dievs ir vienīgais Di
- Page 54 and 55: visām tautām uz mūžīgiem laiki
- Page 56 and 57: Šie ir manas Derības vārdi: Es e
- Page 58 and 59: krātuves. Ar manas mūžīgās dz
- Page 60 and 61: Arī cilvēki atrada sev tīkamas v
- Page 62 and 63: iespējas. Cilvēki sirdī slavēja
- Page 64 and 65: domām un gara dziļumu savienojās
dzīves ceļu. Es tevi vadīšu un mācīšu. Dienu pēc dienas<br />
tu iepazīsi manu Valstību. Sestajā dienā tu sastapsi<br />
savus ciltsbrāļus un būsi laimīgs. Tu pieņemsies<br />
gudrībā, iepazīsi mani un arīdzan Debesu Valstību. Tu<br />
zināsi manus likumus un mācīsies tos pildīt. Tu ap gūsi<br />
zināšanas par pasaulēm, kuras Es radīšu izplatījumā<br />
un kurās tu vēlāk dzīvosi. Darīsim visu bez steigas. Tev<br />
priekšā vēl vesela mūžība.<br />
Izzini rūpīgi visu, ko Es tev un taviem ciltsbrāļiem<br />
mācīšu. Jo rūpīgāk to tu apgūsi, jo vieglāk tev būs dzīvot<br />
pasaulēs. No šī mirkļa sāc veidot sevi, un Es tev<br />
visā palīdzēšu. Es došu tev visu nepieciešamo, lai tu<br />
izaugtu garā liels un skaists. Astoņpadsmit Gaismas<br />
gadus tu augsi un nemitīgi vairosi savas zināšanas<br />
par visu, kas radīts. Tu zināsi, kas ir radīts un kā pa<br />
reizi jādzīvo. Es radīšu ārpus Dieva Valstības Debesu<br />
pa saules daudzos jo daudzos līmeņos. To būs ļoti,<br />
ļoti daudz.<br />
Mans bērns, tu ik Gaismas gadu iepazīsi visumā<br />
pastāvošos likumus un likumsakarības, zināsi planētu<br />
atrašanās vietas un to nozīmi. Tā gadu pēc gada Es tev<br />
atklāšu savu gudrību. Centies mācīties un rūpīgi uzkrāj<br />
visas sniegtās zināšanas. Laika līdz tavai pilngadībai<br />
ir ļoti daudz, bet tomēr mācies tvert visu ik mirkli.<br />
Neslinko, jo jau tagad tu veido savu lai mes likteni. Jo<br />
vairāk tu zināsi, jo labāk izpratīsi dzīvi manis radītajās<br />
Debesu pasaulēs.<br />
Viss, ko tu redzi un redzēsi Debesu Valstībā, tas<br />
ir priekš tevis – gan ūdens, gan augļi, gan medus un piens<br />
no augļiem. Tikai zaļos auglīšus neēd, jo tie ir priekš<br />
dzīvniekiem un putniem. Turpmāk tev pietiks ar vienu<br />
augli mēnesī. Dzert tu vari, kad gribas. Vēro visu un<br />
pieņem manis teikto kā vienīgo Patiesību. Redzi, šo<br />
dzelteni sārto augli kokā, to ēd, un tevī ienāks spēks.<br />
Baudi to, un Es tev rādīšu ceļu pie taviem ciltsbrāļiem.”<br />
Cilvēks pateicās Dievam, norāva dzelteni sārto<br />
augli un baudīja to. Auglis smaržoja pēc tikko sajus tās<br />
Dieva dvesmas. Tas bija viegli caurspīdīgs, un roka juta<br />
tā dzestrumu. Nokostais kumoss mutē izkusa kā svaigs<br />
medus. Augļa garša likās jau pazīstama, bet bija vēl<br />
pilnīgāka kā ūdens malkam. Tā savienojās ar visu gara<br />
miesu, ienesa tajā svaigumu un spēku. Visas šūnas tika<br />
pildītas ar kaut ko bezgala veldzējošu – ar spirdzinošo<br />
Dieva augli. Līdz ar katru kumosu cilvēkā ienāca spēks<br />
un svaigums.<br />
Augļa smarža vēdīja ap cilvēku un deva Dieva<br />
klātbūtnes sajūtu. Auglī bija apvienots vismaigākais<br />
aromāts ar sulīgu saturu un veldzējošu garšu. Likās,<br />
auglim ir vistiešākā saikne ar to Gaismas pilnību, kas<br />
Dievā. Cilvēks nodomāja – laikam Dievs ar šo augli<br />
manī ielej daļu no savas dzīvības.<br />
Garā radītais cilvēks pazina tikai Dievu, kurš<br />
nesen bija viņu uzrunājis. Visapkārt skanēja dziedošo<br />
putnu balsis, čaloja upes ūdens, un visā bija miers.<br />
28 29
Change language