Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos. Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
– dziļi sirdī – ko redz tikai Dievs. Pazemība sirdī ienāk lēnām, jo sākumā visā miesā mīt augstprātība. Augstprātība cilvēkā aizver vārtus uz garu. Dieva bijāšanā un pazemībā paveras miesas šūnas, un tajās var iespīdēt gara gaisma. Dievs pazemīgos mīl un sargā, tie mīt Dieva patvērumā. Pazemība paver vārtus uz gara sirdi un Dievu. Tā Kunga bijāšana atdara cilvēka sirdi un ļauj ienākt Svētajam Garam. Dieva bijāšana paver vārtus uz Debesu Valstību. Tas Kungs Debesīs valda pār visu, kas vien ir izplatījumā radīts. Viņa varā ir visas dzī vības. Viņš valda pār Zemi un cilvēkiem. Noliek sim galvas tā Kunga priekšā un lūgsim, lai Viņš ienāk mūsu sirdīs un mūs vada. Lūgsim, lai Dievs ap skaidro prātu ar savu gudrību, lai spēcīgu dara garu. Lai gars ar visu tam piemītošo spēku apskaidro mūsu miesu. Lūgšana: Mūsu Tēvs debesīs, es noliecu galvu Tavā priekšā un pazemīgi lūdzu, vadi mani un apskaidro manu prātu, esi man ceļa rādītāja gaisma. Jēzu Kristu esmu pieņēmis par savu Pestītāju un savu miesu atdodu Viņa rokās. Es paļaujos uz Viņu šobrīd, un tā līdz pasaules galam. Tēvs, es lūdzu, ļauj man būt pazemīgam un uzticīgam Dieva kalpam. Mana sirds Tevi slavē un godina. Es pildīšu Tavu Derību un iekļaušos Tavā harmonijā un ritmā. Es dziedāšu Tev slavas dziesmas, jo Tu esi mans vienīgais Dievs. Es atsakos no visa, kas manī ir lieks un nevajadzīgs. Tēvs, ļauj man atbrīvoties no grēka verdzības un miesas spaidiem. Mana sirds pateicas Tavam Dēlam, kas pasauli ir uzvarējis. Es pieņemu Derības vārdus, lai manī tie darbojas kā likums. Dievs, esi dzīvā ūdens straume, kas atdzīvina manus locekļos. Es pieņemu sevī visu, ko Tu man caur Dēlu dod. Gods Dievam augstībā! Lai mūžīga ir Tava vara! Dzīve pasaulē nav viegla. Uz cilvēku pleciem gulstas ikdienas raizes un rūpes, un vēl – grēcīgās pasaules smagums. Cilvēku no tā var atbrīvot vienīgi Dievs. Paļāvība un vēlreiz paļāvība uz mūsu Pestītāju ļauj saprast dzīves jēgu un sirdī sajust prieka atvieglojumu. Ja dzīves mērķis ir zināms, tad vieglāk ir nest pasaulīgo nastu, kas ik dienu spiež pie Zemes. Tas Kungs ir palīgs un glābējs. Ak vai, bezdievim, jo viņš ir nejūtīgs un nezina, ka viņa dzīvība ik mirkli iet mazumā. Bet ticīgais gādā par sevi, par nākotni un savu dzīvību. Pasaulē cilvēku, kuri tic Dievam, ir daudz, uz viņiem ir balstīts Dieva nodoms tālā nākotnē. Ir maz ticīgie, kas savā ticībā ir vāji un kam šaubas ir biežs ceļabiedrs. Tiem ticības auglis sirdī vēl tikai veidojas. 252 253
Ir ticīgie, kas no Tēva kā dāvanu saņēmuši ticību. Viņos ticības sēkla ir uzdīgusi un gars vairojas. Un ir Dieva bērni, kas savās sirdīs ir pieņēmuši Jēzu Kristu kā savu Pestītāju un dzimuši garā no augšienes. Kopš cilvēku radīšanas garā pašos pirmsākumos cilvēki atrodas dažādos gara attīstības līmeņos. Katram ir savs gara sirds lielums. No gara lieluma ir atkarīga cilvēka gudrība, Atziņas un Patiesības sapratne. No tā ir atkarīgs, cik daudz viņā ir gara augļu un cik viņš pašos dziļumos ir skaists. Bezdievji garā ir visvājākie. Viņi garā ir tukšinieki, jo viņos nav gara augļu. Bezdievjiem gara dzīvība ik mirkli iet mazumā. Mazticīgie ir pusceļā. Viņiem visvairāk vajadzīga palīdzība. Liecināsim viņiem par Dievu, teiksim Dieva vārdus, lai viņos ticības sēkla augtu! Ticīgais ir bagāts ar ticību vienīgajam Dievam, un viņā vajag vairot ticību, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls. Dieva bērns savā sirdī Jēzu Kristu ir pieņēmis un ik dienu sevī vairo gara augļus. Gara bagātība vairojas gara sirdī, un tā top gaismas pilnāka. Vairosim sevī gara bagātības un dāvāsim tās Jēzum Kristum! Un katrs no dzīvajiem turpina savu likteņa ceļu. Garā var augt, bet gara spēku var arī zaudēt. Grēkojot sevi zaudē kā mazticīgais, tā arīdzan ticīgais. Dieva likumu izpildes prasības attiecināmas uz visiem vie nādi. Ja cilvēks uz Zemes ir dzimis ar lielu garu, tad, dzīvē daudz grēkojot, var zaudēt lielu daļu sava gara. Pirms dzimšanas pasaulē cilvēks varbūt dzīvoja visskaistākajā septītā līmeņa Debesu pasaulē, bet pēc grēcīgas dzīves viņš var, pēc Dieva lēmuma, nonākt daudz zemākā gara attīstības līmeņa pasaulē. Tajā viņš vispirms izpirks savus grēkus un, kad atbrīvosies no tiem, tad Dievs ar savu lēmumu pārcels viņu uz augstāka līmeņa pasauli. Bet pazaudēt savas gara bagā tības visātrāk var ar augstprātību, iedomību, ļau nām domām, ienaidu un dusmām. Cilvēka gara izaugsme ir atkarīga no tā, cik daudz labu darbu viņš ir darījis un kā pildījis Dieva Derību. Cilvēka gars var augt tikai pasaulē. Tātad no šīs dzīves ir atkarīgs tas, kādi mēs būsim Debesīs un kādu algu par savu dzīvi saņemsim. Pirms cilvēka dzimšanas pasaulē viņa debesu ķermenis dzīvo kādā no Dieva radītajām Dvēseļu pasaulēm. Pieņemsim, ka cilvēks jau dzīvo sestā līmeņa Debesu pasaulē, kur ir labāki dzīves apstākļi nekā uz Zemes. Pēc Dieva nodoma, noteiktā laikā šis cilvēks pie dzimst uz Zemes un viņa debesu ķermenis iemājo miesā. Ja pēc nodzīvotās dzīves izrādīsies, ka viņš sevī gara augļus vairojis un no grēkiem atbrīvojies, tad Kungs un Dievs viņu var pārcelt dzīvei uz visskaistāko – uz septītā līmeņa Debesu pasauli– Paradīzi. 254 255
- Page 78 and 79: ir atšķirīgs tonis. Cilvēka dzi
- Page 80 and 81: zvaigzne slīdēja pa gaismas staru
- Page 82 and 83: Tēvs un Dēls ir viens Dievs divā
- Page 84 and 85: Tas ir negrozāms Dieva likums. Uz
- Page 86 and 87: Cilvēks ar savu prātu var izgudro
- Page 88 and 89: Kas atzīst Jēzu Kristu un Svēto
- Page 90 and 91: Dieva izzināšanas ceļš, tam vie
- Page 92 and 93: Dzīvības avots, Dieva Patiesības
- Page 94 and 95: Jēzus Kristus vārdi cilvēku dara
- Page 96 and 97: augļus! Ticīgajā vienmēr būs d
- Page 98 and 99: Kristus Gara daļa nav pakļauta gr
- Page 100 and 101: līdzi Debesīs paņemt nevar, jo p
- Page 102 and 103: saņemtu, ir jāizveido un jāpilnv
- Page 104 and 105: saikni cilvēka garam pieskaras ne
- Page 106 and 107: liekas visai nesvarīgi. Nu un kas,
- Page 108 and 109: un grēku. Neticīgā cilvēka prā
- Page 110 and 111: Tev nebūs nepatiesu liecību dot p
- Page 112 and 113: Jēzus Kristus no Debesīm garā te
- Page 114 and 115: Debesīs. Dievs ik mirkli no sevis
- Page 116 and 117: skaidrs, ka katras dienas darbs tie
- Page 118 and 119: sava tiesa, un spriedums ir lasāms
- Page 120 and 121: vārdi. Viņam nerūp, kurš ir uz
- Page 122 and 123: laba nekā ļauna, vairāk gaismas
- Page 124 and 125: Ādamu un Ievu. Laika gaitā pakāp
- Page 126 and 127: Āzijā 6. gs. izveidojās islama r
- Page 130 and 131: Bet, ja šis cilvēks savas dzīves
- Page 132 and 133: Dāvāsim Dievam sirds visskaistāk
- Page 134: Netaisnība cilvēkā izjauc līdzs
– dziļi sirdī – ko redz tikai Dievs. Pazemība sirdī ienāk<br />
lēnām, jo sākumā visā miesā mīt augstprātība. Augstprātība<br />
cilvēkā aizver vārtus uz garu.<br />
Dieva bijāšanā un pazemībā paveras miesas šūnas,<br />
un tajās var iespīdēt gara gaisma. Dievs pazemīgos<br />
mīl un sargā, tie mīt Dieva patvērumā. Pazemība<br />
paver vārtus uz gara sirdi un Dievu.<br />
Tā Kunga bijāšana atdara cilvēka sirdi un ļauj ienākt<br />
Svētajam Garam. Dieva bijāšana paver vārtus uz<br />
Debesu Valstību. Tas Kungs Debesīs valda pār visu,<br />
kas vien ir izplatījumā radīts. Viņa varā ir visas dzī <br />
vības. Viņš valda pār Zemi un cilvēkiem. Noliek sim<br />
galvas tā Kunga priekšā un lūgsim, lai Viņš ienāk mūsu<br />
sirdīs un mūs vada. Lūgsim, lai Dievs ap skaidro prātu<br />
ar savu gudrību, lai spēcīgu dara garu. Lai gars ar<br />
visu tam piemītošo spēku apskaidro mūsu miesu.<br />
Lūgšana:<br />
Mūsu Tēvs debesīs, es noliecu galvu Tavā priekšā<br />
un pazemīgi lūdzu, vadi mani un apskaidro<br />
manu prātu, esi man ceļa rādītāja gaisma.<br />
Jēzu Kristu esmu pieņēmis par savu Pestītāju un<br />
savu miesu atdodu Viņa rokās. Es paļaujos uz<br />
Viņu šobrīd, un tā līdz pasaules galam.<br />
Tēvs, es lūdzu, ļauj man būt pazemīgam un<br />
uzticīgam Dieva kalpam. Mana sirds Tevi slavē<br />
un godina. Es pildīšu Tavu Derību un iekļaušos<br />
Tavā harmonijā un ritmā. Es dziedāšu Tev slavas<br />
dziesmas, jo Tu esi mans vienīgais Dievs.<br />
Es atsakos no visa, kas manī ir lieks un nevajadzīgs.<br />
Tēvs, ļauj man atbrīvoties no grēka verdzības<br />
un miesas spaidiem. Mana sirds pateicas<br />
Tavam Dēlam, kas pasauli ir uzvarējis.<br />
Es pieņemu Derības vārdus, lai manī tie darbojas<br />
kā likums. Dievs, esi dzīvā ūdens straume, kas<br />
atdzīvina manus locekļos. Es pieņemu sevī visu,<br />
ko Tu man caur Dēlu dod.<br />
Gods Dievam augstībā! Lai mūžīga ir Tava vara!<br />
Dzīve pasaulē nav viegla. Uz cilvēku pleciem gulstas<br />
ikdienas raizes un rūpes, un vēl – grēcīgās pasaules<br />
smagums. Cilvēku no tā var atbrīvot vienīgi Dievs.<br />
Paļāvība un vēlreiz paļāvība uz mūsu Pestītāju ļauj<br />
saprast dzīves jēgu un sirdī sajust prieka atvieglojumu.<br />
Ja dzīves mērķis ir zināms, tad vieglāk ir nest<br />
pasaulīgo nastu, kas ik dienu spiež pie Zemes. Tas<br />
Kungs ir palīgs un glābējs.<br />
Ak vai, bezdievim, jo viņš ir nejūtīgs un nezina,<br />
ka viņa dzīvība ik mirkli iet mazumā. Bet ticīgais gādā<br />
par sevi, par nākotni un savu dzīvību.<br />
Pasaulē cilvēku, kuri tic Dievam, ir daudz, uz viņiem<br />
ir balstīts Dieva nodoms tālā nākotnē. Ir maz ticīgie,<br />
kas savā ticībā ir vāji un kam šaubas ir biežs ceļabiedrs.<br />
Tiem ticības auglis sirdī vēl tikai veidojas.<br />
252 253
Change language