Ēriks Delpers: Atklāsme
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs, kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu, ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē. Grāmata laviešu valodā. ISBN 9984-556-63-8
Vārds, ja tas ir patiess un no sirds pateikts, — dzīvos. Es sāku liecību par to, ko Jēzus Kristus man ir atklājis. Svētīgs ir katrs, kurš atzīst vienīgo Dievu, visa Radītāju, un Jēzu Kristu, godīgi dara savu darbu un taisnīgi dzīvo. Arī es godīgi daru savu darbu, ko Dievs man ir uzticējis, un par to es liecinu savā atklāsmē.
Grāmata laviešu valodā.
ISBN 9984-556-63-8
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ja cilvēks iemācās atdot otram šo daļu, tad viņam darbs un<br />
alga būs vienmēr. Tikai dodot savam tuvākajam, cilvēks iegūst<br />
un vairo sevī gara bagātības.<br />
Gara augļu atklāsme cilvēkā var nākt vienīgi caur bauslību.<br />
Kā Jēzus Kristus ir turējis sava Tēva baušļus un dzīvo Debesu<br />
Tēva mīlestībā, tāpat arī mums norādījis turēt Dieva Dēla baušļus,<br />
un tad mēs paliksim Viņa mīlestībā. Ar bauslības pildīšanu<br />
mūsos ienāk Jēzus Kristus gars, kas dāvā mums mīlestību un<br />
prieku.<br />
Dieva dāvātais prieks cilvēkā ir pilnīgs. Tas ir ar cilvēku ik<br />
mirkli. Tad mēs dzīvojam Dievam par prieku un Dievs gādā<br />
dzīvošanas prieku. Tad caur mīlestību un prieku mēs savienojamies<br />
Jēzū Kristū un esam brāļi un māsas.<br />
Mēs viens otru pazīstam un atzīstam, ka esam garā tuvi un<br />
mūs vieno Dieva mīlestība. Mēs esam gatavi viens otram ziedot<br />
sevi un savus darbus, jo mūsu darbi nepazūd, tie, tāpat kā mēs,<br />
paliek Jēzū Kristū. Un mūsu ikdiena nepazūd, tā paliek mūžībā,<br />
jo to mēs veltām Dievam un jums, brāļi un māsas. Tad visa dzīve<br />
ir kā viena elpa — tā ir dzīva vakar, šodien un rīt. Tā nav atdalāma,<br />
bet ieiet mūžīgajā Dievā.<br />
Dieva gaisma apspīd pār mums un ienes mūsos mieru. Tad<br />
miesa vairs nav pakļauta bailēm par notiekušo vai par rītdienu.<br />
Arī pašos kritiskākajos mirkļos miesā ienāk gara spēks un ienes<br />
savaldību un paļāvību. Mūsu gars zina, kas notiks, un mierina<br />
miesu. No visām dzīves situācijām ir izeja. Dievs tā visu ir<br />
paredzējis un apgaismojis arī garu uz patiesību. Tad miesa ir cilvēka<br />
gara, tātad arī Dieva varā, un nekas ārpus Dieva gribas ar<br />
mums nevar notikt.<br />
Savā dzīvē es pārdzīvoju daudzas situācijas, kad nāve dvašoja<br />
man blakām un jutu, ka tikai mirklis šķir mani no tās.<br />
Biju profesionāls lidotājs un lidoju ar virsskaņas<br />
vienvietīgām reaktīvajām lidmašīnām. Trijās lidojumu situācijās<br />
es skaidri<br />
144<br />
sajutu, ka pēkšņi vairs neesmu savā ķermenī, ka es uz to skatos<br />
no malas. Bērnības dzīves ainas izskrēja cauri manai apziņai.<br />
Tikai Dieva spēks atgrieza mani atpakaļ ķermenī, un es no kritiskā<br />
brīža izgāju kā uzvarētājs.<br />
Ar šīm situācijām es skaidri sapratu — būt vai nebūt ir tikai<br />
viena īsa mirkļa jautājums, par kuru cilvēks pat nenojauš. Tad<br />
viss ir tikai un vienīgi visu varenā Dieva rokās. Viens negaidīts<br />
mirklis, un miesā cilvēka var arī nebūt. Bet cilvēkam ir gars, un<br />
tieši tādos mirkļos, viņa miesai pamirstot un atkal atdzimstot,<br />
miesā atklājas viņa paša gars. Cilvēks var atkal dzīvot garā un<br />
miesā. Un tad jau debesu cilvēks ir pārāks par pasaulīgo miesu.<br />
Viņā var atklāties gars ar tā visām skaistajām īpašībām.<br />
Es pazīstu daudzus cilvēkus, kas, arī izdzīvojuši nāves mirkli,<br />
ir atkal dzīvi un atdzimuši miesā. Tādos apstākļos cilvēkā<br />
atdzimst debesu miesa, lai cilvēks pasaulē sāktu dzīvot garīgu<br />
dzīvi. Kamēr pasaulīgā miesa nav uzvarēta, tikmēr paša cilvēka<br />
gars miesā ir ieslodzīts. Tas dzīvo tikai daļēju dzīvi.<br />
Aprakstītās situācijas skar tikai garā stiprus cilvēkus. Lai<br />
atdzimtu garā, garam ir jābūt lielam un stipram. Dievs izved mūs<br />
cauri dažādām kritiskiem dzīves brīžiem, lai mēs saprastu sevi<br />
un Dievu. Kad esi izjutis, ka Dievs ir tevi atgriezis dzīvē, tad tu<br />
vienkārši zini, kam pateikties un kalpot — tikai visuvarenajam<br />
Dievam.<br />
Dievs gādā, lai mēs būtu stipri un gara augļi mūsos atklātos.<br />
Jo vēl tikai cerībā esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams,<br />
nav vairs cerība. Jo ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl<br />
jācer? Bet ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību<br />
sagaidām. (Pāvila vēst. rom. 8:24,25)<br />
Dievs dāvājis mums pacietību, lai mēs ticētu un gaidītu Jēzus<br />
Kristus atnākšanu. Pacietība attur mūs no grēka. Pacietība attur<br />
mūs no miesas iegribām. Tad cilvēks necenšas ieņemt vietu pirmais.<br />
Cilvēka gara miesas augļi, tās ir arī vislabākās cilvēka<br />
145
Change language