Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
gaisma. Arī veselība cilvēkā nāk no gara. Ja cilvēkā<br />
trūkst garīguma, viņā trūkst arī harmonijas un līdz<br />
svara, dzīvīguma un spēka. Ja tā visa cilvēkā trūkst, tad<br />
drīz vien viņu piemeklē slimības. Miesa bez gara atbalsta<br />
ir vāja. Jā, slimību var ārstēt no ārienes. Un var izārstēt,<br />
ja cēlonis ir ārējs. Bet, ja slimības cēlonis ir dziļi iekšējs,<br />
dvēselē un gara vājumā, tad slimība ir ārstējama ar Svēto<br />
Garu ticībā uz Jēzu Kristu.<br />
Cilvēkā mītošais gars ir no mūžības – no mūžīgā<br />
Dieva. Mēs visi sevī nesam Debesu Tēva radīto garu.<br />
Tēvs mīt nepieejamā Gaismā. Viņa spožums ir tikai<br />
Dēlam saskatāms. Un gars ir Dieva ziņnesis.<br />
Debesu Tēvs sevī radīja Dēlu, un Dēlā pirmsākumā<br />
visi cilvēki tika radīti garā. Mēs esam radīti no Tēva pilnības<br />
Dēlā un Viņā mītam arī šobrīd. Mēs esam pagodināti<br />
Dēlā, un līdz ar Jēzus Kristus atzī šanu un mīlestību mēs<br />
pagodinām Tēvu kā savu Radītāju. Visas garīgas būtnes<br />
ir Tēva radītas. Tās radītas Dēlā, jo vispirms Dieva Dēls<br />
un tad viss, kas radīts, tika radīts Viņā.<br />
Ja kāds Dēlu neatzīst, tādam netiek atklāts viņa gars.<br />
Ja kāds neatzīst Dēlu no vienīgā Dieva dzimušu, tādam<br />
netiek dota Svētā Gara apskaidrība. Dievs atklājas ticības<br />
spēkā. Cilvēks uzzina no Bībeles, no cilvēku liecībām par<br />
Dieva esamību, un tajos mirkļos viņam gars dod ticības<br />
spēku un apskaidrību. Cil vēkā ticība ienāk pakāpeniski.<br />
Tikai tad, kad ticības spēka viņā ir jau pietiekoši, cilvēks<br />
patiesi tic Dievam.<br />
Ar katru lūgšanu un garīgu mirkli ikvienā miesas<br />
šūniņā ienāk cilvēka gars un vairojas apskaidrība.<br />
Šūniņās vairojas gara gaisma. Vissmalkākajās miesas<br />
šūniņās ir atvere, līdzīgi vārtiem tā atdarās cilvēka ticības<br />
spēkā, un tad šūniņas top bagātinātas ar gara spēku.<br />
Jo vairāk cilvēks tic Dievam, jo pilnīgākas ar garu kļūst<br />
šūniņas. Svētais Gars ticīga cilvēka miesu pār veido, un<br />
miesas šūniņas top gara gaismas uzņēmī gas. Jo pilnīgāks<br />
ir ticības ceļš, jo pilnīgāka top visa miesa.<br />
Ticīga cilvēka acis ir gaismas pielietas, un arī visā<br />
miesā atspīd gara gaisma. Cilvēka gars izstaro spožu<br />
gaismu, kuras pirmsākums ir cilvēka gara sirds. Tā ir kā<br />
visspožākā saule, kas izgaismo visu garu, un tad gars spēj<br />
ienākt ikvienā šūniņā. Tātad – ne tikai galvā vai sirdī, bet<br />
itin visā zemes ķermenī.<br />
Mazs bērniņš ir pilns ar gara gaismu. Viņā staro<br />
viss – acis un rokas, seja un augums. Bērniņā viss ir<br />
mīļš. Viņā ir miers un prieks. Viņā ir Dieva un cilvēku<br />
mīlestība, visās viņa šūniņās gars ielīst pārpārēm.<br />
Arī pieaugušā cilvēkā garam jāienāk ik šūniņā,<br />
un tā enerģijai jāplūst pārpārēm. Bērniņu sargā Dievs,<br />
stiprinot viņa aizsargauru un izlejot pār viņu savu Svēto<br />
Garu. Bērniņš aug, un viņam jāizaug par lielu cilvēku.<br />
Tas ir sarežģīts process, un Radītājs ar Svēto Garu pie<br />
bērniņa ir ik mirkli.<br />
Kādreiz pašā pirmsākumā mēs tikām dzemdināti<br />
garā un pirmoreiz garā ieraudzījām Debesu Valstību.<br />
18 19
Change language