Ēriks Delpers: Atklāsme

Tad tā ir cilvēkā un nepazūd. Ikdienas mīlestība izgaist. Ir,
un pēc tam tās vairs nav. Kur tā paliek?
Dievs māca mīlēt garā ne tikai vienu cilvēku. Kā Jēzus Kristus
mūs visus mīl, tā arī mums jāmācās dzīvot mīlestībā ar visiem.
Nevis ar Jaunu un naidu, bet ar mīlestību. Mīlestībā ir bezgalīgs
spēks, tajā sadeg cilvēku naids un Jaunums. Vislielākais spēks
cilvēkā ir mīlestības spēks, jo to viņam dod Dieva Svētais Gars.
Kā mēs viens otru pazīstam? No tā, ka mēs viens otru mīlam.
Mūsu sirdīs ir Jēzus Kristus gars, kas ir mūsu lielās mīlestības
avots. Šis avots ir savienots ar mūžību. Katrs, kam daļa pie Jēzus
Kristus mīlestības avota, dzīvos mūžīgi. No padebešiem, no Jēzus
Kristus sirds pār Dieva bērniem spīd balta mīlestības gaisma. Tā
apmīļo ikvienu, kas ir ticīgs Dievam un patiesi mīl Jēzu Kristu.
Daži cilvēki saka — es mīlu Dievu, bet tevi gan nemīlu. Tāds
cilvēks liekuļo. Ja cilvēks nav iemācījies mīlēt savus tuvākos,
viņš nespēj patiesi un no visas sirds mīlēt Dievu. Tā ir Dieva
nolikta mēraukla. Sākumā ir jāiemācās mīlēt tuvākos cilvēkus,
kurus redzi, jūti, un dzīvē jāpierāda sava mīlestība uz otru cilvēku.
Tikai tad, kad cilvēka sirds atplaukst mīlestībā uz savu
tuvāko, tikai tad cilvēks ir gatavs atbildēt uz Dieva mīlestību.
Cik pilnīgi cilvēks spēj mīlēt savus tuvākos, tik daudz cilvēkā
atklājas Jēzus Kristus mīlestība. Tā ir kā ūdens augiem — ja
mīlestība cilvēkā ir, viņš dzīvos.
Ir arī mīlestība tikai iedomu līmenī. Cilvēks grib mīlēt un ar
laiku iedomājas, ka mīl. Tad viņš iemīlas augumā, nevis pašā
cilvēkā. Tāda mīlestība drīz vien izzūd. Nekas pasaulīgs nav
mūžīgs. Patiesā gara mīlestība ir vienkārša, tā ir dziji sirdī.
Mīlestība ir Dieva dāvana cilvēkiem un reizē arī dzīvību nesošā
gaisma no mūžīgā Dieva.
Ja cilvēks ar taisnīgu dzīvi ir nopelnījis, tad Dievs dāvā
mīlestību — sākumā uz vienu cilvēku, tad pakāpeniski Dievs
dod iespēju atzīt un mīlēt garā citus cilvēkus.
142
Dievs dāvājis mums mīlestību uz vecākiem, un vecāki visu
mūžu var mīlēt savus bērnus. Starp vecāku un bērnu sirdīm ir
mīlestības gaismas stars, kas reizē nes arī dzīvībai nepieciešamo
enerģiju apmaiņu, ja kādā grūtā brīdī tas ir nepieciešams. Es
redzu šo mīlestības gaismas saikni starp bērniem un viņu
vecākiem. Tikai tad, ja kāds no vecākiem tīšuprāt atsakās no
bērna un ignorē savus pienākumus, tikai tad šī saikne pazūd.
Dievs māca cilvēku jau no bērna kājas mīlēt savus tuvākos.
Ja šī mīlestības un enerģētiskā saikne pārtrūkst, tad gan vecāki,
gan bērni kļūst garīgi bāreņi.
Tieši ģimenē ir vislielākā iespēja savstarpēji enerģētiski palīdzēt,
kā arī dāvāt un saņemt mīlestību. Bez šīs mīlestības un
enerģētiskās apmaiņas cilvēks nespēj dzīvot ar pilnu atdevi.
Viņā nepamostas visas enerģijas, un cilvēks nīkuļo. Tas, kurš ir
atteicies no sava bērna vai arī no vecākiem, tas šo iespēju viņus
mīlēt pazaudē uz visu mūžu.
Tāds ir Dieva likums. Tev būs mīlēt savus vecākus! Mīliet
savus bērnus, tā jūs mācāties mīlēt Dievu un cilvēkus!
Ja bērnam kaut kā trūkst, tad vecāki ar gara sirdi un dvēseli
dod savam bērnam nepieciešamo enerģiju. Un arī otrādi — ja
vienam no vecākiem kaut kā enerģētiskā līmenī trūkst, tad arī
bērns spēj palīdzēt. Ja cilvēks dod savam tuvākajam, tad viņš
dod Dievam, un Dievs par to divkārtīgi atalgo. Jau ģimenē cilvēki
mācās dot cits citam un par to saņem pirmos gara augļus.
Tikai dodot cilvēks var saņemt.
Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās
maitā un kur zagli rok un zog, bet krājiet sev mantas
debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagli
nerok un nezog. Jo kur ir tava manta, tur būs arī tava
sirds. (Mateja ev. 6:19, 20, 21)
Jāmācās atdot arī Dieva daļu cilvēkiem — tas ir, vienu desmito
dalu no savas algas. Tā darba algas daļa pieder Dievam.
143