Ēriks Delpers grāmata Dzīvības likumi
Share Embed Flag
Download ePaper

Ēriks Delpers grāmata Dzīvības likumi

Gudrs cilvēks tiecas pēc Patiesības. Dieva visvarenība izpaužas vienotā Radītāja likumā. Tas ir arī dzīvības likums. Uzticēties Dievam tā ir vislielākā gudrība. Apgarots cilvēks pasauli spēj uztvert daudz pilnīgāk. Cilvēkam ir dāvātas bezgala lielas iespējas. Viena no tām ir Patiesības izzināšanas spēja. Cilvēka skaistums mīt dziļi sirdī Mīlestība un gudrība. Mīlestības gaismas spēkā cilvēks top dzīvs. Gudrība ļauj dzīvi darīt skaistu. Dzīvības likumi ir arī izdzīvošanas iespēja. Gudrs cilvēks tiecas pēc Patiesības. Dieva visvarenība izpaužas vienotā Radītāja likumā. Tas ir arī dzīvības likums.
Uzticēties Dievam tā ir vislielākā gudrība. Apgarots cilvēks pasauli spēj uztvert daudz pilnīgāk. Cilvēkam ir dāvātas bezgala lielas iespējas. Viena no tām ir Patiesības izzināšanas spēja. Cilvēka skaistums mīt dziļi sirdī Mīlestība un gudrība. Mīlestības gaismas spēkā cilvēks top dzīvs. Gudrība ļauj dzīvi darīt skaistu. Dzīvības likumi ir arī izdzīvošanas iespēja.

gskuja
24.09.2015 Views

Ēriks Delpers DZĪVĪBAS LIKUMI

<strong>Ēriks</strong> <strong>Delpers</strong><br />

DZĪVĪBAS<br />

LIKUMI

<strong>Ēriks</strong> <strong>Delpers</strong><br />

DZĪVĪBAS<br />

LIKUMI<br />

Karaļa Kalna Fonds<br />

2012

UDK 140.8+133<br />

De 422<br />

AUTORA vāka foto<br />

Datorgrafiķe MĀRA OZOLA<br />

Mūsu Tēvs debesīs!<br />

Svētīts lai top Tavs vārds.<br />

Lai nāk Tava valstība.<br />

Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.<br />

Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.<br />

Un piedod mums mūsu parādus,<br />

Kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.<br />

Un neieved mūs kārdināšanā,<br />

Bet atpestī mūs no ļauna.<br />

Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi.<br />

Āmen.<br />

Mateja ev. 6:9–13<br />

ISBN 978-9934-8208-0-9<br />

© <strong>Ēriks</strong> <strong>Delpers</strong> 2012©<br />

Karaļa Kalna Fonds

SATURS<br />

Ievads. Dzīves ceļš........................................................ 9<br />

I<br />

Dieva radības...............................................................65<br />

Cilvēks........................................................................67<br />

Eņģeļi..................................................................81<br />

Vecaji..................................................................101<br />

Dzīvās būtnes.............................................................108<br />

Dieva visvarenība......................................................116<br />

II<br />

Sevis izzināšanas spēks.............................................123<br />

Miesas un gara saskaņa.............................................125<br />

Aura.....................................................................137<br />

Veselība un skaistums...............................................145<br />

Izārstēšanās...........................................................157<br />

Uzturs..................................................................174<br />

Cilvēka īpašības..........................................................186<br />

III<br />

Pasaule un izplatījums..............................................197<br />

Enerģijas...............................................................199<br />

Laiks....................................................................206<br />

Debesis un izplatījums..............................................212<br />

Elkdievība.............................................................221<br />

Spiritisms.............................................................229

Okultisms. Maģija.....................................................238<br />

Mūzika.....................................................................253<br />

Māksla..................................................................262<br />

IV<br />

Vienoti Dievā............................................................269<br />

<strong>Dzīvības</strong> avots............................................................271<br />

Dieva Trīsvienība.......................................................280<br />

Dieva gudrība............................................................287<br />

Dieva īpašības............................................................297<br />

V<br />

Gara spēks..................................................................311<br />

Svētais Gars................................................................313<br />

Vārda spēks................................................................321<br />

Piedošanas spēks.......................................................330<br />

Desmitā tiesa..............................................................338<br />

Lūgšanas spēks..........................................................344<br />

IEVADS<br />

DZĪVES CEĻŠ<br />

Sirds ir pilna ar mīlestību, laimi un labsajūtu. Vēlos<br />

dāvāt labas domas un gudrību. Lai labāk varētu mani<br />

saprast, gribu pastāstīt par sava likteņa ceļu. Patiesi, cilvēks<br />

pats par savu dzīvi var pastāstīt daudz vairāk nekā citi, jo<br />

notikumiem līdzi nāk dziļas izjūtas un domas.<br />

Skaitļiem pagātnē īpašas nozīmes nav. Lai gan cilvēki<br />

parasti pie tiem turas. Svarīga ir notikuma dziļākā būtība.<br />

Datumi ir būtiski vēsturniekam vai tiesnesim, jo viņi<br />

virknē notikumu gaitu un no tā izdara secinājumus. Skaitļi<br />

par pārdzīvojumu izjūtām vai to dziļāko saturu nerunā.<br />

Tāpēc stāstot par savā dzīvē pieredzēto, skaitļus neminēšu.<br />

Laikam ritot, tikai dzimšanas dienā piefiksēju savu gadu<br />

skaitu. Joprojām spilgti atminos katras dzīves dienas<br />

notikumus, taču datumi man neko neizsaka.<br />

Jau skolas gados domāju par <strong>grāmata</strong>s rakstīšanu.<br />

Pat nedaudz iesāku, tad nospriedu – diez vai kādam būs<br />

interesanti lasīt par manu bērnību. Liku rakstāmo pie<br />

malas; un tikai tagad ar sirdi jūtu – tas man tomēr jāizdara.<br />

Gribu par sevi liecināt. Neviens to neizdarīs labāk par<br />

mani pašu. Un ir jau pienācis laiks.<br />

Arī tagad rakstot zinu, ka ne visi lasītāji spēs noticēt<br />

manis stāstītajam. Katrs par saviem vārdiem ir atbildīgs.<br />

9

Kas ir uzrakstīts, tas paliek kā liecība. Ar savu liecību gribu<br />

jums dāvāt ticību, mīlestību un laimi. Ticiet, ka arī jūsos ik<br />

mirkli darbojas Tas Kungs. Darīt Dieva uzticētos darbus, tā<br />

ir vislielākā laime.<br />

Nesen domās izstaigāju visas dzīves takas, to garā stāstot<br />

Dievam. Redzēju Viņa skaisto, skaidro seju starojam<br />

priekā un man pašam bija silti. Tāpēc arī jums ar šīm rindām<br />

dāvāju savas sirds siltumu un mīlestību.<br />

Jūtos laimīgs par vecākiem un vidi, kurā esmu dzimis.<br />

Mani vecāki, brālis, vecmammas un vectēvs, onkuļi un<br />

citi radi veidoja labu, cieņas un mīlestības pilnu vidi.<br />

Visi strādīgi, sirdī gudri, nosvērti un cienījami.<br />

Esmu dzimis Liepnā, Strautos. Vecāki: tētis – Jānis,<br />

mamma – Bernarde. Kristīti, iesvētīti un laulāti Liepnas<br />

baznīcā. Vecākais brālis – Aivars. Tēta vecāki – Jānis un<br />

Emma, dzīvoja Strautos, Žagatkalnā. Mammas vecāki –<br />

Bernards un Adele, dzīvoja Skambukalnā.<br />

Nokristīts tiku Liepnas luterāņu baznīcā. Tagad gara<br />

atmiņā redzu kristīšanas mirkli – baznīcu, mācītāju,<br />

vecākus, krustvecākus un pārējos cilvēkus. Redzu, kā spoža<br />

gaisma nonāk no Debesīm un ieplūst manī.<br />

Kristīšanas mirklis ir pirmais svarīgākais notikums cilvēka<br />

mūžā. Bieži vien šo mirkli garā redzu un pie tā kavējos.<br />

Zinu, ka tieši tobrīd manī ienāca Dieva Svētais Gars.<br />

Tā tas notiek ar cilvēkiem, viņu kristīšanas laikā. Ar šo mirkli<br />

arī tapu laimīgs, un tik ļoti vēlos ar savu laimi dalīties.<br />

Bērnība bija patiesas laimes pilna. Pirmos gadus dzīvojam<br />

Strautos, Irbu mājās. Mamma stāstīja, ka esmu bijis<br />

kluss bērniņš. Mierīgi gulējis. Vecāki varējuši iet uz pļavu<br />

vākt sienu vai darīt citus lauku darbus. Pārnākot redzējuši<br />

mani joprojām vēl rāmi guļam.<br />

Kad mamma stāsta par manu bērnību, garā visu to<br />

redzu, ainas ir spilgtas, un par to viegli rakstīt. Bērnību<br />

atceros vienīgi gaišu un saulainu. Arī tajā lidojumā, kad<br />

nokļuvu avārijas situācijā un sajutu nāves elpu – bērnība<br />

un dzīve aizzibēja garām, gaismas pielieta.<br />

Tagad es zinu šo noslēpumu – visa mūža garumā<br />

Jēzus Kristus ir mana ceļa rādītāja Gaisma un par to liels<br />

prieks. Cilvēku ar visām izjūtām spēj pārvērst tieši Dieva<br />

klātbūtne. Sirds ir tik laimīga, jo sajūt Dievu klāt esam.<br />

Vārdu <strong>Ēriks</strong> izvēlējās mamma. Viņa to bija izlasījusi<br />

kādā grāmatā un sapratusi, ka vienīgi vārds <strong>Ēriks</strong> man ir vispiemērotākais.<br />

Kāds vīrs mani sauca par samta galviņu –<br />

manu mīksto matu dēļ. Laikam bija patīkami tiem pieskarties.<br />

Arī pats skaroties tiem, sajūtu patīkamas izjūtas, kas<br />

aiziet līdz sirds dziļumiem.<br />

Bērnībā kādu laiku dzīvojam Žagatkalnā, Strautos, tad<br />

pārcēlāmies uz Liepnu. Tētis strādāja Ceļu daļā par strādnieku.<br />

Ceļu daļas mājā, otrajā stāvā mums bija piešķirts divistabu<br />

dzīvoklis. Tā bija divstāvu koka celtne ar apmetumu.<br />

Dzīvoklī atradās divas apaļās, ar malku kurināmās<br />

krāsnis un virtuves plīts. Tētis cēlās agri – jau sešos no rīta<br />

krāsns bija izkurināta. Rīta agrumā guļot patika klausīties,<br />

kā krāsnī sprēgā malka. Uguns allaž ienes saskaņu un<br />

mieru, jo tā ir paša Dieva veidota. Uguns liesmās ir Svētais<br />

Gars.<br />

10 11

Mateja ev. 3:11<br />

Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem,<br />

bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; Tam<br />

es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto<br />

Garu un ar uguni.<br />

Jau pirmskolas vecumā manī dzima sapnis par lidošanu<br />

un lidmašīnām. Reizēm no plastilīna veidoju dažādas<br />

cilvēku figūriņas un lidmašīnas. Tās izvietoju uz grīdas<br />

visas istabas garumā. Mamma ienākusi, saka: Ko tu tik<br />

daudz krustiņus izveidoji? Atbildēju: Tās ir lidmašīnas un<br />

blakus tām karavīri. Tā jau toreiz neapzināti ieskicēju savu<br />

likteni. Vēlāk septiņpadsmit gadus lidoju ar virsskaņas<br />

lidmašīnām un tas bija mans darbs.<br />

Tētis labi spēlēja mūziku. Trompete viņa rokās ne tikai<br />

skanēja, bet pat dziedāja. Arī es iesāku trompeti spēlēt.<br />

Mūzika man ļoti patika. No skolas pārnākot, vienmēr radās<br />

vēlēšanās spēlēt – bija patīkami ieiet mūzikas pasaulē.<br />

Iemācījos nospēlēt arī dažas paša sacerētās melodijas.<br />

Tās man ļoti patika. Tā kā pierakstīt melodijas uz nošu<br />

lapas es nepratu, tad pamazām tās aizmirsu. Vēlāk to vietā<br />

nāca jaunas, un bija atkal labi. Toreiz vienmēr bija kāda ļoti<br />

mīļa melodija, kuru dungoju un dziedāju. Vairāk tomēr<br />

man patika pašam muzicēt. Spēlējām arī kopā ar tēti.<br />

Tētim patika spēlēt garīga satura dziesmas Tur augšā aiz<br />

zvaigznēm, Ak, galva asiņaina un citas. Mūzika cilvēku<br />

atraisa un paceļ garīgos augstumos.<br />

Mamma prata labi gatavot ēst. Vienmēr bija ēdienu<br />

dažādība. Bieži mūs priecēja arī saldais ēdiens. Bērnībā<br />

garšoja piens, maize un dārza zaļumi. Pavasarī, kad dārzā<br />

nekas vēl nebija izdīdzis, staigāju pa pļavu, plūcu un ēdu<br />

skābenes. Uz ziemu tika ieskābēti kāposti pilns kubuls, tad<br />

sālītas sēnes, gatavots daudz meža ogu ievārījuma. Mums<br />

abiem ar brāli garšoja brūklenes, tāpēc mamma vārīja<br />

brūkleņu un ābolu ievārījumu – veselus divus spaiņus. Tā<br />

mums ziemā tika daudz vitamīnu.<br />

Vectēva mājās Žagatkalnā bija galdniekdarbnīcas un<br />

tēta smēde. Bieži sēdos uz riteņa un turp braucu. Vectēvs<br />

Jānis bija miera un harmonijas pilns. Acis gaišas un siltas.<br />

Viņš mani reizēm ņēma uz rokām un daudz ko stāstīja.<br />

Vectēvs labi prata visus galdniecības darbus. Mani mācīja<br />

pareizi šķelt koku.<br />

Tētis ievadīja mani visos darbos. Viņš pats bija smēdē<br />

izkalis labus cirvjus un mācīja ar tiem apieties. Vēlāk, kad<br />

veidoju skulptūras no ozola koka, tās iemaņas lieti noderēja.<br />

Savas Lielvārdes parkā izstādītās skulptūras esmu<br />

izcirtis ar tēta kalto cirvi. Tas bija tik parocīgs un ass.<br />

Dzīvojamā māja Žagatkalnā kara laikā bija nodegusi.<br />

Kādu laiku dzīvojām no koka pagaidu mājā. Kad cēla jauno<br />

māju bija daudz naglām pilnu dēļu. Kādu dienu nejauši<br />

uzkāpu uz dēļa, un nagla izdūrās cauri labajai pēdai. Ieraudzījis<br />

naglu, nedaudz sabijos un atrāvu kāju. Asins daudz<br />

netecēja, un brūce ātri sadzija. Tagad zinu – tā bija pirmā<br />

zīme no Kristus, zīme, ka man Viņa noliktais ceļš ejams.<br />

Pie mājas atradās aka ar labu ūdeni. Tētis bija darinājis<br />

vinču ar rokturi, uz kura satīta ķēde un spainis tās galā.<br />

Toreiz man vēl nebija tik daudz spēka, bet spaini ar ūdeni<br />

12 13

no akas ārā dabūt gribējās. Griežot vinču ūdens spainis<br />

tika izcelts.<br />

Reiz, ceļot spaini, vinčas rokturis izslīdēja no rokām<br />

un trāpīja man pa galvu. Vecmamma Emma vēlāk stāstīja:<br />

Atnāku, ieraugu – bērns guļ nemaņā, asins peļķē. Asinis bija<br />

iekrāsojušas peļķes ūdeni blakus akai. Kad mani pacēla,<br />

atjēdzos. Sistā brūce ātri sadzija. Rētas vietā galvas virspusē<br />

palika tikai maza iedobīte.<br />

Vēlāk, kad stājos lidotāju augstskolā, labi, ka ārsti to<br />

neuztaustīja. Prasības attiecībā uz veselību bija stingras, ja<br />

to ievērotu, tad neļautu uzsākt mācības. Tagad zinu, ka tā<br />

bija otrā zīme no Kristus, ka man būs īpašs ceļš ejams.<br />

Drīz pēc tam, apmēram septiņu gadu vecumā, trīs<br />

dienas un naktis garā redzēju bezgalīgi plašu izplatījumu<br />

ar pasaulēm, zvaigznēm un gaismu. Redzējums mani<br />

pārsteidza un vienlaikus it kā iedrošināja. Izskaidrot<br />

redzēto nespēju, bet bail no tā man nebija.<br />

Vēlāk, pirms Kristus parādīšanās, redzēju tieši to<br />

pašu, tikai skaidrāk un pilnīgāk. Bērnībā tā bija trešā<br />

zīme no Dieva, ka man dots kaut kas vairāk, nekā citiem<br />

cilvēkiem.<br />

Kā stāstīja vīrs, kas dzīvoja kaimiņos, vēl pirmskolas<br />

vecumā reizēm esmu iznācis uz ceļa un sveicinājis visus<br />

garāmgājējus. Dievs jau no bērnības manī bija ielicis<br />

lielu cieņu un mīlestību pret cilvēkiem. Jau skolas gados<br />

domāju – ja Dievs dotu spēju cilvēkiem palīdzēt atgūt<br />

veselību, es ar to vēlētos nodarboties. Paldies Viņam, ka<br />

man tagad tas dots.<br />

Bērnībā man patika krāsnī ceptas maizes smarža. Maizi<br />

cepa uz kļavas lapām. Un smarža bija īpaša. Vislabāk no<br />

visiem ēdieniem garšoja svaigi cepta maize, kas iedrupināta<br />

pienā. Maize un piens – tas ir tik sātīgi! Īpaši garšoja vārītas<br />

pupas ar pienu. Likās tajās visi pasaules labumi mīt.<br />

Patika, kā smaržo graudi. Klētī bija koka bundulis,<br />

pilns ar graudiem. Ik pa laikam pagrābu pa saujai un ēdu.<br />

Ļoti patika vērot pļaujas laiku un kulšanu. Tobrīd graudi<br />

jau uzvēdī maizes smaržu... Lauku vide cilvēku harmonizē.<br />

Cik teiksmaini dvesmoja siens! Pļavas bija pilnas ar<br />

ziediem un to aromāts saplūda siena smaržā. Kad siens<br />

bija šķūnī, mēs tajā gulējām. Skanēja sienāžu dziesmas,<br />

un gaiss bija tik aromātisks. Pamostoties likās – krūtīs<br />

iemājojis visas pasaules svaigums. Agros rītos gaiss ir īpaši<br />

dzestrs un tīrs. Rīta saule caur skaidu jumta spraugām<br />

sašķēlās sīkos vizošos stariņos. Domājot par sauli, arī sirdī<br />

ielija Gaisma.<br />

Siens cilvēku var dziedināt. Tas spēj uzņemt cilvēka negatīvās<br />

enerģijas un dot harmoniskās. Ja ir smagas veselības<br />

problēmas, guliet uz siena matračiem, ik pa pāris mēnešiem<br />

nomainot to saturu. Siens izlīdzina cilvēka biolauku ar<br />

savām dabīgajām īpašībām sakārto enerģijas. Apkārtējā<br />

vide piedāvā daudzas vērtības – tās tikai ir jāierauga.<br />

Viena no pirmajām filmām, ko es redzēju, sižets<br />

saistījās ar lidotājiem un izpletņlēcējiem. Nākošajā dienā<br />

mēs ar brāli Aivaru nolēmām arī paši pamēģināt tā lēkt.<br />

Vecmammai bija liels lietussargs ar izturīga koka rokturi.<br />

Uzkāpām uz kūtsaugšas sijām un gatavojāmies lēcienam.<br />

14 15

Sākumā strīdējāmies, kurš lēks pirmais. Brālis tomēr<br />

nolēca pirmais, es aiz viņa. Diemžēl ar vēderu uzkritu uz<br />

lietussarga kāta, un tas pārlūza. Kā izturēja vēdera āda,<br />

vēl šodien brīnos. Par nedarbu vecmammai izstāstījām<br />

tikai trešajā dienā. Tāds bija pirmais lēciens ar izpletni –<br />

lietussargu.<br />

Vēlāk, strādājot lidotāja darbu, ar izpletni nācās lēkt<br />

katru gadu. Tie bija patīkami mirkļi. Laižoties lejā ar<br />

izpletni var dziļāk izjust mūsu Zemi, debesis. Debesīs<br />

valda īpašs klusums, miers un harmonija. Var runāt klusu,<br />

bet dzird tālu.<br />

Gribat pārliecināties, pacelieties debesīs! Skatoties no<br />

lidojuma augstumiem, cilvēki liekas tik mazi! Cik visi ir<br />

niecīgi bezgalīgā Dieva priekšā!<br />

Tajā laikā ziemas bija bargas un aukstas. Daudz sniega<br />

un kupenas dziļas ne pa jokam. Gandrīz katru ziemu pāris<br />

nedēļu ceļi bija aizputināti un autobusi nekursēja. Zemās<br />

temperatūras dēļ reizēm pat nebija jāiet uz skolu. Zināms,<br />

ka aukstums bērnus nebiedē. Tad sniegā draiskojāmies,<br />

rakām alas un veidojām cietokšņus.<br />

Sniega pārsliņas ir veidotas kā kristāliskas skaistas<br />

formas, un tajās ir tik daudz enerģijas. Tās taču nākušas<br />

no debesīm, no paša Dieva. Patiesi, sniegs satur daudz<br />

enerģijas un to viegli atdod zemei un cilvēkam. Saka – ja<br />

daudz sniega, būs laba raža. Tveriet arī ziemas labumus!<br />

Vai esat braukuši kamanās un vērojuši zvaigžņotās<br />

debesīs? Ziemā no zvaigžņu un mēness spožuma ir<br />

pietiekami gaišs. Vēlāk, lidojot naktīs, redzēju, ka zvaigžņu<br />

gaismā zeme un viss, kas uz tās ir viegli saskatāms. Naktij<br />

piemīt savs burvīgums.<br />

Debesis mani pievilka jau bērnībā. No debesīm nāk<br />

siltums un neaprakstāmi patīkamas izjūtas. Naktīs caur<br />

zvaigznēm runā Dievs un klusībā cilvēkiem sūta sapņus.<br />

Cik pilnīga ir to kārtība! Zvaigznēs varēju lūkoties<br />

stundām ilgi. Likās, šie debess juma spīdekļi glabā tik<br />

daudz noslēpumu un gudrības.<br />

Neviens cilvēks tā īsti nezina zvaigznēs ietverto noslēpumu.<br />

Daudzi atraduši zvaigznāju likumsakarības un sastāda<br />

horoskopus. Tie ir vienīgi pašapmāns un sevis mierināšana.<br />

Dzimšanas mirklis un zvaigznes cilvēka dziļāko būtību<br />

iespaido tikai par 10%. Cilvēks no vecāku ģenētikas iemanto<br />

20%, pārējie 70% cilvēka būtības nāk tieši no gara. Dzīves<br />

laikā gudrs cilvēks pakāpeniski uzveic šo astroloģisko atkarību.<br />

Tā, piemēram, skorpiona zīmē dzimušajam raksturīgās<br />

traucējošās īpašības ar gribasspēku pakāpeniskai tiek<br />

pārvarētas, un no tām cilvēkā nepaliek ne miņas.<br />

Debess zvaigžņu juma noslēpums paliks neatklāts. Varu<br />

pateikt tikai vienu – tas ir Radītāja gudrības un pilnības<br />

raksts, caur kuru uz Zemi un cilvēkiem nāk īpaša veida<br />

Visuma enerģijas. Astronomijā skaitļodami attālumus līdz<br />

zvaigznēm, cilvēki maldās.<br />

Tālāk no Zemes izplatījuma telpa ir saspiestāka, un<br />

faktiskais attālums neatbilst pēc pieņemtā gaismas izplatīšanās<br />

ātruma noteiktajam. Dievs izplatījumu veidojis<br />

Saviem nodomiem un tajā radījis spīdekļus, lai tie cilvēkiem<br />

vienkārši dotu gaismu.<br />

16 17

Reizēm vasaras otrajā pusē zibeņoja visu cauru nakti.<br />

Kas tie bija par skatiem! Man tā patika lūkoties zibens<br />

rakstos! Tajos skatoties sajutu kaut ko sirdij tuvu un ļoti<br />

mīļu. Nevarēju tos saprast. Stundām ilgi stāvēju un vēroju.<br />

Tā gaisma likās pazīstama, jo līdzīgu es redzēju arī savā<br />

gara sirdī.<br />

Katra cilvēka gara sirdī ir maza daļiņa no paša Dieva.<br />

Arī zibens gaisma ir paša Dieva roku darbs. Ziniet –<br />

pērkona un zibens mirkļos Dievs ir īpaši tuvu zemei. Viņš<br />

ir tajos lielajos mākoņos un ar zibens gaismu tīra zemi un<br />

cilvēkus.<br />

Sens likums – zibens un pērkona laikā nedrīkst strādāt.<br />

Dievam ir jādod gods un mūsu sirdīs lai ir bijība un<br />

pateicība, par Viņa lielo darbu. Ja zibens iespēris mājā –<br />

nozīmē, ka tur darīti lieli grēka darbi.<br />

Reiz stāstīja par patiesu notikumu – tuvojies negaiss un<br />

sācis zibeņot. Mājās visi pārtraukuši strādāt, izņemot vie-na<br />

sieviete vēl turpinājusi šūt. Teikuši – pārtrauc, bet viņa ne. Pēc<br />

mirkļa no debesīm nāca zibens gaisma un sievieti istabā<br />

nospēra beigtu. Dievam īstajos mirkļos ir jādod īpašs gods.<br />

Jau no agras bērnības mamma man centīgi mācīja<br />

tēvreizi un teica, cik tas ir svarīgi. Dzīvojam blakus divām<br />

baznīcām – luterāņu un pareizticīgo. Netālu, ciema otrajā<br />

malā bija arī katoļu baznīca. Liepnā tās Dievam par godu<br />

stāv arī šodien. Prieks, ka mazā ciematā ir trīs baznīcas un<br />

divas skolas.<br />

Dzimtajā pusē vienmēr aktīva bija kultūras un sporta<br />

dzīve. Interesanti bija muzicēt pūtēju orķestrī un ansamblī.<br />

Sports arī man labi padevās. Ātri skrēju, tālu lēcu. Spēlēju<br />

volejbolu un citas spēles. Mācījos Alūksnes sporta skolā.<br />

Vēlme kļūt par lidotāju manī dzīvoja dziļi jau no agras<br />

bērnības. Mērķa sasniegšanai daudz nodarbojos ar sportu<br />

un interesējos par lidmašīnām. Par savu sapni daudz<br />

nestāstīju, bet pašam tas bija svarīgākais mērķis.<br />

Bērnībā vislabākais sports bija darbs. Tētis ar mammu<br />

to lieliski prata man dot. Mums bija piemājas dārzs, gotiņa,<br />

vistas. Ganības bija gar ceļmalu. Reizēm govi pļavā sēja pie<br />

ķēdes, bet citreiz gāju ganos.<br />

Tad celties vajadzēja agri. Patika putnu dziesmas,<br />

pļavas ziedi un rīta rasas skaistums. Gotiņu sauca par<br />

Istru. Tā mani saprata no pusvārda. No viņas pļavā<br />

noslēpties nevarēja, jo tik un tā juta manu klātbūtni. Ganos<br />

gāju viens, ar vienu gotiņu tikt galā nebija grūti. Reizēm<br />

līdzi nāca arī draugi. Tad izdomājām dažādas nodarbes<br />

un spēles.<br />

Kāda laime bērnību pavadīt lauku dabīgā vidē! Vēlētos,<br />

lai katram būtu kāda iespēja sadraudzēties ar dabu. To var<br />

iepazīt pa īstam tikai tajā dzīvojot un to izjūtot pa īstam.<br />

Ir patīkami vērot skaistos pļavas ziedus, augus un putnus.<br />

Klusumā daba skan un dzied īpaši. Tās pilnībai<br />

paiet garām nedrīkst. Dabai piemīt īpašs skanējums,<br />

skaistums un harmonija. Katrs ziediņš spēj kaut ko izteikt.<br />

Un ja saliek kopā, tad sanāk vesela ziedu, smaržu un<br />

krāsu simfonija.<br />

Patika pastaiga pa mežiem un birztalām. Un ja vēl<br />

nazītis kabatā, tad tapa stabules un dažādas figūriņas.<br />

18 19

Liktenīgi, ka jau bērnībā aizsāktā draudzība ar koku<br />

palīdzēja to dziļāk izjust.<br />

Koks ir īpašs materiāls. Tas ilgi ir dzīvs un kokā grieztās<br />

skulptūras var būt tik dzīvīgas. Daudz, protams, ir atkarīgs<br />

no paša koktēlnieka – cik katrs ir spējīgs koku skulptūrās<br />

atdzīvināt. Veidojot tās rodas iespēja dziļāk saskatīt cilvēka<br />

un dzīvo radību neparasto skaistumu.<br />

Dabā bieži rosījās domas par Dievu. Domāju, no kuras<br />

puses man blakām Viņš stāv. Varbūt tieši pretī, varbūt klusi<br />

no aizmugures. Visbiežāk sajutu visur un īpaši sirdī – ar<br />

Viņa mīlestību un siltumu. Tagad garā redzu, kā Tas Kungs<br />

toreiz smaidīja un sargāja, mācīja un saudzēja. Pakāpeniski<br />

gatavoja manam darbam un misijai.<br />

Liepnā bija divas peldētavas un dīķis. Peldējām arī<br />

Liepnas upē. Reiz pavasarī peldējām ar pašu gatavotu baļķu<br />

plostu. Toreiz peldēt vēl nepratu, jo biju mazs. Pārējie<br />

zēni aizgāja, bet es vēl paliku un turpināju ar plostu pa<br />

pavasarīgo dīķi peldēt. Kad no tā kāpu krastā, paslīdēja<br />

kāja un dziļi iekritu ūdenī.<br />

Dīķa krasts bija ļoti stāvs un ieniru zem plosta. Kad<br />

gribēju uzpeldēt, atsitos pret tā dibenu. Tad mēģināju<br />

vēlreiz ienirt, lai uzpeldētu blakus postam. Diemžēl atkal<br />

atsitos pret baļķiem, jo tas bija pieslīdējis blīvi pie krasta.<br />

Tad skaidri sevī dzirdēju spēcīgu balsi sakām: ienirsti<br />

vēlreiz un turies pie krasta un ar galvu mēģini plostu atgrūst.<br />

Sakoncentrējos un tā arī izdarīju. Izdevās. Izniris ievilku<br />

ilgi gaidīto elpu un izrāpos krastā. Pārbīlis pazuda un par<br />

notikušo vecākiem nestāstīju.<br />

Bērnībā centos pārvarēt arī daudzas citas sāpes,<br />

kas mani piemeklēja. Vienreiz cīnījos ar vēdera sāpēm,<br />

mocījos, bet nevienam nestāstīju. No ganiem nācu rāpus,<br />

jo sāpes neļāva piecelties.<br />

Iekšējais gar spēks teica – izcīni pats. Un tā visas dzīves<br />

laikā arī darīju – cīnījos ar grūtībām pats. Medikamentus,<br />

zāles mūsu mājās īpaši nelietoja. Ar tām nedraudzējās arī<br />

vecmammas un vectēvs. Parasti tās bija labas ziedu vai ogu<br />

tējas.<br />

Vasarās bija īpašs ogu lasīšanas laiks. Ogās gājām ar<br />

mammu un brāli. Meža ogas iemācījos veikli lasīt. Tās<br />

lasīju ar abām rokām un šī nodarbe patika. Cilvēkam<br />

pašam jāgādā sev uzturs un tas ir normāli. Svarīgi, lai tas<br />

būtu dabīgs.<br />

Vecākiem algas nebija lielas, tāpēc uzturā daudz<br />

lietojām to, kas tika izaudzēts dārzā vai salasīts mežā.<br />

Un arī to, ko deva mājsaimniecība. Iztikai pietika visa.<br />

Vecmammas lutināja ar dārza ogām un āboliem. Vectēvam<br />

un krustēvam bija bites. Tās, protams, arī trāpīgi koda –<br />

laikam lai stiprinātu redzi. Un redze man tiešām šodien<br />

man ir apbrīnojami laba.<br />

Dzidrie āboli rudenī bija caurspīdīgi, kā no kristāla<br />

veidoti. Skambukalnā bija ābele ar saldajiem cukuriņiem.<br />

Tie bija labākais našķis. Cukuriņi un dzidrie āboli man vēl<br />

šodien šķiet ābolu etalons. Par tiem labākus tiešām neesmu<br />

nogaršojis.<br />

Vasaru agri rītos ar tēti braucām uz Žagatkalnu<br />

pļaut sienu. Cēlāmies ap pulksten trijiem un ar riteņiem<br />

20 21

devāmies uz pļavu. Agros rītos izkapts labi kož. Tētis<br />

vienmēr izkaptis bija izkalis un tā bija asas.<br />

Noguruma no pļaušanas parasti nebija. Galvenais bija<br />

uzturēt pareizo atvēzienu un pļaušanas tempu. No rīta ap<br />

astoņiem tētis devās uz darbu, bet es atpūtos un gaidīju,<br />

kad varēs sienu apgriezt. Patika gulēt zem koka ēnā. Parasti<br />

pamodināja karstā pusdienu saule. Tolaik vasaras bija<br />

karstas un sausas. Dažās pat divus mēnešus nebija lietus.<br />

Saulainas dienas vakarā sienu jau varēja likt gubās.<br />

Mamma bija laba šuvēja. Savu arodu viņa iemācījās<br />

jaunībā. Lai bērniem visa pietiktu, viņa bieži vien šuva līdz<br />

vēlai naktij. Pasūtījumu netrūka. Tās bija vakarkleitas vai<br />

ikdienas apģērbi. Mamma mūs iemācīja uzturēt kārtībā<br />

māju, kopt puķes, ravēt un darīt citus mājas darbus. Tētis<br />

iemācīja visus vīriešu mājas darbus.<br />

Katru ziemu braucām uz mežu pēc malkas. Lielos kokus<br />

zāģējām ar rokas zāģi. Tad apdarinājām zarus, sagriezām<br />

īsāk un vilkām vienuviet. Mežā cirst kokus drīkstēja tikai<br />

izlases veidā. Krāvām ragavās un ar zirgu vedām mājās.<br />

Atnākuši no skolas vakaros ar rokas zāģi malku<br />

sagriezām. Tā katru gadu. Pastāvīgs mājas darbs iemācīja<br />

strādāt. Un tikai pēc padarītā darba varēja slēpot vai slidot.<br />

Ja vasara – tad pēc vasaras darbiem pelde, volejbols vai<br />

citas izpriecas. Esmu pateicīgs saviem mīļajiem vecākiem,<br />

ka mani iemācīja strādāt.<br />

Tas ir ļoti svarīgi – jau no bērnības iemācīties strādāt.<br />

Ne tāpēc, ka dzīve ir darbs, bet tāpēc, ka dzīvē ir daudz<br />

jāizdara. Ir jāpaspēj viss. Man dzīvē ir bijusi svarīga katra<br />

minūte. Dienas beigās vērtēju, vai laiku esmu izmantojis<br />

lietderīgi. Ja kādas minūtes bija pagājušas pa tukšo, tad bija<br />

žēl. Mācījos būt aktīvs.<br />

Bērnībā patika darboties ar koku un metālu. Tētim<br />

Žagatkalnā bija smēde. Reizēm iekūru smēdi un kalu<br />

dzelzi. Man patika, kā sakarsētu līdz baltkvēlei dzelzi var<br />

kalt un veidot līdzīgi kā māliem.<br />

Arī dzīvē sevi ir jākaļ un jāveido. Lai to spētu sevi<br />

spriedzē un grūtībās ir jāizmaina. Tas var notikt, ja reizēm<br />

sasprindzinājums ir pat līdz baltkvēlei. Dzelzi kaļ un cilvēks<br />

var tikt pārveidots tikai maksimālā baltkvēles spriedzē.<br />

Vectēvs Jānis ievēroja, ka bieži skatos debesīs un vēroju<br />

lidmašīnas. Viņš zināja, ka vēlos kļūt par lidotāju. Vectēvs<br />

par mani ļoti rūpējās un vēlēja labu veselību.<br />

Viņš savos 78 gados aizgāja pēkšņi – zāģēja ar vecmammu<br />

malku, apsēdās, aizvēra acis un nomira. Tajā vietā<br />

iestādīja ozolu un tagad jau tas ir kupls. Tad mācījos vēl<br />

pamatskolā un tā bija pirmā sastapšanās ar tuva cilvēka<br />

nāvi.<br />

Vectēvu es ļoti mīlēju. Ārēji to neizrādīju. Klusi par<br />

viņu izraudāju asaras un turējos. Bērni savās domās ir<br />

pilnīgi, tikai tās atklāti izsaka retāk nekā pieaugušie. Pati<br />

svarīgākā ir patiesa savstarpējā sirds saikne.<br />

Redzu, kā viņš debesīs ir dzīvs un ietērpts goda<br />

drēbēs. Ar vectēvu Jāni lepojos. Vecmamma Emma bija<br />

sirds cilvēks. Ļoti taisnīga, stipra un svētības pilna. Viņa<br />

pārdzīvoja par netaisnību. Savos 84 labi redzēja. Viņā bija<br />

miers un klusa mīlestība uz bērniem un mazbērniem.<br />

22 23

Tagad viņu bieži redzu – Dievs Emmu sūta pie manis ar<br />

vēstījuma vēstulēm no Kristus. Tās garā izlasu un atdodu<br />

viņai atpakaļ. Emma Debesīs tērpta spožas godības drēbēs.<br />

Domāju – pasaulē bija parasts cilvēks ar lielu mīlestības<br />

sajūtu, bet kā viņas mūžs novērtēts ar tik augstu Dieva<br />

atziņu.<br />

Mammas bērnība bija ļoti grūta. Maziņai esot, nomira<br />

tētis Bernards un viņas mamma Adele palika ar sešiem<br />

bērniņiem. Mazākajam tikai daži gadiņi. Iztikt vajadzēja<br />

no mājsaimniecībā iegūtā, no meža ogām un citiem dabas<br />

labumiem.<br />

Jau deviņu gadu vecumā mamma Bernarde gāja kalpu<br />

gaitās kādā tālā ciemā. Saimnieks bērnu kalpināja līdz<br />

mocībām. Bija jādara smagie lauku darbi kā pieaugušam.<br />

Lika nest smagus ūdens spaiņus. Tikai pēc vecmammas<br />

apciemojuma un sarunas ar saimnieku, viņa tika ar kalpu<br />

darbiem saprātīgi noslogota.<br />

No Skambukalna līdz Liepnas skolai bija pieci kilometri.<br />

Bērniem apavi bija pašu pītās vīzes. Lai tās nenodiltu,<br />

līdz vēlam rudenim tika staigāts basām kājām. Tagad zinu,<br />

ka mamma tika ielikta smagās dzīves grūtībās, lai izejot<br />

caur tām, arī mani izaudzinātu par cilvēku.<br />

Patiesi, bez grūtībām stiprs cilvēks nevar izveidoties.<br />

Dzīves grūtības cilvēku izveido par Cilvēku ar lielo burtu.<br />

Par pilnvērtīgo dzīvi mammai 81 gadu vecumā Tas Kungs<br />

ir dāvājis labu prātu, mieru, prieku, dāsnumu un mīlestību<br />

uz cilvēkiem un Dievu.<br />

Vecmamma Adele savos 86 gados mūža miegā aizmiga<br />

nākot no kūts uz savu māju. Kad dzīve ir bijusi pilnvērtīga,<br />

tad Dievs cilvēku pie Sevis Debesīs paņem klusi, ar lielu<br />

mīlestību un cieņu. Tagad viņu redzu Debesīs – Dieva<br />

cilvēku vidū laimīgu, ar skaistu smaidu un prieku sirdī.<br />

Tētis Jānis mīlēja strādāt, priecāties un muzicēt. Darbs<br />

bija viņa ceļa pavadonis. Ievēroju, kā viņš mani ļoti mīlēja.<br />

Parasti to neizrādīja. Tētis zināja visu ciema ļaužu radurakstus,<br />

spēlēja aizkustinošu mūziku un mierīgi dzīvoja.<br />

Dievs bija izvēlējies īpaši aukstu ziemas dienu, kad tēti<br />

paņēma Debesīs. No rīta ciemos bija atnācis viņa brālis<br />

un mans krustēvs Jānis. Dievs deva tētim skaidru prātu<br />

un sajūtu, ka laiks aiziet. Tā, būdams vesels, piecēlies no<br />

galda viņš teica: Jāiet laikam nomirt. Pats gultā apgūlās un<br />

aizmiga. Tagad viņu garā redzu godības drēbēs pie Dieva.<br />

Rakstu par šiem svētajiem mirkļiem, lai zinātu, ka Dievs<br />

cilvēkus mīl. Uzticīgos un paklausīgos Viņš paņem pie<br />

sevis maigi, ar mīlestību un ar Savām rokām. Katru dienu<br />

no pasaules Debesīs aiziet daudz cilvēku, bet visus pavada<br />

Dieva eņģeļi un Viņa mīlestība. Tā es garā arī redzu.<br />

Cilvēka nāve pasaulē ir īstās dzīves turpinājums<br />

Debesu pasaulēs. Izredzētajiem tā ir Paradīze un pēc<br />

Kristus atnākšanas – Debesu Valstība. Pārējiem Debesu<br />

pasaules – katram pēc nopelniem. Dieva mīt Taisnīgums<br />

un Žēlsirdība.<br />

Ja vērtē tos vietējās apkārtnes plašumus, kurus es<br />

iepazinu bērnībā un skolas laikā – tie ir niecīgi lielās pasaules<br />

priekšā. Bet arī tajos var iepazīt visu, kas dzīvei nepieciešams.<br />

Tā ir cilvēku mīlestība un cieņa. Tā ir dabas<br />

24 25

skaistuma vērtējums un iepazīšana. Bet galvenais caur visu<br />

to – Dieva atziņa un mīlestība.<br />

Kā dara vecāki, tā iemācās darīt arī bērni. Var runāt<br />

dažādi, bet bērni vērtē vairāk pēc reālās attieksmes vai<br />

darbības. Varu pateikt tikai vienu – cilvēku ceļ mīlestība,<br />

darbs, uzcītība un ticība. Vispirms tā ir mīlestība ģimenē<br />

un tad līdzcilvēkos.<br />

Cik sevi atceros – biju nepārtraukti cilvēkos iemīlējies.<br />

Protams, tikai sirdī, bez kādām darbībām. Tagad saprotu –<br />

ja cilvēks mīl tuvākos, tad viņam ir sasniedzama arī Dieva<br />

mīlestība.<br />

Ja kaut uz mirkli sirdī mīlestība aizveras – tas nozīmē<br />

uz ilgu laiku. No jauna sirds mīlestības vārtus atvērt ir ļoti<br />

grūti. Grēks cilvēku aizver ar tā padarīšanas mirkli. Tāpēc<br />

ir saprotams, kāpēc vairums cilvēku vairs nespēj mīlēt.<br />

Grēks padara savu. Viņi ir ļāvuši sirds mīlestības ziedam<br />

aizvērties. Un žēl, ka uz ilgu laiku.<br />

Bez mīlestības zūd dzīves prieks. Bez mīlestības viss ir<br />

tukšs, vienaldzīgs un neinteresants. Bez mīlestības miesā<br />

trūkst svaiguma un dzīvību nesošas gaismas. Cilvēku<br />

dzīvu dara tikai un vienīgi mīlestība. Atvērsim savas sirdis<br />

Kristus mīlestībai un caur to iemantosim Dieva dāvāto<br />

laimi.<br />

Jau bērnībā bija svarīgi iemācīties darīt visus darbus. Ar<br />

tuvāko palīdzību man tas arī izdevās. Lidotāju augstskolā<br />

brīnījos, kā cilvēki daudz ko neprot un nespēj. Likās tik<br />

vienkārši izplānot un izveidot sporta stadionu vai paveikt<br />

kādu citu darbu.<br />

Dzīvē protu ne tikai veidot skulptūras, gleznot,<br />

fotografēt, spēlēt mūziku, labot tehniku, pīt klūdziņas vai<br />

salmu cepures, bet arī gatavot ēst, šūt, labot tehniku un<br />

darīt citus mājas darbus. Svarīgi cilvēkam pašam ir visu<br />

iemācīties, lai nevajadzētu kādu kalpināt.<br />

Spēja aptvert daudzus darbus dod prioritāti arī darba<br />

tirgū vai biznesā. Tāpēc bērniem vajag dot maksimālas<br />

iespējas iemācīties visu, ko var paspēt līdz pilngadības<br />

sasniegšanai. Bērnam svarīgi ir ieiet mūzikas, krāsu un<br />

kompozīcijas pasaulē. Būtiski ir iemācīties dejas kustības<br />

un apgūt dažādus sporta veidus. Katram var būt zelta<br />

rokas, ja tās par tādām veido.<br />

Pirmais lidojums ar lidmašīnu bija virs Rīgas.<br />

Lidojuma izjūtas atceros pa minūtei. Patika debess un<br />

zemes skaistums un lidojumā iegūtais prieks. Pirmo reizi<br />

ieraudzīju, cik cilvēks un viņa roku darbi uz zemes no<br />

augstuma izskatījās mazs un niecīgs.<br />

Lidojuma piedzīvojums apliecinājuma mana sapņa<br />

realizācijas nepieciešamību. Sāku vairāk sportot, trenēt<br />

savu vestibulāro aparātu, nopietnāk mācīties. Vidusskolas<br />

eksāmenus noliku uz teicami. Pēc vidusskolas izlaiduma<br />

brīvas bija tikai trīs dienas un tad ceļā uz augstskolu.<br />

No trijām izvēlējos Čerņigovas lidotāju augstskolu,<br />

kura atradās Ukrainā. Izvēle izrādījās pareiza. Vēlāk gadu<br />

gaitā pārliecinājos par šīs augstskolas īpaši labo instruktoru<br />

un pasniedzēju sastāvu.<br />

Veselības pārbaudes ilga veselu mēnesi. Tās bija ļoti<br />

nopietnas. Augstskola sagatavoja lidotājus uz virsskaņas<br />

26 27

eaktīvajām lidmašīnām. Ar tām varēja veikt augstāko<br />

pilotāžu, lidojumus stratosfērā 21 km augstumā un sasniegt<br />

divus skaņu ātrumu.<br />

Veselības pārbaudes bija neparastas. Vispirms pārbaudīja<br />

psiholoģisko sagatavotību, reakcijas spēju, atmiņu,<br />

asprātību, domāšanu un spēju koncentrēties. Pārbaudīja<br />

arī vestibulāro aparātu – 5 min griežot īpašā krēslā.<br />

Barokamerā pārbaudīja organisma spēju izturēt augstuma<br />

un spiediena izmaiņas, kā arī skābekļa trūkumu. Stratosfērā<br />

skābekļa vairs nav un pilots elpo skābekli no lidmašīnas<br />

baloniem. Mana organisma labā spēja izdzīvot<br />

ar minimālo skābekļa daudzumu divos lidojumos paglāba<br />

no katastrofas. Tā deva iespēju izturēt un spēju<br />

lidmašīnu veiksmīgi piezemēt.<br />

Laika gaitā sapratu, cik visas pārbaudes bija nozīmīgas<br />

un cik precīzi tās atspoguļoja katra lidotāja individuālās<br />

spējas. Izejot medicīnisko pārbaudi tika noteikta atbilstība<br />

viena trijām veselības pakāpēm. Man tika piešķirta augstākā.<br />

Iestājeksāmenus nokārtoju un uzsāku mācības.<br />

Sarunu valoda augstskolā bija krievu. Liepnā kaimiņos<br />

dzīvoja trīs bērni, kas runāja krieviski. Pateicoties tam, šo<br />

valodu jau bērnībā biju iemācījies. Gramatika, protams,<br />

kliboja, bet krievu dzeja un literatūra skolā ļoti patika.<br />

Pirmos mēnešus augstskolā daudzus vārdus nepratu,<br />

bet semestra beigās jau specifiskos vārdus runāt iemācījos.<br />

Tagad saprotu, ka Dievs manu likteni veidojot, gādāja arī<br />

par tādiem sīkumiem, kā iespēju iemācīties svešvalodu. Lai<br />

mūžīgs paldies Viņam par visu!<br />

Mācību prasības lidotāju augstskolā bija ļoti stingras.<br />

Katru dienu stundu ilga rīta rosme – skriešana, vingrošana<br />

uz speciāliem rīkiem. Dienā mācību ilgums bija 10 stundas.<br />

Pēc lekcijām bija kontroldarbi.<br />

Īpaši augstas prasības bija speciālajos priekšmetos –<br />

aerodinamikā, lidmašīnas konstrukcijā, fizikas procesu<br />

izzināšanā, augstākajā matemātikā, lidojuma teorijās un<br />

taktikā. Visu neuzskaitīsi, teikšu vienu – augstskola bija ļoti<br />

laba dzīves skola. Dzīvojām kopējā kazarmā. Studentu vide<br />

bija patīkama. Veidojot savstarpējās attiecības vienaudžu<br />

vidē var daudz ko iemācīties. Cilvēki viens otru papildina<br />

ar savām iemaņām un spējām.<br />

Pirms augstskolas veselība pārbaudes, bija arī reģionālajās<br />

medicīniskajās komisijās. Atlase bija liela.<br />

Tajā gadā gribēja iestāties 1800, bet uzņēma tikai 312.<br />

No mūsu kursa lidotāja – inženiera diplomu saņēma<br />

tikai 198 cilvēki. Tas uzrāda, cik nopietnas prasības<br />

tika izvirzītas katram studentam un lidotājam. Tā ir<br />

ļoti nopietna profesija, kurā nav pieļaujama būtiska<br />

kļūda, jo tā uzreiz maksā dzīvību. Lidojumu ātrums<br />

iemācīja ātri uztvert, domāt un analizēt esošas<br />

situācijas.<br />

Lidot sāku no 18 gadu vecuma uz Čehijā ražotajām<br />

reaktīvajām lidmašīnām L-29. Lidmašīnas bija lieliskas.<br />

Ar tām varēja izpildīt visas augstākās pilotāžas figūras.<br />

Pieredzējušie lidotāji ar tām piedalījās pasaules čempionātos<br />

augstākajā pilotāžā. Reaktīvā dzinēja vilkme<br />

bija diezgan vāja, bet lidmašīnas L-29 lidoja perfekti.<br />

28 29

Sākumā grūtāk ir iemācīties ar lidmašīnu pareizi<br />

pacelties gaisā un to piezemēt. Jau pirmajā kursā daudzi to<br />

nespēja un studentu skaits pamazām saruka.<br />

Vispirms apguvām vienkāršākās pilotāžas figūras, tad<br />

sarežģītākas. Jau iesākumā bija jāapgūst arī dažas augstākās<br />

pilotāžas figūras. Vēlāk veicām lidojumus arī vairāku<br />

lidmašīnu grupā un tā pakāpeniski apguvām visu augstskolas<br />

programmu. Katrā no apmācības programmas pakāpēm<br />

daļa no studentiem atkal atbira. Ne katrs cilvēks spēj<br />

veikt darbu, kas robežojas ar viņa maksimālajām iespējām.<br />

Lidotāju vidū daudzi bija goda vīri. Katru no viņiem<br />

ar cieņu atceros un zinu, ka daudziem nav gājis viegli.<br />

Daži lidojumos ir gājuši bojā. Nopietns un atbildīgs darbs<br />

paņem savu. Lidotāja darbā pieļautā kļūda balansējās uz<br />

liela riska robežas.<br />

Pirmos lidojumus augstskolā varēja uzsākt tikai pēc<br />

trim lēcieniem ar izpletni. Vēlāk katru gadu divas reizes ar<br />

to bija jālec obligāti. Tāpat obligāts bija treniņš uz katapultas<br />

iekārtas – izšaušanās krēslā, kas slīdēja pa sliedēm, līdz<br />

astoņu metru augstumam. Līdzīga iekārta bija lidmašīnā,<br />

tāpēc traniņi labi noderēja. Ar katapultu avārijas situācijā<br />

varēja katapultēties.<br />

Vienā no lēcieniem gadījās, ka mans izpletnis<br />

neatvērās. Tas savijās un ar gaisu nepiepildījās. Mēģināju<br />

izplēst izpletņa virves, bet nekas neizdevās. Kritiens strauji<br />

turpinājās un sapratu, ka jāatver rezerves izpletnis.<br />

Visā tajā procesā manī bija salīdzinošs miers un darba<br />

kārtība. Atvēru rezerves izpletni un īsi pirms piezemēšanās<br />

pilnībā piepildījās arī galvenais izpletnis. Pēc šī notikuma<br />

izdarīju priekš sevis secinājumu – dzīvē visu var atrisināt,<br />

galvenais saglabāt mieru un vēsu prātu.<br />

Ar instruktoriem-lidotājiem augstskolā man veicās.<br />

Toreiz domāju, man bija vislabākie no visiem. Viņi prata<br />

izcili lidot, mācīt un izskaidrot. Bija prasīgi un stingri,<br />

jo lidotāju darbs prasa aroda disciplīnu. Tagad patiesi<br />

saprotu – instruktori bija labākie tāpēc, ka no viņiem<br />

iemācījos maksimāli daudz un pats biju uzcītīgs māceklis.<br />

Dzīvē pārliecinājos – kad skolnieks ir gatavs darbam,<br />

tad atradīsies labs skolotājs. Lielākā daļa panākumu ir<br />

atkarīga no mums pašiem. Ja gribam ko sasniegt – ir<br />

jāsaņemas un jākoncentrē sevi uz mērķa piepildījumu.<br />

No kursa kolektīva atsijājās daži studenti viņu<br />

negodīguma dēļ. Lidotāja darbs nepieļauj paviršības un<br />

īpaši negodīgumu. Zinu, ka arī šodien varētu uz bijušajiem<br />

kolēģiem – lidotājiem paļauties. Ja kāda laba īpašība cilvēkā<br />

ienāk pamatīgi, tad uz mūžu.<br />

Stāstu par to, lai saprastu, ka lidotāja darbs un tā vide,<br />

kurā dzīvoju, mani veidoja un spodrināja. Bija jāiziet<br />

cauri daudzām grūtām dzīves situācijām. Stāstu tikai par<br />

dažām. Lidotāja ikdiena ir pilna ar piedzīvojumiem un<br />

pārdzīvojumiem.<br />

Sapņos Dievs man daudzkārt rādīja līdzību, ka<br />

augstskolai būs vēl viens izlaidums un tad uz mūžīgiem<br />

laikiem atgriezīšos Debesu Valstībā. Tā gadu pēc gada<br />

tuvojas otrais izlaidums un drīz jau tiks saņemts īstais –<br />

Derības diploms.<br />

30 31

Varbūt izklausās neticami, bet patiešām atceros katru<br />

lidojumu. Arī tagad lidoju ar vienkāršākām lidmašīnām<br />

diezgan regulāri. Lidojumi vairāk ir atpūtai relaksācijai<br />

un arī svētīgiem darbiem. Katrs lidojums tas ir patīkams<br />

piedzīvojums, kurā var izjust debess un zemes skaistumu.<br />

Debesis vienmēr enerģētiski ir ļoti tīras un patīkamas.<br />

Katrā, ar jebkuru lidaparātu lidotā lidojumā ir jābūt<br />

pietiekoši uzmanīgam un koncentrētam. Pieredze nāk ar<br />

gadiem un lidmašīnai nav svarīgi, kas sēž pie stūres, bet<br />

svarīgi, kā lidotājs ar to prot apieties.<br />

Pastāv vesela aerodinamikas mācība par to, kāpēc<br />

lidmašīna spēj lidot un kā tā dažādās lidojuma situācijās<br />

uzvedās. Augstskolu pabeidzu ar izcilību. Labas zināšanas<br />

man daudzreiz palīdzēja un avārijas situācijās glāba.<br />

Pastāv pieņēmums, ka kritiskā mirklī lidotājs atceras<br />

tikai vienu trešdaļu no paša zināšanām par darbībām<br />

reālajā avārijas situācijā. Jo vājākas zināšanas, jo mazāka<br />

varbūtība, ka kritiskā situācijā tiks pieņemts vienīgi<br />

pareizais lēmums.<br />

Mācoties varbūtības teoriju sapratu galveno – lai<br />

pārliecinātos, vai tas tik tiešām ir tā, ir jāpieņem kaut vai<br />

viens 1%, ka tā varētu būt. Rit laiks, dzīve un notikumi<br />

visu saliek pa vietām. Tad arī pārliecības % daļa pieaug. Ja<br />

uzreiz visu noliedz, tad turpinājums vienkārši neseko.<br />

Ja kādam vēl nav pārliecības par Dieva Dēla realitāti,<br />

tad ļaujiet, lai Dievs, cilvēki vai dzīves notikumi ļauj jums<br />

vairot pārliecības procentuālo daļu. Tas pats attiecas uz<br />

konkrētu cilvēku liecībām vai darbiem.<br />

Laiks perfekti visu saliek pa vietām. Pēc gadiem<br />

ir redzams patiesais rezultāts. Cik daudzi sevi bija<br />

pasludinājuši par praviešiem vai dievībām un kur tagad<br />

ir viņu vieta? Daudzas civilizācijas ar visiem pielūgšanas<br />

elkiem un ķēniņiem ir zudušas. Tos cilvēki pat atcerēties<br />

negrib, kaut gan kādreiz bija viņu slavas laiks.<br />

Labam mācību procesam ir pareiza kārtība. Teorija iet<br />

kopā ar praksi. Zināšanas ir jāizmanto praksē. Augstskolā<br />

lidošanas apmācība jau tika uzsākta pēc pirmā semestra.<br />

Lidotāja profesija prasa stingru darba kārtību un režīmu.<br />

Katram ir jāizvirza pietiekoši augstas prasības. Pēc ikviena<br />

lidojuma ar instruktoru bija sīka tā analīze. Katra kļūda<br />

tika pārrunāta, lai tā nākošajos lidojumos neatkārtotos.<br />

Dzīvē tas ļoti palīdzēja sakārtot ikdienas darbus<br />

pareizā kārtībā. Katrai lietai ir sava vieta un darbam savs<br />

laiks. Ik vakaru analizēju dienā paveikto un izsvēru, ko<br />

vēl interesantu varētu uzsākt. Dzīve cilvēkam ir jāveido<br />

pašam. Dievs ir devis mums dažādas iespējas, bet līdz<br />

tām ir jāaizsniedzas pašiem. Ja diena ir bijusi sakārtota un<br />

pilnvērtīga, tad jūtams prieks sirdī un labs noskaņojums.<br />

Pēc augstskolas darba vieta bija Rīga. Skaidri zinu,<br />

ka tikai Dieva spēkā man lidotāja darbs saistījās ar<br />

dzimto Latviju. Mūsu zeme no lidojuma augstuma ir<br />

ļoti skaista. Tik košs ir lauku un mežu zaļums, zilgana<br />

ezeru un upju ūdens krāsa. Upes, ezeri un jūra uz Zemes<br />

veido īpašu rakstu.<br />

Arī audeklā var būt ieausts sakārtots, skaists un<br />

pilnvērtīgs raksts, kas dod īpašu skanējumu un noskaņu.<br />

32 33

Reizēm audeklā ieaustais raksts var būt diezgan<br />

neinteresants.<br />

Lidojot un ceļojot esmu ievērojis, ka upju, ezeru un<br />

jūru veidotās līnijas var būt pārsteidzoši skaistas un citviet<br />

var būt arī diezgan vienmuļas. Līdzīgi tāpat ir ar kalnu<br />

grēdām – tie veido ļoti skaistu ainavu un to līnijas veido<br />

spēcīgu skanējumu, vai arī diezgan nepievilcīgas ainavas<br />

ar vienmuļu kalnu grēdu rakstu.<br />

Šajā sakarā varu pateikt vienu – Dievs radot Zemi jau<br />

iepriekš paredzēja, kādas tautas kur un kādās valstīs izmitinās.<br />

Garīgi bagātām tautām ir piešķirtas zemes ar īpašu<br />

skaistumu. Ja arī nav lielu kalnu, tad papildus tiek dāvāts ar<br />

mežu un pļavu skaistums, uzkalniņu un ieleju burvīgums.<br />

Ievēroju, cik skaisti kalni un ielejas ir zemē, kur Dievs<br />

izveidoja divpadsmit Izraēla ciltis, kur dzimis Dāvids un<br />

Kristus. Žēl, ka tur kādreiz dzīvojošās tautas neatpazina<br />

vienīgā Dieva Dēlu un sita krustā. No tās dienas svētums<br />

no šīs zemes pazuda. Kristus raudāja par Jeruzalemi,<br />

kura vēlāk tika nopostīta. Svētība svētajā zemē palikusi<br />

vietās, kur pravieši, Kristus un Viņa apustuļi bija spēruši<br />

kājas un darījuši Dieva darbus.<br />

Ikdienas lidojumi deva iespēju redzēt zemi un<br />

debesis dažādos laika apstākļos. Redzēju, ka debesis ir<br />

neatkārtojami skaistas un arī izjūtas par zemi ir dažādas.<br />

Zeme izstaro siltumu un mājīgumu. Šoreiz runāju par<br />

garīgu situmu.<br />

Cilvēks ceļ māju, lai tajā būtu silti un mājīgi. Debesu<br />

Tēvs radīja Zemi, lai cilvēkiem šeit būtu mājīgi un labi.<br />

Vienas mājas no otrām atšķiras ar to – kā tās uzceltas un<br />

cik par tām no sirds rūpējās. Ar mīlestību piepildītas mājas<br />

ir mājīgas un cilvēki tajās labi jūtās.<br />

Lidojumos daudz domāju par Zemi, tās skaistumu un<br />

būtību, par cilvēkiem un viņu darbiem. Ejot garām mājām,<br />

aiz sētas bieži vien neredz, cik pagalms ir sakopts. Bet no<br />

lidojama augstuma tā kārtība redzama. Redzama arī lauku<br />

un pļavu sakoptība.<br />

Bērnībā patika kāpt kokos un ilgi vērot apkārtējos<br />

laukus. Paceļoties virs zemes tik ļoti izmainās cilvēka<br />

izjūtas! Diemžēl zeme laika gaitā ir piesārņojusies ar<br />

negatīvām enerģijām. Cilvēku ļaunie vārdi un darbi<br />

zemē atstāj paliekošas pēdas. Ar smagnējām enerģijām<br />

piesātinātas ir cilvēku apmetņu vietas un kaujas lauki.<br />

Cilvēks var lūgt Dieva svētību un svētīt sev apkārt esošos<br />

laukus. Nevajag gaidīt, ka atnāks kāds cits un pēc lūguma to<br />

izdarīs. Ikvienam, Kristum ticīgam cilvēkam, lūdzot ir dota<br />

spēja svētīt savu zemi un visu kas uz tās. Vajag pierast darboties<br />

arī dievišķo enerģiju laukā. Pierodam sakopt māju un<br />

sētu, bet vajag tos sakopt arī smalko enerģiju līmenī.<br />

Pacelšanās mirklī, kad lidmašīna strauji uzņem ātrumu,<br />

izmainās arī laika sajūta. Tas vairāk sajūtams lidojot ar<br />

mazākām lidmašīnām, kad redzama visapkārt esošā gaisa<br />

telpa. Vēl interesantākas ir izjūtas lidojot ar reaktīvajām<br />

lidmašīnām. Ātrums tiek uzņemts sekundēs. Pēc fizikas<br />

un aerodinamikas <strong>likumi</strong>em skaidri zināms, kāpēc lidmašīnas<br />

spēj lidot. Bet maz to cilvēku, kuri aizdomājas par to,<br />

ka tieši Dievs deva apjaust lidojuma iespējas.<br />

34 35

Domāju, daudzi ir sajutuši, ka lidojumā, uz Savām<br />

rokām ar mīlestību un gādību tur Dievs. Kas to spēj apzināties,<br />

tas spēj sajust Dieva realitāti un klātbūtni. Patiesi,<br />

To Kungu vislabāk ir sajust augstumos – lidojumā vai arī<br />

kalnos. Un, protams, to vajag darīt ar sirdi un dvēseli.<br />

Īpašas izjūtas rodas lidojot virs mākoņiem. Zemi neredz,<br />

ir tikai skaidras debesis un mākoņu segums. Reālā<br />

saikne ar zemi pazūd un rodas sajūtas, ka esi tikai debesīs.<br />

Tur augšā domas top skaidrākas, tās raisās ātrāk. Dažreiz<br />

viss lidojums norit tikai mākoņos. Tad lidojuma ātrums<br />

gandrīz nav izjūtams, vien zināms pēc instrumentiem.<br />

Katrs lidojums ir lidotāja darbs ar uzdevumu specifiku.<br />

Tajā rodas arī plašākas izjūtas, kuras cilvēku spēj pārveidot.<br />

Dievu vieglāk ir sajust svētās vietās, dabā un debesīs.<br />

Mākoņi ir Radītāja veidojums un ielidojot tajos pārņem<br />

sajūta, ka atrodies īpaši patīkamā vidē.<br />

Ieteicu atrast laiku, lai reizēm būtu svētās vai īpašās<br />

vietās. Dzīvojot tikai ierastā vidē, cilvēks pierod un iesūnojas.<br />

Tad kaut ko īpaši skaistu ir grūti saskatīt. Dabā<br />

ir mirklis, kad dzimst jauna dzīvība vai veras zieds.<br />

Pirmatnējā tapšanas mirklī visam klāt ir Radītāja radošais<br />

spēks. Sajust to un tvert – tā ir laime.<br />

Tehnika darbojas un reizēm arī lūst. Lidmašīnām ir<br />

laba konstrukcija, tās ir izturīgas. Tiek veiktas regulāras<br />

apkopes un tiek ievērots stingrs tehniskais reglaments.<br />

Bet tik un tā notiek dažādas avārijas situācijas. Katra<br />

lidotāja dzīvē to ir bijis daudz, it īpaši, ja darbs ir saistīts ar<br />

lidmašīnas izmēģināšanu pēc remontiem.<br />

Esmu piedzīvojis daudz sarežģītu situāciju, kuras<br />

radās lidojumos. Varu teikt tikai vienu – tās mani norūdīja<br />

un sagatavoja dzīvei. Parasti par tām neesmu stāstījis un<br />

nestāstīšu, jo ir grūti saprast situācijas, kuras cilvēks nevar<br />

stādīties priekšā.<br />

Pastāstīšu tikai vienu. Stundu pirms regulārajiem<br />

lidojumiem tika veikts lidojums ar nolūku izpētīt<br />

paredzamos laika apstākļus. Tā kā lidmašīnas vidējais<br />

ātrums bija 850 km/h, tad 100 km uz vienu vai otru pusi<br />

varēja nolidot dažās minūtēs.<br />

Tajā rītā bija bieza migla. Bija augusts – ražas laiks. Drīz<br />

vien mākoņu apakšējā slāņa augstums pacēlās līdz 200 m,<br />

un varēja lidot. Parasti lidojām uz to pusi, no kurienes<br />

nāca ciklona vai anticiklona darbība. Vēja ātrums vienmēr<br />

zināms un viegli aprēķināt, pēc cik stundām būs sliktāki<br />

vai lidojumam labvēlīgāki laika apstākļi.<br />

Paceļoties gaisā ātri izlidojām cauri miglas un mākoņu<br />

slānim. Tad lidojām virs tā kādas 10 minūtes. Mākoņi bija<br />

blīvi un to biezums ap 600m. Lidojām divatā. Nolēmām izmērīt<br />

mākoņu apakšējā slāņa augstumu virs zemes. Lēnām<br />

samazinājām lidojuma augstumu un ielidojam mākoņos.<br />

Tuvojamies zemei – 300m, 200m, 100m, joprojām<br />

mākoņi. Bijām pārliecināti, ka drīz parādīsies zeme. Pēkšņi<br />

starp mākoņiem ieraudzīju zemi, lauku un rudzu vārpas.<br />

Strauji izlīdzinājām lidmašīnu, lai uzņemtu augstumu.<br />

Gaiss ir inerts un 10 tonnas smagā lidmašīna vēl pēc<br />

inerces tuvojās zemei un gandrīz tai pieskārāmies. No<br />

zemes virsmas vairs šķīra tikai kāds metrs, kad sākām<br />

36 37

uzņemt augstumu. Lidmašīnas ātrums bija 1000 km/h.<br />

Parasti, ja notiek kaut neliela sadursme ar zemi, lidmašīna<br />

eksplodē.<br />

Tajā mirklī cauri visai apziņai izskrēja skaidra doma –<br />

vēl viena sekundes simtdaļa un mūsu varēja vairs nebūt.<br />

Vienā mirklī pazibēja dzīves ainas un neaprakstāmas izjūtas<br />

sākums, kuras galā bija cita pasaule.<br />

Cilvēka dzīvē ir mirkļi, kuri ir svēti. Tajos cilvēks<br />

saskaras ar mūžību. Tāpēc cilvēki parasti par tiem nestāsta<br />

un pareizi dara. Rakstu tāpēc, lai saprastu – ikviens cilvēks<br />

pēkšņi var nonākt īpašā situācijā, kur laiku un dzīvības<br />

esamību šajā pasaulē nosaka vienīgi Dievs.<br />

Ar to mirkli sapratu uz visu mūžu – pār visām situācijām<br />

dzīvē valda Dievs un ikvienam tās veido. Sapratu, ka<br />

pietuvojoties nāves robežai, situāciju simtprocentīgi vada<br />

Dievs un cilvēks pār to vairs nav noteicējs.<br />

Ar pirmo reizi pietika, lai prāta un visas miesas<br />

domāšana krasi mainītos. Manī ienāca skaidrs gara prāts<br />

un domas par Dievu, par dzīvības būtību, par Tā Kunga<br />

iespējām visās dzīves situācijās.<br />

Lidojumos piedzīvoju vēl divas situācijas, kurās skaidri<br />

sajutu nāves pieskārienu un redzēju, kā mans gars no<br />

miesas jau aizceļo un nostājas Dieva priekšā. Vēl tagad<br />

redzu tos mirkļus, kad Dievs ar Savu spēku un teiktajiem<br />

vārdiem atgrieza mani miesā. Ja cilvēks tiek atgriezts<br />

dzīvei, tad viņš šeit ir ļoti vajadzīgs.<br />

Caur šīm situācijām Dievs mani gatavoja darbiem, par<br />

kuriem rakstu savās grāmatās un stāstu. Bet vairāk ir to<br />

Dieva darbu, par kuriem zina tikai Viņš pats un es. Pēc<br />

Kristus parādīšanās, esmu darījis tikai Viņa uzticētos<br />

darbus. Un par to tagad liels prieks – mani darbi cilvēkos ir<br />

nesuši skaistus augļus.<br />

Lai no cilvēka izveidotos Dieva un sava gara vadīts<br />

cilvēks, ir jāpiedzīvo kaut kas lielāks, nekā vienkārša dzīve.<br />

Ja jūs dzīves situācijas šausta, tas vēl nenozīmē, ka Dievs ir<br />

pametis – Viņš nesot jūs uz Savām rokām gatavo patiesai<br />

un pilnvērtīgai dzīvei. Dieva mīlestība uz cilvēkiem ir tik<br />

pilnīga un skaista. Bet to var izjust tieši tādos mirkļos – kad<br />

Viņš nes uz rokām.<br />

Lielā aizņemtība sakarā ar lidotāja darbu kaut kādā<br />

nelabvēlīgā reliģiskā vidē iesaistīties neļāva. Daudz lasīju<br />

Derību, garīga satura literatūru. Domāju un analizēju.<br />

Darba pienākumos ietilpa arī lidojumi virs pierobežas<br />

neitrālajiem ūdeņiem.<br />

Valsts robeža visos laikos ir robeža. Būtu labāk, ja to<br />

nebūtu, bet ja ir, tad tā jāpārskata. Tajā laikā vakaros bieži<br />

domāju par Latviju, lai tā būtu pasargāta. Jau tad manī<br />

dzīvoja doma – neko no sevis nepažēlošu cilvēku labā.<br />

Laikam tā ir – kas no Dieva cilvēkā iesēts jau no mazotnes,<br />

tas dzīvo cilvēkā visu mūžu. Ziedot savas spējas cilvēku<br />

labā – tas ir tik svētīgi!<br />

Mani interesēja visas <strong>grāmata</strong>s, kas kaut ko skaidroja par<br />

cilvēka garīgo būtību. Izlasīju visu, kas pieejams saistībā ar<br />

citām reliģijām. Un vēl pirms Kristus parādīšanas nonācu<br />

pie vienīgi pareizā secinājuma – galvenā <strong>grāmata</strong> ir Vecā<br />

un Jaunā Derība. Visas pareizās atbildes ir rodamas tur.<br />

38 39

Pie tā pieturos arī šodien – atbildi uz jebkuru cilvēku<br />

uzdoto jautājumu piesaistu pie Bībeles. Tā ir Dieva<br />

gudrības <strong>grāmata</strong>, kas saprotama garā un dota mums kā<br />

vienīgais Patiesību nesošais avots.<br />

Ja cilvēki jautā, bieži norādu Derībā rakstīto atbildi.<br />

Svarīgi ir iemācīties pieņemt Derības vārdus kā Patiesību.<br />

Cilvēka gars labi zina Patiesību un ja, starp miesu un garu<br />

valda saskaņa, tad ir viegli ar To dzīvot.<br />

Lidotāja darbs prasīja ļoti lielu spriedzi un atdevi.<br />

Atgriežoties no tā miesā bija jūtams pamatīgs nogurums.<br />

Izpildot augstākās pilotāžas figūras, pārslodze bija sešas<br />

vienības – tas nozīmē, ka centrbēdzes spēka rezultātā<br />

miesas svars pieauga sešas reizes. Roku tajos mirkļos pacelt<br />

nevarēja un acīs bieži satumsa. Tas viss pieder pie normāla<br />

lidotāja darba procesa. Pēc četriem, pieciem lidojumiem<br />

nogurums bija dabīgs.<br />

Pārnākot mājās iesāku nodarboties ar dažādiem<br />

radošiem procesiem. Pinu klūdziņas un veidoju dažādus<br />

mākslinieciskus groziņus. No salmiem pinu cepures. Sāku<br />

griezt koka skulptūriņas. Ievēroju, ka jau pēc desmit radoša<br />

darba minūtēm bija jūtama nervu atslodze un nogurums<br />

ātri pazuda. Tā varēja labi relaksēties.<br />

Atpūtai paredzamais laiks bija īss. Sestdienas un<br />

lielākā daļa svētdienu bija jāpavada darbā. Tāpēc ātra<br />

pārslēgšanās uz radošu darbu atbrīvoja domas un deva<br />

iespēju iemācīties radīt.<br />

Varu ieteikt ikvienam – iemācīties pārslēgt domas no<br />

pamatdarba uz radošo darbu. Lai jums talkā nāk kāda<br />

patīkama aizraušanās un tā dara laimīgus! Katrā cilvēkā<br />

mīt spēja radīt – rokdarbus, amatniecības vai mākslas<br />

darbus. Tā ir jāizmanto un jāpilnveido. Citreiz ar savām<br />

rokām darināta dāvaniņa ir tā vismīļākā.<br />

Kā iemācīties klausīt Dievam un izpildīt Viņa Derību?<br />

Varu pateikt tikai vienu – to var iemācīties izpildot darba<br />

devēja rīkojumus un prasībās, tā pietuvojoties paklausībai<br />

Dievam. Neviens lai nesaka – es pildu visas Dieva<br />

prasības, bet tajā pašā laikā viņš darbā ir nevīžīgs un<br />

nepaklausīgs.<br />

Labās īpašības katrs pilnveido konkrētā cilvēku vidē.<br />

Vientuļniekam sevi ir grūti pilnveidot, jo nav kas novērtē<br />

vai pasaka priekšā. Tad sevi nav uz ko pārbaudīt. Kolēģi<br />

un tuvākie cilvēki ir labākie dzīves eksaminatori.<br />

Kā var iemācīties Dievu mīlēt? Tikai un vienīgi iemīlot<br />

savus tuvākos no visas sirds, dvēseles un gara. To panākt<br />

ir ļoti grūti. Tā ir cilvēka iespēju virsotne.<br />

Tagad manī Dieva un tuvāko mīlestība ir ļoti dzīva.<br />

Bet tajā laikā es mācījos iemīlēt cilvēkus pakāpeniski –<br />

arvien vairāk un vairāk. Vispirms cilvēkā ir jācenšas<br />

saskatīt tas visskaistākais. Ar to viņš arī ir jāpaceļ gaismā<br />

un jātuvina savai sirdij. Mīlestība ir jākopj un tai ir<br />

nepieciešama liela uzmanība. Visskaistākais, ko cilvēks var<br />

iemācīties, tas ir no visas sirds mīlēt cilvēkus un Dievu.<br />

Vairākus gadus mācījos un darbojos VEF kultūras<br />

pils tēlniecības studijā Doma. Kopumā no koka esmu<br />

izcirtis ap 200 skulptūriņu un četras lielas – no ozola koka.<br />

Mazās ir aizceļojušas pasaulē pie cilvēkiem, lielās atrodas<br />

40 41

Lielvārdes parkā. Tajā redzamas arī citu mākslinieku<br />

skulptūras, kuras veidotas pēc eposa Lāčplēsis tēliem.<br />

Mūsu studija bija iecerējusi izcirst no koka arī Dieva<br />

tēlu. Par to bija dažādas domas un ieceres, bet man sirdī<br />

mita vēlēšanās izcirst tieši Kristus skulptūru. Dievs<br />

pie cilvēkiem atklājās tikai Kristū. Tā domājot pagāja<br />

mēnesis.<br />

Un tad man debesīs garā atklājās Jēzus Kristus. Viņu<br />

redzēju pārliecinoši skaidri divas diennaktis. Viņš teica:<br />

Ņem koku un cērt tajā Jēzus Kristus tēlu, lai būtu redzama<br />

seja ar stingrām acīm, rokas un kājas. Visam cauri lai iet<br />

krusts, un lai tēls ir iekš koka, jo Dievs ir visur un visā.<br />

Tu cirtīsi un tev izdosies.<br />

Par topošo skulptūru sirdī bija ļoti liela atbildības<br />

sajūta. Ik mirkli sajutu Dieva atbalstu un radošās domas<br />

viegli raisījās. Tā ir tik patīkama sajūta – sajust Dieva<br />

tuvumu, Viņa pieskārienu un dvašu!<br />

Un Jēzus skulptūra tapa, tā priecē cilvēkus un mani<br />

pašu. Patīk tēlā tapušās stingrās un reizē arī mīlestības<br />

pilnās acis. Skulptūra stāv Lielvārdes parkā. Kad tajā<br />

ieskatos – zinu, to ar manām rokām darinājis Kristus.<br />

Viņš ir tik dzīvs un darbīgs mūsu vidū!<br />

Ja skulptūrā uzmanīgi ieskatās, tad var sajust, cik tā ir<br />

ar Svēto Garu piepildīta. Acis ir dzīvas un redzu – no tām<br />

plūst gaisma. Cilvēks pats nekad to nevarētu radīt. Tieši<br />

pēc šīs skulptūras izveidošanas manī ienāca atziņa – cik<br />

cilvēks Dieva spēkā spēj radīt daudz vairāk un cik vājš<br />

patiesībā ikviens ir bez tā.<br />

Svarīgi cilvēkam ir atzīt – Dievs, Tu mani pacēli un devi<br />

Savu spēku labajam darba, paldies par to.<br />

Turpināju lasīt un iedziļināties garīgo vērtību pasaulē.<br />

Gadsimtu gaitā caur daudziem cilvēkiem bija darbojies<br />

Dievs un katra laba atziņa garīgās izaugsmes ceļā ir zelta<br />

vērta.<br />

Visam pāri vienmēr lai stāv Derības vārdi un tad<br />

savu vietu atrod arī cilvēku atziņas. Sirds gudrība dod<br />

iespēju skaidri nošķirt nepatiesību no Patiesības. Pasaulē<br />

ir izveidojušās daudzas reliģijas, bet tikai kristietība uz<br />

Patiesības ceļa ir vienīgā.<br />

Neilgi pirms otrās Kristus parādīšanas, Dieva spēkā<br />

viena mēneša garumā man atklājās redzējums par skaistajām<br />

Debesu pasaulēm. Tās bija tik reālas un dzīvas – ar<br />

cilvēkiem, mājām, pārsteidzoši skaistu dabu un debesīm.<br />

Redzējums turpinājās dienu un nakti, paralēli šīs pasaules<br />

skatījumam, lidotāja darbam tas netraucēja.<br />

Tagad zinu – atklāsmes un redzējumi garā nekad<br />

netraucē pasaulīgai darbībai. Tie ar pārliecinošu skaidrību<br />

un izjūtām kā liecība un stiprinājums nāk no paša Dieva.<br />

Tajā atklāsmē varēju apskatīt Debesu pasaules,<br />

cilvēkus, varēju ar tiem runāt. Cilvēki bija skaisti un sirdī<br />

cēli. Māju arhitektūra bija pārsteidzoši skaista – neviena<br />

celtne nelīdzinājās mūsējām. Mani pārsteidza tās pasaules<br />

sakārtotība un miers. Visā valdīja saskaņa un cilvēki<br />

bija atklāti. Man bija dota iespēja garā lidot un tā veselu<br />

mēnesi biju skaistā ceļojumā. Vēl tagad ar prieku to visu<br />

atceros.<br />

42 43

Visa atklāsmes gara ceļojuma laikā jutu, ka Kāds mani<br />

vada – Viņu redzēju aiz sevis kā spožu Gaismu. Tagad<br />

skaidri zinu, ka mani vadīja Dievs un gatavoja Kristus<br />

atklāsmei. Pēc mēneša redzējums izgaisa, bet sirdī palika<br />

tik ļoti spēcīga pārliecība, par Debesu pasaules realitāti.<br />

Tagad zinu, ka Dievs cilvēku garīgam darbam gatavo<br />

īpaši un nekļūdīgi. Pār cilvēka miesu ir jānāk gara<br />

apskaidrībai un tā var ienākt tikai ar Dieva Patiesības Garu.<br />

Patiesības Gara pieskāriens ienes tik skaidru apziņu un<br />

prāta skaidrību, ka nerodas neviens papildus jautājums. Ir<br />

vienkārši skaidrs. Dieva pieskāriens cilvēku vienā mirklī<br />

pārveido un iedod Viņa darbam nepieciešamās spējas. Bet<br />

vispirms, lai jūsu ticība un uzticība Dievam ir pilnīga. Ir<br />

jāpanāk, lai ikviena šūna būtu paļāvības un uzticības pilna.<br />

Tas prasa lielu garīgu darbu.<br />

Kristus otrā parādīšanās notika tā paša gada Ziemassvētku<br />

vakarā, Ogrē. Mājās viss bija sagatavots svētku<br />

svētbrīdim. Sirdī skaidri sajutu aicinājumu iziet laukā.<br />

Bija skaidras zvaigžņotas debesis, visapkārt sniegs un svēts<br />

klusums. Debesis klusu atvērās un ieraudzīju goda krēslā<br />

sēžam Jēzu Kristu un Viņa divpadsmit apustuļus. Skaidri<br />

redzēju viņu sejas un dzirdēju Kristus teikto.<br />

Nokritis uz ceļiem jautāju: Kungs, kāpēc tieši man ir tas<br />

gods visu to skatīt? Jēzus Kristus piecēlies man teica: Dievs<br />

ir sagatavojis tavu likteni vēl pirms tavas dzimšanas. Tagad<br />

tu esi gatavs, lai piepildītu Dieva nodomu tevī. Tu darīsi<br />

Dieva darbus, un Dievs sargās tavus ceļus. Tas nebūs viegli,<br />

bet tu spēsi visu paveikt.<br />

Redzējums vēl turpinājās kādu laiku, varēju pilnīgāk<br />

ieskatīties katra apustuļa sejā. Zinādami manu darbu<br />

nozīmi Viņi smaidīja. Debesis klusu aizvērās, bet redzētais<br />

ir palicis visspilgtākā atmiņā. Man vienmēr prieks par to,<br />

ka Dieva atklāsmes un pravietiskie sapņi vienmēr paliek<br />

spilgtā atmiņā.<br />

Ziemassvētku vakarā sirds bija tik pilna laimes un<br />

prieka. Redzējums ilgi vēl stāvēja acu priekšā – Dievs tā<br />

mani stiprināja, lai es visam ticētu. Ar nākošo dienu mana<br />

dzīve iegāja Dieva noliktā liktenī.<br />

Jau rīta agrumā garā debesīs ieraudzīju Jēzu Kristu sēžam<br />

goda krēslā un gaismu, kas no Viņa apspīdēja mani. Un<br />

tā, no tās dienas Tā Kunga godību, spēku un pilnību redzu<br />

ik mirkli, Viņu dzirdu un klausu. Es daru visu, ko ik mirkli<br />

Kristus saka un māca. Skaidri zinu – bez Viņa vadības es<br />

nespētu nenieka. Tagad apjaušu to starpību starp mani lielā<br />

ceļa pirmsākumā un tagad. Bet stāstīšu visu pēc kārtas.<br />

Pēc šīs Ziemassvētku atklāsmes Kristus deviņus<br />

mēnešus mācīja, rādīja, stāstīja, pārbaudīja un gatavoja<br />

atbildīgajam Dieva darbam. Priekšā stāvēja visaugstākās<br />

garīgās spriedzes darbi, kurus atceroties saprotu – bez<br />

sagatavošanās un Dieva vadības nespētu paveikt pat vienu<br />

miljono daļu uzticētā, grūtā darba.<br />

Cilvēkam piemīt dažādas spējas, bet tām visām ir<br />

zināma robeža. Pārcilvēciskās spējas cilvēks dažreiz<br />

izmanto kritiskās situācijās, kad tiek apdraudēta dzīvība.<br />

Arī lidotāja darba pieredze un arī citu cilvēku liecības<br />

apstiprināja faktu – cilvēka iekšējās spējas ikdienā tiek<br />

44 45

izmantotas daļēji un tikai īpašos mirkļos cilvēks spēj tvert<br />

un izmantot savas iekšējās enerģijas rezerves pilnīgi.<br />

Parasti cilvēkos rodas izbrīna – kā cilvēks kādā no<br />

avārijas situācijām spēja izglābties. Ticiet – ikvienā cilvēkā<br />

mīt liels garīgs spēks, ir tikai jāiemācās to izmantot. Bez<br />

Dieva atbalsta tas nav iespējams. Un garīgs spēks ienākot<br />

miesas šūnās, padara tās desmitkārt stiprākas. Līdzīgi, kā<br />

otra vai nākamā iekšējā elpa. Ikdienā cilvēks izmanto no<br />

4 līdz 8% savas enerģijas, kritiskos mirkļos daudz vairāk.<br />

Garīgu darbu var uzsākt darīt tikai sagatavots cilvēks.<br />

Tas nozīmē, ka jāattīra viss organisms no iekšienes un no<br />

ārienes, no nevajadzīgām un negatīvām enerģijām. Tas viss<br />

var notikt tikai ticībā un Kristus vadībā.<br />

Tēvs visu ir uzticējis Dēlam un devis varu pār cilvēkiem,<br />

visām dzīvām radībām un pasaulē. Tikai Kristus spēkā<br />

cilvēks var garīgi atvērties un uzziedēt.<br />

Patiesības izzināšanas ceļi un gudrība, ko Kristus man<br />

deva – paliks pie manis. Deviņus mēnešus, no pavasara<br />

līdz vēlam rudenim, sagaidīju katru saullēktu kalnā, kas<br />

tuvu pie Aizupēm, un gāju daudzas jo daudzas Kristus<br />

noliktās takas. Bija dažādu grūtību pakāpes sagatavošanās<br />

uzdevumu.<br />

Varu pateikt vienu – Jēzus Kristus skolu nevar salīdzināt<br />

ne ar ko. Tā bija grūta, bet reizē arī interesanta. Pakāpeniski<br />

atvērās visi enerģētiskie centri. Saku redzēt garā visās<br />

dimensijās un tas šobrīd sasniedzis vēl augstāku pakāpi.<br />

Skaidri zinu – katram garīgam darbam ir nepieciešama<br />

īpaša sagatavotība. Palīdzēja lidotāja darbā iegūtās iemaņas,<br />

reakcijas spēja, labā redze, dzirde, oža un viss, kas līdz tam<br />

mirklim bija attīstījies.<br />

Trešajā mēnesī pēc Ziemassvētkiem, manī ienāca<br />

Kristus spožā gaisma un dzirdēju Dievu sakām – Redzi,<br />

Es tevī būšu vienu mēnesī. Tu redzēsi, kā es pārveidoju<br />

visas tavas šūnas, lai mans spēks ik mirkli caur tevi spētu<br />

darboties. Tu redzēsi, kā Es pārveidoju tavu miesu un tevī<br />

pilnībā ienāks tava gara spēks, apskaidrība un miers.<br />

Dienu no dienas es redzēju visas manī notiekošās<br />

pārmaiņas. Sajūtas bija patīkamas un maigas. Zinu – Dieva<br />

radošais spēks spēj pārveidot ikvienu šūniņu un cilvēks<br />

var iegūt pavisam citu kvalitāti.<br />

Pēc Dieva pieskāriena manī bija tik daudz gaismas.<br />

Daudz dzīvas un spožas gaismas. Es redzēju savu gara sirdi<br />

un tajā mītošo dzīvības kristālu. Spēju redzēt no iekšienes<br />

visas šūnas līdz atomu līmenim un vēl smalkāk.<br />

No tā laika sāku redzēt garā un dvēselē. Tāpat, kā sevi,<br />

arī cilvēku miesu sāku redzēt līdz atomu līmenim un<br />

smalkāk. Dievs visu redz un spēj piešķirt, ja tas ir Viņa<br />

nodoms, līdzīgu spēju, arī cilvēkam. Ziniet – nekas netiek<br />

dots tāpat. Man tas tika dots uzticēto darbu dēļ. Galvenais<br />

ir uzticētos darbus izpildīt. Saku – spriediet par mani pēc<br />

padarītajiem darbiem.<br />

Katras dienas beigās jautāju: Dievs, vai visus darbus es<br />

esmu precīzi izpildījis? Un prieks, ka jau četrpadsmit gadus<br />

saņemu atbildi: Jā, visu kā Esmu teicis.<br />

Dievs visu ir radījis bezgalīgi pilnīgi. Cilvēks redz tikai<br />

materiālo pasauli un par to zina līdz atomu un kvantu<br />

46 47

līmenim. Bet matērija sastāv vēl no daudz smalkākām<br />

daļiņām. Smalkā miesas, dvēseles un gara uzbūve cilvēkam<br />

pagaidām ir noslēpums.<br />

Pasaulē cilvēki pazīst trīs dimensijas, bet blakām visā<br />

eksistē arī pārējās četras dimensijas. Augstāka līmeņa<br />

pasaulēs atklājās nākošās dimensijas. Dieva dotā spēja<br />

redzēt garā aptver visas septiņas dimensijas.<br />

Atziņas spēkā Dievs vispirms Zemi radīja gara līmenī,<br />

tad dvēseles (astrālajā) un tad materiālajā līmenī. Ziniet,<br />

ka arī akmenim, klintij vai vienkārši zemei ir sava dvēseles<br />

daļa. Zemei, kā visa saturošā daļa, ir gara matērijas daļa.<br />

Redzēt ceturtajā dimensijā nozīmē redzēt aiz šīs<br />

pasaules esošo. Tas nozīmē – blakām var stāvēt eņģelis,<br />

cilvēks ar acīm to neredz, bet viņš arī ir reāls un dzīvs, tikai<br />

smalkākā līmenī. Puteklīšus istabā neredz, bet tie tomēr<br />

ir. Ceturtā vai nākamās dimensijas – tas nozīmē nozīmīgi<br />

smalkāka līmeņa pasaules, kuras pastāv tik pat reāli, kā<br />

mūsu pasaule.<br />

Dievs deva spēju redzēt arī piektajā dimensijā – tas<br />

nozīmē redzēt visu, kas iekš tā, kas blakām. Kopš tā laika<br />

redzu visam cauri – sienām, zemei, apģērbam, miesai un<br />

visam kas šai pasaulē.<br />

Cilvēks domā, ka no Dieva var kaut ko noslēpt. Pateicos<br />

Dievam par doto spēju un liecinu – ja jau man kā cilvēkam<br />

Viņa darbu dēļ ir piešķita šī spēja redzēt visam cauri, cik<br />

tad lielāka ir Dievam pašam.<br />

Sestā dimensija dod spēju redzēt visu radīto aptverot<br />

visas iepriekšējās dimensijas. Un septītā – piešķir spēju<br />

aptvert visas dimensijas kustībā, pārzinot to likumsakarības.<br />

Jebkuras zināšanas par dimensijām ārpus pasaules<br />

dod Dievs. Ir daudz maldīgu uzskatu par dimensiju būtību.<br />

Savus noslēpumus Dievs sargā stingri un tos atklāj vienīgi<br />

izredzētajiem.<br />

Esiet gatavi – jo vairāk tiek jums garā atklāts, jo arī<br />

augstākas prasības tiek izvirzītas. Tagad zinu – ja manī<br />

kaut vai viena šūna kaut kā kļūdītos un būtu nevesela – es<br />

uzticētos darbus nespētu paveikt.<br />

Viens uzticētais darbs tagad jau ir aiz muguras. Šī<br />

<strong>grāmata</strong>s daļa vienlaicīgi ir likteņstāsts, mācību stunda<br />

un arī maza atskaite par padarīto. Visas mana darba<br />

galvenās atskaites ir pie Dieva. Ik dienas redzu, kā mans<br />

eņģelis – rakstvedis raksta nu jau divpadsmito manu<br />

darbu grāmatu.<br />

Ziniet, arī jūsu darbi ir pierakstīti, tāpēc sirdīs lai<br />

ir miers. Katra cilvēka dzīves laikā paveiktie darbi tiek<br />

pierakstīti un novērtēti. Tāpēc nekas nevienam par jūsu<br />

labajiem darbiem un nodomiem nav jāpierāda. Kas<br />

padarīts, tas padarīts un arī pierakstīts.<br />

Man Kristus teica: Necenties par sevi un saviem darbiem<br />

nevienam kaut ko īpaši stāstīt un pierādīt. Mūsu darbi lai<br />

tikai mums ir zināmi.<br />

Pēc sagatavošanās perioda Dievs mani aicināja uz Mežezeru,<br />

kur notika tikai mums zināma saruna. Tajā tika<br />

pateikts viss – par gaidāmajiem darbiem no iesākuma līdz<br />

to beigām Ar Derības spēku tika apliecināts ikviens man<br />

uzticētais darbs. Tagad, pēc gadiem varu sacīt – ikviens<br />

48 49

Dieva teiktais vārds līdz mazākajam niansei ir piepildījies.<br />

Sirdī bieži skanēja Derībā Kristus teiktie vārdi:<br />

Jāņa ev. 8:29<br />

Un, kas Mani ir sūtījis, ir ar Mani. Viņš Mani nav atstājis<br />

vienu, jo, kas Viņam labpatīk, to Es daru vienumēr.”<br />

Ik mirkli atvērtajās Debesīs redzu Tā Kunga un Dieva<br />

troni. No tā uz pasaulēm un Zemi spīd bezgala spilgta<br />

Gaisma. Apkārt tronim sēž divdesmit četri vecaji un četras<br />

dzīvās būtnes. Dieva priekšā ir septiņi draudžu eņģeļi.<br />

Zemi no četrām debess pusēm tur četri Dieva eņģeļi. Ik<br />

mirkli virs cilvēkiem darbojas liels skaits dažādu eņģeļu<br />

un katram no viņiem rokās ir veicamo Dieva darbu<br />

saraksts.<br />

Paralēli pasaulīgajam dzīves ritmam norit darbīga<br />

dzīve gara pasaulē. Tas ir mums līdzās. Ziemā eņģeļiem<br />

nav auksti, jo tas skar tikai cilvēkus. Blakām esošajā gara<br />

pasaulē ir siltums, daudz ziedu un skaistu koku. Tajā<br />

laimīgi un sakārtoti darbojas mūsu uzticamie draugi un<br />

palīgi – eņģeļi.<br />

Garā esmu bijis ne tikai visās mūsu planētas malās un<br />

sastapis daudz ievērojamus cilvēkus, bet arī visās tuvākajās<br />

un tālākajās Debesu pasaulēs. Saprotu – izklausās neticami,<br />

bet es patiesi rakstīto vai teikto nekad necentīšos pierādīt.<br />

Man galvenais ir bijis un vienmēr būs – izdarīt visu labi<br />

un precīzi, kā Dievs saka. Ikviens uzticētais darbs ir bijis<br />

cilvēku labā. Man prieks redzēt cilvēkus laimīgākus.<br />

Patiesībā Debesu pasauļu ir daudz vairāk, nekā es rakstīju<br />

un zīmēju grāmatā Atklāsme. To ir tūkstošiem reižu<br />

vairāk. Visas tās uzticēto darbu dēļ esmu garā izstaigājis.<br />

Ticiet tam, kas rakstīts Derībā:<br />

Jāņa ev.14:2-3<br />

Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai<br />

Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?<br />

Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es<br />

nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu,<br />

būtu arī jūs.<br />

Ikviena liecība manās grāmatās vai lekcijās tika vērsta<br />

uz vienu, lai ticētu Derības vārdiem. Pakāpeniski atklāju<br />

par tiem darbiem uz Zemes un Debesīs, par kuriem tika<br />

rakstīts Jāņa Atklāsmes grāmatā. Katrs vārds Derībā ir<br />

Patiesība. Grāmatā rakstītajam es esmu izdzīvojis cauri<br />

gan kā liecinieks, gan kā darītājs.<br />

Šo gadu laikā ir bijuši daudz cilvēku, kuri garā saņēmuši<br />

liecības, par Kristus darbiem uz Zemes un Debesīs. Jēzus<br />

Kristus patiesi ļaunumu ir uzvarējis un gatavo pasaules<br />

lielajai tiesas dienai.<br />

Kopš iesākuma, Kristus man atklāj Patiesību par<br />

katru vajadzīgo cilvēku – tās ir septiņas liecības: par<br />

gara izaugsmi, gara lielumu, grēku daudzumu, domām,<br />

darbiem, par ierakstu <strong>Dzīvības</strong> grāmatā un sagatavotības<br />

pakāpi taisnajai tiesai. Tas dots tāpēc, lai es ieguldītu visu<br />

savu sirdi cilvēku gara izaugsmei.<br />

Ir grūti skatīties uz cilvēku, kura gars grēku smaguma<br />

dēļ iet zudumā. Tikai lūgšanas svētība, mīlestība un atbalsts<br />

spēj tādam līdzēt. Bet ir tik liels prieks par cilvēku, kura<br />

gars strauji aug un priecē apkārtējos.<br />

50 51

Domāju sapratāt, ka cilvēka garīga izaugsme sākās ar<br />

ticības un uzticības mirkli Dievam, ar grēku nožēlošanu<br />

un piedošanu, ar Derības likuma izpildīšanu, ar garīgas<br />

atvēršanās mirkli mīlestībā uz Dievu un tuvākajiem.<br />

Liecības par redzētajiem notikumiem gara pasaulēs un<br />

uz Zemes saistoši ar Derības apsolījumiem esmu gleznojis<br />

daudzās gleznās un zīmējumos. Gleznu ir tapis pāri diviem<br />

simtiem, zīmējumu – pāri tūkstotim. Brošūras veidā ar<br />

sešdesmit un astoņdesmit zīmējumiem ir tapušas divas<br />

grāmatiņas – Atklāsme zīmējumos. Zem katra zīmējuma<br />

cenšos parakstīties. Domāju – tas ir svarīgi, atbildēt ar<br />

parakstu par visu, ko daru.<br />

Tapušas daudz fotogrāfijas par svētbrīžu mirkļiem uz<br />

dabā un debesīs. To ir vairāki tūkstoši. Labākās fotogrāfijas<br />

apkopoju grāmatās – Iespēja izdzīvot, Lūgšanas, Ceļā<br />

uz Gaismu.<br />

Tie ir mirkļi, kad Kristus saka – brauc un fotografē, jo<br />

pats Dievs tur būs Gaismā un spēkā. Tā tapušas fotogrāfijas,<br />

no kurām ik mirkli nāk un nāks gaisma, kas plūdīs<br />

kā Svētā Gara dzīvs ūdens. Fotogrāfijas sajūtu kā svētas,<br />

kurās pats Dievs cilvēkus uzrunājis ar Savu svētumu.<br />

Uzticētie darbi prasīja daudz ceļot. Cik svarīgi cilvēkiem<br />

ir izdarīt labu! No Svētās zemes caur Itāliju, Spāniju,<br />

Franciju un Vāciju līdz Latvijai ir gājis kristietības ceļš.<br />

Apceļojot šīs valstis, vērojot vēstures pieminekļus, kultūru<br />

un cilvēkus par to var pārliecināties.<br />

Tautas laika ritējumā iziet dažādus un bieži vien smagus<br />

pārbaudījumus. Ja valsti skāris karš, tad tā sekas cilvēkos<br />

manāmas vēl vismaz divdesmit piecus gadus un vairāk.<br />

Ar Dieva svētību ir iespējams sadziedēt visas brūces.<br />

Cilvēki nezina, ka katrai tautai no Dieva ir uzlikts<br />

nemanāms uzdevums. Ja spāņu tauta izcieta Franko<br />

režīma jūgu, vai vācieši pārdzīvoja fašismu, tas nozīmē,<br />

ka šīm tautām tam bija jāiziet cauri.<br />

Tāpat arī sociālisms skāra daudzas valstis, jo arī tam<br />

visam tā bija jābūt. Ja pār tautu nāk kāda epidēmija, tad<br />

tā skar zināmu skaitu cilvēku. Ja pār cilvēci nāk kāds ļauns<br />

rēgs, tad tas skar dažas tautas un uz tās pleciem gulstas<br />

smags pārbaudījums.<br />

Pienāk laiks, tautā aug ticība un Dieva svētība pie tās<br />

atgriežas vēl lielākā spēkā. Kā cilvēks var izveidoties par<br />

Cilvēku tikai un vienīgi pieņemot visas dzīves grūtības,<br />

izejot caur tām ar paceltu galvu un ticībā, tāpat arī tauta<br />

veidojas stipra smagos pārbaudījumos.<br />

Itālijā izveidojusies ticīga tauta un īpašu spiedogu tai<br />

uzlicis ir Vatikāns. Spāniju ir piemeklējis grūtāks liktenis,<br />

īpaši viduslaiku inkvizīcija. Pārbaudījumos tautas ticība<br />

Kristum top stiprāka.<br />

Francijas tieksme pēc brīvības un demokrātijas deva savus<br />

augļus. Prieks, ka pat vismazākajos ciematiņos ir baznīcas<br />

ar krustiem un gaiļiem torņos. Līdzīgi varētu turpināt<br />

vēstures notikumu skatījumu par visām Eiropas valstīm.<br />

Arī pēc statistikas Eiropas valstīs pārsvarā ir kristieši.<br />

Mēs cienām visas tautas un reliģijas, bet vistuvāk Patiesībai<br />

ir kristieši. Tāpēc mums, kā vecākiem brāļiem un māsām<br />

ir jāpalīdz Patiesību saprast arī citiem.<br />

52 53

Ziemassvētku vakari bija tie mirkļi, kuros Dievs visā<br />

spēkā un godībā mani uzrunāja un teica par gaidāmajiem<br />

darbiem visa nākamā gada garumā. Ir ļoti svarīgi zināt<br />

gada galvenos uzdevumus. Viss ko Dievs šos gadus bija<br />

teicis – ir piepildījies. Esmu apceļojis visas tās valstis, par<br />

kurām Dievs bija teicis un darbi arī izdarīti.<br />

Tā pienāca laiks arī aizceļot līdz Izraēlai. Svarīgākie<br />

Derības notikumi saistās tieši ar Svēto zemi. Dāvida un<br />

Kristus zeme. Pirms došanās uz šo valsti, katru dienu<br />

lūdzu par Izraēla tautu, svētīju un redzēju, kā no Kristus<br />

pār ti-cīgajiem līst piedošanas un svētības gaisma. Zinu,<br />

ka šodien daudz vairāk cilvēku no šīs tautas spēj ticēt<br />

Jaunās Derības vārdiem. To pārliecinājos arī apceļojot<br />

Svētās vietas.<br />

Vēl mēnesi pirms došanās uz Izraēlu, nezināju kā tur<br />

nokļūt – nebija īpaši pazīstams neviens cilvēks, līdz ar<br />

to vīzu saņemt nevarēja. Finansiālo līdzekļu braucienam<br />

nebija. Tad no Telavivas pazvanīja labs cilvēks un vīza tika<br />

nokārtota.<br />

Radās doma par fotogrāfiju izgatavošanu un gleznošanu.<br />

Fotografēju dabas skatus, uzgleznoju garīga satura gleznas<br />

un tās nonāca pie cilvēkiem. Tā atradās līdzekļi ceļojumam.<br />

Pirms ceļojuma kāds mācītājs man teica – Tu izkāpsi<br />

lidostā Izraēlā, zemi zem savām kājām sajust nespēsi. Būs<br />

kā tukšums. Gaismu dāvās tikai svētvietas.<br />

Tā arī notika. Izkāpjot Telavivas lidostā un staigājot<br />

pa šo zemi jutu, ka tai nav garīga satura. Līdz ar Dieva<br />

Dēla krustā sišanas mirkli Debesu Tēvs šai zemei atņēma<br />

svētību, to atstājot vienīgi īpašās vietās – Betlēmē, Dāvida<br />

un Kristus dzimšanas vietā, Nācaretē – Kristus pilsētā,<br />

Jordānas upē un Tibērijas jūrā, Jeruzalemē, tās apkaimē<br />

un daudzās citās svētās vietās, kur tagad kristieši kalpo<br />

baznīcai un veido garīgu vidi.<br />

Uz visām Kristus svētajām vietā garā redzēju no<br />

debesīm spīdam gaismas starus. Īpaši spožs tas bija virs<br />

Kristus kapa bazilikas – augšāmcelšanās vietas. Būt un<br />

sajust Kristus realitāti vietās, kur Viņš darīja Debesu Tēva<br />

darbus – ir laime. Cilvēkam ir svarīgi reāli ar savām acīm<br />

ieraudzīt to, par ko ir rakstīts Derībā.<br />

Betlēme – Kristus dzimšanas vieta. Svētā vieta arī toreiz<br />

bija karaspēka ielenkta. Mūs pavadīja arābs – viņš bija<br />

uzņēmies atbildību par mums. Apkārtējā vide nemazināja<br />

Svētās vietas izjūtas. Ziemassvētku vakarā ikvienu<br />

baznīcu rotā altārītis ar Kristus bērniņu.<br />

Skatoties uz Mariju un bērniņu Kristus Dzimšanas<br />

bazilikā pārņem svētlaimes sajūtas. Nekur nav un nevar<br />

būt cita, galvenāka altāra ar Mariju un Kristus bērniņu, kā<br />

tikai Viņa dzimšanas vietā – Betlēmē. Un kad skaties uz<br />

to – tad visam augumam cauri izskrien Kristus dzimšanas<br />

realitātes sajūta un svētums. Dievs garā rādīja tā laika<br />

ainu. Cik mūsu sirdīs Patiesība ir dzīva!<br />

Jordānas upe – strauja un veldzējoša. Tajā peldoties<br />

var sajust Svētā Gara klātbūtni. Tik svētīgi būtu katram<br />

kristietim ieiet šajā upē un lūgt Dievam svētību. Patiesi,<br />

šajos ūdeņos joprojām var sajust Jāni Kristītāju un Jēzu<br />

Kristu. Ūdens ilgi saglabā enerģētisko informāciju.<br />

54 55

Nācaretē pagāja Kristus bērnība. Jāzeps un Marija<br />

Viņam iemācīja visu, kas bija dzīvei vajadzīgs. Tibērijas<br />

jūra – Kristus un apustuļi. Ieejot tajā, garā redzēju ainu, kā<br />

Kristus staigā pa ūdens virsmu.<br />

Maizes baznīca – vieta kur Kristus pabaro tūkstoš<br />

cilvēkus ar maizi un zivīm. Kapernauma, tur Kristus mācīja<br />

ļaudīm gudrību. Visā Kristus bija atstājis Savu Gaismu<br />

un svētību.<br />

Svētvietas dāvāja Jaunajā Derībā aprakstīto notikumu<br />

realitātes izjūtas. Jeruzaleme – Ģetzemanes dārzs, Kristus<br />

ciešanu ceļš, Golgāta – Kristus Kapa bazilika un Viņa<br />

augšāmcelšanās vieta – patiesi ir Dieva Gaismas apspīdēti.<br />

Klusi, bez steigas izstaigājot Kristus ciešanu ceļu, garā<br />

redzēju Jēzu ejot šo Golgāta ceļu un sirdī sajutu krusta<br />

smagumu.<br />

Līdz sirds dziļumiem piedzīvojot to, tagad varu teikt –<br />

Kristus ciešanas cilvēku grēku dēļ bija ļoti lielas. Tās stāvēja<br />

un vienmēr stāvēs pāri cilvēkam iespējām. Dievs pats,<br />

nonākot cilvēku vidū, ar Savu spēku paņēma uz Sevis to<br />

cilvēku grēkus, kas Viņam ticēja, un atpirka no pasaules,<br />

nāves un bauslības. Vienmēr lai ir visaugstākais gods un<br />

pateicība Dievam Tam Kungam par Viņa ciešanām un<br />

žēlsirdību!<br />

Pirmo reizi garā Kristus ciešanu ceļu redzēju un izjutu<br />

Jēzus ciešanu smagumu Lieldienās, Ogrē, sava garīgā ceļa<br />

sākumā. Tā Dievs mani stiprināja, dodot spēju ar visu<br />

miesu izjust Golgāta ceļa nozīmi un apjaust Dieva Dēla<br />

Augšāmcelšanās mirkli. Garā redzēju, kā rakstīts Rakstos –<br />

trešajā dienā pār Jēzu Kristu, guļošu kapā, nāca Debesu<br />

Tēva pilnība, Viņu augšāmcēla un ienesa Dieva Gaismā.<br />

Stāvot Golgātā, pie Kristus Kapa un augšāmcelšanās<br />

vietā izjutu, cik liela ir Tēva un Dēla mīlestība un žēlsirdība<br />

uz cilvēkiem. Dievs pats nonākot pasaulē glābj<br />

cilvēkus no pazušanas un dod cilvēkiem gudrību ar<br />

Jaunās Derības vārdiem.<br />

Kāpēc cilvēki Kristus ciešanu nozīmi apjaust nespēj?<br />

Kā cilvēki nespēj saprast grēku piedošanas nozīmi un<br />

mūžīgās dzīvības iemantošanas jēgu?<br />

Zinu skaidri, ka jau tuvu klāt pienākušie Derībā<br />

rakstītie Dieva apsolījumi, par notikumiem pirms<br />

Kristus Otrā atnākšanas – Saules un Mēness aptumšošanos,<br />

debesu stiprumu sakustēšanos, mazticīgo sirdis<br />

vērsīs pie ticības Jēzum Kristum.<br />

Jaunā Derība ir Vecās Derības turpinājums. Mūžīgo<br />

dzīvošanu var iemantot tikai tad, ja pieņem abas Derības<br />

kopumā, jo tās nāk no Vienīgā Dieva.<br />

Jēzus Kristus spēkā esmu rakstījis liecības trijās<br />

grāmatās. Dieva vārdus dzirdēju balsī un redzēju garā<br />

visskaidrākajā veidā. Dieva atklāsme cilvēkā ir spējāka<br />

un stiprāka par zibeni un skaļāka par pērkona dārdienu.<br />

Grāmatu nosaukumi ir: Atklāsmē, Iespēja izdzīvot, Zelta<br />

graudi. Un tagad pievienojas arī <strong>Dzīvības</strong> <strong>likumi</strong>.<br />

Dieva spēkā Viņa vārdi atklājās kā pārliecinoša<br />

Patiesība notikumu redzējumā un atziņā. Dievs pats nodrošina<br />

Savu vārdu piepildījumu cilvēku sirdīs. Laimīgs ikviens,<br />

kas ar sirdi Viņa dāvātos domu graudus spēj sajust<br />

56 57

un saprast. Tapa arī <strong>grāmata</strong> Lūgšanas ar manām fotogrāfijām.<br />

Svarīgi uzticētās garīgās dāvanas neturēt sevī, bet<br />

no sirds dāvāt cilvēkiem.<br />

Pienāca laiks arī ceļojumam uz Amerikas kontinentu.<br />

Pēc Amerikas atklāšanas kontinenta pamatiedzīvotāju liktenis<br />

strauji mainījās. Par tā laika notikumiem varam<br />

izlasīt vēstures grāmatās.<br />

Zinām – vēstures <strong>grāmata</strong>s bieži vien ir dažu cilvēku<br />

notikumu interpretējums, kas ne vienmēr atbilst patiesībai.<br />

Tagad ir izveidojušās valstis ar savu kultūru. Citās ir<br />

saglabājusies pamatiedzīvotāju kultūras elementi, citās –<br />

tikai rezervātos dzīvojošu iedzīvotāju vidū. Rezervāti – tas<br />

ir skumji un nepareizi.<br />

Prieks par Amerikas tautas ticību un demokrātisku<br />

attieksmi. Viņu vājums – ir dzīšanās pēc naudas un mantas.<br />

Cilvēki maz atlicina laika garīgai izaugsmei un<br />

smaidi bieži vien ir samāksloti. Lai Dieva svētība stiprina<br />

Amerikas tautas!<br />

Paldies cilvēkiem, kas mani tur uzņēma. Pateicībā<br />

par to no koka ar cirvi izcirtu divas skulptūras un viņiem<br />

dāvāju. Viena atrodas netālu no Ņujorkas Deliveras upes<br />

rajonā, otra Džulianā, netālu no Sandjego.<br />

Pārlidojot visu kontinentu no austrumiem uz rietumiem<br />

– lūdzu Dieva svētību un redzēju, kā tā pārklāj visu<br />

valsti. Lūdzu arī par visu Ziemeļameriku un Dienvidameriku<br />

– redzēju kā pār visu kontinentu plūst Dieva Gaisma.<br />

Ikviens, kas sirdī ir pieņēmis Jēzu Kristu, var lūgt<br />

svētību cilvēkiem, tautai, valstīm. Kristieši lūdz un saņem<br />

svētību. Dieva Gaismu tikai ir grūti ieraudzīt. To vieglāk<br />

ir sajust.<br />

Rakstu un liecinu par to, cik ar lūgšanām reāli kristietis<br />

var palīdzēt citiem cilvēkiem. Uz daudzām pasaules valstīm<br />

bija devušies man zināmi cilvēki un Dievs caur viņiem<br />

tautām deva būtisku gara stiprinājumu.<br />

Kad cilvēks dara Dieva uzticēto darbu, tad galvenais –<br />

tas ar lielu atbildības sajūtu ir jāizdara. Svētības pilni<br />

darbi parasti paliek cilvēkiem nezināmi. No sirds pateicos<br />

ikvienam, kas godam izpildījuši savu uzdevumu. Lasot<br />

manus vārdus, katrs sapratīs par ko iet runa. Cik lieli caur<br />

ticīgajiem tika darīti Dieva darbi!<br />

Viss turpinās un mana sirds ir tik pilna ar patiesu<br />

mīlestību uz cilvēkiem. Katru rītu lūdzu Dievu par ikvienu<br />

uz šīs planētas, un svētīju. Zinu – lūdz daudzi Dieva bērni<br />

un man par to prieks. Pasaule vairāk un vairāk piepildās ar<br />

Dieva mīlestības radošo gaismu.<br />

Debesu Valstība ir tik tuvu Zemei pienākusi. Tā redzama,<br />

kā liela uzlecoša saule. Tajā ir atvērti vārti un visapkārt<br />

zeltīta Gaisma. Debesu Valstības Dāvida saules stari ticīgo<br />

sirdis silda un dzīvina. Cik atvērtām un gatavām ir jābūt<br />

cilvēku sirdīm, lai pats Dievs ar Savu Gaismu tajās ienāktu!<br />

Cilvēces pirmsākumi zināmā mērā saistās ar Ēģipti.<br />

Piramīdas un faraonu laiki liecina par cilvēku verdzības<br />

un pakļautības periodu. Tajā laikā un ilgi arī pēc tam uz<br />

daudzām tautām darbojās ievērojami maģiski spēki. Tiem<br />

ar Dievu nebija nekāda sakara. Diemžēl daudzas varas ir<br />

kārojušas pakļaut mūsu planētas tautas.<br />

58 59

Pēc dažiem ceļojumiem uz Ēģipti un tur uzticētajiem<br />

darbiem ievēroju, ka ēģiptieši vēl joprojām atradās zināmā<br />

seno maģisko rituālu ietekmē. Pēdējā ceļojuma laikā<br />

ievēroju, ka Kristus spēkā tauta tika atbrīvota no svešām<br />

ietekmēm un tagad ticības ceļus var brīvi iet.<br />

Trešais ceļojums uz Ēģipti veda uz Sinaja pussalu, uz<br />

Šarmalšeihu un uz Mozus kalnu. Izraēla tauta četrdesmit<br />

gadus Dieva vadīta ceļoja pa šo tuksnešaino zemi. Lietus<br />

tur praktiski nelīst. Akās ūdens parādās un pazūd.<br />

Beduīni joprojām turpina savu ierasto dzīvi tuksnesī –<br />

gandrīz līdzīgi tā, kā senajos laikos. Saskarsme ar Bībelē<br />

aprakstītajām vietām sirdī izsauc īpašu saviļņojumu.<br />

Tuksnesis – cilvēks – Dievs. Tālās, no pasaules nošķirtās<br />

vietās, sirds vairāk tiecās pēc sarunām ar Dievu.<br />

Cilvēks tuksnesī dzīvo bez steigas. Vairāk atliek laika, lai<br />

sagaidītu saullēktu un pavadītu saulrietu. Debesis naktīs<br />

ir tik zvaigžņu pilnas. Un kalni. Pakāpjoties tajos, gaiss<br />

kļūst dzestrāks un tīrāks. Augstāk kalnos enerģijas ir ļoti<br />

tīras. Vieglāk ir sajust Dieva svētības dvašu.<br />

V Mozus 5:22<br />

Šos vārdus runāja Tas Kungs uz visu draudzi kalnā<br />

cauri ugunij, mākonim un miglai ar stipru balsi un nekā<br />

nepielika klāt; tad Viņš tos uzrakstīja uz divām akmens<br />

plāksnēm un tās iedeva man.<br />

Sinaja kalns, Horeba kalns, tagad saukts par Mozus<br />

kalnu. Dievs cilvēcei caur Mozu deva Bauslības likumus<br />

un tagad visa cilvēce pie tiem cenšas pieturēties. Pirms<br />

baušļiem cilvēki Dieva likumus nezināja, dzīvoja pēc pašu<br />

iedibinātajiem. Pirms baušļu saņemšanas cilvēki stāvēja<br />

rindā pēc Mozus padoma un jautāja – kā pareizi rīkoties?<br />

II Mozus 17:6; 19:18; 34:29<br />

Redzi, Es tur stāvēšu tavā priekšā uz klints pie Horeba,<br />

un tu sit to klinti, tad no tās iztecēs ūdens, ļaudīm ko<br />

dzert.” Un Mozus tā darīja Israēla vecaju acu priekšā.<br />

Un viss Sinaja kalns kūpēja, jo Tas Kungs nonāca uz to<br />

ugunī, un tā dūmi cēlās augšup itin kā cepļa dūmi, un<br />

viss kalns ļoti trīcēja.<br />

Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas<br />

liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no<br />

kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija<br />

runājis ar Dievu.<br />

Sinaja kalnā joprojām viscaur jūtams Dieva pieskāriena<br />

spēks un Viņa klātbūtne. Katrs solis tuvāk virsotnei ciešāk<br />

un ciešāk saista ar Dieva elpu. Tas Kungs ar Savu uguni,<br />

dūmiem un spēku joprojām garā visā Mozus kalnā ir reāli<br />

dzīvs. To varētu salīdzināt ar snaudošu vulkānu – neviens<br />

nezina, kurā mirklī tas izdvesīs savu dvašu.<br />

Tuvojoties virsotnei garā redzēju, kā kalna virsotnes<br />

klintis spīd zeltītā gaismā. Par to liecināju ceļabiedriem.<br />

Lai tuvotos Dievam – ticībā Viņš ir jāizjūt. Ceļš pie Dieva<br />

nav vienkāršs. Tas ir rūpīgs, no sirds darīts darbs pēc<br />

Dieva likuma.<br />

Ticīgam Mozus kalnā Dievs atklājās tikai ticības spēkā.<br />

Kāpjot tajā, daudzi ir sajutuši smagumu, kas varētu būt<br />

arī paša un līdzcilvēku grēku smagums. Ticībā pietuvojoties<br />

virsotnei, tie tiek daļēji dzēsti.<br />

60 61

Dievs ir žēlsirdīgs, dāvā svētceļiniekam iespēju laboties<br />

un kalnā sajust Viņa realitāti. Kalna virsotnē ievēroju,<br />

kā pār vienu plūst Dieva Gaisma, par citu mazāk, pār citu<br />

nemaz. Svarīgi ir mērķis, kura dēļ cilvēks Mozus kalnā<br />

ir uzkāpis.<br />

Atceros katru vārdu, ko Dievs kalnā man teica. Tajos<br />

bija liels spēks un godība. Tajā bija likums un svētība.<br />

Manu dzīvi pavada rakstītie un Dieva teiktie vārdi. Viss<br />

ir piepildījies un piepildīsies – to skaidri zinu. Tāpēc<br />

manī tāds miers, pārliecība un prieks. Dieva vārdi manī<br />

dzīvo kā likums. Mozus kalnu garā redzu ik mirkli – tas<br />

ir Dieva Gaismas apņemts. Laimīgs ir tas, kas ticībā tam<br />

ir pieskāries!<br />

Svētajā kalnā atgriezos tieši pēc gada. Ceļojumam bija<br />

īpašs mērķis. Tam gatavojos daudzus mēnešus. Kristus<br />

uzticēja darbu un es to paveicu. Blakām bija uzticami ceļa<br />

biedri.<br />

Ielidojot Sinaja pussalā varēja sajust Dieva klātbūtni<br />

lielā spēkā. Viss gaiss bija pildīts ar spožu gaismu. Pirms<br />

uzkāpšanas Mozus kalnā bija tuksneša vētra. Kāpjot kalnā<br />

pārliecinājāmies – lai kur mēs kāptu, vējš visu laiku pūta<br />

no mugurpuses. Joprojām tuvāk kalna virsotnei bija<br />

jūtama Dieva klātbūtne un garā redzama zeltītā Gaisma.<br />

Kāpjot kalnā no sirds lūdzu Dievu, lai pasaule tiktu<br />

svētīta un attīrīta no ļaunuma. Lūdzu, lai Dievs piedod<br />

grēkus ticīgajiem, lai Zemei tuvojas Debesu Valstība un<br />

cilvēki tiktu sagatavoti Kristus otrai atnākšanai. Sirds bija<br />

tik pilna ar mīlestību un žēlsirdību uz cilvēkiem.<br />

Garā redzēju Debesu Valstības vārtus un liecinu: tie<br />

patiešām pietuvojās, skarot Sinaja kalna virsotni. Lai<br />

katrs domā ko grib, bet zinu skaidri, ka Debesu Valstība<br />

ir tieši pieskārusies pie Mozus kalna virsotnes. Svētīgs,<br />

kas patiesajai liecībai tic!<br />

Viss turpinās. Mani darbi, jūsu darbi. Novēlu, lai mūsu<br />

darbi būtu saskaņā ar Dieva nodomu. Novēlu, lai manas<br />

dzīves stāsts jūs iedrošinātu ticībai Jēzum Kristum. Dievs<br />

ikvienu tik ļoti mīl un vēlās katru atkal ieraudzīt Dieva<br />

Valstībā.<br />

Pāri visam stāv Radītāja iedibinātie <strong>likumi</strong>. Tos izpildot<br />

un ticot uz Jēzu Kristu, ikviens var iemantot mūžīgo<br />

dzīvošanu.<br />

Cilvēkam garā ir jāizaug līdz lielumam, kad Dievs<br />

pasaulē ticīgajam var uzticēt konkrētu darbu.<br />

Ikdienas darbus apkārtnes iekārtošanā, labestības vairošanā<br />

un labdarībā spēj daudzi un tas ir labi. Dieva darbi<br />

ir īpaši. Pirms konkrēta Dieva darba cilvēks tiek īpaši<br />

gatavots un pārbaudīts.<br />

Atcerēsimies – Dievs cilvēkā nekad nekļūdās. Var<br />

kļūdīties tikai pats cilvēks. Tikai Tas Kungs par to jau<br />

iepriekš zina. Un galvenais – viens otru netiesāsim.<br />

Vienīgi Dievam ir spēja spriest par cilvēku nekļūdīgi<br />

taisnīgu spriedumu.<br />

Lai sirdis ir vērstas uz mūsu Kungu! Turēsim tās atvērtas<br />

uzticībā un paļāvībā. Dievs no cilvēka nenovēršas –<br />

Viņš tikai ir taisnīgs. Parasti grēka vai nepaklausības dēļ<br />

no Dieva novēršas pats cilvēks.<br />

62 63

Dziļas domas ir kā vērtīgas pērles, kuras pakāpeniski<br />

krājās sirdī, veidojot gudrības un patiesības pamatus.<br />

Novēlu saprast dzīvības likumus, kuri no Dieva dažādos<br />

veidos nonākuši līdz cilvēkiem. Gudrs cilvēks mācās no<br />

Dieva un cilvēces sakrātajām gudrībām.<br />

Tversim gudrību, ko lasām Rakstos!<br />

Izzināsim Viņa likumus!<br />

Paļausimies uz savas sirds gudrību!<br />

I<br />

DAĻA<br />

DIEVA RADĪBAS<br />

Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla<br />

Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.<br />

Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties<br />

un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to,<br />

un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru<br />

dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”<br />

Un Dievs sacīja: “Redzi, Es jums esmu devis visus<br />

augus, kas nes sēklu, kas vien ir zemes virsū, un<br />

visus kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī;<br />

tie lai jums būtu par ēdamo.<br />

Bet visiem zemes zvēriem un visiem putniem gaisā, un<br />

visiem rāpuļiem, kas rāpo pa zemes virsu, kam dzīvība,<br />

Es dodu visu zaļo zāli par barību.”<br />

Un tā tapa.<br />

Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi,<br />

tas bija ļoti labs. Un tapa vakars un tapa rīts – sestā<br />

diena.<br />

I Mozus 1:27–31<br />

64 65

CILVĒKS<br />

Pār katru cilvēku no Dieva plūst nepārtraukta Gaismas<br />

straume. Tā ir dzīvības saikne starp Radītāju un cilvēku.<br />

Tā ir kopš radīšanas mirkļa un arī šobrīd. Lai vislielākā<br />

pateicība mūsu Debesu Tēvam, kas no Savas Gaismas ir<br />

dāvājis daļiņu arī mūsu sirdīs! Kā Dievs ir mūžīgs, tā arī<br />

cilvēkam ir dota iespēja sevī vairot gara augļus un iegūt<br />

mūžīgo dzīvošanu.<br />

Cilvēkam svarīgi ir zināt Patiesības pamatus. Tas nav<br />

nemaz tik sarežģīti. Cilvēka gars zina Patiesību un mēģina<br />

miesu apskaidrot. Miesa reizēm ir ļoti spītīga un tā tic tikai<br />

redzamajam. Miesa iestājas pret garu, jo tā garīgas lietas<br />

saprast nespēj. Bet, ja staigā ticībā un garā, tad miesas<br />

tieksmes var savaldīt. Ticība paver ceļu uz Patiesību.<br />

Ikviens cilvēks pirmsākumā Debesīs tika radīts garā.<br />

Iznākot no Radītāja Gaismas, mēs ieraudzījām Debesu<br />

Valstību ar kalniem un lejām, ar ziedošām pļavām un<br />

mežiem, ar upēm un ezeriem, un dzīvām radībām tajā.<br />

Cilvēki ieraudzīja Dieva Gaismas pilno debess jumu. Visā<br />

bija miers un harmonija.<br />

Visapkārt bija krāšņi putni un draudzīgi zvēri. Tie<br />

no cilvēka nebaidījās. Laukus pildīja ziedu spirdzinošs<br />

aromāts. Pat strauta ūdenim bija īpaša, dievišķa smarža.<br />

67

Ūdens, izkūstot cilvēka mutē, izplūda gara miesā kā<br />

nektārs. Tas deva spēku un veldzi.<br />

Cilvēks sajuta Dieva esamību blakām ik mirkli. Viņš<br />

nebija vientuļš un satiekot savus ciltsbrāļus, tas atplauka<br />

patiesā mīlestībā.<br />

Cilvēks dzirdēja Dieva teikto, Viņam atbildēja un tā<br />

bija dzīva un pamācoša saruna. Cilvēks pateicās Dievam<br />

par visu, ko viņš ikdienā redzēja, sajuta un baudīja. Debesu<br />

Valstībā cilvēku attiecības ir patiesas un mīlestības pilnas.<br />

Astoņpadsmit Gaismas gadu garumā cilvēki tika mācīti<br />

dzīvot Debesu pasaulēs un apguva dziļas zināšanas ikvienā<br />

jomā. Garā ikviens zina par Debesu Tēva pilnību, par<br />

Dēla būtību gādību, par Svētā Gara vadību un spēju. Gars<br />

pārzina savu būtību.<br />

Gars ir cilvēks pats, kas gara miesā radīts no Tēva pēc<br />

Dieva līdzības. Garam ir gara sirds un tajā ir dzīvības<br />

kristāls – daļiņa no paša Dieva.<br />

<strong>Dzīvības</strong> kristāls ir cilvēka dzīvības pamats. Tas ik mirkli<br />

ar tiešu Gaismas saikni ir vienots ar Dieva Mūžīgās dzīvības<br />

avotu. No Dieva pirmsākuma dziļumiem plūst dzīvību<br />

nesoša enerģija, tā garā ienāk caur dzīvības kristālu un sirdi.<br />

<strong>Dzīvības</strong> gaisma, plūstot pa visu gara miesu, dara to dzīvīgu.<br />

Ēdiens ikdienā tur nebija nepieciešams, jo dzīvības<br />

enerģiju deva Dievs. Tikai reizi mēnesī enerģijas papildinājumam<br />

cilvēki baudīja īpašu augli un dzēra dzīvinoša<br />

strauta ūdeni. Dzelteni sārtie augļi smaržoja pēc Dieva<br />

dvesmas, bija viegli caurspīdīgi un nokostais kumoss mutē<br />

izkusa kā svaigs medus.<br />

Nakts Debesu Valstībā nav, jo pats Dievs ir tās mūžīgā<br />

Gaisma. Arī miegs cilvēkam tur nav vajadzīgs, jo gars<br />

nenogurst. Tomēr katras dienas noslēgumā pienāk mirklis,<br />

kad dabā viss pieklust un iestājas atpūtas laiks. Arī cilvēkus<br />

pārņem miers un tie atpūšas dažādās Valstības vietās.<br />

Tādos mirkļos ikvienam paveras sava iekšējā pasaule un<br />

tiek dāvāta iespēja domās pabūt neaizsniedzamajās Dieva<br />

Valstības vietās. Iespēja ar savu Es aizceļot līdz Dieva skaistajiem<br />

ziedu dārziem un no sirds ar savu Radītāju izrunāties.<br />

Dievs rada apstākļus, lai ikviena dzīvā būtne varētu<br />

garā augt un pilnveidoties. Pēc gara pilngadības sasniegšanas<br />

Dieva Derības spēkā, lai vairotu sava gara lielumu<br />

desmitkārt, ikviens cilvēks tika sūtīts dzīvot ārpus<br />

Valstības Tēva radītajās pasaulēs,. Līdz ar cilvēkiem nāca<br />

Dieva Dēls un tagad tas ir mums blakām līdz atgriešanās<br />

stundai Debesu Valstībā.<br />

Debesu pasaules pēc dzīves apstākļiem ir dažādas un to<br />

skaits ir liels. Pārejas pasaulē pirms nonākšanas uz Zemes<br />

Dievs ikvienam garam izveido dvēseli.<br />

Dvēsele ir gara apvalks un aizsargs. Tā ir starpnieks starp<br />

garu un pasaulīgo miesu. Dvēselē uzkrājas informācija par<br />

cilvēka darbiem un domām. Dvēsele un gars veido debesu<br />

ķermeni. Kamēr debesu ķermenis ir miesā, tikmēr cilvēks<br />

pasaulē ir dzīvs.<br />

I Mozus 1:26-29<br />

Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un<br />

pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār<br />

putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un<br />

68 69

visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja<br />

cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja,<br />

vīrieti un sievieti Viņš radīja.<br />

Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties<br />

un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un<br />

valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu<br />

radījumu, kas rāpo pa zemi.”<br />

Un Dievs sacīja: “Redzi, Es jums esmu devis visus augus,<br />

kas nes sēklu, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus, kas<br />

augļus nes, kam sēkla sevī; tie lai jums būtu par ēdamo.<br />

Pasaulē Dievs cilvēku radīja arī pēc Savas līdzības.<br />

Ādams tika radīts no zemes un Dieva dotā dzīvības dvaša –<br />

tā ir dvēsele un gars. Ieva tika radīta no Ādama ribas.<br />

Dievam viss ir iespējams. Debesu Tēvs ir visa Radītājs. Patiesību<br />

var sākt izzināt pieņemot Bībeles vārdus kā Patiesību.<br />

I Mozus 2:7-8<br />

Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un<br />

iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par<br />

dzīvu dvēseli.<br />

Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, austrumos,<br />

tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis.<br />

Dvēsele un gars veido cilvēka galveno daļu – to, kura<br />

nosaka patiesā Es spēju un būtību. Gara daļa veido cilvēka<br />

būtisko atšķirību no dzīvniekiem. Mūsu gudrais Es, tas,<br />

kurš sen jau bijis, ir un būs, ar savu gudrību un dievišķajām<br />

spējām, patiesi ir cilvēka galvenā daļa.<br />

Ja mūs vada gars, tad esam pārāki par savu miesu un<br />

pasauli. Ja tas tā nenotiek, tad miesas iekāres ņem virsroku<br />

un tām nekad nav gala. Vai tad kāds grib būt iekāres un<br />

grēka vergs?<br />

I Mozus 2:21-25<br />

Un Dievs Tas Kungs lika cietam miegam nākt pār<br />

cilvēku; un tas aizmiga, un Viņš izņēma vienu no viņa<br />

ribām, aizpildīdams vietu ar miesu. Šo ribu, ko Viņš no<br />

cilvēka bija ņēmis, Dievs Tas Kungs izveidoja par sievu<br />

un pieveda to pie cilvēka.<br />

Tad cilvēks sacīja: “Šī tiešām ir kauls no mana kaula<br />

un miesa no manas miesas! Un viņa sauksies par sievu,<br />

jo tā ir no vīra ņemta. Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti<br />

un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.”<br />

Un tie abi – cilvēks un viņa sieva – bija kaili, bet tie<br />

nekaunējās viens otra priekšā.<br />

Debesu ķermenis cilvēkā ienāk tieši dzimšanas mirklī<br />

un pakāpeniski tas vienojas ar miesu. Kristīšanas mirklī<br />

pār cilvēku nāk Svētais Gars – tad gars, dvēsele un miesa<br />

tiek savienoti, vadīti un apgaismoti visā Trīsvienības spēkā.<br />

Tēvs, Dēls, Svētais Gars – gars, dvēsele un miesa,<br />

abi trīskārši vienoti. Radītajā ir daudz vienkāršību un<br />

sakritību. Parasti cilvēks tās nemana. Viņš bieži neievēro<br />

Dieva likumus un no tā arī cieš. Nevar apgūt sarežģītāko,<br />

neizzinot vai nepieņemot vienkāršāko. Patiesībai arī ir savi<br />

izzināšanas pakāpieni.<br />

Pāvila 1. vēst. korintiešiem 15:47-49<br />

Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks no debesīm.<br />

Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie, kas no zemes;<br />

un, kāds Tas, kas no debesīm, tādi paši tie, kas no<br />

70 71

debesīm; un, tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka tēlu, tā<br />

arī nesīsim Tā tēlu, kas no debesīm.<br />

Dievs cilvēkus uzrunā garā. Ar pasaulīgo dzirdi var<br />

saklausīt pērkona dārdus, bet nekad nevarēs saklausīt<br />

Kristus vai Viņa eņģeļu teikto. Lai cilvēks spētu dzirdēt garā<br />

teikto, ir jāiziet garš ticības un paklausības ceļš. Ir jāizveido<br />

saikne ar savu Es un tad ticībā Dievs var atvērt miesu gara<br />

darbībai. Cilvēka otrā piedzimšana ir atdzimšana garā.<br />

Cilvēka gars Dievu vienmēr klausa. Nepaklausība nāk<br />

no miesas. Ticībā Tas Kungs cilvēku veido un stiprina.<br />

Pacietīgi ik dienu ir jālūdz un jāmācās veidot dzīvo saikni<br />

ar Dievu.<br />

Ir zelta likums – cik cilvēks ikdienā lūdz, tic un uz Dievu<br />

paļaujas, tik viņš arī saņem. No sirds patiesa rīta lūgšana<br />

dod iespēju no Dieva saņemt papildus gara stiprinājumu<br />

un aizsardzību par 40%. Garā var skaidri redzēt, vai tajā<br />

dienā pār cilvēku nākusi svētība, vai viņš to nav saņēmis.<br />

Dievs dāvā svētību tikai tiem, kas Viņu piesauc, Viņam tic<br />

un uz Viņu paļaujas.<br />

Ikviens ir izvēles priekšā – dzīvot dzīvi pilnvērtīgi,<br />

gara spēkā vai mocīties miesas vājumā. Tas Kungs ar saviem<br />

eņģeļiem rāda mums ceļa Gaismu un sirds to jūt.<br />

Ieklausīsimies savā sirdī – tur glabājas gudrība.<br />

Apgarots cilvēks pasaulei ir dāvana. Gars patiesi ir<br />

mūžīgi skaists. Ar katru nodzīvoto dienu mēs sevī varam<br />

to veidot un būt skaistāki. Vecumdienās cilvēki ir tik ļoti<br />

atšķirīgi – vieni ar gaišām acīm un sejām, citi īgni, drūmi<br />

un mūžīgi neapmierināti. Tad skaidri ir redzams kā mūžs<br />

ir nodzīvots. Vājš cilvēks parasti meklē vainu citos. Jāsāk ir<br />

tieši no sevis. Nedrīkst uzvelt savu īgnumu vai dusmas uz<br />

citiem, jo tas ir grēks.<br />

Cilvēka grēki krājas viņa dvēselē līdzīgi, kā datora<br />

atmiņā ierakstītā informācija. Katram grēkam piemīt<br />

savs krāsu spektrs, veidols un izteiksme. Grēks cilvēkā<br />

dzemdina nāvi. Tas aizsedz no gara uz miesu plūstošo<br />

dzīvības gaismu.<br />

Ja grēku ir maz, tad cilvēks ir pilnīgāks ar dzīvīgumu<br />

un enerģiju. Grēks, aizpildot dvēseles šūnas ar negatīvu<br />

enerģiju, izveido biezu, gaismai necaurejamu slāni. Grēka<br />

iespaidā gars smok.<br />

1. Jāņa 3:4<br />

Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība.<br />

Grēks cilvēkā ir reāli dzīvs un tas paliek līdz mirklim,<br />

kad pats Dievs tos piedod. Cilvēkam ir jālūdz grēku<br />

piedošana un grēks tiek piedots tikai tad, kad viņš to līdz<br />

sirds dziļumiem ir sapratis.<br />

Gars ik mirkli prātu cenšas apskaidrot, bet bieži vien<br />

grēku daudzums to neļauj. Parasti padarītais grēks dzen uz<br />

jaunu grēku. Ja gars nespēj cilvēku savaldīt, tad dzīvē nāk<br />

dziļš pagrimums.<br />

Pāvila vēst. Romiešiem 8:1-11<br />

Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas<br />

pazudināšanas. Jo dzīvības Gara bauslība Kristū Jēzū<br />

tevi ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības. Jo, ko<br />

bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to<br />

ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas<br />

72 73

veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis<br />

uz nāvi, lai bauslības taisnība tiktu piepildīta<br />

mūsos, kas nedzīvojam vairs miesai, bet Garam.<br />

Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara<br />

cilvēki pēc Gara lietām. Miesas tieksme ved nāvē, bet<br />

Gara tieksme – uz dzīvību un mieru. Jo miesas tieksme<br />

ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to<br />

nespēj. Miesas cilvēki nevar patikt Dievam.<br />

Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars<br />

mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder<br />

Viņam. Bet, ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi<br />

grēka dēļ, bet gars ir dzīvs taisnības dēļ. Un, ja jūsos<br />

mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad<br />

Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu<br />

mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.<br />

Kādus darbus pasaulē izdarām, par tādiem nākas<br />

atbildēt tagad un arī Debesīs. Rītdienas laimi mēs veidojam<br />

šodien. Ja gribat būt laimīgi, dariet tikai labus darbus un<br />

domājiet tikai taisnīgas domas. Mute cilvēku apgrēcina<br />

daudz vairāk nekā darbi. Minūtē var pateikt daudz vārdus,<br />

bet var izdarīt ne vairāk kā vienu darbu.<br />

Materiālo pasauli zinātnieki ir izzinājuši diezgan pilnīgi.<br />

Tomēr aiz izzināšanas robežas, kvantu un vēl smalkāko<br />

daļiņu pasaulē eksistē vēl pilnīgāki <strong>likumi</strong> un nezināmo<br />

enerģiju veidi. Dievs cilvēces attīstības līmenim piedāvā<br />

izzināt tikai tās zināšanas, uz kurām tā ir sagatavota.<br />

Patiesi, matērijas pasaule sastāv no vissmalkākajām<br />

daļiņām. Cilvēce pazīst molekulas, atomus un kvantus.<br />

Tas ir pirmais matērijas līmenis. Nākošajā smalkākajā,<br />

cilvēkam nezināmajā līmenī pastāv vēl trīs smalkāku veidu<br />

daļiņas. Un tā tas turpinās līdz septiņdesmitajam, matērijas<br />

vissmalkāko daļiņu līmenim.<br />

Tāpat ir arī cilvēka miesā – mūsu šūniņas sastāv no<br />

molekulām, atomiem un kvantiem, tikai tajā viss ir ļoti<br />

dzīvīgs. Un tālāk arī pastāv vēl sešdesmit deviņi dzīvu<br />

daļiņu līmeņi. Dievs arī mūsu pasauli ir radījis pilnīgu un<br />

šī pilnība cilvēkam nekad nebūs pilnīgi izzināma.<br />

Pāvila vēst. galatiešiem 5:16-18<br />

Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību<br />

savaldīsit. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara<br />

tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī,<br />

ka jūs nedarāt to, ko gribat. Bet, ja Gars jūs vada, tad<br />

jūs vairs neesat padoti bauslībai.<br />

Atomam ir kodols un tam apkārt riņķo elektroni.<br />

Kodolam ir spēcīga enerģija un tā krājumi ir neizsmeļami.<br />

Tas izstaro gaismu. Ja zinātnieki spētu ielūkoties<br />

vissmalkāko daļiņu līmenī, tad ieraudzītu, ka šīs daļiņas<br />

izstaro spoži zeltītu gaismu. Gars izstaro zeltītu gaismu un<br />

šī gaisma jau spēcīgi ietekmē miesas vissmalkākās daļiņas.<br />

Veselam un garīgi spēcīgam cilvēkam visa miesa ir<br />

sakārtota un starojoša. Slima cilvēka šūniņas gaismu vairs<br />

neizstaro un tām izteikti enerģijas trūkst. Tām pazudusi arī<br />

skaisti zeltītā gaisma. No gara klātbūtnes miesā ir atkarīga<br />

mūsu veselība. Gars ir dzīvs un dzīvu dara miesu.<br />

Cilvēkam jāsaprot viens likums – Dievs nosaka visas<br />

cilvēces attīstību un atklāj savus noslēpumus tikai ja<br />

74 75

sasniegts pietiekošs gara izaugsmes līmenis. Vai tad mežoņiem<br />

varētu uzticēt atomreaktora vadības pulti?<br />

Jāsaprot vēl likums – cilvēks ar savām profesionālajām<br />

zināšanām var droši darboties savu zināšanu sfērā līdz<br />

cilvēcei zināmajam pasaules izzināšanas līmenim. Tālāk<br />

aiz šīs robežas var darboties tikai Dievs. Ja cilvēks skaidri<br />

nezin, tikai nojauš par kārtību, kāda eksistē kvantu, tālāk<br />

smalkāko daļiņu un enerģiju līmenī, kā tad viņš var pareizi<br />

ko izdarīt?<br />

Cilvēkam ir jāmācās sevi uzticēt Dievam. Tātad<br />

veselības jomā lai darbojas mediķi un citi gudri cilvēki,<br />

bet jomā kas jau ir aiz šīs zināšanu robežas – lai darbojas<br />

tikai Dievs. Tas Kungs darbojas visos līmeņos, bet to<br />

pasaulīgo daļu Viņš ir uzticējis cilvēkiem. Cilvēkam lai<br />

pieder cilvēka daļa, bet Dieva daļa lai vienmēr ir Tā Kunga<br />

ziņā. Uzticēsimies ikdienā Dievam un Viņš aizpildīs mūsos<br />

iztrūkstošo daļu!<br />

Dvēsele sastāv no vēl smalkākas matērijas daļiņām. Tās<br />

ir daudz smalkākas par materiālas pasaules vissmalkākā<br />

līmeņa daļiņām. Katrā dvēseles šūniņā ir septiņas smalkākas<br />

daļiņas. Katrā no šīm daļiņām ir vēl septiņas smalkākas.<br />

Un tā kārtu pēc kārtas līdz četrdesmit devītajai.<br />

Paralēli materiālajai pasaulei pastāv astrālā (dvēseles<br />

līmeņa) pasaule. Tā ir iekš materiālās pasaules, tāpat kā<br />

dvēsele ir iekš miesas. Cilvēka dvēselei piemīt spēja uzkrāt<br />

visu informāciju par dzīvi.<br />

Cilvēks dvēseles izskatu dzīves laikā veido. Ja grēku ir<br />

maz, tad dvēsele ir tīra un pieņem gara izskatu. Ja dvēselē<br />

grēku ir daudz, tad tā pieņem grēku izskatu. Ja kāds ir<br />

pielūdzis dēmonu, tad dvēsele pieņem tā izskatu.<br />

Marka ev. 7:20-23<br />

Bet Viņš sacīja: “Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.<br />

Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas,<br />

nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana,<br />

mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva<br />

zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums<br />

iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.”<br />

Kā cilvēkam ir sava, raksturīga smarža, tāpat arī<br />

dvēselei piemīt sava smarža. Skaidrai dvēselei ir gara<br />

smaržu patīkamais aromāts. Grēcīgai dvēselei piemīt<br />

nepatīkama smaka. Lai kā cilvēks mēģinātu to noslēpt ar<br />

labām smaržām, tas neizdosies. Dvēseles smaržu veidols ir<br />

no daudz smalkākām daļiņām un ir daudz spēcīgāks.<br />

Pāvila 2. vēst. korintiešiem 3:17,18<br />

Tas Kungs ir Gars. Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība.<br />

Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā<br />

spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma<br />

uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.<br />

Cilvēka gars dziļākajā būtībā arī sastāv no vēl smalkāku<br />

daļiņu līmeņiem un to kopējais skaits ir septiņdesmit.<br />

Debesīs pastāv daudzu gara līmeņu Valstības. No tām Dievs<br />

caurskata pasaules un dzīvās radības tajās. Eņģeļi Debesīs<br />

arī var neredzēt, kad pie viņa no pilnības dziļumiem pienāk<br />

Tas Kungs.<br />

Zinot Dieva radītā pilnību, lai mūsos ienāk bijība un<br />

pazemība. Ir jāsaprot, ka neviena dzīvā būtne ar savām<br />

76 77

spējām nevar būt pārāka par Dievu. Derība ir likums. Caur<br />

praviešiem nākušās atklāsmes ir Patiesība.<br />

Radītājs ar savu Atziņu projektē un veido visu pa<br />

priekšu un tad viss noliktais piepildās. Dieva ziņā ir arī<br />

laiks. Lai stipra ir mūsu ticība Derības vārdiem, jo apsolītais<br />

laiks ir tuvu klāt pienācis.<br />

Cilvēkam ir savs biolauks. Enerģija tajā riņķo no<br />

apakšas uz augšu, veidojot gulošu astoņnieku. Cilvēka<br />

biolauka pamatnē ir lotosa zieds. To Dievs ir radījis<br />

pašā pirmsākumā. Tas pastāv vissmalkākā gara līmenī.<br />

Cilvēks, dzīvojot Debesu pasaulē, to neredz.<br />

Ja cilvēks ir garīgi atvēries, tad lotosa zieda enerģija<br />

miesā darbojas spēcīgāk. No Tā Kunga nākoša dzīvības<br />

gaisma krīt arī uz šo ziedu, tā veicinot dzīvības enerģijas<br />

apriti. Ja cilvēks par sevi nedomā un Dievam netic,<br />

tad gara enerģija līdz miesai nenonāk un lotosa zieds ir<br />

pievērts.<br />

Mateja ev. 22:37<br />

Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt<br />

no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.<br />

Gara sirds pamatnē arī ir lotosa zieds. Garā lielam<br />

cilvēkam gara sirds ir liela un arī lotosa zieda ziedlapiņu ir<br />

vairāk. Enerģijas aprites sākums ir gara sirds. Tā sāk plūst<br />

no sirds lotosa zieda uz augšu, veidojot enerģijas loku. Tad<br />

enerģija nonāk līdz pamatnes lotosa ziedam un no turienes<br />

tā plūst atkal uz augšu. Tā visā cilvēkā ienāk dzīvīgums.<br />

Ja cilvēks dienai lūdz svētību, tad papildus ienākusī enerģija<br />

pastiprina lotosa ziedu aktivitāti. Veselam cilvēkam<br />

bioenerģijas lauks ir sakārtots un pilnīgs. Miesā vispirms<br />

enerģiju saņem kāju pēdās esošie centri, tad ceļgalos.<br />

Tur enerģija jau sāk dalīties un visa kopumā savienojas<br />

pirmajā un galvenajā enerģētiskajā centrā – mugurkaula<br />

pamatnē.<br />

Tālāk enerģija tiek sadalīta pa visiem dzīvību nesošiem<br />

orgāniem, bet galvenā enerģijas plūsma iet uz otro centru,<br />

tad uz trešo un tā līdz septītajam. Centrus sauc arī par<br />

čarkām. Galvenais, lai cilvēkam būtu atvērti pirmie trīs<br />

centri. Ja tas tā nav, tad cilvēks jau slimo.<br />

Ceturtā čakra atveras Dieva spēkā atkarībā no garīgās<br />

izaugsmes un gatavības. Jo līdz ar ceturtā centra atvēršanos,<br />

atveras enerģiju nesošie centri arī plecos, elkoņos un rokās.<br />

Tad cilvēks savu gara enerģiju var jau novirzīt ar rokām,<br />

lūgt Dieva svētību un svētīt. Rokas sāk just smalkāko<br />

enerģiju. Piemēram, ar tām var sajust āderes.<br />

<strong>Dzīvības</strong> enerģija cilvēkā var samazināties līdz zināmai<br />

robežai. Ja enerģijas ir mazāk par 60%, tad sākās pagurums<br />

un virsroku ņem slimības. Tad zāles vai dažādas atveseļošanas<br />

procedūras īpaši nepalīdz. Pār enerģijām valda vienīgi<br />

Dievs. Tātad ikdienā no sirds Tam Kungam jālūdz palīdzība.<br />

Jāatceras likums – 85% no visiem dzīvības procesiem<br />

nepieciešamās enerģijas dod Dievs, pārējos 15% enerģijas<br />

cilvēks saņem ar ikdienā lietoto ēdienu. Dieva dotā<br />

enerģija nāk kā tiešā veidā no mūžīgā <strong>Dzīvības</strong> avota, tā arī<br />

no Saules, Zemes, augiem, ūdens un dažādos citos veidos.<br />

Cilvēkam sev ir jāvelta pietiekoši laika un uzmanības.<br />

Tās lai ir ne tikai domas vai vēlēšanās būt skaistam, bet<br />

78 79

jāveic arī konkrētas darbības savas veselības uzlabošanā.<br />

Tās varētu būt ūdens procedūras, sevis masāža sāpošajās<br />

vietās, dažādu vingrinājumu veikšana, pastaiga vai arī<br />

vienkārši miers. Mūsu miesa ir mūsu gara darbības<br />

instruments, caur kuru šajā pasaulē var paveikt izcilas<br />

lietas.<br />

Veselā cilvēkā nav nepilnību. Viss organisms tad<br />

darbojas vienoti harmonijā un saskaņā. Dzīvē šī saskaņa<br />

bieži vien tiek izjaukta un pakāpeniski miesu var pārņemt<br />

negatīvas enerģijas un haoss. Tās strauji mazina šūnu<br />

darbības spējas. Tā organismu pakāpeniski var pārņemt<br />

slimības, kuru ārstēšanai parasti nepieciešams ilgs laiks.<br />

Ja sev velta pietiekošu daudzumu uzmanības, tad tas<br />

var nenotikt. Jāsāk ir ar sevis izzināšanu. Kā gan cilvēks<br />

var viegli iemācīties strādāt ar datoru, bet sevī notiekošos<br />

procesus nepārzina? Sevis izzināšana dāvā arī prieka un<br />

laimes izjūtas.<br />

Izzināsim sevi visdziļākajā būtībā un lūgsim, lai Dievs<br />

mūs ikdienā apskaidro! Cienīsim un mīlēsim visu to, kas<br />

dots uz mūžu! Pateiksimies Dievam, ka esam, būsim un<br />

tā mūžīgi!<br />

EŅĢEĻI<br />

Pašā pirmsākumā, līdzīgi kā garā cilvēki, citā Debesu<br />

Valstības daļā tika radīti eņģeļi. Tie nedzimst no eņģeļu<br />

miesas, tos visus rada Debesu Tēvs.<br />

Lai atšķirtu radības pēc izskata, Dievs visiem eņģeļiem<br />

izveidoja spārnus. Tie nav kā nepieciešamība lai pārvietotos<br />

telpā, bet kā atšķirības zīme. Vienlaicīgi ar tiem eņģeļi no<br />

Dieva saņem dzīvības enerģiju.<br />

Garā maziem eņģeļiem mazi spārni – tie saliekti.<br />

Laika gaitā, līdz ar gara izaugsmi un pilnveidošanos, tie<br />

izaug lieli. Garā lieliem eņģeļiem lieli spārni – tie vērsti uz<br />

augšu. Līdz ar atgriešanos Debesu Valstībā eņģeļiem spārni<br />

pamazām izzudīs.<br />

Mateja ev. 1:20<br />

Bet, viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga<br />

eņģelis parādījās sapnī un sacīja: “Jāzep, tu Dāvida dēls,<br />

nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā<br />

iedzimis, ir no Svētā Gara.<br />

Cilvēki tika radīts pēc Dieva līdzības un garā pirmsākumā<br />

bija lielāki par eņģeļiem. Gadu tūkstošiem ritot,<br />

tāpat kā no cilvēku vidus, arī no eņģeļu vidus izauga garā<br />

patiesi lieli eņģeļi. Pēc Derības mēs pazīstam eņģeļus –<br />

Gabriēlu, Mihailu un Rafaēlu.<br />

80 81

Vārds eņģelis nozīmē vēstnesis. Eņģeļi ir Dieva radības,<br />

tātad Dieva vēstneši. Tie veido īpašu saikni starp Dievu un<br />

cilvēkiem, palīdz mums iziet šo grūto dzīves ceļu. Eņģeļi<br />

iemieso sevī septiņus pamatprincipus – mīlestību, spēku,<br />

šķīstību, uzticību, māku uzticīgi kalpot, gudrību un spēju<br />

nest dievišķo būtību.<br />

II Mozus 3:2<br />

Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās uguns liesmā no<br />

ērkšķu krūma, un viņš skatījās, un redzi, ērkšķu krūms<br />

dega ugunīs, bet nesadega.<br />

Eņģeļi dzīvo Debesu pasaulēs un mīt garā. Eņģeļi ir<br />

bezdzimuma būtnes. Viņiem piemīt kā vīrišķās, tā arī<br />

sievišķās īpašības. Tie ir spēcīgi un reizē arī ļoti skaisti.<br />

Viņu sejās atspīd Dieva Gaisma.<br />

Eņģeļus Dievs radīja kā palīgus un viņu galvenais<br />

uzdevums ir uzticīga kalpošana Tam Kungam.<br />

Garā mazākajiem eņģeļiem tiek uzticēti vienkāršāki<br />

uzdevumi, bet garā lieliem eņģeļiem – sarežģīti un atbildīgi<br />

pienākumi.<br />

Jāņa atklāsmes gr. 7:1-3<br />

Pēc tam es redzēju četrus eņģeļus stāvam četros zemes<br />

stūros, turot četrus zemes vējus, lai vējš nepūstu ne pār<br />

zemi, ne jūru, ne pār kādu koku. Un es redzēju citu<br />

eņģeli uzkāpjam no saules lēkta puses. Viņš turēja dzīvā<br />

Dieva zīmogu; viņš sauca skaņā balsī četriem eņģeļiem,<br />

kam bija dots maitāt zemi un jūru:<br />

“Nesamaitājiet zemi, ne jūru, ne kokus, kamēr mēs<br />

apzīmogosim mūsu Dieva kalpus uz viņu pierēm.”<br />

Viss Dievā radītais ir svēts un Viņa mīlestība skar ikvienu<br />

radību. Pirmsākumā radītie eņģeļi iznāca no pilnīgās<br />

un spožās Dieva Gaismas un ieraudzīja skaistu Debesu<br />

Valstības daļu, ko Debesu Tēvs radīja īpaši eņģeļiem.<br />

Tā bija Gaismas pilna un visā bija jūtams Dieva tuvums.<br />

Valstība eņģeļus veldzēja ar savu krāšņumu un mājību. Te bija<br />

ziedošas pļavas un krāšņi koki, strauti un upes, kalni un lejas.<br />

Te bija eņģeļu pilsētas ar mājām un dažādas nozīmes celtnēm.<br />

Dievs jau pirmsākumā izveidoja visu, lai eņģeļus apmācītu<br />

un skolotu. Dievs eņģeļiem dāvāja skaistus mūzikas instrumentus<br />

– dažāda lieluma arfas un stabules, taures un bungas.<br />

Soģu 6:12<br />

Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās un sacīja: “Tas<br />

Kungs ir ar tevi, tu stiprais, varenais vīrs!”<br />

Cilvēkus Debesu Valstībā Dievs mācīja savādāk. Eņģeļiem<br />

bija daudzpusīgāk jāapgūst kalpošanas un paklausības<br />

māka. Debesu Tēvs vienlaicīgi ar pasaulēm, izplatījumā gara<br />

līmenī radīja arī eņģeļu pasaules. Tās tika radītas tā, lai līdz<br />

ar izaugsmi varētu apgūt augstāku kalpošanas un gudrības<br />

mākslu, tāpat kā, mācoties skolā, ja ir pabeigta 7. klase<br />

pārceļ uz 8. klasi. Garā lielākie eņģeļi māca mazākos.<br />

Pastāv septiņu līmeņu eņģeļu pasaules. Kopumā ir<br />

septiņas eņģeļu draudzes. Katrai draudzei ir savs vārds.<br />

Zemāko līmeņu eņģeļu pasaulēs tiem ir dota spēja pašiem<br />

izvēlēties iet pa paklausības ceļu vai virzīties savādāk.<br />

Eņģeļu pasaulēs tagad ir noslēdzies pirmais tiesas process.<br />

Taisnās tiesas priekšā nāks visas dzīvās būtnes. Izņēmums ir<br />

tikai Dieva bērni, kas bez tiesas ieies Debesu Valstībā.<br />

82 83

Mateja ev.25:31-33<br />

Bet, kad Cilvēka Dēls nāks Savā godībā un visi eņģeļi<br />

līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs uz Sava godības krēsla. Un<br />

visas tautas tiks sapulcētas Viņa priekšā; un Viņš tās<br />

šķirs, kā gans šķir avis no āžiem, un liks avis pa Savu<br />

labo, bet āžus pa kreiso roku.<br />

Patiesi, arī eņģeļiem sava uzticība un ticība ir<br />

jāapliecina darbos. Visus eņģeļus pārrauga Svētais Gars un<br />

nav iespējams, ka Dieva eņģelis pieļauj nepaklausību.<br />

Dieva eņģelim nav apgrēcības, bet ja tā notiek, tad<br />

viņš no uzticētā darba tiek atsaukts. Kritušiem eņģeļiem<br />

tiek dota iespēja laboties. Arī eņģeļiem pastāv zemāka<br />

gara līmeņa pasaules, līdzīgas kā cilvēkiem septiņu līmeņu<br />

Dvēseļu pasaules.<br />

Eņģeļiem tiek doti dažādi pārbaudījumi. Piemēram,<br />

varas vai iekāres pārbaudījums. Katram eņģelim uztic<br />

piemērotu uzdevumu un ja viņš ir gatavs, tad sūta īpašā<br />

darbā pie cilvēkiem.<br />

Ījāba 33:23<br />

Un, ja nu tad pār viņu stāv kāds eņģelis kā aizbildnis,<br />

kā viens no tūkstošiem, lai nodotu liecību par cilvēka<br />

taisnīgumu.<br />

Materiālajai pasaulei blakām pastāv arī gara līmeņa pasaule.<br />

Tā ir reāla pasaule ar ziediem un kokiem. Tajā brīvi<br />

savos darba uzdevumos pastaigājas Dieva eņģeļi. Katram<br />

eņģelim rokās ir Dieva darbu saraksts un tieši pēc tā viņš<br />

arī darbojas.<br />

No Tā Kunga un Dieva uz katru eņģeli spīd Svētā<br />

Gara Gaismas stars, kas dod dzīvības enerģiju līdzīgi<br />

kā cilvēkam. Dieva Gaisma nonākot uz eņģeli, sadalās<br />

staros tuvāk pasaulīgo krāsu spektram. Šie stari ir septiņās<br />

varavīksnes krāsās un dāvā apgaismību.<br />

Lūkas ev.1:26-30<br />

Bet sestajā mēnesī eņģeli Gabriēlu Dievs sūtīja uz<br />

Galilejas pilsētu Nacareti pie jaunavas, kas bija<br />

saderināta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts,<br />

un jaunavas vārds bija Marija. Un eņģelis, pie viņas<br />

ienācis, sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs<br />

ar tevi!”<br />

Bet viņa iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis:<br />

kas tas par sveicienu? Un eņģelis sacīja: “Nebīsties,<br />

Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.<br />

Jau četrpadsmit gadus Jēzus Kristus man ir devis spēju<br />

ik mirkli skaidri un pilnīgi redzēt garā Dieva eņģeļus. To<br />

skaits mums blakām ir iespaidīgs. Katrs no eņģeļiem strādā<br />

savā līmenī un Dievs viņu darbus ir sadalījis daudzpusīgi.<br />

Lielie Dieva eņģeļi tur Zemi no četrām debess pusēm un<br />

valda pārējos pie cilvēkiem darbojošos eņģeļus. Tiem ir<br />

īpaša spēja un dievišķas enerģijas.<br />

Mateja ev.24:30:31<br />

Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad<br />

visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu<br />

nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību. Un<br />

Viņš izsūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un<br />

tie sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena<br />

debess gala līdz otram.<br />

84 85

Eņģeļi ir sadalīti septiņās hierarhijās. Katrai no eņģeļu<br />

septiņām pakāpēm ir savs garīguma līmenis un arī atšķirīgi<br />

uzdevumi. Augstāko kārtu eņģeļi pārvalda un māca<br />

zemāko kārtu eņģeļus. Tie nes atbildību par mazākajiem.<br />

Vismazākie eņģeļi darbojas ar dabu, dzīvniekiem, putniem,<br />

zivīm un citām radībām. Pie katra cilvēka ir piestiprināti<br />

divi vidējas hierarhijas eņģeļi. Viens ir rakstvedis, otrs,<br />

kas sargā un cilvēkam palīdz iziet pareizi pa dzīves ceļiem.<br />

Eņģelis-rakstvedis pieraksta cilvēka dzīves galvenos<br />

notikumus un darbības. Tas apraksta arī domas, rīcības<br />

motīvus. Eņģelis raksta, kā cilvēks ir pildījis Dieva baušļus,<br />

cik bijis paklausīgs un taisns Tā Kunga priekšā. Cilvēkam<br />

blakām esošie eņģeļi atrodas īpašā aurā, caur kuru Dieva<br />

spēkā skaidri redz pasauli un cilvēkus. Tie redz tālu un<br />

attālums tam nav par šķērsli.<br />

Caharijas 12:8<br />

Tanī dienā Tas Kungs pasargās Jeruzālemes iedzīvotājus,<br />

ka visnespēcīgākais viņu starpā būs tai dienā kā Dāvids<br />

un Dāvida nams būs kā Dievs, kā Tā Kunga eņģelis viņu<br />

priekšā.<br />

Cilvēkam blakus esošie eņģeļi nav redzami, ja vien<br />

Dievs kādam to nav atklājis un parādījis. Parasti eņģelis<br />

jums neatbildēs, jo viņam nav tiesību iejaukties cilvēka<br />

darbos. Eņģeļi mums palīdz nemanāmi. Bet ja ar eņģeli<br />

veidojas dziļa sirds saruna garā, tad tas ir apsveicami. Lai<br />

tā ir pilna ar mīlestību!<br />

Grāmata, kurā tiek pierakstīti mūsu darbi ir cilvēka<br />

likteņa <strong>grāmata</strong>. Tai ir zeltīti vāki un virsū krusta zīme.<br />

Grāmata ir bieza, ar caurspīdīgām lapām. Katrai dienai ir<br />

sava lapa.<br />

Pirmajā lappusē ir rakstīti Dieva uzdotie trīs galvenie<br />

dienas uzdevumi, otrajā lapas pusē eņģelis raksta un atzīmē<br />

dienā paveiktos cilvēka darbus. Cik dienu cilvēkam lemts<br />

pasaulē nodzīvot, tik grāmatā arī lapu.<br />

Jāņa atkl.gr.20:11-12<br />

Tad es redzēju lielu baltu goda krēslu un To, kas tanī<br />

sēdēja; no Viņa vaiga bēga zeme un debess, un tiem<br />

nebija kur palikt.<br />

Es redzēju mirušos, lielos un mazos, stāvam goda krēsla<br />

priekšā: un <strong>grāmata</strong>s tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita<br />

<strong>grāmata</strong>, tā ir dzīvības <strong>grāmata</strong>. Mirušie tika tiesāti pēc<br />

tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem.<br />

Eņģelis raksta ar īpašu rakstāmo un raksts nav cilvēku<br />

raksts, bet eņģeļu. Tātad netiek rakstīti burti, bet zīmes.<br />

Viena zīme izteic veselu domu. Raksts saprotams tikai<br />

Dievam un eņģeļiem. Eņģeļi-rakstveži cilvēka dzīvē<br />

iejaukties nedrīkst. Viņi tikai novēro un atzīmē – nevis<br />

secinājumus, bet faktus.<br />

Cilvēkam atgriežoties Debesīs un četrdesmitajā dienā<br />

nonākot Tā Kunga priekšā, eņģelis Viņam pasniedz<br />

grāmatu. Dievs izvērtē rakstīto un ar tikai Tam Kungam<br />

piemītošo spēju vienā mirklī izsver labo darbu daudzumu<br />

un grēkus. Kad tiek pieņemts lēmums par tālāko cilvēka<br />

likteni, tad cilvēkam par Dieva taisnīgumu ir skaidra<br />

pārliecība. Likteņa <strong>grāmata</strong> ir vislielākais patiesības<br />

pierādījums.<br />

86 87

Jāņa atkl.gr.8:1-4<br />

Kad atvēra septīto zīmogu, tad iestājās klusums debesīs<br />

kādu pusstundu. Un es redzēju septiņus eņģeļus, kas<br />

stāvēja Dieva priekšā, un viņiem tika dotas septiņas<br />

bazūnes.<br />

Tad nāca cits eņģelis un nostājās pie altāra, turēdams<br />

zelta kvēpināmo trauku; viņam tika dots daudz<br />

kvēpināmā, lai pietiktu visu svēto lūgšanām uz zelta<br />

altāra goda krēsla priekšā. Un kvēpināmā dūmi ar visu<br />

svēto lūgšanām uzkāpa no eņģeļa rokām Dieva priekšā.<br />

Lai mūsos ir miers par to, ka visi labie darbi un domas<br />

ir rakstītas un paliekošas! Lai visiem prieks par Dieva<br />

taisnīgumu un gādību!<br />

Katrai minūtei ir jēga un saturs. Vientuļie cilvēki,<br />

laukos vai pilsētā, lai sirdis tur drošas, jo Dievam ir zināms<br />

viss. Arī uz slimības gultas ilgstoši guļošie vai invalīdi lai<br />

ir mierā, jo bieži vien ar lūgšanām un labām domām var<br />

sakrāt daudz vairāk gara augļu nekā darot tukšus darbus.<br />

Dažreiz var izdarīt daudz, bet patiesībā tam ir maza<br />

jēga. Reizēm cilvēks ir tā aizrāvies ar darbiem, ka aizmirst<br />

pats sevi un nemana galveno. Būsim taisnīgi un godīgi,<br />

pildīsim Dieva nolikto. Par visiem darbiem liecība vienmēr<br />

būs patiesa.<br />

Vidēji reizi tūkstoš gados, Dievs sūta cilvēkus dzīvot<br />

un vairot gara augļus pasaulēs un arī uz Zemes. Debesu<br />

Tēvam izplatījumā pasauļu ir daudz. Tā kopš cilvēka<br />

radīšanas, periodiski dzīvojot daudzās pasaulēs, cilvēkiem<br />

ir sakrājušās daudzas likteņu <strong>grāmata</strong>s. Taisnās tiesas dienā<br />

tās visas tiks novērtētas kopumā un Tā Kunga lēmums būs<br />

taisns.<br />

Psalmi 103:20-22<br />

Teiciet To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs, Viņa stiprie sargi, kas<br />

Viņa pavēles pilda, klausīdami Viņa vārda balsi! Teiciet<br />

To Kungu, visi Viņa karapulki, jūs, Viņa kalpi, kas pildāt<br />

Viņa prātu! Teiciet To Kungu, visi Viņa darbi visās Viņa<br />

valstības malās! Teici To Kungu, mana dvēsele!<br />

Dieva eņģeļi Dieva priekšā ir taisni. Viņos netaisnība<br />

nevar pastāvēt. Vispirms eņģeļus iemāca būt uzticīgiem.<br />

Kalpot Dievam – tā ir visaugstākā atzinība. Uzticīgo eņģeļu<br />

galvas rotā svētuma nimbs.<br />

Dievs un Viņa eņģeļi mūs redz. Tas Kungs zina mūsu<br />

rīcību jau iepriekš un ar eņģeļu starpniecību var mums<br />

palīdzēt. Viena diena Debesīs ir pielīdzināma tūkstoš<br />

gadiem uz Zemes. Debesīs ir mūžība, bet uz Zemes laiks<br />

tiek skaitīts. Eņģeļiem tāpēc nav grūti būt ar cilvēku ik<br />

mirkli visas dzīves garumā.<br />

Blakām cilvēkiem Dievs nolicis uzticamus eņģeļus, kas<br />

ir arī mūsu draugi. To cilvēks nejūt, kamēr nezin. Kad Dievs<br />

to atklāj, tad ticībā mēs ar viņiem varam veidot sadarbības<br />

saikni. Blakām esošie eņģeļi mūs pavada tikai šajā dzīvē.<br />

Turpmākajās gaitās jau par mums gādās citi Dieva eņģeļi.<br />

Jesajas 63:9<br />

Visās viņu bēdās Viņš bija ar tiem, un Viņa vaiga<br />

eņģelis tos izglāba. Savā mīlestībā un centienos viņus<br />

taupīt Viņš tos izglāba, Viņš tos atbalstīja un nesa uz<br />

Savām rokām jau kopš seniem laikiem.<br />

88 89

Otrs blakām cilvēkam stāvošais eņģelis ir sargeņģelis.<br />

Viņš ir uzticīgs Dieva kalps un rīkojas saskaņā ar Dieva<br />

rakstu. Katrai dienai, nedēļai un mēnesim ir nolikto cilvēka<br />

darbu priekšraksts un eņģelim tas ir zināms. Katras<br />

dienas darbi uz labu var sekmēt arī turpmāko likteni. Grēki<br />

likteņa skaistumu sabojā.<br />

No Dieva eņģeļiem uz mums staro mīlestības gaisma.<br />

Atbildēsim mēs ar to pašu un neaizmirsīsim viņiem<br />

pateikties.<br />

Sargeņģelim Dievs dod īpašu spēku, lai vajadzīgajos<br />

mirkļos varētu palīdzēt vai pat cilvēku glābt. Tas cilvēku<br />

ievirza likteņa pareizā virzienā. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēks<br />

dzīvi izdzīvotu ar pilnu atdevi un izietu pa pareiziem ceļiem.<br />

Ja cilvēks ar savu īgnumu un trulumu neieklausās, ko<br />

sirds saka priekšā, tad nepareizi dzīvotai dzīvei ir maza<br />

jēga. Kā gan skolā varētu ielikt labu atzīmi ģeogrāfijā, ja tās<br />

vietā skolnieks būtu mācījies tikai ķīmiju? Cilvēkam dzīvē<br />

ir jāizdara tas, kas no Dieva nolikts.<br />

Katrs eņģelis par darbu pie cilvēkiem pasaulē arī tiek<br />

novērtēts. Par uzticīgu kalpošanu tas saņem gara augļus.<br />

Tā ir laba iespēja garā augt un pilnveidoties.<br />

Caharijas 1:14<br />

Un eņģelis, kas ar mani runāja, teica man: sludini un<br />

saki: tā saka Tas Kungs Cebaots: Es esmu pilns lielas<br />

sirdsdedzes par Jeruzālemi un Ciānu,<br />

Ja eņģelis ir sasniedzis gara lielumu virs vidējā, tad tiem<br />

tiek dota iespēja iemiesoties. Cilvēks iemiesojas ar debesu<br />

ķermeni un arī eņģelim Dievs veido dvēseli. Tā ir gara<br />

apvalks. Tie dzimšanas mirklī ienāk miesā. Ar gara acīm<br />

skaidri var redzēt, kurā cilvēkā mīt eņģeļa gars. Cilvēkiem<br />

tas ir noslēpums un tikai Dievs var to atklāt.<br />

Cilvēkiem ar eņģeļa garu ir raksturīgs izskats un arī<br />

īpašības. Cilvēce pazīst daudz izcilus mūziķus, mākslinieku<br />

un citus garīgus cilvēkus, kuros eņģeļa gara lielums<br />

paveica kaut ko nozīmīgu. Visas Dieva dzīvās būtnes<br />

vieno mīlestība uz Dievu un tas ir tik brīnišķīgi. Patiesi<br />

jauki ir sajust, ka blakām ik mirkli ir tik daudz Dieva<br />

eņģeļu!<br />

Cilvēkus un eņģeļus vieno no sirdīm starojoši gaismas<br />

pavedieni – viens otram dāvājot mīlestību iegūst abi. Uz<br />

eņģeļiem no Dieva spīd Gaismas stars un šo Gaismu tie<br />

tālāk nodod cilvēkiem.<br />

Visspēcīgākā Gaisma spīd uz četriem eņģeļiem, kas<br />

Zemi tur no četrām debess pusēm. No viņiem gaismas<br />

stari sadalās uz visiem eņģeļiem, kas darbojas cilvēku<br />

vidū. Ar šo eņģeļu palīdzību Tas Kungs gādā, lai piepildītos<br />

Derības apsolījums. Erceņģeļi ir Dieva Gaismas<br />

eņģeļi. No tiem spīd visspožākā gaisma, kas to nes citiem<br />

eņģeļiem un cilvēkiem.<br />

Vēst.ebr.13:2<br />

Neaizmirstiet viesmīlību! Jo daži ar to, pašiem nezinot,<br />

savos namos ir uzņēmuši eņģeļus!<br />

Ja cilvēks piesauc kādu no erceņģeļiem, tas nenozīmē,<br />

ka tas savu darbu pametīs un skries pie cilvēka. Eņģeļu<br />

darbības lauki ir ļoti sadalīti un saikni ar erceņģeli pēc<br />

Tā Kunga atļaujas var veidot tikai caur piestiprinātiem<br />

90 91

eņģeļiem. Kas gan notiktu, ja visi vēlētos runāt tikai ar<br />

prezidentu, bet negribētu parunāt ar vietējo varu?<br />

Sev apkārt ik dienu redzu astoņus Dieva eņģeļus.<br />

Darbs, kas man uzticēts ir pārāk atbildīgs un tas nevar būt<br />

izjaukts. Mana sirds ir pilna ar mīlestību. Pateicība Dievam<br />

un Viņa eņģeļiem par rūpēm un gādību!<br />

Reizēm eņģeļi cilvēkiem no Dieva par labi padarītiem<br />

darbiem garā atnes skaistus ziedus. Esmu to piedzīvojis<br />

un redzējis. Katrs, kas ziedus saņēma, to juta. Dieva dārzu<br />

ziedi ir no mūžības, tie nevīst. Dieva ziedi aizpilda sirdi ar<br />

dzīvīguma laimi.<br />

Dievs un Viņa eņģeļi bērnus sargā īpaši. Līdz pilngadībai<br />

viņu aizsardzības aura ir īpaši spēcīga. Eņģeļi tos sargā ar<br />

dubultu spēku. Pieaugušajiem pašiem ir jāiemācās lūgt<br />

vairāk Dievu un gādāt par savu aizsardzību. Ticīgos Dieva<br />

eņģeļi vada pa visdrošāko ceļu. Visā svarīga ir ticība un<br />

paļāvība uz Dievu. Atkarībā no ticības un paļāvības lieluma<br />

katrs arī saņem.<br />

Uz zemes darbojas trīs augstāko hierarhijas eņģeļi.<br />

Zemāko kārtu eņģeļi garā aug un mācās Debesīs eņģeļu<br />

pasaulēs. Darbs cilvēku vidū uz zemes ir pārāk atbildīgs un<br />

nedrīkst būt pieļauta ne mazākā kļūda.<br />

Eņģeļu sejas ir stingrības, apņēmības un laimes pilnas.<br />

Garā lieliem cilvēkiem papildus tiek doti augstākas hierarhijas<br />

eņģeļi. Eņģeļi gādā, lai Dieva griba piepildītos ikvienā.<br />

Jāņa atkl.gr. 11:15<br />

Un septītais eņģelis bazūnēja, un stipras balsis atskanēja<br />

debesīs, kas sauca: “Pasaules valstība ir nākusi rokā<br />

mūsu Kungam un Viņa Svaidītajam, un Viņš būs<br />

valdnieks mūžīgi mūžam.”<br />

Ja citreiz jūtat patīkamu vēsmu vai īpašu siltumu,<br />

tas var nākt arī no eņģeļa. Atzīt to, ka blakām ik mirkli<br />

ir Dievs ar saviem eņģeļiem – tā ir liela garīga uzvara.<br />

Izjūtas, pēc kurām var sajust eņģeļa pieskārienu, ir ļoti<br />

smalkas. Tās varētu būt kā patīkamas smaržas vai spožāks<br />

izgaismojums. Bet svētīgs, kas neredz, bet tic. Pirmā<br />

lai ir ticība, tad tā atnesīs patīkamus gara augļus.<br />

Dažiem ticīgajiem Dievs dāvājis eņģeļus garā kādu<br />

mirkli skaidri redzēt, lai par to esamību liecinātu pasaulei.<br />

Tās no cilvēkiem varam dzirdēt vai izlasīt grāmatās.<br />

Varam arī secināt, ka tādi gadījumi ir ļoti reti. Lielākā<br />

daļa autoru grāmatās citu liecības tikai pārraksta. Žēl,<br />

ka daudzos rakstos par eņģeļiem ir pilnīgs domu haoss<br />

un tie neatbilst patiesībai. Daži vecajus un dzīvās būtnes<br />

arī pieskaita pie eņģeļu kārtas.<br />

Visas dzīvās būtnes Debesu Tēva radītas. Vecaju darbības<br />

sfēra un eņģeļu Debesu pasaules ir pavisam atšķirīgas.<br />

Dzīvās būtnes palīdz pārvaldīt izplatījumā notiekošos<br />

procesus. Tos mēdz saukt arī par ķerubiem vai serafiem.<br />

Jesajas 6:2<br />

Serafi lidinājās pār Viņu, tiem bija katram seši spārni:<br />

ar diviem serafs apsedza savu vaigu, ar diviem savas<br />

kājas, un ar diviem viņš lidoja.<br />

Kļūdainā informācija pie cilvēkiem gadsimtu gaitā nonāca<br />

no kritušajiem eņģeļiem. Tie cilvēku prātos mēģināja<br />

ar varu ielauzties un pakļaut tos. Kritušie eņģeļi nezina<br />

92 93

patiesību par eņģeļu hierarhijām, to varām un iespējām.<br />

Dievs ikvienam nepaklausīgam eņģelim var atņemt viņa<br />

spējas un gudrību.<br />

Katrai no septiņām eņģeļu draudzēm ir virseņģelis.<br />

Derībā minēti – Gabriēls, Mihails un Rafaēls. Tie ir triju<br />

draudžu virseņģeļi. Pārējie lai paliek nezināmi. Dažās<br />

grāmatās nosaukto eņģeļi nav erceņģeļi. Ja jau eņģeļiem<br />

eņģeļu kārtu kārtība ir noslēpums, kā gan to var zināt<br />

cilvēks?<br />

Cilvēki ar šo nepatieso informāciju viegli iekrīt, jo<br />

patiesībā par eņģeļiem ir maz patiesu stāstu. Ieraudzīt un<br />

dzirdēt eņģeļi, tas vēl nenozīmē zināt par viņu patiesību.<br />

Tāpēc tikai lai Kristus mums ir Patiesības nesējs un<br />

dzīvosim paļāvībā tikai uz Viņu!<br />

Gara pasaule Dievam radīta septiņdesmit smalkākos<br />

līmeņos. Katrā no līmeņiem pastāv liels skaits Debesu<br />

pasauļu. Atsevišķi ir pasaules, kurās dzīvo cilvēki un kurās<br />

dzīvo eņģeļi. Augstākās kārtas eņģeļi pie zemākās kārtas<br />

eņģeļiem var pienākt nemanot, neredzot un nedzirdot. Tas<br />

ir līdzīgi tā, kā cilvēki neredz blakām mītošos eņģeļus.<br />

Jāņa ev. 14:2<br />

Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai<br />

Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?<br />

Jēzus Kristus parādīja, ka būdams Dievs, var no pasaulīgās<br />

matērijas stāvokļa, kas ir miesa, var brīvi pāriet gara matērijas<br />

stāvoklī, un otrādi. Dievam viss ir iespējams. Radītājs<br />

izplatījumu un pasaules tajā radīja Savā spēkā un noslēpumā,<br />

atdalot vienu no otras ar tikai Viņam zināmu robežu.<br />

Lūkas ev.24:36-43<br />

Un, kad viņi runāja par šīm lietām, Jēzus pats stājās viņu<br />

vidū un viņiem sacīja: “Miers ar jums!” Bet tie ļoti izbijās<br />

un baiļojās, un viņiem šķita, ka garu redzot. Un Viņš tiem<br />

sacīja: “Kāpēc esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas šaubas<br />

ceļas jūsu sirdīs? Redziet Manas rokas un Manas kājas!<br />

Es pats tas esmu. Aptaustait Mani un apskatait; jo garam<br />

nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.”<br />

Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas. Bet,<br />

kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem<br />

sacīja: “Vai jums še ir kas ēdams?” Un viņi Tam pasniedza<br />

gabalu ceptas zivs un tīru medu. Un Viņš ņēma un ēda to,<br />

viņiem redzot.<br />

Dažkārt dziedināšanas spēku un dažādas īpatnas izjūtas<br />

piesaista eņģeļiem, kaut gan faktiski tām ir cits izcelsmes<br />

avots. Izplatījumā ir tūkstošiem dažādu enerģiju plūsmu un<br />

cilvēks ar savu gribu tās var piesaistīt. Nezināmas izcelsmes<br />

enerģijas parasti cilvēkam ir kaitīgas.<br />

Vēlreiz jāatceras – bez Tā Kunga ziņas uzsākt sarunu<br />

ar eņģeļiem nedrīkst. Tikai palūdzot eņģelim, tas vēl nenozīmē,<br />

ka kaut kas notiks. Eņģeļi darbojas pēc Viņa<br />

<strong>likumi</strong>em un vienīgi ar Dieva ziņu.<br />

Ir arī pilsētu un māju eņģeļi. Tāpat svētvietu, ezeru,<br />

upju vai atsevišķu kalnu eņģeļi. Kopumā par vienu cilvēku<br />

rūpējas ap simts eņģeļu. Par pārējiem eņģeļiem šoreiz<br />

netiek atklāts. Jāzina tikai viens – Debesu Tēvs iesākumā<br />

visu radīja tā, lai viss notiktu ar Viņa ziņu un Dievs būtu<br />

neuzvarams.<br />

94 95

Mums blakām esošajiem eņģeļiem pastāvīgi ir Dieva<br />

dots darbs. Neviens neklaiņo bez vajadzības. Viņi rūpējas<br />

par cilvēka aizsardzību, prieku, mieru, mīlestību un<br />

par likteņa piepildījumu. Visu starpā valda mīlestība,<br />

sadraudzība un uzticība.<br />

Mateja ev. 18:10<br />

Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicināt,<br />

jo Es jums saku: viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz Mana<br />

Debesu Tēva vaigu.<br />

Attiecības eņģeļu starpā ir daudz skaistākas, nekā<br />

šeit cilvēku starpā. Ja māca un pārrauga mazāko, tad ar<br />

mīlestību un pacietību. Mazākie eņģeļi augstākajiem ir<br />

kā vienas ģimenes brāļi un māsas.<br />

Tā kā visus eņģeļus rada Radītājs, tad eņģeļu starpā<br />

mīlestības jūtas, pieskārieni ir glāstoši un bez dziļākām<br />

attiecībām. Viņiem apkārt esošā dievišķā gaisma labvēlīgi<br />

iespaido arī mūsu sadzīves vidi.<br />

Arī mums ir viņiem jānāk pretī ar savu un savas dzīves<br />

vietas sakārtotību. Skaistumam ir jāizvēlas dabīgie ziedi<br />

un labas enerģijas priekšmeti. Ikdienu ir jālūdz Dieva<br />

svētība ne tikai cilvēkiem, bet arī mājai un apkārtējai videi,<br />

arī dzīvniekiem.<br />

Gaismas un harmonijas pilnais eņģelis var ienākt<br />

mūsu mājoklī tikai viņam līdzīgā, sakārtotā vidē. Arī<br />

eņģelis bieži vien ir ciemiņš, tātad gaidāms un mīlams.<br />

Ticīgu cilvēku ikdienā apciemo vairāki desmiti eņģeļu. Ja<br />

māja ir haosā, tai viņi nevar pietuvoties. Līdzīgi, kā zivs<br />

var dzīvot tikai tīrā ūdenī, tāpat arī eņģeļi spēj ienākt tikai<br />

harmoniskā vidē. Ap ļaunu cilvēku ir netīras enerģijas un<br />

baciļu mākonis, tāpēc bieži vien viņš staigā viens. Divi,<br />

viņa pavadošie eņģeļi, arī turas iztālēm.<br />

Eņģeļiem patīk mūzika un dziesmas. Tās dzirdot, viņi<br />

atplaukst un bieži vien dzied līdz. Protams, mūzikai ir jābūt<br />

skanīgai un skaistai. Dieva svētītai sarunai ar eņģeli<br />

ir jābūt patiesai un vienkāršai. Šeit nevar būt kaut kādu<br />

mantru vai noteiktu lūgšanu. Nav citas atslēgas sarunai, kā<br />

tikai tā, ko piešķir Tas Kungs.<br />

Eņģeļiem patīk labas smaržas, jo arī smaržas ir šīs un<br />

gara pasaules vienotājas. Sliktas smaržas rada nepatīkamas<br />

vibrācijas un veido haosa mākoni.<br />

Eņģeļiem patīk sveču gaisma, jo caur to viņi var uzrunāt<br />

cilvēkus. Eņģeļiem nepatīk dūmi, jo tie ir uguns<br />

atliekas un tajos nav gaismas. Eņģeļi brīvi caurstaigā tīrus<br />

ūdeņus, bet tiem nepatīk piesārņoti ūdeņi. Tiem nepatīk<br />

smagas vibrācijas, ko rada cilvēku darināti agregāti vai<br />

aparatūra.<br />

Eņģeļiem patīk laba balss. Eņģeļiem patīk arfas<br />

un taures. Tīkami ir visi stīgu, pūšamie un arī sitamie<br />

instrumenti. Labas balss vai instrumenta skaņa var aiziet<br />

pat līdz augstākajām sfērām. Tātad kāda izcili labas<br />

dziedātājas dziedātā vai mūziķa izspēlētā skaņa nonāk līdz<br />

virseņģeļu ausīm.<br />

Lūkas ev. 1:19<br />

Eņģelis viņam atbildēja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv<br />

Dieva priekšā, un esmu sūtīts runāt ar tevi un tev<br />

pasludināt šo prieka vēsti.<br />

96 97

Ikdienā eņģeļu palīdzība notiek bieži. Cilvēks to<br />

nemana. Ja uzmanīgi sāk vērot, tad ar laiku ievēro dažādas<br />

zīmes, kas liecina par eņģeļu klātbūtni. Dažkārt tie<br />

nemanāmi norāda virzienu, apstiprina domu, dot zīmi ar<br />

skaņu vai gaismu. Ja ir jābrīdina cilvēks par draudošām<br />

briesmām, tad var uzrasties baiļu sajūta, uzmesties zosāda<br />

vai novirzīta doma uz citu darbību.<br />

Eņģeļi var parādīties sapnī. Vislabāk eņģeļu klātbūtni<br />

var sajust agri no rītiem un vēlu vakaros. Tos var sajust<br />

īpaši spēcīgi atbildīgos brīžos. Tātad, ja mums priekšā stāv<br />

smags pārbaudījums, tad jāatceras, ka Dievs un Viņa eņģeļi<br />

būs vistuvāk.<br />

Eņģeļu klātbūtni labāk var sajust lidojuma laikā. Jo<br />

augstāk debesīs, jo tīrāka un harmoniskāka enerģētika.<br />

Eņģeļu visvairāk ir tieši augstumos.<br />

Virs Zemes debesīs eņģeļiem ir septiņu līmeņu darbības<br />

sfēras. To varētu salīdzināt ar pilsētām, kas celtas viena<br />

uz otras. Sfēras savienotas ar gaismas ceļiem un tajās ir arī<br />

vertikālas ejas.<br />

Pirmā sfēra saskaras tieši ar Zemes virsmu. Dažās<br />

vietās tā nesakrīt, piemēram, virs purviem, ielejām vai<br />

enerģētiski ļoti smagnējām vietām. Bijušie kaujas lauki<br />

nes eņģeļiem ļoti nevēlamu enerģētiku.<br />

Jāņa atkl.gr. 1:20<br />

Noslēpums par septiņām zvaigznēm, ko tu redzēji Manā<br />

labajā rokā, un par septiņiem zelta lukturiem: septiņas<br />

zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi, un septiņi lukturi ir<br />

septiņas draudzes.<br />

Grūtā situācijā vispirms palīdzība ir jālūdz Dievam<br />

un tikai tad varam piesaukt arī Viņa eņģeļus. Lūgšanas<br />

mirklī darbojas ļoti smalkas gara enerģijas, kas pilnībā<br />

dzirdamas Dievam un eņģeļiem. Svētais Gars acumirklī<br />

dod ziņu par palīdzības došanu. Vispirms Dievs pats ar<br />

Savu Garu nodrošina situācijas risinājumu un daļu uztic<br />

arī eņģeļiem.<br />

Lūgšana dziļi sirdī ir daudz efektīvāka nekā balsī.<br />

Iekšēji izrunātā vārda enerģija aiziet Debesu augstumos,<br />

skaļi sauktā – daļa paliek pasaulē. Protams, izņēmums ir<br />

izmisuma brīži, vai arī tad, ja cilvēks ir iemācījies runāt un<br />

dziedāt dziļi no sirds.<br />

Psalms 91:11-12<br />

Jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos<br />

ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras<br />

pie akmens.<br />

Eņģeļi patiesi spēj aplaimot cilvēkus ar prieku, mieru<br />

un mīlestību. Tie dāvā drošības sajūtu un ziņu, ka mēs<br />

neesam vieni. Eņģeļi visus vada uz dievišķo. Mēs ikdienā<br />

dzīvojam kopā ar zeltainas gaismas pilniem Dieva eņģeļiem.<br />

Tie spēj iedrošināt mūs uz svarīgiem lēmumiem<br />

un darbībām. Eņģeļu dziesmas pasaulē ienes sakārtotību<br />

un harmoniju.<br />

Eņģeļiem raksturīga drosme, spēks, mīlestība, svētlaime,<br />

uzticība, taisnīgums, gudrība, romantika, piekāpība<br />

un pacietība. Tas Kungs viņiem dāvā gudrību un zināšanas.<br />

Uzticība un paļāvība uz Dievu eņģeļiem dod miera un<br />

pārliecības sajūtu. Cilvēkiem būtu jāiemācās būt uzticīgiem<br />

98 99

un paļāvīgiem, jo tas nodrošina pilnīgu Dieva darbību<br />

mūsos.<br />

Psalmi 91:9-12<br />

Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko<br />

tu esi izraudzījis sev par aizsargu. Nekāds ļaunums<br />

tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo<br />

Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos<br />

ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras<br />

pie akmens.<br />

Lai mūsu sirdis ir pateicīgas par Tā Kunga gādību, par<br />

mūsu aizsardzību! Lai ar savām sirdīm mēs pateicamies<br />

eņģeļiem, kas mums palīdz grūtajos dzīves ceļos! Lai<br />

slavēts Jēzus Kristus, kas pasauli ir uzvarējis un sagatavojis<br />

ceļu uz Debesu Valstību!<br />

VECAJI<br />

Dieva radīto radību skaits ir bezgalīgs. To nevar aptvert<br />

ne eņģeļi, ne cilvēki, kā vien Tas Kungs. Izplatījumā katrai<br />

radībai ir sava vieta un nozīme. Vecajus Dievs radījis kā<br />

palīgus Savam Visuvaldītāja darbam.<br />

Pašā pirmsākumā līdz ar cilvēkiem, citā Debesu Valstības<br />

sfērā, Debesu Tēvs no Sevis radīja lielu skaitu vecaju.<br />

Tie, iznākdami no Radītāja spožās Gaismas, ieraudzīja īpaši<br />

viņiem veidotu skaistu Valstību.<br />

Visapkārt bija redzamas gaismas pilis, dārgakmeņiem<br />

rotāti kalni, pļavas un ielejas. Pa tām tecēja visdzīvākā<br />

ūdens pilnas upes. Bija krāšņi meži un ziedoši lauki. Visā<br />

bija pilns ar dzīvām radībām, pāri plētās spožas Dieva<br />

godības debesis. No tām Valstībā visu laiku bija diena.<br />

Pāvila vēst. kolosiešiem 1:16 – 17<br />

Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās<br />

un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības,<br />

gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, bet Viņš<br />

pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā.<br />

Garā radītie vecaji bija iedalīti divdesmit četrās ciltīs.<br />

Katrai bija sava apmešanās vieta un tikai reizēm tie sanāca<br />

vienuviet pie Svētā kalna. Tad visā godībā runāja Dievs<br />

caur Savu Dēlu.<br />

100 101

Vecaji astoņpadsmit Gaismas gadus apguva zināšanas<br />

par Tēva radītajām pasaulēm, par to <strong>likumi</strong>em, enerģijām,<br />

sfērām un līmeņiem. Svētais Gars tos mācīja, kā veidot<br />

ticības saikni ar Dievu, kā prast izpildīt Tā Kunga<br />

rīkojumus.<br />

Vecajiem gaismas pilis bija gan miteklis, gan arī apmācības<br />

vietas. Vispilnīgāk viņus mācīja izzināt pasauļu<br />

pārvaldīšanas māku. Dievs vecajus radīja, lai garā spēcīgākie<br />

darbotos kā pārvaldnieki dažādās sfērās.<br />

Pāvila vēst. efeziešiem 1:21-23<br />

Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu<br />

pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa,<br />

pilnība, kas visu visur piepilda.<br />

Pēc gara pilngadības sasniegšanas, Dievs vecajus sūtīja<br />

īpaši radītās Debesu pasaulēs, kur to vide un apstākļi sekmēja<br />

gara izaugsmi un pilnveidošanos. Garā aktīvākais<br />

un uzņēmīgākais spēja iegūt vairāk zināšanu. Katrai ciltij<br />

bija radīta sava pasaule. Dievs viņus sadalīja tā, lai tiktu<br />

aptvertas visas noteiktās darbības sfēras. Tātad kopumā<br />

vecaji darbojas divdesmit četrās sfērās.<br />

Sasniedzot pietiekošu gara gudrību un izturot pārbaudījumus,<br />

vecaji tika pārcelti uz īpaši radītajā Dieva pasaulēm.<br />

No tām Debesu pasaules ir pārskatāmas no gara<br />

līdz materiālajam līmenim. No šiem augstumiem vecaji<br />

redz un pārvalda katrs savu sfēru. Vecaji nespēj pārskatīt<br />

pasaules no citu cilšu, savu brāļu skatījuma iespējām.<br />

Jāņa atkl.gr. 19:4<br />

Un divdesmit četri vecaji un četras dzīvās būtnes<br />

nometās zemē, pielūdza Dievu, kas sēd goda krēslā, un<br />

sacīja: “Āmen, alelujā!”<br />

Pirms atbildīgā darba uzsākšanas katrs vecajs Dievam<br />

nodod zvērestu. Līdz ar šo mirkli vecajam uztic un viņš<br />

ir atbildīgs par vienu no daudzajām izplatījuma pārvaldīšanas<br />

sfērām. Tās aptver gan enerģiju savstarpējo mijiedarbību,<br />

gan pasauļu, planētu un spīdekļu kustību, gan<br />

dabas stihiju un procesu darbību.<br />

Vecaji palīdz Dievam veikt cilvēku gara izaugsmes ceļu<br />

projektēšanu, uzskaiti un kontroli. Vecajiem ir dota spēja<br />

būt par padomnieku cilvēkiem un arī eņģeļiem.<br />

Jāņa atkl.gr. 11:16-17<br />

Un tie divdesmit četri vecaji, kas sēd Dieva priekšā<br />

uz saviem troņiem, krita uz sava vaiga un pielūdza<br />

Dievu, sacīdami: “Mēs Tev pateicamies, Kungs Dievs,<br />

Visuvaldītāj, kas esi un kas biji, ka Tu esi ņēmis Savu<br />

lielo spēku un valdi.<br />

Vecaji nav augstākas gara attīstības pakāpes kā cilvēki<br />

vai eņģeļi. Tie uzticīgi kalpo Dievam un pilda savus pienākumus.<br />

No vecaju vidus vispilnīgākie un garā lielākie<br />

ieņem cilšu vecāko vietu. Tie pārzin savu cilti un ir par<br />

palīgu pašam Kungam.<br />

Divdesmit četri vecaji, par kuriem rakstīts Derībā, sēž<br />

ap Dieva goda krēslu un izcili pārzin savu cilšu darbības<br />

sfēras. Tie dod rīkojumus saviem pakļautajiem un skaidri<br />

caurskata visas Debesu pasaules un to radības. Viņos ir<br />

Tā Kunga pilnības atspulgs un Dievs uz viņiem ik mirkli<br />

paļaujas.<br />

102 103

Jāņa atkl.gr.4:2-5<br />

Tūliņ es tapu aizrauts garā un raugi: goda krēsls celts<br />

debesīs; goda krēslā kāds sēdēja. Tas, kas sēdēja, pēc skata<br />

līdzīgs dārgakmeņiem jaspīdam un sardijam, un ap goda<br />

krēslu bija varavīksnes loks, kas izskatījās kā smaragds.<br />

Ap goda krēslu divdesmit četri krēsli, krēslos sēdēja<br />

divdesmit četri vecaji, apģērbti baltās drēbēs, viņiem<br />

galvā zelta vainagi. No goda krēsla nāk zibeņi, balsis,<br />

pērkoni; septiņas uguns lāpas dega goda krēsla priekšā,<br />

kas ir septiņi Dieva gari.<br />

Vecaju vecāko galvas rotā zelta nimbs un vainagi.<br />

To sejās atspīd Tā Kunga gaisma un viņi ir pilni ar nenogurstošu<br />

spēku. Visas pasaules, cilvēki un eņģeļi tiek<br />

pārlūkoti no vēl augstākā līmeņa Dieva Valstībām. To<br />

nemana garā arī eņģeļi.<br />

Septiņi Dieva Gari ir septiņi Radītāja darbības noslēpumi.<br />

Katrs Dieva Gars darbojas savā dimensijā, savā sfērā.<br />

No blakus sfēras tas nav caurskatāms. Katrā no sfērām<br />

vecaji aptver divdesmit četrus Dieva darbības principus.<br />

Ziniet, ka cilvēkus Dievs un Viņa vecaji, uzlūko<br />

no daudzām sfērām. Tie palīdz Dievam un palīdz arī<br />

mums. Ticība Dievam dāvā iespēju būt nodrošinātam un<br />

aizsargātam. Ja cilvēks Dievu noliedz, tad viņam palīdzība<br />

iet secen.<br />

Jāņa atkl.gr. 4:10-11<br />

Tad divdesmit četri vecaji metas zemē Tā priekšā, kas<br />

sēd goda krēslā, un pielūdz To, kas dzīvo mūžu mūžos,<br />

un noliek savus vainagus goda krēsla priekšā, sacīdami:<br />

“Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu,<br />

godu un spēku, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu<br />

gribu visas lietas bija un ir radītas.”<br />

Vecaji savā attīstībā arī ir dažādā līmenī. Vecajus rada<br />

tikai Dievs un vecaju skaits kopš radīšanas pirmsākumā<br />

nav mainījies. Šobrīd lielākā daļa vecaju vēl apgūst<br />

zināšanas un viņiem uztic tikai vieglākus uzdevumus.<br />

Darbība Dieva sfērās ir pārāk atbildīga. Bet ir arī šobrīd<br />

pietiekošs skaits vecaju, kas nodrošina esošo pasauļu<br />

pārvaldīšanu.<br />

Jāņa atkl.gr. 5:8-10<br />

Kad Viņš ņēma grāmatu, tad četras dzīvās būtnes<br />

un divdesmit četri vecaji metās zemē Jēra priekšā,<br />

katrs turēdams rokā cītaras un zelta kausus, pilnus<br />

kvēpināmām zālēm, kas ir svēto lūgšanas; viņi dziedāja<br />

jaunu dziesmu, sacīdami: “Tu esi cienīgs ņemt grāmatu<br />

un atvērt tās zīmogus, jo Tu tapi nokauts un esi atpircis<br />

Dievam ar Savām asinīm cilvēkus no visām ciltīm,<br />

valodām, tautām un tautībām, un Tu esi padarījis<br />

viņus mūsu Dievam par ķēniņiem un priesteriem, kas<br />

valdīs pār visu zemi.”<br />

Līdz ar Jēzus Kristus atnākšanu atklāsies gan Debesu<br />

Valstība, gan arī no jauna radītās Debesu pasaulēs. Tur<br />

tad arī sāks darbu daudz vecaju, kas nesen sasnieguši savu<br />

gatavības pakāpi. Būt Dieva tuvumā un darboties Viņa<br />

laukos, tā ir ikvienas dzīvās radības vislielākā laime.<br />

Vēja virziens, gaisa temperatūra, magnētisko viļņu darbība,<br />

gravitācijas spēks, mūsu miesas un debesu ķermeņa<br />

104 105

enerģētiskais lauks, domu darbības iespējas, grēka atbildības<br />

seka – tā ir tikai maza daļiņa no vecaju darbības sfērām.<br />

Par tām varbūt nav īpašas vajadzības zināt, bet galvenais<br />

ir ticēt, ka Dievam mājokļu un dzīvo radību tajās<br />

ir liels skaits un Tā Kunga darbība nodrošina nekļūdīgu<br />

mūsu izdzīvošanu un visu procesu norisi saskaņā ar Dieva<br />

gudro ziņu. Lai mūžīga ir pateicība Dievam Tam Kungam!<br />

Jāna atkl.gr. 5:11-14<br />

Tad es redzēju un dzirdēju kā daudzu eņģeļu balsi<br />

visapkārt goda krēslam, dzīvām būtnēm un vecajiem,<br />

viņu skaits bija miriādu miriādes un tūkstošu tūkstoši,<br />

kas sauca skaņā balsī: “Cienīgs ir tas Jērs, kas tapa<br />

nokauts, ņemt spēku, bagātību, gudrību, stiprumu, godu,<br />

slavu un pateicību!”<br />

Un es dzirdēju visu radību debesīs, virs zemes, apakš<br />

zemes, jūrā un visus, kas tur ir, sakām: “Tam, kas sēd<br />

goda krēslā, un tam Jēram, lai ir pateicība, gods, slava un<br />

vara mūžu mūžos.” Un četras dzīvās būtnes sacīja: āmen!<br />

Vecaji metās zemē un pielūdza.<br />

Vecaji skaidri zina Dieva pilnību un Viņa iespējas.<br />

Tāpēc tie augstu teic Dieva vārdu un To Kungu slavina pār<br />

visām pasaulēm. Līdz mūsu sirdīm nonāk viņu vārdi un<br />

garu apskaidro.<br />

No Tā Kunga uz vecajiem spīd spožs Gaismas stars. Arī<br />

viņi savu dzīvību smeļ no Dieva <strong>Dzīvības</strong> avota. Vecaji to<br />

skaidri apzinās, tāpēc viņu uzticība ir pilnīga. Ko cilvēks<br />

šeit pasaulē vēl tikai mācās, to vecaji zina un tā viņiem ir<br />

kā absolūta Patiesība.<br />

Vecaju darbības pamatā ir mīlestība uz Dievu, saviem<br />

brāļiem, uz visām dzīvām radībām un uzticība. Viņu vidū<br />

ir saskaņotība, taisnīgums, vienkāršība un pacietība. Viņus<br />

raksturo svētums un varenums.<br />

Vecaji zina notikumu secību, jo bieži tieši viņi to<br />

projektē un Dievam iesaka. Vecaju pasaulēs valda miers un<br />

saskaņa. Tur nevar ieiet kas nesvēts. Tur nekas nav sabojāts,<br />

tur nav grēka un ļaunuma.<br />

Dieva Valstība vienmēr ir savā spēkā un varenumā.<br />

Vecaji ir Dieva darba rūķi, kas uzcītīgi visu padara saskaņā<br />

ar Dieva <strong>likumi</strong>em un projektiem. Pār viņiem staro Dieva<br />

Atziņas Gaisma un tā visā nodrošina svētumu.<br />

Lai pateicība ikvienam vecajam un dzīvai būtnei, kas<br />

mūs dara laimīgus un stiprus! Lai visā piepildās Dieva<br />

griba! Lai pār visu spīd Tā Kunga uzvarošā Gaisma!<br />

106 107

DZĪVĀS BŪTNES<br />

Vistuvāk Dievam ir dzīvās būtnes, kas uzticīgi kalpo jau<br />

no paša pirmsākuma. Tajās ir tikai svētumā radīts gars un<br />

tās mīt tikai Dieva Valstībā. Dzīvās būtnes spēj darboties<br />

visā izplatījumā un tām nav nekādu šķēršļu. Tās izteic<br />

Dieva gribu un darbojas Svētā Gara spēkā.<br />

Ecēshiēla gr.1:4-28<br />

Es redzēju – piepeši nāca stipra vētra no ziemeļiem, pacēlās<br />

liels mākonis ar uguni, tam bija spožums visapkārt un<br />

pašā vidū spulgoja kaut kas kā spilgti mirdzošs metāls.<br />

Tam vidū bija redzami četri dzīviem radījumiem līdzīgi<br />

veidojumi: tie bija cilvēkiem līdzīgi tēli.<br />

Bet ikvienam no tiem bija četras sejas un četri spārni.<br />

Viņu kājas bija taisnas, un viņu kāju pēdas bija kā teļa<br />

nagi un laistījās kā nogludināts varš. Zem viņu spārniem<br />

bija cilvēka rokas uz visām četrām pusēm. Visiem četriem<br />

bija katram sava seja un savi spārni. Visi viena tēla<br />

spārni bija salikti kopā cits pie cita. Iedami tēli negrieza<br />

seju atpakaļ, bet katrs gāja taisni uz priekšu.<br />

Viņu seja bija šāda: priekšpusē tiem bija cilvēka seja,<br />

labajā pusē lauvas seja visiem četriem, kreisajā pusē vērša<br />

seja visiem četriem un iekšpusē ērgļa seja visiem četriem.<br />

Viņu sejas bija vērstas un spārni bija izplesti uz augšu,<br />

katram tēlam divi, kas saskārās ar blakustēlu spārniem,<br />

un divi apsedza katram viņa ķermeni. Tie ikviens gāja<br />

taisni uz priekšu, tie gāja neatskatīdamies, kurp gars<br />

tos dzina.<br />

Šo dzīvo tēlu izskats bija kā kvēlojošas ogles, kā lāpu<br />

spožums: to uguns spulgoja dzīvo tēlu starpā. Ugunij<br />

bija spilgts spožums, no uguns izšāvās zibeņi. Dzīvie tēli<br />

šaudījās šurpu turpu un izskatījās kā zibeņi.<br />

Tuvāk aplūkojot dzīvos tēlus, es redzēju četrus riteņus<br />

zemē, pa vienam katra tēla priekšā. Un riteņu izskats un<br />

veidojums bija kā no hrizolīta, un visi četri bija vienādi,<br />

un tie bija tā veidoti, it kā ritenis ietilptu ritenī. Tie gāja<br />

uz visām četrām pusēm, sāņus nepagriezdamies.<br />

Riteņu loki, ārkārtīgi augsti, lieli un briesmīgi, bija acu<br />

pilni visiem četriem visapkārt, un, kad dzīvie radījumi<br />

iekustējās, tad ritēja tiem līdzi arī riteņi, un, kad tie no<br />

zemes pacēlās, tad pacēlās tiem līdzi arī riteņi; tie gāja,<br />

kurp gars tos dzina, un riteņi pacēlās un gāja tiem līdzi,<br />

jo dzīvo radījumu gars mājoja arī riteņos.<br />

Kad tie gāja, gāja arī riteņi, kad tie stāvēja, tad stāvēja<br />

arī riteņi; kad tie pacēlās no zemes, tad pacēlās līdzi<br />

arī riteņi, jo dzīvo radījumu gars mājoja riteņos. Pār<br />

dzīvo radījumu galvām bija it kā debess izplatījums, kā<br />

brīnišķīgi mirdzošs kalna kristāls; tas bija augstu izplests<br />

pār viņu galvām.<br />

Zem debess izplatījuma viņu spārni bija līmeniski taisni<br />

izplesti viens pret otru, katram divi; ar pārējiem diviem<br />

tie apsedza katrs savu ķermeni. Un es dzirdēju viņu<br />

108 109

spārnu švīkoņu, tā bija kā lielu ūdeņu krākšana, kā<br />

Visuvarenā pērkona rūkšana; kad tie kustējās, tā bija kā<br />

kara nometnes dunoņa, kad tie apstājās, tad tie ļengani<br />

nolaida savus spārnus.<br />

Un balss atskanēja no izplatījuma, kas bija virs viņu<br />

galvām. Kad tie stāvēja, viņi slābani lika nokarāties<br />

saviem spārniem. Un augstu pār izplatījumu virs viņu<br />

galvām bija saskatāms kaut kas kā safīra akmens, kaut<br />

kas tronim līdzīgs. Uz šā troņa veidojuma bija redzams<br />

sēžam tēls, tam bija cilvēka izskats.<br />

Un es redzēju it kā zaigojoša metāla mirdzumu, kā uguni<br />

viņam visapkārt un iekšā: no viņa gurniem uz augšu un<br />

no viņa gurniem uz leju uguns liesma apklāja viņu. Arī<br />

tālāk ap viņu visapkārt bija spilgti starojoša gaisma.<br />

Kā varavīksne atspīd pie debesīm lietus laikā, tāds bija<br />

starojošais spožums ap viņu. Tāda bija Tā Kunga godības<br />

parādība. Kad es to redzēju, tad es nokritu uz sava vaiga<br />

un dzirdēju kādu runājam.<br />

Debesu Tēvs dzīvās būtnes radīja no Sevis, no Savas<br />

Gaismas. Tās tika radītas pašā Dievā, līdz ar citām dzīvām<br />

radībām. Dzīvās būtnes savā Debesu Valstības sfērā garā<br />

auga un pilnveidojās. Arī tām bija nolikti astoņpadsmit<br />

Gaismas gadi, lai apgūtu Dieva paklausības un darbības<br />

likumus.<br />

Debesu Valstībā tās apguva zināšanas par Dieva septiņu<br />

Garu iespējām. Dzīvās būtnes izzināja izplatījuma<br />

pasaules, to uzbūvi līdz vissmalkākajām enerģijām.<br />

Dzīvās būtnes iedalās četrās ciltīs. Katra cilts izzina<br />

savu sfēru. Kā pasaulē ir četras debess puses, tā arī Debesīs<br />

visā izplatījumā ir četras debess puses. Debesīs katra<br />

no tām ietver četru enerģiju darbības sfēras. Kā līdzību<br />

pasaulē varētu minēt – uguns, ūdens, gaiss un zeme. Dieva<br />

augstumos tas ir bezgalīgi pilnīgāk un tas cilvēkam nekad<br />

nebūs zināms.<br />

Katras cilts dzīvās būtnes pilnībā pārvalda savu enerģiju<br />

lauku. Tām nav dots pārzināt citu būtņu noslēpumus.<br />

Visu kopumā apvieno vienīgi Dievs. Dzīvās būtnes Tam<br />

Kungam ir pilnīgi uzticīgas. Tajās vienmēr ir paša Dieva<br />

dvaša un spēks. No pirmsākuma un tā mūžīgi tās būs pie<br />

Dieva un Viņam uzticīgi kalpos.<br />

Kopumā dzīvo būtņu ir liels. Tās mūžīgi pilnveidojas<br />

un tikai četras vecākās dzīvās būtnes vienmēr stāv pie Tā<br />

Kunga un Viņu uz vārda klausa. Garā izcilākās būtnes<br />

darbojas Dieva Valstībā un no tās pa visu izplatījumu.<br />

Pārējās vēl turpina pilnveidoties četrās Dzīvo būtņu<br />

Valstībās.<br />

Jāņa atkl.gr. 5:8-10<br />

Kad Viņš ņēma grāmatu, tad četras dzīvās būtnes<br />

un divdesmit četri vecaji metās zemē Jēra priekšā,<br />

katrs turēdams rokā cītaras un zelta kausus, pilnus<br />

kvēpināmām zālēm, kas ir svēto lūgšanas; viņi dziedāja<br />

jaunu dziesmu, sacīdami:<br />

“Tu esi cienīgs ņemt grāmatu un atvērt tās zīmogus, jo<br />

Tu tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar Savām asinīm<br />

cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām,<br />

110 111

un Tu esi padarījis viņus mūsu Dievam par ķēniņiem<br />

un priesteriem, kas valdīs pār visu zemi.”<br />

Dzīvās būtnes pilnībā ir Svētā Gara iemiesojums,<br />

tā darbības sfēra. Tātad tām ir sava gara miesa, bet tā<br />

pildījums pilnībā ir ar Svēto Garu.<br />

Dieva Svētais Gars aptver visu izplatījumu un arī blakām<br />

Tam Kungam esošajām četrām dzīvajām būtnēm ir<br />

dota iespēja nest Dievu pa visu izplatījumu. Dzīvo būtņu<br />

spožums ir Svētā Gara uguns. Kā Svētais Gars ir absolūts<br />

un pilnīgs, tā Savu būtību Tas ir veidojis garā dzīvajās<br />

būtnēs.<br />

Dzīvo būtņu izskats ir dažāds. Šī dažādība neatkārtojas,<br />

līdzīgi kā degošas uguns liesmas mēles. Tām ir dots redzēt<br />

viscaur ar nesaskaitāmām acīm, dzirdēt ar visām ausīm<br />

un just ar visiem jutekļiem. Tām ir dota vara runāt Dieva<br />

vārdā, Viņu slavēt un godināt.<br />

Dzīvām būtnēm ir četri spārni, ar kuriem tās saņem<br />

no Dieva enerģiju. Tām ir rokas, ar kurā vienlaicīgi var<br />

darboties visos virzienos. Gan sejas, gan rokas un izskats<br />

kopumā ir ļoti mainīgs. To pilnībā nav iespējams aprakstīt.<br />

Ir svarīgi ticēt, ka Debesu Tēvs tās ir radījis, lai spētu visu<br />

pārvaldīt un vadīt.<br />

Ecēchiēla 10:4-5<br />

Tad Tā Kunga godība pacēlās no ķerubu ratiem virzienā<br />

uz Tempļa slieksni, un nams pildījās ar padebesi, un<br />

pagalms bija pilns Tā Kunga godības spožuma. Ķerubu<br />

spārnu troksni dzirdēja līdz ārējam pagalmam tāpat kā<br />

Visuvarenā balsi, kad Viņš runāja.<br />

Ķerubi – tās ir tās pašas dzīvās būtnes. Tām ir četras<br />

dažādas sejas, katra vērsta uz savu debess pusi. Pasaulīgi<br />

tās pielīdzina cilvēka, eņģeļa sejai, vai vērša un lauvas sejai.<br />

Patiesībā dzīvo būtņu sejas ir ļoti skaistas, reizē tajās ir Dieva<br />

stingrība un spēks. Tā kā tajās ar pilnīgu spēku darbojas<br />

Svētais Gars, tad tajās nekad nevar būt nepaklausība.<br />

Dzīvās būtnes sataisa Dievam ceļu pa priekšu un ar<br />

savām spējām nes Viņu uz visām debess pusēm. Dzīvās<br />

būtnes spēj aptvert izplatījuma lielu daļu un pa to viegli<br />

pārvietojas.<br />

Debesu Tēvs radīja sev dzīvās būtnes, kas uzticīgi<br />

kalpo un palīdz pārvaldīt enerģijas un stihijas. Jebkuras<br />

izplatījuma enerģijas un stihijas tiek pārvaldītas un vadītas<br />

saskaņā ar Dieva projektu.<br />

Ecēchiēla 10:14-21<br />

Katram ķerubam bija četras sejas. Pirmā bija ķeruba,<br />

patiesībā vērša seja, otrā cilvēka, trešā lauvas un ceturtā<br />

eņģeļa seja. Ķerubi pacēlās. Tie bija tās pašas dzīvās<br />

būtnes, ko es jau redzēju pie Ķebaras upes.<br />

Kad ķerubi sāka kustēties, tad līdzās viņiem sāka ritēt arī<br />

riteņi. Un, kad ķerubi pacēlās spārnos projām no zemes,<br />

tad riteņi no sava stāvokļa viņiem līdzās neizkustējās<br />

un no viņiem neattālinājās. Kad ķerubi apstājās, tad<br />

apstājās riteņi, un, kad tie atkal pacēlās, tad pacēlās arī<br />

riteņi, jo arī tajos bija dzīvo būtņu gars.<br />

Tad Tā Kunga godība atstāja Tempļa slieksni un<br />

nostājās pār ķerubiem. Tad ķerubi sakustināja spārnus<br />

un virzījās manu acu priekšā prom no zemes virsus,<br />

112 113

dodamies arvien augstāk un tālāk, un riteņi cēlās tiem<br />

līdzi. Bet pie Tā Kunga nama austrumu vārtu ieejas viņi<br />

atkal apstājās, un Israēla Dieva godība bija pār viņiem.<br />

Tās bija tās pašas dzīvās būtnes, kuras es redzēju zem<br />

Israēla Dieva pie Ķebaras upes, un es nopratu, ka tie<br />

bija ķerubi. Katram bija četras sejas un četri spārni, un<br />

zem viņu spārniem bija it kā cilvēka rokas.<br />

Ar Jēzus Kristus atnākšanu pavērsies vārti uz Debesu<br />

Valstību un jaunajām pasaulēm. Viss tur radīts no jauna.<br />

Jaunā Valstība ir vēl pilnīgāka par garam zināmo un tajā<br />

nav vēl bijuši ne cilvēki, ne eņģeļi, ne vecaji un ne dzīvās<br />

būtnes. Visas dzīvās radības gaida šo vienreizējo notikumu,<br />

kāds vēl nekad nav bijis.<br />

Jāņa atkl.gr. 4:6-8<br />

Goda krēsla priekšā kā stikla jūra, līdzīga kristālam.<br />

Goda krēsla vidū un goda krēslam apkārt četras dzīvas<br />

būtnes pilnas acīm, no priekšas un muguras puses.<br />

Pirmā līdzīga lauvam, otra līdzīga vērsim, trešai kā<br />

cilvēka seja un ceturtā līdzīga skrejošam ērglim.<br />

Un četras dzīvas būtnes, kam katrai pa seši spārni,<br />

kas pilni acīm visapkārt un iekšpusē un bez mitēšanās<br />

dienu un nakti sauc: “Svēts, svēts, svēts Kungs Dievs,<br />

Visuvaldītājs, kas bija, kas ir un kas nāks.”<br />

Dzīvās būtnes pēc dziļākās būtības nav lielākas par<br />

cilvēku, tās tikai mīt tuvāk Dievam un tā jau ir kopš<br />

pirmsākuma. Dievs vienīgi cilvēku radīja pēc Savas līdzības<br />

un deva iespēju ar laiku būt vislielākajam no visām<br />

radībām.<br />

Cilvēks ir savas izaugsmes pašā pirmsākumā un dzīvās<br />

būtnes palīdz mums izaugt un pilnveidoties. Tās nodrošina,<br />

lai uz Zemes un Debesīs viss notiktu pēc Dieva<br />

nodoma.<br />

Ir patīkami zināt, ka tik daudz Dieva radību par mums<br />

gadā. No cilvēka sākumā tiek prasīts pavisam maz – tā ir<br />

ticība, baušļu pildīšana, paklausība un uzticība Dievam.<br />

Jāņa atkl.gr. 5:14; 6-7<br />

Un četras dzīvās būtnes sacīja: āmen! Vecaji metās<br />

zemē un pielūdza.<br />

Kad Viņš atdarīja ceturto zīmogu, tad es dzirdēju<br />

ceturtās dzīvās būtnes balsi sakām: nāc!<br />

Tuvojas laiks, kad Tas Kungs nāks un tiesās ikvienu<br />

un cels godā paklausīgos Dieva bērnus. Tad ikviens skatīs<br />

Dieva godību vaigā un saņems pēc taisnības. Viss skaistais<br />

tikai vēl priekšā. Lai priecīgas ir mūsu sirdis!<br />

Jāņa atkl.gr. 19:4<br />

Un divdesmit četri vecaji un četras dzīvās būtnes<br />

nometās zemē, pielūdza Dievu, kas sēd goda krēslā, un<br />

sacīja: “Āmen, alelujā!”<br />

Svēts ikviens, kas rakstīts <strong>Dzīvības</strong> grāmatā. To dzīvās<br />

būtnes Tā Kunga spēkā un eņģeļu pavadībā aiznesīs līdz<br />

Debesu Valstības vārtiem. Ir svarīgi ticēt tam, kas rakstīts<br />

Derībā un zināt, ko sirdīm šobrīd no Debesīm atklāj Tas<br />

Kungs.<br />

Tversim gudrību un dosim godu Dievam! Ticēsim<br />

un ļausimies Tā Kunga darbībai mūsos! Lai Jēzus Kristus<br />

žēlastība ir pār visiem ticīgajiem!<br />

114 115

DIEVA VISVARENĪBA<br />

Dievam pieder Valstība, spēks un godība. Dievam vienam<br />

pieder visa vara pār visu kas radīts. Tā ir Patiesība.<br />

Ticīgais to pieņem un saprot. Dievam pieder neaptverams<br />

spēks, bezgalīgas iespējas un absolūta vara. Dievs ir bezgalīgs<br />

un visur esošs. Viņam vienīgajam piemīt Radītāja<br />

spējas. Dievs ir Sevī esoša pilnība un Viņš ir visspēcīgs.<br />

I Mozus 17:1–2<br />

Un Ābrāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad Tas<br />

Kungs atklājās Ābrāmam un sacīja uz viņu: “Es esmu tas<br />

visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi<br />

taisns. Un Es celšu derību starp Sevi un tevi, un Es tevi<br />

vairodams vairošu.”<br />

Dievs ir iekš katras dzīvās būtnēs. Cilvēka gara sirdī ir<br />

daļiņa no Debesu Tēva dzīvā kristāla veidā un tajā darbojas<br />

Dēls ar Svēto Garu. Dievs visā Trīsvienībā ir cilvēka gara<br />

sirdī, bet miesā ienāk tikai atkarībā no ticības un paļāvības.<br />

Cik cilvēks Dieva priekšā atveras, tik viņš arī saņem<br />

no Viņa svētības un labvēlības. Tā ir liela laime iemantot<br />

Dieva klātbūtni apziņā un darbos. Ticīgajam Dievs dāvā<br />

Savas gudrības daļu un viņu ieceļ dievišķā gaismā.<br />

Ījaba 31-2;4<br />

.. jo kādu tad atmaksu man Dievs piešķirtu no augšienes<br />

un kādu mantojumu Visuvarenais no debess augstumiem?<br />

Vai Viņš neredz manus ceļus, vai Viņš gan neskaita visus<br />

manus soļus?<br />

Ar visu Trīsvienības spēku Dievs ir arī eņģeļu sirdīs.<br />

Ar Svēto Garu eņģeļi saņem ziņu no Dieva par darbiem.<br />

Eņģeļi, kā Dieva vēstneši un Viņa gribas realizētāji, ar To<br />

Kungu ik mirkli ir ciešā garīgā saiknē.<br />

Dievam attālums un kādas radības lielums neko nenozīmē,<br />

jo Viņš ir absolūts laikā un telpā. Vislielākā Valstība<br />

vai planēta Radītāja priekšā ir niecība. Dievs visvairāk par<br />

visiem rūpējas par radībām, jo Viņš ir visu radību Tēvs.<br />

Psalmi 73:20<br />

Kā sapnis, kas uzmostoties ir zudis, tā Tavā priekšā, ak,<br />

Visuvarenais, Tev ceļoties, viņu tēli būs pēc Tavas pavēles<br />

pazuduši.<br />

Dievs ir vecaju un dzīvo būtņu sirdīs. Dievs caur tiem<br />

visu radīto pārvalda. Radītājs ir absolūtās varas avots.<br />

Radības Dieva varenību pagodina.<br />

Visā radītajā rit nepārtrauktas enerģijas plūsma.<br />

Tā caurstrāvo Valstības, pasaules, planētas, saturot tās<br />

visuvarenā Dieva varā. Radītāja strāvojums ir tik liels,<br />

ka tam pretī nostāties nespēs neviens. Kā mazs puteklītis<br />

nespēj noturēties pie zemes spēcīgas viesuļvētras laikā,<br />

tāpat pret Dievu noturēties nespēj nekāda vara.<br />

Psalmi 86:15–16<br />

Bet Tu, Visuvarenais, esi žēlsirdīgs un žēlīgs Dievs,<br />

lēnprātīgs un bagāts žēlastībā un uzticībā. Piegriezies<br />

man atkal un apžēlojies par mani, dod Savu spēku<br />

Savam kalpam un palīdzi Savam kalpones dēlam.<br />

116 117

Dievs ir devis daļiņu no Savas varas radībām, vienlaicīgi<br />

saglabājot Savu pilnību. Viss ko Dievs dod, paliek Viņā<br />

un pie Viņa atgriežas. Radību varas iespējas Dieva priekšā<br />

ir ļoti mazas, toties pietiekamas uzdoto darbu izpildei.<br />

Dievs varu radībām dod, bet neatdod to prom, vienmēr<br />

to saglabā sevī.<br />

Svarīgi saprast, ka dotā vara vai garīgs spēks ir jāizmanto<br />

labos nodomos. Cilvēkam un arī citām dzīvām<br />

būtnēm tiek dots, lai ar uzticētiem darbiem vairotu sevī<br />

gara augļus un tā garīgi augtu.<br />

Dieva visvarenība izpaužas vienotā Radītāja likumā.<br />

Kā valsts vara nevar pastāvēt bez likuma, tā kopš radīšanas<br />

mirkļa visam tiek noteikts Dieva likums. Tas nav acīm<br />

saskatāms vai citādi konstatējams.<br />

Dieva likums ir pati pilnība. Tas darbojas visās Valstībās<br />

un pasaulēs.<br />

Amosa 7:6-7<br />

Tad Tam Kungam kļuva arī tā žēl, un Tas Kungs,<br />

Visuvarenais, teica: “Tam nebūs notikt!”<br />

Viņš ļāva man no jauna skatīt parādību. Un raugi, Tas<br />

Kungs stāvēja uz stāvas mūra sienas, un svērteņa aukla<br />

ar svinu galā bija Viņa rokā.<br />

Dieva <strong>likumi</strong> sakārtoti daudzos līmeņos – no Radītāja<br />

pirmsākuma, kas tikai Viņam zināms, tad dzīvo būtņu<br />

līmenī, vecāku, eņģeļu un cilvēku līmenī.<br />

Ir <strong>likumi</strong> gara pasaulēm, dvēseļu pasaulēm un arī priekš<br />

mums uz Zemes. Ir Dieva Derības likums, kas priekš mums<br />

ir pamatlikums un dabas procesu likums, kas arī Dieva<br />

noteikts. Zinātnei zināmie dabas <strong>likumi</strong> un likumsakarības<br />

tā ir maza daļiņa no vispārējiem Radītāja <strong>likumi</strong>em.<br />

III Mozus 24:22<br />

Lai pie jums ir vienādi taisns likums kā svešiniekam, tā<br />

iedzimtajam, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!”<br />

Cilvēka gars Dieva likumus zina daudzkārt vairāk,<br />

tāpēc gars pasaulē viegli orientējās. Svarīgi ir iemācīties<br />

uzticēties sava gara teiktajam. Sirdī gudrs cilvēks pasaulei<br />

ir kā vērtīgs atradums. Bieži vien cilvēce tādu cilvēku<br />

novērtē tikai ar laiku.<br />

Svarīgi likumu izzināšanas procesā ir vērsties pie Tā<br />

Kunga, kas tos likumus ir iedibinājis. Ja cilvēks paļaujas<br />

tikai uz sava prāta spējām, tad pamatā notiek mīcīšanās<br />

uz vietas un mazsvarīgie atklājumi zinātnē īpaši strauju<br />

cilvēces attīstību neveicina.<br />

Zināšana cik gadus kāda lieta ir nogulējusi zemē, vai<br />

cik tālu no Zemes ir kāds spīdeklis nedod labklājības vai<br />

ilgstošas labsajūtas pieaugumu sirdī. Patiesas laimes un<br />

dzīvības labsajūtu cilvēkam var dāvāt tikai Dievs.<br />

V Mozus 4:5-6<br />

Redziet, es esmu jums mācījis likumus un tiesas, kā Tas<br />

Kungs, mans Dievs, ir man pavēlējis, lai jūs tā darītu tai<br />

zemē, kuru jūs ejat sev iemantot.<br />

Turiet un dariet, jo tā būs jūsu gudrība un saprašana to<br />

tautu priekšā, kuras, kad tās dzirdēs visus šos likumus,<br />

teiks: tiešām, šī lielā tauta ir sapratīga un gudra tauta.<br />

Pēc tēvreizes lūgšanā, izveidojot saikni ar Dievu,<br />

cilvēks par Viņa <strong>likumi</strong>em var saņemt patiesu atklāsmi.<br />

118 119

Dāvātā gudrība dos spēju saprast lietu būtību un atvieglos<br />

dzīves ceļus.<br />

Ticība Jēzum Kristum dod iespēju ticēt mūžīgai dzīvībai<br />

un to iemantot. Jo lielāka sadraudzība ar Dievu, jo<br />

labāka iespēja iegūt prāta apskaidrību. Saikne ar Dievu<br />

dāvā mieru un sirds skaidrību par Viņa absolūtām spējām.<br />

Ticība Dēlam dāvā skaidrību par augšāmcelšanos.<br />

Ījāba 28:18<br />

Par pērlēm un kristālu nav ko runāt, jo iegūta gudrība<br />

ir pārāka par pērlēm.<br />

Dievam nekas nav par grūtu vai sarežģītu, jo Viņš pats<br />

visu rada un veido. Visuvarenais Kungs un Dievs visus<br />

darbus veic vienādi viegli.<br />

Visa pirmsākumā ir tikai Radītāja enerģija. Dieva<br />

darbības spēks atrodas Dēla esamības pilnībā.<br />

Jesajas 54:5<br />

Jo tavs laulāts vīrs ir tavs radītājs, Tas Kungs Cebaots<br />

ir Viņa vārds. Un tavs Pestītājs ir Israēla Svētais, Viņu<br />

sauc par visas pasaules Dievu.<br />

Visā izplatījumā ir savs ritms. Tas ir Radītāja sirds<br />

ritms – harmonisks un visā saskanīgs. To nevar izmainīt<br />

vai izjaukt. Tas pastāvēs mūžīgi un tam ir radošs spēks.<br />

Tas pirmsākumā nāk no Radītāja sirds dziļumiem un<br />

pakāpeniski aptver visu izplatījumu.<br />

Tēvs ir pilnīgs un cilvēkiem Viņš ir neizzināms. Tēvs<br />

atklājas caur Dēlu. Cik cilvēks atzīst Dēlu, tik tiek atklāts<br />

par Dievu. Dēlam nekas nav neiespējams, jo visas lietas<br />

Tēvs ir nodevis Dēlam, gan pestīšanu, gan tiesu, gan varu.<br />

Jāņa atklāsmes gr.19:5-6<br />

No goda krēsla atskanēja balss, saukdama: “Slavējiet<br />

mūsu Dievu, visi Viņa kalpi, kas Viņu bīstas, mazie un<br />

lielie.”<br />

Tad es dzirdēju balsi, tā bija kā liela ļaužu pulka<br />

kliegšana, kā lielu ūdeņu krākšana un kā stipra pērkona<br />

rūkšana, kas teica: “Alelujā! Jo ir sācis valdīt Kungs,<br />

mūsu Dievs, Visuvaldītājs.<br />

Laimīgs ikviens, kurš savā sirdī To Kungu ir pieņēmis<br />

kā Pestītāju un Dievu!<br />

Sirdsskaidra apziņa lai izgaismo jūsu prātus un apziņu,<br />

jo tuvu ir Jēzus Kristus otrā atnākšana.<br />

Gods Dievam augstībā mūžīgi mūžos!<br />

120 121

II<br />

DAĻA<br />

SEVIS IZZINĀŠANAS SPĒKS<br />

Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva,<br />

Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību<br />

par Mani.<br />

Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat<br />

pie Manis.<br />

Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā<br />

patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to,<br />

ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.<br />

Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans,<br />

un jums to darīs zināmu.<br />

Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums<br />

sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to<br />

darīs zināmu.<br />

Mateja ev. 15:26-27; 16:13-15<br />

122 123

MIESAS UN GARA SASKAŅA<br />

Dievs cilvēku radīja pēc Sava tēla un līdzības. Cilvēka<br />

miesa ir unikāla. Kā Dievam ir Trīsvienība, līdzīgi tāpat arī<br />

cilvēkam pasaulē ir miesa, dvēsele un gars. Cilvēka dzīvības<br />

procesiem nepieciešamo enerģiju ik mirkli dod Dievs. Lai<br />

mūžīga ir mūsu pateicība Dievam, dzīvības devējam un<br />

uzturētājam!<br />

I Mozus 1:27 ;2:7<br />

Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla<br />

Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.<br />

Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un<br />

iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par<br />

dzīvu dvēseli.<br />

Cilvēka ķermenim ir apmēram no 40 līdz 60 triljoni<br />

šūnu. Katrā no šūniņām norisinās dažādi, ļoti komplicēti<br />

procesi. Tas viss notiek pie nemainīgas temperatūras un<br />

cilvēks dzīvības procesu noriti sevī īpaši nejūt.<br />

Kā smalki pavedieni kamolā, katras šūnas kodolā ievītas<br />

hromosomas. Šeit glabājas pārmantošanas noslēpums.<br />

Hromosomas savukārt kā spirālveida lentītes aptver gēni.<br />

Ja tās atritinātu, tad varētu izstiept 1,5 metru garumā. Ja<br />

visas šīs “lentītes” saliktu citu pie citas, to kopējais garums<br />

apmēram 600 reizes pārsniegtu attālumu līdz Saulei.<br />

125

Ikvienā no šiem gēniem līdzīgi kā magnetofona lentē<br />

ir ierakstīta gēna informācija. Ja to aprakstītu vārdos,<br />

tad katra gēna informācija sastādītu apmēram 100 000<br />

vārdnīcas apjoma sējumus. Tur ir direktīvas, iekšējie Dieva<br />

<strong>likumi</strong>, kuri nosaka, kādam ir jābūt organismam.<br />

Psalms 139:13-17<br />

Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri<br />

man ķermeni manas mātes miesās. Es Tev pateicos, ka<br />

es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana<br />

dvēsele to labi zina.<br />

Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es<br />

slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. Tavas<br />

acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā<br />

bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to<br />

vēl nebija it nevienas. Cik dārgas man ir Tavas domas,<br />

ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums!<br />

Cilvēka organismam ir bezgala lielas iespējas. Tās ir<br />

tikai pilnvērtīgi jāattīsta. Esam ievērojuši, cik ir bezgala<br />

liels skaits dažādu profesiju un katrā ir iespējams būt par<br />

zinošu un labu speciālistu. Arī valodu skaits pasaulē ir liels<br />

un bērniņš viegli iemācās to valodu, kurā runā vecāki.<br />

Cilvēka pirmsākums ir no Ādama un Ievas, tātad no<br />

tā laika jau katrā pēcnācējā ir ielikta iespēja iemācīties<br />

jebkuru valodu. Dievs cilvēka miesu pēc tās iespējām radīja<br />

pilnīgu, tikai pašam nav jābūt sliņķim un ar pacietību šai<br />

pasaulē ir jāapgūst nepieciešamās iemaņas.<br />

Mateja ev. 6:25<br />

Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ,<br />

ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko<br />

ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai<br />

miesa nav labāka nekā drēbes?<br />

Uz vienu kvadrātcentimetru liela rokas laukumiņa savas<br />

delnas varbūt var redzēt tikai kādus piecus matiņus. Bet mēs<br />

ar aci šajā laukumiņā nevaram saskatīt vienu metru vissmalkāko<br />

asinsvadiņu, 15 tauku dziedzeru, 6 000000 šūniņu,<br />

100 sviedru dziedzerīšu, 4 metrus nervu šķiedru, 5000 jušanas<br />

punktu, 200 sāpju uztvērēju punktu, 12 aukstuma<br />

un 2 siltuma uztvērēju punktus.<br />

Cilvēkam vidēji ir apmēram 20 000 kvadrātcentimetru<br />

ādas. Ja esam ieguvuši ievainojumu, sāk darboties ļoti komplicēta<br />

organisma reakcija, lai pēc iespējas ātrāk to sadziedētu.<br />

Mūsu ķermenī pa asinsvadiem – artērijām, vēnām un<br />

sīkajiem kapilāriem cirkulē apmēram 5–6 litri asiņu. Ja<br />

visus asinsvadus un kapilārus pievienotu vienu otram galā,<br />

tad iznāktu apmēram 2500 kilometri. Šajā sīko asinsvadu<br />

sistēmā mūsu organismā nepārtraukti pārvietojas apmēram<br />

25 triljoni sarkano un balto asinsķermenīšu.<br />

Sirds dienā cauri visam ķermenim asini pārsūknē apmēram<br />

600 reizes. Strādājot bez apstājas mūža garumā šis<br />

process atkārtojas apmēram 2 700 000 000 reižu. Organisms<br />

to iztur.<br />

Vai cilvēka radīts mehānisms spētu tik ilgi strādāt bez<br />

remonta? Protams, nē. Dievs ir pati pilnība un radot pēc<br />

Sava tēla līdzības, arī cilvēku Viņš radīja pilnīgu. Ja cilvēks<br />

ikdienā Dievu piemin un lūdz, tad organismam tiek dots<br />

papildus atbalsts, lai tas ilgi dzīvotu.<br />

126 127

Cilvēka audu šūna dzīvo vidēji septiņus gadus. Tāds<br />

ir arī pārējo organisma šūnu vidējais dzīves ilgums. Bet<br />

tas ir iespējams, ja cilvēks par savu organismu rūpējas<br />

un ik dienas ar uzturu uzņem pietiekoši daudz vitamīnu,<br />

minerālvielu, olbaltumvielu, aminoskābju un citu uzturam<br />

nepieciešamo vielu, dzer labu ūdeni un elpo tīru gaisu.<br />

Pāvila 1. vēst. korintiešiem 6:19<br />

Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis,<br />

kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs<br />

nepiederat sev pašiem?<br />

Ja organismā sāk izteikti kaut kā trūkt, šūnas ātrāk<br />

savas iekšējās rezerves izsmeļ un noveco. Ja cilvēks savam<br />

organismam vērību nepievērš un uz tā prasībām nereaģē,<br />

tad nolikto septiņu gadu vietā daudzas šūnas nomirst<br />

agrāk. Izveidojas atkal jaunas šūnas un ja arī tām daudz<br />

kā trūkst, lai tās spētu pilnībā veikt savu funkciju, tad to<br />

pastāvēšanas laiks arī ir īsāks par septiņiem gadiem.<br />

Un visu šūnu nenodzīvotos gadus, saskaitot kopā,<br />

varam kā zaudētus droši atņemt no savas dzīves gadiem.<br />

Neviens ārsts nevar aizstāt mūsu organisma locekļus vai<br />

galvenos orgānus. Tie mums doti uz mūžu, tāpēc jāiemācās<br />

miesu mīlēt un tai ir jāpievērš lielāka uzmanība.<br />

Viss ko Dievs ir devis, ir svēts. Ja mēs savu miesu<br />

uzturam pienācīgā kārtībā, tad arī mūsos esošais gars visā<br />

pilnībā var droši iemājot miesā un dāvāt papildus enerģiju<br />

un gudrību.<br />

Lūkas ev.11:34<br />

Miesas spīdeklis ir acs. Ja tava acs ir laba, tad arī visa<br />

tava miesa ir gaiša, bet, ja acs ir samaitāta, tad visa tava<br />

miesa ir tumša.<br />

Laukos, pie dabas svaigs gaisa ir vairāk. Tīrāks un ar<br />

skābekli bagātāks gaiss ir veselīgāks, to ieelpojot organisms<br />

kļūst spēcīgāks. Ar skābekli bagātā organisma vidē<br />

baktērijām un vīrusiem ir grūti izdzīvot.<br />

Un otrādāk, ja skābekļa trūkst, tad organisma starpšūnu<br />

vide kļūst skāba un baktērijas tajā viegli vairojas. Periodiski<br />

no pilsētām ir jābrauc pie dabas ieelpot tīrāku gaisu. Dažu<br />

stundu laikā svaigs gaiss veselību var uzlabot.<br />

Cilvēka organisms vidēji sastāv 75% no ūdens. Nervu<br />

šūnās tā ir pat līdz 85%. Ar novecošanu ūdens daudzums<br />

organismā samazinās līdz 65%. Ja cilvēks ikdienā lieto maz<br />

ūdens, tad šūnas arī sāk izžūt. Tas nozīmē, ka organisms<br />

palēnām izžūst.<br />

Organisma šūnas atrodas starpšūnu telpā, kura<br />

aizpildīta ar starpšūnu šķidrumu. Ja šīs šķidrums ir tīrs, ar<br />

normāliem rādītājiem un nav pārāk skābs, tad šūnas jūtas<br />

labi. To varētu salīdzināt ar zivtiņām akvārijā, kuras peld<br />

labā, ar skābekli bagātā ūdenī.<br />

Ūdens ir gandrīz 80% no pašas šūnas masas. Tātad<br />

ūdens izteikti nosaka šūnu fiziskās īpašības – apjomu un<br />

elastību. Ūdens tieši piedalās daudzās ķīmiskās reakcijās.<br />

Tas ūdens, kuru parasti cilvēki dzer, krasi atšķiras<br />

no mūsu organismā cirkulējošā ūdens. Lai šūnas varētu<br />

asimilēt nekvalitatīvo dzeramo ūdeni, organismam krietni<br />

vien ir jānopūlas. Ūdens ir jāpārveido vieglāk uzņemamā<br />

formā. Šim procesam organisms patērē daudz enerģijas.<br />

128 129

Tā varētu noderēt radošiem darbiem un domām. Ar<br />

gadiem organisma spējas pārveidot ūdeni samazinās un<br />

organisms piesārņojas.<br />

Vārīts ūdens zaudē daudz mikroelementu un arī savu<br />

kristālisko formu. Vārīts ūdens ir nedzīvs. Organismam ir<br />

nepieciešams dzīvs ūdens, tāds kāds tas ir nācis no pazemes,<br />

bagāts ar mikroelementiem un dabīgs. Organisma vide ir<br />

dzīva un tas labprāt uzņem visu, kas ir dabīgi dzīvs.<br />

Ikdienā svarīgi lietot dabīgu, negāzētu ūdeni. To ieteicams<br />

lietot pirms un pēc ēšanas. Regulāri lietojot akas vai<br />

avota ūdeni, var manāmi uzlabot savu veselības stāvokli.<br />

Pasaulē ir pazīstama daudzu slimību terapija tieši ar labu,<br />

dabīgu ūdeni. Pēc ilgstošas lietošanas slimnieki no savām<br />

slimībām atbrīvojās. Organisms par labu ūdeni pateicas,<br />

un tas dod šūnām papildus spēku un dzīvīgumu.<br />

Jēkaba vēst. 2:26<br />

Līdzīgi kā miesa bez gara ir nedzīva, tāpat arī nedzīva<br />

ir ticība bez darbiem.<br />

Cilvēka gars var ienākt tikai harmoniskā un sakārtotā<br />

vidē. Tā kā ūdens ir organisma lielākā sastāvdaļa, tad<br />

jācenšas dzert labu ūdeni, ar rādītājiem, kas līdzīgi mūsu<br />

organismā esošajam šķidrumam. Ūdenim klāt var pievienot<br />

minerālus, kas uzlabo ūdens sastāvu. Labus rezultātus dod<br />

ūdenim pievienots Koraļļu kalcijs. Tas bagātina ūdeni ar<br />

minerālvielām, to strukturizē, normalizē skābju – sārmu<br />

līmeni, pazemina tā virsmas spraigumu.<br />

Ja cilvēks ik dienas par savu veselību domā, lieto pilnvērtīgu,<br />

sabalansētu uzturu, tad ikviena šūna saņem<br />

pietiekoši daudz enerģijas un dod iespēju būt veselām<br />

visām šūnām līdz pat atomu līmenim.<br />

Dievs izveidojot cilvēku no zemes, viņā iedvesa dzīvības<br />

dvašu – debesu ķermeni, kas ir dvēsele un gars. Bērniņos<br />

miesas, dvēseles un gara starpā valda pilnīga saskaņa. Līdz<br />

ar pilngadību, miesas šūnas tiek pievērtas un gars saritinās<br />

sava līmeņa dziļumos. Ja veidojas apstākļi, kad gars no<br />

miesas tiek izolēts, miesa iecietinās. Pieaugušam cilvēkam<br />

gara saikne ar sevi ir jāatjauno.<br />

Pāvila vēst. rom. 8:5-9<br />

Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki<br />

pēc Gara lietām. Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara<br />

tieksme – uz dzīvību un mieru. Jo miesas tieksme ir naidā<br />

ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj.<br />

Miesas cilvēki nevar patikt Dievam.<br />

Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt<br />

jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.<br />

Dvēsele ik mirkli aptver visas cilvēka šūnas, bet gars<br />

mīt smalkajā līmenī. Dzīves laikā cilvēkam ticības spēkā ir<br />

atkal jāatveras un tad Dieva spēkā gars pakāpeniski atkal<br />

ienāk sakārtotā miesā.<br />

Tā ir cilvēka otrā dzimšana, pēc kuras sākas patiesi pilnvērtīga<br />

dzīve. Tad gars, kas ir pats cilvēks dziļākajā būtībā,<br />

sāk vadīt pa pareiziem dzīves ceļiem un dāvā prāta apskaidrību<br />

un gudrību.<br />

Pāvila vēst. romiešiem 8:10-14<br />

Bet, ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi grēka dēļ,<br />

bet gars ir dzīvs taisnības dēļ. Un, ja jūsos mājo Tā Gars,<br />

130 131

kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu<br />

Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas<br />

darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.<br />

Tātad, brāļi, mūs vairs nekas nesaista ar miesu, ka<br />

mums būtu jādzīvo pēc miesas; jo, ja jūs pēc miesas<br />

dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt<br />

galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.<br />

Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni.<br />

Lai cilvēka miesas un gara saikne atjaunotos, ir jāpilda<br />

Dieva baušļi, jātic Jēzum Kristum un jāatzīst savs gars,<br />

no Dieva radīts. Tad Dievs no Debesīm sūta Svēto Garu,<br />

kas cilvēka ticības spēkā atver miesas visus septiņdesmit<br />

līmeņus uz garu. Atdzimšana sākas ar gara ienākšanu<br />

miesas šūnās. Kā galvenais atdzimšanas traucēklis ir grēks,<br />

neticība un miesas haoss.<br />

Pāvila 1. vēst. kor.15:40-41<br />

Tā arī ir debesu ķermeņi un zemes ķermeņi; bet<br />

citāda godība ir debesu ķermeņiem un citāda zemes<br />

ķermeņiem.<br />

Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds<br />

zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru.<br />

Gars ir kā spožas saules gaisma, kas no cilvēka iekšienes<br />

caur tīru dvēseli var apspīdēt un apskaidrot miesu. No gara<br />

sirds iziet triljoniem pavedienu. Veselā un ticīgā cilvēkā<br />

šie dzīvības pavedieni aiziet līdz katras šūnas kodolam. Ja<br />

grēku ir maz, tad gara gaismas pavedieni ir spožāki un katra<br />

šūna saņem vairāk gara enerģijas. Bez gara apskaidrības<br />

miesa ir vāja un tā ātri krīt pasaules grēkos.<br />

Pāvila 1. vēst. kor.15:44-45<br />

Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa.<br />

Kā ir dabīga miesa, tā ir arī garīga miesa. Tāpat ir<br />

arī rakstīts: pirmais cilvēks, Ādams, kļuva par dzīvu<br />

dvēseli, – pēdējais Ādams par dzīvu darītāju Garu.<br />

Apgarotā miesā dzīvīguma un veselības ir vairāk.<br />

Debesu Tēvs pasaulē cilvēkiem ir noteicis likumu – 85%<br />

enerģijas dažādos veidos visiem dzīvības procesiem dod<br />

Dievs, pārējos 15% enerģijas cilvēks saņem ar uzturu.<br />

Tātad lielāko enerģijas daudzumu mēs saņemam ar<br />

Svēto Garu gan tiešā veidā, gan no debesīm, no Zemes, no<br />

augiem, ūdens, sniega un dažādos citos veidos. Apgarotāka<br />

miesa ikdienā saņem daudz vairāk Dieva dotās enerģijas<br />

nekā grēcīga miesa.<br />

Cilvēkā ir septiņi galvenie enerģētiskie centri (čakras),<br />

kas pirmsākumā ir aizvērti. Kamēr šie centri ir aizvērti,<br />

cilvēks dzīvošanai nepieciešamo enerģiju no gara saņem<br />

tikai 20% apmērā. Tā pilnvērtīgu garīgu attīstību<br />

nenodrošina. Enerģētiskie centri atrodas nemitīgā, rotējošā<br />

kustībā. Tie ir izvietoti no mugurkaula pamatnes līdz<br />

galvas virsai, viens aiz otra.<br />

Ticības ceļā Dieva spēkā cilvēkam šie centri sāk atvērties<br />

– tajos esošās ziedlapiņas atveras līdzīgi kā pumpuram<br />

atveroties veidojas zieds. Tad cilvēkā sāk ienākt arī gara<br />

līmeņa enerģijas. Ar to mirkli arī sākas patiesi skaista, apgarota<br />

dzīve ar domu skaidrību un sakārtotību.<br />

Pētera 1. vēst. 1:24<br />

Jo visa miesa ir kā zāle un visa viņas godība kā zāles<br />

132 133

zieds. Zāle nokalst, un viņas ziedi nobirst, bet Dieva<br />

vārds paliek mūžīgi.<br />

Apgarots cilvēks Dieva radīto pasauli spēj uztvert<br />

daudz dziļāk. Pilnīgāka top krāsu un skaņu uztvere,<br />

smaržu un jūtu pasaule. Dziļāk var izprast debesu būtību<br />

un top saskatāmas daudzas Dieva zīmes debesīs un virs<br />

zemes. Tad var saprast ziedu būtību un izprast dzīvnieku<br />

vēlmi. Dzīve kļūst daudz interesantāka. Ieskatoties dabā ar<br />

garu var saskatīt daudz vairāk, nekā parasti cilvēks to spēj.<br />

Līdz ar miesas un gara saskaņu cilvēks sāk saprast pamatpatiesību,<br />

no kā viss radies, kā ir radies un kādi procesi<br />

visam ir pirmsākums. Garīgi atvērts cilvēks var radīt<br />

lietas, kas ir mūžīgas un saprast arī citu radītās gara<br />

bagātības.<br />

Cilvēka ķermeni ik mirkli viscaur pārņem enerģijas<br />

lauks. Vispirms cilvēkā atveras pirmais enerģētiskais centrs<br />

mugurkaula pamatnē, tad otrais un trešais. Tajā pašā laikā<br />

aktivizējas kāju pēdās un ceļgalos esošie centri un par<br />

30–40% pastiprinās cilvēka gara enerģijas aprite.<br />

Svarīgi, lai visas dzīves laikā pēdās un ceļgalos esošie<br />

centri būtu atvērti. Šajā sakarā vēlamas vasarā pastaigas<br />

basām kājām un ziemā kāju peldes siltā ūdenī un to<br />

masāža.<br />

Mateja ev. 26:41<br />

Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā,<br />

gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.”<br />

Enerģijas centru ziedlapiņas gara enerģiju novirza uz<br />

savu vietu organismā. Tas vairāk ļauj sajust un aptvert<br />

Dieva radīto smalko pasauli. Ar trešās čarkas palīdzību<br />

cilvēks jau spēj sajust otra cilvēka faktisko būtību, atpazīst<br />

patiesību no meliem, sajūt vietu un lietu enerģijas.<br />

Atveroties ceturtajam centram, tiek dotas jau dažas<br />

garīgas spējas. Tad enerģijas jau nonāk līdz plecu centriem,<br />

tālāk elkoņu un delnas centriem – arī rokas kļūst jutīgas.<br />

Ar tām var svētīt un virzīt gara enerģiju.<br />

Piektais, rīkles centrs, pastiprina domu izteikšanu,<br />

garīgās saziņas un runas spējas. Sestais, pieres centrs, dāvā<br />

spēju redzēt garā, pilnveido prāta skaidrību, vieno ar gara<br />

saprātu, paplašina citas uztveres spējas.<br />

Septītais, vainaga centrs atrodas virs galvas un tas veido<br />

pilnvērtīgu saikni ar savu garu. Līdz ar tā atvēršanos tiek<br />

dota spēja sajust, redzēt, dzirdēt un aptvert Dieva radīto<br />

smalko gara pasauli.<br />

Jāņa ev. 3:6<br />

Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis,<br />

ir gars.<br />

Pasaulē šobrīd ir tikai daži desmiti cilvēku, kam ir<br />

atvērušies visi enerģētiskie centri. Tuvākajā laikā pirms<br />

Kristus atnākšanas, šie centri tiks atvērti daudziem Dieva<br />

bērniem. Augstāko centru atvēršana var notikt tikai<br />

Dieva spēkā. Tos nevar atvērt ne ar treniņiem, ne jogas<br />

pozām.<br />

Pirmajam, pamata centram, ir četras ziedlapiņas,<br />

otrajam sešas, trešajam desmit, ceturtajam divpadsmit,<br />

piektajam sešpadsmit, sestajam deviņdesmit sešas un<br />

vainaga centram tūkstotis.<br />

134 135

Pāvila 1. vēst. korintiešiem 15:44;46<br />

Pirmais nav garīgais, bet dabīgais, tik pēc tam nāk<br />

garīgais. Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs<br />

cilvēks no debesīm. Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie,<br />

kas no zemes; un, kāds Tas, kas no debesīm, tādi paši tie,<br />

kas no debesīm; un, tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka<br />

tēlu, tā arī nesīsim Tā tēlu, kas no debesīm.<br />

Lai veiksmīgi veidotos miesas un gara saskaņa, ikdienas<br />

ir jālūdz Dievs un jāpārkrustās – Tēva, Dēla un Svētā Gara<br />

vārdā. Tad cilvēks būs dzīvīgs un viņa enerģētiskie centri<br />

būs atvērtiem. Kā ziedi nespēj iztikt bez Saules gaismas,<br />

tāpat arī mūsos esošie enerģētiskie centri nespēj darboties<br />

bez Svētā Gara spēka.<br />

Miesa bez gara ir vāja, tāpat arī cilvēks bez Tā Kunga<br />

svētības ir vājš un bezpalīdzīgs. Jēzus Kristus ir cilvēku<br />

<strong>Dzīvības</strong> avots.<br />

Lūgsim un ticībā mums taps dots! Ticēsim un mūsu<br />

sirdis taps stiprinātas! Paļausimies un Tas Kungs mūs nesīs<br />

uz savām rokām!<br />

AURA<br />

Mūsu fizisko miesu viscaur apņem īpašas enerģijas<br />

laiks, ko sauc par auru. Ar to Dievs aizsargā bērnus un<br />

ticīgus cilvēkus. Aura ir līdzīga virmojošam plīvuram,<br />

kas enerģētiski apņem cilvēku un to pasargā no pasaules<br />

negatīvajām enerģijām.<br />

Auras smalkā matērija no ārpuses ir līdzīga šķidram,<br />

virmojošam stiklam, bet no iekšienes tā enerģētiski ir<br />

nostiprināta ar sarmai līdzīgiem kristāliņiem. Ja cilvēks ir<br />

gara enerģijas pilns, tad arī aura ir spēcīga un tā pasargā no<br />

ārējās ietekmes.<br />

Psalmi 121:5-8<br />

Tas Kungs ir tavs sargs, Tas Kungs ir tava paēna tev pa<br />

tavu labo roku, ka dienā saule tevi nespiež, nedz mēness<br />

naktī. Tas Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, Viņš<br />

lai pasargā tavu dvēseli. Tas Kungs lai pasargā tavu<br />

iziešanu un ieiešanu no šā laika mūžīgi.<br />

Auru veido paša cilvēka enerģija, kas atrodas<br />

nepārtrauktā plūsmā. Vesela cilvēka aurai ir olveida forma<br />

un tā vienmērīgi aptver visu cilvēka augumu. Tās nokrāsas<br />

ir dzidri tīras un mirdzošas, starojums vienmērīgs. Pēc<br />

auras krāsas var spriest par cilvēka garīgo līmeni un<br />

veselību. Slima cilvēka aura sāk izgaist, to nokrāsu toņi<br />

136 137

paliek tumši. Auras zelta krāsa liecina par garīgu pilnību,<br />

laimi un veselību. Tās sudraba krāsa līdzīgi zelta krāsai –<br />

liecina par īpašām spējām. Balta krāsa – par garīgu attīstību,<br />

apskaidrību un attīrīšanos. Auras violeta krāsa – par spēcīgu<br />

aizsardzību; purpurkrāsa – par garīgumu un ticību;<br />

sarkanā – par spēcīgām jūtām, dusmām; rozā – par intuīciju;<br />

dzeltenā – par gudrību; oranžā – dziedinošā krāsa;<br />

tumšzila – par aizraušanos ar reliģijām; brūnā – par enerģijas<br />

izsīkumu; pelēkā – par nespēku, dusmām un skaudību;<br />

melnā – par depresiju, smagu slimību, sagrāvi.<br />

Auras gaišzila krāsa liecina par aizraušanos ar garīgām<br />

lietām, mākslu, mūziku; zaļā – par attīstītu saikni ar<br />

pasaulīgo. Garīga cilvēka seja, rokas un viss augums spīd<br />

garīgā gaismā. Par garīgumu liecina arī acis un vārdi, ko<br />

cilvēks ikdienā lieto.<br />

V Mozus 33:27<br />

Mūžīgais Dievs ir patvērums, un pāri ir mūžīgas rokas;<br />

un Viņš aizdzen ienaidnieku no tevis un saka: izdeldē!<br />

Auras enerģētisko spriedzi veido gara sirds enerģija.<br />

Ja tās ir pietiekoši, tad arī cilvēka enerģētiskā aizsardzība<br />

ir nodrošināta. Ja cilvēks no rīta Dievu ir lūdzis, tad ir<br />

papildus saņēmis enerģiju 40% apmērā. Tieši tik daudz<br />

stiprāka ir arī aura un tā ir daudz spējīgāka pasargāt<br />

cilvēku no pasaules ļaunuma. Ikvienam ir jāsaprot šis zelta<br />

likums – kā pateicība par ticību un uzticību Dievam mēs<br />

no Viņa saņemam gara stiprinājumu, kura spēkā aura ir<br />

daudz stiprāka. Neticīgie mokās savā nespēkā un brīnās,<br />

kāpēc pēkšņi pārņem nespēks vai slimības.<br />

Neticīgie ar katru dienu zaudē sava gara augļus un gars<br />

kļūst vājāks un neaizsargāts. Grēks cilvēkā dzemdē nāvi.<br />

Psalmi 145:18-21<br />

Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas<br />

Viņu piesauc patiesībā. Viņš izpilda, ko vēlas tie, kas<br />

Viņu bīstas, dzird viņu brēkšanu un palīdz viņiem.<br />

Tas Kungs pasargā visus, kas Viņu mīl, bet Viņš iznīcinās<br />

visus bezdievīgos. Mana mute paudīs Tā Kunga slavu,<br />

un visa miesa lai teic Viņa svēto Vārdu mūžīgi mūžam!<br />

Mēs slavējam To Kungu tagad un mūžīgi!<br />

Gudrs cilvēks Dievu lūdz katru dienu un tā iegūst<br />

dzīvības spēku, kas ir garants laimei un arī aizsardzībai.<br />

Lūgšana lai ir klusa, dziļi sirdī teikta – tikai Dievam un<br />

pašam dzirdama, tad tai patiesi ir pilnīgs spēks un tā visa<br />

sasniedz Dieva augstumus.<br />

Zinātne ir pierādījusi to, ka daudzu slimību izcelsmes<br />

cēloņi ir meklējami smalkā enerģētiskā līmenī. Tas nozīmē,<br />

ka cilvēks ar vāju enerģētisko aizsardzību bieži<br />

saņem negatīvas enerģijas triecienus domu, buršanās<br />

vai lāstu veidā. Tā rezultātā tiek izjaukts cilvēka biolauks<br />

un gēnu līmenī sākas izmaiņas, kas pakāpeniski vājina<br />

šūnu spējas<br />

Cilvēka šūnas smalkākā līmenī sastāv no molekulām<br />

un atomiem. Katrai molekulai ir savs enerģētisks lauks.<br />

Tas kopumā arī šūnai veido savu enerģētisko lauku.<br />

Šūnas kodola dziļumos aktīvi darbojas cilvēka gars. Tas<br />

vada šūnas darbību un to nodrošina ar nepieciešamo<br />

informāciju. Tieši cilvēka gars mūsu šūnām piešķir īpašu<br />

138 139

spēju daudz pilnīgāk izjust apkārtējo pasauli, nekā to spēj<br />

dzīvnieku miesas šūnas.<br />

Salamana pam.3:5-6<br />

Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz<br />

sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos<br />

ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.<br />

Katra mūsu šūna ir kā maza, unikāla radība, kas spēj<br />

patstāvīgi orientēties visos ķermenī esošajos apstākļos.<br />

Tikai tad, kad šūnai sāk iekšējā gara spēka pietrūkt, tā sava<br />

vājuma dēļ vairs radušās problēmas atrisināt nespēj un tā<br />

cilvēkā ienāk slimība.<br />

Vispirms organisms ir jānodrošina ar pietiekošu daudzumu<br />

barības vielām, vitamīniem, mikroelementiem.<br />

Zāles palīdz slimību izārstēt, bet paralēli tam organisms ir<br />

jānodrošina ar pilnvērtīgu uzturu.<br />

Šūnas, cita ar citu saskaroties, izveido kopīgu enerģētisko<br />

lauku, kas pievelk un orientē tās noteiktā stāvoklī,<br />

radot neatkātojamu šūnu kombināciju. Katrai ķermeņa<br />

sastāvdaļai vai orgānam ir sava veida šūnas un tām arī ir<br />

savs enerģiju lauks.<br />

Ja organisms ir vesels, tad kopumā veidojas pilnvērtīgs<br />

visas miesas biolauks, kas ietver cilvēku līdz aurai. Ja kāds no<br />

orgāniem ir nevesels, tad tā enerģija ir vāja un ar gara redzi<br />

tas ir skaidri saskatāms. Slimajās organisma vietās ir redzams<br />

enerģijas trūkums. Tur virsroku ņem slimību baktērijas, un<br />

tām jau ir visdažādāko nokrāsu negatīvas enerģijas.<br />

Veselā cilvēkā šūnās jābūt vismaz 60% dzīvības enerģijas.<br />

Ja ir mazāk, tad jau parādās atsevišķu šūnu vājums un<br />

tas drīz vien var novest pie slimības. Ticīgas cilvēks pēc<br />

lūgšanas no Dieva saņem papildus 40% enerģijas, kas dod<br />

spēcīgu dzīvības impulsu.<br />

Psalmi 91:9-12<br />

Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko<br />

tu esi izraudzījis sev par aizsargu. Nekāds ļaunums tev<br />

nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš<br />

sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos.<br />

Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie<br />

akmens.<br />

Bieži vien cilvēks domā – kāpēc lūdzot nesajūt no<br />

Dieva sūtīto dzīvības enerģiju. Izskaidrojums ir vienkāršs –<br />

ticības spēkā ikvienai šūnai ir jābūt orientētai uz Dievu.<br />

Tām ir jābūt sagatavotām, harmoniskām, spējīgām Svēto<br />

Garu uzņemt.<br />

Ja cilvēka ticība ir vāja, tad tikai maza daļa šūnu ir<br />

gatavas uzņemt Dieva dāvāto enerģiju. Jā, Dievs dod visiem<br />

lūdzējiem patiesi vienādi daudz svētības, bet to saņemt<br />

spēj tikai daži, kas patiesi Tam Kungam tic.<br />

Svētā Gara gaisma ir tik spoža un pilnīga, ka to garā<br />

redzot žilbst acis. Tā nāk pār visiem, kas patiesi un no<br />

sirds lūdz. Tāpēc nedrīkst būt aizvainotiem, ka nejūtat vai<br />

nesaņemat Dieva svētību.<br />

Cēlonis tam visbiežāk ir cilvēka grēki, kas ir par<br />

traucēkli, ka garā dotā svētība nespēj iziet caur grēcīgo<br />

dvēseli un miesas šūniņas nesasniedz. Vājumu cilvēks<br />

jūt tieši miesā un arī svētības ienākšanu sajūt ar savām<br />

šūniņām.<br />

140 141

Jesajas 41:10-13<br />

Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs<br />

Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu<br />

ar Savas taisnības labo roku!<br />

Redzi, kaunā paliks un par apsmieklu kļūs visi, kas pret<br />

tevi iedegas naidā un dusmās; iznīks un ies bojā visi,<br />

kas meklē nesaskaņas ar tevi. Tu tos meklēsi, bet vairs<br />

neatradīsi, kas ar tevi bija ienaidā; tie visi iznīks, kas<br />

karoja ar tevi.<br />

Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku,<br />

Es, kas tev saku: “Nebīsties, Es tev palīdzu!”<br />

Šūnas gēnā ir liels daudzums informācijas, kuru varētu<br />

ierakstīt 100 000 grāmatās. Cilvēkam ir jātic, ka Dievs ikvienu<br />

ir radījis un veidojis pēc Savas līdzības un bezgalīgi<br />

pilnīgu. Nedrīkst būt šaubu, ka mūsos ir kāda nepilnība.<br />

Jāatceras tas, ka mūsu miesa ir mums dota uz visu<br />

mūžu, citas nebūs un nav iespējams kādu locekli atjaunināt.<br />

Ik dienu mums par savu miesu ir jārūpējas. Jāiemīl<br />

katrs mūsu pirkstiņš, matiņš, āda un viss, kas ir mūsu<br />

miesa. Jāiemācās savus locekļus mīļi uzrunāt un paglaudīt.<br />

Jāpateicas Dievam, ka mēs esam un jāpieņem viss tieši<br />

tāds, kāds tas ir. Jāiemācās sevī saskatīt skaistumu un Dieva<br />

radīto pilnību. Cilvēkā viss ir saskaņots kā iekšēji miesā,<br />

tā arī ārējā izskatā. Var redzēt, cik absurdi izskatās cilvēks<br />

pēc plastiskās sejas operācijas, ja viņš pēc savas gribas ir<br />

vēlējies mainīt izskatu.<br />

Ar cilvēka auru ir noslēgts visa organisma informācijas<br />

lauks. Galvenā dzīvības procesu informācija plūst pa<br />

nervu šūnu kanāliem un pie tās var piekļūt nav iespējams.<br />

Ļaundari un burvji mēģina cauri aurai izlauzties un piekļūt<br />

pie cilvēka dvēseles. Tā tie mēģina izzināt vai ietekmēt<br />

cilvēku darbību.<br />

Psalmi 34:16-21<br />

Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu<br />

palīdzības saucienus. Tā Kunga vaigs ir vērsts dusmās<br />

pret visiem, kas dara ļaunu. Viņš izdeldēs viņu piemiņu<br />

no zemes virsus.<br />

Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un<br />

viņus izglābj no visām viņu bēdām. Tas Kungs ir tuvu<br />

tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts<br />

un noskumis prāts.<br />

Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām Tas Kungs viņu<br />

izglābj. Viņš pasargā visus viņa locekļus, neviens no<br />

tiem netiek samaitāts.<br />

Ja aura ir vāja un ļaundarim spēka ir pietiekoši, tad<br />

notiek nelaime – harmonisko un saskaņoto cilvēka vidi<br />

izjauc negatīva enerģija un tā spēj ielauzties līdz pat gēnu<br />

līmenim.<br />

Ja gēna normālais stāvoklis tiek izjaukts, tad šūnas<br />

darbība kļūst pataloģiska. Ja tas turpinās ilgāku laiku, tad<br />

šūna izmainās, tā savas funkcijas pilnvērtīgi vairs nevar<br />

veikt. Parasti tādos gadījumos cieš daudzas šūnas un rezultātā<br />

agri vai vēlu parādās kādas slimības simptomi.<br />

Lai ikvienā dzīves situācijās mēs būtu pasargāti, svarīgi<br />

ir lūgt svētību un palīdzību. Ikdienas no Dieva saņemtā<br />

svētība garantē mūsu drošību un aizsardzību. Tieši ar šo<br />

142 143

nolūku Debesu Tēvs apkārt cilvēkam ir izveidojis auru, kas<br />

spēj pasargāt no ārpasaules negatīvās ietekmes.<br />

Jesajas 43:2<br />

Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur<br />

straumēm, tās tevi nepārplūdinās; kad tu iesi caur<br />

uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs!<br />

Veselā cilvēkā ir tikai pozitīva, dievišķa enerģija. Ja gara<br />

spēks ir liels, tad aura ir spēcīga. Ar ļaunumu apņemtiem<br />

cilvēkiem enerģijas nav daudz, tāpēc tie īpaši ticīgo nevar<br />

ietekmēt.<br />

Ja augumu apņem nepatīkamas izjūta, tad nekavējoties<br />

ir jālūdz palīdzība Dievam – jāpiesaista svētība pārkrustoties<br />

Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Ar krusta zīmi<br />

mēs piesaistām svētību pie miesas un to nostiprinām.<br />

Pirmo trauksmes signālu cilvēks saņem ar savu jutīgo<br />

sirdi. Grēcīgam cilvēkam sirds ir iecietināta un nejūtīga.<br />

Ir jāiemācās savā sirdī ieklausīties un tai uzticēties. Sirds<br />

gudrība ir arī paša cilvēka gudrība.<br />

Dievs par ikvienu Savu bērnu ir parūpējies, ap ikvienu<br />

radot auru. Tās stiprums ir atkarīgs no mūsu ticības.<br />

Lai jūsu paļāvība uz To Kungu būtu mūžīga! Lai tieši<br />

Dievs ir jūsu stiprā klints! Lūgsim Dievam aizsardzību un<br />

to saņemsim!<br />

VESELĪBA UN SKAISTUMS<br />

Vesels cilvēks ir skaists. Tas ir kā skaistākais zieds<br />

Dieva dārzā. Ar savu labsajūtu un harmoniju mēs arī pasaulei<br />

dāvājam savu skaistumu. Saglabāt labu veselību, tas<br />

ir cilvēka svarīgākais uzdevums visas dzīves garumā.<br />

Būt veselam gribas ikvienam. Cilvēce jau pietiekami<br />

daudz ir izzinājusi ārstēšanas noslēpumus, bet kāpēc cilvēki<br />

joprojām slimo? Kāpēc slimības cilvēku piemeklē<br />

daudz biežāk, nekā senos laikos?<br />

Pirmkārt, tas saistīts ar to, ka cilvēkos ir maz ticības<br />

un paļāvības uz Dievu. Otrkārt tāpēc, ka cilvēks par savu<br />

veselību, uzturu un garīgo attīstību nerūpējās. Treškārt,<br />

miesas vājās saiknes dēļ ar dvēseli un garu – savu dzīvības<br />

avotu. Ja šūnās nav garīguma – organismā iestājas vājums.<br />

Jeremijas 17:7-8<br />

Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz To Kungu un kura cerība<br />

ir Tas Kungs! Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens un<br />

kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma,<br />

tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas<br />

nemitīgi nes savus augļus.”<br />

Senos laikos veselība cilvēkiem bija labāka, jo uzturā<br />

vairāk lietoja dabīgus produktus. Izņēmums bija trūcīgie<br />

cilvēki un vergi, jo viņu uzturs bija vienveidīgs un trūcīgs.<br />

144 145

Ir jāsaprot likums – dzīvības spēks cilvēkā nāk no<br />

Dieva un gara. Ja šūnas ir apgarotas, tad veselība būs laba.<br />

Garā spēcīga cilvēka biolauku ar negatīvu enerģiju arī var<br />

izjaukt. Tāpēc, lai mūsu ticība un paļāvība uz to Kungu ir<br />

stipra! Nepārtrauktu enerģijas pieplūdumu cilvēkam dod<br />

tikai un vienīgi Dievs.<br />

Visam dzīvajam piemīt bioenerģētika. Šūnu bioenerģētika<br />

veselā cilvēkā ir harmoniska un līdzsvarota. Ja aura<br />

vai organisms kopumā ir vājš, tad cilvēkā ielaužas baktērijas,<br />

vīrusi, sēnītes vai parazīti. Tiem ir neharmoniska<br />

un patoloģiska frekvence.<br />

Cilvēka bioenerģētika var tikt izjaukta arī no iekšienes.<br />

Tas notiek lietojot nekvalitatīvus un enerģētiski vājus produktus.<br />

Cilvēka organismu ietekmē arī piesārņotā vide,<br />

kurā mēs dzīvojam. Negatīvā enerģija iekļūstot organismā<br />

pakāpeniski var uzkrāties.<br />

Sasniedzot kritisko robežu, organisms vīrusu iedarbībai<br />

vairs nevar pretoties un cilvēks saslimst. Slimības<br />

gadījumā ķermeņa temperatūra paaugstinās un tiek mobilizētas<br />

visas iekšējās rezerves, lai slimību uzvarētu. Patoloģiskās<br />

enerģijas var iedarboties arī tikai uz atsevišķiem<br />

orgāniem.<br />

Psalmi 145:8-13<br />

Žēlīgs un žēlsirdīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un pilns<br />

lēnības. Tas Kungs ir labsirdīgs pret visiem, un Viņa<br />

žēlastība aptver visus Viņa radījumus.<br />

Visiem Taviem darbiem būs Tevi, Kungs, teikt, un<br />

Taviem svētajiem būs Tevi daudzināt. Viņi izteiks<br />

Tavas valstības godību un runās par Tavu varu, lai<br />

cilvēku bērniem top zināmi Tavi varenie darbi un Tavas<br />

valstības brīnišķais spožums un godība.<br />

Tava valstība ir uz mūžīgiem laikiem, un Tava valdīšana<br />

paliek uz radu radiem. Uzticamības pilns ir Tas Kungs<br />

Savos vārdos un svēts visā Savā rīcībā.<br />

Katram cilvēkam ir savs bioloģiskais pulkstenis. Pilns<br />

enerģijas cirkulācijas cikls ir 24 stundas. Cikla sākums<br />

katram ir atšķirīgs. Enerģijas kustība ķermenī notiek no<br />

apakšas uz augšu. Tai ir vienmērīga un ritmiska plūsma.<br />

Enerģijas apmaiņa notiek kā starp iekšējiem tā arī ārējiem<br />

orgāniem. Enerģijas plūsma izejot no septītā centra<br />

virs galvas, atgriežas atkal pēdu pamatnē, veidojot noslēgtu<br />

riņķi. Tā ir dzīvības enerģija, kas nepārtraukti iziet no gara<br />

sirds un atgriežas tajā atpakaļ. Pilnveidota tā atkal izplūst<br />

un dod jaunu dzīvības spēku.<br />

Matērija un enerģija ir Dieva radītas. Matērija ir acīm<br />

redzama un tā ir izzināta. Cilvēka enerģiju lauks ir maz<br />

izpētīts. Vislielākā zinātnes kļūda ir tā, ka netic Derības<br />

Patiesībai un savos pētījumos izslēdz gara, dvēseles un<br />

miesas mijiedarbību. Cilvēks pastāv šajā trīsvienībā un visi<br />

dzīvības procesi norit kopēji vienotā veselumā.<br />

Jāņa ev. 14:12-17<br />

Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos<br />

darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs,<br />

jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā<br />

Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko<br />

jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.<br />

146 147

Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles. Un Es lūgšu<br />

Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums<br />

mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc<br />

ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo<br />

Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos.<br />

No gara miesā ienāk dzīvīgums, miers, mīlestība,<br />

sakārtotība un citi gara augļi. Mīlestība cilvēku var<br />

pārveidot īsā mirklī. Mīlestība ir cilvēka skaistuma zieds.<br />

Tās spēkā atdzīvojas viss organisms. Mīlestības spēkā<br />

šūnas uzzied un dzied. Mīlestība cilvēku harmonizē.<br />

Gars ir cilvēka veselības devējs un tās nodrošinātājs.<br />

Gars cilvēku dzīvu dara. Gara spēkā mēs šūniņām varam<br />

sūtīt domas par veselību. No domu harmonijas veidojas<br />

visas miesas harmonija. Veselība ir mūsu iekšējs process.<br />

Pāvila 1. vēst. korintiešiem 2:11<br />

Jo kurš cilvēks zina, kas ir cilvēkā, kā vien cilvēka gars,<br />

kas ir viņā. Tāpat arī neviens nespēj izprast to, kas ir<br />

Dievā, kā vien Dieva Gars.<br />

Apmēram puse no organisma šūnu kodola aktīvajiem<br />

gēniem bez pārtraukuma strādā pie šūnu atjaunošanas.<br />

Tātad, ja šūnas saņem pietiekošu daudzumu uzturvielu un<br />

gēnu darbība nav traucēta, tad pilnīgi iespējams, ka visas<br />

slimās šūnas ar laiku tiks nomainītas uz veselām.<br />

Cilvēks, gadiem ritot, var būt veselāks un vesels. Tam ir<br />

jātic, ka mūsu organisma rezerves ir neizsmeļamas. Tikai<br />

katram vajag atrast īsto ceļu.<br />

Labas veselības garants ir stipra imunitāte. To nodrošina<br />

leikocīti – īpašas šūnas, to skaits un spēks organismā.<br />

Stipru imunitāti nosaka spēcīgi un aktīvi leikocīti, kas<br />

spējīgi uzveikt jebkuru slimību. Tos nepieciešams labi pabarot<br />

un padzirdīt. Dabīgas imunitātes paaugstināšanu veic<br />

tikai ar ūdeni un barību, kas satur vitamīnus, aminoskābes,<br />

mikroelementus, taukskābes. Tas jādara pastāvīgi, katru<br />

dienu, visu mūžu.<br />

Pēc laba darba vienmēr ir nepieciešama patīkama atpūta.<br />

Nekur nav teikts, ka bez pārtraukuma ir jāstrādā.<br />

Arī miegam ir jāatvēl 7-8 stundas. Miegā miesa atpūšas,<br />

bet gars aizceļo Debesīs. Tas tur atpūšas un tiek sagatavots<br />

nākamajai dienai.<br />

Miegam ir liela nozīme. Miegā organisms tiek pārveidots.<br />

To paveic Svētais Gars. Divas stundas pirms gulētiešanas<br />

nav ieteicams ēst. Gulēt ieteicams uz samērā<br />

cietas gultas un cieta spilvena. Gultai jābūt orientētai tā, lai<br />

skatītos uz ziemeļiem vai austrumiem. Miegs ir svēta lieta.<br />

Pirms gulēšanas un līdz ar pamošanos ir jālūdz Dievs.<br />

Svētdien no darbiem ir jāatpūšas. Dievs Debesīs atpūšas<br />

un arī cilvēkiem kā likumu arī tā ir noteicis. Svētdienās,<br />

ja uzmanīgi ievēro, tad arī visa daba un debesis pieklust.<br />

Darba kvalitāte var paaugstināties tikai pēc saturīgas un<br />

pilnīgas atpūtas.<br />

I Mozus 2:2-3<br />

Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko Viņš<br />

bija darījis, un atdusējās septītajā dienā no visa Sava<br />

darba, ko bija darījis.<br />

Un Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to, jo Viņš tanī<br />

atdusējās no visa Sava darba, ko radīdams bija darījis.<br />

148 149

Veselību un skaistumu negatīvi ietekmē smēķēšana,<br />

pārmērīga alkohola lietošana, protams, narkotikas. Šie netikumi<br />

sagrauj garīgi un veido fizisku atkarību. Parasti<br />

cilvēks atrod sev attaisnojumu, bet tas ir tikai sevis apmāns.<br />

Cēlonis vienmēr ir jāmeklē dziļāk. Ar šiem netikumiem<br />

sadzīves problēmas nevar atrisināt.<br />

Alkoholisma cēlonis bieži vien ir enerģētiska trauma,<br />

lāsta vai burvestības iedarbības sekas. Tad cilvēks enerģiju<br />

intensīvi zaudē. Lietojot alkoholu, šūnas uz laiku<br />

saņem daudz kaloriju un organisms jūtas labi. Līdz ko tā<br />

lietošana tiek pārtraukta, atkal ir enerģijas trūkums un ir<br />

vēl sliktāk.<br />

Cigaretes ķermenim nozog barības vielas. Viena cigarete<br />

atņem 25 miligramus C vitamīna, jo imūnsistēmai ir<br />

jāneitralizē nikotīns. Cigaretes ir inde, ko cilvēks labprātīgi<br />

lieto un atņem no sevis 5% enerģijas. Tātad tieši tik būs<br />

mazāk enerģijas veselībai, smaidam un skaistumam.<br />

Smēķēšana ir pieradums un vispirms no tā ir jātiek<br />

vaļā. Iesākumā lai ir gribēšana smēķēšanu atmest, tad<br />

ieraduma rituāls jāaizstāj ar citu labu nodarbi un maksimāli<br />

pierastajos smēķēšanas laikos ir jābūt svaigā gaisā.<br />

Viegla sportošana un patīkams darbs vienmēr sekmēs atradināties.<br />

Gars arī cieš no tabakas dūmiem, jo tas viegli<br />

saindētajās šūnās ienākt nevar.<br />

Vēst. ebrejiem 3:12-14<br />

Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības<br />

ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva, bet pamācait<br />

cits citu katru dienu, kamēr vēl saka “šodien”, lai kādam<br />

no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību. Jo mēs<br />

esam tapuši Kristus līdzdalībnieki, ja tikai paļaušanos<br />

paturēsim no sākuma līdz galam stipru.<br />

Veselības kaitēklis ir arī bīstamās pārtikas piedevas. Nonākot<br />

organismā konservanti un ķīmiskas krāsvielas atņem<br />

5–10% no cilvēka enerģijas. Slikts, hlorēts ūdens nonākot<br />

organismā tiek pakāpeniski pārveidots pieņemamā<br />

formā un tam atkal tiek iztērēta līdz 10% enerģijas. Tā<br />

varētu turpināt saistoši arī ar citiem faktoriem, kuri cilvēkam<br />

atņem viņa enerģiju.<br />

Saliekot kopā tikai minētos enerģijas zaudējumus<br />

varam konstatēt, ka organismam veselības uzturēšanai un<br />

arī skaistumam trūktu ap 20% enerģijas. Tas ir daudz.<br />

Katram pašam ir jāizsver, vai īslaicīga bauda vai tomēr<br />

ilgstoša un laba veselība.<br />

Veselības stāvoklis ietekmē arī prāta spējas un sirds jūtīgumu.<br />

Tikai viena pārdozēta reize var sekmēt garīgu<br />

spēju aizvēršanos. Vesels organisms izstaro harmoniju un<br />

gaismu, jo tajā ar pilnu spēku darbojas gars. Šaubas, sliktas<br />

domas un grēks harmoniju izjauc.<br />

Jāatceras, ka labs ūdens mums dod spēku un elektrisko<br />

enerģiju visām smadzeņu funkcijām un vispirms domāšanai.<br />

Bez ūdens nav dzīvības. Ūdens ir galvenais visu<br />

veidu barības, vitamīnu un minerālu šķīdinātājs. Šūnā<br />

iekļuvušais ūdens apgādā to ar skābekli. Ūdens atjauno<br />

miegu, acīs rada spožumu, uzlabo atmiņu.<br />

To dara tikai un vienīgi dabīgs, akas vai avota ūdens.<br />

Vēlams zināt, ka veikalu sulas bagātas ar konservantiem,<br />

150 151

gāzētie dzērieni satur daudz ogļskābās gāzes, kas ir spēcīga<br />

toksiska viela un samazina skābekļa daudzumu organismā.<br />

Sadzīvei arī ir liela loma. Mājas sakārtotība un tīrība<br />

arī miesai dāvā labas enerģijas. Pasaulē eksistē daudz<br />

mikrobu. Ja tiem dotu vaļu regulāri neuzkopjot telpas, tad<br />

drīz vien tie apsēstu arī cilvēku. Apkārt slimam cilvēkam ir<br />

liels daudzums baktēriju un mikrobu. Tie ar gara redzi ir<br />

reāli saskatāmi.<br />

Veselam cilvēkam gara darbības dēļ, tie nevar pietuvoties<br />

pat tuvu. Garā stipram cilvēkam šūnas jau ir pārveidotas<br />

– tajās ir liels gara enerģija potenciāls un viņš<br />

to jau prot vadīt. Tādai miesai ir patīkamas vibrācijas un<br />

smarža. Veselu cilvēku raksturo līksme, prieks un viņa acīs<br />

mirdz gaisma.<br />

Pāvila vēst. romiešiem 8:6-9<br />

Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme – uz dzīvību<br />

un mieru. Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā<br />

neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj.<br />

Miesas cilvēki nevar patikt Dievam. Bet jūs neesat<br />

miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos.<br />

Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.<br />

Dzīves laikā skaistumu veido pats cilvēks. Katrs labais<br />

darbs dāvā gara augļus un arī skaistumu. Ikviena cilvēka<br />

gars ir izcili skaists. Tā skaistums var nonākt līdz miesas<br />

šūnām caur tīru dvēseli. Grēcīga dvēsele aizsedz gara<br />

gaismu un skaistums līdz miesai nenonāk. Grēks miesai<br />

skaistumu atņem.<br />

Skaistums veidojas no iekšienes arī ar saņemto ēdienu.<br />

Organisms vēlas tikai dabīgu ēdienu. Ja organismam trūkst<br />

barības vielu, tad to trūkst arī visam, kas veido ārējo izskatu.<br />

Arī iekšēji lietots labs ūdens veido skaistumu.<br />

Sažuvušai ādai noteikti trūkst ūdens. Caur cilvēka ādu<br />

dienā iztvaiko līdz diviem litriem ūdens.<br />

Skaistums jāveido arī ar rokas pieskārieniem. Organisms,<br />

tas ir cilvēka kopjamais ziedu dārzs. Ādai ir nepieciešama<br />

saule un svaigs gaiss. Ādai ir jāelpo. Jāgādā, lai ādas<br />

poras būtu tīras. Ūdens un pirts palīdzēs šo darbu paveikt.<br />

Ādu vajag arī pabarot – ar medu vai labu krēmu. Ieteicams<br />

izvēlēties tikai dabīgu ādas kosmētiku. Skaista āda<br />

rodas pateicoties labai zarnu trakta darbībai.<br />

Ādai ir nepieciešama veselīga asinsrite, tikai tad tā būs<br />

pilnvērtīgi pabarota ar vitamīniem, mikroelementiem, aminoskābēm<br />

un citām barības vielām. Asinsriti veicina silta un<br />

auksta duša, sejas masāža. Asinsriti uzlabo Ginkgo Biloba.<br />

Skaistumu bojā kaitīgas uzturvielas, veci produkti, gaļa,<br />

konservanti, emulgatori, bieža ķīmisku medikamentu lietošana,<br />

arī slikts ūdens un pārmērīga stipro dzērienu<br />

lietošana.<br />

Skaistumu veicina dabīga vide. Arī pļavas vai dārza ziedi<br />

dāvā daļu sava skaistuma cilvēkam. Arī ziedošie krūmi un<br />

koki. Pat rudenī krāšņi iekrāsotās lapas cilvēkiem atdod<br />

savu skaistumu un enerģiju.<br />

Pāvila vēst. romiešiem 8:13-14<br />

..Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad<br />

jūs dzīvosit. Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni.<br />

152 153

Skaistums nāk arī no debesīm, Saules un īpašā veidā –<br />

no Mēness. Daudz enerģijas cilvēks uzņem ar matiem. Tie<br />

ir kā antenas enerģijas uztveršanai. Labi kopti un pareizi<br />

sakārtoti mati dāvā iespēju saņemt daudz vairāk enerģijas.<br />

Uz galvas cilvēkam vidēji ir no 100 000 matu un tie<br />

nodrošina daudzējādā ziņā arī smadzenēs esošos centrus.<br />

Mati aug viļņveidīgi. Katrs septītais mats atpūšas. Vidēji<br />

100 matu ik dienas izkrīt un tā ir normāla parādība. Mata<br />

mūžs ir līdz pieciem gadiem.<br />

Prasība pēc matu sakārtošanas vai izķemmēšanas rodas<br />

sakarā ar nepieciešamību koriģēt to enerģētiku. Matus nedrīkst<br />

mazgāt pārāk bieži. Tiem patīk dabīgi mazgāšanas<br />

līdzekļi. Kupli un mirdzoši mati ir veselības un skaistuma<br />

simbols. Matiem īpaši ir vajadzīgs cinks, zobiem – kalcijs<br />

un fosfors, kauliem – kalcijs un visu pārējo mikroelementu<br />

buķete. Zobu skaistums saglabāsies, ja ar zobu tīrīšanu<br />

atbrīvosimies no mutes dobumā esošajām baktērijām.<br />

Baktēriju vairošanās tempi ir pielīdzināmi eksplozijai<br />

un ja to neaptur, tad kariesa baktērijas būs klāt.<br />

Cilvēka skaistums veidojas arī caur pilnvērtīgu dzirdi,<br />

redzi, ožu, tausti un garšu. Dabā esošās pilnvērtīgās vibrācijas<br />

ienākot miesā, to padara skaistāku. Garīgam cilvēkam<br />

ir izteikti skaistas acis, lūpas, ausis un rokas. Arī<br />

pārējais augums to izteikti raksturo. Pat pēc pirksta formas<br />

var novērtēt cilvēka skaistumu un garīgumu.<br />

Pāvila vēst. romiešiem 8:26-28<br />

Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs<br />

nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz<br />

par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet Tas, kas izpētī<br />

sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas<br />

iestājas par svētajiem.<br />

Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas<br />

nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir<br />

aicināti.<br />

Skaistums ir Dieva dāvana, bet tikai kopts tas var saglabāties<br />

skaists. Acīs mirdz cilvēka gara skaistums, lūpās<br />

tā izteiksme, ausīs tā skanējums.<br />

Liekais svars cilvēkam sagādā neērtības. Ēšanas paradumi<br />

bieži vien neatbilst ķermeņa faktiskajām vajadzībām.<br />

Lietojot uzturā lētus produktus, kuros ir daudz<br />

tauku, cukura, konservantu, bet maz vitamīnu un barības<br />

vielu, ķermenī veidojas lieku tauku uzkrājumi. Pārēšanās<br />

var novest pie organisma saslimšanas.<br />

Par to ko ēdam patiesi ir jādomā. Cilvēkiem ar lieko<br />

svaru būtu jāsamazina cukuroto, trekno un balto miltu<br />

produktu ēšana.<br />

Pāvila vēst. romiešiem 14:17<br />

Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība,<br />

miers un prieks Svētajā Garā.<br />

Skaistums vairojas, ja mūsos ir miers un sakārtotība.<br />

Miers ienāk no gara, bet nemiers no pasaules steigas.<br />

Dabā nav steigas, jo tai ir savi kustības un attīstības tempi.<br />

Vāja un nelīdzsvarota nervu sistēma no apkārtējā vides<br />

ātri ietekmējās un ienāk nemiers. Atgriezties nervu šūnām<br />

normālā stāvoklī palīdz gara spēks un ieteicams<br />

augu lecitīns.<br />

154 155

Patiesas sirds laimes sajūta dāvā veselību un skaistumu.<br />

Arī veselība un skaistums sagādā labsajūtu un prieku.<br />

Būsim pateicīgi par visu, ko Dievs mums dāvājis – skaistu<br />

miesu, tīru dvēseli un možu garu.<br />

Jāņa ev.7:37–39<br />

Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un<br />

sauca: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer! Kas<br />

Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva<br />

ūdens straumes.” To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk<br />

dabūja tie, kas Viņam ticēja;<br />

Esiet laimīgi – tāds ir Tā Kunga novēlējums ikvienam<br />

cilvēkam. Ar labiem darbiem mūsos vairojas dievišķas<br />

īpašības – mīlestību, prieku, miers, pacietību, laipnību,<br />

labprātību, uzticamību, lēnprātību, atturību, tās tad arī<br />

vairo laimi un skaistumu. Mīlestība uzziedina cilvēku un<br />

atver šūnu skaisto ziedu dārzu.<br />

Lai jūsu miesas, dvēseles un gara starpā valda saskaņa!<br />

Lai sirdī ir prieks, ka esam! Lai ir mūžīga pateicība Dievam,<br />

ka esam, būsim un tā mūžīgi!<br />

IZĀRSTĒŠANĀS<br />

Dievs cilvēkam ir dāvājis brīnišķīgu miesu. Tā ir<br />

kopjama un saudzējama visu mūžu. Parasti atceras, kad ir<br />

pienācis mašīnas tehniskās apkopes laiks, bet par ķermeni<br />

cilvēks regulāri nedomā.<br />

Veselība ir paša cilvēka rokās. Ja uzturs ir pilnvērtīgs<br />

un sabalansēts, darba un atpūtas režīmi normāli, cilvēks<br />

ir aktīvs un zinošs, pareizi veido attiecības ar Dievu, tad<br />

atliek tikai neielaist slimības un veselība garantēta.<br />

Katram cilvēkam ir dota brīnišķīga spēja sevi pilnveidot<br />

un padarīt dzīvi labāku. Ķermeņa atveseļošanās process<br />

var sākties ar ticību Dievam un sev. <strong>Dzīvības</strong> spēku dod<br />

vienīgi Dievs. Tas ienāk vispirms garā, tad dvēselē un pēc<br />

tam miesā. Vienīgi dzīvības spēks var atgriezt veselību un<br />

darīt dzīvīgākas visas šūnas.<br />

Ījaba 33:4<br />

Mani ir radījis Dieva Gars, un Visuvarenā dvaša piešķir<br />

man dzīvību.<br />

Tātad veselības pamatā ir miesas, dvēseles un gara<br />

vienotība. Cik apgarotas ir šūnas, tik tās ir spēcīgākas un<br />

spējīgas izpildīt visas savas funkcijas. Gara spēks vispirms<br />

apskaidro prātu un veido stipru nervu sistēmu. Miesa ir<br />

dvēseles un gara templis.<br />

156 157

Apgarotība paver iespēju attīstīt prātu, smadzenes un<br />

visu ķermeni. Ikvienā cilvēkā ir ielikta vēlme pilnveidoties.<br />

To var darīt daudzos virzienos. Šajā procesā galvenais ir<br />

iemācīties mīlēt sevi, pieņemt sevi un sadraudzēties ar<br />

sevi. Tas nozīmē arī veidot pilnvērtīgu saikni ar dvēseli un<br />

garu. Ķermeņa, prāta un gara pilnveidošana – tas ir viens<br />

veselums. Veselā miesā mīt vesels gars.<br />

Jāņa ev. 3:6<br />

Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis,<br />

ir gars.<br />

Ikdienā pietiekoši jādomā arī par fizisko un garīgo attīrīšanos.<br />

Fiziskā – tā ir ārējā un iekšējā attīrīšanās, garīgā –<br />

tā ir grēku dzēšana un dvēseles attīrīšana no dažādām nevēlamām<br />

enerģijām. Fizisko attīrīšanos veic pats cilvēks,<br />

garīgo ar Dieva palīdzību.<br />

Grēku piedošanas ceļš kristietim ir zināms – tā ir Tēvreize,<br />

apzināta lūgšana par grēku piedošana un svētības<br />

saņemšana pārkrustoties Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.<br />

No nevēlamām enerģijām, burvestībām, ļaunas acs,<br />

lāstiem var atbrīvot vienīgi Tas Kungs un Dievs. Ja kāds<br />

saka, ka viņš pats to spēj, tad tas ir melis.<br />

Jāņa ev.8:7;12<br />

Kad nu tie uzstāja Viņam ar savu jautāšanu, Viņš<br />

pacēla galvu un sacīja: “Kas no jums ir bez grēka, tas lai<br />

pirmais met akmeni uz viņu!”<br />

Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU<br />

pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās<br />

tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”<br />

Miesas daļu Dievs ir uzticējis pašiem cilvēkiem, bet<br />

dvēseles un gara daļu atstājis Savā ziņā. To saprast ir<br />

svarīgi. Cilvēkiem ir jāsaudzē savs fiziskais starta kapitāls,<br />

to bez vajadzības nedrīkst ātri izniekot. Gars vienmēr sūta<br />

brīdinājuma signālus par veselības problēmām, tajos ir jāieklausās.<br />

Sirds izjūtas saka priekšā. Cilvēkam ir jāmācās<br />

dzīvot saskaņā ar Dievu, dabu un sevi pašu. Dievs ir visā –<br />

akmenī un kokā, stādā un ziedā, dzīvniekā un, protams,<br />

katrā mūsu šūnā. Dievs dzīvo Savos augstumos un darbojas<br />

arī mūsos. Cilvēkam ir jāiemācās lūgt Dievam darboties<br />

ikkatrā šūnā. Mūsu organisms ir dievišķu enerģiju<br />

caurstrāvots, tieši tās veido veselību un dzīvīgumu.<br />

I Mozus 1:27-28<br />

Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla<br />

Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.<br />

Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties<br />

un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un<br />

valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu<br />

radījumu, kas rāpo pa zemi.”<br />

Ādams tika izveidots no zemes vistiešākajā nozīmē<br />

un dzīvības dvaša tika iedvesta no Dieva. Un Ievu izveidoja<br />

no Ādama sānkaula. Cilvēka miesā ir visi zemes<br />

mikroelementi un vielas. Ikdienā cilvēkam jāgādā, lai<br />

miesā to būtu nepieciešamais daudzums.<br />

Dzimšanas mirklī, kad cilvēkā ienāk dvēsele un gars,<br />

ar Dieva spēku tiek piesaistīts pie dzimšanas vietas enerģijām,<br />

kas nāk no zemes. Lai cik tālu atrastos, šo zemes<br />

enerģiju saikne saglabājās visu mūžu.<br />

158 159

Katra zemes viela vai elements molekulārā līmenī<br />

izstaro enerģiju. Šī enerģija ikvienam ir ļoti nepieciešama.<br />

Tā bagātina organismu ar enerģiju un aktivizē molekulu,<br />

atomu un kvantu darbību.<br />

I Mozus 2:7<br />

Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un<br />

iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par<br />

dzīvu dvēseli.<br />

Enerģijas aprites loks, aura ar lotosa ziedu pamatnē<br />

skar zemi un no tās saņem līdz 30% cilvēkam nepieciešamās<br />

enerģijas. Tāpēc tik ļoti patīkami ir pastaigāties ar basām<br />

kājām pa zemi. Vēlams ik dienu, vismaz stundu būt tiešā<br />

saiknē ar zemi.<br />

Ja cilvēks ir iemācījies no zemes saņemt enerģiju, tad<br />

tā ir arī veselība, dzīves prieks un radoša aktivitāte. Zemes<br />

centrā ir Dieva enerģijas kristāls, kas satur visas planētas<br />

enerģijas. Daži cilvēki ar Dieva svētību spēj aizsniegt<br />

arī līdz tam un spēj šīs enerģijas nodot tālāk citiem, lai<br />

palīdzētu atveseļoties.<br />

Vasarā, kad zeme silta un pērkons jau nodudinājis,<br />

ieteicams atlaisties zālē vai pludmalē, izstiept rokas sānis<br />

un brītiņu brīvi pagulēt. Arī peldot ūdeņos saņemam<br />

enerģiju, bet tā jau ir ūdens enerģija. Kokiem no saknēm,<br />

caur stumbru un lapu vainagu iziet zemes enerģijas,<br />

tad tās atgriežas zemē pie saknēm, veidojot loku;<br />

līdzīgi notiek arī cilvēkam.<br />

Dieva darbība miesā noris pa vissmalkākām daļiņām –<br />

kvantiem, atomiem, molekulām, šūnām, tad orgāniem<br />

un cilvēku kopumā. Cik gan liels spēks jau ielikts atomu<br />

un molekulu darbībā! Bet pastāv vēl kvanti un smalkāko<br />

daļiņu pasaule. Viss rit dzīvā kustībā. Tieši Dieva dvaša<br />

mūsos veido mūsu dzīvīgumu un veselību, harmoniju un<br />

sakārtotību. Atvērsim savas sirdis Dievam!<br />

Mateja ev. 22:37<br />

Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt<br />

no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.<br />

Miesas, dvēseles un gara vienotājs ir Dievs. To vienotība<br />

var tikt panākta ar paša cilvēka vēlēšanos un ticību. Tātad<br />

ilglaicīgi veselību var noturēt dzīvojot mīlestībā un ticībā<br />

uz Dievu.<br />

Cilvēka miesa bez gara ir vāja. Tā ir Dieva gudrība –<br />

ticīgais veselību vairo, neticīgais to pakāpeniski pazaudē.<br />

Jaunībā cilvēkam ir pietiekošas rezerves, bet ar gadiem tās<br />

izsīkst.<br />

Piemēram, vīrietis ap 40 gadiem jau ir zaudējis pusi no<br />

mikroelementu un minerālu krājuma. Puse no starpšūnu<br />

šķidruma ir piesārņota ar toksīniem, tas ir skābs. Tātad,<br />

varbūtība saslimt ir divkāršojusies. Septiņdesmit gados<br />

tā var pieckāršoties. Katrs cilvēks ir individuāls un ja par<br />

uzturu un dzīvesveidu domā, tad arī vecumdienās šie<br />

rādītāji var būt normas robežās. Arī vecumdienās cilvēks<br />

var būt pilnīgi vesels – tā tam būtu jābūt.<br />

Pētījumos pierādīts, ka slimos cilvēkos trūkst daudzu<br />

mikroelementu un daži ir vairumā. Piemēram, vēža<br />

gadījumā slimību pavada elementi – dzelzs, svina, cinka,<br />

alvas, arsēna, germānija, samārija sārņi. Tos nepieciešams<br />

160 161

steidzīgi no organisma izvadīt un to bagātināt ar iztrūkstošajiem<br />

mikroelementiem.<br />

Vēzis ir ar enerģijas deficītu saistīts progress. Slimības<br />

cēlonis ir negatīvas enerģijas ielaušanās organismā, kura<br />

rezultātā izmainās gēnu normālā darbība. Cietušie gēni<br />

vairs nespēj šūnas darbību pilnvērtīgi vadīt. Tās sāk<br />

vairoties nekontrolējami. Pārciestās iedarbības rezultātā<br />

šūnas veidojas pataloģiskas.<br />

Gan cilvēki, gan dzīvās būtnes dabā ir neatkārtojami<br />

indivīdi. Veicot veselības aprūpi, tas ir jāatceras. Tātad, nevar<br />

būt vienādas ārstēšanas metodes un zāļu receptes. Šajā<br />

gadījumā ir jāizmanto progresīvās diagnostikas metodes,<br />

kur ir iespējams izmeklēt visu organismu kopumā.<br />

Pāvila 1. vēst. korintiešiem 15:47–49<br />

Pirmais nav garīgais, bet dabīgais, tik pēc tam nāk<br />

garīgais. Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs<br />

cilvēks no debesīm. Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie,<br />

kas no zemes; un, kāds Tas, kas no debesīm, tādi paši tie,<br />

kas no debesīm; un, tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka<br />

tēlu, tā arī nesīsim Tā tēlu, kas no debesīm.<br />

Veselības pamatā ir veselīgs uzturs ar pilnvērtīgu vitamīnu,<br />

mikroelementu, minerālvielu, aminoskābju, šķiedrvielu,<br />

fermentu un citu organismam nepieciešamo vielu<br />

saturu. Galvenais uzturā ir lietot dabīgus produktus, dzert<br />

pietiekošā daudzumā labu, negāzētu, nevārītu ūdeni.<br />

Lai izvairītos no skābju un kaitīgo vielu klātbūtnes<br />

organismā, dienā vidēji ir jāizdzer 1–2 litri ūdeni. Ūdens<br />

ir dabīgs cilvēka iekšējās vides šķīdinātājs. To pirms<br />

lietošanas vēlams nosvētīt. Ūdens atšķaida un aizskalo<br />

liekās vielas. To var bagātināt ar koraļļu kalciju. Pietiek<br />

ķermenim zaudēt 11% no nepieciešamā ūdens daudzuma,<br />

lai dzīvība būtu briesmās.<br />

Medicīnas vēsture aizsākās no Hipokrāta. Tajos laikos<br />

galvenās zāles bija no dabīgām vielām. Nāca ķīmijas<br />

un alķīmijas laikmets, kurš zinātnei deva attīstību, bet<br />

medicīnu noveda no pareizā ceļa.<br />

Organisms spēj pieņemt tikai dabīgas vielas. Tātad<br />

ārstēt un spēcināt var tikai ar dabīgām vielām. Ķīmiska<br />

satura medikamenti atrisina kādu situāciju, bet nedod<br />

pilnvērtīgu risinājumu visam organismam. Laiks ir to<br />

saprast un atgriezties pie pareizām pamatvērtībām.<br />

Dzīves patiesība ir pierādījusi, ka cilvēks nespēj<br />

izgudrot neko pilnīgāku par to, ko Dievs jau dabā ir radījis<br />

cilvēka veselībai. Tikai ir jāprot tas viss pareizi izmantot.<br />

Nav iespējams ar ķīmisku līdzekļu palīdzību panākt<br />

dabiska organisma veselības atjaunošanos. Medicīnas ceļš<br />

ved atkal pie dabas.<br />

Salamana pam.3:5–8<br />

Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz<br />

sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos<br />

ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas. Neliecies sev<br />

pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies<br />

no ļauna. Tās būs zāles tavai miesai, kas dziedina un<br />

atspirdzinās tavus kaulus.<br />

Izveseļošanās nav iespējama, ja organisma šūnām netiek<br />

dotas dabīgas uzturvielas un mikroelementi. Var<br />

162 163

izmantot dažādas terapijas un ārstniecības metodes, bet<br />

to pamatā lai būtu pilnvērtīgs klāsts uzturvielu. Uz Zemes<br />

dabā ir atrodams pietiekošs daudzums ārstniecības augu<br />

un uztura bagātinātāju.<br />

Ceļš uz izveseļošanos patiesībā ir daudz vienkāršāks,<br />

nekā cilvēki parasti to iet. Ja organismam ir paaugstināta<br />

temperatūra, tas nozīmē, ka ir aktivizētas visas šūnas, lai<br />

atrisinātu radušos problēmu. Temperatūrā ap 38 grādi ir<br />

leikocītu aktīvas darbības temperatūra – organisms veiksmīgi<br />

cīnās ar baktērijām.<br />

Iedzerot tableti, kas pazemina temperatūru, tiek pārtraukts<br />

dabīgs process un slimība ieilgst. Tas pats bieži ar<br />

pretsāpju līdzekļiem – organisms signalizē par dziļu problēmu,<br />

bet noņemot sāpju sajūtu, problēma tiek aizmirsta un<br />

slimība turpina progresēt. Bieži lietotās ķīmiskās zāles rada<br />

vēl smagāku slim-nieka stāvokli. Vidēji ap 20% slimnieku<br />

ārstējās no kom-plikācijām, kas radušās pēc pārmērīgas<br />

vai nepareizas zāļu lietošanas. Cilvēks pie stiprām zālēm<br />

ātri pierod un kļūst no tām atkarīgs.<br />

Mūsdienās ir sešreiz vairāk slimnieku nekā pirms<br />

50 gadiem. Kur gan paliek ticība sev un Dievam? Ir jātic,<br />

ka mūsu organismam piemīt unikālas spējas atrisināt ikvienu<br />

radušos situāciju, šūnām tikai ir jādod spēks.<br />

Ījaba 4:6<br />

Vai tava Dieva bijāšana nav arī tava cerība? Un tava<br />

dzīves ceļa nevainība – tava paļāvība?<br />

Slimu cilvēku organisms līdzinās atkritumu tvertnei,<br />

kas ir pilns ar sārņiem, medikamentiem, ķimikālijām,<br />

konservantiem. Tāpēc veselības pamat<strong>likumi</strong> ir – ēst un<br />

dzert tikai dabīgo un derīgo, vairīties no kaitīgā un to izvadīt.<br />

Veselības rādītājs ir skābju un sārmu līdzsvars organismā.<br />

Cilvēka asiņu pH līmenis ir 7,35. Slimam cilvēkam<br />

var būt līdz pH 4, zīdaiņiem ideāls – pH 8. Tik augsts rādītājs<br />

liecina par lielisku veselību. Diemžēl no dzimšanas<br />

mirkļa šis rādītājs slīd uz leju, uz sliktāko pusi. Sirds<br />

infarkts ir pie pH 6,2, Vēža sūnas pie pH 6,3, slimības<br />

parasti ir pie pH 5,9.<br />

Lai saglabātu veselību ir jālieto uzturs ar pH tuvu<br />

asins rādītājam, pietiekošs daudzums minerālvielu un mikroelementu.<br />

Tajos slēpjas dzīvības un veselības spēks. Svarīgākais<br />

pH regulācijas orgāns ir aknas. Būtībā novecošanas<br />

process ir tieši saistīts ar skābajiem sārņiem un no tā<br />

izrietošajiem bojājumiem un deficīta stāvokļiem.<br />

Veselību vairo atpūta, pastaigas, kustības, svaigs gaiss,<br />

samērīgs un patīkams darbs, labs ūdens, tējas, minerālvielas,<br />

pilnvērtīgs miegs. Veselībai kaitīgi ir alkohols, narkotikas,<br />

cigaretes, kafija, limonāde, saldumi – tie samazina<br />

ķermeņa enerģijas krājumus un izjauc līdzsvaru.<br />

Slimību cēloņi var būt ne tikai vīrusi, baktērijas, sēnītes,<br />

parazīti, saindēšanās, organisma piesārņojumi, vitamīnu<br />

un minerālvielu trūkums, bet arī kaitīgie viļņi un dažādi<br />

starojumi, ko rada tehnika. Tie izjauc ķermeņa iekšējo<br />

līdzsvaru. Ir jāiemācās sevi no tiem pasargāt, ierobežojot<br />

atrašanās laiku to tuvumā.<br />

Jāņa ev. 6:35;37<br />

Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie<br />

164 165

Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps<br />

nemūžam. Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un,<br />

kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.<br />

Saslimšanas iespējas daudzkāršojās, kad cilvēks no<br />

miera stāvokļa pāriet uz dusmām un nemieru, no klusēšanas<br />

uz skaļu bļaušanu, no iekšējas disciplīnas un visatļautību,<br />

no harmonijas uz konfliktu. Vienīgi miers, harmonija<br />

un iekšējā sakārtotība sekmēs gara, dvēseles un<br />

miesas līdzsvaru, saskaņu un veselību.<br />

Liela nozīme veselības uzturēšanā ir pirtij. Pie augstas<br />

temperatūras pastiprināti izdalās sviedri un līdz ar tiem<br />

organisms atsārņojās un attīrās. Ieteicams divas stundas<br />

pirms pirts izdzert ap puslitru sārņu šķīdinošu mājas tēju,<br />

jāēd uzturs, kurā ir enerģētiski bagātās minerālvielas.<br />

Pirts procedūras ieteicams veikt vadoties pēc individuālām<br />

izjūtām, trīs piegājienos, katru no 10 līdz 15<br />

minūtēm ilgu. Pēc iziešanas no pirts pamatīgi jānoskalojas,<br />

bet tikai ar ūdeni. Noslēdzošo terapiju ieteicams<br />

veikt aukstā ūdenī.<br />

Latvijas laukos salasītās zāļu tējas satur līdz 60 mikroelementiem.<br />

Veselīgākās ir mežrožu, pelašķu, asinszāles,<br />

kumelītes, liepziedu, kliņģerītes, strutenes, piparmētru,<br />

dažādu kaltēto ogu un augļu tējas. Dabīgās tējas var lietot<br />

dažādās kombinācijās. Tās var veidot pamatojoties uz<br />

izjūtām, smaržām un gāršām.<br />

Ieteicams veikt ūdens procedūras arī ikdienā. Dušas<br />

vai vannas ūdens noskalo negatīvās enerģijas un dažādus<br />

baciļus. Apmazgāšanās un norīvēšanās veicina iekšējo<br />

enerģiju līdzsvarošanu un aktivizēšanu. Ieteicamas regulāras<br />

plaukstu un pēdu peldes svētītā, siltā, ar jūras<br />

sāli bagātinātā ūdenī. Jebkura sāls ūdenim piešķir spēju<br />

akumulēt visa veida enerģijas. Tāpēc ir jūtama atšķirība<br />

starp peldi dīķi vai jūrā.<br />

Sāls spēj ādā iesūkties un to bagātināt ar minerālvielām.<br />

Īpašos gadījumos vēlams slimās kājas paturēt sāli vai<br />

jūras smiltīs. Arī sausā veidā sāls spēj dot organismam<br />

vajadzīgās vielas.<br />

Zobu veselībai periodiski ieteicama mutes dobuma atsārņošana.<br />

Šajos gadījumos ieteicams lietot antioksidantus.<br />

Labs, uz mikrohidrīna bāzes ir veidots zobu pulveris,<br />

mikrobraits. Baktērijas dzīvo sārņu vidē. Kad tā tiek<br />

atsārņota, baktērijas iet bojā. Zobi pateicībā sūta patīkamu<br />

sajūtu. Dzīves baudu spēj dāvāt arī veselīgi zobi.<br />

Īpaši svarīga ir sejas, roku, kāju, vislabāk visa auguma<br />

apmazgāšana pirms gulēt iešanas. Svarīgi, lai pa dienu<br />

sakrātās enerģijas tiek noskalotas ar ūdeni un tās nenāk<br />

līdzi gultā. Ja miesa ir atbrīvojusies no nevajadzīgām<br />

enerģijām, tad tā var pilnvērtīgi atpūsties.<br />

Salamana pam.3:1–6<br />

Mans dēls, neaizmirsti manu pamācību, un lai tava<br />

sirds patur sevī manus baušļus, jo tie piešķirs tev ilgu<br />

mūžu, labus gadus un mieru.<br />

Žēlastība un uzticība no tevis neatstāsies; nēsā manus<br />

baušļus sev valdziņā pakārtus ap kaklu, uzraksti tos<br />

uz savas sirds plāksnes, un tu iemantosi labvēlību un<br />

laipnību Dieva un cilvēku acīs.<br />

166 167

Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz<br />

sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos<br />

ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.<br />

Skaņa, gaisma, siltums un magnētisms atšķiras cits<br />

no cita ar svārstību frekvenci un to, kā vide šīs svārstības<br />

vada. Dabā sastopami dažāda garuma elektromagnētiskie<br />

viļņi. Viszemākie vibrāciju spektri ir baktērijām, vīrusiem<br />

un sēnītēm. Tātad veselību var veidot un pavadīt augstāku<br />

vibrāciju spektri.<br />

Mūzika ir cilvēka dzīves skaistākais ceļabiedrs. Skaista<br />

mūzika ar savu skanīgumu un vibrācijām miesā ienes<br />

harmoniju un saskaņu. Tā ir veselības pavadonis. Mūzika<br />

palīdz cilvēkam izārstēties, it sevišķi bērniem. Mazuļos<br />

skaņu uztvere ir vispilnīgākā un ja to attīsta, tā saglabājās<br />

visa mūža garumā.<br />

Muzikālam cilvēkam mūzikas terapija ir visiedarbīgākā.<br />

Skaņu harmonija un pilnība ir dabā, tāpēc tā tik<br />

spējīgi dziedina. Garīgi cilvēki spēj atskaņot un dziedāt<br />

garīgu mūziku, tad tā patiesi var atveseļot. Mūzika lūgšanas<br />

mirkļos skan arī no Debesīm – ar tās pilnīgajām<br />

vibrācijām mēs sajūtam Dieva darbības realitāti.<br />

II Mozus 15:2<br />

Mans spēks un mana dziesma ir Tas Kungs, Viņš ir tas, no<br />

kā man nāk glābšana. Viņš ir mans stiprais Dievs – es Viņu<br />

slavēšu, Viņš ir mana tēva Dievs – es Viņu paaugstināšu.<br />

Pastāv sakarība starp cilvēka temperamentu, fizisko<br />

veselību un krāsu. Tās ietekmē daudz lielākā mērā, nekā<br />

mēs to apzināmies. Vienmēr var atrast krāsu, kas uzlabo<br />

noskaņojumu. Organismam patīk krāsu dažādība, to gammu<br />

spektri. Varavīksnes septiņas krāsas vienmēr cilvēku<br />

pārsteidz, jo tajās atbalsojās Debesu Valstības krāsu pilnība.<br />

Gaismu ar prizmas palīdzību var sadalīt dažāda<br />

garuma viļņos, iegūstot septiņas varavīksnes krāsas. Zema<br />

frekvence piemīt sarkanajai krāsai, bet augsta – violetajai.<br />

Būtiska dziedniecībā ir no Dieva plūstošā maigi zeltītā<br />

gaisma, kas redzama tikai garā. Aktuāla dziedniecībā<br />

no debesīm plūstošā gaisma, saules un mēness gaisma,<br />

dzeltenā, zilā un sarkanā krāsa.<br />

Pamatkrāsas ir sarkanā, dzeltenā un zilā. Sajaucot<br />

pamatkrāsas dažādās attiecībās, var iegūt gandrīz visas<br />

pārējās krāsas. Otrās pakāpes krāsas iegūst sajaucot divas<br />

pamatkrāsas. Tās ir: oranža, zaļa un violeta. Trešās pakāpes<br />

krāsas iegūst kombinējot pamatkrāsas ar otrās pakāpes<br />

krāsām. Tās ir: sarkanoranža, sarkanvioleta, zili violetā, zili<br />

zaļā, dzelteni zaļā, dzelteni oranžā.<br />

Siltās krāsas ir dzeltenā, oranžā, sarkanā; aukstās: zilā,<br />

zaļā, violetā. Siltās krāsas iedarbojas uz nervu sistēmu,<br />

radot spriedzi, aukstās krāsas spiedzi mazina. Maigi zeltīta<br />

krāsa iedarbojas uz garu un dvēseli.<br />

Acs tīklenes aizmugurējā daļā atrodas apmēram<br />

118 miljoni gaismas jūtīgu nūjiņu, kas uztver tikai melnbaltus<br />

iespaidus, un 7 miljoni vālīšu, kas uztver krāsas un<br />

ļoti spilgtu gaismu.<br />

Pamatkrāsu nozīme: sarkanā – spēks, enerģija, līdzjūtība,<br />

oranžā – iedvesma, uzbudinājums, labsirdība, dzeltenā<br />

– pārliecība, veselība, prieks, zaļā – auglīgums,<br />

168 169

enerģija, pilnveidošanās, gaišzilā – miers, veselība, atklātība,<br />

tumšzilā – mainīgums, nomāktība, pretenzijas,<br />

violetā – spriedze, dievbijība, juteklība.<br />

Tāpēc būtiska ir krāsu izvēle ceļot vai remontējot<br />

māju, izvēloties apģērbu un to papildinot ar dažādu krāsu<br />

detaļām un arī sadzīves lietām. Svarīgi, lai mūsu vidē<br />

valdītu krāsu saskaņa un harmonija. Arī matu krāsai ir<br />

liela nozīme. Labāk lai tiem būtu dabīgais tonis. Pastāv<br />

30 dažādi cilvēku matu dabīgo krāsu kombinācijas. Matu<br />

krāsošana ir tiekšanās pēc iekšējā skaistuma un ārējā<br />

skaistuma, diemžēl tā matiem ir kaitīga.<br />

Krāsu terapijā visspēcīgākā ietekme ir dabīgajām<br />

krāsām, kas nāk no debesīm un dabas. Šo krāsu vibrācijas<br />

organismam ir vispiemērotākās. Ejot pa ziedošu pļavu vai<br />

dārzu, cilvēks saņem ļoti būtisku atveseļošanas impulsu.<br />

Sadzīvē ir svarīgi strādāt vai atpūsties labi apgaismotā<br />

vidē. Ja cilvēks ceļot māju nepažēlo naudu lieliem logiem,<br />

vērstiem uz debesīm, tad laika gaitā viņš sajutīs to atdevi.<br />

Bērniem ieteicams biežāk strādāt ar krāsām. Dabas<br />

ainavu zīmēšana nomierina. Ja tiek zīmēts pārsvarā tumšās<br />

krāsās, tas liecina par slimību. Guļamistabu ieteicams<br />

krāsot gaišās krāsās. Nepareizi lietota krāsa negatīvi<br />

ietekmē veselību.<br />

Apustuļu darbi 19:11–12<br />

Dievs darīja neparastus brīnumus ar Pāvila rokām,<br />

tā ka pat sviedru autus un priekšautus no viņa miesas<br />

uzlika neveseliem, un slimība tos atstāja, un ļaunie gari<br />

no tiem izgāja.<br />

Slimība ir signāls par cilvēka iekšējā līdzsvara zudumu.<br />

Tādā gadījumā enerģijas sadales raksts daļēji ir izjucis<br />

un sāpes ir veselīga nervu reakcija, ar kuru organisms grib<br />

pavēstīt par problēmu.<br />

Gars pārzin cilvēka miesu un ikdienā savās izjūtās<br />

ir jāieklausās. Bieži vien sāpes un izjūtas tiek nospiestas<br />

ar pretsāpju līdzekļiem. Noņemot sāpes slimība netiek<br />

izārstēta, tiek tika pārtraukta izjūtu padeve. Ja<br />

cēlonis netiek novērsts, tad slimība var pāriet hroniskā<br />

formā.<br />

II Mozus 34:10<br />

Tad Viņš sacīja: “Redzi, Es esmu tas, kas noslēdz derību,<br />

un Savas tautas priekšā Es darīšu brīnumus, kādi nav<br />

notikuši nekur visā zemes virsū un nevienā tautā, ka visa<br />

tauta, kuras vidū tu atrodies, redz Tā Kunga darbus, jo<br />

vareni būs tie darbi, kurus Es tavā vidū darīšu.<br />

Masāža ir vienkāršākais ārstniecības paņēmiens.<br />

Pareizas un efektīvas masāžas procesā saņem kā devējs<br />

tā ņēmējs. Dievs jau no iesākuma ir noteicis likumu –<br />

dot otram un par to no Viņa saņemt. Apmainoties ar<br />

dzīvīgajām enerģijām, miesās tiek ienests to svaigums.<br />

Pieskāriens ir intuitīvs sazināšanās veids.<br />

No garīga cilvēka rokām plūst enerģija. Tā plūst no<br />

delnas centra, no pamatnes un no pirkstiem. To var<br />

izmantot veselības un labsajūtas uzlabošanai. Ieteicams<br />

iemācīties vienkāršākos pašmasāžas paņēmienus.<br />

Pašmasāžas rezultātā cilvēks var aktivizēt enerģiju<br />

apriti problemātiskajās vietās, atbrīvot muskuļus no<br />

170 171

sasprindzinājuma, uzlabot venozo asiņu un limfas atteci,<br />

uzlabot ādas un saišu elastīgumu.<br />

Pirms masāžas uzsākšanas ir jāieņem ērta poza un<br />

jānomierinās. Uzmanība jākoncentrē uz rokām un masāžas<br />

vietu. Ja masāžu veic cits cilvēks, tad vispirms ir jābūt<br />

abpusējai saskaņai un ķermeņa stāvoklis – guļus. Masāžas<br />

laikā ir jāatbrīvojas no domām un ķermenim jābūt<br />

atbrīvotam.<br />

Masējot ir svarīgi saprast, ka ne jau spēka paņēmiens<br />

paveiks labu darbu, bet maigs glaudies, valstīšanas vai<br />

mīcīšanas pieskāriens, kas aktivizēs miesu un to savienos<br />

ar dvēseles un gara enerģijām. Pareiza masāža palīdz<br />

atgūt zaudēto savas iekšējās enerģijas daļu.<br />

Masējot enerģiju darbības lauks tiek izlīdzināts, harmonizēts<br />

un sakārtots. Vakaros vēlama galvas, roku, kāju,<br />

kakla, vēdera un citu vietu pašmasāža. Ir jāmācās ar sevi<br />

sadraudzēties un sevi kopt. No rītiem vēlams izstaipīties,<br />

iekustēties un vingrot. Ikdienā jācenšas ieturēt taisnu stāju.<br />

Muguras deformācija rada daudzas veselības problēmas.<br />

Psalmi 77:15<br />

Tu esi Dievs, kas dara brīnumus; Tu esi tautām darījis<br />

zināmu Savu spēku.<br />

Cilvēkam ir jātic savām spējām būt veselam. No jebkuras<br />

slimības, ja tā nav ielaista un grēka sekas nav par<br />

traucēkli, var izārstēties. Tāpēc lai ir liela ticība un paļāvība<br />

uz To Kungu šodien un tā mūžīgi!<br />

Lai sirdī ticam, ka Tas kungs ir varens un Viņš spēj<br />

visu. Kad ir visgrūtāk, tad ticīgs cilvēks sajūt Dieva gādību<br />

un mīlestību. Ticība, uzticība un paļāvība nosaka cilvēka<br />

laimi un iespēju būt veselam.<br />

Jāzina, ka ikviens grēks miesā jau dzemdē slimības<br />

iedīgļus. Katram grēkam ir reālas sekas. Ja vēlamies būt<br />

veseli, tad ir jāsāk ar Dieva likumu pildīšanu. Tas Kungs<br />

uzlūko katru un gādā, ja cilvēks par to lūdz. Ticības spēkā<br />

viss ir iespējams.<br />

Ticēsim un ticības spēkā būsim veseli! Tieksimies<br />

pēc Jēzus Kristus dzīvības Gaismas! Mīlēsim Dievu no<br />

visas savas sirds, dvēseles un gara un būsim laimīgi!<br />

172 173

UZTURS<br />

Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs ir viens no svarīgākajiem<br />

labas veselības priekšnoteikumiem. Cilvēka organisms<br />

sastāv no divpadsmit orgānu sistēmām un katrai<br />

no tām ir nepieciešams savs daudzums aminoskābju,<br />

olbaltumvielu, tauku, vitamīnu, minerālvielu, fermentu un<br />

citu vielu. Svarīgi organismam dot pietiekamā daudzumā<br />

visu, lai tas spētu pats pilnvērtīgi funkcionēt un cīnīties ar<br />

slimību izrausošiem faktoriem.<br />

Gudrība cilvēkā ienāk uzkrājot pieredzi, apgūstot zināšanas<br />

un, protams, ieklausoties savā sirdsbalsī. Gudrs<br />

cilvēks mācās arī no citu pieredzes. Zināšanas par pareizu<br />

uzturu ienāk pakāpeniski, lielāko tiesu no pieredzes.<br />

Labāk būtu saklausot gudrību, to uzreiz likt lietā.<br />

Psalmi 23:1-3<br />

Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. Viņš<br />

man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie<br />

skaidra ūdens. Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved<br />

mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ.<br />

Ikdienā ēdam trīs reizes un produktu saturs bieži vien<br />

ir vienveidīgs. Paiet gadi un organismā sāk izteikti trūkt<br />

daudz minerālvielu, vitamīnu un citu svarīgu produktu.<br />

Labi, ja cilvēks ir iemācījies ieklausīties sevī un uzsāk papildus<br />

lietot tos produktus, kurus prasa organisms. Bet ja tas<br />

tā nav, tad papildus uzturā jāsāk lietot uztura bagātinātāji.<br />

Tie ir dabīgas vielas, ko lieto ierobežotā daudzumā nepilnvērtīga<br />

vai nesabalansēta uztura bagātināšanai.<br />

Valstīs, kur vidējais dzīves ilgums pārsniedz astoņdesmit<br />

gadu robežu, jau sen papildus uzturā lieto dabīgus<br />

uztura bagātinātājus. Ja cilvēka šūnu smalkajā struktūrā –<br />

molekulās un atomos iztrūkst minerālvielu, tajās iestājas<br />

vājums. Atomi molekulās ir savienoti savstarpējās ķēdēs.<br />

Ja kāda mikroelementa iztrūkst, tad šī atomu ķēde ir nepilnīga<br />

un molekula ir vāja.<br />

Darbā vai sportojot līdz ar sviedriem no organisma<br />

tiek izvadītas izmantotās minerālvielas. Tātad ik dienu<br />

mēs zaudējam daudz mikroelementu. Līdzīgi, kā vīnogu<br />

ķekarā – ja izrauj pusi no ogām, tas izskatās sairis. Mikroelementus<br />

vajag atjaunot ar pareizu uzturu. Ja šūnas ir<br />

vājas, tad tām nav spēka cīnīties ar baktērijām un slimībām.<br />

Tikai pareizs un pilnvērtīgs uzturs spēj organismam<br />

nodrošināt nepieciešamās vielas un dot vajadzīgo enerģijas<br />

daudzumu. Cilvēks, protams, pats izlemj, vai ieklausīties<br />

labā padomā un sākt domāt par savu veselību vairāk<br />

vai nē.<br />

Ir jāzina zelta likums – Dievs cilvēku radīja kā pašu<br />

pilnību. Organisma šūniņas zina savas funkcijas un tās<br />

vienmēr izpildīs, ja tām pietiks spēka. Tātad cilvēkam<br />

pašam par sevi ir jādomā un organisms jānodrošina ar visu<br />

nepieciešamo.<br />

Viss Dieva radītais rada patiesu izbrīnu. Cik lieli ir<br />

Dieva darbi mūsos un cik pilnīgi mēs esam radīti!<br />

174 175

To zinot, vienmēr ir jābūt pārliecinātam – ja organismam<br />

dodam pilnvērtīgu uzturu, tad tas savu darbu<br />

paveiks. Iekavētās dienas atstāj būtiskas pēdas un daudzviet<br />

organismā iestājas vājums. Mūsu miesa ir dota visai<br />

dzīvei un nav iespējams nomainīt pirkstu vai kādu locekli.<br />

Tas, kas mums no Dieva dots – tas ir uz mūžu. Tas mums<br />

ir jāauklē un par to jārūpējas.<br />

Mateja ev.6:22–23<br />

Miesas spīdeklis ir acs; ja nu tava acs ir skaidra, tad visa<br />

tava miesa būs gaiša. Bet, ja tava acs ir nevesela, tad<br />

visa tava miesa būs tumša. Ja tad gaišums, kas tevī, ir<br />

tumsība, cik liela būs tumsa.<br />

Veselā miesā ienāk vesels gars. Gars ir pati pilnība<br />

un tas var ienākt harmoniskā un pilnvērtīgā vidē. Pirms<br />

Kristus Otrās atnākšanas Dievs vēlās, lai ikviens cilvēks<br />

savu miesu sakopj, lai tajā varētu ienākt Svētais Gars un<br />

izdarīt radošu sagatavošanas darbu. Kristus atnākšana –<br />

tie ir vislielākie svētki. Tajā laikā izšķirsies ikviena liktenis.<br />

Ja cilvēkā nebūs gara gaismas, tad to gaida bēdas.<br />

Atoms ir neparasti mazs. Ja cilvēka matu varētu palielināt<br />

tik stipri, ka savos apmēros tas sasniegtu zemeslodes<br />

apmērus, tieši tā palielināts atoms sasniegtu 0,2 milimetru<br />

izmēru. Atoms pats par sevi jau ir vesela pasaule. Atomi,<br />

savienojušies savā starpā Dievam zināmā kārtībā, veido<br />

visu, kas ir materiālajā pasaulē.<br />

Ir jāuzticas Dieva radītajai pilnībai. Mūsu organisms<br />

pašā pamatā ir ļoti pilnīgs. Cilvēce to ir izzinājusi tikai<br />

par 5%. Mūsu domāšana, mūsu prāts, mūsu dzīvība – tas<br />

viss cilvēkam ir neatklāts noslēpums. Tas pieder Radītājam,<br />

mūsu Dievam.<br />

Cilvēks ar domu atomu darbību izmainīt nevar. Tā daļa<br />

jau pilnīgi pieder Dievam. Gudrs cilvēks patvērumu meklē<br />

pie Dieva. Cilvēks ir nemierīgs līdz laikam, kamēr atrod<br />

mieru pie Dieva gudrības.<br />

Laiks, kurā mēs dzīvojam, prasa īpašu gudrību un<br />

zināšanas. Veikalus ir pārpludinājušas preces ar veselībai<br />

bīstamiem konservantiem un krāsvielām. Tās veicina onkoloģisko<br />

saslimšanu, alerģiju, rada nervu sistēmas traucējumus.<br />

Aptiekas pildās ar jauniem ķīmiskiem medikamentiem.<br />

Daudzi no tiem izmaina slimnieka stāvokli,<br />

bet neuzlabo veselības stāvokli.<br />

Jau kopš Ādama un Ievas laikiem, organisms atpazīst<br />

un pārstrādā tikai dabīgus produktus. Jā, lietojot ķīmiskas<br />

zāles organismā notiek dažādi ķīmiski procesi,<br />

bet tie miesu kopumā tikai vājina. Doma, ka ķīmiskie<br />

medikamenti atrisinās cilvēces veselības problēmas – ir<br />

vislielākie maldi. Jo ātrāk zinātnieki to sapratīs, jo labāk.<br />

Vajadzētu turpināt strādāt pie dabīgu zāļu ražošanas.<br />

Tur vēl ir daudz neatklātu brīnišķīgu zāļu kombināciju.<br />

I Mozus 1:29<br />

Un Dievs sacīja: “Redzi, Es jums esmu devis visus augus,<br />

kas nes sēklu, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus, kas<br />

augļus nes, kam sēkla sevī; tie lai jums būtu par ēdamo.<br />

Tūkstošu gadu laikā cilvēce ir iepazinusi svarīgākos<br />

dabīgos medikamentus un tos izmanto. Vajadzētu to darīt<br />

daudz drošāk.<br />

176 177

Kopumā organismam ir nepieciešami 12 vitamīni, 70<br />

mikroelementi, 28 aminoskābes, šķiedrvielas, fermenti un<br />

citas vielas. To ikdienā ir grūti novērtēt, kuru ir pietiekoši<br />

un kuru trūkst. Tāpēc pasaulē jau dažus vairākus desmitus<br />

gadu ir izveidoti uztura bagātinātāji, kas aptver visas<br />

organismam nepieciešamās vielas.<br />

Tie nav dārgāki par ikdienas produktiem vai dzērieniem.<br />

Uztura bagātinātāji ir gudrāk un pārdomātāk veidoti,<br />

lai ietvertu visu, kas organismam nepieciešams. Tie<br />

ir sabalansēti un bagātināti. Tie dod spēku šūnām un<br />

organisms spēj atrisināt radušās problēmas.<br />

No daudzu gadu pieredzes varu teikt, ka arī veselam<br />

cilvēkam periodiski ir nepieciešams lietot uztura bagātinātājus.<br />

Ikdienā dzeru ar Sango koraļiem bagātinātu ūdeni,<br />

lietoju lucernu, lecitīnu, melnā rieksta lapas, žibulīšus,<br />

cinku un citus.<br />

Tieši Kristus vārdi man deva liecības spēku par to nozīmi<br />

un daudzi tagad tos lieto ikdienā. Vesela cilvēka miesa<br />

spīd gaismā, jo gars sakārtotā miesā spēj viegli ienākt. Līdz<br />

ar garu, organismā ienāk dzīvības enerģija – tātad veselība.<br />

Mateja ev. 6:25-26<br />

Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ,<br />

ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko<br />

ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai<br />

miesa nav labāka nekā drēbes?<br />

Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie<br />

sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs<br />

neesat daudz labāki nekā viņi?<br />

Kā liecina pasaules statistika, cilvēka veselība tikai 10%<br />

gadījumos ir atkarīga no medicīnas, bet pārējos 90% – no<br />

mums pašiem. Vispirms lai ir vēlēšanās būt veselam un<br />

ticība tam, ka tas ir iespējams. Tad organisms ir pietiekoši<br />

jāpadzirda, jāpabaro un jāattīra.<br />

Ūdenim ir jābūt tīram, dzīvam, bioloģiski pieejamam,<br />

strukturētam un bagātam ar mikroelementiem.<br />

Bez ūdens cilvēks dažu dienu laikā var aiziet bojā.<br />

Pieaugušam cilvēkam ūdens sastāda vidēji 75% no svara,<br />

vecumdienās – apmēram 58 – 65%. Tātad novecošanas<br />

process tiešā veidā ir saistīts ar ūdens zudumu organismā.<br />

Lai šūnas varētu asimilēt krāna ūdeni, organismam<br />

krietni vien ir jānopūlas. Organisms šim procesam tērē<br />

līdz 10% enerģijas. Ūdenim ar savā fizikālajām un ķīmiskajām<br />

īpašībām būtu jābūt līdzīgam asins rādītājiem.<br />

Labāk dzert avota vai akas ūdeni. Tāds ūdens ir dzīvs.<br />

Tas ir pareizi strukturizēts. Krāna ūdens, kas izgājis caur<br />

sūkni, daudziem filtriem un māju pagrabiem ir ar sajauktu<br />

struktūru. Tas ir uzņēmis apkārtējo enerģētiku un<br />

kļuvis lietošanai nederīgs. Vārīts ūdens ir nedzīvs. Viss<br />

tas, kas likts klāt dzeršanai, to bagātina, bet neatdzīvina.<br />

Lietojot ūdeni bagātinātu ar Sango koraļļu kalciju<br />

organisms bagātinās ar 70 mikroelementiem, ar skābekli.<br />

Tiek izvadīti toksīni, sārņi. Koraļļu kalcijs pārveido<br />

ūdeni par dzīvu ūdeni. Tas ūdens smalko struktūru izveido<br />

par pareizu un spēj normalizēt skābju – sārmu<br />

līmeni organismā.<br />

178 179

Koraļļu ūdens pēc sava ķīmiskā sastāva ir līdzīgs mūsu<br />

starpšūnu šķidrumam, tāpēc tas lieliski asimilējās. Tas<br />

iedzerts uzlabo šūnu vidi un tajās labāk spēj darboties<br />

mūsu gars.<br />

Mateja ev. 6:27–30<br />

Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt<br />

kaut vienu olekti? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ?<br />

Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās<br />

vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā<br />

nav tā bijis apģērbts kā viena no tām.<br />

Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta<br />

krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?<br />

Šūnas sava mūža laikā spēj atjaunoties noteiktu skaitu<br />

reižu. Šūna nepieciešamo dzīvības spēku saņem no gara<br />

un no uzturvielām. Gara spēks cilvēkā ir visai konstants<br />

lielums, bet uzturvielu kvalitāte – mainīgs lielums. Ja nodrošinām<br />

šūnas ar pilnvērtīgu uzturu, tad tās ir spēcīgas<br />

un nodzīvo pilnu savas dzīves ciklu.<br />

Vairums šūnu dzīves ilgums ir līdz septiņiem gadiem.<br />

Ja ikdienas uzturs ir bijis vājš, tajā iztrūkušas minerālvielas,<br />

vitamīni un citas vielas, tad šūnu dzīves ilgums<br />

krasi samazinās.<br />

Cilvēka dzīve arī dalās septiņu gadu ciklos. Ja šūnas<br />

nenodzīvo pilnu dzīves ciklu, tad arī samazinās arī cilvēka<br />

cikla gadu skaits. Ja kādam cilvēkam uztura šūnu dzīves<br />

cikls samazinās par diviem gadiem, tad pēc desmit cikliem<br />

kopumā viņš zaudē divdesmit savus dzīves gadus. Tāpēc<br />

lai nav brīnums, ka daudzi cilvēki, it sevišķi vāji attīstītās<br />

valstīs, kur uzturs ir bēdīgs, nesasniedz septiņdesmit gadu<br />

robežu. Par cēloni tam, protams, var būt arī alkohols,<br />

narkotikas vai slimības.<br />

Uzturam ir jābūt pilnvērtīgam un pietiekamam. Mikroelementi<br />

organismam ir vajadzīgi kā miesas pirmsākuma<br />

pamats atomu un molekulu līmenī. Tāpat citi uztura<br />

bagātinātāji, kas pagatavoti no dabīgām vielām un izvēlēti<br />

kā labākie no daudziem pasaules kontinentiem un<br />

valstīm, dāvā organismam spēku, harmoniju un stimulē<br />

organismu uz sakārtotību un veselību. Spēcīga šūna spēs<br />

uzvarēt slimību. Gēnu līmenī katrai šūnai ir pietiekoši<br />

informācijas, kā viņai rīkoties konkrētā situācijā un kā<br />

uzvarēt slimību.<br />

Mateja ev. 6:31-33<br />

Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko<br />

dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni<br />

dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.<br />

Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa<br />

taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Tāpēc<br />

nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi<br />

zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.<br />

Dievs vēlas cilvēkus darīt veselus ne ar ķīmiskām,<br />

bet dabīgām vielām. Kas to pieņem, tas saņem garā stiprinājumu<br />

un svētību. Dieva radītais ir pati pilnība. Dabā<br />

arī ir atrodama pilnība. Cilvēks ar saviem izgudrojumiem<br />

nekad nevarēs pārspēt Radītāja pilnību. Kad mēs<br />

atzīstam un uzturā lietojam to, kas ir Viņa roku darbs,<br />

tad iegūstam veselību un dzīves spēku.<br />

180 181

Senatnē, kad Mozus sagatavoja savu tautu izvešanai no<br />

Ēģiptes, Dievs noteica nosacījumus un kas tos izpildīja,<br />

tos cilvēkus Viņš arī paglāba. Jēzus Kristus man teica, ka<br />

līdzīgi tāpat ir arī šodien – kas ticēs Dieva nodomam un<br />

lietos dabīgos uztura bagātinātājus, tos Dievs iezīmēs un<br />

sagatavos Viņa atnākšanai. Laimīgs ikviens, kas pieņem šo<br />

gudrību un bagātību.<br />

Svētību cilvēks saņem atkarībā no ticības un miesas<br />

tīrības. Tikai sakārtotā un harmoniskā vidē var darboties<br />

Dievs, jo Viņš ir pati pilnība. Cilvēkam svarīgākais ir<br />

saņemt Svētā Gara augļus, jo tā ir pati dzīvība. Šie augļi<br />

ir mūsu alga par ticības apliecinājumu Dieva darbos.<br />

Tā ir bijis visos laikos, ka viss jaunais ienāk ar lielām<br />

grūtībām. Gaismas cilvēki labajam tic pirmie un pirmie<br />

arī labo iegūst.<br />

Par visiem vairāk cilvēku mīl Dievs un savam mīļajam<br />

bērnam Viņš dāvā visu to labāko. Sirds vienmēr pasaka<br />

priekšā – kas dzīvē ir galvenais. Arī saistībā ar uzturu –<br />

ir jāiemācās ikdienā lietot to, ko prasa organisms. Bērns<br />

to parasti skaidri jūt, bet pieaugušajam ir uzmanīgi jāieklausās<br />

ko gars saka priekšā.<br />

Ir zelta likums – visu ko ēdam vai dzeram, ir jāsvētī.<br />

Miesa ir Dieva radīta un vēlas lietot tikai svētītu ēdienu.<br />

Nesvētītu ēdienu organisms spēj izmantot tikai 60% no<br />

tā vērtības. Ēšana arī ir garīgs process, jo jāpabaro arī<br />

dvēsele un gars.<br />

Izsalkuma brīžos enerģiju dāvā gars un tā ir daudz<br />

tīrāka un pilnīgāka. Izsalkums padara dzīvi ilgāku.<br />

Gavēnis cilvēkam ir nepieciešams veselības dēļ un galvenais<br />

– garīgai uzplaukšanai. Gavēņa laikā uztura vietā<br />

cilvēks enerģiju saņem caur garu no paša Dieva. Tāpēc<br />

svarīgi ir gavēt Tam Kungam par godu un klusībā, lai tikai<br />

Viņam tas zināms.<br />

Mateja ev.6:16-18<br />

Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi; jo<br />

tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā<br />

gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet,<br />

kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, ka<br />

tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas<br />

redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to<br />

atmaksās.<br />

Izsalkums organismu mobilizē. Parādās dziļākas prāta<br />

spējas un labas domas. Gavējot ieteicams lietot labu ūdeni<br />

un nedaudz rudzu maizi. Pēc gavēšanas ierasto ēšanu<br />

ieteicams sākt ar kādu augli.<br />

Nedēļā reizi, piektdienās, būtu ieteicams atturēties no<br />

gaļas un citiem stipriem ēdieniem. Svētdienās, kad miesa<br />

atpūšas, ieteicams dot atpūtu arī kuņģim. Reizi mēnesī,<br />

piektdienā, būtu ieteicams vispār atturēties no ēdiena,<br />

lietojot tikai ūdeni.<br />

Gavēņa laikā atmostas gara enerģija šūnās un atjaunojas<br />

viss organisms. Gavēņa laikā ir ļoti patīkamas izjūtas,<br />

jo mūsu miesu apciemo Tas Kungs. Gavēt, tas nenozīmē<br />

badoties. Ūdens, maize un kāds auglis lai nedaudz<br />

arī nodarbina kuņģi. Gavēt vajag ar nodomu, līksmi un<br />

ar prieku.<br />

182 183

Mateja ev. 26:26<br />

Bet, tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja, pārlauza<br />

un deva to Saviem mācekļiem un sacīja: “Ņemiet, ēdiet,<br />

tā ir Mana miesa.”<br />

Cilvēkam nevajag daudz ēst. Visam ēdienam ir jāpārstrādājas<br />

pilnīgi bez atlikuma. Maize ir tas produkts, kas<br />

dod visvairāk enerģijas un pārstrādājās pilnīgi. Maizes<br />

dotā enerģija aizceļo pat līdz vissmalkāko šūnu daļiņu<br />

līmenim. Spēku vairāk dod rudzu maize. Par maizi vairāk<br />

enerģijas dod vienīgi graudi. Dienai pietiktu tikai ar vienu<br />

sauju kviešu graudu. Maize ir Dieva ēdiens cilvēkiem.<br />

Lūkas ev. 14:15<br />

Kāds no galda viesiem, to dzirdēdams, sacīja: “Svētīgs,<br />

kas ēdīs maizi Dieva valstībā!”<br />

Diedzēti graudi, medus ir pateicīgs un sātīgs ēdiens.<br />

Periodiski tos vajadzētu lietot, lai pilnvērtīgi papildinātu<br />

visas šūnas ar enerģiju.<br />

Pirmie cilvēki pārtika no augļiem. Tie organismu tīra<br />

un papildina ar vitamīniem. Augļi veicina labas domas.<br />

Dārzeņi bagātina ar minerālvielām un vitamīniem.<br />

Gaļa organismam ir kaitīga. Organismam ir nepieciešams<br />

daudz enerģijas, lai to pārstrādātu. Vardarbība dzīvnieku<br />

nokaujot, to organismā rada indes. Ar gaļas ēdienu<br />

organisms saņem arī zemākas vibrācijas un negatīvas<br />

enerģijas. Tas var būt slimību cēlonis. Veģetārisms ir izārstēšanās<br />

metode.<br />

Uzturā ir nepieciešams lietot arī zivis. Tās ir Dieva dotas,<br />

lai cilvēka organisms iegūtu daudz enerģijas un<br />

uzturvielu. Ēdiena gatavošanas procesā ir jāieliek sirds<br />

un dvēsele. Tajā ir jāieliek arī mīlestība.<br />

Ēšanas procesā veidojās cilvēka veselība. Vispirms, lai<br />

ir dota ēdienam svētība un tad ēšanas laikā, lai piedalās arī<br />

domas. Vienaldzīgi ēstu ēdienu organisms uzņem slikti.<br />

Jāēd ir bez steigas, pilnīgi sakošļājot un domājot, lai tas<br />

organismam dod labumu. Limfa mutes dobumā jau pirmā<br />

paņem daļu uzturvielu un pa tiešo novada līdz šūnām.<br />

Pareizi ēst, nozīmē uzņemt uzturvielas pilnvērtīgi.<br />

Ēšana nozīmē Dieva dāvāto dzīvības spēku uzņemšanu<br />

no dabīgiem produktiem. Ēst vajag nedaudz mazāk, nekā<br />

gribās. Ēšana ir nopietns pasākums. Organisms par sāta<br />

sajūtu paziņo ar nokavēšanos. Pārmērīga ēšana novārdzina.<br />

Nedrīkst ēst vecus ēdienus. Nedrīkst ēst vienveidīgus<br />

ēdienus.<br />

Mateja ev. 7:7–8;12<br />

Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit;<br />

klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz,<br />

dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps<br />

atvērts.<br />

Būsim skaisti un veseli! Ticēsim Kristus maizes<br />

brīnumam! Lai ir pateicība Dievam par doto iespēju ticībā<br />

būt stipriem un veseliem!<br />

184 185

CILVĒKA ĪPAŠĪBAS<br />

Cilvēka patiesais skaistums mīt dziļi gara sirdī. Tās<br />

ir jaukākās dievišķākās īpašības, kuras bieži vien ir grūti<br />

sasniedzamas. Cilvēku gara lielums ir atšķirīgs. Vienos ir<br />

daudz skaistu gara augļu, citos to ir maz.<br />

Ja gars ir vājš, tad cilvēkā ir maz mīlestības, prieka,<br />

miera un citu skaistu īpašību. Tādā maz ir arī ticības un<br />

vairumā ir miesai piemītošās īpašības. Garā spēcīgā cilvēkā<br />

iekšējais skaistums neapturami laužas uz āru. Tāds<br />

cilvēks ir kā skaists zieds pasaulei.<br />

Pāvila vēst.galatiešiem 5:16–18<br />

Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību<br />

savaldīsit. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara<br />

tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī,<br />

ka jūs nedarāt to, ko gribat. Bet, ja Gars jūs vada, tad<br />

jūs vairs neesat padoti bauslībai.<br />

Cilvēks tiecas pēc mīlestības, pēc visa skaistā. Ikviens<br />

savā mīļotajā cer ieraudzīt skaistumu un pilnību. Grēks,<br />

miesas nesakārtotība, nolaidība bieži vien ir par šķērsli<br />

tam, ka viss skaistais tā arī paliek dziļi sirdī un uz āru,<br />

reāli miesā neienāk. Bieži vien ir arī otrādāk – jaunībā<br />

skaistums, mīlestība un citi gara augļi staro, bet ar laiku<br />

grēks un nenovīdība skaistumu iemūrē. Tas paliek neaizsniedzams<br />

un par to vairs var tikai atcerēties.<br />

Kā izravē nezāles, tā arī sliktās cilvēka īpašības var<br />

pārveidot un no tām atbrīvoties. Parasti tas nenāk viegli.<br />

Cilvēkam piemītošās īpašības parasti piemin kā paliekošas<br />

uz mūžu. Bet ar savām vājībām samierināties nevajag.<br />

Pilnveidošanās process ir ļoti interesants. Kas uzsāk šo<br />

ceļu, tas to turpinās visu mūžu, jo tas dos bagātus augļus.<br />

Pāvila vēst. galatiešiem 5:19-22<br />

Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība,<br />

izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība,<br />

dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība,<br />

dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es<br />

iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas<br />

lietas dara, nemantos Dieva valstību.<br />

Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība,<br />

laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.<br />

Ārēji sevi kopt esam pieraduši, kaut gan arī tajā ziņā<br />

cilvēki ļoti atšķiras. Ja kāds aizmirst sevi ārēji kopt, tad<br />

uzsākt sevī garīgu pilnveidošanos būs grūti. Izlaidību nevar<br />

nomazgāt, bet ar ūdens peldi sevi var sakopt, nevajadzīgās<br />

enerģijas var noskalot un būt ikdienā stiprākam.<br />

Lai pārvarētu savu vājumu ir nepieciešams gribasspēks.<br />

Tas arī ir gara spēks. Cilvēks gara spēku var gūt vienīgi<br />

no Dieva. Tātad, bez Viņa palīdzības cilvēks skaistāks<br />

un garā stiprāks kļūt nevar. Tāpat bez Dieva palīdzības<br />

nevar atbrīvoties no netikumiem un sliktām īpašībām.<br />

Jāņa 1.vēst. 2:16<br />

Jo viss, kas ir pasaulē – miesas kārība, acu kārība un<br />

dzīves lepnība – tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.<br />

186 187

Ikviens cilvēks tiek ielikts dažādās dzīves situācijā un<br />

caur tām tiek pārbaudīts. Jāsarod ar domu, ka pasaulē neatkarīgi<br />

no materiālās labklājības tik un tā dzīve nebūs<br />

viegla. Tā nekad nebūs vienkārša.<br />

Garā vājākam cilvēkam ir vieglāki pārbaudījumi,<br />

garā stiprākam – grūtāki. Vieglākie pārbaudījumi ir saistīti<br />

ar mantu un naudu, grūtākie ar varu un slavu. Dievs<br />

uzliek pārbaudījumus, kurus cilvēkam ir pa spēkam<br />

izpildīt.<br />

Mateja ev. 19:24<br />

Un atkal Es jums saku: vieglāk kamielim iziet caur<br />

adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva Valstībā.”<br />

Lepnība un egoisms ir smags grēks. Ar šīm īpašībām<br />

cilvēks ar savu gudrību un saprātu pakāpeniski sevi nostāda<br />

augstāk par citiem. Lepnam ir grūti pieņemt Dievu.<br />

Lepns ir lepns attiecībā uz visiem. Slava bieži vien cilvēku<br />

sabojā. Sākās iedomība un augstprātība. Zūd sapratne par<br />

galveno dzīves mērķi, par garīgām vērtībām un dzīves<br />

jēgu vispār.<br />

Sālamana pam.11:2; 16:18<br />

Kur nāk lepnība, tur nāk arī negods, bet gudrība mīt<br />

pazemīgajos. Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekš<br />

kļūst lepns, un augstprātība nāk priekš bojā ejas.<br />

Augstprātībai, lepnībai un iedomībai pretī stāv laipnība<br />

un pazemība. Bet tā lai ir patiesa un no sirds. Cilvēks<br />

uzreiz sevi nevar pārveidot. Sevis audzināšana tas ir<br />

grūts, bet tik ļoti vajadzīgs darbs. Ikdienas jālūdz palīdzība<br />

Dievam, lai cilvēka nespēks pāraugtu spēkā.<br />

Dvēseles sakārtošana ir viens no galvenajiem dzīves uzdevumiem.<br />

Pie labo īpašību vairošanas ir jāpieiet nopietni<br />

un ar atbildību. Tās taču ir gara augļu atblāzma un darbība<br />

cilvēkā.<br />

Sālamana pam. 18:12<br />

Priekš bojā iešanas cilvēka sirds kļūst lepna, bet<br />

pazemība ved godā.<br />

Nicinājums un nosodījums ir cilvēka pagrimuma sākums.<br />

Iesākumā cilvēks nicina citus, bet pakāpeniski tas<br />

iesakņojas arī attiecībā uz sevi. Ar nicinājumu visā miesā<br />

ienāk ienaids un zūd miesas un gara saikne. Nosodīt tas<br />

nozīmē arīdzan tiesāt.<br />

Mateja ev.7:1–2<br />

Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs<br />

tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs<br />

mērojat, ar tādu jums taps atmērots.<br />

Naids, niknums un dusmas cilvēku ved postā, to sagrauj.<br />

Naidā ar citiem dzīvo liela daļa cilvēku. Tie neapjauš, ka<br />

visvairāk viņi nodara pāri tieši sev. Šīs īpašības ar savu<br />

negatīvo darbību sagrauj miesas un dvēseles harmonisko<br />

vidi. Biežas dusmas ir par cēloni daudzām slimībām.<br />

Jāatceras, ka visi grēka darbi pakāpeniski krājas dvēselē<br />

un dzen atkal uz jaunām, ļaunām darbībām. Ja cilvēks<br />

sevi nesavalda, tad apaug ar minētajām īpašībām un<br />

iestājas dzīves pagrimums. Meklēt otrā slikto un uz citiem<br />

dusmoties ir vislielākā muļķība.<br />

Naidam, niknumam un dusmām pretī iestājas mīlestība,<br />

labprātība un atturība. Ja no kāda cilvēka iznāk šis<br />

188 189

ļaunums, tad vienīgā izeja ir cilvēku svētīt un atturēties<br />

no naida izaicinājuma. Dieva un tuvāko mīlestības spēkā<br />

tiek sagrauti visi ienaida mūri.<br />

Mateja ev.5:38–39; 44–45<br />

Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret<br />

zobu. Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam;<br />

bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru.<br />

Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet<br />

Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu<br />

Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un<br />

labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.<br />

Atriebība un nodevība ir smags grēks un atbildība par<br />

to ilgst visu mūžu līdz mirklim, kad grēka smagums tiek<br />

izsmelts līdz galam. Atriebība kāre ir miesas smagākais<br />

grēks. To var salīdzināt ar dzīvniecisku tieksmi kost pretī.<br />

Nodevība cilvēku vienā mirklī nokauj. Tas nozīmē, ka<br />

tikai galīgi kritis cilvēks var nodot savu tuvāko. Nodevēji<br />

un slepkavas Debesīs sodu izcieš pasaulēs ar īpaši smagiem<br />

dzīves apstākļiem. Ak, vai – tiem gaidāmas vēl smagākas<br />

dienas Taisnajā tiesā.<br />

Mateja ev.16:27<br />

Jo Cilvēka Dēls nāks Sava Tēva godībā ar Saviem eņģeļiem,<br />

un tad Viņš ikkatram atmaksās pēc viņa darbiem.<br />

Ticība, taisnība un uzticamība stāv pretī šiem lielajiem<br />

grēku darbiem. Turēsimies pie Dieva, pie sava teiktā vārda<br />

un paļausimies uz Tā Kunga vadību!<br />

Ja cilvēkus pavada savtīgums, skopums, alkatība, tad<br />

tā ātri vien ievilks mantkārības purvā. Arī skaudība, meli<br />

un krāpšana cilvēka dvēselē iesakņojās kā grēks un ar<br />

laiku to nezāli ir grūti izravēt. Ikviens grēks cilvēkā rada<br />

haosu un ir daudzu slimību sākums.<br />

Netiklība un laulības pārkāpšana pasaulē ienākusi<br />

kā pierasta parādība. Daudzi nezin, ka netikļi cieš sodu<br />

Debesu pasaulēs līdzās ar slepkavām. Viens sānsolis var<br />

maksāt desmit gadu pasaulīgu ciešanu. Un tām var sekot<br />

atmaksa arī Debesīs. Vai ir vērts mirkļa kaislei nodot savu<br />

draugu?<br />

Mateja ev.5:27–28<br />

Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību<br />

pārkāpt. Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to<br />

iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.<br />

Greizsirdība tā ir miesas īpašība, kas padziļina šaubas,<br />

vieš nepamatotu nemieru, ienes neuzticību un aizver mīlošu<br />

sirdi. Tās ir vienas no vispostošākajām jūtām. Dažiem<br />

greizsirdības scēnas ir bauda, bet faktiski ar tām cilvēks<br />

sagrauj savstarpējās attiecības. Greizsirdībai pretī var<br />

nostāties vienīgi patiesa sirds mīlestība un uzticēšanās.<br />

Visām cilvēkam piemītošajām īpašībām pāri stāv<br />

mīlestība. Tā dzīvina, apskaidro un paceļ garīgos augstumos.<br />

Tā ienes mieru un saskaņu. Mīlestība veldzē un<br />

apskaidro. Tā tver dvēseles un gara skaistumu. Mīlestība<br />

dziedina un noskalo grēka putekļus. Tā dāvā pilnības<br />

sajūtu – ka esam un būsim vienmēr.<br />

Mīlestība mūs vieno ar Dievu un mēs kopā vienojamies<br />

Viņā. Mīlestība atver acis un sirdis, ļauj saskatīt<br />

agrāk neredzēto. Tai piemīt maigums un svētums,<br />

190 191

pilnīgākas sajūtas un smarža. Mīlestība mirdz plašā<br />

krāsu spektrā.<br />

Jāņa ev. 13:35<br />

No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs<br />

mīlestība savā starpā.”<br />

Cilvēks mīlestībā atdzīvojas un arī apkārtējā telpa ar to<br />

top piepildīta. Tad mēs elpojam Dieva mīlestības augļus<br />

un mūsu miesa uzzied. Mīlestībā ikkatra šūna svētlaimē<br />

smaida un tā būtu jābūt ik mirkli.<br />

Mīlestība ir kā dzīva elpa, kas atdzīvina visus locekļus,<br />

veido cilvēku maigu un atvērtu.<br />

Jo tālāk cilvēks ir no mīlestības, neaizsniedzamāki ir<br />

Dieva Gara augļi. Mīlestība ir jāsargā un jāveido. Mīlestība<br />

uzziedina sirds ziedu dārzu un paceļ cilvēku dievišķos<br />

debesu augstumos. Mīlestības dārza ziedi ir jākopj.<br />

Tas ir viens no grūtākajiem darbiem.<br />

Patiesas mīlestības spēkā arī Dieva dārzos uzzied<br />

katram savi ziedi. Par tiem Debesīs priecājas cilvēki,<br />

eņģeli un visas radības. Mīlestības ziedi ir mūžīgi un<br />

cilvēkam būs iespēja tos ieraudzīt.<br />

Jāņa ev. 17:26<br />

Un Es viņiem esmu darījis zināmu Tavu Vārdu un<br />

darīšu To zināmu, lai mīlestība, ar ko Tu Mani esi<br />

mīlējis, būtu viņos un arī Es būtu viņos.”<br />

Mīlestības gaismas spēkā cilvēks top dzīvs. Mīlestība<br />

paver šūnas uz laimi un prieku. Tā ir dzīva dodot un<br />

saņemtā atbildes gaisma ir tās jūtas, ar kurā cilvēks top<br />

pilnīgs. Mīlestības spēkā viss ir iespējams.<br />

Mīlestība ir kā vienīgais rasas piliens, kas spēj cil-vēku<br />

pacelt līdz laimes augstumiem. Parasti cilvēks pēc mīlestības<br />

slāpst. Tad tās dzīvinošais rasas piliens uz diviem<br />

ir viens un iegūstams sadalot vienlīdzīgi. Bez mīlestības<br />

viss satumst. Ja virsroku ņem grēks un miesas kāres, tad<br />

mīlestībai jāsaka ardievas uz ilgu laiku. Samīlēt – tas nenozīmē<br />

patiesi no sirds mīlēt. Tā vēl nav mīlestība.<br />

Mīlestība sākās no mirkļa, kad no gara sirds pārpārēm<br />

sāk plūst mīlestības gaisma, dodot mīļotam cilvēkam visu<br />

un neprasot neko pretī. Tad tā pakāpeniski var pāraugt patiesā<br />

mīlestībā uz Dievu un saviem tuvākajiem.<br />

Bez mīlestības cilvēks vienkārši eksistē, tver prieku un<br />

baudas no pasaules iekārēm. Tāds cilvēks reti smaida, ir<br />

īgns, greizsirdīgs, neapmierināts, skaudīgas un tā varētu<br />

turpināt.<br />

Pāvila 1.vēst. korintiešiem 13:4<br />

Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž,<br />

mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.<br />

Tikai mīlestība uz Dievu un cilvēkiem var cilvēku izvilkt<br />

no postoša, miesas grēcīgo īpašību purva. Tikai Gaisma var<br />

ienest gaismu. Grēks ir tumsa un iznīcība. Grēcīga miesa<br />

ir pelēki tumša. Tajā nav dzīvības. Gars grēkā nosmok un<br />

lēnām mirst.<br />

Pāvila 1.vēst. korintiešiem 13:13<br />

Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā<br />

no tām ir mīlestība.<br />

Tā Kunga spēkā cilvēku var atdzīvināt mīlestība, ticība<br />

un grēku piedošana. Ja sirdī mīlestība ir dzīva, tad<br />

192 193

dāvāsim to tuvākajiem. Tikai dodot var saņemt vairāk.<br />

Kopts augļu koks dos labu ražu.<br />

Jāņa 1.vēst. 4:7<br />

Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un<br />

katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu.<br />

Mīlestība ir visskaistākā Dieva dāvana cilvēkam. Sirds<br />

dziļumos tā mīt ikvienā. Mīlestības spēja ir proporcionāla<br />

gara lielumam. Garā liels cilvēks dzīvo mīlestībā un ir<br />

gaisma pasaulei. Mīlestības spēkā pasaule atgūst īstās<br />

krāsas, smaržas, skanējumu un jēgu.<br />

Pār izplatījumu plūst vienīgā Dieva mīlestības dvaša un<br />

visu rada dzīvu. Tikai mīlestībā cilvēkam ir iespēja dzert<br />

no mūžīgā <strong>Dzīvības</strong> avota un būt laimīgam. Mīlestība ir<br />

laimes kalēja. Mīlestībā starojošs cilvēks ir visspožākā<br />

zvaigzne pasaulē.<br />

Jāņa 1.vēst. 4:16<br />

Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir<br />

uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā,<br />

tas paliek Dievā un Dievs viņā.<br />

Gribasspēks, tas ir arī gara spēks. Cik gars mūsos ir<br />

liels un aktīvs, tik daudz mums ir arī gribasspēka. Ja grūti<br />

no rīta pamosties un saņemties iet uz darbu, tad droši<br />

zināt, ka trūkst gara klātbūtnes. Cēlonis tam var būt<br />

dažāds. Vispirms nepieciešama Dieva Svētība dienai.<br />

Par vājuma cēloni varētu būt slimība, grēks, nepareizs<br />

dzīves veids, slikts miegs vai nemiers. Gribasspēku<br />

mēs saņemam no gara. Tātad vājuma mirkļos mums<br />

jākoncentrējas uz savu gara sirdi un jālūdz Tā Kunga<br />

palīdzība. Cik dziļi mēs spējam aizsniegt līdz garam,<br />

tik no tā arī saņemam.<br />

Pāvila vēst. romiešiem 8:26<br />

Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs<br />

nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz<br />

par mums ar bezvārdu nopūtām.<br />

Allaž jāatceras, ka cilvēkā mītošās dievišķās<br />

īpašības – mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība,<br />

labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība gara sirds<br />

dziļumos vienmēr ir klātesošas. Gudrība ir tās aizsniegt<br />

un iemantot.<br />

Tieksimies pēc mūsos esošā skaistuma, lai ik mirkli<br />

būtu laimīgi!<br />

Pateiksimies ik mirkli Dievam par dāvātajiem skaistajiem<br />

gara augļiem mūsos!<br />

Dāsni dāvāsim savu mīlestību, skaistumu un laimi<br />

Dievam un cilvēkiem!<br />

194 195

III<br />

DAĻA<br />

PASAULE UN IZPLATĪJUMS<br />

Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.<br />

Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija<br />

pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.<br />

Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.<br />

Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra<br />

gaismu no tumsas.<br />

Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca:<br />

nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.<br />

I Mozus 1:1-5

ENERĢIJAS<br />

Viss ko redzam, jūtam ar visiem maņu orgāniem,<br />

zinām – ir Dieva radīts un Viņa spēkā tiek vadīts un<br />

pilnveidots. Pilnīgi visu enerģijas veidu pirmavots ir<br />

Dievs. Cilvēks zina tikai mazu daļu no tām enerģijām,<br />

kas izplatījumā un uz zemes pastāv. Tās var turpināt izzināt<br />

paļaujoties tikai uz gara vadību.<br />

Cilvēce ir sasniegusi augstu attīstības pakāpi. Ir zināma<br />

skaidra robeža, aiz kuras sākas nezināmais. Tā ir<br />

kvantu pasaule, daudzu smalkāko enerģiju pasaule, domu<br />

un prāta spējas. Patīkami, ka cilvēcei priekšā vēl sagaida<br />

daudz pārsteigumu un zināšanu.<br />

Pirms Zemes radīšanas Debesu Tēvs ar Savu Atziņu<br />

izprojektēja un radīja Zemi un Debesis gara un dvēseles<br />

(astrālajā) matērijā. Un radīšanas mirklī tapa arī materiālā<br />

pasaule – Zeme un debesis. Tādas šodien mēs redzam. Ar<br />

gara redzi skaidri ir redzama smalkākās matērijas pasaule,<br />

kas ir iekš Zemes un blakām mums. Eņģeļi dzīvo un<br />

pārvietojas tieši blakām esošajā gara pasaulē.<br />

Salamana pam. 8:12; 8:22–27<br />

Es, gudrība, mītu līdzās atziņai un māku dot labu<br />

padomu. Es esmu bijusi Tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļu<br />

pašā sākumā; iekāms Viņš kaut ko radīja, es biju pie Viņa,<br />

198 199

jau no pirmlaikiem. Es esmu ielikta un pastāvu jau no<br />

mūžības, no paša sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija.<br />

Kad vēl nebija dziļumu, es biju jau dzimusi, kad ūdens<br />

avoti vēl neburbuļoja savā plūsmā.<br />

Iekāms vēl nebija ielikti kalnu pamati un pakalni nebija<br />

radušies, es jau pastāvēju, iekāms Tas Kungs vēl nebija<br />

izveidojis zemi, nedz arī to, kas ir uz zemes, pat arī vēl ne<br />

kalnus zemes virsū. Kad Viņš darināja debesis, es biju tur<br />

klāt, tāpat tad, kad Viņš pāri visiem dziļumiem pārstiepa<br />

pāri Savu augsto debess jumu.<br />

Smalkākajai matērijai ir enerģijas īpašas. Cilvēkam<br />

pasaulē tās nav zināmas. Smalkās enerģijas var sajust,<br />

īpašos mirkļos par tām var nojaust. Ja cilvēks Dievam tic<br />

un ir uzticīgs, tad viņam var dot spēju šīs enerģijas iepazīt<br />

un ar tām darboties.<br />

Zemes virsmu klāj diezgan regulārs āderu pamattīkls,<br />

kas enerģētiski mūsu planētu satur. Upju ielejās bieži vien<br />

āderu tīkls ir blīvāks. Virs pamattīkla ir vēl septiņi vājāki<br />

āderu tīkla lauki. Arī iekš zemes kopumā ir septiņi āderu<br />

tīkli, tie tikai par pamattīklu ir spēcīgāki. Tā virsma ir<br />

salīdzinoši līdzena.<br />

Virsējā āderu tīkla virsma praktiski gluda. Iekš zemes<br />

tīkls ir nelīdzens, tas pielāgojies Zemes garozas virsmai.<br />

Ir vietas, kur āderu tīkls ir vājāks, un ir vietas kur tas ir<br />

intensīvs.<br />

Siltās āderes mijās ar aukstajām. Daži tās sauc arī par<br />

pozitīvajām un negatīvajām āderēm. Katra septītā ādere<br />

ir spēcīgāka par pārējām. Viena āderes attiecībā pret otru<br />

atrodas gandrīz taisnā leņķi, tā veidojot tīklu. Āderes<br />

diennakts laikā var nedaudz svārstīties – tas nozīmē, ka var<br />

būt neliela nobīde vienā vai otrā virzienā.<br />

Pamattīkla āderes var būt šauras – platumā līdz 50 cm,<br />

gan platas – līdz 2 metriem. Ir gan ūdens āderes, gan sausās<br />

āderes. Āderes ir samērā vājas enerģijas lauki. Tās jūt tikai<br />

ļoti jūtīgi cilvēki. Bērni un sievietes āderes jūt labāk. Siltās<br />

āderes cilvēku praktiski neietekmē. Aukstās āderes nervu<br />

sistēmu kairina un cilvēku saldē.<br />

Auksto āderu krustpunktu izmanto aku rakšanai vai<br />

urbumu veikšanai. Uz aukstām āderēm ceļ pagrabus, klētis.<br />

Uz siltām āderēm ieteicams celt kūtis vai šķūņus.<br />

Ceļot māju, ļoti svarīgi ir izpētīt sava zemes gabala<br />

āderu tīklu un izrietot no tā plānot celtniecību. Dzīvojamo<br />

ēku vajadzētu celt pareizi orientētu attiecībā pret āderu<br />

tīklu, lai to nešķērsotu spēcīgas aukstās āderes.<br />

Psalmi 84:2-6<br />

Cik mīlīgas ir Tavas māju vietas, ak, Kungs Cebaot!<br />

Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc Tā Kunga pagalmiem,<br />

mana sirds un mana miesa skaļi gavilē pretī dzīvajam<br />

Dievam. Jo putniņš ir atradis māju un bezdelīga sev<br />

ligzdu, kur tā savus bērnus izperē un glabā, pie Taviem<br />

altāriem, Kungs Cebaot, mans ķēniņ un mans Dievs!<br />

Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē<br />

vienumēr! Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku,<br />

kam sirdīs stāv Tavi ceļi,<br />

Guļot uz aukstajā āderēm, vai to krustpunktiem,<br />

laika gaitā veselības stāvoklis var pasliktināties. Ja āderu<br />

200 201

iedarbībai cilvēks ir pakļauts ilgāk, tad iespējamas sekas.<br />

Āderes cilvēkā bieži vien rada uzbudinājumu. Citreiz tās<br />

veicina labas domas.<br />

Organisms pielāgojoties āderēm patērē enerģiju. Cilvēkam<br />

ir sajūta, ka nav izgulējies. Zaudējot enerģiju cilvēks<br />

zaudē arī spēju no ārējas iedarbības aizsargāties.<br />

Miegā āderes traucē arī vielmaiņu procesam, sirds darbībai<br />

un galvenais nervu sistēmai.<br />

Pa āderēm labi izplatās skaņa. Lai vārda un domu<br />

darbība būtu spēcīgāka baznīcās altāri un kanceli parasti<br />

ceļ uz āderēm. Senči āderu darbības spēku izmantoja<br />

daudz pilnīgāk.<br />

Āderes enerģētisko iedarbību noņemt vai izmainīt<br />

praktiski nevar. Tās ir Dieva veidotas, kā Zemes enerģiju<br />

sastāvdaļa. Āderes ir Zemes garozas struktūras. Ja uz<br />

āderes uzliek spirālveida zīmi, kas zīmēta uz labo pusi ar<br />

septiņiem riņķiem, tad āderes enerģētisko iedarbību var<br />

novirzīt uz leju, tā mazinot tās iedarbību uz cilvēku.<br />

Plānojot mēbeļu izvietojumu gultas vietu jācenšas<br />

izvēlēties ārpus āderu aktīvajām darbības zonām. Lai<br />

noteiktu āderu atrašanās vietas, tomēr būtu jāuzaicina<br />

speciālists, kam Dievs dāvājis spēju nekļūdīgi noteikt<br />

āderu darbības līnijas.<br />

Ikdiena rit un cilvēks parasti nedomā, ka visapkārt<br />

darbojās liels skaits dažādu enerģiju. Cilvēkā vienmēr ir<br />

jābūt enerģiju līdzsvaram. Svētā Gara enerģija ir dzīvību<br />

nesoša. Tā cilvēku dara dzīvu. Cik cilvēks iekšēji ir<br />

sakārtots, tik dzīvību radošās enerģijas viņā var ienākt.<br />

Miesa ar zemi ir ciešā saiknē. Cilvēka enerģijas ir radoši<br />

saistītas ar Zemes enerģijām. Cik šī saikne ir pilnvērtīga,<br />

tik cilvēks no Zemes arī saņem. Svarīgi ir panākt sevī visu<br />

enerģiju līdzsvaru.<br />

Garīgi augot un pilnveidojoties, enerģiju klātbūtne<br />

cilvēkā palielinās. Tiek pakāpeniski piesaistītas smalkāko<br />

līmeņu enerģijas. Cilvēka auras krāsu gamma izmainās,<br />

tā kļūst spilgtāka un skaistāka.<br />

Psalmi 71:16–19<br />

Es staigāšu Tā Kunga spēkā, es liecināšu, ka vienīgi<br />

Tu esi taisns. Ak, Dievs, Tu mani esi mācījis no manas<br />

jaunības, un līdz šim es esmu sludinājis Tavus brīnuma<br />

darbus!<br />

Līdz vecumam, līdz sirmiem matiem, Dievs, neatstāj mani,<br />

kamēr es būšu Tava elkoņa lielo veikumu zināmu darījis<br />

nākamām paaudzēm un Tavu stiprumu bērnu bērniem.<br />

Tavs spēks un Tava taisnība, Dievs, sniedzas līdz debesīm;<br />

Tu, kas esi lielas lietas darījis, Dievs, kas ir tāds kā Tu?<br />

Smalkākās enerģijas dāvā dažādas patīkamas izjūtas.<br />

Kā ziedi rotā pļavu, tie smaržo un priecē, līdzīgi tāpat daudzo<br />

enerģiju klātbūtne arī pārvērš cilvēku un dara skaistu.<br />

Saviļņojuma brīžos jūtam smalkās vibrācijas. Tās liecina<br />

par īpašu, dievišķu enerģiju klātbūtni. Visus garīgos<br />

procesus pavada dievišķa enerģija. Cilvēks ar Tēvreizi,<br />

lūgšanām un Dieva vārdiem pie sevis var piesaistīt pilnu<br />

dievišķo enerģiju buķeti.<br />

Daudzas enerģijas var izmērīt ar īpašiem mērinstrumentiem,<br />

bet lielākā daļa enerģiju vēl cilvēcei nav zināmas.<br />

202 203

Ja cilvēks nav pierādījis dievišķo enerģiju klātbūtni, tas vēl<br />

nenozīmē, ka to nav. Tāpēc jau ir dota ticība, lai ticētu arī<br />

tam, ko vēl neredzam.<br />

Redzu, kā cilvēku apņem ļoti dažādu līmeņu, vibrāciju<br />

enerģijas. Tās ir dažādās krāsās. Daudzi cilvēki šīs enerģijas<br />

jauc ar auru. Enerģiju krāsu spektrs apņem cilvēku un ir<br />

arī ārpus viņa auras. Garā spēcīgam cilvēkam dievišķo<br />

enerģiju lauks var būt līdz simtiem metru liels. Tāpēc<br />

jau no attāluma, cilvēku vēl neredzot, rodas pazīstama<br />

sajūta.<br />

Par enerģiju sakārtotību un līdzsvaru ir jādomā. Regulāras<br />

ūdens peldes vai duša enerģiju apriti palīdz sakārtot.<br />

Arī pastaiga pa mežu, parku vai klusu dabas nostūri<br />

palīdz iegūt enerģiju līdzsvaru.<br />

Apkārtējiem priekšmetiem arī piemīt savs enerģijas<br />

lauks. Dzīvojamā vai darba telpā ir būtiski, lai to enerģijas<br />

ir mums draudzīgas. Ja tas tā nav, tad jālūdz Dieva svētība,<br />

vai no traucējošiem priekšmetiem ir jāatbrīvojas.<br />

Tāpat arī pārtikas produktiem, dabīgām zālēm un<br />

medikamentiem ir sava bioenerģētika. Svarīgi, lai uzturā<br />

lietojamie produkti būtu ar labu enerģētiku un atbilstu<br />

organisma prasībām Tāpēc būtiski ēdienu un dzērienu<br />

pirms lietošanas svētīt.<br />

Dažādu līmeņu enerģiju klātbūtni var konstatēt arī ar<br />

svārsta palīdzību. Gars saņem informāciju no Dieva un<br />

Viņa eņģeļiem un vēlās tālāk to nodot mūsu prātam. Ja<br />

cilvēks tiešā veidā vēl šo informāciju nespēj saņemt, tad tai<br />

zināmā veidā var piekļūt nolasot svārsta kustību virzienu.<br />

Par jā jāizvēlas atbilde svārstam šūpojoties uz sevi un<br />

no sevis, nē, šūpojoties šķērsām. Jautājumi ir jāuzdod<br />

savam garam paļāvībā un ticībā uz Dievu.<br />

Svarīgi, lai rotaslietu, kareklīšu, pulksteņu vai citu<br />

skaistuma atribūtiku enerģētika būtu mums labvēlīga.<br />

Ja sirdsbalsī protam ieklausīties – tad zināsim, ko Dievs<br />

mums saka priekšā. Ja tā nespējam, tad patiesi ar Dieva<br />

svētību un svārsta palīdzību varam uzzināt gudrību, kas<br />

palīdzēs pareizi izvēlēties ikdienā lietojamos priekšmetus<br />

vai noteikt pārtikas produktu saderību.<br />

Vispilnīgāk to spēj Dievs, tāpēc pēc Tēvreizes trīsreiz<br />

pārkrustoties Svētais Gars izdarīs jūsos patiesi brīnuma<br />

darbu. Lai kā cilvēks mēģina pats tikt galā ar savām<br />

problēmām, bez Dieva atbalsta tas nebūs iespējams.<br />

Mateja ev.28:18-20<br />

Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams:<br />

“Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita<br />

un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami<br />

Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt<br />

visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie<br />

jums ik dienas līdz pasaules galam.”<br />

Tā ir Dieva gudrība – iedibināt pasaulē kārtību kā<br />

likumu: bez Viņa klātbūtnes un darbības nevar pat mats<br />

nokrist no galvas. Viss notiek visuvarenā Dieva spēkā.<br />

Ļausimies, lai mūsos darbojas Dievs! Iekļausimies<br />

Viņa likumu darbībā! Lai Dieva spēks mūsos darbojas<br />

pilnīgi!<br />

204 205

LAIKS<br />

Laiks rit un dzīvē tas ienes zināmas izmaiņas. Laika<br />

ritējums ir Dieva nolikts. Katram šinī pasaulē ir atvēlēts<br />

zināms dienu skaits un tas ir jau nolikts. Kā zvaigznes<br />

izplatījumā ir izvietotas stingrā kārtībā, tā arī laika ritējumam<br />

ir savi <strong>likumi</strong>.<br />

Dievs visu rada pa priekšu un tad mēs pēc radītā<br />

sekojam – arī laikā. Būtiskie cilvēces notikumi Dievam<br />

jau ir nolikti un par tiem mēs lasām Derībā. Bet lielākā<br />

daļa nākotnes notikumu nav zināma un tajos neviens nespēj<br />

ielūkoties.<br />

Psalmi 90:8–12<br />

Tu liec mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos<br />

grēkus Sava vaiga gaismā. Jo visas mūsu dienas zūd<br />

Tavu dusmu kvēlē, mēs pavadām savus gadus kā<br />

pasaku. Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja<br />

kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir<br />

grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā<br />

ar spārniem. Bet kas gan izprot Tavu dusmu spēku, un<br />

kas saredz Tavas bardzības niknumu, Tevi bīdamies?<br />

Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi<br />

dabūjam!<br />

Dažiem cilvēkiem Dievs ir devis spēju ielūkoties nākotnē.<br />

Vieni to dara ar Viņa svētību, citi ielaužas nākotnes<br />

redzējumos ar spēku un tas ir grēks. Svarīgi ir iemācīties<br />

dzīvot tieši šim mirklim paļāvībā uz Dievu, par rītdienu<br />

daudz nedomājot. Ticīgam cilvēkam Dievs dāvā labas<br />

domas un gudrību – tā pati saliek darbus un atrod pareizu<br />

risinājumu.<br />

Mateja ev. 6:34<br />

Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par<br />

sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.<br />

Dievs ir mūžīgs. Viņš veido pagātni, tagadni un nākotni.<br />

Mēs varam pietuvoties mūžībai, ja dzīvojam un domājam<br />

tieši šim mirklim, kas vienots ar Dieva mūžību.<br />

Pagātne un nākotne no mūžības attālina. Dievs tieši<br />

šajā mirklī maksimāli ir pie mums. Pat ne minūti atpakaļ<br />

vai priekšā. Tvert šo mirkli ar visām iespējām – nozīmē to<br />

maksimāli izmantot.<br />

Derība sākās ar vārdiem par debess, Zemes un visa,<br />

kas uz tās, radīšanu sešas dienās un septītajā dienā no visa<br />

Sava darba Dievs atpūtās. Tātad laika ritējuma kārtība tika<br />

iedibināta ar pašu iesākumu.<br />

Diena – pamošanās, aktivitātes, darbs. Nakts – miegs<br />

un atpūta. Diena ir enerģijas patērēšana, nakts – tās<br />

uzkrāšana.<br />

I Mozus 1:1–5<br />

Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa. Un<br />

Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu<br />

no tumsas. Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un<br />

tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts –<br />

viena diena.<br />

206 207

Arī gadalaiku maiņa – pavasaris, vasara, rudens un<br />

ziema ienes savas pārmaiņas. Vasarā ir visaktīvākais<br />

darbības laiks. Katrā gadalaikā Dievs cilvēkus atbilstoši<br />

tā iespējām un vajadzībām nemanāmi pārveido. Vasarā<br />

enerģijas visām aktivitātēm ir divtik.<br />

Līdz ar rudeni dabā un arī cilvēkā iestājas miers. Ikviens<br />

pēc vasaras skrējiena var vairāk atpūsties. Rudenī un<br />

ziemā, kad apstājas dzīvīgums koku stumbros un zaros,<br />

tas tiek paveikts saknēs. Koki gatavojas pavasarim un<br />

vasarai. Ziemā daba guļ un arī radošais miers cilvēkā dod<br />

iespēju vairāk padomāt par sevi, par Dievu un tuvākajiem.<br />

Ar pirmajiem pavasara mirkļiem mostas koku stumbri<br />

un zaros sāk atraisīties pumpuri. Mostas arī cilvēka miesa.<br />

Mēs visu laiku esam aktīvi darbos un atpūtā, bet tomēr<br />

nemanāmi cilvēka šūnu pasaule tiek pielāgota dabas<br />

apkārtējam ritmam. Svarīgi iemācīties izmantot visu, ko<br />

dod gadalaiki – ar savu skaistumu, ritmu un iespējām.<br />

Mateja ev. 24: 32–36<br />

Mācaities līdzību no vīģes koka. Kad viņa zaros jau<br />

pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara<br />

ir tuvu klāt. Tā arīdzan jūs – kad jūs visu to redzat, tad<br />

ziniet, ka Viņš ir tuvu durvju priekšā.<br />

Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms tas viss<br />

notiek. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad<br />

nezudīs. Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu<br />

eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.<br />

Mēneša laikā mainās arī cilvēka iekšējā aktivitāte.<br />

Četrpadsmit dienas Mēness aug, ko varētu pielīdzināt<br />

dienas iespējām un četrpadsmit dienas tas dilst, tas atbilst<br />

nakts iespējām. Mēness ietekme ir it kā maz manāma, bet<br />

pēc būtības tā ir pietiekoši liela. Kad Mēness aug, cilvēka<br />

iekšējās aktivitātes ceļas uz augšu. Tad enerģiju var vairāk<br />

tērēt, jo tā orientēta uz āru.<br />

Nakts sagatavo dienu. Diena sagatavoto iztērē, līdz<br />

atkal iestājas nakts. Tāpēc miegam ir jāatvēlē pienācīgs<br />

laiks. Gultas vieta ir jāsagatavo pietiekoši labi un pareizi.<br />

Ieteicama cieta gulta, ciets spilvens, tīra gultas veļa, tīrs<br />

gaiss – tas viss ir laba miega nosacījums.<br />

Psalmi 90:2-4<br />

Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu radiem.<br />

Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta, Tu<br />

esi no mūžības uz mūžību, ak, Dievs! Tu cilvēkus atkal<br />

dari par pīšļiem un saki: “Griezieties atkal atpakaļ,<br />

jūs cilvēku bērni!” Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā<br />

vakardiena, kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze.<br />

Naktij ir miera un atpūtas ritms, dienai darba un<br />

aktivitāšu ritms. Nakts tumsai negatīva enerģija vai darbība<br />

nepiemīt. Ļaunums parasti eksistē vienīgi cilvēkos pašos.<br />

Nakts padara savu darbu tāpat kā diena. Miegā cilvēks<br />

šķērso ierastā laika un telpas robežu. Miesa aizmieg un<br />

gars dodas Debesīs, lai arī atpūstos un saņemtu no Dieva<br />

stiprinājumu. Gara pasaulei laika ritējums ir tuvu mūžības<br />

izpausmei. Mūžīgs ir tas, kas pastāv mūžīgi.<br />

Diena Debesīs ir tūkstoš gadi uz Zemes. Reizēm<br />

parādās sapņi un vīzijas par nākotni, kā liecība par Dieva<br />

iespējām veidot dažādus laika skaitījumus.<br />

208 209

Pētera 2. vēst. 3:8<br />

Bet to vien turiet vērā, mīļie, ka viena diena Tam Kungam<br />

ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena.<br />

Pastāv arī laika apstākļi – mēs sakām: laba laika prognoze,<br />

vai slikta. Var būt lietus, migla, sniegs. Var būt karsts,<br />

silts vai auksts laiks. Visi laika apstākļi ir vide, kurā mums<br />

jādzīvo un jāizdzīvo. Tos arī nosaka Dievs. Tāpēc ir gudra<br />

doma – ikvienā no minētajiem apstākļiem ir jāsaskata<br />

skaistums, tie jāpieņem un jāizmanto pēc to piedāvātajām<br />

iespējām.<br />

Nonākot dzīvot šajā pasaulē mēs esam ielikti laikā un<br />

apstākļos, kuros jāizdzīvo un jāizaug garā. Atkarībā no tā<br />

kā dzīvosim, tā mums Dievs dzīves laika sprīdi pieliks vai<br />

arī atņems.<br />

Laime patiesi ir mūsu pašu rokās un laiks lai nav par<br />

šķērsli labiem darbiem.<br />

Pētera 2. vēst. 3:10–13<br />

Bet Tā Kunga diena nāks kā zaglis, tanī debesis ar lielu<br />

troksni zudīs, un pasaules pamati degdami izjuks un<br />

zeme un viss, kas uz tās radīts.<br />

Kad nu viss tas tā iznīks, cik stipriem tad jums jābūt<br />

svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva<br />

dienas atnākšanu, kuras dēļ debesis ugunī sadegs un<br />

pasaules pamati karstumā izkusīs.<br />

Bet mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un<br />

jaunu zemi, kur taisnība mājo.<br />

Cilvēkam ir jāiemācās dzīvot saskaņā ar Dieva<br />

iedibināto kārtību.<br />

Dzīves stundas un dienas jau iepriekš ir noliktas.<br />

Svarīgi izjust ikdienas nolikto ritmu. Gars saka priekšā<br />

visas gudrības.<br />

Lai Dieva svētīti ir jūsu ceļi! Lai šī mirkļa laiks jūs<br />

savieno ar mūžību! Lai priecīgas sirdis gaidot Tā Kunga<br />

atnākšanu!<br />

210 211

DEBESIS UN IZPLATĪJUMS<br />

Visapkārt mums ir redzamas debesis, zeme, un viss,<br />

kas uz tās. Dzīvojam trīs dimensiju telpā, elpojam gaisu un<br />

parasti nedomājam, kas vēl šajā telpā mums blakām varētu<br />

pastāvēt. Visā ir dzīva kustība – gaisa, ūdens, molekulu,<br />

atomu, kvantu un tā varētu turpināt bezgalīgi. Viss, kas ir<br />

Dievā, ir dzīvs.<br />

Aiz materiālās pasaules robežas, citās dimensijās, ir<br />

smalkāko pasauļu turpinājums. Patiesi blakām mums<br />

dzīvo eņģeļi un daudzas dzīvās būtnes.<br />

I Mozus 1–1; 14–16<br />

Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Tad Dievs<br />

sacīja: “Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no<br />

nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un<br />

gadiem, un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot<br />

pār zemi.” Un tā tapa.<br />

Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli,<br />

lai valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti,<br />

un zvaigznes radīja.<br />

Dieva Derības vārdi ir patiesība. Patiesi skaistas ir<br />

Dieva radītās debesis un tās ik mirkli mūs priecē. Saule<br />

dod gaismu un dāvā siltumu. Naktī debess velvē saskatām<br />

Mēnesi un zvaigznes.<br />

Tālu aiz debess velves ir Debesu pasaules un arī Debesu<br />

Valstība. Izplatījums ir cilvēka prātam neaptverams. Daudzi<br />

mēģina to izzināt un par to rakstīt, bet tā lielumu aptver<br />

tikai Dievs un tajā visā ir Viņa noteikta kārtība.<br />

Saskatīt zvaigznes, tās nosaukt un pētīt – tas cilvēkam<br />

ir pa spēkam. Uz tām nav dzīvības, jo tie ir tikai spīdekļi<br />

debess velvē. Tie ir no dažādas matērijas, bet tam jau<br />

īpaši nav nozīmes. Cilvēkam no iegūtām zināšanām par<br />

zvaigžņu matērijas sastāvu nekāda īpaša labuma nav.<br />

Debesu spīdekļi atrodas cilvēkam neaizsniedzamā attālumā,<br />

tātad nekad nebūs izmantojami. Ja arī Zemei tuvākās<br />

planētas ir sasniedzamas, tās zinātnei nedos nekādus atklājumus<br />

vai citus labumus. Uz tām dzīvības nav.<br />

Kāpēc gan pētīt neaizsniedzamas planētas un spīdekļus,<br />

ja vēl nav īstas skaidrības daudzās pasaulīgās jomās.<br />

Daudzi zinātnieki Dievam netic un maldās savu domu<br />

labirintos.<br />

Laika gaitā paaudze pēc paaudzes veido daudzus<br />

maldīgus uzskatus, kas ar laiku tiek pieņemti kā dogma.<br />

Piemēram, Darvina teorija atmira, jo tā bija maldīga.<br />

Patiesību var iepazīt ticībā. Īsto gudrību var dāvāt tikai<br />

Dievs. Gudrības atklāsmes var tikt dotas arī zinātnes jomā.<br />

Visus atklājumus cilvēcei ir dāvājis Radītājs.<br />

Psalmi 104:24;139:14<br />

Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs! Cik daudz ir to, un tos<br />

visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu<br />

pilna. Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts,<br />

brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.<br />

212 213

Pasaules un izplatījuma izzināšana ir jāsāk ar ticību<br />

Dieva Derībai. Uz tās gudrības pamatiem ir jāattīsta zinātne<br />

un jāveicina visas cilvēces progress. Kā pareizi var<br />

atrisināt matemātisku uzdevumu, ja risinājuma iesākumā<br />

jau ir pieļauta būtiska kļūda?<br />

Cilvēces pastāvēšanas laikā cilvēki bieži ir meklējuši<br />

patiesību un zināšanas, kur tās faktiski nav. Tāpēc cilvēces<br />

progress ir aizkavējies un pamatā ir veicināts materiālās<br />

pasaules progress.<br />

Cilvēka gars un ar to saistītā garīgā pasaule faktiski ir<br />

palikusi neizzināta. Kādā līmenī cilvēki zināja par Dieva Debesu<br />

pasaulēm pirmajā gadu simtā, tikpat zina arī šodien.<br />

Dieva pilnība un lielums ir neizmērojams un neaizsniedzams.<br />

Zeme ar debess jumu ap to visā Dieva radītajā<br />

izplatījumā ir kā puteklītis. Cilvēks no tā nav spējis izzināt<br />

pat niecīgu daļu, kur tad vēl Debesu pasauļu plašums<br />

un to neaptveramo skaitu.<br />

I Ķēniņu 8:27<br />

Bet vai tad Dievs patiešām lai dzīvotu zemes virsū? Lūk,<br />

debesis un debesu debesis nav spējīgas Tevi pilnā mērā<br />

uzņemt. Kā tad nu vēl šis nams, kādu es esmu uzcēlis?<br />

Gaismas stars sekundē noskrien apmēram 300 000 kilometru.<br />

Lai tas no Zemes nokļūtu uz Mēness, vajag apmēram<br />

vienu sekundi laika, bet līdz Saulei – jau apmēram<br />

astoņas minūtes.<br />

Lai Saules gaisma veiktu attālumu līdz pēdējai mūsu<br />

Saules sistēmas planētai – Plutonam, vajadzīgas jau<br />

5.5 stundas. Bet tā ir tikai Saules sistēmas robeža vēl tālāk ir<br />

Galaktika un tās robeža, tad pārējo debess juma zvaigžņu<br />

neaizsniedzamā robeža. Pie naksnīgajām debesīm mēs<br />

varam vērot daudz jo daudz zvaigžņu un zvaigznāju.<br />

Tālākās stāvzvaigznes ir kā milzīgas saules un attālums<br />

līdz tām ir mērojams ar gaismas gadiem, tas ir, par vienu<br />

mērvienību pieņemot apaļus 9 000 000 000 000 kilometru,<br />

ko gaisma noiet vienā gadā. Vistuvākā stāvzvaigzne<br />

Proksima Centauri no mums ir 4,3 gaismas gadu<br />

attālumā.<br />

Pāvila vēst. romiešiem 1:20<br />

Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības,<br />

gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri<br />

saredzamas Viņa darbos.<br />

Lielajā Piena Ceļā sistēmā mūsu Saule ar visām savām<br />

planētām līdzinās tikai niecīgam smilšu graudiņam. Piena<br />

Ceļa zvaigžņu sakopojumam ir apmēram 100 000 gaismas<br />

gadu caurmērs un tā zvaigžņu kopskaits ir ap 100 miljardiem.<br />

Arī tas vēl nav visuma telpas robeža. Lielie teleskopi<br />

uzrāda miglājus un zvaigžņu kopas, kas savā būtībā<br />

ir veselas pasauļu sistēmas, līdzīgas Piena Ceļa galaktikai.<br />

Mūsu Galaktikai, tātad arī Zemei, vistuvāk, tas ir,<br />

apmēram 2 miljonu gaismas gadu attālumā, atrodas galaktika,<br />

kuru sauc par Andromedas miglāju. Ar teleskopiem<br />

var saskatīt apmēram 500 miljonu šādu zvaigžņu sistēmu.<br />

Makrokosms savos neizmērojamos plašumos pārsniedz<br />

cilvēka iztēles robežas.<br />

Vērojot zvaigznes visumā skaidri var saskatīt to ideālu<br />

kārtību un secināt, ka to vada un pārvalda Radītājs. Kā<br />

214 215

mūsu miesas mikropasaule – kvantu, atomu un molekulu<br />

līmenī ir pilnīga, tā arī makrokosms ir absolūts.<br />

It visā pastāv Dieva iedibināta kārtība. Zinātni pareizu<br />

ievirzi dod tie cilvēki, kuri pie saviem atklājumiem nav zaudējuši<br />

ticību Dievam, bet balstās tieši uz Derības pamatiem.<br />

Jeremijas 23:24–24<br />

Vai tad Es esmu tāds Dievs, kas redz tikai tuvumā,” saka Tas<br />

Kungs, “vai ne arī tālumā? Vai var kur kas paslēpties kādā<br />

slepenā vietā, ka Es to neredzētu, saka Tas Kungs, vai ne Es<br />

tas esmu, kas piepilda debesis un zemi? – saka Tas Kungs.<br />

Vai tad pēc Derības vārdiem mūsu sirdī neienāk bijība<br />

uz Radītāju? Ja jau pastāv tik neaizsniedzami visuma<br />

plašumi, kāpēc tomēr cilvēks par savām iespējām ir<br />

augstprātīgs un iedomīgs?<br />

Patiesībā ir tikai nedaudz jānopūlas, lai iekustinātu savas<br />

smadzenes ar domām par Radītāja pilnību un cilvēka<br />

gars ienesīs miesā skaidrību par Dieva esamību.<br />

Tikai un vienīgi gars var apskaidrot miesu un izveidot<br />

pareizu uzskatu par debesīm un izplatījumu. Tas lai ir<br />

mūsu ikdienas darbs, ka mēs lūdzam, domājam par Dievu<br />

un uz Viņu paļaujamies.<br />

Kurš gan negrib izzināt Patiesību par izplatījumu un<br />

Debesu pasaulēm, kurās mēs dzīvojam un pēc laika atkal<br />

dzīvosim? Cilvēka gars Dieva pasaules pārzin līdzīgi kā<br />

labs skolnieks pārzin zemeslodes ģeogrāfiju.<br />

Patiesā gudrība ir dziļi pašā cilvēkā – gara prātā. Tā<br />

aizsniedzama vispirms ieklausoties savā sirds balsī, tad<br />

sirds gudrībā, kas pakāpeniski pārņem miesas prātu.<br />

Izveidot saikni ar gara gudrību Dievs dāvāja kādreiz praviešiem,<br />

tad apustuļiem un tagad pēc ticības arī Dieva<br />

bērniem.<br />

Dievs ir Gars un Viņš visā izplatījumā mīt gara līmenī.<br />

Dievs nav saskatāms ar acīm, to sevī var atklāt paša gars.<br />

Gars spēj redzēt garu. Dievs ir jāsaskata Viņa darbos un<br />

redzamajā pilnībā – kā Viņš ir veidojis makro kosmosu<br />

un mikro pasauli, cik unikāli Viņš ir radījis cilvēku. Tā<br />

Kunga ikdienas darbībā mūsos un pasaulē ir pati pilnība.<br />

Dievu nevar saskatīt kādā konkrētā vietā, jo Viņš stāv pāri<br />

laikam un telpai.<br />

Psalmi 139:1–12<br />

Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu<br />

zini – vai es sēdu vai ceļos – Tev ir skaidras manas domas<br />

jau no tālienes. Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un<br />

Tev ir zināmi visi mani ceļi, jo nav vārda uz manas mēles,<br />

kas Tev, Kungs, nebūtu zināms.<br />

Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār<br />

mani. Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es<br />

nevaru to saprast.<br />

Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no<br />

Tava vaiga? Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu<br />

ellē, Tu esi arī tur. Ja man būtu rītausmas spārni un es<br />

nolaistos jūras malā, tad arī tur mani vadītu Tava roka un<br />

Tava labā roka mani turētu.<br />

Ja es teiktu: galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai<br />

kļūst ap mani gaisma, – tad arī tumsība Tev nebūtu tumša,<br />

un nakts tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma.<br />

216 217

Ir kļūdaini domāt, ka debess jums tā ir galējā robeža,<br />

kur pastāv radītais. Tā arī nav barjera, kas varētu traucēt<br />

Dievu aizsniegt, jo tajā un aiz tā ir bezgalīgs turpinājums<br />

Dēlā un Tēvā.<br />

Dievs pastāv iekš visa Savas Gaismas pilnībā, ļoti<br />

smalkā līmenī. Daudz smalkākā un pilnīgākā par Debesu<br />

Valstības līmeni. Viņa visur esošā būtība ir Patiesība, jo<br />

viss radītais pastāv vienīgi Dievā. Materiālās pasaules, arī<br />

debesis ko ikdienā redzam, ir radītas radīšanas procesa<br />

beigas, bet sākums ir bezgalīgā Dieva dziļumos, pilnīgā<br />

un nepieejamā Gaismā.<br />

Ījaba 26:7–11<br />

Viņš ir tas, kas izpleš zemes ziemeļus pāri tukšumam, kas<br />

tur zemi uzkārtu ne pie kā. Viņš savos mākoņos saņem<br />

ūdeni, un padebeši tomēr aiz šā ūdens svara nesaplīst<br />

gabalos. Viņš aizsedz skatam Savu goda krēslu, tam pāri<br />

pārklājot Savus mākoņus.<br />

Viņš pāri ūdeņiem nospraudis galējo robežu, kur saskaras<br />

gaisma un tumsa. Un debesu balsti sāk grīļoties un<br />

trīcēt, kad Viņš rājas.<br />

Zeme ar debesīm un tajā esošo visumu brīvi pastāv<br />

kā viena no planētām, uz kuras dzīvo cilvēki. Tālāk aiz<br />

debess juma izplatījumā pastāv bezgalīgi liels skaits tādu<br />

planētu un Debesu pasauļu. Izplatījumā planētas un<br />

pasaules izvietotas katra savā vietā.<br />

Gara līmeņa pasaules izvietotas šajā pat izplatījumā,<br />

tikai ar aci neredzamas, jo tās pastāv daudz smalkākā,<br />

savā līmenī. Kā šūniņās ir molekulas, molekulās atomi un<br />

kvanti, līdzīgi tāpat iekš materiālajām pasaulēm pastāv<br />

Dvēseļu pasaules un Debesu pasaules gara līmenī.<br />

Materiālās pasaules varētu arī nosaukt par zemāka attīstības<br />

līmeņa pasaulēm, kas pastāv tikai trijās dimensijās.<br />

To telpu veido garums, platums un augstums un tai ir<br />

robežas. Debesu pasaules ir augstāka, pilnīgāka attīstības<br />

līmeņa pasaules, kuras pastāv visās septiņās dimensijās.<br />

Ja pirmajās trijās dimensijās pastāvošo cilvēks var<br />

redzēt ar aci, tad ceturtajā un nākošajās dimensijās var<br />

redzēt tikai ar gara redzi, ko var atklāt tikai Dievs. Redzēt<br />

ceturtajā dimensijā nozīmē redzēt aiz šīs pasaules esošo.<br />

Redzēt piektajā dimensijā nozīmē redzēt visu iekš tā, kas<br />

ir blakām. Sestā dimensija nozīmē redzēt, darboties un<br />

dzīvot, aptverot visu, kas eksistē blakām.<br />

Redzēt septiņās dimensijās nozīmē redzēt, izjust, darboties,<br />

dzīvot, izjust, aptvert visu, kas ir blakām radīts, līdz tai<br />

pakāpei, līdz kurai Dievs atklāj. Cilvēki garā Paradīzē un<br />

Dieva eņģeļi Debesu pasaulēs redz, dzīvo un darbojas visās<br />

septiņās dimensijās. Tas nozīmē, ka tur viņiem ir daudz<br />

vairāk zināms, redzams un iespējams. Augstākā līmeņa<br />

garīgās pasaules ir tās, no kurām Dieva spēkā tiek vadīts un<br />

pārvaldīts viss izplatījums. Dieva radītajās pasaulēs ir daudz<br />

mājokļu, lai ticīgajiem vienmēr būtu skaistas mājvietas.<br />

Ticēt Dievam, tas nozīmē iemantot mūžīgo dzīvošanu un<br />

Debesu mājokļi ikvienam ticīgajam jau ir sagatavoti.<br />

Dieva bērniem ir sagatavota Debesu Valstība ar pilsētu<br />

Jeruzalemi. Pārējie, kas ies caur taisno tiesu un iegūs mūžīgo<br />

dzīvošanu, iemantos četras, skaistas Debesu pasaules.<br />

218 219

Tās ir ļoti lielas planētas, kur jau šobrīd mīt dzīvnieki,<br />

putni un rāpuļi un ūdeņos peld zivis. Tās ir vēl skaistākas<br />

par Paradīzi, kurā mīt garā visskaistākie cilvēki. Jaunajās<br />

pasaulēs un Debesu Valstībā pirmie cilvēki un eņģeli<br />

ienāks tikai pēc Kristus otrās atnākšanas.<br />

Jesajas 66:1<br />

Tā saka Tas Kungs: “Debesis ir Mans tronis, un zeme ir<br />

Manu kāju pamesls. Kur būtu tāds nams, ko jūs Man<br />

varētu celt, un kur būtu tāda vieta, kas Man derētu par<br />

dusas vietu?<br />

Ejot ticības ceļu ir jācer, ka cilvēkam Jēzus Kristus pats<br />

atklāsies. Kādā mirklī vai kādā situācijā, to neviens nevar<br />

pateikt. Ir jāsaprot viens – tas notiks tikai tad, kad cilvēka<br />

ticība būs augusi līdz nepieciešamajam līmenim. Dažreiz<br />

Dievs cilvēkam atklājās īpaši kritiskā dzīves mirklī – tā<br />

Viņš pasniedz roku savam bērnam, lai glābtu.<br />

Astronomi ar moderniem teleskopiem pētot visumu<br />

nav atraduši redzamus pierādījumus par Dieva atrašanās<br />

vietu un tā arī neatradīs, jo Dievs meklējams garā caur<br />

savu sirdi, lūgšanām un paļāvību. Dzīves laikā ir ļoti<br />

svarīgi ticībā atrast Dievu un ar Viņu izveidot dzīvu saikni.<br />

Atrast Dievu, tas nozīmē ticēt, ka visu ir radījis Debesu<br />

Tēvs un Viņš arī šajā mirklī caur Dēlu gādā par mūsu<br />

dzīvībām.<br />

Augsim savā ticībā un paļāvībā uz Jēzu Kristu! Ticēsim<br />

Derības vārdiem, jo tajos ielikts likums un Patiesība!<br />

Vērsīsim savu skatu uz debesīm, jo tās ir Dieva goda<br />

tronis!<br />

ELKDIEVĪBA<br />

Elkdievība ir tad, kad pielūdz un dievina jebko, kas<br />

nav Dievs. Elkdievība ir cilvēka krišana vislielākā grēkā.<br />

Tā ir Dieva pirmā baušļa nepildīšana. Elkdievība ir cilvēka<br />

vājuma izpausme, to sekmē ļaunuma darbība.<br />

Psalmi 106:36–39<br />

Un kalpoja viņu elkiem, un tie kļuva viņiem par slazda<br />

valgu. Savus dēlus un savas meitas viņi upurēja ļauniem<br />

gariem un izlēja nenoziedzīgas asinis – savu dēlu un<br />

savu meitu asinis, ko viņi upurēja Kānaānas elkiem: tā<br />

tapa zeme negodā likta ar asinsgrēkiem. Tā viņi kļuva<br />

nešķīsti ar saviem darbiem un atkrita no Tā Kunga ar<br />

savu dzīves veidu.<br />

Elkdievību jau no pašas senatnes grēka dēļ iedibināja<br />

pats cilvēks un vilinājumu uz to deva daudzi ļauni gari un<br />

dievības. Uz Zemes daudzi kritušie eņģeļi un citas dzīvās<br />

būtnes mēģināja ar varu pakļaut sev cilvēkus. Tie parādījās<br />

cilvēku redzeslokā un pakāpeniski sajauca viņu prātus.<br />

Cilvēkiem ar maģisku spēku tika uzspiestas svešas un<br />

ļaunas domas, kā ietekmē cilvēks veidoja elku tēlus un<br />

tos pielūdza. Elku pielūgšanu varēja izraisīt arī dažādi<br />

dēmoni.<br />

No vēsturiskiem faktiem cilvēce zina par dažādu civilizāciju<br />

pastāvēšanu un to elkiem. Civilizācijas pazuda<br />

220 221

atstādamas tikai seno pielūgsmes objektu drupas. Jāmācās<br />

ir arī no vēstures faktiem. Gudrais mācās no citu<br />

kļūdām.<br />

II Ķēniņu 17:10–13<br />

Un tie sev uzcēla elku stabus un elku kokus uz ikviena<br />

augstāka pakalna un zem ikviena kupla, zaļojoša koka.<br />

Tur tie nesa kvēpināmos upurus visās augstieņu<br />

svētnīcās, gluži tāpat kā tautas, kuras Tas Kungs viņu<br />

priekšā bija izdzinis ārā; un viņi darīja ļaunas lietas, To<br />

Kungu kaitinādami, un kalpoja elkiem, par kuriem Tas<br />

Kungs viņiem bija sacījis: jums nebūs tādas lietas darīt!<br />

Elkdievība var izpausties arī tad, ja cilvēks dievišķo<br />

varu, mantu, naudu, senčus vai tautību. Elki var būt veidoti,<br />

statujās, akmeņos, maskās, talismanos, zodiaka<br />

zīmēs, amuletos. Ticīgs cilvēks elku klātbūtnē jūtas slikti<br />

un sirds par to brīdina. Tādos mirkļos ir jālūdz Dieva<br />

palīdzība un vieta jānosvēta. Svētais Gars spēj attīrīt visu<br />

ļaunumu enerģijas..<br />

Senos laikos un nedaudz arī tagad cilvēki pielūdz arī<br />

dabas spēkus, kā sauli, mēnesi, pērkonu, jūru, atsevišķas<br />

vietas un akmeņus. Tika dievišķoti arī rāpuļi un zvēri.<br />

Civilizācijas vēsturē ir zināmi fakti, ka cilvēki pielūdz<br />

faraonus, karaļus un ķeizarus, arī senčus.<br />

Šodien vēl joprojām turpina pielūgt Budu – viņam<br />

par godu tiek celtas statujas un tempļi. Elkdievība, tā ir<br />

cilvēku atpalicība un viņu prāta aptumsums. Liekas tik<br />

neloģiski pielūgt akmens statuju, kurā ir pilnīgs enerģētisks<br />

tukšums.<br />

Buda taču nevienam cilvēkam nevar dāvāt dzīvību, vai<br />

arī piedot grēkus. Budam kādreiz tika dota vara pārvaldīt<br />

kādu pasauli izplatījumā, bet viņš Dievu nodeva un<br />

mēģināja sevi paaugstināt cilvēku vidū. Liekas tik absurdi<br />

pielūgt to, kam vairs nav nekā.<br />

II Ķēniņu 17:13<br />

Tas Kungs gan bija Israēlu un Jūdu caur ikvienu<br />

pravieti un caur ikvienu redzētāju brīdinājis, sacīdams:<br />

“Atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem un turiet Manus<br />

baušļus un Manus likumus, pēc visas Manas bauslības,<br />

kuru Es esmu jūsu tēviem pavēlējis un kuru Es esmu jums<br />

sūtījis caur Saviem kalpiem, praviešiem!”<br />

Līdzīgi radās arī citas dievības un dievi, kā Krišna,<br />

Baali, Maitreja vai šovbiznesa elki un pielūgsmes simboli.<br />

Cik žēl, ka cilvēkiem neatveras skaidrs prāts un tie turpina<br />

maldīties un maldu ceļos ieved arī bērnus. Cilvēku<br />

maldina viņa prāts. Tikai gars zina patiesību un cilvēku<br />

spēj glābt.<br />

Cilvēkam ir jāiztur daudz pārbaudījumu, jāatsijā<br />

labais no ļaunā. Bīstamas ir tās reliģijas, kas noliedz Jēzu<br />

Kristu. Tās savos maldu ceļos Dieva Dēlu uzskata tikai par<br />

pravieti, ģēniju, Lielo Skolotāju vai gudro. Dažas reliģijas<br />

izraisa transu vai histēriju. Pastāv reliģijas, kas turpina<br />

upurēšanas rituālus.<br />

Pēdējā gadsimtā parādījās reliģijas, kas izmantojot<br />

Kristus vārdu, veido sektas. Tām ir raksturīgas maģijas pazīmes.<br />

Cilvēku smalki ievelk sektas maģiskos tīklos un tad<br />

bez Dieva palīdzības no tās vairs nevar izkļūt. Runāšana<br />

222 223

alsīs un mēlēs arī liecina par nedabisko. Tādām reliģijām<br />

ar kristietību nav nekāda sakara.<br />

Patiesā Dieva darbība cilvēku vidū nes mīlestību, mieru,<br />

saskaņu un skaidrību. Kristum ir dota vara darboties<br />

cilvēku vidū un tos pestīt no grēkiem. Tikai un vienīgi<br />

Dievs var atbrīvot no grēku nastas.<br />

Pāvila 1.vēst.korintiešiem13:1–4;8<br />

Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu<br />

mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.<br />

Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un<br />

atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu<br />

kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu<br />

nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un<br />

nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu<br />

mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.<br />

Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž,<br />

mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.<br />

Ar to cilvēki atšķiras – uz vieniem ir Dieva zīme, krusts<br />

un viņos grēku ir mazāk un acis ir gaišākas, bet bezdievji<br />

ir bez Dieva zīmes un viņu grēku nasta spiež pie zemes.<br />

Bezdievju acis no grēku daudzuma ir smagnējas un sejās<br />

nav spīduma.<br />

Jēzus Kristus pieņem ikvienu, kas Viņam tic un palīdz<br />

iziet pasaules ceļus. Sirdī ticīgais ik mirkli spēj sajust Dieva<br />

klātbūtni, Viņa darbību miesā un svētību.<br />

Elkdievība noved pie prāta aptumšošanās. Cilvēks<br />

var ieciklēties uz vienu un to pašu elku, nesaskatot to, ka<br />

blakām darbojas dzīvā Dieva Gars. Bezdievja gars zaudē<br />

savu dzīvīgumu un ja tā tas turpinās visu dzīvi, tad gara<br />

spēks pazūd uz mūžīgiem laikiem. Pielūdzot elkus grēcinieks<br />

ar katru dienu tuvojas mūžīgai nāvei un ciešanām.<br />

Pasaulē ir parādījušies daudz viltus pravieši. Tie sevi<br />

pieteic visdažādākajos veidos un daudzi runā Kristus vārdā.<br />

Tie izdod <strong>grāmata</strong>s un publicē savas fotogrāfijas. Antikristi<br />

savu izskatu veido pēc Dieva līdzības. Diemžēl daudzi<br />

cilvēki nonāk maldu ceļos – pērk antikristu <strong>grāmata</strong>s, tās<br />

pielūdz un tic brīnumiem.<br />

Nevar būt citāds ceļš pie Kristus, kā tikai tāds, kā<br />

norādīts Derībā. Dievs ir atpazīstams Viņa darbos.<br />

Mateja ev.24:10–13<br />

Un tad daudzi apgrēcināsies un viens otru nodos, un<br />

viens otru nīdīs. Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie<br />

daudzus pievils. Un, tāpēc, ka netaisnība ies vairumā,<br />

mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas<br />

tiks izglābts.<br />

Cilvēka prāts ir tā veidots, ka ilgstoši aplamā informācija<br />

ar laiku tiek uztverta kā patiesība. Ja cilvēks nemeklē<br />

citus ceļus, tad izmainīt cilvēka uzskatu no malas nav<br />

iespējams. Grēkā kritušam cilvēkam ir jāizrāda sava vēlme<br />

izzināt patiesību, tad Dievs atradīs vajadzīgos cilvēkus un<br />

radīs dzīves situācijas, caur kurām būs iespējams atšķirt<br />

patiesību no maldiem.<br />

Nomaldījušos cilvēku acis ir nedzīvas un ar tukšu skatienu.<br />

Gars var ienest cilvēkā skaidrību un tikai tad no acīm<br />

var parādīties gudrības gaisma. Bezdievim var palīdzēt<br />

svētījot un par viņu aizlūdzot. Cilvēku garīgi var atdzīvināt<br />

224 225

tikai un vienīgi Svētā Gara spēkā. Dieva veldzējošā Gaisma<br />

spēj ikvienu atdzīvināt.<br />

Ja cilvēks ir izteicis vēlmi atbrīvoties no elku pielūgšanas<br />

vai sektu darbības spēka, tad varētu lūgt sekojoši:<br />

Es lūdzu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, lai padzen no manis<br />

ikvienu ļauno garu un apskaidro manu prātu. Savu grēku<br />

atzīstu un lūdzu piedošanu. Mans Kungs, šķīsti manu dvēseli<br />

un atbrīvo no ļaunās atkarības. Vēlos būt uzticīgs vienīgajam<br />

un mūžīgajam Dievam.<br />

Lūgšana ir tikai sākums pacietīgam un pamatīgam izdzīvošanas<br />

darbam. Ir jāizmet vai jāsadedzina elku tēli un<br />

fotogrāfijas. Jāiznīcina visa literatūra, kas bija saistīta ar<br />

elku pielūgšanu vai citu grēcīgu atkarību.<br />

Ik dienas ir jālūdz Dievs un jāuzticas patiesajam kristietim,<br />

ko Dievs dzīves ceļā ir atsūtījis. Ir jāsvēta māja un<br />

jāsvēta ēdiens. Cilvēkā tikai lēnām un ar pacietīgu darbu<br />

var atkal atdzimt Svētā Gara darbība.<br />

Ceļojumā nopirktās Budas, Krišnas, āfrikāņu cilšu vai<br />

citas elku skulptūras var būt par ieganstu galvassāpēm<br />

vai citām problēmām. Jāapsver, vai ir vērts eksotisko piedzīvojumu<br />

dēļ nopērkot suvenīru godināt kādu no pasaules<br />

elkiem.<br />

Dažreiz nemanāmi var nonākt arī kāda ļauna cilvēka atkarībā.<br />

Varbūt sākumā ir tikai sarunas un kopējā sadarbība,<br />

bet vēlāk ir pārņem sajūta, ka jāiet pie viņa pret savu gribu.<br />

Ir svarīgs likums – nekad neko nevajag darīt pret savu<br />

gribu. Gars caur sirdi cilvēkam vienmēr pasaka skaidru<br />

un pareizu domu, tajā tikai ir jāieklausās. Ļaundari dažreiz<br />

cilvēku pievilina ar naudu vai kādiem pakalpojumiem.<br />

Arī seksuālie pakalpojumi cilvēku ievelk atkarība.<br />

Padarīts grēks cilvēku dzen uz jaunu grēku. Padarīti divi<br />

grēki dzen uz grēku ar dubultu spēku. Tas attiecināms uz<br />

visiem grēkiem. Lai atbrīvotos no netikumiem un grēkiem<br />

vispirms ir jāapzinās, ka tas ir grēks un katru dienu Dievam<br />

jālūdz piedošana.<br />

Cilvēks tika radīts pēc Dieva līdzības un tajā jādarbojas<br />

tikai dievišķām enerģijām. Ja cilvēks sevī ielaiž<br />

ļaunumu, tad dievišķais sabrūk un vietu ieņem dēmoniskais<br />

haoss. Atgriezt dievišķo cilvēkam nav pa spēkam,<br />

to spēj vienīgi Dievs.<br />

Jāņa ev. 8:34,36<br />

Jēzus viņiem atbildēja: “Patiesi, patiesi Es jums saku:<br />

ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. Ja nu Dēls jūs<br />

darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.<br />

Elkdievība ir cilvēka vēlme uzticēties kaut kam, kas nav<br />

Dievs. Ar to cilvēks sevī var ielaist nepazīstamu varu un<br />

spēku. Ir likums – ko cilvēks pielūdz pēc tā sāk izskatīties<br />

viņa dvēsele. Ja cilvēks pielūdz dēmonu, tad pēc neilga<br />

laika viņa dvēsele būs dēmona izskatā. Diemžēl daudzu<br />

dēmonisko filmu varoņu pielūgšana pakāpeniski arī aizpilda<br />

dvēseli un kādā mirklī nevis cilvēks valda pār sevi, bet<br />

dēmons. Tad cilvēka rīcība var būt nekontrolējama. Parasti<br />

tādiem cilvēkiem ir saskatāmas arī psihiskas novirzes.<br />

Pāvila 1. vēst. korintiešiem 6:9–10<br />

Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva<br />

valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne<br />

226 227

laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji,ne<br />

zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji<br />

neiemantos Dieva Valstību.<br />

Dievs visā ir svēts. Jebkāda iejaukšanās Viņa darbībā<br />

un noslēpumā ir grēks. Ļaundaris ar savām zemiskajām<br />

enerģijām bradā pa Dieva darbības laukiem. Pār jebkuru<br />

ļaundari ir Dieva dusmas un sods. Neviens nevar izbēgt<br />

sodu par grēkiem.<br />

Daļa cilvēku labprātīgi atzīstas grēkos un lūdz<br />

piedošanu, bet daļa tā arī nomirst ar grēka pilnu dvēseli.<br />

Grēcīgam cilvēkam Debesu pasaulēs ar pilnu mēru būs<br />

jāizpērk visi grēki. Nekad nepazūd nemazākā grēka daļiņa<br />

pirms tā tiek izpirkta vai piedota.<br />

Lai skaidras un no grēka tīras ir mūsu dvēseles Kristus<br />

atnākšanas dienā!<br />

Lai ticība vienīgajam Dievam – Tēvam, Dēlam un<br />

Svētajam Garam būtu mūžīga!<br />

Lai sirdis pildās ar Dieva Patiesību un mīlestību!<br />

SPIRITISMS<br />

Debesu pasaulēs pastāv stingra, no Dieva nolikta<br />

kārtība. Viņa spēkā cilvēks dzimst un nodzīvojis mūžu,<br />

aiziet viņsaulē. Vienīgi Dievs nosaka cilvēka likteni kā uz<br />

Zemes, tā arī Debesīs. Cilvēka debesu ķermenis ir dzīvs.<br />

Tas dzīvo tikpat reālu dzīvi kā uz Zemes.<br />

Spiritisms ir mirušo cilvēku garu izsaukšana un ar to<br />

saistītas darbības. Spiritismu pieļaut nedrīkst. Nevienam<br />

bez Dieva svētības nav ļauts ar mirušajiem sazināties.<br />

Debesu pasaulēs cilvēki dzīvo pēc tās pasaules <strong>likumi</strong>em.<br />

Tās no Zemes ir neaizsniedzami tālu un nodalītas. Vienīgā<br />

saikne starp dzīvajiem ir garā, starp cilvēku sirdīm.<br />

Vienmēr lai ir ticība, ka cilvēki Debesīs ir dzīvi un<br />

novēlot labu sirdī droši viņus pieminat. No Debesu pasaulēm<br />

cilvēki garā var pietuvoties pasaulei tikai īpašos<br />

un atbildīgos brīžos. Dažkārt Dievs caur izredzētajiem<br />

sniedz liecību par reāli pastāvošajām Debesu pasaulēm,<br />

lai stiprinātu cilvēku ticību mūžīgajai dzīvei Debesu<br />

Valstībā.<br />

Jāņa ev. 6:27;35<br />

“..Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas<br />

paliek mūžīgai dzīvībai, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo<br />

Dievs Tēvs Viņu ir apzīmogojis.”<br />

228 229

Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie<br />

Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps<br />

nemūžam..”<br />

Īpašs laiks ir Ziemassvētki, kad Dievs ar Debesu Valstību<br />

nonāk tuvu zemei. Tad daudziem Debesu pasaulēs dzīvojošajiem<br />

cilvēkiem līdz ar eņģeļiem tiek dota iespēja aplūkot<br />

savējos un redzēt pasauli, kāda tā šobrīd ir.<br />

Cilvēkam aizgājušais cilvēks ir jāpiemin kā dzīvs,<br />

bet nevis kā miris. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.<br />

Mirušajam nekas vairs nav vajadzīgs.<br />

Pēc nodzīvotās zemes dzīves debesu ķermenis atgriežas<br />

Debesu pasaulē. Trešajā dienā cilvēks tur pamostas kā<br />

no dziļa miega un ierauga reālu esam pašu un apkārtējo<br />

pasauli. Nav nekā skaistāka par atkalpamošanos.<br />

Cilvēks pilnībā apzinās kas noticis un apzinās sevi.<br />

Parādās bezgalīga brīvības sajūta, jo materiāla miesa un<br />

grēki dvēselē garu patiesībā nospiež. Gara apziņa un gudrība<br />

ir daudz pārāka par prātu.<br />

Ījaba 34:13<br />

Kam ir uzticēta pasaule, ja ne Viņam, un kas ir izveidojis<br />

visu plašo izplatījumu?<br />

Dievs Debesīs ir radījis īpašu Pārejas pasauli, kurā<br />

dvēsele tiek attīrīta un cilvēks tiek sagatavots, lai četrdesmitajā<br />

dienā stātos Dieva priekšā. Tas Kungs par ikvienu<br />

spriež tiesu, novērtē labos un arī grēcīgos darbus, visu<br />

izsver un pieņem lēmumu par cilvēka tālāko likteni.<br />

Saskaņā ar Dieva lēmumu cilvēks pēc šīs dzīves var<br />

nonākt vai nu Paradīzē, vai kādā no Dvēseļu pasaulēm.<br />

Patiesību par debesu ķermeņa esamību ticībā cilvēkam<br />

var atklāt Dievs. Pēc šīs pārliecības cilvēkā ienāk miers<br />

un pateicība Dievam par mūžīgo dzīvošanu. Tad cilvēks<br />

saprot, ka dzīve dota, lai krātu gara augļus, kas vairo<br />

dzīvīgumu.<br />

Debesu ķermenis un debesu pasaules ir veidotas no līdzīgas,<br />

ļoti smalkas matērijas un to ar acīm nav iespējams<br />

saskatīt. Debesu ķermenim ir acis, ausis, mute – viss tieši<br />

tāds pats, kā šeit cilvēkam. Arī saprāts un dziļa gara gudrība.<br />

Tur viss ir šķietamāks un pilnīgāks. Parasti cilvēks pat<br />

neaptver, kādas gara bagātības viņam dziļi sirdī ir dotas.<br />

Cilvēka garā slēpjas milzīgs spēks. Cik maz cilvēki to nojauš,<br />

jo tikai ticība Dievam paver šos vārtus. Aptvert un<br />

iemācīties izmantot savu iekšējo spēku tā ir augstākā līmeņa<br />

gudrība. Garā dotās spējas virza visas cilvēces attīstību.<br />

Pāvila vēst. romiešiem 5:17<br />

Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu<br />

kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši<br />

žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības<br />

valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu!<br />

Tātad par debesu ķermeņa mūžīgo pastāvēšanu zina<br />

tikai mūsu gars un tikai tas var dot patiesu ziņu arī par<br />

dzīvajiem Debesīs. Tā kā visā darbojas stingrs Dieva likums<br />

un gars paklausīgi tos pilda, tad saziņa ar dzīvajiem<br />

Debesīs var notikt tikai ar Tā Kunga ziņu.<br />

Pasaulē, ģimenes locekļu, tuvinieku un draugu starpā<br />

Dievs ir dāvājis ciešas garīgas saiknes, kas garā saskatāmas<br />

kā smalki gaismas pavedieni. Caur tiem notiek enerģētiskā<br />

230 231

un domu apmaiņa. Smalkas garīgās saites starp cilvēkiem<br />

saglabājas arī pēc cilvēku aiziešanas no šīs pasaules. Tās<br />

ir arīdzan mīlestības saites.<br />

Garīgas saites pastāv arī cilvēku un eņģeļu starpā<br />

Debesīs. Tā ir liela Dieva dāvana – ar sirdi sajust un ticībā<br />

zināt, ka visi, kas dzīvoja – ir dzīvi. Pateicība Dievam par<br />

to, ka sirdī var runāt gan ar Kristus māti Mariju, gan ar<br />

apustuļiem, gan mūsu mīļajiem, kas jau Debesīs.<br />

Bet šī saruna lai ir pēc Tēvreizes, lūdzot Dievam atļauju<br />

– dziļi sirdī, garā. Cik Dievs dos šo sarunu izjust, tā<br />

lai arī notiek. Debesu garīgās lietas ir vienīgi Dieva ziņā.<br />

Šeit uz zemes savus likumus cilvēks var brīvi veidot, bet<br />

par tiem visiem būs jāatbild Dieva priekšā.<br />

Kad mēs domājam vai runājam garā, tad runājam ar<br />

savu Es un uzrunājam citu cilvēku Es. Tā kā gars nav ierobežots<br />

telpā, tad nav svarīgi kur atrodas garā uzrunātais –<br />

otrpus zemeslodei vai Debesīs. Saklausīt garā teikto ir<br />

grūti, jo gars dzird, bet tas, ja no Dieva nav dots, prātam<br />

nodot to nespēj.<br />

Jāņa ev. 11:25<br />

Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un<br />

dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs.<br />

Jebkuri centieni izsaukt mirušo garus beigsies nesekmīgi.<br />

Vēl jo vairāk – ir lielas iespējas, ka seansu laikā pie<br />

cilvēka dvēseles pielīp daudz kritušo un dēmonisko garu.<br />

No tiem vēlāk ir grūti tikt vaļā.<br />

Kas ir aizliegts, tas ir aizliegts. Diemžēl dažas pagānu<br />

tautas savos rituālos vēl joprojām pielūdz un izmanto<br />

mirušo garus. Tie neapzinās, ka līdz garam tiem neaizsniegt.<br />

Tajā pašā laikā viņus jau ir apsēduši ļauni gari.<br />

Visā ir jāpaļaujas vienīgi uz Jēzu Kristu. Dievs Debesīs<br />

ir radījis tik pilnīgas pasaules un tās iemantos ikviens, kas<br />

tic. Galvenais saprast to, ka šī dzīve ir jāizmanto lietderīgi<br />

un ir jānodzīvo ilgs mūžs.<br />

Jāņa 1. vēst. 5:19–20<br />

Mēs zinām, ka esam no Dieva, un visa pasaule ir grimusi<br />

ļaunumā. Bet mēs zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un<br />

mums tādu prātu devis, ka atzīstam vienīgi patieso, un<br />

mēs jau esam patiesajā – Viņa dēlā Jēzū Kristū.<br />

Cilvēks miegā atpūšas un Dievs dāvā iespēju garam<br />

ceļot uz savām mājām Debesīs. Garam arī ir nepieciešama<br />

atpūta Dieva tuvumā. Tādos mirkļos ir iespējams satikt<br />

savus mīļos, kas tur jau mīt. Sapņi par to var pavēstīt. Nav<br />

iespējams satikt tos, kas savu grēku dēļ atrodas šķīstītavā.<br />

Kas uz zemes tiek sasiets, tas Debesīs tiek atraisīts.<br />

Aizejot no pasaules viņsaulē miesa paliek par pīšļiem,<br />

bet dvēsele un gars iemanto Debesu mājas. Nonācis<br />

Debesīs, trešajā dienā viņš ierauga reālo Pārejas pasauli<br />

un eņģeļus tajās. Cilvēks aptver kāds viņš ir – cik garā liels<br />

un kāda ir dvēsele. Tur nevar atbrīvoties no tā, kas ir grēks.<br />

Tas paliek uz cilvēka kā spiedogs. Grēki ir jāatstrādā.<br />

Tieši pēc četrdesmitās dienas aizgājējs redz to lielo<br />

starpību starp cilvēkiem un saprot gar augļu nozīmi. Tad<br />

saskatāmi jūtamas gara un dvēseles iespējas. Viņš redz, kā<br />

svētie ir ietīti spožā gaismā un viņi brīvi ceļo pa pasaulēm.<br />

Tie periodiski dzīvo daudzās Debesu pasaulēs un brīvi<br />

232 233

tiekas ar dzīvajiem. Svēto dzīve ir piepildīta ar laimi un<br />

Dieva svētītiem darbiem.<br />

Turpretī grēcinieks dzīvi pavada spaidu darbos, jo<br />

grēki ir jāizpērk. Dievs ir ļoti taisnīgs. Pēc taisnības visi<br />

tiecamies un pārdzīvojam, ja kāds spriedums ir bijis ļoti<br />

netaisnīgs.<br />

Grēciniekam ir liegtas tiesības garā ceļot, būt ciešā<br />

saiknē ar eņģeļiem un svētajiem. Ja cilvēkam ir bijis maz<br />

grēku, tad tie tiek atlikti izpirkšanai uz vēlāku laiku un<br />

tiek dota iespēja gara pilnveidoties un nodarboties ar<br />

radošajiem darbiem.<br />

Psalmi 90:2<br />

Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu<br />

radiem. Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule<br />

radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak, Dievs!<br />

Debesīs garīgiem cilvēkiem tiek dāvātas daudzas iespējas<br />

sevi izteikt un katrs ir aizņemts ar kaut ko ļoti konkrētu.<br />

Tāpēc Dievs nepieļauj, ka no pasaules traucē un uzspiež<br />

sarunu.<br />

Saruna sirdī – tas ir savādāk. Lai ko mēs darītu, tas<br />

netraucē. Vai tad mums darbam traucē mīlestība un jaukas<br />

domas par cilvēku? Protams, nē. Lai gaišas domas<br />

jūs pavada ik mirkli! Ļausimies mīlestībai uz Dievu un<br />

tuvākajiem!<br />

Neviens cilvēks nevar ietekmēt aizgājēja likteni. Arī no<br />

Debesīm neviens cilvēks nevar ietekmēt kādu šeit uz Zemes.<br />

Pat ne svētais. Visam ir jāatbilst Dieva noliktajam. Eņģeļi<br />

un arī svētie dara darbus tikai saskaņā ar Tā Kunga gribu.<br />

Attālums starp Zemi un Debesu pasaulēm nav izmērojams<br />

kilometros vai jūdzēs. Abas pasaules šķir ļoti<br />

smalka un pilnīga telpa ar tūkstošiem garīgu vārtu savos<br />

līmeņos.<br />

Nekad nevarēs ar varu vai kādu citu spēju ielūkoties<br />

Neredzamajā pasaulē.<br />

Dievs ir stingri nošķīris Zemes no Debesīm. Tos savieno<br />

daudzi gaismas tuneļi, kurus izejot Dieva spēkā<br />

var sasniegt nākošos vārtus. Pie katriem vārtiem, tos sargādami,<br />

stāv divi eņģeļi. Vārti pastāv uz katras Debesu<br />

sfēras robežas. Gaismas tuneļi daudzkārt sadalās. Pasaulē<br />

neviens nezin to kārtību, kādā viss Dieva radītais pastāv.<br />

Ir velti šķiest laiku ar vēlmi izzināt Debesu pasauļu<br />

kārtību. To pilnībā nezina ne eņģeļi, ne svētie. Dievam<br />

lai vienmēr pieder Viņa daļa. Mums ir pietiekoši zināt un<br />

izzināt to pasauli, kurā mēs dzīvojam. Dievs pārrauga itin<br />

visu nepieejamā pilnībā. Visuvarenā <strong>likumi</strong> ir absolūti.<br />

Psalmi 116:15<br />

Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.<br />

Kapu vietas ir svētas, jo tur atdusas cilvēka pīšļi. Tās<br />

vajag kopt un sanākot svētkos pieminēt. Pielūgt un aizrauties<br />

ar to apmeklēšanu nav nepieciešams, jo tur guļ<br />

tikai cilvēka miesas mirstīgās atliekas. Pats aizgājējs ir<br />

Debesīs. Viņš ir pie Dieva un tikai caur Viņu ir atrodama<br />

patiesi dzīvā saikne ar dzīvajiem. Kapā guldītā vecā čaula<br />

cilvēkam Debesīs ir pilnīgi sveša.<br />

Aizgājējam patiesi vairs nav nekāda sakara ar kapa<br />

vietu. Viņam svarīga ir dzīvā saikne dzīvo starpā. Tāpat<br />

234 235

lai būtu arī mums. Kapos nav nepieciešami nekādi pielūgsmes<br />

rituāli. Ir ziedi, ir sveces un aizlūgums.<br />

Domas – tās jau lido tālumā un vienmēr nonāk pie<br />

adresāta. Skatāmies uz kapu kopu, atceramies viņu dzīvu,<br />

bet sirdī un domās esam Dieva spēkā savienoti ar to, kas<br />

jau Debesīs.<br />

Visātrāk līdz cilvēkam nonāk mīlestības gaisma. Tai ir<br />

vislielākais izplatīšanās ātrums. Mīlestības pavedieni cilvēku<br />

starpā ir reāli gaismas stari, pa kuriem cauri visiem<br />

slāņiem brīvi iziet mūsu patiesā mīlestība. Līdzīgi, kā Dieva<br />

mīlestība caurstrāvo visu radīto, tā arī cilvēku mīlestības<br />

spēkam ir spēja iziet cauri visām Debesu pasaulēm.<br />

Augstā dz. 8:6<br />

Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds un ļauj, lai es<br />

uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas! Jo mīlestība<br />

ir spēcīga kā nāve, un tās karstums ir varens kā elle; tās<br />

versme ir ugunīga, un tās liesmas ir kā Dieva liesmas.<br />

Pasaulīgās domas ilgi tiek bremzētas materiālās, tad<br />

astrālās pasaules slāņos. Bet mīlestība nāk no sirds, no gara<br />

un iz-platās vienā mirklī. Mīlestības spēkam nav šķēršļu.<br />

Īstai mīlestībai šķiršanās nepastāv. Tātad nāve īsti mīlošus<br />

cil-vēkus nevar šķirt – pateicība Dievam par to!<br />

Dieva acīs cilvēku pasaulīgā nāve ir augšāmcelšanās<br />

un atgriešanā Debesu mājās. Liktenis ir Dieva nolikts<br />

gan uz zemes, gan arī Debesīs. Nekas nenotiek bez Dieva<br />

ziņas. Tāpēc lai katrā ir skaidra apziņa, ka gan dzimšana,<br />

gan arīdzan aiziešana no šīs pasaules ir Dieva nolikta un<br />

nevienam nav dota vara izmainīt to laikus.<br />

Nevienam nav ļauts pacelt roku pret savu un citu<br />

dzīvībām. Kas to ir izdarījis, tas nes mūžīgu atbildību. Uz<br />

slepkavām ir īpašs Dieva spiedogs un tie Debesīs nonāk<br />

grēku izpirkšanas pasaulē. Dievs tādus no cilvēkiem nošķir.<br />

Jāņa atklāsmes gr. 20:6<br />

Svētlaimīgs un svēts ir tas, kam daļa pie pirmās augšāmcelšanās.<br />

Pār tādiem otrai nāvei nav varas; bet tie būs Dieva<br />

un Kristus priesteri un valdīs kopā ar Viņu tūkstoš gadu.<br />

Debesu pasaulēs cilvēkam tiek doti dažādi pilnveidošanās<br />

ceļi. Laiku gaitā tie mainās un viņš iziet visus no<br />

tiem. Tos varētu salīdzināt ar profesijām – to ir daudz un<br />

pēc rotējoša principa tad tās visas savas izaugsmes labā<br />

varētu apgūt un izmantot.<br />

Pamatā arī tur tiek vērtēts garīgs darbs un tā ieguldījums<br />

Dieva labā. Gara starojums ir pilnīgs. Ja cilvēks vairāk labu<br />

dara, tad ap viņu izveidojas lielāks gaismas starojums.<br />

No garīgi liela cilvēka šī gaisma aiziet tālu izplatījumā<br />

ienesot papildinājumu Dieva kopējai Gaismai. Dievs cilvēkus<br />

ir radījis, lai no viņu vidus izaugtu uzticīgi palīgi.<br />

Katra cilvēka gara sirdī ir maza daļiņa no Dieva. Tātad<br />

uzticot savu mīlestību un domas Viņam, tiks panākts mūsu<br />

vēlēšanās piepildījums. Tāpēc nav vajadzīgi kaut kādi spiritisma<br />

paņēmieni. Tie mums var tikai kaitēt.<br />

Lai liela ir mūsu paļāvība uz Visuvareno Dievu, kas mīt<br />

tieši mūsu sirdīs!<br />

Centīsimies ar savu starojumu iekļauties kopējā Dieva<br />

Gaismā!<br />

Darīsim tikai Dievam tīkamus darbus!<br />

236 237

OKULTISMS. MAĢIJA<br />

Jēzus Kristus ir pasaules gaisma un tumsas spēkus<br />

Viņš ir uzvarējis. Dieva spēks ir pilnīgs un visaptverošs.<br />

Ikviens, kas iestājas pret Dievu ir niecība. Tāpēc uzticība<br />

un paļāvība uz To Kungu un Dievu lai ir mūžīga. Izplatījumā<br />

bija tumsa un daudz ļaunuma, bet nāca Dieva Dēls<br />

Dieva spēkā un pasauli uzvarēja.<br />

Jāņa ev. 16:33<br />

To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu<br />

Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es<br />

pasauli esmu uzvarējis!<br />

Tagad ļaunuma saknes ir palikušas tikai pašā cilvēkā.<br />

Tas, kurš bija pielūdzis ļaunumu, tajā ļaunums arī ir iemājojis.<br />

Tāpēc sargāties no bezdievjiem, jo tajos ir iesēta nepaklausība<br />

Dievam un apgrēcība. Bezdievji ir tā vide, kuru<br />

ļaunie spēki izmanto, jo tiem trūkst Dieva aizsardzības.<br />

Patiesi Tas Kungs un Dievs ir visur spēcīgs un ļaunie<br />

spēki ir ieslodzīti degošā Uguns un sēra jūrā. To Dievs radīja<br />

kā īpašu pasauli, līdzīgu kā elli, kur Sātans un daudzi<br />

citi ļaunuma izraisītāji un nodevēji ir ieslodzīti uz mūžīgiem<br />

laikiem. Tiem nekad vairs nebūs varas pār cilvēkiem<br />

un eņģeļiem. Ir jātic, ka Jēzus Kristus ir sagrāvis visu<br />

ļaunumu un pasauli ir uzvarējis.<br />

Jāņa atklāsmes gr. 3:21<br />

Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda<br />

krēsla, tā, kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva<br />

uz Viņa goda krēsla.<br />

Ļaunuma darītāji ar melīgiem vilinājumiem aicina cilvēkus<br />

Dievam neklausīt. Tāpēc esiet modri un paļāvības<br />

pilni vienīgi uz Jēzu Kristu. Pasaulē ļaunuma saknes ir palikušas<br />

vēl daudzos grēcīgos cilvēkos Ir svarīgi zināt, kā atpazīt<br />

ļaunuma darītājus.<br />

Tieši nepaklausība Dievam noved pie intereses par<br />

okultismu, zīlēšanu un buršanos. Maģija, tā ir sacelšanās<br />

pret Dievu.<br />

Maģija ir vēlme izmantojot dažādus maģiskus paņēmienus<br />

uzspiest citiem savu gribu. Arī baltā maģija. Ar to<br />

nodarbojoties cilvēks domā, ka viņš dara otram labu, bet<br />

faktiski nes ļaunas sekas.<br />

Dievs ir harmonija. Dievs ir labestība. Maģija ir haoss<br />

un ļaunums. Jebkura enerģētiska iedarbība uz citu cilvēku,<br />

tas ir grēks.<br />

Jāņa 1. vēst. 4:1-4<br />

Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai<br />

viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē.<br />

No tā atzīstiet Dieva Garu: ikviens gars, kas apliecina<br />

Jēzu Kristu miesā nākušu, ir no Dieva. Un ikviens gars,<br />

kas neapliecina Jēzu, nav no Dieva, tas ir antikrista gars,<br />

par ko jūs esat dzirdējuši, ka viņš nāks; tas jau tagad ir<br />

pasaulē. Jūs, bērniņi, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši,<br />

jo lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē.<br />

238 239

Tuvākajam mēs varam pieskarties tikai ar mīlestību.<br />

Dievs ir mīlestība un visu izplatījumu caurstrāvo Radītāja<br />

mīlestība. Ar savu mīlestību mēs otram pietuvojamies mīlestībai,<br />

kas ir mūsu garā un tad ar gara mīlestību mēs esam<br />

tiesīgi pieskarties ar patiesi skaistu vēlējumu.<br />

Dieva mīlestības spēks ir pati pilnība. Tā izkausē visu<br />

ļaunumu un tumsu padara par gaismu. Ar savu mīlestību<br />

mēs pieskaramies Dieva mīlestībai un no tās saņemam<br />

pilnības stiprinājumu. Dieva mīlestība dara brīnumus. Tā<br />

uzvar visu ļaunumu.<br />

Nepaklausība Dievam, tā ir baušļu nepildīšana. Parasti<br />

cilvēks meklē labumu citur. Tāds domā, ka vienkāršāk ir<br />

aiziet pie maga un par samaksu tas izdarīs brīnumu.<br />

Brīnums mūsos var notikt tikai ticībā un paļāvībā uz<br />

Dievu. Bet brīnums var arī notikt, ja mēs ticībā paši pieliekam<br />

daudz pūļu, lai ko atrisinātu. Tā tas varētu būt ar<br />

veselības uzlabošanu vai citu materiāla rakstura problēmu<br />

risināšanu.<br />

II Ķēniņu 17:16–18<br />

Un tie atstāja novārtā itin visus Tā Kunga, sava Dieva,<br />

baušļus, un tie sev izlēja elku tēlus divu teļu veidā un<br />

darināja sev Ašēru, un metās uz sava vaiga pie zemes<br />

visu debesu zvaigžņu pulku priekšā, tos godinādami, un<br />

kalpoja Baalam.<br />

Un tie ugunī upurēja savus dēlus un savas meitas un izvaicāja<br />

zīlniekus, un nodevās burvju mākslām; it sevišķi<br />

viņi centās darīt to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, lai Viņu<br />

izaicinātu un sarūgtinātu. Tad Tas Kungs uz Israēlu ļoti<br />

apskaitās, un tādēļ Viņš tos atstūma no Sava vaiga, ka<br />

nekas nepalika pāri kā vienīgi tikai Jūdas cilts.<br />

Okults, tas nozīmē paslēpts, noslēpumains. Okultisms<br />

ietver dažādas prātam neaptveramas parādības, kā maģiju,<br />

spiritismu, astroloģiju. Cilvēkā ir ielikta tieksme pasauli<br />

izzināt. Ir Patiesības ceļš, kas ir Dieva paklausības ceļš<br />

un ir viltus ceļi.<br />

Aizliegtais auglis vienmēr ir iekārots un vieglāk sasniedzams.<br />

Cilvēka gars visos jautājumos dāvā apskaidrību, bet<br />

tas ir iespējams tikai ticībā Jēzum Kristum. Bez Dieva Dēla<br />

gādības mēs pazustu uz mūžību.<br />

Zinātne iet pasaules izzināšanas ceļu, bet arī bieži vien<br />

ieiet neceļos. Kas no Dieva nav atļauts, tas priekš visiem<br />

ir liegts. Ja zinātne pētot cilvēka smalkāko pasauli mēģina<br />

izzināt, kā cilvēku varētu vadīt, ietekmēt, vai mākslīgi<br />

vairot – tas ir liels grēks.<br />

Ja daļa zinātnieku Dievam netic, tad cik gan maldīgs<br />

ir viņu darbs. Bieži vien zinātnieku intereses saplūst ar<br />

okultismu. Lai cik dziļi izzinātu materiālo pasauli, bez<br />

Dieva vadības zinātne var ieiet neceļos. Tāpat var apdraudēt<br />

cilvēci, ja atklājumus izmanto militāros nolūkos.<br />

V Mozus 18:10-13<br />

Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu<br />

vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē<br />

nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs,<br />

nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs,<br />

nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs<br />

lietas, Tam Kungam ir negantība, un šīs negantības dēļ<br />

240 241

Tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot. Tev ir<br />

jābūt bezvainīgam Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.<br />

Aizvien vairāk cilvēku mēģina atrisināt savas problēmas<br />

bez Dieva un tas jau ir priekšnosacījums kļūdām un<br />

grēcīgām darbībām. Arī ekstrasensu dziedināšanas metodes<br />

bez Dieva svētības noved pie pacientu tālākā enerģētiskā<br />

sabrukuma. Lāstu un burvestību darbības sekas ir<br />

skaidri saskatāmas aurā, miesā, dvēselē un garā, tāpat arī<br />

cilvēku negatīvas enerģijas darbības sekas ir paliekošas un<br />

kopumā cilvēku vājina.<br />

Cilvēkam nekad nevar būt pilnīgi dievišķas enerģijas.<br />

Tātad cilvēka enerģētiska iedarbība uz otru vienmēr dos<br />

sliktāku ietekmi, nekā Svētā Gara darbība. Dievs cilvēku<br />

ir radījis pilnīgu un tikai Viņš pārzina tā smalko pasauli.<br />

Ja dziednieks darbojas ar savu enerģiju pie slimas nieres,<br />

viņš domā, ka ārstē. Ar cilvēcisko enerģiju nav iespējams<br />

izārstēt otru enerģētiskā līmenī. Tikai Radītājam piemīt<br />

radīšanas, tātad arī dziedināšanas spējas.<br />

Ja ticības spēks Kristum ir liels un cilvēks ir sajutis<br />

Dieva aicinājumu citiem palīdzēt, tad lai lūdz Dievu un<br />

Jēzus Kristus vārdā ar Dieva spēku lai dziedina. Viena<br />

daļa ārstniecības procesā pieder cilvēkiem, tas ir ārstiem<br />

ar visām viņiem dotajām iespējām. Otra, galvenā daļa<br />

pieder Dievam. Tad lai pilnīga ir ticība un paļāvība uz<br />

To Kungu.<br />

Par okultismam nedrīkst izrādīt pat interesi, jo tas nemanot<br />

var ievilkt ļoti dziļi un neatgriezeniski. Iedosi pirkstiņu,<br />

paņems visu roku. Okultisms ir viltīgs un ļoti<br />

smalki izstrādāts. Okultisms ir vilinošs ar savām acīm<br />

redzamajām darbībām. Okultisma darbības sekas agri vai<br />

vēlu parādās.<br />

Mateja 24:11-13, 24-25<br />

Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils.<br />

Un, tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos<br />

izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.<br />

Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs<br />

lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī<br />

izredzētos. Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš.<br />

Neticīgie Dieva baušļus pabīda sānis un it kā neievēro.<br />

Tie nelaimīgie maģijas slazdos sapinās arvien vairāk. Žēl,<br />

ka cilvēki saceļas pret Dieva <strong>likumi</strong>em. Parasti cilvēks sevi<br />

mierina – pamēģināšu vēl tikai vienu reizi un viss. Bet pēc<br />

laika nemana, ka jau līdz ausīm ir iestidzis atkarībā no<br />

kāda maģiska spēka.<br />

Maģija vienlaicīgi ir pievilcīga un biedinoša. Lai virsroku<br />

gūst jūsu skaidrais saprāts un Dievs lai ir ar jums!<br />

Ir arī reliģiju maģija, kad dažādās uzspēlētās ceremonijās<br />

ar vīrakiem, dažādiem priekšmetiem un bildēm cilvēkus<br />

no patiesās saiknes ar Dievu attālina. Cilvēkam lūgšanas<br />

mirklī ir jāveido saikne vienīgi ar Dievu.<br />

Nekļūdīgs ir ceļš caur Jēzu Kristu, krustā sisto, kas<br />

trešajā dienā ir augšāmcēlies un sēž pie Tēva labās rokas.<br />

Tam Kungam ir dota vara kā debesīs tā arī virs zemes un<br />

visas viltus varas izšķīst Dieva godības priekšā.<br />

Maģija ar tās darbībām ir kulminācija cilvēku sacelšanās<br />

procesam pret Dievu. Tāpēc ikvienam burvim un magam<br />

242 243

ir paredzēta vieta degošā Uguns un sēra jūrā. Lai to atceras<br />

ikviens, kas ir uzsācis kādu maģisku darbību! Dievs<br />

ir žēlsirdīgs un ikvienu, kas lūgs piedošanu un atgriezīsies<br />

pie paklausības, to Tas Kungs glābs.<br />

Michas 5:11-14<br />

Un Es iznīcināšu buršanu no tavas rokas, un tavā vidū<br />

vairs nebūs zīlnieku. Un Es satriekšu gabalos tavus izgrieztos<br />

elku tēlus un tavus izlietos elka dievu stabus<br />

tavā vidū, lai tu vairs nemestos uz sava vaiga pie zemes<br />

tava paša roku darba priekšā. Es iznīdēšu tavus elku<br />

kokus no tava vidus un izdeldēšu tavas pilsētas.<br />

Un Es ar dusmām un atriebēja bargumu piemeklēšu<br />

visas tautas, kuras nav gribējušas būt paklausīgas.”<br />

Gadsimtu gaitā cilvēks ar maģiju ir mēģinājis sevi paaugstināt.<br />

Bieži vien ar maģijas palīdzību tiek ietekmēti<br />

dažādi notikumi un procesi. Diemžēl daži valstsvīri arī<br />

izmanto magu palīdzību, lai sekmētu sev vēlamo darbību.<br />

Dažās valstīs pat līdz 40% no iedzīvotāju skaita griežas pie<br />

burvjiem, magiem un astrologiem.<br />

Neticīgajiem ir grūti noturēties pret kārdinājumu – uzzināt<br />

ko vairāk, nekā viņam tas no dabas dots. Patiesībā ir<br />

jāsamierinās ar to, ko Dievs ikdienai dod un neviens cits<br />

mūsu vietā mūsu problēmas neatrisinās. Ikviena svētība,<br />

kas nāk no Dieva pilnībā neitralizē maģisku darbību, tāpēc<br />

lūdziet un juma taps dots.<br />

Buršanās tā ir māka otram darīt ļaunu. Buršanās procesā<br />

tiek izmantoti okultie spēki un parasti burvis pat neaptver,<br />

ka ar viņu jau sen ļaunie spēki manipulē. Parasti<br />

burvju darbība ir slēpta. Burvji savā starpā veido sektas, tā<br />

iegūstot vairāk spēka kādai darbībai.<br />

Ļaunuma darītājiem Dievs enerģiju nedod, tāpēc tie<br />

zog enerģiju no pacientiem. Lai nebrīnās tie, kas kādreiz<br />

izmantojuši burvju vai zīlētāju pakalpojumus un tagad<br />

bieži jūt nogurumu. Ja cilvēks brīvprātīgi atveras burvja<br />

priekšā, tad viņš brīvi tiek pie dvēseles un no tās jau var<br />

smelties daudz enerģijas.<br />

Vai ir vērts maksāt par kādu intriģējošu, bieži vien nepatiesu<br />

ziņu, ilgstoši zaudēt daļu no savas dzīvības enerģijas?<br />

Parasti burvis vai mags spēj paņemt enerģiju pat līdz<br />

20% no cilvēka kopējā dzīvības spēka. Tas nozīmē, ka<br />

pietrūkst tieši 20% enerģijas veselībai, smaidam, labām<br />

domām utt. Zaudējot šo enerģiju, zūd arī visa organisma<br />

dzīvīgums, to pakāpeniski pārņem vīrusi un baktērijas.<br />

Lai cilvēks iemantotu maģiskas spējas ir nepieciešamas<br />

apzinīga piekrišana tādai darbībai. Tātad ziniet, tas,<br />

kas nodarbojas ar buršanām, brīvprātīgi ir piekritis darīt<br />

ļaunuma darbus.<br />

Burvji ir īpaši, ar dēmoniskiem gariem apsēsti cilvēki,<br />

kuri ik mirkli grēka darbības dēļ zaudē savu laimi un dzīvīgumu.<br />

Burvji ar dēmoniskiem spēkiem spēj noburt un<br />

apsēst cilvēkus pat līdz nāvei. Burvji parasti savā starpā<br />

veido maģisko apli un šo kopējo spēku tad arī izmanto<br />

saviem melnajiem darbiem.<br />

Psalmi 27:1-5<br />

Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā<br />

man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no<br />

244 245

kā man baiļoties? Kad ļaundari, mani pretinieki un<br />

ienaidnieki laužas uz mani, lai saplosītu manu miesu,<br />

viņi klups un kritīs. Kad bruņoti pulki nostājas pret<br />

mani, mana sirds ir bez bailēm; kad pret mani ceļas karš,<br />

arī tad es esmu pilns paļāvības.<br />

Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es<br />

varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā<br />

Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā,<br />

jo Viņš mani apslēpj Savā mājoklī ļaunā dienā, Viņš<br />

mani sargā Savas telts pavēnī un ceļ mani augstu uz<br />

klintskalna.<br />

Tas, kurš turas pie Dieva, ir pasargāts. Dievs, zinādams<br />

visu iepriekš, cilvēkam apkārt radīja aizsargājošu auru. Ja<br />

ticība ir liela, tad Dieva aizsardzība ir spēcīgāka. Dievam<br />

uzticīgu cilvēku nekāda ļauna vara vai burvestības nekad<br />

nespēj paņemt. Patiesībā burvji un magi ir nožēlojamas niecības,<br />

kritušas dvēseles, kurus dēmoniskie spēki izmanto.<br />

Burvji parasti ar maģiskiem paņēmieniem piekļūst<br />

upura dvēselei un tajā dara savus ļaunos darbus. Viņi spēj<br />

darboties no attāluma astrālajā(dvēseles) līmenī. Bieži vien<br />

tiek izmantotas fotogrāfijas vai cita informācija par upuri.<br />

Pāvila vēst. efeziešiem 5:8–11<br />

Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā!<br />

Dzīvojiet kā gaismas bērni. Gaismas auglis viscaur ir<br />

labprātība, taisnība, patiesība, un pārbaudiet, kas Tam<br />

Kungam patīkams.<br />

Nepiedalaities neauglīgajos tumsības darbos, bet labāk<br />

celiet tos gaismā.<br />

Arī zīlēšana ir liels grēks. Patiesība ir vienīgi pie Tā<br />

Kunga un neviens lai neuzdrošinās ar maģisku spēku neatļautajā<br />

pasaulē ieskatīties. Parasti zīlēšanas procesā apzināti<br />

vai neapzināti zīlētājs ielaužas cilvēku dvēselēs vai<br />

arī astrālajā līmeni un nolasa informāciju par cilvēku vai<br />

notikumiem apkārtējā pasaulē.<br />

Astrālajā līmenī laikam ir savādāks mērījums un tajā<br />

topošie notikumi jau projicējas cilvēku dvēselēs. Tas jau ir<br />

Dieva un eņģeļu darbības lauks un tur ielūkoties ir aizliegts.<br />

Nākotnes notikumus caur sapņiem vai redzējumiem<br />

cilvēkam var atklāt Dievs. Tiem ir īpašs nodoms. Tā var būt<br />

liecība, lai apstiprinātu Derības Patiesību vai ziņa par būtisku<br />

likteņa pagrieziena punktu. Tā palīdz cilvēkam būt pārliecinātam<br />

par savu ticību vai rīcību. Ar pravietisku sapni<br />

ienāk skaidrība un miers. To cilvēks atceras visu mūžu.<br />

I Mozus 41:15–16<br />

Un faraons sacīja Jāzepam: “Es redzēju sapni, bet nav<br />

neviena, kas to izskaidrotu, un tad es dzirdēju par tevi<br />

sakām, ka tev tikai jādzirdot sapnis, lai to izskaidrotu.”<br />

Un Jāzeps atbildēja faraonam: “Tas nav manā varā, bet<br />

Dievs to var atklāt faraonam”<br />

Ja cilvēkam atklājas gaišredzība, tas nenozīmē, ka tā<br />

uzreiz ir jāizmanto. Ticībā uz Jēzu Kristu vajag būt pacietīgam.<br />

Varbūt gaišredzība ir kā liels pārbaudījums, varbūt<br />

kā patiesības izzināšanas process, varbūt kā liecība par<br />

reālajām Dieva pasaulēm.<br />

Lai nekļūdītos, vienmēr ir jālūdz Dievs un jāpaļaujas<br />

vienīgi uz Jēzu Kristu. Redzējums ir jāpārkrusta Tēva, Dēla<br />

246 247

un Svētā Gara vārdā un tad jāļaujas Kristus vadībai. Var<br />

teikt vienkāršiem vārdiem: Jēzu Kristu, ja šis redzējums<br />

nāk no Tevis, stiprini to, ja tas nav no Tevis, tad tas lai pazūd<br />

un netraucē.<br />

Ja cilvēks izskaidro redzējumus uz savu galvu vai caur<br />

tiem cenšas pareģot, tad drīz vien nonāks neceļos. Uz Patiesību<br />

ir tikai viens ceļš – caur Jēzu Kristu. Visi pārējie ceļi,<br />

un to ir bezgalīgi daudz, ved purvā.<br />

Patiesi, smalkajā, astrālajā pasaulē ir bezgalīgi daudz<br />

visādas informācijas un tā plūst dažādos virzienos. Ja parādās<br />

kaut kādi nesaprotami redzējumi, tad ar veselību jau<br />

ir problēma. Tad jālūdz Dievs un jāgriežas pie ārstiem.<br />

Atklāsme, kas nākusi Dieva spēkā, vienmēr ir cieši<br />

saistīta ar Jēzu Kristu. Tā ir pilna ar gaismu un Dieva mīlestību.<br />

Atklāsmes mirklis ir pilns ar mīlestību, jo Dievs pie<br />

cilvēka nonāk Savā pilnīgās mīlestības spēkā. Dieva dotās<br />

atklāsmes pasaulē ir svētas, jo tās nāk ar īpašu nodomu.<br />

Visu redzēto pieraksta eņģelis.<br />

Jāņa atklāsmes gr.1:1–3<br />

Jēzus Kristus atklāsme, ko Viņam devis Dievs, lai rādītu<br />

Saviem kalpiem, kam jānotiek drīzumā un ko Viņš, sūtīdams<br />

Savu eņģeli, darījis zināmu Savam kalpam Jānim,<br />

kas apliecinājis Dieva vārdu un Jēzus Kristus liecību,<br />

visu, ko viņš redzējis.<br />

Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas klausās pravieša vēstījuma<br />

vārdus un tur to, kas šeit rakstīts; jo noliktais laiks ir tuvu.<br />

Burvjus un magus var atpazīt pēc acīm un arī ārējā<br />

izskata. Acis viņiem parasti ir smagnējas, dziļas, skatiens<br />

nepatīkams un caururbjošs. Ar skatienu viņi uzreiz<br />

mēģina pie cilvēka dvēseles piekļūt. Tas nozīmē ar savu<br />

spēku izlaužas cauri aurai un ieurbjas dvēseles dziļumos.<br />

Mati parasti ir gari un vērsti plašumā. Uz rokām vai<br />

apģērba ir kāds maģisks priekšmets. Parasti magi un burvji<br />

izvēlas kādu spēcīgu talismanu ar akmeni vai kristālu. Tas,<br />

protams, pirms nēsāšanas ir enerģētiski apstrādāts.<br />

II Mozus 9:11<br />

Un burvji nevarēja nostāties Mozus priekšā to augoņu<br />

dēļ, jo augoņi bija gan burvjiem, gan visiem ēģiptiešiem.<br />

Enerģētiskajā pasaulē pastāv likums – ja cilvēka enerģētiskais<br />

lauks ir pārāks par pāridarītāja enerģiju, tad aura<br />

Dieva spēkā pasargās. Ja tomēr tas ir vājāks, tad ir iespējams,<br />

ka viņš tiks cauri aurai un piekļūs pie dvēseles. Tāpēc<br />

burvji apvienojas, lai pie upura spētu piekļūt ar vairākuma<br />

spēku. Lai jūsu ticība ir liela, tad nekāds spēks vai vara<br />

nespēs jūs uzveikt!<br />

Okultisti, burvji nokļūstot grēku varā bieži saslimst<br />

ar psihiskām slimībām. Viņos ir saskatāma agresivitāte,<br />

naudaskāre, skopums, naidīguma lēkmes, baiļu sajūta<br />

pret Dieva vārdu. Negatīvā dēmoniskā enerģija šo cilvēku<br />

nervu sistēmu ātri sagrauj. Ja cilvēks sāk nodarboties ar<br />

okultismu, tad drīz vien kļūst par ļaunās pasaules vergu.<br />

Tā cilvēki pasaulē ir sadalījušies trijās daļās – ticīgie ar<br />

savu labestību, mazticīgie ar savām šaubām un neticīgie,<br />

kuros mājo grēka iekāres. Ticīgie dara vairāk labus darbus,<br />

mazticīgie labus un ļaunus, bet neticīgie ir apņemti vairāk<br />

ar ļaunu. To zinot, mums ir jāiemācās sevi aizsargāt un<br />

248 249

tas ir jāiemāca arī saviem bērniem. Kad mums dara pāri,<br />

tad ir jālūdz Dieva svētība un jāsvētī tos, kas ir ļaunuma<br />

apņemti.<br />

Pāvila 2. vēst. korintiešiem 10:3-5<br />

Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Jo<br />

mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā<br />

cietokšņu noārdīšanai.<br />

Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās<br />

iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram<br />

visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi.<br />

Skaidri zinu, ja apvienotos visas pasaules burvji un<br />

magi, tad man un maniem tuvākajiem tie nespētu izdarīt<br />

nenieka, jo ar mani no augšienes esošā Kristus Gaisma ir<br />

miljoniem reižu spēcīgāka par viņu nespēku. Līdzīgi tāpat<br />

arī jūs ticībā varat būt droši, ka Tas Kungs ir mūsu stiprā<br />

klints, kas vienmēr pasargās. Jēzus Kristus ļaunumu ir<br />

uzvarējis!<br />

Caharijas 5:3<br />

Un viņš teica man: tas ir lāsts, kas gulstas pār visu plašo<br />

zemi; jo ikviens, kas zog, tiks aizrauts prom no šejienes<br />

saskaņā ar to, kas rakstīts vienā pusē, un ikviens, kas<br />

nepareizi zvēr, tiks aizrauts prom no šejienes saskaņā ar<br />

to, kas rakstīts otrā pusē.<br />

Diemžēl pasaulē šodien vēl joprojām ir izplatīta maģiska<br />

iedarbība kā uz cilvēkiem tā arī uz mājām, zemi un<br />

priekšmetiem. Burvji sniedz pakalpojumu un turpina darīt<br />

savus ļaunos darbus. Viņu rokās ir ļaunuma darva un par<br />

samaksu tā var tikt izlieta uz jebkuru godīgu cilvēku.<br />

Par enerģētisku iedarbību liecina slikta pašsajūta, sirdsklauves,<br />

mainīgas izjūtas galvā un citās ķermeņa daļās.<br />

Varbūt arī temperatūras svārstības, nogurums, paaugstināts<br />

asinsspiediens, dabīgo procesu traucējumi. Uz ķermeņa<br />

var parādīties izsitumu, ekzēma vai roze.<br />

Ja ir uzlikts lāsts vai burvestība uz māju, tad tajā ir nospiedoša<br />

sajūta, slikts miegs, sajūtams enerģijas trūkums.<br />

To var sajust un liecināt arī draugi vai kaimiņi. Enerģētiska<br />

iedarbība notiek smalkā līmenī, tāpēc to vieglāk<br />

var sajust salīdzinot ar izjūtām kādas ir laukā vai citās<br />

mājās.<br />

Par enerģētisko kaitējumu liecina pašu un arī mājas<br />

dzīvnieku vai lopu biežas slimības. Lāsts var būt uzlikts<br />

daudzus gadus atpakaļ. Tas varbūt arī dzimtas lāsts, kas var<br />

pāriet no paaudzes uz paaudzi.<br />

Tāpat var tikt noburti atsevišķi priekšmeti, arī mašīnas.<br />

Ļauna novēlējuma rezultātā, priekšmeti negatīvi ietekmē<br />

cilvēka izjūtas un caur tiem burvji var darboties. Pat<br />

caur vienu noburtu priekšmetu tie var vieglāk piekļūt pie<br />

neticīga cilvēka. Noburtie priekšmeti ir jāsadedzina vai jāiznīcina.<br />

Ik dienu ir jālūdz Dieva svētība.<br />

Mājas var būt apsēstas ar nelaiķu gariem. Tas varēja<br />

notikt dažādu buršanos rezultātā, vai spiritisma seansu<br />

laikā. Tāpat tas iespējams, ka aizgājējs bija gājis bojā traģiski<br />

un izvadīts bez Dieva svētības. Ja aizgājēja dvēsele<br />

nevar pilnīgi aiziet Debesīs, tad tā klīst pa zemi un lūdz tuvinieku<br />

palīdzību. Tādā gadījumā par aizgājēju, māju un<br />

radiniekiem ir nepieciešams aizlūgums.<br />

250 251

Tāpēc būtiska ir ikdienas lūgšana, paša, savu tuvāko un<br />

mājas svētīšana.<br />

Lūdziet: Debesu Tēvs, Jēzus Kristus vārdā lūdzu svētību<br />

sev, saviem tuvākajiem, mājai, zemei un visam, kas uz tās.<br />

Pateicos par Tavu žēlastību. Šķīsti mūs, pasargā un svētī<br />

Tēva, Dēla un Svētā gara vārdā.<br />

Svarīgi ir uz kakla vai rokām nēsājamo priekšmetu<br />

nosvētīšana. To iegādāšanās mirklī ar sirdi ir jācenšas izjust<br />

saderība. Ja izjūtas ir patīkamas, tad var iegādāties,<br />

ja nepatīkamas, tad labāk atstāt, jo tik un tā nevalkāsies<br />

neatkarīgi no krāšņuma.<br />

Vispirms lai ir ticība, tad paļāvība un uzticība mūsu<br />

Kungam Jēzum Kristum. Uz Viņa gulstas visa vara pār<br />

pasaulēm un valstībām. Dievs ir žēlsirdīgs un glābj ikvienu,<br />

kas To Kungu piesauc.<br />

Dosim godu Dievam augstībā – ir sākusies Viņa<br />

valdīšana mūžīgi mūžos.<br />

Tas Kungs visu ļaunumu ir uzvarējis!<br />

Lai svētības un prieka pilnas ir mūsu sirdis!<br />

MŪZIKA<br />

Ielūkosimies mūzikas skaņu pasaulē. Skaņai piemīt spēja<br />

darboties no matērijas līdz gara līmenim. Harmoniska skaņa<br />

traucas cauri matēriju līmeņiem un dažbrīd sasniedz arī<br />

Debesu pasauļu augstumus. Cilvēkus tieši tas arī piesaista,<br />

ka mūzika cilvēku saviļņo līdz pat dvēseles dziļumiem. Esam<br />

ievērojuši, ka klasisko un garīgo mūziku spēj saprast tikai<br />

garīgi cilvēki. Tādai mūzikai jau ir smalkāks skanējums.<br />

Cilvēkam ir jāmācās mūziku saprast. Kā pastāv krāsu<br />

pasaule ar daudzveidību, tāpat pastāv arī mūzikas pasaule.<br />

Pat niecīga skaņa mums var dot daudz informācijas. Dieva<br />

eņģeļi bieži cilvēku uzrunā ar dziesmu. Katrai notij ir savs<br />

skanējums un dziļums. Ar mūzikas palīdzību cilvēks var<br />

sevi izteikt un pat runāt.<br />

Psalmi 33:1-7<br />

Dziediet priecīgi Tam Kungam, jūs taisnie, visiem,<br />

kam skaidra sirds, klājas Viņu slavēt! Pateicieties Tam<br />

Kungam ar cītaru, spēlējiet Viņam uz desmit stīgu arfas!<br />

Dziediet Viņam jaunu dziesmu! Skandiniet jauki ar<br />

bazūnēm! Tiešām, taisni ir Tā Kunga vārdi, un visi Viņa<br />

darbi ir pilni uzticības.<br />

Viņš mīl taisnību un tiesu, zeme ir pilna Viņa žēlastības.<br />

Ar Tā Kunga vārdu ir radītas debesis, un viss debesu spēks<br />

252 253

ir radīts ar Viņa mutes elpu. Viņš sakrāj jūras ūdeņus kā<br />

kādā traukā, Viņš glabā straumes Savās krātuvēs.<br />

Cilvēkiem var būt dažāda spēja saklausīt skaņu būtību.<br />

Skaņas uztveres spējas līmeņu ir tik pat daudz, cik miesas<br />

smalkāko daļiņu līmeņu – tātad septiņdesmit. Muzikāls<br />

cilvēks sajūt mūzikas skaņas ne tikai ar asīm, bet ar visu<br />

augumu. Muzikālas dzirdes sastāvdaļa ir ārējā un iekšējā<br />

dzirde. Patiesi skaistas mūzikas vibrācijas aizsniedz arī<br />

kāju pirkstiņus.<br />

Dzirde ir skaņu un mūzikas iespēju mērs. Dzirdes<br />

analizators izdala četras skaņas īpatnības – stiprumu, augstumu,<br />

tembru, skanēšanas ilgumu. Ja cilvēks dzird arī<br />

dvēseles skaņas, tad viņam ir muzikāla dzirde.<br />

Reizēm dvēsele dzied. No sirds dziļumiem tad skan<br />

skaista mūzika. Tā vieno miesu ar dvēseli un garu. Garīgas<br />

mūzikas skaņas nes prieku, gaišu noskaņu, harmoniju un<br />

laimi. Ne katram ir dota spēja dzirdamās skaņas pierakstīt<br />

notīs.<br />

Psalmi 40:4–6<br />

Manā mutē Viņš lika jaunu dziesmu, slavas dziesmu<br />

mūsu Dievam. Daudzi to dzirdēs, viņus pārņems bijība,<br />

un viņi sāks ticēt Tam Kungam. Svētīgs tas cilvēks, kas<br />

savu cerību liek uz To Kungu, kas nepievēršas lepniem,<br />

nedz tinas ar melkuļiem!<br />

Lieli ir Tavi darbi, Kungs mans Dievs, ko Tu mūsu labad<br />

esi darījis, un diženas ir Tavas svētības pilnās domas par<br />

mums! Taviem brīnumiem un padomiem nav nekā līdzīga.<br />

Kad pūlos tos izteikt un pasludināt, es nespēju tos saskaitīt.<br />

Tikai septiņas notis un vēl arī bemoli un diēzi, bet cik<br />

bezgalīga var būt šo nošu kombinācija! Arī Debesīs skan<br />

eņģeļu mūzika. Tā ienes harmoniju un svētku noskaņu.<br />

Dzied arī vecaji, cilvēki un dzīvās būtnes. Arī Tam Kungam<br />

ir savi mūzikas instrumenti un melodijas. To skaņās top<br />

radīts un pilnveidots izplatījums.<br />

Vienmēr ir jāatzīst, ka visas radošās iespējas mums dāvā<br />

Dievs. Ja mēs tam ticam, tad saņemam jaunas domas –<br />

top jauns skaņdarbs vai mākslas darbs.<br />

Tas ir zelta likums – ja ticam, tad iegūstam radošas domas<br />

un idejas. Viss jaunais un pilnīgais nāk no Tā Kunga.<br />

Cilvēki reizēm ar atklāsmēm garā ir dzirdējuši mūzikas<br />

skaņas, bet ja trūkst ticības, tad šī spēja pazūd. Bez<br />

gara spējas cilvēks savās radošās iespējās ir ierobežots.<br />

Bez gara klātbūtnes skaņdarbs ir neinteresants un tam ir<br />

īss mūžs.<br />

Skaņa atnes informāciju par blakus esošo gara pasauli.<br />

Izcilie komponisti savu skaņdarbu skaņas ir tvēruši no<br />

Debesīm. Nekāda pasaulīgā kompozīcija nevar pārspēt garīgo.<br />

Ziemassvētku dziesmas tika dzirdētas garā no Dieva<br />

un tad tās tika pierakstītas. Kā Dieva Vārda spējas nav pārspējamas,<br />

tāpat nevar pārspēt Viņa mūzikas skaņas.<br />

Psalmi 45:2–3<br />

Mana sirds izplūst košos vārdos – es dziedāšu dziesmu<br />

ķēniņam. Mana mute ir kā veikla rakstītāja rakstāmais.<br />

Tu esi skaistākais starp cilvēku bērniem, tavas lūpas<br />

ir laipnības un mīlības pilnas, tāpēc Dievs tevi svētīs<br />

mūžīgi.<br />

254 255

Eņģeļi Debesīs izpilda Dieva dziesmas. Tās komponē<br />

arī paši. Izcilākās no tām reizēm nonāk līdz mums. Ar<br />

garīgas mūzikas palīdzību reālāk varam sajust Dieva<br />

pilnības skaistumu. Izcila mūzika dzīvo gadsimtiem cauri,<br />

jo tā nāk no mūžības. Labu skaņdarbu skaņas atmiņā saglabājas<br />

ilgi.<br />

Dzīvot bez mūzikas būtu ļoti grūti. Mūzika cilvēku<br />

atver un uzziedina. Tā stiprina un nomierina. Mūzika<br />

un dziesmas palīdz izdzīvot. Pateicoties tautasdziesmām<br />

senatnē varēja izturēt verdzības un klaušu laikus.<br />

Dieva radītā mūzika izplatījumā izplatās pa smalkiem,<br />

vibrējošiem gaismas pavedieniem. Tā nonāk līdz visam,<br />

kas ir radīts. Tātad ziniet, ka gars ik mirkli saklausa tālās<br />

skaņas no Debesu Valstības. Tās iesēj mieru un ziņu, par<br />

bezgalīgo Dieva mīlestību.<br />

Ar mūzikas skaņām ir viegli otram dāvāt mīlestību.<br />

Skaisti, ja klāt vēl nāk patiesi vārdi un domas. Mīlestības<br />

gaisma apvijas ap skaņu pavedieniem un spēj aizkustināt<br />

mīlošo sirdis. Skaistas melodijas dzimst reti. Tām jābūt<br />

maksimāli pietuvinātām pie dievišķam vibrācijām.<br />

Cilvēks spēj dzirdēt arī garā. Tas var notikt tikai Dieva<br />

spēkā. Ja tas dots, tad atklājas patiesi apbrīnojama iespēja<br />

dzirdēt eņģeļu teikto un dziedāto. Tad īpašas reizēs ir<br />

dzirdama eņģeļu mūzika un dziesmas. Vispirms ir miers<br />

un klusums, un tad pārsteidzošu melodiju skaņas. Tās ir<br />

patīkamas un pilnīgas. Eņģeļiem ir savi orķestri un kori.<br />

Nekādas citas skaņas garīgai dzirdei netraucē. Dzirdēt<br />

kaut ko, tas vēl nenozīmē, ka tas ir garā dzirdēts.<br />

Papildus dzirdētajam nāk Dieva svētīts redzējums. Kā<br />

cilvēks Debesīs viens otru redzēja un dzirdēja, tāpat tas var<br />

būt pasaulē, ja tas no Dieva dots.<br />

Psalmi 54:1;3–4;6<br />

Stīgu mūzikas vadonim. Dāvida mācības dziesma.<br />

Dievs, palīdzi man ar Savu Vārdu, spried man taisnu<br />

tiesu ar Savu varu! Ak, Dievs, uzklausi manu lūgšanu!<br />

Ņem vērā manas mutes vārdus!<br />

Redzi, Dievs ir mans palīgs, Tas Kungs ir tas, kas uztur<br />

manu dvēseli!<br />

Mūzika paver spēju iesoļot smalkākā skaņu pasaulē,<br />

kas pēc būtības jau ir astrālais līmenis. Kā kalnos mēs<br />

varam dzirdēt atbalsi, līdzīgi tāpat mūzikas skaņas aizejot<br />

līdz Debesu augstumiem atgriežas pie mums bagātinātas<br />

ar Dieva svētību.<br />

Debesu Valstības pilnīgā Gaisma izstaro arī vienmērīgu<br />

vibrāciju un mūzikas skaņas aizejot līdz tai, atgriežas jau ar<br />

svētības spēku. Tāpēc sirds tiecas dziedāt garīgas un skanīgas<br />

dziesmas, jo pēc mirkļa mēs sirdī saņemam svētību.<br />

Mūzikas skaņas spēj pārveidot ūdeni. Garīga mūzika<br />

ūdeni strukturizē, to sakārto kristāliski pareizā formā.<br />

Ūdens ir labs svārstību vadītājs. Apkārt veselajām šūniņām<br />

ir pareizi strukturizēts ūdens un tas vairo dzīvību. Arī labas<br />

mūzikas skaņas vairo dzīvīgumu. Tās miesā ienes saskaņu<br />

un mieru.<br />

Ar skaņu vibrāciju mūzika noskaņo šūniņas uz dvēseles<br />

un gara toņiem. Ar mūzikas palīdzību veidojas miesas,<br />

dvēseles un gara saskaņa. Garīga satura mūzika cilvēkā<br />

256 257

spēj darboties vispilnīgāk. Tā ienes harmoniju, gaismu<br />

un mīlestību.<br />

Garīgu mūziku komponēt var tikai mīlestībā. Gara<br />

visaugstākā izteiksme ir mīlestība. Dieva mīlestība ir visaugstākā<br />

mūzika.<br />

Psalmi 62:2-3<br />

Tiešām, mana dvēsele ir klusu savā svētcerē uz Dievu,<br />

no Viņa nāk man palīdzība! Tiešām, Viņš ir mans<br />

akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums: es gan<br />

nešaubīšos!<br />

Ar mūzikas palīdzību cilvēku var veidot un dziedināt.<br />

Tad mūzikai ir jābūt skanīgai un harmoniskai. Ar tās<br />

smalkajām vibrācijām šūniņas tiek aktivizētas un sagatavotas<br />

gara gaismas ienākšanai. Cilvēks dzīvības spēku<br />

var saņemt tikai no gara. Garīga mūzika spēj dvēseli pacelt<br />

un atdzīvināt. Tā raisa radošas domas un tuvina Dievam.<br />

Skaņas uztveršanā piedalās auss, dzirdes šūnas, kas ar<br />

elektrisko biostrāvu palīdzību pa dzirdes nervu tiek pārvadītas<br />

uz dzirdes centru, kur veidojas skaņas izjūtas. Ja<br />

muzikālo dzirdi neattīsta, tad tā var palikt vienkāršāku<br />

skaņu uztveršanas līmenī.<br />

Ja ar mūzikas palīdzību veicina dzirdes attīstību, tad<br />

paplašinās uztveramo skaņu diapazons. Kļūst saprotama<br />

tās emocionalitāte, tembra nokrāsas, dziļums un jēga. Tā<br />

veidojas mākslinieciski jūtīgs cilvēks.<br />

Psalmi 66:2–4<br />

Gavilējiet Dievam jūs, visas zemes! Dziediet Viņa<br />

Vārda godībai, veltījiet Viņam jo diženu cildinājumu!<br />

Sakait Dievam: “Cik bijājami lieli ir Tavi darbi! Tavas<br />

varenības dēļ Tavā priekšā noliecas pat Tavi ienaidnieki!<br />

Visa pasaule lai zemojas Tavā priekšā un dzied Tev,<br />

slavē Tavu Vārdu!”<br />

Mūzika ir jūtu valoda. Tā spēj dziļi ietekmēt cilvēka<br />

emocijas, garastāvokli un jūtas. Tā rosina radošo iztēli un<br />

fantāziju. Cilvēkam patīk tāda mūzika, kura saskan ar viņa<br />

bioritmu. Laba mūzika spēj visas organisma šūnas noskaņot<br />

uz pareiza boiritma. Spalga, spēcīga un neskanīga<br />

mūzika cilvēka iekšējos ritmus spēj izjaukt.<br />

Jau bērnībā ir svarīgi ieiet mūzikas pasaulē. Mūziku var<br />

saprast, ja tajā dzīvo. Bērnam ir jārada iespējas ieklausīties<br />

mūzikas skaņās. Mazuļi jau trešajā dzīves mēnesī pareizi<br />

atšķir oktāvas galējās skaņas, bet septiņos mēnešos ir<br />

spējīgi atšķirt toni no pustoņa. Ja iedzimtos muzikālās<br />

attīstības refleksus neattīsta, tad tie izzūd.<br />

Mūzikai ir jābūt bērnu audzināšanas pamatā. Ar muzicēšanu<br />

vai dziedāšanu pakāpeniski atveras visu septiņdesmit<br />

līmeņu šūniņas un tā veidojas tieša, muzikāla dvēseles<br />

un miesas saikne. Reizēm ir svarīgi dziedāt priekš<br />

sevis. Tas palīdz šūniņām atvērties.<br />

Mūzikas pamatīpašības izpaužas skanējumā. Svarīga<br />

nozīme ir gan melodijai, gan harmonijai, skaņkārtām,<br />

formai, instrumentācijai, ritmam. Mūzikas izpildījumā<br />

mainās noskaņas un toņi, kāpinājumi un atslābumi, pretstatījumi<br />

un attīstība.<br />

Ar savām plašajām iespējām mūzika darbojas tālu telpā<br />

un dziļi matērijā. Mūzika mūs pietuvina mirklim, kas<br />

258 259

vienots ar mūžību. Ar skanīgu dziesmu mēs varam slavēt<br />

un godināt Dievu.<br />

Psalmi 145:1<br />

Dāvida slavas dziesma. Es Tevi augsti teikšu, mans Dievs,<br />

Tu ķēniņ, un slavēšu Tavu Vārdu mūžīgi mūžam!<br />

Vārdam ir paliekošs spēks. Dieva vārds nes Patiesību.<br />

Tas savienojoties ar mūziku sirdī rada paliekošas vērtības.<br />

Patīkama dziesma dvēselē skan ilgi. Tā papildina un paceļ<br />

mūsu garīgumu pietuvinot mūžīgām vērtībām.<br />

Dabā arī saklausāma mūzika un ritmi. Pietuvojoties<br />

dabīgai videi un saklausot to, var radīt izcilu skaņdarbu.<br />

Daba ir harmonijas pasaule un no tās ik mirkli izplūst<br />

skaņu simfonija.<br />

Daudziem dzīvniekiem un putniem ir labāka dzirde<br />

nekā cilvēkam. Tie spēj uztvert vēl smalkākas skaņu vibrācijas.<br />

Cilvēkam šī iztrūkstošā daļa ir jāaizpilda ar dvēseles<br />

spējām. Ja cilvēks spēj saklausīt dvēseles teikto, tad<br />

viņš jau ir muzikāls.<br />

Cik pilnīgas ir putnu dziesmas! Cilvēkam tās atdarināt<br />

ir grūti. Ja ilgstoši dzīvotu putnu vidē, tad spētu šajā<br />

skaņu pasaulē pakāpeniski ieiet. Cilvēkam ar sirdi un dvēseli<br />

būtu jāieklausās to būtībā un skanējumā. Līdzvērtīgi<br />

skanīga ir vēja šalkoņa mežā vai jūras viļņu skalošanās.<br />

Mūzika cilvēku ar dabu vieno. Biežāk vajag atrasties<br />

dabīgā vidē. Tajā viss vibrē. No tās izplūst skaņu simfonija.<br />

Mūzika ir vienota arī ar dabīgām krāsām.<br />

Dievs dzīvo mīlestībā un priekā. Visi Radītāja darbi ir<br />

svētki un tos pavada mūzika. Tā ir augstāko sfēru mūzika.<br />

Tajās nekad nav klusums. Izplatījumu vienmēr piepilda<br />

maigas un radošas skaņas vai mūzika.<br />

Jesajas 12:2<br />

Tiešām, Dievs ir mana pestīšana, es esmu paļāvības pilns<br />

un nebīstos, jo Dievs Tas Kungs ir mans stiprums un<br />

mana slavas dziesma; Viņš bija priekš manis pestīšana!”<br />

Arī mums lai īpašos brīžos skan laba mūzika! Tā palīdzēs<br />

savā būtībā būt pilnīgiem. Mūzika palīdz sajust sevi<br />

esam. Mūzika mūs pietuvina Dieva pilnībai.<br />

Dziedāsim un slavēsim Dievu To Kungu savā garā,<br />

dvēselē un sirdī!<br />

Lai skan dziesmas mums par prieku un Viņam par godu!<br />

Lai saplūstam ar Dieva skaņu valstību!<br />

260 261

MĀKSLA<br />

Māksla ir cilvēka gara un dvēseles izteiksmes veids.<br />

Māksla ir krāsu, formu un līniju skaistums. Bez mākslas<br />

cilvēkam nav iespējams iepazīt savu jūtu bagātību un<br />

būtību. Māksla ir skaistuma radītāja un nesēja pasaulē.<br />

Vispilnīgāk mākslu uztver ar redzi, saskatot krāsas,<br />

formas un kustību. Gars un dvēsele dāvā daudz pilnīgāku<br />

un dziļāku mākslas darbu uztveri. Sirds un prāts tos<br />

novērtē, dod darbam atziņu enerģijas veidā un arī pats no<br />

tā saņem. Mākslas darbam ir savs enerģijas un vibrācija<br />

lauks. Ja mākslas darbs ar sirdi ir radīts arī garīgā līmenī,<br />

tad tam ir paliekoša vērtība.<br />

Cilvēka sirds spēj novērtēt nekļūdīgi. Par traucēkli var<br />

būt vienīgi grēkā aptumšojusies dvēsele vai arī augstprātīgs<br />

uzskats. Sirds mīl vienkāršību un patiesumu. Prāts<br />

bieži vien ir par traucēkli. Prāts skaitļo pa savam, bet<br />

faktisko mākslas darba būtību zina tikai sirds un dvēsele.<br />

Salamana pam. 3:2–5<br />

..piesavināties dzīves ziņu, iekšēju stāju un prātu,<br />

mācīties gudrību, tiesu, taisnību un vienkāršas sirds<br />

skaidrību, lai neprašas kļūtu pratēji un jaunieši prātīgi<br />

un apdomīgi. Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un<br />

labojas, un, kas ir prātīgs, tas ļaujas sev ko sacīt.<br />

Mākslas darbu vērošana mudina cilvēku ieskatīties dziļākajā<br />

dvēseles pasaulē. Māksla liek domāt, attēlot un saskatīt.<br />

Tā jūtu pasauli bagātina. Mākslas darbā redzama mākslinieka<br />

dvēseles pasaule. Māksla faktiski paver dvēseles<br />

aizkaru. Ar mākslu mēs varam pietuvoties dievišķajam.<br />

Pasaulē nav tādu krāsu un formu pilnības, kāda tā ir<br />

Debesu Valstībā. Bet katrai augstākā līmeņa krāsai ir radīta<br />

līdzīga arī pasaulē. Māksliniekiem ir dota pietiekoša krāsu<br />

gammu kombināciju, lai pietuvotos dievišķajām krāsām,<br />

kas ir Debesīs. Tikai retam izdodas pilnvērtīgi attēlot<br />

debesu zilgmes nokrāsas un tajās atainot Dieva gaismu<br />

un spēku.<br />

Katrai krāsai ir savs dziļums un spēja nest garīgās pasaules<br />

informāciju. Krāsu pilnību var iepazīt pakāpeniski –<br />

sadraudzējoties un pietiekami ieejot krāsu pasaulē. Krāsas<br />

nes ļoti daudz informācijas. Krāsas it kā klusē, bet tajā pašā<br />

reizē arī izteiksmīgi runā.<br />

Līnijas veido burtus un vārdus. Līnijas ir izteiksmes<br />

veids arī tēlotājmākslā. Līniju sakopojums veido radošā<br />

darba struktūru un faktūru. Tajā jau saskatāma kompozīcija<br />

un doma.<br />

Salamana pam. 3:19–20<br />

Jo Tas Kungs ir radījis zemi ar Savu gudro ziņu, un<br />

debesis Viņš ir izveidojis pēc Sava padoma. Pēc Viņa<br />

gudrības sadalījušies dziļumi, un mākoņi, piesātināti<br />

ar ūdeni, pilēs uz zemi ar krītošu rasu.<br />

Par mākslinieku var saukties tas cilvēks, kas profesionāli<br />

spēj izteikties dvēseles un gara līmenī. Tas, kurš<br />

262 263

prot gleznot, tas ir gleznotājs vai kas prot veidot, tas ir<br />

skulptors, bet vai viņš ir mākslinieks – mākslas meistars,<br />

to lai novērtē tauta.<br />

Mākslā izmanto arī prāta fantāzijas augļus. Tie ir neinteresanti<br />

un piezemēti.<br />

Baltā krāsa ir vistīrākā. Tā nes gaismu un garīgu saturu.<br />

Kā gan attēlot eņģeli ar tam piemītošo neparasti<br />

spožo un mirdzošo gaismu? Māksliniekam palīgā nāk gars,<br />

kurš redz patieso spīdumu un apskaidro. Eņģeļi vienmēr<br />

ir Dieva gaismas apspīdēti, mirdzoši gaismā un tīrā zeltā.<br />

Mākslas darbā galvenā ir ideja. Laba ideja dzimst reti<br />

un ne vienmēr iegūstama. Bieži vien topošajiem mākslas<br />

dar-biem ir ilgi jāatpūšas, lai tas radošā spēkā tiktu<br />

turpināts. Un tas ir pareizi. Cik nepateicīgi izskatās darbi<br />

naudas dēļ! Tie ir sasteigti un patukši. Labs darbs gatavību<br />

sasniedz ilgstošā radošā procesā.<br />

Visskaistākās krāsas ir saskatāmas dabā. Cilvēks<br />

gleznojot to spēj izteikt arī dabas dvēselisko daļu. Patiesi,<br />

blakām pastāv pilnīga dvēseles un gara pasaule. Kokiem un<br />

pat akmeņiem ir dvēseliska daļa. Garīgā daļa vairāk ziedos<br />

un debesīs.<br />

Debesu gaismai ir īpaša vibrācija. Tā attīra prātus un<br />

pasauli. Ap cilvēka galvu ir nimbs, tajā redzamas septiņas<br />

krāsas. Katram cilvēkam ir dažāda spožuma un krāsu<br />

gammu nimbs. To veido gars un Dieva klātbūtne cilvēkā.<br />

Katra no septiņām krāsām dvēseles līmenī sadalās vēl<br />

septiņās atvasinātās krāsās. Pasaulē tās grūti iegūt. Pasaule<br />

krāsu un izteiksmes veidu ziņā ir visprimitīvākā.<br />

Gars to zina un tāpēc liek cilvēkam tiekties pēc Debesu<br />

Valstības.<br />

Debesīs Tā Kunga spožums nav aprakstāms. No Viņa<br />

iziet maigi zeltīta Gaisma. Tā ir mīlestības Gaisma, kura<br />

dod spēku, saskaņu, mieru un pilnību. Skaistu mākslas<br />

darbu var radīt pietuvojoties dievišķajam.<br />

Pasaulē maigi dzeltenā krāsa ir pielīdzināma Dieva<br />

mīlestības gaismai. Tā spēj cilvēku pamodināt, dod plašumu<br />

un dzīvīgumu. Spoži baltā gaisma izteic Tā Kunga<br />

spēku un iznāk no gara sirdīm. Baltā krāsa satur citas<br />

krāsas un tai nav robežu.<br />

Pāvila 2. vēst. korintiešiem 3:16–18<br />

Bet, līdzko atgriežas pie Tā Kunga, tur sega tiek noņemta.<br />

Tas Kungs ir Gars. Kur Tā Kunga Gars, tur ir<br />

brīvība. Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību<br />

redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā<br />

no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.<br />

Gaiši zilā krāsa dāvā spēju saplūst ar Radītāja izplatījuma<br />

dziļumiem. Tā cilvēkā atver visaugstākās jūtas un<br />

ticību. Violetā krāsa pieder pasaulei un spēj aptvert tikai<br />

dvēseles dziļumus. Daļai cilvēku auras ir gaiši violetas.<br />

Zaļā krāsa dāvā radošu spēku un visu dzīvina. Sarkanā<br />

krāsa ir aktivizējoša un uzbudinoša krāsa. Oranža krāsa<br />

ir individuāla krāsa. Brūna krāsa ir zemes krāsa. Krāsas pēc<br />

līdzības ar dabā esošajām ir siltākas – sarkanā, dzeltenā, un<br />

vēsākās – zilā, tumši zilā.<br />

Varavīksne ir Dieva Derības zīme. Tās krāsas ir Dvēseļu<br />

pasaules krāsu atblāzma. Savā gara atklāsmē cilvēks<br />

264 265

gadu pēc gada pakāpeniski iziet cauri plašajam krāsu<br />

spektram. Pavērojiet kādu toņu un iekrāsu drēbes jūs valkājiet<br />

un paanalizējiet savu garderobi.<br />

Ja jūs būsit auguši garā, tad arī drēbju toņus nemanāmi<br />

nomainīsiet uz gaišākiem. Baltā krāsa nes veselību un<br />

svētku noskaņu. Dabīgas krāsas ir harmoniskas. Ikdienā<br />

iespēju robežās ir jāvalkā drēbes ar dažādiem gammas<br />

toņiem, katrai dienai piemērojot savu krāsu.<br />

Krāsas rada kustību un īpašu simfoniju. Saskanīgas krāsas<br />

savā starpā sadziedas. Dabā mīt dažādība, pat zieds no<br />

zieda atšķiras. Arī cilvēka ikdienai dažādība ir nepieciešama.<br />

Cilvēka gars un dvēsele mirgo visskaistākos toņos.<br />

Tie nonāk arī līdz cilvēka izjūtām un rodas vēlme pēc<br />

dievišķīgajiem toņiem. To krāsas nervu sistēmu nomierina.<br />

Krāsas ar rituāliem izsaukt nedrīkst, jo tāds sauciens<br />

ir bezpersonisks. Var atnākt nezināmi un nevēlami viesi.<br />

Lūdziet Dievu un Svētā Gara gaisma atnāks vispilnīgākajos<br />

krāsu spektros.<br />

Jāņa atklāsmes gr. 21:10–12<br />

Viņš mani aiznesa garā uz lielu, augstu kalnu un rādīja<br />

man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm<br />

no Dieva. Tā bija dievišķā godībā; tās spožums bija kā<br />

visdārgākā akmens spožums, kā kristāldzidrs jaspids.<br />

Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem<br />

un uz vārtiem divpadsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti<br />

divpadsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi;<br />

Fotografējot, dabā var atrast skaistas ainavu kompozīcijas.<br />

Mākslinieks uz audekla tās pats sacer un veido<br />

dažādu elementu salikumus. Kompozīcijas veidošanu<br />

varētu salīdzināt ar mūzikas komponēšanu – katram tās<br />

elementam ir sava vieta un nozīme. Mākslas darbos ir<br />

jāsaglabā līdzsvars gan objektu novietojuma, formu un apjoma<br />

ziņā, gan plakņu un krāsu izteiksmē.<br />

Ar mākslas palīdzību cilvēks spēj izteikt savas domas,<br />

attēlot ne tikai redzamo, bet arī savas fantāzijas augļus.<br />

Tā ir iespēja attēlot arī garā redzētās atklāsmes. Glezna,<br />

skulptūra, fotogrāfija, vai kāds cits mākslas darbs, spēj dziļi<br />

runāt. Gara spēkā tapušiem darbiem piemīt liela enerģija,<br />

tiem ir ilgs mūžs. Arī Debesīs ir mākslas darbu<br />

galerijas. Cilvēkam tiek dota iespēja strādāt radoši un<br />

izcilie mākslinieki arī Debesu pasaulēs turpina radīt<br />

šedevrus. Garā stipram cilvēkam jau sirdī ir ielikta spēja<br />

dziļi saprast, ieskatīties un radīt mākslas darbus.<br />

Jāņa atkl.21:21–22<br />

Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles, katri vārti<br />

bija darināti no vienas pašas pērles; un pilsētas iela bija<br />

tīrais zelts kā caurspīdīgs stikls. Tempļa es tur neredzēju.<br />

Jo viņas templis ir Kungs Dievs Visuvaldītājs un Jērs.<br />

Pilsētai saules un mēness gaismas nevajag, jo Dieva<br />

spožums to apgaismo, un viņas gaisma ir Jērs.<br />

Ielūkojoties savā sirdī varam tvert tās skaistumu un<br />

mēģināt to ielikt radošos darbos. Parasti cilvēks savām<br />

spējām iesākumā netic. Labākais būtu ķerties pie darba<br />

un pamēģināt radīt kādu rokdarbu. Tas varētu būt arī<br />

zīmējums vai sauso ziedu kompozīcija. Galvenais ir uzsākt<br />

un sev noticēt.<br />

266 267

Vispilnīgākais mākslinieks ir Radītājs. Cilvēkiem arī ir<br />

dāvāta spēja radīt skaistus mākslas darbus.<br />

Lai radošā spēja paceļ jūsu dzīves rosību!<br />

Lai tā palīdz pietuvoties dievišķajam skaistumam!<br />

Lai Tas Kungs dāvā spēju mīlēt un radīt visu skaisto!<br />

IV<br />

DAĻA<br />

VIENOTI DIEVĀ<br />

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un<br />

Vārds bija Dievs.<br />

Tas bija iesākumā pie Dieva.<br />

Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies,<br />

kas ir.<br />

Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.<br />

Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet<br />

pasaule Viņu nepazina.<br />

Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.<br />

Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par<br />

Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav<br />

dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra<br />

gribas, bet no Dieva.<br />

Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un<br />

mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva<br />

vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.<br />

Jāņa ev.1:1-4;10-14<br />

268 269

DZĪVĪBAS AVOTS<br />

Parasti cilvēks par savas dzīvības pirmsākumu nedomā.<br />

Sirds pukst bez apstājas un nodrošina organisma dzīvības<br />

funkcijas. Kādā spēkā tā darbojas? Kas dod dzīvībai<br />

nepieciešamo enerģiju? Kā sirds var darboties vienmērīgi<br />

pat tad, ja ilgstoši nav uzņemta barība?<br />

Patiesi mēs esam dzīvi tikai un vienīgi Dieva spēkā.<br />

Katrs cilvēks ar Radītāju ir savienots ar dzīvības saikni<br />

un no Dieva uz cilvēku plūst <strong>Dzīvības</strong> avota Gaisma. Ik<br />

mirkli tā mūs nodrošina ar dzīvībai nepieciešamo enerģiju.<br />

<strong>Dzīvības</strong> enerģiju vispirms saņem gars, kurš to tālāk<br />

novada līdz katrai šūnai.<br />

Jāņa ev.11:25-26<br />

Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un<br />

dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens,<br />

kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?”<br />

Jau pašā pirmsākumā radot cilvēku garā, Debesu Tēvs<br />

no sevis radīja katra cilvēka dzīvības avotu – dzīvības<br />

kristālu gara sirdī. Cilvēka dzīvības kristāls ir dzīvs kristāls,<br />

kas ir daļiņa no Dieva Mūžīgās <strong>Dzīvības</strong> kristāla. <strong>Dzīvības</strong><br />

kristāls satur Dieva dzīvības spēku. Visa izplatījuma centrā,<br />

pašā pirmsākumā, nepieejamā Gaismā Dieva Mūžīgās<br />

<strong>Dzīvības</strong> pilnības kristālā ir visas dzīvības pirmavots.<br />

271

Izplatījumu aptver Radītāja Gaisma, kas izstaro<br />

mīlestību un Dieva radošo spēku. Tās Gaisma iznāk no<br />

<strong>Dzīvības</strong> avota pirmsākuma un veido lotosa ziedu, kas<br />

izplatījumā pārtop par Dieva Atziņas rakstu. Atziņa ir<br />

Dieva projektētāja, kas visu pārzin un veido. Pēc Radītāja<br />

projekta viss tiek radīts un vadīts.<br />

Cilvēka miesai iekšējo spēku dod debesu ķermenis.<br />

Gara miesa spēj orientēt cilvēku uz garīgiem darbiem. Tā<br />

vada cilvēku pa likteņa ceļiem. Svarīgi ir ieklausīties sirdī<br />

mītošajās atziņās, kas ir sirds gudrība. Dievs ik mirkli garam<br />

dāvā daudz pamācības un gudrību, tā ir jāiemācās saklausīt.<br />

Turiet savas sirdis uz atvērtas garam, un būsiet laimīgi!<br />

Salamana pam. 8:12; 22–25<br />

Es, gudrība, mītu līdzās atziņai un māku dot labu<br />

padomu. Es esmu bijusi Tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļu<br />

pašā sākumā; Iekāms Viņš kaut ko radīja, es biju pie<br />

Viņa, jau no pirmlaikiem.<br />

Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības, no paša<br />

sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija. Kad vēl nebija<br />

dziļumu, es biju jau dzimusi, kad ūdens avoti vēl<br />

neburbuļoja savā plūsmā. Iekāms vēl nebija ielikti kalnu<br />

pamati un pakalni nebija radušies, es jau pastāvēju..<br />

Mūžīgās <strong>Dzīvības</strong> avots ir arī Dieva radīšanas pilnības<br />

avots. Tas dāvā harmoniju, mieru un mīlestības Gaismu.<br />

Debesu Tēvs ir mūžīgs noslēpums. Tēvs sevi atklāj caur<br />

Dēlu. Patiesība pie cilvēkiem nonāk ar Patiesības Garu.<br />

Kad pienāk laiks, tad ticīgiem cilvēkiem Dēls atklāj patiesas<br />

zināšanas, kas ļauj sajust to, cik Dievs ir pilnīgs.<br />

Tagad mēs varam sajust un saprast vairāk nekā senos<br />

laikos – cik Dievs par mums tik ļoti gādā, dāvādams <strong>Dzīvības</strong><br />

avota gaismu, gudrību un atziņu. Ikdienai pietiek<br />

visa. Par to lai Dievam ir mūžīga pateicība! Lai sirds slavē<br />

un godina To Kungu un Dievu!<br />

Jāņa ev. 6:31-35<br />

“..Mūsu tēvi mannu ir ēduši tuksnesī, kā ir rakstīts: Viņš<br />

tiem ir devis ēst maizi no debesīm.”<br />

Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis<br />

Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs<br />

jums dod īsto maizi no debesīm: jo Dieva maize ir tā, kas<br />

nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.”<br />

Tie Viņam sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!”<br />

Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie<br />

Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps<br />

nemūžam..”<br />

Pa Gaismas pavedieniem uz cilvēkiem no Dieva Mūžīgās<br />

<strong>Dzīvības</strong> avota plūst dzīva ūdens straume. Tā veldzē<br />

un dzīvina, tā paceļ un stiprina, tā dāvā mīlestību un laimi.<br />

Dzīvā ūdens straumi var sajust tikai dziļi gara sirdī. Dzīvā<br />

ūdens spēkā paveras gara sirds pamatnē esošais lotosa<br />

zieds un visā organismā aktīvāka kļūst enerģijas aprite.<br />

Vispirms ar dzīvības enerģiju piepildās cilvēka gara<br />

sirds un tad pār tās malām uz augšu, līdzīgi kā smalkas<br />

strūklakas, pār visu augumu plūst dzīvības gaisma. Kad<br />

miesas visas šūniņas ir piepildītas, tad sirds dzīvības<br />

gaismu var dāvāt arī tuvākajiem. <strong>Dzīvības</strong> Gaismas<br />

daudzums cilvēkā ienāk atkarībā no ticības stipruma, no<br />

272 273

Derības prasību pildīšanas, no sakrāto gara augļu daudzuma,<br />

no mīlestības baušļu pildīšanas un no lūgšanu<br />

patiesuma.<br />

Uz katra Kristum ticīga cilvēka pieres garā ir skaidri<br />

saskatāms mazāks vai lielāks dzīvs gaismas krusts. Jo<br />

lielāka ir ticība un uzticība Dievam, jo spožāka dzīvības<br />

Gaismas plūsma nāk no mūžības uz cilvēku.<br />

Jāņa ev. 7:37–39<br />

Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un<br />

sauca: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!<br />

Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs<br />

dzīva ūdens straumes.” To Viņš sacīja par Garu, ko<br />

vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara,<br />

tāpēc ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.<br />

No Jēzus Kristus sirds no Debesīm uz katra cilvēka gara<br />

sirdi ir dzīvas Gaismas pavediens. Ticīgam tas ir spožāks<br />

un lielāks, mazticīgam vājš, neticīgam vāji manāms.Līdzvērtīgi<br />

arī Mūžīgās <strong>Dzīvības</strong> avota Gaisma līdz cilvēkam<br />

nonāk vairāk vai mazāk. Dieva dzīvības ūdens pār cilvēku<br />

plūst īpašos mirkļos. Lai tas notiktu ir nepieciešama<br />

paklausība Dievam un lūgšanas. Tāpat ir vajadzīgi darbi<br />

Dieva labā. Ticība mums ir jāapliecina darbos.<br />

Cilvēka stiprums ir viņa gars. Jo vairāk mēs dzīvības<br />

Gaismu saņemam, no tā gara spēks ir lielāks. Ja cilvēks<br />

dzīves procesos savu gara spēku iesaistīt nespēj, tad visā<br />

viņš ir vājš. Tādam dzīve liekas neinteresanta un viņš meklē<br />

dažādas izklaides, bieži vien arī alkoholu. Dzīves tukšums<br />

tiek aizpildīts ar grēka darbiem. Cilvēkā Dieva<br />

dzīvības Gaisma vairojas krājot gara augļus. Un sirdī<br />

vairojas patīkama sajūta. Patiesi garā bagāta cilvēka ikdienas<br />

izjūtas ir daudz pilnīgākas nekā neticīgajiem.<br />

Garam piemītošo dievišķo īpašību klāsts ir bezgalīgs.<br />

Vispirms veldzē mīlestības sajūta, to papildina miers un<br />

saskaņa, līksme un prieks, pacietība un labprātība, laipnība<br />

un uzticība, lēnprātība un atturība.<br />

Cilvēka dzīvības avota ūdeņos saskatāma Dieva īpašību<br />

atspulgs. Tātad ar dzīvības ūdeņiem mēs no Dieva saņemam<br />

vispilnīgākos gara augļus. Tā iegūstam ne tikai ikdienas<br />

dzīvīgumu, bet mūsos krājas mūžīgās vērtības.<br />

Patiesi pār visu Zemi no Debesīm, no Dieva <strong>Dzīvības</strong><br />

avota plūst vienmērīgi spēcīga dzīvību nesoša Gaisma,<br />

kas sadalās smalkos pavedienos un precīzi, pēc Dieva novērtējuma<br />

katrs saņem tik, cik tas ir pelnījis.<br />

Laimīgs ikviens, kas Dievu piemin, Viņam uzticas un<br />

klausa. Tāds sevī vairo mūžīgo dzīvību un Tā Kunga lielajā<br />

dienā tiks augšāmcelts Debesu Valstībā.<br />

Mateja ev. 25:34–35<br />

Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs<br />

Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir<br />

sataisīta no pasaules iesākuma.<br />

Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju<br />

izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks<br />

un jūs esat Mani uzņēmuši.<br />

Jau no radīšanas mirkļa Debesu Tēvs ikvienā cilvēkā dziļi<br />

gara sirdī iesēja vispilnīgākās, Dievam piemītošas spējas<br />

un īpašības. Tās aizsniegt un izmantot nav tik vienkārši.<br />

274 275

Cilvēkam vispirms pasaulē ir jāiemācās Dievam ticēt,<br />

kalpot un uzticēties. Ikviens pie sava iekšējā skaistuma var<br />

piekļūt garā atdzimstot un atveroties. Un tas ir iespējams<br />

tikai ar Dieva Svētību.<br />

Pastāv zelta likums – ja cilvēks pēc Dieva tiecas, tad<br />

no Viņa ikdienai saņem svētību un stiprinājumu. Ar<br />

katru nākošo lūgšanu un Derības piepildīšanu Svētā Gara<br />

klātbūtne cilvēkā pieaug.<br />

Saikne ar Jēzu Kristu ir jāveido katru dienu un pēc<br />

iespējas biežāk. Tas lai notiek garā. Ikdienas darbiem tas<br />

netraucē. Reizēm no darbiem ir jāapstājas, tad sarunu ar<br />

Dievu sirdī var izveidot daudz dziļāk un pilnīgāk.<br />

<strong>Dzīvības</strong> avota ūdeni var pielīdzināt ar gaisu ko elpojam<br />

– tas nepieciešams ik mirkli. Atšķirība tā, ka gaisa<br />

vienmēr ir pietiekoši un to varam saņemt tāpat, bet lai<br />

saņemtu dzīvības Gaismu pietiekošā daudzumā, mums<br />

ir jālūdz Dievs un jāpilda Viņa Derība.<br />

Jāņa ev. 6:47–51<br />

Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā<br />

dzīvība. ES ESMU dzīvības maize. Jūsu tēvi ir ēduši<br />

mannu tuksnesī, bet ir nomiruši.<br />

Maize, kas no debesīm nāk, ir tāda, ka tas, kas no viņas<br />

ēd, nemirst. Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm.<br />

Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko<br />

Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību.”<br />

Mūsu gars Dievam ir paklausīgs. Gars izcili pārzina<br />

Dieva radīto kārtību un likumus. Gars zina Dieva Mūžīgās<br />

<strong>Dzīvības</strong> avota nozīmi. Gars tiek apskaidrots ar Dieva<br />

darbiem pasaulē. Gars ik mirkli pateicas Tēvam par dzīvību<br />

un Dēlam par mūžības maizi. Vairāk iepazīstot un saprotot<br />

Dieva darbību mūsos, mēs biežāk no sirds pateicamies par<br />

visu, ko Dievs nemitīgi dāvā.<br />

Gara izaugsmei mēs tuvojamies ar katra mirkļa lūgšanām<br />

un veidojot aktīvu saikni ar savu Kungu un Dievu.<br />

Tā patiesi ir laime visapkārt visā sajust Dieva klātbūtni,<br />

Viņa darbību un gādību. Tā ir laime apjaust to, ka mēs<br />

esam un būsim mūžīgi. Tā ir laime zināt, ka pēc grūtās<br />

dzīvēs pasaulē, Dieva noliktajā stundā, mūs gaida savas<br />

mājas Debesu pasaulē.<br />

Jāņa ev.1–3<br />

Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!<br />

Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai<br />

Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?<br />

Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es<br />

nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu,<br />

būtu arī jūs.<br />

Arī Debesīs dzīvojošajiem ar <strong>Dzīvības</strong> avota Gaismu<br />

pastāv vistiešākā un visdzīvākā saikne. No tā dzīvību saņem<br />

ikviens, kas dzīvs. Arī eņģeļi, vecaji un dzīvās būtnes.<br />

Dieva lielums nav izzināms. Patīkami ir apjaust, kas<br />

mēs ik mirkli savas dzīvības spēku saņemam no paša<br />

pirmsākuma, no vienīgā un Mūžīgā <strong>Dzīvības</strong> avota, no<br />

Debesu Tēva mūžības. <strong>Dzīvības</strong> maize nāk no Dieva Dēla<br />

sirds un tā ik mirkli.<br />

Kā mēs ieelpojot sajūtam gaisa svaigumu, tāpat dziļi<br />

garā ir sajūtams dzīvības ūdens veldzējums. Tā ir pilnības<br />

276 277

un laimes sajūta. Mirkļos, kad pār cilvēku plūst dzīvā<br />

ūdens straume, sirds dāsni veldzējas mīlestībā un laimē.<br />

Patiesi cilvēkiem nolikts šis grūtais, bet skaistais ceļš –<br />

ar ikdienas labajiem darbiem un ticību vairojot gara augļus,<br />

mēs saņemam veldzējošu dzīvības Gaismu no paša<br />

Dieva un iegūstam mūžības daļiņu.<br />

Enerģijas minimumu gars saņem no sirdī esošā dzīvības<br />

kristāla. Ja cilvēks Dievam netic, tad gara sirds enerģijas<br />

avots izsīkst. Tas izsīkst arī grēka darbības rezultātā.<br />

Tā pasaulē vieni cilvēki dzīvības enerģiju vairo, citi – zaudē.<br />

Cilvēks savas neticības un grēku dēļ gara sirds gaismu<br />

var pazaudēt pilnīgi. Dievs cilvēkam dāvā trīs dažādas<br />

iespējas laboties. Ja arī tas nedod rezultātu, tad dzīvības<br />

gaisma gara sirdī izsīkst un taisnajā tiesā tādam ir paredzēts<br />

ceļš uz Uguns un Sēra jūru, uz mocībām par nepaklausību.<br />

Pirmsākumā, radīšanas mirklī Debesu Tēvs cilvēkiem<br />

piešķīra vienādu daudzumu gara spēju un iespēju. Gadu<br />

tūkstošiem ritot daļa cilvēku savu gara lielumu ir vairojusi,<br />

bet lielākā daļa grēka un neticības dēļ to ir zaudējusi. Neticīgajā<br />

valda tukšums un bezcerība. Bez ticības cilvēka<br />

miesa snauž. Skumji, ka cilvēki dzīvo tik virspusēji un nenopietni.<br />

Daudzi pret Dieva radītajām vērtībām attiecas<br />

nevērīgi.<br />

Mateja ev. 26:41<br />

Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā,<br />

gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.”<br />

<strong>Dzīvības</strong> avota Gaismu var saņemt ikviens, kas lūdz un<br />

Dievam uzticas. Ticības mērs nosaka cilvēka izaugsmi un<br />

spēju iepazīt Tā Kunga gudrību. Cilvēkam ir jāmeklē un<br />

jāatrod saikne ar Dievu un savu garu. Cilvēka garīgums var<br />

uzplaukt tikai Tā Kunga spēkā.<br />

Kā miesai ir nepieciešama sava barība, tā garam galvenā<br />

ir Mūžīgā <strong>Dzīvības</strong> avota Gaisma. No laba, no sirds<br />

pagatavota ēdiena mazu garīgo daļiņu saņem arī dvēsele<br />

un gars. Bet tas ir mazumiņš salīdzinot ar lielumu, ko gars<br />

saņem no Dieva <strong>Dzīvības</strong> avota.<br />

Cilvēkā mīt Dieva dota vēlme tiekties pēc gara gudrības<br />

un Dieva Patiesības. Atrast Dievu, tas nozīmē atrast arī<br />

sevi. Svarīga ir apziņa par dzīves jēgu. Kad cilvēks to apjauš,<br />

tad mainās arī pasaules uztvere. Arī dzīves grūtības<br />

kļūst saprotamākas un dzimst labas idejas. Apgarots cilvēks<br />

sabiedrībai ir atradums. No Kristum ticīga cilvēka<br />

plūst dzīvīga gaisma, kas spēj veldzēt daudzus tuvākos.<br />

Jāna ev.12:46;50<br />

Es, gaisma, esmu nācis pasaulē, lai neviens, kas Man<br />

tic, nepaliktu tumsībā. Un Es zinu, ka Viņa pavēle ir<br />

mūžīga dzīvība. Tāpēc visu, ko runāju, Es runāju, kā to<br />

Mans Tēvs Man ir sacījis.<br />

Skaidri jāapzinās, ka iesākumā dzīvības Gaisma nāk no<br />

Mūžīgā <strong>Dzīvības</strong> avota, caur Dēlu uz ticīgajiem. Kad sirdis<br />

ar dzīvības ūdeni ir pilnas, tad pārpārēm plūstošā gaisma<br />

dzīvina arī apkārtējos.<br />

Lai ir mūsu mūžīgā pateicība Jēzum Kristum par Viņa<br />

dzīvības maizi! Pateiksimies Dievam, ka esam un būsim,<br />

un tā mūžīgi!<br />

Lai slavēts Tas Kungs un Dievs!<br />

278 279

DIEVA TRĪSVIENĪBA<br />

Dievs Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Tas ir Trīsvienīgā<br />

Dieva vārds. Radītājs – Debesu Tēvs sevī ir radījis Dēlu<br />

un visā darbojas ar Svēto Garu. Līdz Kristum pasaule par<br />

Svēto Garu nezināja. Dieva Dēls cilvēkus svētīja ar Svēto<br />

Garu un uguni. Viņa spēkā apustuļi Jaunās Derības vārdus<br />

iesēja cilvēku sirdīs.<br />

Caur Jēzu Kristu arī mēs esam saņēmuši Svēto Garu<br />

un tādējādi kļuvuši par Dieva bērniem. Ticībā lūdzam<br />

un pateicamies Debesu Tēvam par žēlastību un laimi būt<br />

mūžīgiem. Lai slavēts Tas Kungs un Dievs!<br />

Mateja ev.3:11–12; 28–19<br />

Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet<br />

Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; Tam es<br />

neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu<br />

un ar uguni. Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu,<br />

un Viņš sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās<br />

ar neizdzēšamu uguni.”<br />

Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams:<br />

“Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita<br />

un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami<br />

Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā..”<br />

Svētā Trīsvienība ir Dieva pilnības bijājams noslēpums.<br />

Neviens nevar pateikt kur Tā sākas un kur beidzas.<br />

Dieva Trīsvienība pastāv mūžīgā vienotībā. Tajā ir apslēpta<br />

Dieva varenība un visuresamība.<br />

Dieva Dēls cilvēkiem deva atziņu un gudrību par Svēto<br />

Garu. Tā pasaulē caur Jēzu Kristu ienāca Svētā Gara spēks.<br />

Dievu var lūgt un to var aizsniegt tikai garā. Dievs pie<br />

mums nāk vispirms ar Svēto Garu un tikai sagatavotā vidē<br />

ienāk Dieva Dēls.<br />

Debesu Tēvs mīt cilvēkiem nepieejamā gaismā. Tajā var<br />

pastāvēt tikai Tēvs un Dēls. Dēls ir Tēvā un Tēvs ir Dēlā.<br />

No Savas pilnības dziļumiem Debesu Tēvs pasaulē un cilvēkos<br />

darbojas caur Dēlu.<br />

Trīsvienībā neviens nav lielāks vai mazāks, bet visas<br />

Dieva Personas ir vienādi mūžīgas un pilnīgas. Tajā pastāv<br />

sadarbības pilnība. Trīsvienība nav aptverama un tā nav<br />

uzvarama. Debesu Tēvs ir sākuma sākums. Vispirms no<br />

Viņa iziet visa radošā darbība un <strong>likumi</strong>.<br />

Jāņa ev. 10:30; 14:10–11<br />

Es un Tēvs, mēs esam viens.<br />

Vai tu netici, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī? Vārdus,<br />

ko Es jums saku, Es nerunāju no Sevis; bet Tēvs, kas<br />

pastāvīgi ir Manī, dara Savus darbus. Ticiet Man, ka<br />

Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī; bet, ja ne, tad vismaz šo<br />

darbu dēļ ticiet!<br />

Dieva vienpiedzimušais Dēls, Jēzus Kristus, kas no<br />

Tēva dzimis pirms pasaules iesākuma, ir Dievs no Dieva,<br />

Gaisma no Gaismas, Pilnība no Pilnības, dzimis, ne radīts<br />

no vienīgā Dieva, ar Tēvu vienāds būtībā. Caur Viņu viss<br />

ir radīts.<br />

280 281

Cilvēkam nekad nebūs aizsniedzams Svētās Trīsvienības<br />

noslēpums. Tas pastāv ārpus cilvēka izzināšanas iespējām.<br />

Dievs ar Patiesības Garu pakāpeniski sevi atklāj ticīgajiem<br />

un tā mūžīgi. Cilvēks Dievu var iepazīt tikai ticībā un<br />

paļāvībā.<br />

Dievs vienmēr būs mūžīgi neizzināms. Ikkatra Viņa<br />

atklāsme visus pārspēs un pārsteigs. Cilvēcei vienmēr<br />

ir pietrūcis dziļākas gara izpratnes. Tikai Dieva dāvātā<br />

atklāsme un zināšanas ir devusi iespēju pakāpeniski izzināt<br />

uguni, elektrību, gaismu, makro un mikro pasauli. Bet gara<br />

izzināšana vēl joprojām zinātnei paliek neizskaidrojams<br />

brīnums un noslēpums. Patiesību par garu cilvēkam var<br />

atklāt tikai Dieva Patiesības Gars.<br />

Jāņa ev.14:26<br />

Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā,<br />

Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums<br />

esmu sacījis.<br />

Kas netic Jēzum Kristum, tas nespēj saprast Dieva<br />

Trīsvienību. To nesaprot tā cilvēces daļa, kas Dieva Dēlu<br />

nepieņem. Ar prātu Dieva Trīsvienību izskaidrot nevar.<br />

Cilvēka prāts spēj saprast tikai pasaulīgas lietas. Dieva<br />

noslēpumu var saprast tikai tad, ja Viņš to cilvēkam atklāj.<br />

Trīsvienības patiesība ir kā vissarežģītākais uzdevums, ko<br />

cilvēkam ticībā ir jāatrisina.<br />

Cilvēks pēc dabas ir augstprātīgs un domā, ka viņš<br />

jau daudz zina. Vai visu var zināt? Daudzi zinātnieki<br />

izmisīgi iet izzināšanas ceļu ignorējot Dieva likumus un<br />

nepieņemot Derības vārdus.<br />

Kāpēc jāmeklē dzīvība kosmosā, kur tās nav? Tās nav<br />

ne uz Mēness, ne Marsa, ne Saturna. Iedziļināšanās arī<br />

mikropasaulē caur mikroskopiem nedos atbildes par<br />

dvēseli un garu. Ar matērijas iespējām var saskatīt tikai<br />

matēriju. Dieva gudrība ir apslēpta gara līmenī.<br />

Jāņa ev. 1: 17–18<br />

Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība<br />

nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.Dievu neviens nekad<br />

nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva<br />

krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.<br />

Debesu Tēvs mīlestībā uz cilvēkiem sūtīja savu vienpiedzimušo<br />

Dēlu, lai izpirktu ticīgos no grēka un dāvātu<br />

mūžīgo dzīvību. Dieva Dēls nākot pasaulē Savu vietu pie<br />

Tēva goda troņa neatstāja. Viņam ik mirkli saglabājās<br />

Tēva dotā vara.<br />

Iemiesojoties Jēzū Kristū Dēls nezaudēja Savu Dieva<br />

būtību. Viņš pakāpeniski cilvēkiem atklāja Patiesību un ar<br />

Saviem darbiem apliecināja, ka ir Tēva sūtīts.<br />

Dievs vienmēr būs mūžīgi tāds kāds Viņš ir. Nonākot<br />

cilvēku vidū, Dēls dāvāja Patiesību par Svēto Garu un<br />

Jauno Derību, par Debesu Valstību un mūžīgo dzīvošanu,<br />

par augstākajiem baušļiem un grēka izpirkšanu. Dēls<br />

glāba pasauli un cilvēkus uzņemot uz Sevi ticīgo grēkus.<br />

Tikai Dievs spēj piedot grēkus.<br />

Apustuļu darbi 2:38<br />

Bet Pēteris tiem atbildēja: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties<br />

kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu<br />

grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu. ..”<br />

282 283

Tēvs un Dēls vienmēr vienoti aptver visu radīto. Dievs<br />

ir visur. Dievs ir iekš visa radītā Sevī. Ar Viņam piemītošo<br />

spēju Dievs var būt jebkurā izplatījuma vietā, arī ikvienā<br />

dzīvā radībā, tikai Viņam zināmā veidā. Dievs ir Sevī<br />

visuresošs.<br />

Pasaulē ar Jēzu Kristu ik mirkli bija Dieva iespējas un<br />

godība. Cilvēki to nezināja, bet Viņa vārdiem ticēja. Tajos,<br />

kas ticēja, ienāca Patiesība un mūžīgā dzīvība. Katrs Jēzus<br />

Kristus darbs bija Dieva darbs. Dēls darīja to, ko Viņam<br />

teica Tēvs un Viņā ik mirkli bija Svētais Gars.<br />

Jēzū Kristū bija Trīsvienīgā Dieva spēks, tāpēc Viņš<br />

visu spēja – gan augšāmcelt, gan augšāmcelties. Ik mirkli<br />

pastāvēja saikne starp Tēvu un Dēlu. Cilvēka Dēls staigājot<br />

pasaulē bieži runāja ar Tēvu un saņēma atbildes. Sarunas<br />

starp Tēvu un Dēlu ir jāsaprot kā cilvēka, Jēzus Kristus,<br />

sarunas ar Tēvu, kas ir gan liecība par Viņa Dieva būtību,<br />

gan stiprinājums cilvēciskajai miesai. Bez Svētā<br />

Gara atbalsta miesa ir vāja.<br />

Ticība Svētajam Garam ir pamats ticībai Dieva Trīsvienībai.<br />

Svētais Gars ir vienlīdz ar Tēvu un Dēlu pielūdzams<br />

un godājams. Ja kāds stāda Vienu augstāk par Otru,<br />

tāds pašos pamatos kļūdās.<br />

Bez Svētā Gara saikni starp Dievu un cilvēku izveidot<br />

nevar. Tāpat nav iespējams ar lūgšanām aizsniegt līdz<br />

Tēvam apejot Dēlu. Tēvs visu dzird un redz. Viņš pats ir<br />

iedibinājis kārtību kopš pirmsākuma – vispirms Svētais<br />

Gars, kas vienmēr ir pasaulē pie cilvēkiem, tad Dēls, kas<br />

nāk pie tiem, kas Viņu piesauc un tikai tad darbojas Tēvs.<br />

Jāņa ev. 14:6<br />

Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība;<br />

neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani..”<br />

Dieva iedibinātie <strong>likumi</strong> ir pilnīgāki, nekā cilvēks spēj<br />

tos saprast. Mazākā atkāpe no Derībā teiktā vārda – tā jau ir<br />

atkāpšanās no Dieva likuma. Patiesība nav apspriežama. Tā<br />

vienmēr pastāv, kā pastāv Dieva Trīsvienības godība. Svētlaimīgs,<br />

kas ar sirds gudrību ir aizsniedzies līdz Patiesībai.<br />

Dieva Patiesība būs mūžīgi mums jātver un jāatklāj.<br />

Dēls ir Dieva gudrība un spēks. Tieši caur Viņu mēs varam<br />

iemantot Patiesības graudus. Tā ir tik tīkama sajūta – zināt<br />

lietu dziļāko būtību. Zināt, kā patiesībā viss radīts, veidots<br />

un darbojas.<br />

Ar atziņu par Trīsvienīgo Dievu cilvēkā atveras vārti<br />

uz mūžīgu Patiesības izzināšanu. Cilvēka dzīvē tas ir īpašs<br />

mirklis, kad var apjaust garīgo lietu faktisko būtību. Tā ir<br />

laime – sajust mūžīgās dzīvības dvašu.<br />

Jāņa ev. 14:28<br />

Jūs esat dzirdējuši, ka Es jums esmu sacījis: Es aizeimu un<br />

atkal nākšu pie jums. Ja jūs Mani mīlētu, jūs priecātos, ka<br />

Es aizeimu pie Tēva, jo Tēvs ir lielāks nekā Es.<br />

Tikai ar gara sirdi ir saskatāma Gaisma no Debesu<br />

Valstības – tur ir Patiesības un mūsu mūžīgās dzīves turpinājums.<br />

Tas dāvā iespēju ielūkoties bezgalīgajos izplatījuma<br />

plašumos un veidot reālu saikni ar Dieva dzīvām<br />

radībām. Tad ir iespēja pilnīgāk sajust Dieva realitāti un<br />

būt ar Viņu vistiešākajā saiknē. Mūžībā tiek dota iespēja<br />

aktīvi piedalīties Dieva radošajos procesos.<br />

284 285

Jāņa atklāsmes.gr. 22:5<br />

Tur nebūs vairs nakts, ne sveces, ne saules gaisma<br />

tiem nebūs vajadzīga; jo Kungs Dievs izlies gaismu pār<br />

viņiem, un viņi valdīs mūžīgi mūžam.<br />

Debesu Valstībā Svētais Gars caurstrāvo cilvēka gara<br />

augumu ik mirkli un ir iespēja Dēlu redzēt sejā un dzirdēt<br />

Tēva balsi. Dzīvot kopā ar Dievu – tā ir visaugstākā<br />

laime.<br />

Dievs savā Trīsvienībā ir tik pilnīgs! Tās būtība satur<br />

visu radīto Dieva kārtībā un varā. Vienīgais un mūžīgais<br />

Dievs ikvienu kas tic, spēj pacelt mīlestības Gaismā. Tā ļauj<br />

būt bezgalīgi laimīgam par esamību.<br />

Ar to mirkli Dieva bērns saplūst ar Dieva Gaismu,<br />

iemantojot dievišķas īpašības. Tās ir – mīlestība, miers,<br />

prieks, pacietība, laipnība, lēnprātība, gudrība, uzticība,<br />

labestība, taisnīgums, atturība, žēlastība, un svētums.<br />

Lai bagātas ir jūsu sirdis ar gara augļiem!<br />

Lai sirdīs ienāk ticība par patieso Dieva būtību!<br />

Atveriet savas sirdis Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam!<br />

DIEVA GUDRĪBA<br />

Cik interesanta ir apkārtējā vide! Makro un mikro<br />

pasaule. Visā pastāv saskatāma kārtība. Ielūkojoties tajā<br />

dziļāk pārliecināmies par tās noslēpumaino pilnību. Kādā<br />

spēkā viss pastāv un darbojas?<br />

Ar sirds gudrību cilvēks var nonākt pie vienīgi pareizas<br />

atziņas – tikai Dievam piemīt bezgalīgas un unikālas<br />

iespējas. Visi Radītāja darbi ir nevainojami un labi.<br />

Pilnība ir atrodama tikai Dievā. No Viņa gudrības katram<br />

tiek dota iespēja smelt. Vispirms ticībā ir jāatver sirds<br />

uz Jēzu Kristu un jāiemācās patiesa Tā Kunga bijāšana.<br />

Dievs Savu gudrību uztic tiem, uz kuriem var paļauties.<br />

Ījaba 28:20–28<br />

Bet gudrība – no kurienes tā nāk, un kur mājo atziņa?<br />

Tā ir apslēpta katra dzīva radījuma acīm, un pat debesu<br />

putniem tā paliek noslēpta. Elles un nāves dziļumi saka<br />

par to: tikai baumas par tās lielo slavu ir nonākušas līdz<br />

mūsu ausīm.<br />

Tikai vienīgi Dievam ir zināmi ceļi pie tās, un Viņš labi<br />

zina tās uzturēšanās vietu, jo tikai Viņš vienīgi redz līdz<br />

zemes galiem, un Viņš skata visu to, kas ir atrodams zem<br />

debesīm. Kad Viņš reiz deva vējam sparu un kad Viņš lika<br />

noteiktu mēru ūdeņiem, kad Viņš deva Savus likumus<br />

286 287

lietum un ierādīja ceļu pērkonam un zibeņiem, tad<br />

Viņš to redzēja, iedarbināja to, nodibināja tās pamatus,<br />

attīstīja, izdibināja un arī izpētīja to.<br />

Bet cilvēkam Viņš teica tikai vienu: redzi, bijība Tā Kunga<br />

priekšā – tā ir gudrība, un vairīties no ļauna – tā ir atzīšana!”<br />

Bezgalīgi pilnīgais Dievs darbojas tā, ka neviena dzīvā<br />

būtne garā radīto nevar uzlabot. Cilvēkam ir dota iespēja<br />

darboties materiālajā pasaulē. Viņam ir dāvāta spēja<br />

izgudrot dažādas lietas.<br />

Selekcijas rezultātā cilvēks var izmainīt augu un koku<br />

izskatu. Zinātnieki ir izveidojuši daudzas sarežģītas ierīces.<br />

Ķīmiķi radījuši jaunas izejvielas. Tā varētu turpināt, bet<br />

pasaulē radītais nav mūžīgs. Cilvēces atklājumi nevar dāvāt<br />

mūžīgo dzīvošanu vai gara pieaugumu. Ikdienas ir jātiecas<br />

pēc garīgām vērtībām.<br />

Materiālā pasaule līdz ar Kristus otro atnākšanu<br />

tiks pārvērsta. Pasaulīgās vērtības pazudīs. Dzīves jēga<br />

ir meklējama nevis materiālo labumu uzkrāšanā un<br />

pārveidošanā, bet Dieva noliktajā Derībā un gara izaugsmē.<br />

Cilvēki bieži aizraujas ar nevajadzīgiem sīkumiem,<br />

galveno savā dzīvē palaižot garām. Ir sāpīgi redzēt iedomīgu<br />

gudrinieku, kurš labi pārzin savu darbības sfēru, bet par<br />

sevi, savu garu neliekas ne zinis. Ja cilvēkam pārstāj interesēt<br />

māksla, kultūra un garīgas lietas, tas parāda, ka viņā<br />

garīgums ir aizvēries un Dieva gudrību viņam neaizsniegt.<br />

Psalmi. 111:2-10<br />

Lieli ir Tā Kunga darbi; tos lai cenšas izdibināt visi, kam<br />

par tiem sirsnīgs prieks. Slaveni un brīnišķi ir Viņa darbi,<br />

Viņa taisnība paliek mūžīgi. Viņš Saviem brīnumiem ir<br />

cēlis piemiņu; žēlīgs un žēlsirdīgs ir Tas Kungs. Viņš dod<br />

barību tiem, kas Viņu bīstas; Viņš piemin un atceras Savu<br />

derību mūžīgi. Viņš rādīja Savai tautai Savus varenuma<br />

pilnos darbus, tai nododams citu tautu mantojumu.<br />

Viņa roku darbi ir uzticība un tiesiski taisna patiesība,<br />

negrozāmi ir visi Viņa baušļi; nodrošināti mūžīgi mūžam,<br />

tie pamatoti uzticībā un godīgumā. Viņš sūtīja pestīšanu<br />

Savai tautai un noteica, ka Viņa derība pastāvēs mūžīgi.<br />

Svēts un bijājams ir Viņa Vārds. Bijība Tā Kunga priekšā<br />

ir visas gudrības sākums. Tas visu labi izjūt un saprot, kas<br />

tā dara. Viņa slava paliek mūžīgi.<br />

Dieva gudrība ir neizsmeļama. Tai vienmēr būs mūžīgs<br />

turpinājums. Tā ir patiesa un pilnīga, saskanīga un<br />

mīloša, laba un svēta. Pretī tai bieži stāv cilvēka neīstā un<br />

viltīgā gudrība.<br />

Jau no Ādama grēkā krišanas mirkļa cilvēkā ienāca nepaklausība<br />

un neticība Dievam. Grēks cilvēka dabu padarīja<br />

par spītīgu un ļaunu. Cilvēks savas spējas sāka novirzīt<br />

savtīgos nolūkos. Cilvēkam dotā gudrība tika izmantota<br />

ieroču ražošanā un citu grēka darbu veikšanā.<br />

Lai otru ietekmētu, cilvēki iemācījās darboties arī astrālajā<br />

sfērā ar buršanām un maģijā. Grēcīgu cilvēku gudrība<br />

ir nodevīga un neīsta.<br />

Nepilnība nevar būt pārāka par pilnību. Dievs kopš<br />

iesākuma ir brīdinājis, ka Viņš gudros notvers viņu viltībā,<br />

liks kaunā prātnieku prātu un liekuļiem būs raudāšana<br />

un zobu trīcēšana.<br />

288 289

Miesa nevar būt pārāka garu, jo miesai ir zūdoša<br />

vērtība, bet gars mūžīgs. Prāta gudrība mūža beigās paliek<br />

smiltājā, bet gara gudrība dzīvo līdz ar garu. Tāpēc ticīgais<br />

dzīves laikā iegūst gudrību, bet liekulis to zaudē.<br />

Salamana pam.2:6–11<br />

Jo Tas Kungs piešķir gudrību, un no Viņa mutes nāk<br />

atziņa un izpratne. Viņš liek vaļsirdīgajam piedzīvot<br />

izdošanos un ņem Savā aizvējā tiklos, un pasargā tos, kas<br />

dara pareizi, un paglabā neskartus Savu svēto ceļus.<br />

Tad tu sapratīsi, kas ir tiesa un taisnība, kas ir skaidra<br />

sirds un kāds ir ikviens ceļš uz labu. Jo gudrība ienāks<br />

tavā sirdī, lai tu jo labprāt mācītos. Labs padoms tevi<br />

pasargās, un saprāts tevi paglābs,<br />

Dieva pilnība ir neizsakāma – tāpat kā Viņa gudrība.<br />

Dievu neietekmē simpozijos izteiktie cilvēku spriedumi<br />

vai domas. Viņš ir Tas, kas ir. Materiālā pasaule nevar<br />

ietekmēt Radītāju.<br />

Pasaule ir vide, kurā cilvēkam no grēkiem ir jāatbrīvojas,<br />

jāaug garā un gudrībā. Tikai materiālajā pasaulē cilvēks<br />

var veidot, konstruēt un celt pēc sava ieskata. Tas ikkatram<br />

brīvi ir atļauts. Bet cilvēka prāts pēc savas dabas ir nepilnīgs,<br />

pilns haosa un nepilnības. Tāpēc viss celtais pasaulē arī<br />

paliek, lai kādreiz tas pazustu. Mūžīgas ir tikai garīgas lietas.<br />

Viss, ko dara Dievs, ir radīts atziņas pilnīgā saskaņā.<br />

Viņa darbi ir gudri un labi. Dieva darbus nevar izdarīt<br />

labāk vai pilnīgāk. Tie ir pati pilnība. Bezgalīgi gudrais<br />

Radītājs darbojas tā, ka garīgi augstākās dzīvās būtnes<br />

radīto uzlabot nevar. Dievs, cik pilnīgi ir Tavi darbi!<br />

Salamana pam.16:19–23<br />

Ir labāk būt pazemīgā prātā ar nabagiem nekā dalīties<br />

laupījumā ar augstprātīgiem.<br />

Kas kādu lietu gudri vada, tas atrod laimi, un svētīts ir<br />

tas, kas paļaujas uz To Kungu.<br />

Sapratīgu cilvēku daudzina kā zinīgu vīru, un mīlīgas<br />

runas un vārdi ir visai pamācoši.<br />

Gudrība ir dzīvības avots tam, kam tā ir, bet ģeķu<br />

pamācība ir ģeķība.<br />

Zinīga sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām<br />

atzīšanu.<br />

Dievs Savā gudrībā ļāva cilvēkiem pasaulē pilnveidoties.<br />

Viņš tiem piešķīra arvien vairāk prāta spējas un<br />

gudrību. Tā ir izdzīvošanas gudrība, bet īstenā gudrība<br />

pastāv garā. Dieva spēkā cilvēkam ir pieejama Viņa gudrības<br />

daļa. Patiesības gara svētība pār cilvēku ir patiesa<br />

Gaisma pasaulei. Dzīvot uz Zemes nav viegli. Vēl grūtāk<br />

ir saskatīt īsteno dzīves ceļu.<br />

Cilvēkam ir divas izvēles – iet Dievam paklausīgo<br />

ceļu, vai to nedarīt. Ticīgā cilvēkā Dieva gudrība ir gatava<br />

ienākt, tikai tas vēl ir jānopelna ar labiem darbiem. Dievs<br />

sūta Patiesības Garu pār ticīgajiem. Līdz ar ticību cilvēkā<br />

ir jāienāk Dieva bijāšana.<br />

Visas Dieva prasības kopā ir saaustas vienotā rakstā.<br />

Ja Dieva prasību kopums ir izpildīts, tad kā balvu par<br />

centību cilvēks saņem gudrību. Dieva gudrība cilvēku<br />

apvelta ar skaidru prātu, gaišu domu un lietu patieso<br />

redzējumu.<br />

290 291

Pāvila vēst. efeziešiem 1:3–9<br />

Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs,<br />

kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību<br />

debesīs. Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis,<br />

lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā<br />

mīlestībā.<br />

Pēc Savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis,<br />

ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu, par<br />

slavu Viņa augstajai žēlastībai, ar ko Tas mūs apveltījis<br />

Savā mīļotajā Dēlā. Viņā mums dota pestīšana Viņa<br />

asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības, kurā<br />

Tas pārpilnībā mūs apveltījis ar visu gudrību un atziņu,<br />

atklādams mums Savas gribas noslēpumu pēc Sava labā<br />

nodoma..<br />

Tik tuvu ir Kristus otrā atnākšana. Visa pasaule ieraudzīs,<br />

ka Dievs patiesi mūs ir apveltījis ar Savu gudrību un<br />

atziņu. Mūsu sirdis ir vērstas uz mūsu Glābēju un mēs<br />

ticam uz Jēzus Kristus darbību mūsos.<br />

Mīlestība, miers, cerība, pacietība un uzticība – tā ir<br />

mēraukla mūsos, ar kuru sajūtam Dieva darbību. Dieva<br />

apsolījumam ticēja Ābrahāms, Elija, Mozus, Marija un<br />

Jāzeps, apustuļi un daudzi svētie. Tagad ticam arī mēs.<br />

Ticība Kristum tik stipri ir ieausta mūsu sirdīs.<br />

Ir ikdienas grūtums un sāpes, bet mēs ticam, ka<br />

Dievs, kas visu ir radījis, ir mīlestības un žēlsirdības pilns,<br />

bezgalīgi gudrs un labsirdīgs. Viss radītais vienmēr paliks<br />

Dievā un kā gan sevī var samierināties ar nepaklausību<br />

un neticību. Lai sirdīs iezvanās Dieva mīlestības skaņas<br />

un pamodina katru, kas tic rakstītajam! Ticēt redzētajam<br />

nav māksla. Ticēt ar sirdi, tā ir patiesa ticība un gudrība.<br />

Daniela 2:20–22<br />

Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo<br />

Viņam pieder gudrība un vara! Viņš liek mainīties<br />

laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod<br />

gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu;<br />

Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina,<br />

kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma.<br />

Jēzus Kristus darbi ir tik pilnīgi. Pats Dievs nonāca<br />

pasaulē, lai to uzvarētu un glābtu. Katrs, kurš saskata Viņa<br />

lielumu, jau savus sirds vārtus Tam Kungam ir atvēris.<br />

Kristus ciešanas un nāve pie krusta ticīgo dēļ sagatavoja<br />

augšāmcelšanās ceļu un atvēra vārtus uz Debesu<br />

Valstību. Tikai Dievam ir vara pār Savu Valstību un mums<br />

Patiesībai ir jātic.<br />

Garā tagad ir skaidri redzami atvērti vārti uz Dieva<br />

Valstību. Eņģeļu pulki ir sapulcējušies, lai drīz jau pieņemtu<br />

Dieva bērnus. Svētais Gars liecina par Tā Kunga<br />

lielās dienas tuvumu un pats Kristus apliecina savu<br />

klātbūtni mūsu sirdīs.<br />

Jāņa atklāsmes.gr.21:1–4<br />

Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess<br />

un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav. Un es<br />

redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no<br />

debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu<br />

līgavu. Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: “Redzi,<br />

Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un<br />

292 293

tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš<br />

nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs,<br />

nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas<br />

bija, ir pagājis.”<br />

Mums ir jāatzīst, ka viss ko dara Tas Kungs ir pati<br />

pilnība. Viņa darītais paliek mūžīgi. Kas no tā mēģinās<br />

atņemt, tam pašam visu atņems. Neziņa ar laiku tiek piedota,<br />

bet darbība ar nodomu atņemt, netiek piedota.<br />

Nevienam nav ļauts iestāties pret Dieva darīto. Tāpēc,<br />

lai patiesa ir mūsu bijība uz To Kungu un Dievu. Viņa gudrība<br />

ir pilnīga. Viņa atziņas spēja ir absolūta. Viņa vara ir<br />

mūžīga.<br />

Lai paliek malā prātošana par Dieva iespējām! Lai vairojas<br />

mūsu lūgšanas ticībā un no sirds! Lai jūsos ienāk<br />

sirds gudrība un paļāvība!<br />

Ticība ir jāapliecina darbos un savu gudrību ir jāiemācās<br />

uzticēt Dievam. Tas nav viegli. Vispirms jāuzticas,<br />

lai Dievs jūsos ienāk un vada. Tad jāmācās dzīvot šim<br />

mirklim, neprātot par vakardienu un nesteigties dzīvot<br />

rītdienai.<br />

Cilvēka garam piemīt dabīga paļāvība uz Radītāju. Cilvēka<br />

gars zina par Dieva iespējām un Viņa gudrību. Gars<br />

zina par to, ka par cilvēku visvairāk gādā Tas Kungs un Viņš<br />

ikvienam novēl piedzīvot mūžīgās dzīvošanas svētlaimi<br />

Debesu Valstībā.<br />

Jesajas 42:16<br />

Es vadīšu aklus pa ceļiem, ko tie agrāk nepazina, pa<br />

tekām, kas tiem bija svešas; Es darīšu tumsību viņu<br />

acīm par gaismu un nelīdzenumu par līdzenu ceļu. To<br />

visu Es darīšu un no tā neatkāpšos.<br />

Patiesi šajā pasaulē bez Dieva vadības izdzīvot nav<br />

iespējams. Nomaldīties pasaulīgos ceļos ir tik viegli. Dzīves<br />

labirints nes sevī neskaidrību un vieš bailes.<br />

Uzticēties Dievam, tā ir lielākā gudrība. Tā neienāk<br />

uzreiz. Vispirms ticība, tad cerība, uzticēšanās, paļāvība<br />

un tad uzticība visaugstākā pakāpē. Un tikai tad var ienākt<br />

miers, labestība un mīlestība.<br />

Jesajas 45:2–3<br />

Es iešu tavā priekšā un līdzināšu nelīdzenās tekas, Es<br />

satriekšu vara durvis un salauzīšu dzelzs aizšaujamos.<br />

Es nodošu tev tumsā paglabātās mantas un paslēptos<br />

dārgumus, lai tu atzīsti, ka Es esmu Tas Kungs, Israēla<br />

Dievs, kas tevi saucis tavā vārdā.<br />

Cilvēks strādā, atpūšas, vai guļ ciešā miegā – par mums<br />

ik mirkli par rūpējas Dievs. Daudzi vislielākie Dieva darbi<br />

notiek cilvēkam nezinot. Par nozīmīgākajiem Dieva<br />

darbiem ir liecība Derībā. Tā mēs zinām Patiesībā, kā viss<br />

ir bijis.<br />

Cilvēks neredzēja debess un zemes radīšanas mirkli,<br />

neredzēja Kristus augšāmcelšanās mirkli. Cilvēks neredz<br />

to lielo darbu, kas šobrīd tiek darīts izplatījumā dažādās<br />

Debesu pasaulēs.<br />

Kristus dod liecību un es liecinu, ka pasaulē ļaunums ir<br />

uzvarēts. Debesu Valstības vārti ir atvēri. Debesu Valstība<br />

ir tuvu Zemei klāt pienākusi. Tās spožums un godība<br />

pārsteigs ikvienu.<br />

294 295

Jāņa atklāsmes.gr.22:12–14<br />

Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt<br />

ikvienam pēc viņa darbiem. Es esmu Alfa un Omega,<br />

Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals.<br />

Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie<br />

dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā.<br />

Ticiet, tā ir pati pilnība, kas sagaida ikvienu, kas tic<br />

Derības vārdiem. Drīz nāks gaismā visi lielie Dieva darbi.<br />

Katrs redzēs sava darba augļus. Tas Kungs nevienu nav<br />

pametis, bet par katru ar visu spēku ir rūpējies.<br />

Atstāsim Dieva ziņā Viņa gudrības lielumu un ļausimies<br />

Tā Kunga darbībai !<br />

Ļausimies Jēzus Kristus darbībai mūsos!<br />

Tversim Viņa gudrību ar sirdīm un ticībā!<br />

DIEVA ĪPAŠĪBAS<br />

Dievā mīt svētums, mīlestība, atziņa, taisnīgums,<br />

patiesība, uzticamība, pilnība, bezgalīgums, gudrība,<br />

visvarenība, labestība, žēlastība, mūžīgums, visa sākums<br />

un turpinājums. Ar to ir arī pateiktas Dieva īpašības. Tā ir<br />

tikai daļa no tā, ko vienā mirklī cilvēks par Dievu var teikt.<br />

Dievs būs mūžīgs noslēpums. Viņš atklājas caur Dēlu.<br />

Dievs visā ir piepildīts ar svētumu. Tā ir neaptverama<br />

godība, kas mīt Radītāja tālajā Gaismā. Iznākot no tās caur<br />

Dēlu un Svēto Garu svētums skar arī mūsu sirdis. Dieva<br />

godības daļiņa mīt arī cilvēka gara sirds dzīvības kristālā.<br />

Tā mēs nesam arī daļiņu no Dieva svētuma.<br />

Jāņa atklāsmes.gr. 4:8<br />

Un četras dzīvas būtnes, kam katrai pa seši spārni,<br />

kas pilni acīm visapkārt un iekšpusē un bez mitēšanās<br />

dienu un nakti sauc: “Svēts, svēts, svēts Kungs Dievs,<br />

Visuvaldītājs, kas bija, kas ir un kas nāks.”<br />

Laimīgs ikviens ticīgais, kas godā Dievu un cilvēkiem<br />

nes svētumu, tā vairodams Radītāja Gaismu pasaulē. Dievišķas<br />

īpašības spēj iemantot Dievam paklausīgs cilvēks.<br />

Ja Dieva gudrība ir nedaudz izzināta, ja Dieva bezgalīgums<br />

ir pieņemams, tad Dieva svētumu nevar pat iedomāties.<br />

Tas nāk no Dieva pilnības un mūžīguma. Tas ir<br />

296 297

neaizsniedzams un neiegūstams. Tas ir pilnīgs jau no<br />

iesākuma. Dieva svētums ir šķīsts, tas ir godājams un<br />

pielūdzams.<br />

Cilvēka gars ir skatījis Dieva Dēlu sejā un Gaismas<br />

pilnībā saskatījis Dieva svētumu. Tas nav aizskarams un<br />

sasniedzams. Tam var tuvoties tikai mīlestībā un uzticīgā<br />

kalpošanā Dievam.<br />

Dieva svētums ir sajūtams ar gara sirdi. Tas patiesi ir<br />

maigs, mīlestībā glāstošs pieskāriens, kas dāvā dzīvīgumu<br />

un laimi. Svētums ir tikai garā tverams un Dieva Patiesības<br />

Gars dot spēju apjaust tā pilnību.<br />

III Mozus 20:26<br />

Un esiet Man svēti, jo Es, Tas Kungs, esmu svēts un Es<br />

esmu jūs izraudzījis no tautām, lai jūs Man piederat.<br />

Cilvēks nepazīst neko lielāku par Dieva svētumu. Tas<br />

izpaužas Dieva darbos, mīlestībā un visvarenībā. Dievs ir<br />

pilnīgs taisnīgumā, žēlsirdībā, šķīstībā un mūžīgā svētumā.<br />

Viņš ir Tas, kas ir – svēts, svēts, svēts Tas Kungs un<br />

Dievs.<br />

Cilvēka visaugstākā vēlme – saņemt Dieva žēlastību un<br />

svētību. To var saņemt ticībā un paļāvībā, paklausībā un<br />

uzticībā, un taisnībā un mīlestībā uz Dievu un cilvēkiem.<br />

Mīlēsim To Kungu un Dievu!<br />

Psalms 118:1<br />

Teiciet To Kungu, jo Viņš ir mīlīgs un Viņa žēlastība<br />

paliek mūžīgi!<br />

Dodot augstākos mīlestības baušļus, Dievs mums<br />

dāvāja spēju tuvoties Viņa bezgalīgajai mīlestībai. Dievs<br />

visā darbojas ar mīlestības radošo Gaismu. Tā aptver visu<br />

radīto jau no paša pirmsākuma.<br />

Visu ko Dievs ir radījis ir labs, tas reizē ir pilnīgs.<br />

Laika gaitā cilvēki ar saviem cilvēciskajiem nedarbiem ir<br />

sabojājuši to skaistumu, kas bija pirmsākumā. Ar katru<br />

grēku cilvēka dvēselē ienāk haoss un tas vēlāk parādās<br />

arī viņa darbos. Cilvēks vai arī citas dzīvās radības ar saviem<br />

nedarbiem nekad nespēs izjaukt Dieva harmoniju.<br />

Visam pāri stāv Radītāja mīlestības Gaisma, kas vienmēr<br />

ir harmoniska un radoša. Dieva mīlestība iztaisno un izlīdzina<br />

visas nepilnības. Dzīvosim mīlestībā!<br />

Jāņa 1. vēst. 4:8–12<br />

Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.<br />

Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā,<br />

Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai<br />

mēs dzīvotu caur Viņu. Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs<br />

esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis<br />

Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.<br />

Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas<br />

citam citu mīlēt. Dievu neviens nekad nav redzējis; ja<br />

mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa<br />

mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga.<br />

Atvērt savu sirdi Dieva mīlestībai, tā ir lielākā laime.<br />

Ar mīlestību mēs varam sajust Dieva realitāti un no Viņa<br />

saņemt dzīvības Gaismu. Mīlestība ir dziedinoša, tā ir radoša<br />

un darbīga. Mīlestība spēj uzziedināt cilvēka miesas<br />

šūniņas un tad var arī sajust sava gara klātbūtni. Mīlestība<br />

paceļ dzīvīgumu un dāvā bezgalīgas iespējas.<br />

298 299

Mīlestībā dzimst radošas domas, top projekti, rakstās<br />

<strong>grāmata</strong>s, komponējās mūzika. Mīlestībā atdzimst Cilvēks<br />

savā dziļākajā būtībā.<br />

Mīlestībā uzzied ziedu dārzs mūsu sirdīs un ar mīlestību<br />

mēs varam dāvāt sirds ziedus Dievam un saviem<br />

mīļajiem. Mīlestībā var sajust Svētā Gara klātbūtni.<br />

Mīlestībā mēs citiem varam dāvāt savas gara spējas un<br />

radoši darboties cilvēku vidū. Mīlestība ir visbrīnišķīgākā<br />

un viscildenākā no visām cilvēka īpašībām. Ar mīlestību<br />

cilvēks pietuvojas savas sirds dārgumu krātuvei.<br />

Mīlestībās spēkā atveras cilvēka patiesās vērtības. Mīlestība<br />

pārsniedz jūtas un emocionālo maigumu. Arī cilvēka<br />

mīlestības avots ir Dievs, jo Dievs ir mīlestība.<br />

Mīlestība ir visaptveroša. Tās pamatā ir garīgs spēks, ar<br />

kuru cilvēks uzvar miesas iekāres un aizspriedumus. Mīlestība<br />

ir augstsirdīga, piedodoša, atpestījoša, spēcinoša, atdodoša,<br />

pilnīga un mūžīga.<br />

Pateicība Dievam par iespēju mīlēt un būt mīlētam,<br />

par iespēju mīlestībā sevi atdot citam, par iespēju ar sirds<br />

mīlestību pieskarties Dieva mūžīgai mīlestībai!<br />

Jāņa 1. vēst. 4:7<br />

Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un<br />

katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu.<br />

Viss, kas radīts, ir radīts Dieva Dēlā un to visu caurstrāvo<br />

Radītāja mīlestības vissmalkākie Gaismas pavedieni.<br />

Tie ir kā gaismas stari, kas savieno Dieva pirmsākumu<br />

ar ikvienu radību, dodot ikvienai radībai dzīvības enerģiju,<br />

padomu un rīkojumu.<br />

Dievs ir Sevī esošs un Viņa mīlestības sākums ir<br />

Radītāja pilnības sirds. Dievs ir mūžīgs un bezgalīgs. Viņa<br />

mīlestība pastāvēs mūžīgi. No tās tvers un smels ikviens,<br />

kas tic Jēzum Kristum.<br />

Dieva mīlestība neaptverami plaša, dziļa un darbīga.<br />

Atvērtajās sirdīs ir jūtama tās darbība. Ar Dieva mīlestības<br />

pieskārienu mūsos ienāk prieks, miers un jauna cerība uz<br />

dzīvošanu.<br />

Mīlestībā sirds top gudrāka, jo tā iemanto Dieva gudrības<br />

daļu. Dievs runā mīlestībā. Dieva teiktais mūsu<br />

sirdīs tiek iesēts mīlestībā. Viss mūžīgais dzimst mīlestībā.<br />

Pasaule cilvēkam Dieva mīlestību atņemt nevar, jo to<br />

piešķir pats Kungs.<br />

Dievs ir laimīgs savā mīlestībā uz visu, ko Viņš radījis.<br />

Dieva mīlestība izplatījumā ir pilnīga realitāte. Tā mīt<br />

Debesu Valstībā, Debesu pasaulēs, Dvēseļu pasaulēs un<br />

visā šeit uz Zemes. Dievs mīl ikvienu ar radošu un dzīvīgu<br />

mīlestību, kura būs mūžīgi. Dievs mīlestībā bagātīgi atalgo<br />

ikvienu, kas patiesi Viņam ir uzticīgs.<br />

Jāņa 1. vēst. 4:12<br />

Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu,<br />

tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū<br />

tapusi pilnīga.<br />

Dieva nodoms ir bezgalīgi pilnīgs. Atziņa ir Radītāja<br />

projekta īstenotāja. Dieva Vārds pavēl Atziņai, lai tas<br />

taptu, un tas top realitātē. Vispirms Dievs rada Savas<br />

Atziņas dziļumos, un tad radītais ar Vārda spēku top<br />

realitātē.<br />

300 301

Dieva Atziņas pilnība nāk no vistālākās, visspožākās<br />

Gaismas. Tā iziet no pilnības pirmsākuma, no pašiem sākumu<br />

sākumiem un apveltīta ar Dieva gudrību.<br />

Dieva Atziņa saglabā spēju būt visur ik mirkli. Ar to radītais<br />

ik mirkli tiek pilnveidots. Arī cilvēkā Svētā Gara<br />

Gaismā darbojas projektētāja Atziņa. Ja Tā ienāk, tad cilvēks<br />

iegūst pareizu sapratni par Dievu un atbrīvojas no<br />

maldiem.<br />

Īpašos lūgšanas mirkļos cilvēku aptver Radītāja Gaisma<br />

ar radošo darbību viņu iedvesmo. Cilvēku gara sirdis ir<br />

savienotas ar Dieva Dēla sirdi, ar Viņā mītošo <strong>Dzīvības</strong><br />

avotu un pa šo gaismas staru no Radītāja nāk Atziņa.<br />

Cilvēks ik mirkli ir dzīvā saiknē ar Dievu. No Viņa<br />

uz gara sirds kristālu ir dzīvību nesošs stars. Tāpēc Tam<br />

Kungam viss ir redzams un zināms. Lai mūsos darbojas<br />

Dieva Atziņa un sagatavo mūs lieliem darbiem!<br />

Jāņa atklāsmes.gr.15:4<br />

Kas Tevi nebītos, ak, Kungs, un neslavētu Tavu Vārdu?<br />

Jo Tu vien esi svēts; visas tautas nāks Tavā priekšā un Tevi<br />

pielūgs, jo Tavas taisnības darbi ir kļuvuši redzami.”<br />

Dievā mīt taisnīgums. Viņš visas lietas ir noteicis pēc<br />

Derības likuma un taisnīgi pēc tā tiek prasīts. Taisnība cilvēku<br />

paaugstina. Uz taisnības ceļa ir dzīvība. Taisnība cilvēku<br />

apskaidro un dāvā gudrību. Taisnīgajā vairojas gara<br />

augļi. Taisna cilvēka galvu rotā svētība.<br />

Dievs nosaka algu pēc taisnības. Par katru labu darbu –<br />

klāt mēriņš gara izaugsmei, par katru nepaklausību viens<br />

mēriņš no gara tiek atskaitīts. Tuvojas taisnās tiesas<br />

diena un tajā Dievs izvērtēs katru un pieņems taisnīgu<br />

lēmumu.<br />

Pasaule ir kļuvusi netaisnīga un daudzkārt ir grūti<br />

sagaidīt taisnīgu lēmumu. Mūsu sirdīs mīt taisnīgums un<br />

patiesībā mēs alkstam pēc taisnības. Tāpēc lai ir priecīgas<br />

mūsu sirdis, jo Tas Kungs un Dievs visas pasaules sakārtos<br />

pēc taisnības. Netaisnībai un meliem Debesu Valstība<br />

nebūs vietas.<br />

Mateja ev. 5:10<br />

Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu<br />

Valstība.<br />

Dievs pats ir Sava likuma morālā taisnīguma princips.<br />

Izpildot Derības likumu, mēs pildām Radītāja gribu un<br />

pateicībā par to saņemam gara augļus. Dieva taisnīgums<br />

vienmēr nostājas pret grēcinieku skarbā bardzībā.<br />

Kā gan var apturēt nepaklausīgo vēlmes, kas iestājas<br />

pret Dievam ticīgajiem? Tikai un vienīgi ar taisnīgu rīcību.<br />

Dieva spriedums attiecībā uz grēciniekiem darbojas ik<br />

mirkli ar grēka likumu.<br />

Par katru padarīto grēku cilvēkam tiek atņemts gara<br />

spēks, kas ir arī dzīvības spēks. Tā grēcinieks sevī dzemdē<br />

nāvi. Kurš gan grib pazaudēt sevi uz mūžīgiem laikiem?<br />

Dieva taisnīgums vienmēr ir pārāks par cilvēka taisnīgumu.<br />

Cilvēks skatās no sava viedokļa, bet Dievs no<br />

Derības likuma. Spriedums par cilvēku ir jāatstāj Dieva<br />

ziņā. Arī aprunāšana ir grēks, jo cilvēks ar muti jau<br />

izsaka spriedumu. Cilvēku bieži vien mute apgrēcina<br />

visvairāk.<br />

302 303

Mateja ev. 7:1–2<br />

Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs<br />

tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs<br />

mērojat, ar tādu jums taps atmērots.<br />

Dievs ir Patiesība un viņā mīt Patiesība. Ticībā mēs<br />

varam saņemt Patiesības Garu. Patiesības iepazīšanas ceļš<br />

ir tik skaists! Dievs ir Tas Kungs un Viņā ir apslēpta visa<br />

bagātība un pilnība. Izzināt To Kungu ir laime un prieks.<br />

Gars zina patiesību par Dievu un cenšas to dot prātam.<br />

Kas iemācījies saklausīt savu sirds balsi, tas spēj uztvert<br />

Dieva Patiesības graudus. Patiesība cilvēkā ienāk caur<br />

ciešanām un dzīves pieredzi. Pasaulīgas raizes un ciešanas<br />

ir īslaicīgas. Paņemot uz saviem pleciem dzīves krustu<br />

cilvēks iemanto gara un prāta gudrību.<br />

Cilvēka prāta zināšanas ir niecīgas, tās ir par pasauli.<br />

Gara zināšanas, tās ir par Patiesību. Jēzus Kristus ir<br />

Patiesības ceļa sākums. Dieva vārds un tā jēga atrodas<br />

nedalāmā saistībā. Dieva Derība ir Patiesība un kas tai tic,<br />

tas iemantos mūžīgu dzīvošanu.<br />

Mateja ev. 5:18<br />

Jo patiesi Es jums saku: tiekams debess un zeme zudīs,<br />

nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta<br />

galiņš no bauslības, kamēr viss tā notiek.<br />

Jēzus Kristus, dzīvodams uz Zemes Debesu Tēvam bija<br />

uzticīgs. Tagad Viņš ir uzticams mums un mēs uzticīgi<br />

Viņam. Dieva Dēls ir solījis, ka Viņš būs ar mums līdz<br />

pasaules galam. Viņš mums blakām ir ik mirkli. Ar šo<br />

atziņu mēs gaidām Viņa atnākšanu un ticam ikvienam<br />

Derības apsolījumam. Jēzus Kristus mīt mūsu sirdīs, un<br />

tā ir savstarpējās uzticības augstākā pakāpe. Uzticība ir<br />

gara īpašība un tā nāk no sirds dziļumiem, no gara. Uzticēties<br />

Dievam, tas nozīmē būt saskaņā ar Dievu. Uzticība<br />

un paļāvība uz Dievu cilvēku dara bagātu. Neuzticība nāk<br />

no miesas vājuma. Uzticība nāk no gara stipruma.<br />

Uzticība plūst no Dieva mīlestības un Mūžīgās <strong>Dzīvības</strong><br />

avota. Ticībā Viņš saviem sekotājiem dāvā spēju būt<br />

uzticamiem. To mēs varam mācīties no apustuļiem. Mums<br />

savi grēki ir jāuztic Dievam, tad uzticībā saņemsim grēku<br />

piedošanu.<br />

Jāņa 1. vēst. 1:9<br />

Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un<br />

taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no<br />

visas netaisnības.<br />

Dievs ir pati pilnība un katra Viņa īpašība vienoti<br />

papildina pārējās. Neviena no īpašībām nav mazāk nozīmīga.<br />

Dievs ir viens vesels un nav salikts no daļām.<br />

Saņemot svētumu no Dieva mēs saņemam arī mīlestību,<br />

prieku, mieru un visas pārējās īpašības gara augļu veidā –<br />

tā iemantojot to daļiņu no dievišķām īpašībām.<br />

Dieva pilnība ik mirkli ir apliecināta ar Viņa godības<br />

darbiem. Tie ir saskatāmi visā – izplatījumā un virs<br />

Zemes, cilvēkos un visā dzīvajā. Redzot mūsu miesas mikropasauli<br />

un ar mikroskopu tajā saskatot tik saskaņoti radītus<br />

dzīvības procesus, mēs iesaucamies – ak, Dievs, tik<br />

pilnīgs Tu esi! Patiesi, cilvēks pēc Dieva līdzības ir radīts<br />

ļoti pilnīgs.<br />

304 305

Lai mūžīga ir mūsu paļāvība uz Dievu! Tas Kungs<br />

izpildīs visus apsolījumus un pastāvēs mūžīgi. Vairosim<br />

savu skaistumu Tam Kungam par godu!<br />

II Laiku 6:10<br />

Un nu tagad Tas Kungs ir piepildījis Savu apsolījumu,<br />

kuru Viņš bija izteicis, jo es esmu stājies sava tēva<br />

Dāvida vietā un es sēžu uz Israēla troņa, kā Tas Kungs<br />

bija solījis, un es esmu uzcēlis namu Tā Kunga, Israēla<br />

Dieva, Vārdam.<br />

Dievs mīt neaptveramos plašumos un Viņa lielums ir<br />

bezgalīgs. Dievs ir neierobežots Savā esamībā. Bezgalīgā<br />

Dieva noslēpumu ar prātu saprast nevar. To garam pakāpeniski<br />

atklāj Dēls.<br />

Dieva lielumam nevar piemērot lielumu, izmēru, svaru,<br />

enerģijas daudzumu vai citas samērojamas līdzības. Dieva<br />

radošo darbību vai nolūkus, attīstību vai bezgalīgo esamību<br />

nekad nevarēs saprast, jo Viņš ir mūžīgā pilnība.<br />

Mums Dievs jāpieņem tā, kā Viņš mums atklājas. Dievs<br />

ir Tas, kas ir Sevī. Dieva bezgalīgums jāpieņem kā tikai<br />

Dievam saprotama Patiesība. Cilvēka prāts ir ārpus Dieva<br />

lieluma sapratnei. Dievam nav sākuma, jo Viņš ir mūžīgs.<br />

Mateja ev. 5:48<br />

Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.<br />

Piesaucot mūžīgo Dieva Trīsvienību, mēs piesaucam<br />

vienīgo un patieso Tēvu. Cilvēks ir Radītāja roku darbs<br />

un viss mūsos no Viņa ir dzīvs. Iepazīstot sevi mums<br />

rodas priekšstats par Tēvu, jo Dievs cilvēku radīja pēc<br />

Sava tēla un līdzības. Laikam ejot, Dēls pakāpeniski atklāj<br />

Dieva pilnību. Ticīgos un paklausīgos cilvēkos ar savām<br />

skaistajām īpašībām iemājo Dievs. Viss, kas ir mūsos labs,<br />

ir no Dieva nācis.<br />

Dieva īpašības atklājas Jēzū Kristū un tieši caur Viņu<br />

mēs varam iepazīt bezgalīgo un mūžīgo Dievu. Dzīvojot<br />

mīlestībā, mēs saņemam atklāsmi ar Patiesības Garu un<br />

mūsos ienāk gudrība. Dzīvojot paļāvībā, mūsos iemājo<br />

Svētais Gars un dāvā dzīvīgumu. Dzīvojot ticībā, mēs<br />

pietuvojamies Kristum un tad Viņš ir mūsu ceļa Gaisma.<br />

Ticēt visvarenajam Dievam, tas nozīmē iegūt galveno –<br />

mūžīgo dzīvošanu.<br />

Jāņa atklāsmes.gr.19:6<br />

Alelujā! Jo ir sācis valdīt Kungs, mūsu Dievs,<br />

Visuvaldītājs.<br />

Labprātība ir cilvēka gara augļa sastāvdaļā un tā ir iesēta<br />

no Dieva labestības. Būt labam un darīt labu, domāt<br />

labu un vēlēt labu – tas nozīmē saņemt no Dieva labestības<br />

augļus.<br />

Dieva labestība ir Viņa žēlsirdības un mīlestības lielums.<br />

Viņa labestība mūsos iesēj mieru un cerību. Dieva<br />

labestība dod pestīšanu un cerību uz mūžīgo dzīvošanu<br />

Debesu Valstībā. Kristus labestība māca mums būt laipniem,<br />

devīgiem un godīgiem. Ticīgu cilvēku raksturo patiesa<br />

labestība.<br />

Pāvila vēst.efeziešiem 1:5–7<br />

Pēc Savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis,<br />

ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu, par<br />

slavu Viņa augstajai žēlastībai, ar ko Tas mūs apveltījis<br />

306 307

Savā mīļotajā Dēlā. Viņā mums dota pestīšana Viņa<br />

asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības.<br />

Dievs Savā būtībā ir bagāts ar labestību, jo Viņš ticīgos<br />

izpirka no grēka un dāvāja mūžīgo dzīvošanu. Dieva<br />

īpašības atklājās Jēzū Kristū – Viņš ir taisnīgs un svēts,<br />

labsirdīgs un līdzjūtīgs, sirsnīgs un laipns. Dieva labestība<br />

mūs uzdrošina Viņam uzticēties un uz Viņu paļauties.<br />

Žēlastība ir Dieva labestība. Žēlastība ir Viņa svētās<br />

būtības īpašība. Kristus ik mirkli ir pie cilvēkiem un savā<br />

žēlastībā steidzas glābt grēciniekus. Žēlastība ir Dieva labā<br />

griba. Žēlastību ticīgs cilvēks saņem kā dāvanu par savu<br />

uzcītību Dieva likumu pildīšanā.<br />

Jāņa ev. 1:16–17<br />

Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību<br />

un atkal žēlastību. Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet<br />

žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.<br />

Dieva īpašības izteic Viņa mūžīgumu. Dievs ir visa<br />

pirmsākums un turpinājums. Pieņemot sirdī Jēzu Kristu<br />

mēs iemantojam mūžīgo dzīvošanu. Mēs pielūdzam mūžīgo<br />

Dievu un ļaujam sevi vadīt pa vienīgi pareizo, Viņa<br />

nolikto ceļu.<br />

Dieva mūžību aptvert nevar, kā nevar aptvert Viņa<br />

sākumu un beigas. Dievs pastāv no mūžības uz mūžību<br />

un tā vienmēr. Dievs mājo mūžībā un nāk pie mums no<br />

mūžības. Viņam nav pagātnes vai nākotnes.<br />

Jāņa atklāsmes.gr. 15:3<br />

Tie dziedāja Dieva kalpa Mozus dziesmu un Jēra<br />

dziesmu, sacīdami: “Lieli un brīnišķīgi ir Tavi darbi,<br />

Kungs Dievs, Visuvaldītāj; taisni un patiesi Tavi ceļi,<br />

tautu Ķēniņ!..”<br />

Pasaulei laiku nosaka Dievs. Viņš no mūžības radīja<br />

laiku un tagad mēs atkal tuvojamies mūžībai. Atgriežoties<br />

Debesu Valstībā mēs atgriezīsimies mūžīgai dzīvošanai.<br />

Laimīgs ikviens, kurš tiecas pie Kristus. Pestīšanu<br />

un augšāmcelšanu Tēvs ir nodevis Dēla rokās. Uzticīgi<br />

kalposim Kristum un īstenosim Viņa mācības!<br />

Ticēsim Tā Kunga žēlastībai un taisnībai!<br />

Vairosim sevī Viņa gara augļus!<br />

Dievs ir tik pilnīgs!<br />

308 309

V<br />

DAĻA<br />

GARA SPĒKS<br />

Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds<br />

neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!<br />

Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara<br />

dzimis, ir gars.<br />

Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst<br />

no augšienes.<br />

Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam,<br />

bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet.<br />

Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.”<br />

Jāņa ev.3:5-8<br />

310 311

SVĒTAIS GARS<br />

Tēvs un Dēls ir viens Dievs, kas sevi izteic ar Svēto<br />

Garu. Dievs ir visā un ar Svēto Garu Viņš aptver visu.<br />

Izplatījumam un visam, kas ir tajā, Dievs vispirms pieskaras<br />

ar Svēto Garu. Tā darbība aptver vissmalkākos<br />

matērijas līmeņus. Dabā visi procesi tiek vadīti ar<br />

Svēto Garu.<br />

Kad Dievs radīja cilvēku, Viņš tam iedvesa Savu<br />

dzīvības dvašu un cilvēks kļuva dzīvs. Dvaša tas ir gars.<br />

Gars tā ir dzīvība. Dievs cilvēkam atklājas atkarībā no<br />

ticības un garīgās attīstības. Arī Svētā Gara klātbūtne ir<br />

atkarīga no cilvēka garīguma. Dievs ir Gars un cilvēkam<br />

atklājas Viņš garā.<br />

Jāņa ev.14:26<br />

Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā,<br />

Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums<br />

esmu sacījis.<br />

Dievs ir svēts, tāpēc Viņa Gars ir Svētais Gars. Svētā<br />

Gars pilnība atklājas Viņa darbībā. Viņš ir visur esošs.<br />

Viņš vada, māca, iemājo, runā, liecina, zina, dzird, redz,<br />

grib, dod, godina un mīl.<br />

Ikvienam cilvēkam ir jātop kristītam ar Svēto Garu,<br />

tikai tad viņš var saņemt Dieva žēlastību un svētību.<br />

312 313

Līdz Kristum pasaule Svēto Garu nepazina, jo tas pasaulei<br />

nebija atklāts. Ja cilvēks nav kristīts, tad Dievs viņa<br />

miesā neienāk un gara darbības nav. Bez Svētā Gara cilvēkā<br />

nav apskaidrības.<br />

Mateja ev. 3:11;16–17<br />

Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem,<br />

bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; Tam<br />

es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto<br />

Garu un ar uguni.<br />

Un, kad Jēzus bija kristīts, Viņš tūdaļ izkāpa no ūdens.<br />

Un redzi, debesis tika atvērtas, un viņš redzēja Dieva<br />

Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam. Un<br />

redzi, balss no debesīm sacīja: “Šis ir Mans mīļais Dēls,<br />

uz ko Man labs prāts.”<br />

Pats Dievs mums ir parādījis, kā atpazīstams Svētais<br />

Gars. Kristīdamies ticībā cilvēks garā var ieraudzīt no<br />

debesīm nolaižamies Svēto Garu baloža izskatā. Nonācis<br />

uz cilvēka, Tas ieplūst gara sirdī, dāvādams neizsakāmi<br />

maigu un dievišķu sajūtu. Tas visam augumam piešķir<br />

dzīvīgumu.<br />

Kristīšanas mirklī Svētais Gars izveido gaismas pavedienu<br />

starp Dievu un cilvēku. Svētais Gars cilvēkā ir<br />

dzīvības dvaša, kas pa šo gaismas staru ik mirkli bagātina<br />

cilvēku ar dzīvīgumu.<br />

Kristību no Tēva izdara Jēzus Kristus, bet cilvēka piepildīšanu<br />

veic Svētais Gars. Ar kristīšanu cilvēks saņem<br />

grēku piedošanu un iespēju būt pestītam. Kristības dāvā<br />

mūžīgo svētlaimi visiem tiem, kas Dieva vārdiem tic.<br />

Kristīts cilvēks izteikti atšķiras no nekristītajiem ar<br />

gaismu acīs, ar skaidrāku sirdi un prātu, ar devīgumu un<br />

mīlestību. Jāatceras, ka grēka darbi Svētā Gara klātbūtni<br />

cilvēkā mazina un var pienākt mirklis, ka cilvēks šo svētīgo<br />

saikni pazaudē.<br />

Marka ev.16:16<br />

Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks<br />

pazudināts.<br />

Dievs visu caurskata un pārvalda ar Savu Garu. Dieva<br />

Gars mīt Radītāja pilnības dziļumos. Svētais Gars ir mūžīgs<br />

noslēpums. Cilvēks par Viņu var uzzināt tik, cik Viņš<br />

atklājas.<br />

Svētā Gara darbība ir pati pilnība. Tas iemājo visā, dara<br />

dzīvu un darbīgu. Svētā Gara spēkā arī cilvēka organisma<br />

šūnas ir daudz spēcīgākas un veselākas. Kristītā cilvēkā<br />

Dievs mājo visā Trīsvienībā – dzīvības kristālā Tēvs, gara<br />

sirdī Dēls un tad visā miesā arī Svētais Gars.<br />

Apustuļu darbi 2:38-39<br />

Bet Pēteris tiem atbildēja: “Atgriezieties no grēkiem un<br />

liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs<br />

dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.<br />

Jo šis solījums dots jums un jūsu bērniem un visiem, kas<br />

vēl ir tālu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.”<br />

Līdz ar Svētā Gara ienākšanu cilvēkā ienāk apskaidrība,<br />

miers, saskaņa un mīlestība. Svētais Gars uzrāda mūsu<br />

kļūdas un grēkus. Cilvēks bez Dieva atbalsta un vadības<br />

šajā pasaulē izdzīvot nevar. Ticīgs cilvēks iegūst Svētā Gara<br />

gādību. Neticīgs cilvēks savu dzīvību zaudē līdz beidzot<br />

314 315

to var pazaudēt uz mūžīgiem laikiem. Mēs šajā pasaulē<br />

esam nākuši, lai dzīvību un gara augļus vairotu, lai iegūtu<br />

mūžīgo dzīvošanu. Laimīgs tas, kas tic Jēzum Kristum, jo<br />

tas dzīvos mūžīgi!<br />

Apustuļu darbi 2:1–4<br />

Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija<br />

sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca<br />

rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu,<br />

kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles,<br />

kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika<br />

piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars<br />

tiem deva izrunāt.<br />

Dievs cilvēkā ienāk pakāpeniski. Viņš ir Gars un atklājas<br />

garā. Mēs Dievam ticam un Viņu pieņemam garā.<br />

Mūsu gars, kas saņēmis apskaidrību, dāvā mūsu prātam<br />

apziņas skaidrību un gudrību.<br />

Pirmsākumā Debesu Tēvs cilvēku garā radīja no Sevis.<br />

Cilvēka gars ir maza daļiņa no Dieva Gara. Cilvēkam par<br />

savu garu ir jāgādā. Dzīves ceļos cilvēks daudz kļūdās un<br />

grēko. Grēks dzemdē gara nāvi. Grēcīgu cilvēku no pazušanas<br />

var glābt vienīgi Dievs ar Svēto Garu.<br />

Jāņa ev. 16:13<br />

Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā<br />

patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko<br />

dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.<br />

Svētā Gara ienākšana ir garīgās atdzimšanas sākums. Ar<br />

to pašu mirkli cilvēks plašāk un dziļāk sāk uztvert dzīves<br />

būtību un nostājas uz pareizā ceļa. Lai tas notiktu, vispirms<br />

cilvēkam ir jānožēlo savi grēki un jālūdz piedošana, jāpiedod<br />

arī saviem tuvākajiem.<br />

Cilvēkam jātic Dieva Derības vārdiem un jāpieņem<br />

Jēzus Kristus par savu Pestītāju, jāatzīst Viņu par vienīgo<br />

Kungu un Dievu, tad var notikt piedzimšana no Gara, no<br />

augšienes. Svētais Gars palīdz izveidot saikni starp cilvēka<br />

garu un miesu. Šajā ceļā galvenais ir paļāvība un uzticība<br />

Jēzum Kristum.<br />

Apustuļu darbi 4:31<br />

Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija<br />

sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara<br />

pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus.<br />

Cilvēkam ir dabīgi tiekties pēc Gara pilnības. Pēc kristības<br />

Svētajā Garā cilvēkam ir jālūdz Dieva svētība un tad<br />

ikdienas piepildījumi ar Svēto Garu dos patiesi skaistus<br />

augļus. Svarīgi ticības ceļā ir uzturēt pastāvīgu saikni ar<br />

Dievu. Cik dzīva un aktīva ir šī saikne, tik ticīgais iegūst<br />

svētības un gara pieaugumu.<br />

Ja cilvēks aizmirst Dievu lūgt, tad viņā Svētā Gara klātbūtne<br />

pakāpeniski samazinās. Tā turpinot, kādu dienu svētība<br />

viņā var pazust pavisam. Cilvēkam ir jābūt Svētā Gara<br />

apgarotam, tad viņš ir vienots ar Kristus miesu. Tādā vienotībā<br />

cilvēks saņem Kristus vadību un aizsardzību.<br />

Pāvila 2. vēst.korintiešiem13:13<br />

Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un<br />

svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!<br />

Grēcīgs cilvēks var pazaudēt svētību, bet kristības spēks<br />

ar Svēto Garu saglabājas. Ja cilvēks no Dieva novēršas un<br />

316 317

pievēršas elku dieviem vai dievībām, tad kristības svētība<br />

tiek noņemta un to atjaunot būs grūti. Tādā gadījumā<br />

sekos daudzi pārbaudījumi, jo nodevībai ir dziļas saknes<br />

un tās visas ir jāizravē.<br />

Lai miesa taptu piepildīta ar Svēto Garu, cilvēkam ikviena<br />

šūniņa ticībā jāpavērš uz Jēzu Kristu. Savas domas un<br />

sirds lai tajā mirklī pieder vienīgi Dievam. Grēcīgas domas<br />

miesu aizver un svētība paiet garām. Žēl, ka neticīgie zaudē<br />

tik daudz Svētā Gara augļus.<br />

Svētā Gara gaisma ir mīlestības gaisma. To var tvert<br />

tikai ar mīlošu sirdi. Ja cilvēkā nav mīlestības, tad nav<br />

kur Svētajam Garam apmesties. Dieva Gars var ienākt pa<br />

mīlestības pavedieniem. Ja to nav, tad svētība paiet garām.<br />

Svētais Gars bagātīgi dāvina gudrību un dzīvīgumu,<br />

mīlestību un prieku, mieru un pacietību, laipnību un<br />

labprātību, uzticamību un lēnprātību, atturību un žēlsirdību.<br />

Svētais Gars ir dzīvības ūdens no <strong>Dzīvības</strong> avota.<br />

Jāņa ev. 6:51<br />

Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs<br />

no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu,<br />

ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību.<br />

Svētais Gars ticīgam cilvēkam dāvā pravieša un mācīšanas<br />

spējas, kalpošanas un sludināšanas spējas, dziedināšanas<br />

un svētīšanas spējas, gudrības un atziņas spējas,<br />

runāšanas un vadīšanas spējas. Dievs caur uzticīgu cilvēku<br />

sāk piepildīt Savu nodomu.<br />

Tā ir lielākā laime – būt noderīgam Dieva darbos. Vislielākās<br />

laimes sajūta ienāk tieši no Dieva par konkrētiem,<br />

labi padarītiem Viņa darbiem. Ikvienas spējas cilvēkam<br />

uzliek arī atbildību. Daudziem dziedināšanas spējas ir<br />

arī pārbaudījums, tāpēc jāseko sev līdzi, lai nepārņemtu<br />

augstprātība vai iedomība.<br />

Jesajas 61:1<br />

Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani<br />

svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis<br />

dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem<br />

atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību.<br />

Svarīgākais, lai iedotajām spējām nesekotu atkāpšanās<br />

no ticības un paļāvības uz Jēzu Kristu. Arī runāšana mēlēs<br />

daudziem liekas kā daudzvārdība vai gudra pļāpāšana.<br />

Daudziem liekas, ka tā var ienākt jau pēc kristībām.<br />

Ir daudz jānopūlas un jāapliecina ticība reālos darbos<br />

un tikai tad īpaši garīgiem cilvēkiem, vidēji vienam no<br />

tūkstoša, Dievs var dāvāt spēju sprediķot. Un arī tad ir jāiziet<br />

pietiekošs sagatavošanas posms, ko vada pats Jēzus<br />

Kristus. Jaunā Derība apliecina apustuļu sagatavošanas un<br />

viņu gatavības ceļu. Būt par Dieva kalpu, tas nozīmē sekot<br />

pa Tā Kunga un Viņa apustuļu ierādīto ceļu.<br />

Jo vairāk mēs sevī esam sakrājuši gara bagātības, jo<br />

vairāk varam cerēt uz Svētā Gara klātbūtni. Vispirms<br />

lūg-šanas un darbi nosaka, cik lielā mērā mūsu miesā var<br />

ienākt Gars, un tad mīlestība – tā paver ceļu Dieva darbībai<br />

mūsos.<br />

Mateja ev.28:18–19<br />

Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams:<br />

“Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita<br />

318 319

un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami<br />

Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā..”<br />

Ja esam saņēmuši Svētā Gara dāvanas, tad tās ir jādod<br />

cilvēkiem. Žēlsirdīgie lai saņem žēlsirdību, sludinātāji<br />

lai sludina; kam ir kalpošanas spēja, tas lai kalpo; kam<br />

pravieša spējas, tās lai izpaužas saskaņā ar Derības likumu.<br />

Svētais Gars spēj darīt brīnumus, bet dziedināšanas lietās<br />

viss notiek pēc cilvēka ticības mēra.<br />

Lai ir liela jūsu paļāvība uz Jēzu Kristu!<br />

Lai ir atvērtas sirdis uz Svēto Garu!<br />

Lai Dieva Gaisma ir arī jūsu ceļa rādītāja gaisma!<br />

VĀRDA SPĒKS<br />

Vārds cilvēkā nāk no gara.Tas ir no pašiem dziļumiem,<br />

no galvenā, kas mēs esam. Cilvēka piedzimšanas<br />

mirklis ir svēts un skaistuma pilns. Līdzīgi tāpat ir arī vārda<br />

dzimšana mūsos.<br />

Vārds dzimst pirms mūsu domām un tad virpuļodams<br />

un griezdamies tas steidzas pa gara un dvēseles smalkajiem<br />

ceļiem nonākot līdz domām un mutei. Tas cilvēkā no sirds<br />

izteikts dara savu darbu un reizēm arī brīnumu.<br />

Jāņa ev. 1:1-3<br />

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds<br />

bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss<br />

ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.<br />

Pļāpāšanas mirkļos vārds bez dziļām domām nāk tikai<br />

no prāta. Tas nespēj veikt kādu darbu, tas ir neinteresants<br />

un tukšs. Parasti sadzīvē tādu vārdu ir daudz un pasaules<br />

telpa ar tukšu vārdu drazu ir pārpildīta.<br />

Kā putekļu daudzums nomāc telpas, tā arī tukšo un<br />

nevajadzīgo vārdu draza piesārņo pasaules telpu. Ja nav<br />

ko teikt, tad labāk klusēt. Nepateiktais tiek saglabāts sevī<br />

kā bagātība. Tas ir mūsu būtības krājums. No sirds izteiktais<br />

vārds ir radošs. Tas cilvēkos padara darbu un paliek<br />

gara sirds dziļumos.<br />

320 321

Dieva vārda spēks ir pār visu radīto. Tas darbojas ar<br />

radošo un valdīšanas spēku. Dieva vārds nonāk paredzētajā<br />

vietā kā likums. Tas Dieva gribu rada un piepilda.<br />

Dievs radot cilvēku deva spēju ar sirdi izteikt vārdus,<br />

kas sniedzas līdz pašam Dievam. Tā patiesi ir dāvana,<br />

ka mēs varam ik mirkli teikt Dievam visu to, ko no sirds<br />

vēlamies.<br />

Jāņa ev.1:10–14<br />

Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet<br />

pasaule Viņu nepazina. Viņš nāca pie savējiem, bet tie<br />

Viņu neuzņēma. Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva<br />

varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam,<br />

kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne<br />

no vīra gribas, bet no Dieva.<br />

Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs<br />

skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā<br />

Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.<br />

Ar vārdiem varam uzturēt dzīvu saikni ar Dievu. Nekāda<br />

vara to pārraut vai apturēt nevar. Būtiski ir tas, kā<br />

cilvēks savas domas un vārdus veido. Ja tas darīts pavirši,<br />

tad iznākums būs vājš. Pēc izteiktajiem vārdiem var novērtēt<br />

cilvēku – kāds viņš dziļākajā būtībā ir. Ja cilvēka<br />

saikne ar savu garu ir vāja, tad izteiktie vārdi ir tukši.<br />

Vārdam patiesi ir liels un paliekošs spēks. Vārds pirmsākumā<br />

top garā. Ja cilvēkam ar savu debesu ķermeni ir<br />

cieša saikne, tad garā dzimušais vārds nonāk līdz runas<br />

centram un tiek izteikts pasaulē. Pareizi un no sirds<br />

izrunāt vārdus ir jāmācās. Cilvēka gars nemanāmi jau<br />

kopš bērnības māca pareizi runāt. Būtu ļoti labi, ja pareizi<br />

runāt mācītos no gudriem skolotājiem.<br />

Vārdus jāmācās izteikt precīzi. Jādomā par runas tīrību.<br />

Runai jābūt izteiksmīgai, vienkāršai un pārliecinošai. Vārdu<br />

sakārtojums veido valodas ritmu. Vārdus pareizā kārtībā<br />

kārto gars. Ja saikne starp garu un miesu ir pilnīga,<br />

tad arī cilvēka runa būs skaista, interesanta un iespaidīga.<br />

Daniela 2:19–23<br />

Tad Daniēlam atklājās šis noslēpums nakts parādībā; par<br />

to Daniēls teica debesu Dievu un sacīja: “Slavēts lai ir Dieva<br />

Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un<br />

vara! Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un<br />

ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem<br />

saprašanu; Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts;<br />

Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma.<br />

Tevi, Tu manu tēvu Dievs, es teicu un slavēju, ka Tu man<br />

esi devis gudrību un spēku un esi darījis zināmu, ko mēs<br />

no Tevis izlūdzamies, jo Tu mums esi atklājis to, ko ķēniņš<br />

vēlas zināt.”<br />

Virspusēji pateikts vārds savu darbu neizdara. Vārdu<br />

var izteikt arī domās, bet arī tas ir jādara dziļi no sirds.<br />

Garā dzimis vārds ienāk miesā no sirds čarkas caur runas<br />

centru. Pareizi izrunāts, tas ienāk pasaulē kā reāls, materiāls<br />

un garīgs spēks ar savu saturu un stiprumu.<br />

Pie adresātiem vārds ceļo smalkas enerģijas čaulās. Tās<br />

kā lidojošas zvaigznes lido dažādos attālumos. Vārdi veido<br />

trasējošas virknes. Ikdienā šīs vārdu un domu virknes<br />

aizņem visu mūsu apkārtējo telpu. Neskartā vidē, tālu<br />

322 323

mežā, kalnos vai tuksnesī telpa ir daudz brīvāka. Tā nav<br />

enerģētiski piesārņota.<br />

Cilvēku domas bieži vien ir ļaunas vai dusmu pārņemtas,<br />

tāpēc blīvi apdzīvota vide cilvēku nomoka. Ļaunas<br />

domas spēj izjaukt cilvēka biolauku. Tādos gadījumos sāp<br />

galva un ir slikts noskaņojums. Parasti ikviens tiecas pēc<br />

harmoniskas, klusas vides un atpūtas.<br />

Labas domas un vārdi pasauli attīra. Pārāka par tiem<br />

ir patiesa sirds lūgšana. Tēvreizes vārdi, kā pati saule apkārtējo<br />

vidi un cilvēkus piepilda. Lūgšanas mirkļos Tas<br />

Kungs atver Debesu Valstības vārtus un no tiem spīd<br />

spēcīga Svētā Gara Gaisma.<br />

Amosa 5:8<br />

Viņš, kas radījis Sietiņu un Orionu, Viņš ir tas, kas pēc<br />

tumsas liek uzaust gaišam rītam un pēc dienas gaismas<br />

liek sabiezēt tumšai naktij, kas paceļ ūdeni no jūras un<br />

izlej to pār zemes virsu; Viņa vārds ir Tas Kungs.<br />

Vissvētākie vārdi ir Derības vārdi. Katrs teikums Dieva<br />

spēku piesaista un pasaulē ienāk Gaisma. Tāpēc Dieva<br />

vārdi ir vienīgā iespēja saņemt palīdzību no Debesīm. Ir<br />

muļķīgi no tiem kautrēties. Lai tie iznāk no mūsu mutes<br />

jau rīta agrumā un neaizmirstas arī dienā!<br />

Ir likums – Dieva vārdi ir mūsu glābiņš. Cilvēks nepārtiek<br />

no maizes vien, bet arī no Dieva vārda. Maize dod<br />

fizisku spēku, bet Dieva vārds garīgu. <strong>Dzīvības</strong> spēks – tas<br />

ir gara spēks. Cik mūsos ir gars, tik mēs esam dzīvi.<br />

Par katru pateikto vārdu ikvienam jānes vislielākā atbildība.<br />

Domas un vārdi iziet caur dvēseli un tajā paliek<br />

ierakstīti. Pilnīgi visi. Dvēseles spēja uzkrāt informāciju<br />

ir tūkstošiem reizes lielāka, nekā datora spēja. Dievam<br />

ir zināms viss un Viņā saglabājas informācija par visām<br />

dzīvajām radībām. Līdzīgi arī cilvēka dvēsele un gars spēj<br />

saglabāt informāciju. Cilvēka miesa ir daudz vājāka, tāpēc<br />

tā aizmirst un neatceras.<br />

Garīgi spēcīgam cilvēkam vārda spēks ir liels. Tas aizceļo<br />

tālāk un bieži vien aptver visu zemeslodi. Vārda spēks<br />

ir identisks cilvēka gara lielumam. Kristus teiktais Vārds<br />

aptver visu Zemi un Debesis. Viens Dieva Vārds var radīt<br />

jaunu pasauli vai to pārveidot.<br />

I Mozus 1:3–4<br />

Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa. Un<br />

Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu<br />

no tumsas.<br />

Ar vārdu palīdzību sazināmies un veidojam savas attiecības.<br />

Viens ļauns vai nepatiess vārds attiecības var sagraut.<br />

Tāpēc pirms sakām, labāk ieturēt pauzi un izsvērt,<br />

vai to vajag darīt.<br />

Klusēšana ir zelts. Tukša pļāpāšana nekad nav nesusi<br />

labuma. Arī spriedelēšana par citiem – ne, jo tā jau ir tiesāšana.<br />

Aiz ikkatra vārda ir jābūt patiesībai.<br />

Runāšana, tas nav pienākums. Parasti, ja cilvēks nerunā,<br />

citi aizvainojas. Cilvēka garīgumu var novērtēt<br />

pēc tā, kā viņš runā. Dažreiz cilvēks izvēlas kādu laiku<br />

klusēt un nerunāt. Jābūt saprotošiem, jo cilvēks pa to<br />

laiku daudz ko sapratīs. Vairāk novērtēs vārda spēku, tā<br />

būtību.<br />

324 325

Amosa 8:11–12<br />

Redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, visvarenais Dievs,<br />

Es sūtīšu zemē badu, ne maizes badu, nedz arī slāpes<br />

pēc ūdens, bet slāpes uzklausīt Tā Kunga vārdus. Lai<br />

viņi skraidītu grīļodamies no vienas jūras līdz otrai, no<br />

ziemeļiem pret austrumiem un meklētu pēc Tā Kunga<br />

vārda – un tomēr to neatrastu.<br />

Patiesībā, tik maz tiek domāts par to, kas no Dieva<br />

ir dots. Gaiss, ūdens, maize – tas liekas pats par sevi<br />

sapro-tams. Bet ja to sāk trūkt, cik strauji mūsos sāk izsīkt<br />

dzīvība. Un vārds un spēja to izteikt. Ja trūktu<br />

Dieva Vārda, tad dvēselē valdītu izsalkums, jo tas dāvā<br />

dzīvīgumu.<br />

Ar mīlestību un no sirds teiktais vārds pasaulē dzīvo ļoti<br />

ilgi. Sveicot svētkos dāvājam ziedus un vēlējumus. Vārdus<br />

sirdis saglabā ilgi. Arī ziedi spēj ilgi dāvāt vēlētās izjūtas.<br />

Ar domām mēs ceļam un veidojam, gleznojam un<br />

komponējam. Domām un vārdiem ir viens izcelsmes<br />

avots – tas ir gars. Domas raisās no gara prāta, arī vārdi.<br />

Tad tie tālāk caur gara sirdi ar visām cilvēka iespējām<br />

nonāk līdz mūsu saprātam. Ir svarīgi zināt, kur dzimst<br />

vārdi un domas. Tie ir mūsu gara un dvēseles dziļumi.<br />

Tukšā runā ir grūti klausīties. Tā parasti ir skaļa, lai<br />

ļaudīm rādītos. Tā griež ausīs, jo skaņai nav dzīvīguma.<br />

Cik neinteresanta ir tukša runa! Daudzi tā mēdz runāt<br />

no augstām tribīnēm un nemaz to nemana. Arī meli ir<br />

tukši. Tad cilvēks runā vienu, bet domā citu. Patiesība ir<br />

saklausāma tikai ar sirdi.<br />

Patiesību pasaulē ienes Dieva vārdi. Tie ir ar zibens<br />

spēku un spēj izgaismot ticīgo sirdis. Vārdi – lai top<br />

svētīts, nes Dieva spēku un tas spēj izkausēt jebkuru ļaunumu.<br />

Tēvreizes vārdi lai tiek nēsāti arī līdzi. Pie kā ir<br />

vissvētākie vārdi, to Kristus svētī un sargā.<br />

Lūkas ev. 11–2<br />

Tad Viņš tiem sacīja: Kad lūdzat Dievu, tad sakait: Tēvs!<br />

Svētīts lai top Tavs Vārds, lai nāk Tava Valstība.<br />

Derības vārdos izteikti visi <strong>likumi</strong>. Dievs vārdiem ir<br />

pilnības spēks. Tie ir viscaur esoši. Neviens nevar paslēpties<br />

no to darbības spēka.<br />

Patiesība cilvēkā ienāk ar Dieva Patiesības Garu. Tas<br />

mūsos ienes Dieva gribu un atklāj Viņa nodomu. Patiesības<br />

Gars ir Svētā Gara visaugstākā izteiksme. Tas nāk no<br />

Tēva Dieva Vārda veidā.<br />

Ikkatrs Dieva Vārds ir kā atklāsme Patiesībai. Dzīvais<br />

Dievs ienāk mūsos un darbojas ar Sava Vārda spēku. Ar<br />

vārdiem – lai top, viss piepildījās. Ar Dieva Vārdu miesa<br />

tapa dzīva.<br />

Pāvila 1. vēst. Timotejam 4:4-9<br />

Jo katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams,<br />

ko saņem ar pateicību; jo svētumu tam piešķir Dieva<br />

vārds un lūgšana. Likdams šīs lietas brāļiem pie sirds, tu<br />

būsi labs Kristus Jēzus kalps, audzināts ticības un tevis<br />

ieturētās labās mācības vārdos.<br />

Bet nesvētas un vecu sievu tenkas noraidi. Vingrinies<br />

turpretim pats dievbijībā. Jo miesas vingrināšana maz ko<br />

der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un<br />

326 327

nākamās dzīves apsolījums.Tas ir patiess un pilnā mērā<br />

atzīstams vārds..<br />

Jēzus Kristus mums deva Derības vārdus. Ar Viņa spēku<br />

Dieva Vārds mūsos atkal ir dzīvs. Caur Dēlu pasaule<br />

tiek glābta. Ļausimies Dieva Vārda darbībai un būsim paklausīgi<br />

Pestītāja gribai! Nav cita spēka vai varas, kas varētu<br />

dāvāt mums mūžīgo dzīvošanu, kā tikai un vienīgi Tas<br />

Kungs ir mūsu Glābējs!<br />

Gars Tā Kunga vārdus saklausa un tos pilda. Dievs<br />

uz mums runā un viss piepildās. Ja visapkārt ir kluss, tas<br />

nenozīmē, ka blakus esošajā gara pasaulē arī nekas nenotiek.<br />

Tur vienmēr ir dzīva darbība. Tāpēc mūsu sirdis lai<br />

ir atvērtas Tā Kunga darbībai!<br />

Cilvēks ar savu domu un vārdu darbību var ietekmēt<br />

arī sava ķermeņa labsajūtu un veselību. Teiktie vārdi –<br />

Dievs darbojies manī un dari mani veselu, sūtu gara gaismu<br />

sāpošajai vietai un tā lai Dieva spēkā dara savu darbu,<br />

es tik ļoti vēlos būt stiprs un vesels – patiesi izdarīs labu<br />

darbu.<br />

Apustuļu darbi 3:16<br />

Un tāpēc, ka šis, ko jūs redzat un pazīstat, ir ticējis Viņa<br />

Vārdam, Viņa Vārds to ir dziedinājis, un ticība, kas ar<br />

To nāk, tam devusi veselību jūsu visu priekšā.<br />

Novēlējumu un ļaunu vārdu iedarbības spēks ir reāls.<br />

Ja cilvēkam aura ir vāja, tad miesā var ienākt negatīvās<br />

enerģijas un traucēt šūniņām. Spēcīga lāsta darbības rezultātā<br />

ievainotās šūniņas var sākt arī atmirt. Negatīvu<br />

enerģiju ietekmes rezultātā tiek izjaukta gēnu līmenī esošā<br />

informācija un šūnas sāk darboties patoloģiski. Labot<br />

radušos situāciju var tikai Dieva spēkā.<br />

Zinot vārdu spēku, domāsim ko teiksim. Citreiz labāk<br />

noklusēt un pateikt vienkārši ar sirdi. Izteiktam vārdam jau<br />

ir darbības spēks. Galvenais, lai tas būtu labs un sakarīgs.<br />

Pāvila vēst.efeziešiem 1:3<br />

Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs,<br />

kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību<br />

debesīs.<br />

Vārdus sakārto dzejas rindās. Dziesmu vārdi apvijās ar<br />

mūzikas skaņām. No sirds teikts vārds nāk ar mīlestības<br />

ieskaņu un patiesību.<br />

Lūgšanas vārdi lai ir kā skanīgākā dziesma Tam<br />

Kungam un Dievam par godu!<br />

Vēlēsim viens otram tikai labu!<br />

Tieksimies pēc Dieva Vārda pasaulē!<br />

328 329

PIEDOŠANAS SPĒKS<br />

Grēks ir cilvēka smagākā nasta. Grēks ar laiku var<br />

paņemt savā gūstā. Ja netiek lūgta grēku piedošana, tas<br />

cilvēku vairāk un vairāk spiež pie zemes. Savā žēlastībā<br />

Dievs ir dāvājis grēku piedošanu caur Jēzu Kristu.<br />

Laimīgs kas tic Kristus piedošanas spēkam. Neviens<br />

nav bez grēka – vienam mazāk to, otram vairāk. Ja katrs<br />

grēka darbs miesā ienestu konkrētu smagumu kilogramos,<br />

tad dienām ritot ar katru mēnesi un gadu cilvēkos grēka<br />

sakrātos tonnām. Bet vai ar šo smagumu cilvēks varētu<br />

paiet? Tā ir līdzība, lai saprastu, ka grēks cilvēka dvēselē<br />

ienes konkrētu smagumu un sekas.<br />

Psalmi 51:16<br />

Glāb mani no asinsgrēka, ak, Dievs, Tu mans Pestītājs,<br />

lai mana mute gavilēdama daudzina Tavu taisnīgumu!<br />

Strādājot ar datoru darba dienas beigās ievadīto<br />

informāciju atstājam datora atmiņā. Pēc mēneša datora<br />

atmiņā sakrājas daudz darbu un tie ir pārskatāmi. Līdzīgi<br />

arī dvēselē krājas informācija par cilvēka labajiem un<br />

sliktajiem darbiem. Labie darbi dvēseli izgaismo, grēka<br />

darbi dvēseli ietērpj tumsā.<br />

Grēks dzemdē gara nāvi – tas nozīmē, ka ar katru<br />

grēku samazinās gara lielums un gara gaisma miesu savā<br />

spēkā vairs sasniegt nespēj. Līdz ar grēku miesā iestājas<br />

aptumsums – gan fizisks, gan garīgs.<br />

Kristus nāca pasaulē, lai Viņam ticīgos no grēka izpirktu.<br />

Kristus ir Tas Kungs, kuram dota vara grēkus piedot.<br />

Tikai un vienīgi Dēla Gaisma spēj izdzēst grēkus no<br />

ticīga cilvēka dvēseles.<br />

Jāņa 1. vēst. 1:5–10<br />

Šī ir tā vēsts, ko esam no Viņa dzirdējuši un pasludinām<br />

jums, ka Dievs ir gaisma un Viņā nav it nekādas tumsības.<br />

Ja mēs sakām, ka mums ir sadraudzība ar Viņu un<br />

dzīvojam tumsībā, tad melojam un nedarām patiesību.<br />

Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad<br />

mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus<br />

asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. Ja sakām, ka mums<br />

nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav<br />

mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs<br />

un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs<br />

no visas netaisnības. Ja sakām, ka neesam grēkojuši, tad<br />

darām Viņu par meli, un Viņa vārdi nemājo mūsos.<br />

Vispirms cilvēkam savs grēks ir jāapzinās. Nav neviena<br />

cilvēka, kas negrēkotu. Pirms grēku plūdiem pasaule<br />

bija ļoti izvirtusi. Dievs tikai Noasa ģimeni un Latu ar<br />

sievu saskatīja par ticīgiem un taisniem cilvēkiem. Plūdi<br />

grēciniekus pazudināja. Dzīvi palika Noasa ģimenes<br />

ļaudis.<br />

Cilvēce attīstījās un izveidojās kādu mēs šodien redzam.<br />

Daļa ticīgi, daļa – neticīgi. Dieva bauslības likums joprojām<br />

darbojas pilnā spēkā. Grēka darbu sekas katrā cilvēkā ir<br />

330 331

acīm redzamas – neticīgajos ir garīgs vājums un atpalicība.<br />

Pasaulē tautas un nācijas atšķiras savā garīgā attīstībā.<br />

Maldu reliģijas cilvēkus no pazušanas glābt nespēj. Tikai<br />

kristietība veido pareizu garīgo attīstību. Kristietība ir visu<br />

reliģiju virsotne. Kristus ir ceļa rādītāja Gaisma uz mūžīgo<br />

dzīvošanu. Pasaulē tik maz cilvēku tic Patiesībai!<br />

Jāņa 1. vēst. 2:1–2<br />

Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un,<br />

ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā –<br />

Jēzus Kristus, kas ir taisns. Viņš ir mūsu grēku izpircējs,<br />

ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.<br />

Apziņa, ka tikai Kristus ir bez grēka ļauj saprast, ka<br />

ikviens cilvēks ir ar grēku. Vienam to var būt ļoti maz, bet<br />

citam daudz. Šī apziņa ļaus saprast, ka tikai Tas Kungs un<br />

Dievs var atbrīvot no grēka.<br />

Grēks cilvēkā rada sekas – tās ir slimības, dzīves grūtības,<br />

dvēseles sāpes, prāta aptumšošanās. Sirdsapziņa par<br />

grēka esamību pasaka priekšā. Prāts tai iestājas pretī. Jādara<br />

tas, ko liek sirdsapziņa. Aiz katra grēka ir arī netaisnība.<br />

Jo vairāk grēka, jo vairāk netaisnības.<br />

Jesajas 59:1–2<br />

Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu<br />

palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu<br />

dzirdēt. Bet jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva,<br />

un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš<br />

neklausās uz jums.<br />

Grēks iestājas aiz katra neizpildīta baušļa – ja pielūdz<br />

citus dievus, ja taisa dievekļus, ja Dieva vārdu nelietīgi<br />

valkā, ja nepiemin sabatu, ja negodā savu tēvu un māti,<br />

ja nokauj, ja pārkāpj laulību, ja zog, ja dod nepatiesu liecību,<br />

ja iekāro sava tuvākā namu, sievu un citu, kas tam<br />

pieder.<br />

Grēks rada atšķirtību ne tikai no cilvēka gara, bet arī<br />

no Dieva. Jo vairāk grēka, jo mazāk Dieva svētības. Jo vairāk<br />

grēka, jo tālāk no Dieva gādības, no Viņa aizsardzības,<br />

miera, spēka un dziedināšanas.<br />

Jēkaba vēst. 1:12–15<br />

Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu<br />

sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis<br />

tiem, kas Viņu mīl. Neviens, kas tiek kārdināts, lai<br />

nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām<br />

Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina.<br />

Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama<br />

un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies,<br />

dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi.<br />

Grēku piedošanai ir jātic. Svētīgi ir tie, kas iet grēku<br />

apzināšanās un izpirkšanas ceļu. Ar to tiek dāvāta ticība un<br />

paļāvība uz Jēzu Kristu. Katrs grēks vispirms ir jāapzinās<br />

un tad no sirds jālūdz. Patiesi, ir jāuzņemas savas dzīves<br />

krusts un ar pacietību tas jānes. Dievs samēro grēku<br />

izpirkšanas ceļu un tas ir izejams.<br />

Pāvila vēst. romiešiem 3:23–24; 10:4–5<br />

Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.<br />

Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna,<br />

sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.<br />

Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens,<br />

332 333

kas tic. Jo Mozus raksta par to taisnību, kas no bauslības:<br />

ikviens, kas to būs piepildījis, ar to iegūs dzīvību.<br />

Grēks ir cilvēka dziļi iekšējā samaitātība. Miesas darbi<br />

ir nešķīsti un cilvēkus tie tur verdzībā. Grēks, kas iemājo,<br />

ienāk arī personības pašās saknēs. Izmainās raksturs,<br />

domas un darbi. Pat viens grēks jau nopietni izmaina<br />

cilvēka dabu.<br />

Kāpēc savos divdesmit ikviens ir skaists, jautrs, izpalīdzīgs,<br />

bet četrdesmit gados daudzos ir ienācis īgnums,<br />

neapmierinātība, skaudība, dusmas un tā varētu turpināt.<br />

Katrs grēks cilvēkam atņem gara skaistumu, prieku, mieru<br />

un visu, kas tam piemīt. Tāpēc būtiski ir negrēkot. Bet<br />

ja tas jau noticis, tad jāiet vienīgi pareizais, Derībā norādītais<br />

grēku piedošanas ceļš.<br />

Jāņa 1. vēst. 3:4–6<br />

Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība.<br />

Jūs zināt, ka Viņš ir atklājies, lai grēkus atņemtu,<br />

un grēku nav Viņā. Katrs, kas paliek Viņā, negrēko; katrs,<br />

kas grēko, nav Viņu redzējis, nedz Viņu atzinis.<br />

Grēka darbu noslēpt nav iespējams. Tas top ierakstīts<br />

dvēselē. Arī blakām cilvēkam stāvošais eņģelis to ieraksta<br />

dzīves grāmatā. Likteņa grāmatā atspoguļojas visi labie<br />

un arī grēka darbi.<br />

Žēl, ka cilvēki paša grēkus bieži vien nepamana. Labi,<br />

ja draugs par tiem skaidri pasaka. Sevi ir jāmācās analizēt.<br />

Ir teikts – neviens nav bez grēka. Tāpēc, ja arī domājat,<br />

ka esat bez grēka, labāk būtu tomēr ik dienu lūgt Kristum<br />

grēku piedošanu un piedot arī citiem.<br />

Ja grēku dvēsele ir daudz, cilvēks no tiem kļūst atkarīgs.<br />

Grēks cilvēku ievelk dziļā atkarībā – viņš kļūst grēka vergs.<br />

Grēku iespaidā cilvēkam izveidojas nepareizs viedoklis un<br />

spriedums. Tāpēc ar laiku cilvēku domas par vienu un to<br />

pašu notikumu vai lietu dalās. Patiesība vienmēr ir viena,<br />

bet domas dažādas.<br />

Jāzina, ka ir divi dzīves ceļi: viens svētīga un Dievam<br />

ticīga cilvēka ceļš; otrs – bezdievja un grēcinieka. Pirmais<br />

ir dzīvības un laimes ceļš, otrais – pazušanas un mūžīgo<br />

mocību ceļš. Dievs visvairāk par visiem vēlas, lai ikviens<br />

atrastu pareizo ceļu. Vēl, lai pildot Derību, iemantotu<br />

mūžīgo dzīvošanu.<br />

Dieva likums ir taisnīgs un tas attiecas pilnīgi uz katru.<br />

Redzot grēku, cilvēks labāk saprot taisno un pareizo ceļu.<br />

Tieksimies pēc Tā Kunga Debesu Valstības! Lai mūsu sirdīs<br />

dzīvo Dieva <strong>likumi</strong>! Lai jūs māca Patiesības Gars!<br />

Psalms 1:1-3<br />

Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam,<br />

nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā,<br />

bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas<br />

dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.<br />

Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas<br />

savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst.<br />

Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.<br />

Dievs radot Ādamu un Ievu noteica, ka viņiem no<br />

visiem Ēdenes dārza var ēst, bet no laba un ļauna atzīšanas<br />

koka ēst aizliedza. Tas koks bija acīm tīkams<br />

un iekārojams. Pakļaujoties miesas kārēm, viņi ēda<br />

334 335

aizliegtā koka augļus un krita grēkā. Dievs par nepaklausību<br />

Ādamu un Ievu izdzina no paradīzes. No tās dienas<br />

cilvēku miesu pārņēma miesas kāres. Tā pasaulē dzima<br />

cilvēku grēki.<br />

Ar grēka palīdzību cilvēkam ir dota iespēja atšķirt,<br />

kas ir slikts un kas ir labs. Par katru nepaklausību grēka<br />

augļi dzemdē reālas sekas. Cilvēks ar laiku saprot, kas ir<br />

slikts. Katrs grēks cilvēkā maina izjūtas, jo dvēselē ienāk<br />

smagums. Gars tiecas miesu apskaidrot. Gudrs cilvēks pie<br />

grēka darbiem vairs neatgriežas.<br />

Pāvila 1. vēst. korintiešiem 15:56<br />

Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība.<br />

Piedošanai seko grēku atlaišana. Ar piedošanas mirkli<br />

Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu spēku sāk grēcinieka grēku<br />

dzēst. Piedot ir jāiemācās, jo tas ir grēku atpestīšanas<br />

sākums. Ja vienā mirklī cilvēki viens otram piedotu un<br />

lūgtu piedošanu Dievam, tad pasaule taptu skaistāka.<br />

Veidosim sevi un pasauli skaistāku!<br />

Cilvēkiem patīk iet uz pirti un tur nomazgāt sakrātos<br />

putekļus. Parasti pirts dienas gaida un cenšas tās nepalaist<br />

garām. Netīrumi tiek nomazgāti, bet grēka smagums<br />

paliek. Neaizmirsīsim ik dienu lūgt Dievu par grēku<br />

piedošanu un piedosim tos tuvākajiem.<br />

Lūkas ev. 2:11<br />

..jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir<br />

Kristus, Tas Kungs.<br />

Dvēseli no grēkiem spēj pestīt vienīgi Jēzus Kristus.<br />

Viņš ir Pestītājs un pasaules Glābējs. Ticēt Viņam – nozīmē<br />

ticēt Dievam. Godāt Jēzu – nozīmē godāt Debesu Tēvu.<br />

Dvēseles tīrība dāvā gara augļus, veselību un laimi.<br />

Lai ikdienas lūgšana ir svarīgāka par pirts dienām!<br />

Lai tīras top jūsu dvēseles!<br />

Esiet laimīgi mūžīgi!<br />

336 337

DESMITĀ TIESA<br />

Pasaulē cilvēkam dots viss lai dzīvotu – zeme ar tās<br />

bagātībām, gaiss, saule ar savu siltumu, ūdens un viss<br />

uzturam nepieciešamais. Galvenais mūsos ir mūžīgā<br />

dzīvība, ja ticam Jēzum Kristum. Lai cilvēkus glābtu,<br />

Dievs pasaulei deva Dēlu. Dievs deva pašu galveno –<br />

Pestītāju un Glābēju.<br />

Viss radītais pasaulē cilvēkam ir pats labākais. Tas tā<br />

ir, ja viņš vēlas to pieņemt un izmantot. Dievs ik rītu dāvā<br />

skaidru prātu, spēku un izturību, lai dienu varētu nodzīvot<br />

sakarīgi un pilnīgi.<br />

II Mozus 23:19<br />

Labākos no tavas zemes pirmajiem augļiem nes Tā<br />

Kunga, sava Dieva, namā.<br />

Kā Dievs dod pašu labāko, tā arī prasa, lai mēs Viņam<br />

no visiem darba augļiem dotu pašu labāko. Tā ir desmitā<br />

daļa no mūsu augļiem, kas ir jādod Dievam. Tā ir desmitā<br />

daļa no mūsu ienākumiem.<br />

Dievs no paša pirmsākuma ir iedibinājis likumu, ka<br />

desmitā daļa no cilvēka ienākumiem pieder Viņam. Tā<br />

nepieder cilvēkam, bet Dievam. Ja cilvēks šo daļu patur<br />

sev, tajā pašā mirklī viņš no Dieva ir nozadzis Viņa desmito<br />

daļu.<br />

IV Mozus 18:12<br />

To vislabāko tiesu no šī gada eļļas un to vislabāko no<br />

svaigās vīna sulas un no labības – viņu pirmajos upurus,<br />

ko tiem būs Tam Kungam dot, to Es tev nododu.<br />

Kā Dievs ir devīgs, tāpat arī mums ir jāiemācās būt devīgiem.<br />

Ja cilvēks nežēlo dot Dievam, tad Viņš nežēlos dot<br />

cilvēkam piederošo daļu svētība un labklājības.<br />

Parasti cilvēki sūdzas par naudas vai citu materiālo vērtību<br />

trūkumu. Bet kā godīgā ceļā var iemantot bagātību, ja<br />

Dievam, visas bagātības īpašniekam, tiek atņemta Viņam<br />

piederošā daļa?<br />

Dievs labi pazīst ikviena cilvēka sirdi un svarīgākais ir<br />

cilvēka gatavība dot ikvienam, kam vajadzīga palīdzība.<br />

Labprātīga devēja sirdī ienāk gaišums un svētība.<br />

Maleachija 3:8–10<br />

Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat?<br />

Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam? – ar desmito tiesu<br />

un labprātīgiem upuriem. Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā<br />

ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs<br />

visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat!<br />

Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā<br />

klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet<br />

tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es<br />

arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem<br />

pārpilnībā nolīt pār jums!<br />

Tātad ikvienam ir jāsaprot, ka Dieva likums paliek<br />

spēkā līdz pasaules galam. Dievs vēlas no mūsu darba<br />

augļiem saņemt pirmo un vislabāko daļu, tad arī cilvēks no<br />

338 339

Dieva saņems vislabāko. Desmitā daļa no ienākumiem ir<br />

svēta, jo tā pieder Dievam. Cilvēks to var ziedot savai draudzei<br />

vai tuvākajiem. Ko mēs dodam saviem tuvākajiem,<br />

to mēs dodam Dievam. Viņam patīk labsirdīgs devējs.<br />

Ticība ir jāapliecina darbos. Godāt Dievu ar muti, tas ir<br />

par maz, jo vajag godāt Dievu patiesi un no sirds.<br />

Ja cilvēks nav iemācījies šo Dieva likumu izpildīt, tad<br />

viņš paliek piesaistīts pie mantas, naudas un zemes. Dievs<br />

devīgu cilvēku atbrīvo no mantkārības un naudaskāres.<br />

Vēl vairāk, devīgs cilvēks tiek materiāli nodrošināts –<br />

tādam ir darbs, ir sev un ģimenei pietiekoši ienākumi.<br />

Devīgu cilvēku Dievs atbrīvo no materiālās pasaules<br />

atkarības un iekārēm. Nevar vienlaicīgi kalpot Dievam<br />

un mantai. Par iemaksāto desmito daļu cilvēks iegūst brīvāku<br />

iespēju garā augt un pilnveidoties. Dievs nevēlas pārpalikumu<br />

no darba augļiem un nevēlas kādu mazumiņu,<br />

bet tieši desmito daļu. Pirmsākumā varbūt ir grūti izpildīt<br />

Dieva prasību, tad jāsāk ar desmitās daļas novēlēšanu tieši<br />

pašiem tuvākajiem. Došanas mirklī lai tiek teikts – Dievs, šī<br />

ir tā daļa, ko es Tev ziedoju un tā lai nes svētību saņēmējam.<br />

Maleachija 1:14<br />

Nē, lai nolādēts ir krāpnieks, kam viņa ganāmā pulkā ir<br />

veselīgs pieaudzis auns, bet kas, dodams Tam Kungam<br />

solījumu, ziedo Viņam kādu mazvērtīgu dzīvnieku! Jo Es<br />

esmu liels un varens valdnieks, saka Tas Kungs Cebaots,<br />

un Mans Vārds ir bijājams tautu vidū!<br />

Ir labi tieši pirmo algas daļu nolikt Dievam un atradīsies<br />

vajadzība, kur to vēlāk izmantot. Svarīgs ir labprātīgs<br />

iesākums un tad devīgs turpinājums. Dieva desmitā daļa<br />

ir kā laba sēkla, kas iesēta auglīgā zemē. Tā neapšaubāmi<br />

nesīs vislabākos augļus. Gadsimtiem ilgi šī prasība tika<br />

pārbaudīta un bija redzams pārsteidzoši pilnīgs rezultāts.<br />

Skopums cilvēku iedzen nabadzībā. Skopums cilvēku<br />

ievelk materiālās pasaules purvā. Skopums ir miesas vājums.<br />

Skopums cilvēku aizver uz ilgiem un mokošiem gadiem.<br />

Skopums cilvēku piesaista pasaulei un grūti pat<br />

domās aizsniegt gara sirds visskaistākos augļus. Skopums<br />

aizver ceļu uz laimi.<br />

III Mozus 27:30<br />

Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās<br />

sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder Tam Kungam un<br />

ir Tam Kungam svēta.<br />

Ja kāds cilvēks nevēlas atdot Dievam piederošo daļu,<br />

tad viņš nevēlās būt laimīgs. Devīgs cilvēks saņem no Dieva<br />

bagātības žēlsirdību, svētību, mīlestību, prieku, mieru,<br />

aizsardzību, pārpilnību, ģimenes labklājību un pateicību<br />

visdažādākajos veidos.<br />

Desmitās daļas devīgums atver visdzīvāko saikni ar<br />

Dievu. Ticība ir jāapliecina darbos. Reizēm visgrūtāk ir<br />

šķirties no daļas savas bagātības, bet saprotot to, ka viss tik<br />

un tā pieder Dievam un piederēs pēc nodzīvotās dzīves,<br />

palīdz nežēlot, dot un dāvāt saviem mīļajiem skaistas,<br />

visāda veida dāvanas.<br />

Devīgums cilvēku paceļ dievišķā gaismā. Devīgs cilvēks<br />

iemanto neatkarību no materiālās pasaules smaguma,<br />

labklājību, pārpilnību, auglību, un laimi.<br />

340 341

Dieva Derības paliks spēkā līdz pasaules galam. To<br />

nevar mainīt ne pastāvoša vara, ne tikums vai cilvēku<br />

pieņēmums. Ja cilvēks Dievam lūdz svētību un palīdzību,<br />

tad jāsaprot, ka to var saņemt izpildot Dieva likumus. Ja<br />

cilvēks žēlo priekš tuvākajiem, tad nav ko gaidīt no Dieva<br />

devīgumu.<br />

Visā Dieva Valstībā ir līdzsvars un saskaņa. Viscaur visā<br />

darbojas vienlīdzīgi <strong>likumi</strong>. Kā cilvēks dara pasaulē, tā tiek<br />

atdarīts no Debesīm.<br />

Mateja ev. 23:23<br />

Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs<br />

dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un<br />

atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību<br />

un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.<br />

Patiesi kļūdains ir uzskats, ka desmitā tiesa ir jādod tikai<br />

noteiktā vietā. Dievs ir visā, un dodot savam tuvākajam,<br />

mēs dodam Dievam. Tas varbūt visās dzīves situācijas.<br />

Kur divi vai trīs piesauc Dievu, tur ir Tas Kungs un Viņam<br />

par godu mēs varam atdot desmito tiesu tam, kuram tajā<br />

mirklī ir liela vajadzība pēc materiālās palīdzības.<br />

Desmito tiesu Dievam vajag dot bez kurnēšanas, regulāri<br />

un ar pārliecību par Dieva Derības likuma prasībām.<br />

Ja cilvēks lielās ar savu devīgumu, tad viņam tiek atņemta<br />

daļa svētības. To ka mēs dodam, lai zina tikai Dievs, devējs<br />

un saņēmējs. Ja tas likts uz altāra, tad to lai zina tikai Dievs.<br />

Mateja ev. 6:2–3<br />

Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt<br />

savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai<br />

ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava<br />

alga. Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā<br />

roka lai nezina, ko labā dara.<br />

Dodot desmito daļu Tam Kungam ar savas sirds vārdiem<br />

ir jāapliecina novēlējums. To pieņemot, Dievs devējam<br />

un ņēmējam dos svētību. Dievs savas bagātības sadala<br />

pēc saviem ieskatiem. Galvenais ir mūsu patiess devīgums<br />

un no sirds izteikts vēlējums.<br />

Svarīgi, lai saņemtā Dieva dāvana tiktu pareizi izlietota.<br />

Tā ir svēta, būtības dziļumos ir saņemta no paša Dieva.<br />

Un būtu pareizi, ja saņēmējs Dieva daļu noliktu uz altāra<br />

vai Bībelē, sakot: Kungs, tā ir Tava daļa, es pateicos. Ļauj<br />

man ar to rīkoties darot Tev vēlamus darbus. Lai devīgas ir<br />

jūsu sirdis!<br />

Lai devējam ir priecīga sirds!<br />

Lai devīgu cilvēku Dievs atalgo mūžīgi!<br />

Lai sirds skaistums vairo pasaules skaistumu!<br />

342 343

LŪGŠANAS SPĒKS<br />

Cilvēks elpo ne tikai gaisu, bet arī Dieva dzīvības dvašu.<br />

Svētais Gars ik mirkli ir pasaulē un Tā radošā vide mūs<br />

dzīvina. Zivīm dabīgā vide ir ūdens, putniem – gaisa telpa,<br />

mums dzīvā Dieva Gars. Tas ir svarīgi saprast – bez Dieva<br />

radītās vides cilvēks nespētu eksistēt. Tas ir tik vienkārši<br />

to pieņemt un saprast.<br />

Bet kāpēc pasaulē tikai trešā daļa no cilvēkiem pareizi<br />

spēj novērtēt Dieva devīgumu, nosaukt Radītāju pareizā<br />

vārdā un pieņemt Dieva Trīsvienības Patiesību?<br />

Daļa cilvēku dzīvo kā kurmji – vēl gaismu neredz.<br />

Labi, ja pēc tās tiecas. Bet kad iznāk gaismā, tad vēl garā<br />

jāizaug un jāuzzied. Tikai maza daļa cilvēku pareizi un<br />

patiesi no sirds Dievu pieņem, Viņam tic un paļaujas.<br />

Vājuma apņemtie pasauli un cilvēkus dzen postā.<br />

Viss piepildās, kā Derībā rakstīts.<br />

Pāvila vēst.filipiešiem 3:20–21<br />

Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām<br />

Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu, kas pārvērtīs mūsu<br />

zemības miesu, līdzīgu Savai apskaidrotai miesai, ar<br />

spēku, kurā Viņš arī spēj Sev pakļaut visas lietas.<br />

Mums jāpieņem laiks un apstākļi, kurā dzīvojam un<br />

jāiemācās tajā izdzīvot. Jātur uz Dievu sirdis atvērtas un<br />

jāpieņem Viņa gudrības vārdi. Kristus spēkā un gudrībā<br />

top rakstīta arī šī <strong>grāmata</strong>.<br />

Lūgšana ir saruna ar dzīvo Dievu. Tā ir reāla laikā un<br />

telpā. Gara saikne ir daudz pilnīgāka par pasaulē esošajām.<br />

Tā ir paliekoša un mūžīga. Lūgšanas mirklī atdzīvojas<br />

gars un izveidojas patiesi pilnīga saikne ar Dievu.<br />

Laime ir sajust Dievu sarunā un mīlestībā. No Dieva<br />

plūstošā gaisma cilvēku un pasauli pārveido. Laimīgs tas,<br />

kurš iepazinis lūgšanas spēku un iespējas!<br />

Cilvēka ķermenī ir daudz miljardu šūnu. Tās cilvēkam<br />

ir jāvada un jāorientē uz dzīvības devēju – Dievu. Cik<br />

savas šūnas mēs Dievam uzticam, tik tajās Viņš arī iemājo.<br />

Tā ir Patiesība. Viss ir mūsu rokās.<br />

Jāņa ev. 16:24<br />

Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā Vārdā; lūdziet,<br />

tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs.<br />

Ticība un lūgšana nedrīkst būt pavirša. No ticības<br />

patiesuma ir atkarīga mūsu laime. Tas ir kaut kas liels<br />

un mūžīgs – mūsu Kungs un Dievs. Viņu lūgt, ar Dievu<br />

runāt ir liela laime.<br />

Radītājs ar Savu spēku stāv pāri visam. Dievs rada<br />

un vada izplatījumu ar visām radībām. Cilvēkam ir dota<br />

unikāla iespēja – ikvienā mirklī pēc Tēvreizes uzsākt<br />

sarunu ar Vienīgo Dievu. Tā ir sirds visaugstākā līmeņa<br />

saruna ar savu Radītāju. Tik maz, kas saprot šīs iespējas<br />

būtību.<br />

Pieņemšanā pie valsts prezidenta nokļūt ir diezgan<br />

grūti. Bet viņš ir tikai vienkāršs cilvēks tautas vēlētā amatā.<br />

344 345

Tāds pats kā citi ļaudis. Izplatījumā ir miljardiem pasauļu<br />

un valdītājs pār tām ir vienīgais un mūžīgais Dievs.<br />

Un mums ir dota ik mirkļa saruna ar Viņu. Sirds bijībā<br />

notrīc. Cilvēki nenovērtē šīs iespējas lielumu. Lai jums top<br />

skaista saruna ar Dievu!<br />

Ikviena lūgšana, kas nāk no sirds, uzziedina kādu<br />

skaistu ziedu Debesu Valstības pļavā. Tā patiešām ir īpaši<br />

Dieva radīta, lai taptu skaistums arī ar cilvēku sirds<br />

spēku. Kādreiz cilvēks tur atradīs savus ziedus un bezgalīgi<br />

priecāsies, ka tas ir viņa lūgšanu auglis. Ziedi ir dažādos<br />

krāsu toņos un spilgtuma, mazi un lieli, smalki un kupli.<br />

Tie patiešām veidojās saskaņā ar mūsu lūgšanu pilnību.<br />

Lūgšanas sākums ir Tēvreize. Tā ir Svēta lūgšana. Tēvreize<br />

ir katras dienas lūgšana. Ar to sākas saruna ar Dievu.<br />

Šo lūgšanu Dievs vienmēr uzklausa un atbild. Tēvreizē ir uzrunas<br />

vārdi Debesu Tēvam, septiņas lūgšanas un galavārdi.<br />

Mateja 6:9–13<br />

Tāpēc jums būs tā lūgt:<br />

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk<br />

Tava Valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī<br />

virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.<br />

Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam<br />

saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet<br />

atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un<br />

gods mūžīgi. Āmen.<br />

Tēvs ir Radītājs un Viņā viss notiek. Lūdzot un uzrunājot<br />

Dievu, mēs atzīstam, ka Viņš ir mūsu Tēvs un mēs<br />

esam Viņa bērni. Tēvam Debesīs ir vara par visu kas ir.<br />

Lūdzot – svētīts lai top Tavs vārds, mēs lūdzam, lai<br />

Dieva vārds būtu priekš mums svēts ik mirkli. Cilvēkam<br />

vienmēr jālūdz palīdzība Dievam, jo pasaulē ikviens pats<br />

par sevi ir vājš. Dieva vārds mūsos var tikt turēts svēts, ja<br />

pildām baušļus, ja atzīstam Derību un dzīvojam Viņam<br />

paklausīgi. Trīsvienīgā Dieva vārds, Viņa slava un gods ir<br />

jātur augstāk par visu.<br />

Dieva Valstība jau sagatavota un tā nāk pati par sevi, bet<br />

lūdzot Tēvreizē – Lai nāk Tava Valstība, mēs lūdzam, lai tā<br />

nāk arī priekš mums. Lūdzot, Debesu Tēvs dod Svēto Garu,<br />

lai mēs būtu tai sagatavoti. Cilvēkam pēc Debesu Valstības<br />

sirdī ir jātiecas. Debesu Valstība ir tuvu klāt pienākusi. Tā<br />

ir reāla Valstība, kur mēs tikām radīti un drīz pienāks laiks<br />

atgriezties. Debesu Valstībā Kristus spēkā tiks augšāmcelti<br />

tikai patiesi ticīgie Dieva bērni. Tāpēc mūsu lūgšanas<br />

lai ir patiesas, no sirds un pateicības pilnas.<br />

Lūgšanas mirkļos lūgsim, lai mēs būtu stiprināti ticībā,<br />

paļāvībā un atziņā. Lai mūsos ienāk Jēzus Kristus un vada.<br />

Debesu Valstībā ir mūsos, garā tverama. Tajā ienāksim sava<br />

gara spožumā un godā.<br />

Lūdzot – Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes,<br />

mēs lūdzam, lai Viņa prāts notiek pie mums. Atzīstot sirdī<br />

šos vārdus, mēs ticam, lūdzam un vēlam, lai Dieva vara un<br />

griba vienmēr ir pilnā spēkā pār visu izplatījumu. Lūgšanas<br />

mirklī mēs paļaujamies uz Tēvu. Dievs ir žēlsirdīgs,<br />

jo mēs esam Viņa bērni. Dieva apsolījums ir mūžīga<br />

dzīvošana Debesu Valstībā un mēs pacietīgi ejam Viņa<br />

noliktos ceļus.<br />

346 347

Psalms 86:11–13<br />

Māci man, Kungs, Tavu ceļu, lai es staigāju Tavā patiesībā;<br />

noskaņo manu sirdi visnotaļ tā, lai es Tavu<br />

Vārdu bītos! Es Tevi slavēšu, Kungs, mans Dievs, no<br />

visas sirds un godāšu Tavu Vārdu mūžīgi, jo liela ir Tava<br />

žēlastība pret mani, un Tu manu dvēseli esi izglābis no<br />

nāves valsts dzelmes.<br />

Tēvreizē – Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien,<br />

nozīmē maize visām dzīves vajadzībām. Tas ir ne tikai<br />

ēdiens vai dzēriens, bet pilnīgi viss, kas nepieciešams<br />

ikdienai, pat svaigs gaiss, miers un veselība.<br />

Dievs ikdienai jau ir devis daudz – to ko redzam dabā<br />

un no tās izmantojam. Bet lūgums ir nepieciešams tāpēc,<br />

ka mēs ik mirkli atzīstam, ka viss ir Viņa dots un lūgums<br />

ir Debesu Tēva noteikts. Mums ar saviem vārdiem ir jāapliecina<br />

Dieva gādība un labprātība.<br />

Pāvila 1. vēst. Timotejam 4:4–5<br />

Jo katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams,<br />

ko saņem ar pateicību; jo svētumu tam piešķir Dieva<br />

vārds un lūgšana.<br />

Lūgums – Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī<br />

mēs piedodam saviem parādniekiem, ir lūgšana par grēku<br />

piedošanu. Neviens cilvēks nav bez grēka. Grēks ir jāatzīst,<br />

jānožēlo un tuvākajam jāpiedod. Bez grēku piedošanas<br />

cilvēks iet postā, jo grēku daudzums ik dienu vairojas un<br />

pēc gadiem tas jau nospiež.<br />

Kristus māca par grēku piedošanu un tas ir pamats<br />

gara izaugsmei. Bez grēka piedošanas cilvēks nevarēs<br />

iemantot Debesu Valstību. Grēks, kas uzkrāts, tas paliek<br />

arī aizejot viņsaulē.<br />

Daniela 9:18–19<br />

..Jo mēs zemojamies Tava vaiga priekšā ar savām<br />

lūgšanām, balstīdamies ne uz savu taisnību, bet cerēdami<br />

un paļaudamies uz Tavu lielo žēlastību.<br />

Ak, Kungs, paklausi! Ak, Kungs, piedod! Ak, Kungs, ņem<br />

vērā, dari to un nekavējies Sevis paša dēļ, mans Dievs!<br />

Svarīgi ir patiesi un no sirds piedot arī saviem parādniekiem.<br />

Jo pēc grēka izdarīšanas grēcinieka un cietēja<br />

starpā izveidojas grēka pavediens. Tā ir reāla saite un tikai<br />

pēc grēka piedošanas tā pazūd.<br />

Pāvila vēst. kolosiešiem 9:12–15<br />

Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties<br />

sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā,<br />

ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam<br />

ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums<br />

piedevis, piedodiet arī jūs.<br />

Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.<br />

Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat<br />

aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi!<br />

Lūdzot – Un neieved mūs kārdināšanā, mēs lūdzam<br />

Dievu būt stipriem no kārdinājumiem un no tiem lai<br />

tiktu pasargāti. Mēs lūdzam, lai kārdinājums nav tik liels,<br />

ka to neizturam. Mēs lūdzam, lai novērstu kārdināšanas.<br />

Kārdinājumi ir arī pārbaudījumi.<br />

Pāvila 1. vēst. korintiešiem 10:13<br />

Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir<br />

348 349

uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām,<br />

bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.<br />

Tēvs pasauli radījis tā, ka ir grēka ceļš un ir arī dzīvības<br />

ceļš ticībā. Caur pasaules vilinājumiem mēs iepazīstam,<br />

kas ir slikts un kas ir labs. Miesa ir pakļauta kārdinājumam,<br />

gars nē. Pasaule ir tā radīta, ka pats cilvēks tikai ar<br />

savu gudrību un spēku nekad nespēs nostāties pretī tās<br />

kārdinājumiem. Cilvēks var uzveikt kārdināšanas tikai ar<br />

Dieva spēku un atbalstu. To ir svarīgi apzināties.<br />

Jēkaba vēst. 1:12–15<br />

Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu<br />

sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir<br />

apsolījis tiem, kas Viņu mīl. Neviens, kas tiek kārdināts, lai<br />

nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām<br />

Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina.<br />

Lūdzot – bet atpestī mūs no ļauna, mēs lūdzam atpestīt<br />

no visāda ļaunuma. Pasaulē ir daudz ļaunuma. Neviens<br />

nezina, kurā mirklī tas uzbruks. Dieva aizsardzība ir pilnīga.<br />

Tā stāv pretī visam ļaunumam un to iznīcina. Tēvreize<br />

ir mūsu lūgšana kā paļāvības un uzticēšanās apliecinājums<br />

Dievam.<br />

Psalmi 139:23-24<br />

Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē<br />

mani un izdibini skaidri manas domas, un lūko, vai es<br />

neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!<br />

Tēvreize ir jābeidz ar vārdiem – Jo Tev pieder Valstība,<br />

spēks un gods mūžīgi. Āmen. Tas ir mūsu apliecinājums par<br />

Patiesību, ka Dievam viss pieder mūžīgi.<br />

Dievs ir pati pilnība un Viņš ir visu radību <strong>Dzīvības</strong><br />

avots. Valstība, spēks un gods – viss vienīgajā un mūžīgajā<br />

Dievā visā izplatījumā. Šie trīs vārdi ietver mūsu cieņu,<br />

bijību un atziņu par Dieva varu, godību un varenību.<br />

I Laiku 29:11<br />

Jo Tev, ak, Kungs, pieder augstība un vara, godība, slava<br />

un varenība; it viss, kas ir debesīs un virs zemes, tas<br />

pieder Tev! Tava ir, ak, Kungs, valstība, un Tu pacelies<br />

pāri kā galva pār visiem!<br />

Mūsu lūgšana lai ir patiesa, no sirds dziļumiem vērsta<br />

uz Dievu Debesīs. Lūgšanas mirklī gaismas stars vieno<br />

Dievu un lūdzēju. Vārdi aizlido vienā mirklī un sirds jūt<br />

atbildes pieskārienu.<br />

Svarīgi ticēt lūgšanas darbības realitātei. Patiesi viss teiktais<br />

nonāk līdz Dieva augstumiem un Viņš mūs mīlēdams,<br />

katram dod atbildi garā ar Savas pilnības spēku un gudrību.<br />

Tēvs runā caur Dēlu. Tāpēc pēc Tēvreizes svarīgi ir uzsākt<br />

sarunu ar Jēzu Kristu. No sirds Tam Kungam ir jāpasaka<br />

tas, ko vēlamies. Vispirms ir jāatzīstas grēkā un tas jānožēlo.<br />

Kristus Gaisma noskalos grēka smagumu un tad<br />

var sākties sirds saruna – patiesa un klusa, sakārtota un<br />

skanīga, mīlestības un gaismas pilna. Lūgšanā ar domām ir<br />

jāatver sirds vārti Kristus priekša, lai Viņš iemājo un runā,<br />

lai dzīvina, dziedina un atpestī no grēka.<br />

Jāņa ev. 6:40<br />

Jo tāda ir Mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu<br />

un Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība un Es viņu celtu<br />

augšā pastarā dienā.<br />

350 351

Patiesa sirds lūgšana apskaidro un mierina, sakārto<br />

un iepriecina. Lūgšanas mirklī saskaras Kristus un cilvēka<br />

sirds. Tad apvienojas divas pasaules – Dieva un cilvēka.<br />

Vienojošais stars pāršķeļ tumsu un izveidojas gaisma.<br />

Ir svarīgi, lai pasaulē vairāk būtu Gaisma. Dievam<br />

ticīgie cilvēki pasaulei ir gaisma un lūgšanu mirkļos tajā<br />

ir gaismas uzliesmojumi, kas spīd kā mazas saules. No<br />

gaismas ikvienai radībai ir labi. Gaisma ir dzīvība un Dieva<br />

radošais spēks.<br />

Lūkas ev. 11:9<br />

Tā arī Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots,<br />

meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps<br />

atvērts.Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un,<br />

kas klauvē, tam atvērs.<br />

Lūgšanas pasaulē vairo mieru un saskaņu, laimi un<br />

skaistumu, mīlestību un svētumu. Ik mirkļa ticība un<br />

lūgšanas stāv pretī pasaules grēkam un ļaunumam. Lai<br />

cilvēks būtu laimīgs, jāiemācās To Kungu lūgt no visas<br />

savas sirds, dvēseles un prāta.<br />

Lai jūsu lūgšanas vairo ticību, prieku un mieru!<br />

Lai sirds svētā lūgšanā jūsos iemājo Dieva mīlestība!<br />

Tiecaties pēc Jēzus Kristus un Debesu Valstības!<br />

Derības vārdi ir dzīvības <strong>likumi</strong>. Dievs tautām gadsimtiem<br />

cauri dod gudrību un patiesību. Tik maz cilvēku<br />

turas pie vienīgā Dieva. Bet ticīgo skaits turpina augt.<br />

Patiesība ir rakstīta mūsu sirdīs. Laimīgs, kurš to<br />

saklausa. Arī rakstītais ir tapis Ar Jēzus Kristus svētību un<br />

gudru ziņu. Pieņemt to vai nepieņemt – ir jāizvēlas pašam.<br />

Jāatceras, ka noliktais Kristus otrās atnākšanas laiks ir<br />

tuvu klāt pienācis. Uz svaru kausiem tiek likta cilvēku<br />

ticība, darbi un Derības pildīšana.<br />

Laika ritējumu apstādināt nevar. Tajā var vienīgi paspēt<br />

pietuvoties Jēzum Kristum. Lūgšanas lai ir skaista<br />

sirds saruna ar To Kungu par visām lietām pasaulē. Kas<br />

pazīst Jēzu, tas pazīst Dievu. Kas uzņem Jēzu, to uzņem<br />

Dievs. Kas mīl Jēzu, to mīl Dievs.<br />

Jāņa atklāsmes.gr.22:20–21<br />

Tas, kas visu šo apliecina, saka: “Tiešām, Es nāku drīz.<br />

Āmen.” Tiešām, nāc, Kungs Jēzu! Mūsu Kunga Jēzus<br />

žēlastība lai ir ar visiem! Āmen!<br />

Lai Jēzus Kristus ir jūsu ceļa rādītāja Gaisma un dzīvības<br />

likums!<br />

Lai Dieva <strong>Dzīvības</strong> avota Gaisma pār jums spīd mūžīgi!<br />

Lai mīlestībā uz Dievu un uz savu tuvāko jūs atrodat<br />

savas dzīves laimi!<br />

352 353

Iznākušas autora <strong>grāmata</strong>s,<br />

kas palīdz cilvēkam izprast savu būtību,<br />

atrast saskaņu ar sevi un pasauli,<br />

garīgi augt un pilnveidoties:<br />

ATKLĀSME<br />

IESPĒJA IZDZĪVOT<br />

ZELTA GRAUDI<br />

CEĻĀ UZ GAISMU<br />

GUDRĪBAS PĒRLES KATRAI DIENAI

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!