Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
PAMĀCĪBAS UN LŪGŠANAS<br />
Mūžības laika ritms uz mūsu planētas ienes savu<br />
laika skaitījumu. Kopš Ādama un Ievas radīšanas ir<br />
pagājuši vairāk nekā seši tūkstoši gadu. Pasaulē paaudzi<br />
pēc paaudzes ir dzimis ļoti liels skaits cilvēku.<br />
Cilvēki savā dzīves laikā dara daudz labu un diemžēl<br />
arī ļaunu darbu. Katrs cilvēks savā un arī citu labā<br />
daudz ko paveic. Tiek celtas pilsētas, un rodas ap dzīvotas<br />
vietas. Gadsimtu pēc gadsimta veidojas planētas<br />
apdzīvoto vietu kultūrslānis. Daudzās pilsē tās tas<br />
sniedzas vairāk nekā desmit metru dziļumā. Kultūrslānis<br />
rodas cilvēka darbības rezultātā. Tātad tajā ir<br />
palikušas gan labu, gan ļaunu darbu sekas.<br />
Dieva radītais ir harmonijas un svētības pilns. Cilvēks<br />
rada allaž pēc sava prāta un bez svētības, tāpēc<br />
viņam tas neizdodas tik labi. Mēs patīkami jūtamies<br />
pie jūras, upes, ezera, mežā, pļavā un citur dabā. Tur<br />
viss ir miera un harmonijas pilns. Arī kalnos vai citās<br />
vietās, kur cilvēks nav spēris kāju, ir jūtams svaigums.<br />
Un ja mēs iedomājamies visu mūsu mīļo planētu,<br />
cik tad tā gadsimtu gaitā nav sevī uzņēmusi cilvēku<br />
ļauno domu, nekrietnību un neizdarību! Cik daudz<br />
uz mūsu planētas smalkajā enerģētiskajā līmenī nav<br />
sakrājies cilvēku atstāto dusmu, lamu vārdu, nešķīs <br />
tības un ienaida! Pirmsākumā Zeme bija no tā visa tīra,<br />
jo bija tikko radīta. Uz tās cilvēks dzīvoja kā paradīzē.<br />
Ar laiku cilvēku skaits pieauga un vairojās arī viņu grēki.<br />
Katrā apdzīvotā vietā cilvēks ar savu darbību radīja šai<br />
vietai raksturīgu auru.<br />
Tāpat kā cilvēkiem ir dažādas auras, tā arī katrai<br />
pilsētai un ciemam ir sava raksturīga aura, un tā liecina<br />
par vietas saturu. Pilsētas auru veido tās iedzī <br />
votāji un laika gaitā uzkrātie vēsturiskie nogulsnē jumi.<br />
Ticības un gaismas pilns cilvēks ne tikai nes uz<br />
saviem pleciem sava likteņa nastu un palīdz saviem<br />
tuvākajiem, uz viņa gulstas arī pasaulē laika gaitā<br />
sakrātais grēcīgo nodarījumu smagums. Tāpēc atcerēsimies<br />
un padomāsim par to, ka mūsu Zeme šobrīd<br />
savā skaistumā pastāv, pateicoties Dievam un Viņa<br />
darbībai caur ticīgo cilvēku sirdīm. Ja mums kādu<br />
dienu ir ļoti grūti, tad varbūt tieši todien uz mums<br />
gulstas arī grēcīgās pasaules smagums.<br />
Savu māju vai dzīvokli mēs kopjam un kārtojam<br />
paši. Mūsu planēta ir mūsu lielās mājas, un katrs tās<br />
iedzīvotājs ir atbildīgs par mūsu Zemes tīrību un<br />
sakoptību. Tāpēc lūgsim Dievam svētību un svētīsim<br />
savus tuvākos, svētīsim savu māju un zemi.<br />
Bezdievis par Dievu un savu tuvāko nedomā.<br />
Bezdievim nerūp, kur paliek viņa ienaids un lamu<br />
234 235
Change language