Ēriks Delpers: grāmta Zelta graudi
Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos. Šī grāmata ir liecība par cilvēku dzīvi Debesu Valstībā, par Dieva Derību, par iespēju iegūt apsolīto algu – Dieva doto Zelta graudu un atgriešanos savās mājās, Debesu Valstībā, uz mūžīgiem laikiem. Vislielākā laime ir dzīvot kopā ar Dievu mūžu mūžos.
un grēku. Neticīgā cilvēka prāts aptumšojas, un viņš no Dieva atsvešinās. Neticīgajam gars ir iecietināts un nevar viņam palīdzēt. Neticīgais visvairāk grēko no iekšienes – no viņa iziet ļaunas domas, mantkārība, zādzība, viltība un ienaids. Neticīgais ir pasaules sma gums un nasta ticīgajam. Pasaules grēka smagums gulstas uz tiem, kas Jēzum Kristum tic. Ticīgais ir pasaules gaišums, un caur viņu Dievs pasaulē ienes mīlestību un visu labo, lai cilvēki nepazustu. Padarītais grēks ir jānožēlo un jālūdz Dievam pie došana. Lūgšanai jābūt patiesai un no sirds – garā, ticībā un mīlestībā. Dievs novērtē ikkatru mūsu darbu un arī grēku. Lūgšana ir mūsu lūgums, tā ir mūsu vēlme, ko mēs gaidām piepildāmies. Lēmumu pieņem Dievs. Tātad lēmums par grēka piedošanu ir Dieva ziņā. Tāpēc nezūdīsimies, ka mums joprojām ir smagi. Nodarītais grēks ir jāizprot. Tas sirdī pirms lūgšanas ir jāizdzīvo ar patiesu nožēlu, tad mēs varam cerēt uz grēka piedošanu. Grēks cilvēku pārveido un atstāj paliekošas sekas, visbiežāk ieradumus, no kuriem ir grūti atbrīvoties. Tātad, ja mēs lūdzam par grēka piedošanu, tad mums vienlaicīgi ir jāatsakās turpināt ierastos grēka darbus. Ja cilvēks to nevēlas vai nespēj, tad grēka sekas joprojām paliek viņā un dzen uz jauniem nedarbiem. Grēks cilvēkā ir kā nezāle. Kamēr visas grēka sak nes netiek izrautas, tikmēr atlikušās dzīs jaunus dzinumus. Grēka darbi ir dažādi, un tikpat dažādas ir arī grēka nezāles, katram nedarbam atbilstošas. Ja cilvēks izravē vienu grēka nezāli, tad šis grēks cilvēku vairs tik ļoti netraucēs. Atliek ar Dieva palīdzību izravēt arī atlikušās. Ir jāmācās atbrīvoties no nelāgiem ieradumiem. Tie ir grēku saknes. Lūdziet Dievu un paši sevī nosakiet kā likumu – es vairs tā negribu darīt un nedarīšu to grēka darbu! Cilvēks ar savu gribas spēku ir spējīgs atteikties no visiem sliktajiem ieradumiem. Iera dums cilvēkā dzemdē grēku. Ieradums ir smagums, jo cil vēks nonāk tā atkarībā. Cilvēka gars labi pārzina cilvēka miesu, un sirdsbalss skaidri pasaka, kas ir labs un kas ir ļauns. Būsim pret sevi prasīgi, jo mūsu miesa ir mūsu gara mājvieta un, to sakopjot, varam kļūt laimīgāki. Ja cilvēks kopj savu miesu, nostiprinās arī veselība. Garam piemīt spēja cilvēka miesu savest kārtībā. Vispirms cilvēkam ir jātic Dievam un jāvēlas sevi iepazīt, tad ticības spēkā Dievs ar Svēto Garu stiprinās garu un gars – miesu. Tātad vispirms cilvēks vēršas ar lūgšanu pie Dieva, tad Svētais Gars stiprina cilvēka garu un gars ar Dieva svētību ienāk cilvēkā un to pārveido. Svētais Gars izraisa atmodu viņā – ienes mieru, harmoniju un prāta skaidrību. Ticīgs cilvēks ir kā zieds, kas uzplaucis Svētā Gara spēkā, uzplaucis sev un citiem par prieku. Viņā ir 212 213
uzziedējušas daudzas jo daudzas šūniņas un atvēru šās ik mirkli tver Svēto Garu. Pienāk kārta atvērties arī pārējām šūniņām. Tad atdarās enerģētiskie centri, un tā cilvēks pakāpeniski kļūst vienots ar savu garu. Tikai vienots garā, dvēselē un miesā, cilvēks šajā pasaulē var būt skaists un laimīgs. Bezdievis ir kā guļošais, kurā viņa skaistākā daļa dus. Viņš neapjauš un netic, cik garā un dvē selē ir pilnīgs, netic, ka viņā ir daudz skaista un viņa gars ir apveltīts ar dievišķām īpašībām. Viņš nespēj piekļūt pie viņā mītošajām gudrībām un gara bagātībām. Vienīgi ticība Dievam paver cilvēkam vārtus uz viņā mītošo gara bagātību. Ticība sākas ar cilvēka vēlmi lūgt Dievu, paļauties uz Dievu, iepazīt Dievu, uzticēties Dievam, bijāt un slavēt Dievu. Ticība sākas ar grēku izsūdzēšanu, ar atzīšanos savos grēkos. Ticība sākas ar savas sirds atvēršanu Dieva priekšā. Tad cilvēks saņems ticības stiprinājumu un, turpinot iet pa šauro ceļu, nenomaldīsies. Dievs pieņem ikvienu, kas lūgšanā paver savas sirds durvis Jēzus Kristus priekšā, un atbild tam ar Svēto Garu. Turpinot iet pa ticības ceļu, ir jāapzinās, ka Dieva prasības ik dienu pieaug. Jo vairāk cilvēks iepazīst Dieva Derību, jo pieaug atbildība par tās izpildīšanu. Katrs saņem pēc sava mēriņa – mazticīgais ļoti maz, ticīgais daudz vairāk. Ticīgajam savukārt tiek izvirzītas daudz augstākas prasības. Vispirms – desmit Dieva baušļu izpildīšana: Es esmu tas Kungs, Tavs Dievs. Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā. Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, tas Kungs, Tavs Dievs, esmu taisnīgs Dievs. Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā. Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītajā dienā ir sabats, tā Kunga, tava Dieva, dusēšana, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam sveši niekam, kas ir tavos vārtos. Jo sešās dienās tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanīs atrodams, un septītajā dienā tas Kungs atdu sējās; tāpēc tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta. Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis. Tev nebūs nokaut. Tev nebūs laulību pārkāpt. Tev nebūs zagt. 214 215
- Page 58 and 59: krātuves. Ar manas mūžīgās dz
- Page 60 and 61: Arī cilvēki atrada sev tīkamas v
- Page 62 and 63: iespējas. Cilvēki sirdī slavēja
- Page 64 and 65: domām un gara dziļumu savienojās
- Page 66 and 67: II DAĻA Jēzus sacīja viņiem: Es
- Page 68 and 69: aizrauj gadsimta prasības. Mēs es
- Page 70 and 71: cilvēkus - saudzēja. Kad vilnis p
- Page 72 and 73: Bez gara vadības cilvēks ir vāj
- Page 74 and 75: glāzes, tad tajā brīdī cilvēks
- Page 76 and 77: cilvēkam dāvā iespēju dzīvot p
- Page 78 and 79: ir atšķirīgs tonis. Cilvēka dzi
- Page 80 and 81: zvaigzne slīdēja pa gaismas staru
- Page 82 and 83: Tēvs un Dēls ir viens Dievs divā
- Page 84 and 85: Tas ir negrozāms Dieva likums. Uz
- Page 86 and 87: Cilvēks ar savu prātu var izgudro
- Page 88 and 89: Kas atzīst Jēzu Kristu un Svēto
- Page 90 and 91: Dieva izzināšanas ceļš, tam vie
- Page 92 and 93: Dzīvības avots, Dieva Patiesības
- Page 94 and 95: Jēzus Kristus vārdi cilvēku dara
- Page 96 and 97: augļus! Ticīgajā vienmēr būs d
- Page 98 and 99: Kristus Gara daļa nav pakļauta gr
- Page 100 and 101: līdzi Debesīs paņemt nevar, jo p
- Page 102 and 103: saņemtu, ir jāizveido un jāpilnv
- Page 104 and 105: saikni cilvēka garam pieskaras ne
- Page 106 and 107: liekas visai nesvarīgi. Nu un kas,
- Page 110 and 111: Tev nebūs nepatiesu liecību dot p
- Page 112 and 113: Jēzus Kristus no Debesīm garā te
- Page 114 and 115: Debesīs. Dievs ik mirkli no sevis
- Page 116 and 117: skaidrs, ka katras dienas darbs tie
- Page 118 and 119: sava tiesa, un spriedums ir lasāms
- Page 120 and 121: vārdi. Viņam nerūp, kurš ir uz
- Page 122 and 123: laba nekā ļauna, vairāk gaismas
- Page 124 and 125: Ādamu un Ievu. Laika gaitā pakāp
- Page 126 and 127: Āzijā 6. gs. izveidojās islama r
- Page 128 and 129: - dziļi sirdī - ko redz tikai Die
- Page 130 and 131: Bet, ja šis cilvēks savas dzīves
- Page 132 and 133: Dāvāsim Dievam sirds visskaistāk
- Page 134: Netaisnība cilvēkā izjauc līdzs
un grēku. Neticīgā cilvēka prāts aptumšojas, un viņš no<br />
Dieva atsvešinās. Neticīgajam gars ir iecietināts un nevar<br />
viņam palīdzēt. Neticīgais visvairāk grēko no iekšienes –<br />
no viņa iziet ļaunas domas, mantkārība, zādzība, viltība<br />
un ienaids. Neticīgais ir pasaules sma gums un nasta<br />
ticīgajam. Pasaules grēka smagums gulstas uz tiem,<br />
kas Jēzum Kristum tic. Ticīgais ir pasaules gaišums, un<br />
caur viņu Dievs pasaulē ienes mīlestību un visu labo, lai<br />
cilvēki nepazustu.<br />
Padarītais grēks ir jānožēlo un jālūdz Dievam<br />
pie došana. Lūgšanai jābūt patiesai un no sirds –<br />
garā, ticībā un mīlestībā. Dievs novērtē ikkatru mūsu<br />
darbu un arī grēku. Lūgšana ir mūsu lūgums, tā ir<br />
mūsu vēlme, ko mēs gaidām piepildāmies. Lēmumu<br />
pieņem Dievs. Tātad lēmums par grēka piedošanu ir<br />
Dieva ziņā. Tāpēc nezūdīsimies, ka mums joprojām<br />
ir smagi. Nodarītais grēks ir jāizprot. Tas sirdī pirms<br />
lūgšanas ir jāizdzīvo ar patiesu nožēlu, tad mēs varam<br />
cerēt uz grēka piedošanu.<br />
Grēks cilvēku pārveido un atstāj paliekošas sekas,<br />
visbiežāk ieradumus, no kuriem ir grūti atbrīvoties.<br />
Tātad, ja mēs lūdzam par grēka piedošanu, tad mums<br />
vienlaicīgi ir jāatsakās turpināt ierastos grēka darbus.<br />
Ja cilvēks to nevēlas vai nespēj, tad grēka sekas joprojām<br />
paliek viņā un dzen uz jauniem nedarbiem.<br />
Grēks cilvēkā ir kā nezāle. Kamēr visas grēka<br />
sak nes netiek izrautas, tikmēr atlikušās dzīs jaunus<br />
dzinumus. Grēka darbi ir dažādi, un tikpat dažādas<br />
ir arī grēka nezāles, katram nedarbam atbilstošas. Ja<br />
cilvēks izravē vienu grēka nezāli, tad šis grēks cilvēku<br />
vairs tik ļoti netraucēs. Atliek ar Dieva palīdzību<br />
izravēt arī atlikušās.<br />
Ir jāmācās atbrīvoties no nelāgiem ieradumiem.<br />
Tie ir grēku saknes. Lūdziet Dievu un paši sevī nosakiet<br />
kā likumu – es vairs tā negribu darīt un nedarīšu<br />
to grēka darbu! Cilvēks ar savu gribas spēku ir spējīgs<br />
atteikties no visiem sliktajiem ieradumiem. Iera dums<br />
cilvēkā dzemdē grēku. Ieradums ir smagums, jo cil <br />
vēks nonāk tā atkarībā.<br />
Cilvēka gars labi pārzina cilvēka miesu, un sirdsbalss<br />
skaidri pasaka, kas ir labs un kas ir ļauns. Būsim<br />
pret sevi prasīgi, jo mūsu miesa ir mūsu gara mājvieta<br />
un, to sakopjot, varam kļūt laimīgāki. Ja cilvēks kopj<br />
savu miesu, nostiprinās arī veselība. Garam piemīt<br />
spēja cilvēka miesu savest kārtībā.<br />
Vispirms cilvēkam ir jātic Dievam un jāvēlas sevi<br />
iepazīt, tad ticības spēkā Dievs ar Svēto Garu stiprinās<br />
garu un gars – miesu. Tātad vispirms cilvēks<br />
vēršas ar lūgšanu pie Dieva, tad Svētais Gars stiprina<br />
cilvēka garu un gars ar Dieva svētību ienāk cilvēkā un<br />
to pārveido. Svētais Gars izraisa atmodu viņā – ienes<br />
mieru, harmoniju un prāta skaidrību.<br />
Ticīgs cilvēks ir kā zieds, kas uzplaucis Svētā Gara<br />
spēkā, uzplaucis sev un citiem par prieku. Viņā ir<br />
212 213
Change language