Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos. Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
laba nekā ļauna, vairāk gaismas nekā tumsas un vairāk mīlestības nekā naida. Dāvāsim cilvēkiem mīlestību, mīlēsim Dievu, un mūsu planēta taps sakopta. Tuvojas Jēzus Kristus atnākšanas diena. Dievs novēlējis katram sakopt savu sirdi, savu miesu, savu māju. Ciemu un pilsētu. Lai sagaidītu Dievu nākam no padebešiem, mums ir jāsakopj sava planēta. Mēs taču vēlamies mosties ar labu noskaņojumu. Mēs vēla mies izjust pasaules skaistumu un bagātību. Mēs taču vēlamies pēc veiksmīgi pavadītas dienas un nedēļas būt laimīgi. Mūsu laimes sajūtu rada ne vien labi padarīti darbi, bet arī tīkama vide, kurā dzīvojam. Veidosim pasauli skaistāku un sakopsim sevi tā Kunga atnākšanas dienai! Dievs darbojas ikvienā no mums, jo mēs esam Viņā radīti. Katrs saņem pēc savas ticības. Bezdievis netic, tāpēc Dievs viņā uztur tikai vienkāršākās dzīvī bas formas. Dievs tādam neko neuztic, jo viņš ir nepaklausīgs. Caur ticīgo plūst Svētā Gara gaisma, kas viņu vada un caur viņu pasaulē izved Dieva gribu. Dievs mūs radījis, lai mēs būtu Viņam paklausīgi bērni un lai uzticīgi kalpotu. Lai mēs spētu paveikt mums uz liktos darbus un būtu uzcītīgi Dieva palīgi. Ja cilvēks Jēzum Kristum tic, Dievs viņam dāvā spēju svētīt. Svētīsim Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, un mēs darīsim Dievam tīkamu darbu. Svētījot pārkrustīsim, un Dievs caur mums darbosies. Pār ticīgu cilvēku plūst Svētā Gara gaisma, un viņa sirdī atklājas Jēzus Kristus ar Dieva dzīvības gaismu. Virs ticīga cilvēka galvas ir gaismas pilna krusta zīme. Ticīgais lūdz, un pār viņu Dievs sūta Svēto Garu. Ticīgais spēj svētīt cilvēkus un arī priekšmetus, zemi, mājas un dzīvniekus. Ar svētību apveltīts cil vēks var lūgt svētību arī pasaulei, un tā kļūs vēl skaistāka. Lūgsim, un mums taps dots. Svētīsim tos, kas to pelnījuši. Svētīsim arī tos, kas mums dara pāri. Ja svētījot Dievam lūgsim svētību, tad no Viņa to arī saņemsim un Dievs ar savu pilnību lietas sakārtos tā, kā vajadzīgs. Svētības spēkā pasaulē ienāk harmonija un miers. Svētības spēkā atkāpjas tumsa un ļaunums. Svētības spēkā grēks tiek uzvarēts. Jēzus Kristus – pasaules uzvarētājs – mums dod savu svētību un gaismu. Dievs mums ir vēlējis būt par pasaules gaišumu. Gars, kas bagātīgi svētī citus, top divkārt stiprināts, un tā bagā tība ik mirkli vairojas. Kas savu labumu patur sevī, pār to Dieva svētība nenāk. Kas dod, tam top atmaksāts gaismā un svētībā. Neaizmirsīsim ziedot desmito daļu no savas algas. Dievs devīgos mīl un atsvabina no materiālās pasaules važām. Dodot tuvākajam, mēs dodam Dievam, jo viss taču pieder Radītājam. Un Dievs tad pār devīgo izlej savu žēlsirdību un svētību. Dodot cilvēks kļūst garā bagātāks. 240 241
Cilvēka gars ir viņa gaismeklis. Ja cilvēka gara gaisma miesu neapspīd, tad miesa ir grēka varā. Miesa bez gara apskaidrības ir grēka avots. Gars pēc cilvēka dzim šanas pasaulē ir dziļi apslēpts viņa miesā. Bēr nam gara gaisma apskaidro prātu, un gara augļi ir jaušami viņa darbībā un uzvedībā. Pieaugušam cilvē kam gars no miesas tiek norobežots ar dvēseli. Tieši tad, kad cilvēks ir kļuvis pieaudzis, viņa svarīgākais uzdevums ir atkal savienoties ar savu debesu ķermeni. Tātad pieaugušam cilvēkam jāmeklē palīdzība pie Dieva. Bez Svētā Gara palīdzības cilvēks nevar rast saikni ar savu garu. Tas ir katram jāsaprot – ja cilvēks Dievam ticēs un Viņa baušļus pildīs, tad Svētais Gars palīdzēs zemes ķermenim savienoties ar debesu ķermeni. Ja cilvēks par Dievu neinteresēsies un Viņam neticēs, tad saikne starp viņa zemes ķer meni un debesu ķer meni izveidoties nevarēs. Neticīgo gara gudrības gaisma neapspīd, un viņam trūkst patiesas gudrības un atziņas. Neticīgais mīt pasaulīgajā tumsā. Miesa dara grēka darbus, un bezdievis vēl dziļāk iestieg pasaules netikumos. Tā pasaulē šobrīd bieži notiek. Neticīgs cilvēks izdara ļaunu darbu, nodara pāri savam tuvākajam un pat īsti neapzinās, ko pastrādājis. Neticīgie nezina, ko viņi dara, jo visu dara miesa, kas nošķirta no gara. Gars ir gudrs un ilgi jo ilgi Debesu Valstībā mācīts. Debesīs Dievs radījis daudzas pasaules, kurās gars var iegūt gudrību. To debesu ķermeņa prāts gadu tūkstošu gaitā uzkrāj un atceras. Cilvēks garā Debesīs mācās daudzās Dieva gudrības skolās. Gars zina Dieva likumus un izzina Dieva radīto pasauļu pastā vēšanas kārtību, to izvietojumu visumā, pārzina dzīvo radījumu esamību un atrašanos Debesu pasaulēs. Cilvēka gars pazīst eņģeļus, vecajus, dzīvās būtnes un cilvēkus dažādās attīstības pakāpēs. Dieva radītajās Debesu pasaulēs ir bezgala daudz dzīvo radījumu. Izplatījumā ir planētas, uz kurām mīt cilvēki ar atšķirīgiem gara attīstības līmeņiem. Cilvēku garīgā izaugsme nosaka piederību sava garīgā līmeņa pasaulei. Tātad no tā, cik mūsos gara augļu ir sakrāts, arī ir atkarīgs, uz kuru Debesu pasauli Dievs mūs nosūtīs. Un dažādās pasaulēs ir dažāda atklāsme par Dieva esamību un Dieva Patiesību. Debesu Tēvs devis iespēju brīvi attīstīties un pilnveidoties ikvienas planētas iedzīvotājiem. Ilgajā cil vēku garīgās izaugsmes laikā uz planētām radās dažā das pārvaldes formas ar atšķirīgiem civilizācijas attīs tības līmeņiem. Uz planētām bija un ir savi ķēniņi un varenie. Izveidojās dažādas reliģijas un ticības no virzieni. Daudzos gadījumos uz planētas vai pla nētu kopas radās viena reliģija, ar vienu pie lūgsmes objektu, diemžēl tas nebija patiesais Dievs. Šīs pasau les un planētas tika radītas vēl pirms Zemes. Un tad Dievs radīja mūsu planētu. Viņš radīja 242 243
- Page 72 and 73: Bez gara vadības cilvēks ir vāj
- Page 74 and 75: glāzes, tad tajā brīdī cilvēks
- Page 76 and 77: cilvēkam dāvā iespēju dzīvot p
- Page 78 and 79: ir atšķirīgs tonis. Cilvēka dzi
- Page 80 and 81: zvaigzne slīdēja pa gaismas staru
- Page 82 and 83: Tēvs un Dēls ir viens Dievs divā
- Page 84 and 85: Tas ir negrozāms Dieva likums. Uz
- Page 86 and 87: Cilvēks ar savu prātu var izgudro
- Page 88 and 89: Kas atzīst Jēzu Kristu un Svēto
- Page 90 and 91: Dieva izzināšanas ceļš, tam vie
- Page 92 and 93: Dzīvības avots, Dieva Patiesības
- Page 94 and 95: Jēzus Kristus vārdi cilvēku dara
- Page 96 and 97: augļus! Ticīgajā vienmēr būs d
- Page 98 and 99: Kristus Gara daļa nav pakļauta gr
- Page 100 and 101: līdzi Debesīs paņemt nevar, jo p
- Page 102 and 103: saņemtu, ir jāizveido un jāpilnv
- Page 104 and 105: saikni cilvēka garam pieskaras ne
- Page 106 and 107: liekas visai nesvarīgi. Nu un kas,
- Page 108 and 109: un grēku. Neticīgā cilvēka prā
- Page 110 and 111: Tev nebūs nepatiesu liecību dot p
- Page 112 and 113: Jēzus Kristus no Debesīm garā te
- Page 114 and 115: Debesīs. Dievs ik mirkli no sevis
- Page 116 and 117: skaidrs, ka katras dienas darbs tie
- Page 118 and 119: sava tiesa, un spriedums ir lasāms
- Page 120 and 121: vārdi. Viņam nerūp, kurš ir uz
- Page 124 and 125: Ādamu un Ievu. Laika gaitā pakāp
- Page 126 and 127: Āzijā 6. gs. izveidojās islama r
- Page 128 and 129: - dziļi sirdī - ko redz tikai Die
- Page 130 and 131: Bet, ja šis cilvēks savas dzīves
- Page 132 and 133: Dāvāsim Dievam sirds visskaistāk
- Page 134: Netaisnība cilvēkā izjauc līdzs
Cilvēka gars ir viņa gaismeklis. Ja cilvēka gara<br />
gaisma miesu neapspīd, tad miesa ir grēka varā. Miesa<br />
bez gara apskaidrības ir grēka avots. Gars pēc cilvēka<br />
dzim šanas pasaulē ir dziļi apslēpts viņa miesā. Bēr nam<br />
gara gaisma apskaidro prātu, un gara augļi ir jaušami<br />
viņa darbībā un uzvedībā. Pieaugušam cilvē kam gars<br />
no miesas tiek norobežots ar dvēseli. Tieši tad, kad<br />
cilvēks ir kļuvis pieaudzis, viņa svarīgākais uzdevums<br />
ir atkal savienoties ar savu debesu ķermeni.<br />
Tātad pieaugušam cilvēkam jāmeklē palīdzība<br />
pie Dieva. Bez Svētā Gara palīdzības cilvēks nevar rast<br />
saikni ar savu garu. Tas ir katram jāsaprot – ja cilvēks<br />
Dievam ticēs un Viņa baušļus pildīs, tad Svētais Gars<br />
palīdzēs zemes ķermenim savienoties ar debesu ķermeni.<br />
Ja cilvēks par Dievu neinteresēsies un Viņam<br />
neticēs, tad saikne starp viņa zemes ķer meni un<br />
debesu ķer meni izveidoties nevarēs.<br />
Neticīgo gara gudrības gaisma neapspīd, un viņam<br />
trūkst patiesas gudrības un atziņas. Neticīgais mīt<br />
pasaulīgajā tumsā. Miesa dara grēka darbus, un bezdievis<br />
vēl dziļāk iestieg pasaules netikumos.<br />
Tā pasaulē šobrīd bieži notiek. Neticīgs cilvēks<br />
izdara ļaunu darbu, nodara pāri savam tuvākajam un<br />
pat īsti neapzinās, ko pastrādājis. Neticīgie nezina, ko<br />
viņi dara, jo visu dara miesa, kas nošķirta no gara.<br />
Gars ir gudrs un ilgi jo ilgi Debesu Valstībā mācīts.<br />
Debesīs Dievs radījis daudzas pasaules, kurās gars<br />
var iegūt gudrību. To debesu ķermeņa prāts gadu<br />
tūkstošu gaitā uzkrāj un atceras. Cilvēks garā Debesīs<br />
mācās daudzās Dieva gudrības skolās. Gars zina Dieva<br />
likumus un izzina Dieva radīto pasauļu pastā vēšanas<br />
kārtību, to izvietojumu visumā, pārzina dzīvo radījumu<br />
esamību un atrašanos Debesu pasaulēs. Cilvēka<br />
gars pazīst eņģeļus, vecajus, dzīvās būtnes un<br />
cilvēkus dažādās attīstības pakāpēs.<br />
Dieva radītajās Debesu pasaulēs ir bezgala daudz<br />
dzīvo radījumu. Izplatījumā ir planētas, uz kurām<br />
mīt cilvēki ar atšķirīgiem gara attīstības līmeņiem.<br />
Cilvēku garīgā izaugsme nosaka piederību sava garīgā<br />
līmeņa pasaulei. Tātad no tā, cik mūsos gara augļu ir<br />
sakrāts, arī ir atkarīgs, uz kuru Debesu pasauli Dievs<br />
mūs nosūtīs. Un dažādās pasaulēs ir dažāda atklāsme<br />
par Dieva esamību un Dieva Patiesību.<br />
Debesu Tēvs devis iespēju brīvi attīstīties un pilnveidoties<br />
ikvienas planētas iedzīvotājiem. Ilgajā cil vēku<br />
garīgās izaugsmes laikā uz planētām radās dažā das<br />
pārvaldes formas ar atšķirīgiem civilizācijas attīs tības<br />
līmeņiem. Uz planētām bija un ir savi ķēniņi un varenie.<br />
Izveidojās dažādas reliģijas un ticības no virzieni.<br />
Daudzos gadījumos uz planētas vai pla nētu kopas<br />
radās viena reliģija, ar vienu pie lūgsmes objektu, diemžēl<br />
tas nebija patiesais Dievs. Šīs pasau les un planētas tika<br />
radītas vēl pirms Zemes.<br />
Un tad Dievs radīja mūsu planētu. Viņš radīja<br />
242 243